17.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 13/181

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

4-alil-2,6-dimetoksifenolu un eigenilacetātu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK atļāva bez termiņa ierobežojuma lietot par barības piedevām visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam šos produktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu ierakstīja Lopbarības piedevu reģistrā kā esošus lopbarības līdzekļus. 4-alil-2,6-dimetoksifenols un eigenilacetāts mājputniem un zivīm netiks atkārtoti atļauti, jo pieteikuma iesniedzējs tos ir atsaucis.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai 4-alil-2,6-dimetoksifenolu un eigenilacetātu atkārtoti izvērtētu kā visu sugu dzīvniekiem paredzētas barības piedevas. Pieteikuma iesniedzējs lūdza šīs piedevas klasificēt piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2011. gada 15. novembra atzinumā (3) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem 4-alil-2,6-dimetoksifenols un eigenilacetāts, lietots barībā, nelabvēlīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Iestāde turklāt secināja, ka barībā 4-alil-2,6-dimetoksifenols un eigenilacetāts darbojas līdzīgi kā pārtikā. Iestāde jau ir secinājusi, ka pārtikā šīs vielas ir iedarbīgas, jo tās pastiprina pārtikas smaržu vai garšas īpašības. Tāpēc minēto secinājumu var attiecināt arī uz barību. Iestāde nevar izvērtēt 4-alil-2,6-dimetoksifenola un eigenilacetāta lietošanu dzeramajā ūdenī. Tomēr šīs vielas var lietot barības maisījumos, ko izbaro iejauktus ūdenī.

(5)

Lai būtu iespējama labāka kontrole, būtu jānosaka ierobežojumi un nosacījumi. Ņemot vērā iestādes veikto atkārtoto izvērtēšanu un to, ka nekaitīguma apsvērumi neprasa noteikt maksimālo saturu, uz piedevas etiķetes būtu jānorāda ieteicamais saturs. Ja šāds saturs ir pārsniegts, uz premiksu, barības maisījumu un barības sastāvdaļu etiķetes būtu jānorāda īpaša informācija.

(6)

Iestāde secināja, ka 4-alil-2,6-dimetoksifenols kairina acis un ādu, bet eigenilacetāts kairina tikai ādu. Tāpēc būtu jāveic attiecīgi aizsargpasākumi. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevu laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodi.

(7)

4-alil-2,6-dimetoksifenola un eigenilacetāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šīs vielas būtu jāatļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(8)

Nekaitīguma apsvērumi neliek 4-alil-2,6-dimetoksifenola un eigenilacetāta atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,