Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017D0899

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/899 (2017. gada 17. maijs) par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā

OJ L 138, 25.5.2017, p. 131–137 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/899/oj

25.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/131


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/899

(2017. gada 17. maijs)

par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmā (RSPP), kas tika izveidota ar Lēmumu Nr. 243/2012/ES (3), Eiropas Parlaments un Padome izvirzīja mērķus līdz 2015. gadam identificēt vismaz 1 200 MHz spektra, kas būtu derīgs izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem Savienībā, atbalstīt inovatīvu apraides pakalpojumu turpmāku attīstību, nodrošinot pietiekamu spektru šādu pakalpojumu sniegšanai ar pavadoņu un zemes sistēmām, ja vajadzība būtu skaidri pamatota, un nodrošināt pietiekamu spektru programmu izstrādei un īpašajiem pasākumiem (PMSE).

(2)

Komisija 2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” izcēla 694–790 MHz (“700 MHz”) frekvenču joslas nozīmi platjoslas pakalpojumu nodrošināšanā lauku rajonos, lai nodrošinātu piekļuvi un savienojamību, un uzsvēra vajadzību šo frekvenču joslu koordinēti atbrīvot, vienlaikus ņemot vērā apraides pakalpojumu izplatīšanas īpašās vajadzības. Digitālās plaisas samazināšana gan attiecībā uz pārklājumu, gan zināšanām ir svarīgs aspekts, kuram ir jābūt prioritāram, nepieļaujot jaunas plaisas brīdī, kad lietotāji sāk izmantot jaunas tehnoloģijas.

(3)

Efektīva spektra pārvaldība ir nosacījums industriālai pārejai uz 5G, kas izvirzītu Savienību inovāciju centrā un radītu labvēlīgu vidi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu attīstībai, lai tādējādi palielinātu digitālās ekonomikas izaugsmes potenciālu. Savienības ekonomikas centrā aizvien vairāk izvirzīsies digitālā sabiedrība, un šajā nolūkā ir vajadzīgs visaptverošs tīkla pārklājums, lai attīstītu pakalpojumus, kas saistīti ar lietu internetu, e-komerciju un Eiropas mākoņpakalpojumiem, un visā Savienībā pilnībā izmantotu Rūpniecības 4.0 sniegtās priekšrocības.

(4)

700 MHz frekvenču josla nodrošina iespēju radīt globāli harmonizētu un koordinētu bezvadu platjoslas pakalpojumu spektru, kas ļauj panākt apjomradītus ietaupījumus. Tai būtu jāļauj pilsētās un lauku vai attālos reģionos attīstīt jaunus un inovatīvus digitālos pakalpojumus, piemēram, e-veselība un m-veselība, izmantojot mobilos tālruņus, pacientu novērošanas ierīces un citas bezvadu ierīces, kā arī viedos energotīklus.

(5)

Eiropas Parlaments 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu atgādināja dalībvalstīm par to apņemšanos līdz 2020. gadam pilnībā nodrošināt vismaz minimālo mērķa ātrumu 30 Mb/s un uzsvēra, ka radio spektrs ir izšķirīgi svarīgs resurss bezvadu platjoslas sakariem, kā arī apraidei un ir svarīgs Savienības konkurētspējai nākotnē, kā arī aicināja prioritārā kārtā izveidot harmonizētu un konkurenci veicinošu sistēmu spektra sadalīšanai un efektīvai pārvaldībai.

(6)

Spektrs ir sabiedriskais labums. Tas 470–790 MHz joslā ir vērtīgs resurss izmaksu ziņā lietderīgai bezvadu tīklu ieviešanai ar universālu pārklājumu telpās un brīvā dabā. Minēto spektru patlaban visā Savienībā izmanto zemes ciparu televīzijas (DTT) un bezvadu skaņas PMSE iekārtām. Tādējādi tas ir priekšnoteikums kultūras satura, informācijas un ideju pieejamībai un izplatīšanai. Ar to līdztekus jauniem izplatīšanas veidiem atbalsta tādu plašsaziņas līdzekļu un radošo, kultūras un pētniecības nozaru attīstību, kuras, lai nodrošinātu satura bezvadu sniegšanu galalietotājiem, lielā mērā ir atkarīgas no minētā spektra.

(7)

700 MHz frekvenču joslas piešķiršana būtu jāstrukturē tā, lai sekmētu konkurenci, un būtu jāīsteno tā, lai neapdraudētu pašreizējo konkurenci.

(8)

Pasaules radiosakaru konferencē 2015. gadā pieņemtie Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumi 1. reģionā, kur ietilpst Savienība, paredz 700 MHz frekvenču joslas ar koprimāriem nosacījumiem sadalīšanu apraides un mobilajiem dienestiem (izņemot gaisa kuģniecības mobilo dienestu). 470–694 MHz (“josla zem 700 MHz”) ar primāriem nosacījumiem joprojām ir ekskluzīvi sadalīta apraides dienestiem un ar sekundāriem nosacījumiem – bezvadu skaņas PMSE lietošanai.

(9)

Strauji augošā bezvadu platjoslas datplūsma un digitālās ekonomikas aizvien lielākā ekonomiskā, rūpnieciskā un sociālā nozīme rada nepieciešamību pēc bezvadu tīkla jaudu pastiprināšanas. Spektrs 700 MHz frekvenču joslā nodrošina gan papildu jaudu, gan universālu pārklājumu, jo īpaši ekonomiski sarežģītos lauku, kalnu un salu rajonos, kā arī citos attālos rajonos, iepriekš noteiktos valstu prioritārajos rajonos, tostarp gar sauszemes transporta maģistrālēm, un izmantošanai telpās, un plaša klāsta mašīnu tipa sakariem. Minētajā kontekstā saskanīgiem un koordinētiem pasākumiem attiecībā uz augstas kvalitātes zemes bezvadu pārklājumu visā Savienībā, kas balstās uz valstu paraugpraksi licencē noteikto operatoru pienākumu ziņā, būtu jātiecas uz RSPP mērķi, ka līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem visā Savienībā vajadzētu būt pieejamam, gan telpās, gan brīvā dabā, lielākam platjoslas ātrumam, kurš nav mazāks par 30 Mb/s, kā arī būtu jācenšas Savienībā īstenot vērienīgu redzējumu par gigabitu sabiedrību. Šādi pasākumi veicinās inovatīvus digitālos pakalpojumus un nodrošinās ilgtermiņa sociālekonomiskus ieguvumus.

(10)

5G būs būtiska ietekme ne tikai uz digitālo sektoru, bet uz tautsaimniecību kopumā. Jo īpaši ņemot vērā 4G un attiecīgo pakalpojumu lēno ieviešanu, veiksmīga 5G ieviešana Savienībā būs ļoti svarīga ekonomikas attīstībai un Savienības ekonomikas konkurētspējai un produktivitātei. Tādēļ Savienībai ir jāizvirzās vadībā, nodrošinot pietiekamu spektra apjomu sekmīgai 5G ieviešanai un attīstībai. Turklāt, izsniedzot 700 MHz frekvenču joslas lietošanas atļaujas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā iespēja nodrošināt, ka mobilo sakaru virtuālā tīkla operatori spēj palielināt savu ģeogrāfisko pārklājumu. Ja dalībvalsts to lūdz, Komisijai, ja lietderīgi, būtu jāveicina iespēja kopīgi organizēt izsoles, tādējādi sekmējot Eiropas mēroga struktūras.

(11)

Spektra koplietošana kopīgā frekvenču joslā starp divvirzienu bezvadu platjoslas lietojumu plašā teritorijā (augšuplīnijā un lejuplīnijā), no vienas puses, un vienvirziena televīzijas apraidi vai bezvadu skaņas PMSE lietojumu, no otras puses, rada tehniskas problēmas, ja to pārklājuma zonas pārklājas vai ir tuvas. Tas nozīmē, ka 700 MHz frekvenču joslas pārdale divvirzienu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem atņemtu DTT un bezvadu skaņas PMSE lietotājiem daļu spektra resursu. Tādēļ DTT un PMSE nozarēs ir vajadzīga ilgtermiņa regulatīvās vides prognozējamība attiecībā uz pietiekama spektra pieejamību, lai tās varētu pasargāt pakalpojumu ilgtspējīgu sniegšanu un attīstību, jo īpaši brīvi uztveramo televīziju, vienlaikus nodrošinot labvēlīgu vidi investīcijām, lai tiktu īstenoti Savienības un valstu mēroga audiovizuālās politikas mērķi, piemēram, sociālā kohēzija, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un kultūras daudzveidība. Iespējams, ka būs vajadzīgi pasākumi Savienības un valstu līmenī, lai nodrošinātu papildu spektra resursu bezvadu skaņas PMSE lietošanai ārpus 470–790 MHz frekvenču joslas.

(12)

Paskāls Lamī (Pascal Lamy) – priekšsēdētājs augsta līmeņa grupai, kura pētīja UHF joslas (470–790 MHz) izmantošanas nākotni, ziņojumā Komisijai ieteica 700 MHz frekvenču joslu darīt pieejamu bezvadu platjoslai no 2020. gada (± divi gadi). Šāda atbrīvošana palīdzētu sasniegt mērķi nodrošināt ilgtermiņa regulatīvo prognozējamību DTT, darot pieejamu joslu zem 700 MHz līdz 2030. gadam, lai gan tas būtu jāpārskata līdz 2025. gadam.

(13)

Radiofrekvenču spektra politikas grupa 2015. gada 19. februāra atzinumā par UHF joslas (470–790 MHz) turpmākas izmantošanas ilgtermiņa stratēģiju Eiropas Savienībā ieteica visā Savienībā pieņemt koordinētu pieeju, lai līdz 2020. gada beigām 700 MHz frekvenču joslu padarītu pieejamu efektīvai izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, atzīmējot, ka dalībvalstis spēj, balstoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem, pieņemt lēmumu atlikt joslas pieejamības nodrošināšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Turklāt līdz 2030. gadam būtu jānodrošina frekvenču joslas zem 700 MHz pieejamība, lai sniegtu apraides pakalpojumus.

(14)

Dažas dalībvalstis jau ir sākušas vai pabeigušas valsts procesu, lai atļautu izmantot 700 MHz frekvenču joslu divvirzienu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Ir vajadzīga koordinēta pieeja 700 MHz frekvenču joslas turpmākai izmantošanai, kam būtu jānodrošina arī regulējuma prognozējamība, dalībvalstu daudzveidība jālīdzsvaro ar digitālā vienotā tirgus mērķiem un jāveicina Eiropas vadošā loma starptautiskajās tehnoloģiskajās norisēs. Minētajā sakarībā būtu jāprasa dalībvalstīm laikus izmainīt 700 MHz frekvenču joslas izmantošanu saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem.

(15)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai, balstoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem, atļaut 700 MHz frekvenču joslas izmantošanas pieejamību zemes sistēmām, kas spēj sniegt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, atlikt pēc kopējā Savienības termiņa 2020. gadā uz laiku līdz diviem gadiem. Šādas kavēšanās iemesli drīkstētu būt tikai – neatrisināti pārrobežu koordinācijas jautājumi, kuru rezultātā rodas kaitīgi traucējumi, vajadzība nodrošināt liela skaita iedzīvotāju tehnisku migrāciju uz modernākiem apraides standartiem un šā procesa sarežģītība, pārejas finanšu izmaksas, kas pārsniedz no piešķiršanas procedūrām paredzētos ienākumus, un nepārvarama vara. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai mazinātu no tā izrietošos kaitīgos traucējumus skartajās dalībvalstīs. Ja dalībvalstis atliek 700 MHz frekvenču joslas lietošanas atļaušanu, tām attiecīgi būtu jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija un to pienācīgi pamatotie iemesli jāiekļauj savos valstu ceļvežos. Šādām dalībvalstīm un jebkurām atlikšanas skartajām dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai koordinētu 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanas procesu, un informācija par šo koordinēšanu būtu jāiekļauj savos valstu ceļvežos.

(16)

Tāda 700 MHz frekvenču joslas izmantošana citiem lietojumiem trešās valstīs, kas ir atļauta ar starptautiskiem nolīgumiem vai kas notiek valsts teritorijas daļās, ko dalībvalsts iestādes faktiski nekontrolē, dažās dalībvalstīs varētu ierobežot 700 MHz frekvenču joslas izmantošanu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Tas minētajām dalībvalstīm neļautu ievērot Savienības līmenī noteikto kopīgo grafiku. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu šo ierobežojumu ilgumu un ģeogrāfisko apjomu, un vajadzības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie Savienības saskaņā ar Lēmuma Nr. 243/2012/ES 10. panta 2. punktu. Tām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 676/2002/EK (4) 6. panta 2. punktu un 7. pantu, būtu arī jāpaziņo Komisijai par šādiem ierobežojumiem, un saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 5. pantu šī informācija būtu jāpublicē.

(17)

Šim lēmumam nebūtu jāskar pasākumi, kuri saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tiek veikti valstu līmenī, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus saistībā ar dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības nolūkā.

(18)

700 MHz frekvenču joslas izmantošanai zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem pēc iespējas drīz būtu jāpiemēro elastīgs atļauju izsniegšanas režīms. Tam būtu jāietver iespēja spektra lietošanas tiesību turētājiem nodot un iznomāt savas esošās tiesības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (5) 9., 9.a un 9.b panta piemērošanas kontekstā, ņemot vērā pienākumu veicināt efektīvu konkurenci bez konkurences izkropļojumiem elektronisko sakaru pakalpojumu iekšējā tirgū saskaņā ar Lēmuma Nr. 243/2012/ES 5. pantu. Piešķirot spektra lietošanas licences, dalībvalstīm, kad tās veic attiecīgo izvērtējumu, būtu jāņem vērā operatoru licences derīguma termiņš, darījumdarbības plāns un tā ieguldījums digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanā un inovatīvu digitālo pakalpojumu un ilgtermiņa sociālekonomisko priekšrocību sekmēšana.

(19)

Ir svarīgi sasniegt ilgtermiņa regulatīvo prognozējamību zemes ciparu televīzijai attiecībā uz piekļuvi frekvenču joslai zem 700 MHz, ņemot vērā 2015. gada Pasaules radiosakaru konferences rezultātus. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. un 9.a pantu dalībvalstīm pēc iespējas būtu jāpiemēro elastīga pieeja, un tām vajadzētu spēt atļaut ieviest alternatīvu lietojumus, piemēram, zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus frekvenču joslā zem 700 MHz, saskaņā ar valsts vajadzībām izplatīt apraides pakalpojumus, tostarp inovatīvas lietotāju ierosinātas iniciatīvas. Šādiem alternatīviem lietojumiem būtu jānodrošina tas, ka apraidei kā primārajam lietotājam ir pastāvīga piekļuve spektram, ievērojot pieprasījumu valstī. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāsekmē raidorganizāciju, apraides operatoru un mobilo sakaru operatoru sadarbība, lai atvieglotu audiovizuālo un interneta platformu konverģenci un spektra koplietošanu. Atļaujot bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem alternatīvu lietojumu frekvenču joslā zem 700 MHz, dalībvalstīm – kā tas paredzēts saskaņā ar 2006. gada Reģionālajā radiosakaru konferencē panākto vienošanos – būtu jānodrošina, ka šāds lietojums nerada kaitīgus traucējumus zemes ciparu apraidei kaimiņu dalībvalstīs.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem saskanīgi valstu ceļveži, kas veicinātu 700 MHz joslas izmantošanu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktību tiem televīzijas apraides pakalpojumiem, kas atbrīvo šo joslu. Tiklīdz šādi valstu ceļveži ir tikuši pieņemti, dalībvalstīm tie būtu jādara pieejami Savienībā pārredzamā veidā. Valstu ceļvežos būtu jāaptver pasākumi un termiņi frekvenču pārplānošanai, tīklu un galalietotāju iekārtu tehniskajai attīstībai, radioiekārtu un citādu iekārtu līdzāspastāvēšanai, pastāvošajai un jaunajai atļauju izsniegšanas kārtībai, mehānismiem, ar kuriem novērš kaitīgus traucējumus blakusjoslu spektra lietotājiem, un informēšanai par iespēju piedāvāt radušos migrācijas izmaksu kompensāciju, ja šādas izmaksas rastos, lai cita starpā izvairītos no izmaksām galalietotājiem vai raidorganizācijām. Ja dalībvalstis plāno saglabāt DTT, valstu ceļvežos būtu jāapsver iespēja veicināt apraides iekārtu modernizēšanu ar tehnoloģijām, kas lietderīgāk izmanto spektru, piemēram, moderniem videoformātiem (piemēram, HEVC) vai signāla raidīšanas tehnoloģijām (piemēram, DVB-T2).

(21)

Tvērums un mehānisms iespējamai kompensācijai, kas – jo īpaši galalietotājiem – paredzēta par pārejas pabeigšanu spektra izmantošanā, būtu jāanalizē saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (6) 14. pantā, un tam vajadzētu būt saderīgam ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, lai, piemēram, veicinātu pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām. Lai atvieglotu pāreju spektra izmantošanā, Komisijai pēc dalībvalsts lūguma būtu jāspēj tai sniegt norādījumus.

(22)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par attīstību zem 700 MHz frekvenču joslas izmantošanā, lai, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu. Komisijai būtu jāņem vērā sociālie, saimnieciskie, kultūras un starptautiskie aspekti, kas skar zem 700 MHz frekvenču joslas izmantošanu, turpmākā tehnoloģiskā attīstība, patērētāju uzvedības izmaiņas un savienojamības prasības, lai Savienībā sekmētu izaugsmi un inovāciju.

(23)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, nodrošināt Savienībā koordinētu pieeju 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanai saskaņā ar kopīgiem mērķiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   No 2020. gada 30. jūnija dalībvalstis atļauj izmantot 694–790 MHz (“700 MHz”) frekvenču joslu zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, tikai saskaņā ar harmonizētiem tehniskiem nosacījumiem, ko Komisija noteikusi, ievērojot Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. pantu.

Tomēr dalībvalstis var 700 MHz frekvenču joslas lietošanas atļaušanu atlikt uz laiku līdz diviem gadiem, balstoties uz vienu vai vairākiem pienācīgi pamatotiem iemesliem, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā. Šādas atlikšanas gadījumā attiecīgā dalībvalsts atbilstīgi informē citas dalībvalstis un Komisiju un minētos pienācīgi pamatotos iemeslus iekļauj savā valsts ceļvedī, kas pieņemts, ievērojot šā lēmuma 5. pantu. Vajadzības gadījumā dalībvalstis īsteno autorizēšanas procesu vai groza attiecīgās spēkā esošās spektra lietošanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, lai šāda lietošana būtu iespējama.

Dalībvalsts, kas atliek 700 MHz frekvenču joslas lietošanas atļaušanu saskaņā ar otro daļu, un minētās atlikšanas skartās dalībvalstis sadarbojas cita ar citu, lai koordinētu procesu 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, un informāciju par šo koordināciju iekļauj valstu ceļvežos, kas pieņemti, ievērojot 5. pantu.

2.   Lai varētu izmantot 700 MHz frekvenču joslu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim Savienībā noslēdz visus nepieciešamos frekvenču koordinēšanas pārrobežu nolīgumus.

3.   Pienākumi, kas noteikti 1. un 2. punktā, dalībvalstīm nav saistoši teritorijās, kur vēl nav atrisināta frekvenču koordinācija ar trešām valstīm, ar noteikumu, ka tās dara visu iespējamo, lai samazinātu šādas neatrisinātas koordinācijas ilgumu un ģeogrāfiskās robežas, un līdz atlikušo koordinācijas jautājumu atrisinājumam katru gadu ziņo Komisijai par rezultātiem.

Pirmā daļa attiecas uz spektra koordinēšanas problēmām Kipras Republikā, kas radušās tādēļ, ka Kipras valdība faktiski nevar kontrolēt daļu tās teritorijas.

4.   Šis lēmums neskar dalībvalstu tiesības organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības nolūkos.

2. pants

Piešķirot lietošanas tiesības 700 MHz frekvenču joslā zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, dalībvalstis atļauj šādas tiesības nodot vai iznomāt saskaņā ar atklātām un pārredzamām procedūrām, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

3. pants

1.   Ja dalībvalstis atļauj 700 MHz frekvenču joslas lietošanu vai groza esošās lietošanas tiesības, tās vajadzības gadījumā pienācīgi ņem vērā nepieciešamību sasniegt Lēmuma Nr. 243/2012/ES 6. panta 1. punktā izklāstītos mērķus attiecībā uz mērķa ātrumu un kvalitāti, tostarp pārklājumu, iepriekš noteiktos valstu prioritārajos rajonos, piemēram, gar sauszemes transporta maģistrālēm, lai nodrošinātu bezvadu lietojumus un Eiropas vadošo lomu jaunu digitālo pakalpojumu jomā ar mērķi sniegt efektīvu ieguldījumu Savienības ekonomiskajā izaugsmē. Šādi pasākumi var ietvert nosacījumus, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atvieglina vai veicina tīkla infrastruktūras vai spektra koplietošanu.

2.   Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis izvērtē vajadzību pievienot nosacījumus frekvenču lietošanas tiesībām 700 MHz frekvenču joslā un attiecīgā gadījumā konsultējas par to ar ieinteresētajām personām.

4. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz līdz 2030. gadam 470–694 MHz (“zem 700 MHz”) frekvenču josla ir pieejama apraides pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām, ieskaitot bezmaksas televīziju, un izmantošanai bezvadu skaņas PMSE, pamatojoties uz valsts vajadzībām, vienlaikus ņemot vērā tehnoloģiju neitralitātes principu. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkāds cits lietojums frekvenču joslā zem 700 MHz to teritorijā ir saderīgs ar valsts apraides vajadzībām attiecīgajā dalībvalstī un nerada kaimiņu dalībvalstīs kaitīgus traucējumus apraides pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām, nedz arī pieprasa no tiem aizsardzību. Šāda izmantošana neskar pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, frekvenču koordinēšanas pārrobežu nolīgumiem.

5. pants

1.   Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam dalībvalstis pieņem un publisko savu valsts plānu un grafiku (“valsts ceļvedi”), tostarp sīki izklāstītus pasākumus, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar 1. un 4. pantu. Savus valstu ceļvežus dalībvalstis izstrādā pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām.

2.   Lai nodrošinātu, ka 700 MHz frekvenču joslas izmantošana ir saskaņā ar 1. panta 1. punktu, attiecīgos gadījumos dalībvalstis savos valstu ceļvežos iekļauj informāciju par pasākumiem, tostarp atbalsta pasākumiem, kas ierobežo gaidāmā pārejas procesa ietekmi uz iedzīvotājiem un bezvadu skaņas PMSE lietošanu un veicina sadarbspējīgu televīzijas apraides tīkla iekārtu un uztvērēju savlaicīgu pieejamību iekšējā tirgū.

6. pants

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var nodrošināt, ka spektra migrācijas vai pārdales tiešās izmaksas tiek atbilstīgi, nekavējoties un pārskatāmā veidā kompensētas, jo īpaši galalietotājiem, lai, inter alia, veicinātu pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām.

Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija var sniegt norādījumus par šādu kompensāciju, lai atvieglotu pāreju spektra izmantošanā.

7. pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izmaiņām frekvenču joslas zem 700 MHz izmantošanā, lai, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu. Komisija ņem vērā sociālos, saimnieciskos, kultūras un starptautiskos aspektus, kas skar frekvenču joslas zem 700 MHz izmantošanu, ievērojot 1. un 4. pantu, turpmāko tehnoloģisko attīstību, patērētāju uzvedības izmaiņas un savienojamības prasības, lai Savienībā sekmētu izaugsmi un inovāciju.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2017. gada 17. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA


(1)  OV C 303, 19.8.2016., 127. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 25. aprīļa lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (2012. gada 14. marts), ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.).


PIELIKUMS

Pamatoti iemesli, lai uz laiku pēc 2020. gada 30. jūnija (1. panta 1. punkts) atliktu atļauju 700 MHz frekvenču joslas lietošanai tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus:

1)

neatrisināti pārrobežu koordinācijas jautājumi, kas rada kaitīgus traucējumus;

2)

vajadzība nodrošināt liela skaita iedzīvotāju tehnisku migrāciju uz modernākiem apraides standartiem un šā procesa sarežģītība;

3)

pārejas finanšu izmaksas, kas pārsniedz no piešķiršanas procedūrām plānotos ienākumus;

4)

nepārvarama vara.


Top