Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R2031

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK

OJ L 317, 23.11.2016, p. 4–104 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj

23.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 317/4


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2031

(2016. gada 26. oktobris)

par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 2000/29/EK (3) ir izklāstīts fitosanitārais režīms.

(2)

Padome 2008. gada 21. novembrī aicināja Komisiju veikt minētā fitosanitārā režīma izvērtēšanu.

(3)

Ņemot vērā minētās izvērtēšanas rezultātus un pieredzi, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2000/29/EK, minētā direktīva būtu jāaizstāj. Lai nodrošinātu jauno noteikumu vienādu piemērošanu, minētā direktīva būtu jāaizstāj ar regulu.

(4)

Augu veselība ir ļoti svarīga augkopībai, mežiem, dabas teritorijām un apstādītām platībām, dabiskajām ekosistēmām, ekosistēmu pakalpojumiem un bioloģiskajai daudzveidībai Savienībā. Augu veselību apdraud sugas, kas kaitē augiem un augu produktiem un kuru ievešanas Savienības teritorijā risks tagad ir lielāks tirdzniecības un klimata pārmaiņu globalizācijas dēļ. Lai novērstu minēto apdraudējumu, ir jāpieņem pasākumi saistībā ar minēto kaitīgo organismu radīto fitosanitāro risku noteikšanu un minēto risku samazināšanu līdz pieņemamam līmenim.

(5)

Šādu pasākumu nepieciešamība jau sen ir atzīta. Tie ir bijuši starptautisku nolīgumu un starptautisku konvenciju – tostarp Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (IPPC), ko 1951. gada 6. decembrī noslēdza Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO), un tās jaunā pārskatītā teksta, kas tika apstiprināts FAO konferences 29. sesijā 1997. gada novembrī, – priekšmets. Savienība un visas tās dalībvalstis ir IPPC līgumslēdzējas puses.

(6)

Ir kļuvis skaidrs, ka, nosakot šīs regulas darbības jomu, ir svarīgi ņemt vērā bioģeogrāfiskos faktorus, lai izvairītos no tādu kaitīgo organismu ievešanas un izplatīšanās Eiropas Savienības teritorijā, kas minētajā teritorijā nav sastopami. Tādējādi Seūta, Melilja un Līguma par Eiropas Savienības (LESD) 355. panta 1. punktā minētie dalībvalstu tālākie reģioni, izņemot Madeiras un Azoru salas, būtu jāizslēdz no šīs regulas teritoriālās darbības jomas. Atsauces uz trešām valstīm būtu jāuzskata par atsaucēm arī uz minētajām izslēgtajām teritorijām.

(7)

Direktīvā 2000/29/EK ir paredzēti noteikumi par kompetento iestāžu veicamajām oficiālajām kontrolēm saistībā ar aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un izplatīšanos Kopienā. Minētajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāveic piemēroti un efektīvi kontroles pasākumi. Šādi piemēroti un efektīvi kontroles pasākumi būtu jāturpina arī nākotnē. Šajā regulā, kas ir daļa no “Pārdomātāku noteikumu drošākai pārtikai” paketes, būtu jāparedz tikai daži noteikumi par oficiālajām kontrolēm, jo minētie noteikumi būtu jāparedz horizontālajos tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm.

(8)

Būtu jānosaka kritēriji to kaitīgo organismu identificēšanai, attiecībā uz kuriem jāpieņem pasākumi, lai novērstu to ievešanu un izplatīšanos visā Savienības teritorijā. Šādus kaitīgos organismus sauc par “Savienības karantīnas organismiem”. Tāpat būtu jānosaka kritēriji, pēc kuriem identificēt kaitīgos organismus, attiecībā uz kuriem jāpieņem kontroles pasākumi, kas piemērojami tikai vienā vai vairākās minētās teritorijas daļās. Šādus kaitīgos organismus sauc par “aizsargājamās zonas karantīnas organismiem”. Ja minētie kaitīgie organismi ir augi, šīs regulas īstenošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš augiem, kuri ir citu augu parazīti, kad tie nodara vislielāko kaitējumu augu veselībai.

(9)

Lai centienus kontrolēt Savienības karantīnas organismus varētu koncentrēt uz tiem kaitīgajiem organismiem, kuru iespējamā ekonomiskā, ar vidi saistītā vai sociālā ietekme ir visnopietnākā Savienības teritorijā, būtu jāizveido ierobežots šādu kaitīgo organismu (“prioritārie kaitīgie organismi”) saraksts.

(10)

Lai nodrošinātu, ka tiek veikta efektīva un savlaicīga rīcība gadījumos, kad tiek atklāta Savienības karantīnas organisma klātbūtne vai par to rodas aizdomas, dalībvalstīm, profesionāliem operatoriem un sabiedrībai būtu jāpiemēro paziņošanas pienākumi.

(11)

Ja minētie paziņošanas pienākumi paredz fizisko vai juridisko personu personas datu atklāšanu kompetentajām iestādēm, var rasties Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 8. panta (Personas datu aizsardzība) ierobežojums. Tomēr tāds ierobežojums būtu nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu šīs regulas sabiedrības interešu mērķi.

(12)

Uz profesionālu operatoru vai citu personu, kuram ir aizdomas vai kurš uzzina par Savienības karantīnas organisma klātbūtni augā, augu produktā vai citā objektā, kas ir vai bija tā kontrolē, būtu jāattiecina pienākums paziņot kompetentajai iestādei par minētajām aizdomām vai uzzināto, veikt visus attiecīgos pasākumus, lai izskaustu šo kaitīgo organismu un izņemtu no apgrozības vai atsauktu attiecīgos augus, augu produktus vai citus attiecīgos objektus un informētu kompetento iestādi, citas tirdzniecības ķēdē iesaistītās personas un sabiedrību.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie fitosanitārie pasākumi, lai izskaustu Savienības karantīnas organismus, ja tie ir konstatēti to teritorijā. Ir lietderīgi paredzēt pasākumus, ko dalībvalstis šādā gadījumā var veikt, un principus, kas tām jāievēro, lemjot, kuri pasākumi būtu jāpiemēro. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver tādu norobežotu teritoriju izveide, kas sastāv no invadētās zonas un buferzonas, un attiecīgā gadījumā – tādu darbību noteikšana, kuras būtu jāveic profesionālam operatoram vai citai personai, lai izskaustu karantīnas organismu vai lai novērstu minētā kaitīgā organisma izplatīšanos.

(14)

Atsevišķos gadījumos dalībvalstīm būtu jānosaka pasākumi karantīnas organismu izskaušanai no augiem privātos īpašumos, jo kaitīgo organismu izskaušana var būt sekmīga tikai tad, ja ir iznīcināti visi invadēšanās avoti. Šim nolūkam dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu nepieciešama likumīga piekļuve minētajiem īpašumiem. Tas var radīt Hartas 7. panta (Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība) un 17. panta (Tiesības uz īpašumu) ierobežojumu. Minētajam ierobežojumam vajadzētu būt nepieciešamam un samērīgam ar šīs regulas sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu.

(15)

Lai kaitīgo organismu izskaušana būtu laicīga un iedarbīga, ir ļoti svarīgi nodrošināt to profilaksi un to klātbūtni konstatēt pēc iespējas agrāk. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic apsekojumi, lai konstatētu Savienības karantīnas organismu klātbūtni teritorijās, kurās minētie karantīnas organismi iepriekš nav konstatēti. Ņemot vērā Savienības karantīnas organismu skaitu un to, cik daudz laika un resursu nepieciešams minēto apsekojumu veikšanai, dalībvalstīm būtu jāizstrādā daudzgadu apsekojumu programmas.

(16)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus gadījumos, ja ir aizdomas vai apstiprināta konkrēta Savienības karantīnas organisma klātbūtne, jo īpaši attiecībā uz to izskaušanu un izplatības ierobežošanu, un norobežotu teritoriju veidošanu, apsekojumiem, ārkārtas situāciju plāniem, modelējošām mācībām un rīcības plāniem.

(17)

Ja Savienības karantīnas organisms ir ieviesies norobežotā teritorijā un to nevar izskaust, Komisijai būtu jāpieņem Savienības pasākumi attiecībā uz minētā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanu minētajā teritorijā.

(18)

Lai nodrošinātu ātru un iedarbīgu rīcību, kas vērsta pret kaitīgajiem organismiem, kuri nav Savienības karantīnas organismi, bet kuri, pēc dalībvalstu uzskatiem, varētu atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai tos iekļautu Savienības karantīnas organismu sarakstā, būtu jāparedz noteikums par pasākumiem, kuri dalībvalstīm jāveic, ja to rīcībā nonāk informācija par šāda kaitīgā organisma klātbūtni. Līdzīgi noteikumi būtu jāparedz attiecībā uz Komisiju.

(19)

Noteiktos apstākļos dalībvalstīm būtu jāļauj pieņemt pasākumus, kas ir stingrāki par Savienības tiesību aktos paredzētajiem.

(20)

Prioritārajiem kaitīgajiem organismiem būtu jāpiemēro īpaši noteikumi, jo īpaši par sabiedrības informēšanu, apsekojumiem, ārkārtas situāciju plāniem, modelējošām mācībām, rīcības plāniem saistībā ar izskaušanu un par pasākumu līdzfinansēšanu no Savienības līdzekļiem.

(21)

Karantīnas organismi, kuri ir sastopami Savienības teritorijā, bet nav sastopami minētās teritorijas konkrētās daļās, kas noteiktas par “aizsargājamām zonām”, un kuru klātbūtnes nepieņemamā ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme izpaustos tikai minētajās aizsargājamās zonās, būtu īpaši jāidentificē un jānorāda sarakstā kā “aizsargājamās zonas karantīnas organismi”. Aizsargājamās zonas karantīnas organismu ievešana, pārvietošana un izlaišana attiecīgajās aizsargājamās zonās būtu jāaizliedz.

(22)

Būtu jāparedz noteikumi par aizsargājamo zonu atzīšanu, mainīšanu vai aizsargājamās zonas statusa atsaukšanu, pienākumiem apsekot aizsargājamās zonas, darbībām, kas veicamas, ja aizsargājamās zonas karantīnas organismi tiek konstatēti attiecīgajās aizsargājamās zonās, kā arī par pagaidu aizsargājamo zonu izveidi. Būtu jāpiemēro stingri noteikumi attiecībā uz aizsargājamo zonu lieluma mainīšanu un aizsargājamās zonas statusa atzīšanas atsaukšanu, ja attiecīgajā aizsargājamā zonā tiek konstatēta aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtne.

(23)

Kaitīgais organisms, kas nav Savienības karantīnas organisms, būtu jāsauc par “Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu”, ja minētais kaitīgais organisms galvenokārt tiek pārnēsāts ar konkrētu stādāmu augu starpniecību, ja tā klātbūtnei minētajos stādāmajos augos ir nepieņemama ekonomiska ietekme saistībā ar minēto augu paredzēto izmantojumu un ja tas ir norādīts sarakstā kā Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms. Lai ierobežotu šādu kaitīgo organismu klātbūtni, to ievešana vai pārvietošana Savienības teritorijā ar attiecīgajiem stādāmajiem augiem būtu jāaizliedz, ja minēto kaitīgo organismu sastopamība pārsniedz noteiktu slieksni.

(24)

Konkrēti augi, augu produkti un citi objekti rada nepieņemamu risku tādēļ, ka pastāv iespējamība, ka tajos ir Savienības karantīnas organisms. Attiecībā uz dažiem no tiem ir pieejami pieņemami riska mazināšanas pasākumi, taču attiecībā uz citiem tādu nav. Atkarībā no tā, vai ir pieejami pieņemama riska mazināšanas pasākumi, to ievešana vai pārvietošana Savienības teritorijā būtu vai nu jāaizliedz, vai jāpakļauj īpašām prasībām. Minētie augi, augu produkti un citi objekti būtu jāiekļauj sarakstā.

(25)

Papildus pasākumiem, kas veikti, lai pārvaldītu nepieņemamu risku, kam pakļauti augi, augu produkti un citi objekti, šajā regulā būtu jāparedz uz risku balstīti un profilaktiskie pasākumi, lai Savienības teritoriju aizsargātu no kaitīgiem organismiem, kurus varētu ievest ar augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuru izcelsme ir trešā valstī, pamatojoties uz minētā augstā riska sākotnējo novērtējumu. Minētajā sākotnējā novērtējumā būtu jāņem vērā specifiski kritēriji atkarībā no attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta. Šādā nolūkā būtu jāņem vērā IPPC, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vai dalībvalstu iestāžu sagatavotie zinātniskie atzinumi vai pētījumi. Uz minētā sākotnējā novērtējuma pamata būtu jāizveido minēto augsta riska augu, augu produktu vai citu objektu saraksts, un būtu jāaizliedz to ievešana Savienības teritorijā, kamēr nav veikts riska novērtējums saskaņā ar IPPC standartiem. Minētajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem nebūtu jāietver tie, kuru ievešana Savienības teritorijā ir aizliegta vai kam piemēro īpašas un līdzvērtīgas prasības, pamatojoties uz kaitīgo organismu riska analīzi, vai kam piemēro šajā regulā noteiktos pagaidu aizliegumus.

(26)

Būtu jāparedz atkāpes no aizliegumiem vai īpašām prasībām attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienības teritorijā. Komisija būtu jāpilnvaro konkrētus trešo valstu pasākumus atzīt par līdzvērtīgiem prasībām, kas jāievēro attiecīgo augu, augu produktu un citus objektu pārvietošanai Savienības teritorijā.

(27)

Minētos aizliegumus vai prasības nebūtu jāpiemēro nedz nelieliem noteiktu augu, augu produktu un citu objektu daudzumiem, kas nav stādāmie augi un nav paredzēti komerciāliem un profesionāliem nolūkiem, nedz noteiktos gadījumos augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai pierobežas zonās.

(28)

Ir lietderīgi paredzēt izņēmumus no aizlieguma Savienības teritorijā ievest un pārvietot kaitīgos organismus, augus, augu produktus un citus objektus, uz kuriem minētie aizliegumi attiecas un kuri ir paredzēti konkrētam nolūkam, piemēram, oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā. Būtu jānosaka piemēroti aizsardzības pasākumi un jāinformē attiecīgās personas.

(29)

Augi, ko Savienībā ieved no trešām valstīm un kas tiek pārvietoti ar pasta pakalpojumu starpniecību, bieži neatbilst Savienības fitosanitārajām prasībām. Lai palielinātu sapratni, būtu jāparedz konkrēti noteikumi par informāciju, kas sniedzama ceļotājiem un pasta pakalpojumu izmantotājiem.

(30)

Atkāpe no Savienības noteikumiem par ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā būtu jāpiemēro fitosanitārajā tranzītā esošiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ievērojot īpašus nosacījumus.

(31)

Tādu augu, augu produktu un citu objektu starptautiskā tirdzniecība, ar kuriem fitosanitārā pieredze ir neliela, iespējams, var ietvert nepieņemamus riskus, ka ieviešas tādi karantīnas organismi, kuri vēl nav iekļauti Savienības karantīnas organismu sarakstā un attiecībā uz kuriem nav pieņemti pasākumi, ievērojot šo regulu. Lai nodrošinātu ātru un iedarbīgu rīcību pret tiem kaitīgo organismu riskiem, kas ir nesen identificēti vai par kuriem pastāv aizdomas saistībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem un uz kuriem neattiecas pastāvīgas prasības vai aizliegumi, bet kuri var kvalificēties šādiem pastāvīgiem pasākumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar piesardzības principu un identificēt minētos augus, augu produktus un citus objektus, ņemot vērā objektīvus un vispāratzītus elementus.

(32)

Ir jānosaka aizliegumi un īpašas prasības, kas līdzīgas Savienības teritorijai noteiktajiem aizliegumiem un īpašajām prasībām, attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu aizsargājamās zonās, kuri radītu nepieņemama līmeņa risku tāpēc, ka pastāv iespējamība, ka tajos ir attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisms.

(33)

Būtu jāpieņem vispārīgas prasības attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu pārvadāšanā izmantotajiem transportlīdzekļiem, mašīnām un iepakojuma materiālu, lai nodrošinātu, ka tajos nav karantīnas organismu.

(34)

Dalībvalstīm būtu jānozīmē norobežošanas kompleksi un karantīnas stacijas. Būtu jānosaka prasības attiecībā uz minēto norobežošanas kompleksu un karantīnas staciju nozīmēšanu, to darbības atļaušanu, darbību un uzraudzību, un attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu izlaišanu no minētajiem kompleksiem vai stacijām. Ja minētās prasības ietver pienākumu uzturēt kompleksu un staciju darbinieku un apmeklētāju sarakstu, var rasties Hartas 8. panta (Personas datu aizsardzība) ierobežojums. Tomēr minētais ierobežojums būtu nepieciešams un samērīgs ar šīs regulas sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu.

(35)

Komisijai būtu jānodrošina publiski pieejams, atjaunināts saraksts ar visiem paziņojumiem, ko tā saņēmusi par kaitīgiem organismiem, kas nesen parādījušies trešās valstīs un var radīt risku augu veselībai Savienības teritorijā.

(36)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, konkrētiem profesionāliem operatoriem, uz kuriem attiecas šajā regulā noteiktie pienākumi, vajadzētu būt reģistrētiem dalībvalstu izveidotos reģistros. Būtu jānosaka reģistrācijas prasības, kā arī izņēmumi no minētajām prasībām.

(37)

Lai atvieglotu karantīnas organisma invadēšanās avota noteikšanu, ir lietderīgi prasīt, lai profesionāli operatori glabātu dokumentāciju saistībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko tiem piegādājuši profesionāli operatori un ko tie piegādājuši citiem profesionāliem operatoriem. Ņemot vērā atsevišķu karantīnas organismu latento fāzi un invadēšanās avota noteikšanai nepieciešamo laiku, dokumentācija būtu jāglabā vismaz trīs gadus.

(38)

Profesionālu operatoru rīcībā vajadzētu būt arī sistēmām un procedūrām, ar kuru palīdzību var sekot tam, kā notiek augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana to īpašumos un starp to īpašumiem.

(39)

Lai no trešām valstīm Savienības teritorijā un aizsargājamās zonās ievestu konkrētus augus, augu produktus un citus objektus, būtu jāpieprasa fitosanitārais sertifikāts. Pārredzamības labad būtu jāizveido minēto augu, augu produktu un citu objektu saraksts.

(40)

Fitosanitārie sertifikāti būtu jāpieprasa arī citu augu ievešanai Savienības teritorijā no trešām valstīm. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu atbilstošu fitosanitārās drošības līmeni, kā arī efektīvu pārskatu par minēto augu importu Savienībā un ar to saistītajiem riskiem. Tomēr minētajiem augiem nebūtu jāpiemēro noteikumi par oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, kā paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

(41)

Minētajiem fitosanitārajiem sertifikātiem būtu jāatbilst IPPC prasībām un būtu jāapliecina atbilstība prasībām un pasākumiem, kas noteikti, ievērojot šo regulu. Lai nodrošinātu fitosanitāro sertifikātu ticamību, būtu jāparedz noteikumi par to derīguma un anulēšanas nosacījumiem.

(42)

Konkrētu augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana Savienības teritorijā un ievešana un pārvietošana aizsargājamās zonās būtu jāatļauj tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas apliecina atbilstību prasībām un pasākumiem, kuri noteikti, ievērojot šīs regulas noteikumus. Pārredzamības labad būtu jāizveido minēto augu, augu produktu un citu objektu saraksts.

(43)

Augu pases nebūtu jāpieprasa augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas piegādāti tieši galalietotājiem, tostarp piemājas dārzkopjiem. Tomēr būtu jānosaka daži izņēmumi.

(44)

Lai nodrošinātu augu pasu ticamību, būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz to saturu un formu.

(45)

Augu pasu izsniegšana parasti būtu jāveic atļauju saņēmušam profesionālam operatoram. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējamam nolemt izsniegt augu pases.

(46)

Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz augu pasu izsniegšanu, ar izsniegšanu saistītajām pārbaudēm, augu pasu piestiprināšanu, kārtību, kādā profesionāliem operatoriem piešķir atļauju augu pasu izsniegšanai un tos uzrauga, atļauju saņēmušo profesionālo operatoru pienākumiem un minētās atļaujas atsaukšanu.

(47)

Lai samazinātu atļauju saņēmušajiem operatoriem radīto slogu, ar augu pasu izsniegšanu saistītās pārbaudes vajadzības gadījumā būtu jāapvieno ar pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar Padomes Direktīvām 66/401/EEK (4), 66/402/EEK (5), 68/193/EEK (6), 2002/54/EK (7), 2002/55/EK (8), 2002/56/EK (9), 2002/57/EK (10), 2008/72/EK (11) un 2008/90/EK (12).

(48)

Atļauju saņēmušajiem operatoriem vajadzētu būt nepieciešamajām zināšanām par kaitīgajiem organismiem.

(49)

Daži atļauju saņēmušie operatori varētu vēlēties izstrādāt kaitīgo organismu riska pārvaldības plānu, kas garantētu un apliecinātu augstu kompetences un informētības līmeni attiecībā uz kaitīgo organismu riskiem saistībā ar kritiskajiem punktiem to profesionālajā darbībā un pamatotu īpašus kontroles pasākumus ar kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz minēto plānu saturu būtu jāparedz Savienības noteikumi.

(50)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumus par augu pasu un fitosanitāro sertifikātu aizstāšanu.

(51)

Gadījumos, kad tiek konstatēta neatbilstība Savienības noteikumiem, augu pases būtu jānoņem, jāanulē un izsekojamības nolūkos jāsaglabā.

(52)

Fitosanitāro pasākumu starptautiskajā standartā Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” (ISPM 15) paredzēts, ka koksnes iepakojamais materiāls ir jāmarķē ar īpašu marķējumu, ko uzliek profesionāli operatori, kas saņēmuši attiecīgu atļauju un tiek uzraudzīti. Ar šo regulu būtu jānosaka prasības attiecībā uz koksnes iepakojamā materiāla apstrādi, marķēšanu un labošanu saskaņā ar minēto standartu. Tāpat šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par to, kā Savienības teritorijā piešķiramas atļaujas un kā uzraugāmi profesionāli operatori, kas uzliek minēto marķējumu.

(53)

Ja trešā valsts pieprasa, attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti no Savienības teritorijas minētajā trešajā valstī būtu jāieved ar eksporta vai reeksporta fitosanitāro sertifikātu. Ievērojot attiecīgos IPPC noteikumus, minēto sertifikātu izsniegšana būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ņemot vērā IPPC paredzēto eksporta un reeksporta sertifikātu paraugu saturu. Būtu jāpiedāvā aizsardzība trešām valstīm pret Savienības karantīnas organismiem to atzītā kaitīguma dēļ, izņemot gadījumus, kad ir oficiāli zināms, ka Savienības karantīnas organisms attiecīgajā trešajā valstī ir sastopams un neatrodas oficiālā kontrolē, vai kad var pamatoti pieņemt, ka minētais Savienības karantīnas organisms neatbilst kritērijiem, lai to attiecīgajā trešajā valstī kvalificētu par karantīnas organismu.

(54)

Ja augu, augu produktu vai citu objektu pirms eksportēšanas uz trešo valsti pārvieto cauri vairākām dalībvalstīm, ir svarīgi, lai dalībvalsts, kurā attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti tika ražoti vai pārstrādāti, apmainītos ar informāciju ar dalībvalsti, kas izsniedz eksporta fitosanitāro sertifikātu. Minētā informācijas apmaiņa ir būtiska, lai ļautu apliecināt atbilstību trešās valsts prasībām. Tāpēc, lai nodrošinātu vienādu minētās informācijas apmaiņas kārtību, būtu jāizveido saskaņots “pirmseksporta sertifikāts”.

(55)

Komisijai būtu jāizveido saskaņā ar šo regulu prasītā elektroniskā paziņošanas sistēma.

(56)

Lai ņemtu vērā konkrētu Savienības karantīnas organismu ekonomisko, sociālo vai ar vidi saistīto visnopietnāko ietekmi Savienības teritorijā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz prioritāru kaitīgo organismu iekļaušanu sarakstā.

(57)

Lai nodrošinātu, ka izņēmumi attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem un attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai teritorijās un kurus ir aizliegts ievest Savienības teritorijā, izmantot oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā, tiek īstenoti tā, lai neradītu nekādu kaitīgo organismu risku Savienības teritorijai vai tās daļām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar attiecīgo kaitīgo organismu un augu, augu produktu un citu objektu ievešanu, pārvietošanu, turēšanu, pavairošanu un izmantošanu Savienības teritorijā, procedūru un nosacījumiem attiecīgās atļaujas piešķiršanai un atbilstības pārraudzību, kā arī darbībām, kas jāveic neatbilstības gadījumā.

(58)

Lai nodrošinātu, ka pareizi tiek piemērotas atkāpes no pienākuma veikt norobežotu teritoriju ikgadējus apsekojumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz sīkāku to kaitīgo organismu precizēšanu, uz kuriem attiecas minētās atkāpes, un šo atkāpju piemērošanas nosacījumiem.

(59)

Lai nodrošinātu, ka aizsargājamās zonas ir izveidotas un darbojas uzticami, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par apsekojumiem, kas veicami, lai varētu atzīt aizsargājamās zonas, un par aizsargājamās zonas karantīnas organismu apsekojumu sagatavošanu un to saturu.

(60)

Lai nodrošinātu, ka samērīgi un ierobežoti tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanu uz pierobežas zonām vai tajās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par trešo valstu un dalībvalstu pierobežas zonu maksimālo platumu, maksimālo attālumu, kādā attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus pārvieto trešo valstu un dalībvalstu pierobežas zonās, un procedūrām saistībā ar atļauju augus, augu produktus un citus objektus ievest un pārvietot dalībvalsts pierobežas zonās.

(61)

Lai nodrošinātu, ka profesionālu operatoru reģistrācija ir samērīga ar mērķi kontrolēt kaitīgo organismu risku, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, kuros nosaka to profesionālu operatoru papildu kategorijas, kuri atbrīvojami no pienākuma reģistrēties, īpašas prasības konkrētu profesionālo operatoru kategoriju reģistrācijai un to nelielo daudzumu maksimumu, ko profesionālie operatori drīkst piegādāt galalietotājiem, lai varētu tikt atbrīvoti no pienākuma reģistrēties.

(62)

Lai nodrošinātu tādu trešo valstu fitosanitāro sertifikātu ticamību, kas nav IPPC līgumslēdzējas puses, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem papildina tos nosacījumus, kas jāizpilda, lai šo trešo valstu fitosanitārie sertifikāti tiktu pieņemti.

(63)

Lai samazinātu kaitīgo organismu riskus, kam pakļauti Savienības teritorijā pārvietojamie augi, augu produkti vai citi objekti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, kuros izklāsta gadījumus, kad attiecībā uz konkrētiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem izņēmums no prasības izsniegt augu pases piemērojams tikai tad, ja ir runa par to nelielu daudzumu.

(64)

Lai nodrošinātu, ka augu, augu produktu un citu objektu pārbaudes, ko veic, lai varētu izsniegt augu pases, ir uzticamas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par vizuālajām pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu, un šo pārbaužu biežumu un laiku.

(65)

Lai uzlabotu augu pasu ticamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem nosaka kritērijus, kas jāizpilda profesionālajiem operatoriem, lai tiem tiktu piešķirta atļauja izsniegt augu pases, un procedūras, lai pārliecinātos, ka šie kritēriji ir izpildīti.

(66)

Lai nodrošinātu koksnes iepakojamā materiāla pareizu marķēšanu un ņemtu vērā izmaiņas starptautiskajos standartos un jo īpaši ISPM15, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu prasību grozīšanu un papildināšanu, kas attiecas uz koksnes iepakojamo materiālu, tostarp tā ievešanu Savienības teritorijā, un prasību precizēšanu saistībā ar atļauju izsniegšanu reģistrētiem operatoriem, lai tie varētu uzlikt marķējumu koksnes iepakojamajam materiālam Savienības teritorijā.

(67)

Lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas starptautiskajos standartos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par apliecinājumiem, kurus izsniedz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas nav koksnes iepakojamais materiāls un kam būtu nepieciešams piemērot specifisku apliecinājumu par atbilstību šīs regulas noteikumiem.

(68)

Lai nodrošinātu oficiālo apliecinājumu lietderību un uzticamību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par oficiālo apliecinājumu saturu, par kārtību, kādā profesionāliem operatoriem, kuri izsniedz minētos apliecinājumus, piešķir atļaujas un tos uzrauga, kā arī par eksporta, reeksporta un pirmseksporta sertifikātu elementiem.

(69)

Lai pielāgotos zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai un starptautisko standartu – jo īpaši IPPC un EPPO standartu – izmaiņām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem groza šīs regulas pielikumus.

(70)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz Savienības karantīnas organismu iekļaušanu sarakstā; apsekojumu ziņojumu formāta un satura noteikšanu, kā arī instrukcijām minētā formāta aizpildīšanai; daudzgadu apsekojumu programmu formāta izveidošanu un ar tām saistīto praktisko kārtību; pret konkrētiem Savienības karantīnas organismiem vērstu pasākumu noteikšanu; un tādu pasākumu pieņemšanu uz noteiktu laiku, kas piemērojami riskiem, kurus rada kaitīgie organismi, kas nav iekļauti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi.

(72)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz aizsargājamo zonu un attiecīgo aizsargājamās zonas karantīnas organismu saraksta izveidošanu; un aizsargājamo zonu lieluma izmainīšanu vai aizsargājamo zonu statusa atzīšanas atcelšanu.

(73)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu un attiecīgo stādāmo augu iekļaušanu sarakstā un tādu pasākumu noteikšanu, ar kuriem novērst Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu klātbūtni attiecīgajos stādāmajos augos.

(74)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kurus ir aizliegts ievest Savienības teritorijā, un attiecīgo trešo valstu iekļaušanu sarakstā; tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kuriem piemēro īpašas prasības, un attiecīgo īpašo prasību to ievešanai un pārvietošanai Savienības teritorijā iekļaušanu sarakstā; tādu augsta riska augu, augu produktu un citu objektu provizorisku iekļaušanu sarakstā, kurus aizliegts ievest Savienības teritorijā, un attiecīgo trešo valstu iekļaušanu sarakstā; procedūru riska novērtējuma veikšanai saistībā ar minēto iekļaušanu sarakstā; tādu prasību noteikšanu trešām valstīm, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras attiecas uz augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā; kārtības noteikšanu, kādā sagatavojami un izmantojami plakāti un brošūras par augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienības teritorijā; specifisku nosacījumu vai pasākumu noteikšanu attiecībā uz konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu dalībvalstu pierobežas zonās; pagaidu pasākumu pieņemšanu attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas varētu radīt nesen identificētus kaitīgo organismu riskus vai citus fitosanitāros riskus, par kuriem ir aizdomas; lēmumu pieņemšanu par pagaidu pasākumiem, ko dalībvalstis veic saistībā ar tūlītējiem draudiem; tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kurus aizliegts ievest konkrētās aizsargājamās zonās; tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kuriem piemēro īpašas prasības, un attiecīgo īpašo prasību to ievešanai un pārvietošanai konkrētās aizsargājamās zonās iekļaušanu sarakstā; noteikumiem par prasībām, ko nosaka karantīnas stacijām un norobežošanas kompleksiem, un noteikumiem par augu, augu produktu un citu objektu izlaišanu no minētajām stacijām un kompleksiem.

(75)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz īsāka vai garāka minimālā laikposma noteikšanu, kurā profesionālie operatori glabā dokumentāciju attiecībā uz izsekojamību, un prasībām saistībā ar piekļuvi minētajai dokumentācijai.

(76)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kuru ievešanai Savienības teritorijā ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un tādu attiecīgo trešo valstu iekļaušanu sarakstā, kuras ir to izcelsmes valstis vai no kurām tie nosūtīti; tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kuru ievešanai konkrētās aizsargājamās zonās no attiecīgajām trešām valstīm, kuras ir to izcelsmes valstis vai no kurām tie nosūtīti, ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un minēto trešo valstu iekļaušanu sarakstā; tādu augu, augu produktu un citu objektu, attiecīgo trešo valstu un maksimālā skaita iekļaušanu sarakstā, uz ko attiecas atbrīvojums no fitosanitārā sertifikāta prasības, kad tos ieved Savienības teritorijā; un tehniskās kārtības noteikšanu saistībā ar elektronisko fitosanitāro sertifikātu anulēšanu.

(77)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kuriem jāpieprasa augu pase, lai tos varētu pārvietot Savienības teritorijā; tādu augu, augu produktu un citu objektu iekļaušanu sarakstā, kuriem jāpieprasa augu pase, lai tos varētu ievest un pārvietot konkrētās aizsargājamās zonās; un tādu aizsargājamo zonu kaitīgo organismu, augu, augu produktu vai citu objektu precizēšanu, kuriem augu pase aizsargājamās zonās ir nepieciešama tad, kad tos tieši piegādā galalietotājam.

(78)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz augu pases formāta specifikāciju noteikšanu, tādu stādāmu augu veidu un sugu noteikšanu, kuriem nebūtu jāpiemēro atbrīvojums no izsekojamības koda norādīšanas augu pases formātā; un tehniskās kārtības noteikšanu elektronisko augu pasu izsniegšanai.

(79)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādas īpašas kārtības noteikšanu saistībā ar materiālu, apstrādi un marķējumu, kas attiecas uz koksnes iepakojamā materiāla labošanu; tādu apliecinājumu formāta specifikāciju noteikšanu, kas nav koksnes iepakojamā materiāla marķēšana; procedūru noteikšanu pirmseksporta sertifikāta izdošanai; un konkrētu noteikumu paredzēšanu saistībā ar paziņojumu iesniegšanu.

(80)

Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14).

(81)

Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar pasākumiem, kas jāpieņem pret konkrētiem Savienības karantīnas organismiem vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi, lai aizliegtu konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienības teritorijā vai aizsargājamā zonā, vai lai šādai ievešanai piemērotu konkrētas prasības un pagaidu pasākumus attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas varētu radīt nesen identificētus kaitīgo organismu riskus vai citus fitosanitāros riskus, par kuriem ir aizdomas.

(82)

Padomes Direktīvās 74/647/EEK (15) un 2006/91/EK (16) ir paredzēti neļķu tinēja un Kalifornijas bruņuts kontroles pasākumi. Pēc minēto direktīvu stāšanās spēkā attiecīgie kaitīgie organismi ir plaši izplatījušies visā Savienības teritorijā un to izplatību tādējādi vairs nav iespējams ierobežot. Tāpēc minētās direktīvas būtu jāatceļ.

(83)

Padomes Direktīvas 69/464/EEK (17), 93/85/EEK (18), 98/57/EK (19), un 2007/33/EK (20) būtu jāatceļ, jo būtu jāpieņem jauni pasākumi pret attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā laiku un resursus, kas nepieciešami minēto jauno pasākumu pieņemšanai, minētās direktīvas būtu jāatceļ no 2022. gada 1. janvāra.

(84)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 652/2014 (21) ir noteikts, ka pret kaitīgajiem organismiem vērsto pasākumu dotācijas attiecas uz atsevišķiem Direktīvas 2000/29/EK pielikumos norādītajiem kaitīgajiem organismiem un atsevišķiem kaitīgajiem organismiem, kuri minētajos pielikumos nav norādīti, taču kuriem piemēro Savienības pagaidu pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz tiem. Papildus minētās regulas noteikumiem ar šo regulu tiek izveidota prioritāro kaitīgo organismu kategorija, un ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis jo īpaši ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem saistītu pasākumu veikšanai varētu saņemt Savienības dotācijas, tostarp kompensāciju, ko profesionāliem operatoriem izmaksā tādu augu, augu produktu un citu objektu vērtībā, kurus iznīcina, ievērojot šajā regulā noteiktos izskaušanas pasākumus. Tāpēc būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 652/2014.

(85)

Tehniski grozījumi ir jāveic arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 228/2013 (22) un (ES) Nr. 1143/2014 (23).

(86)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju attiecībā uz aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā iedarbības, sarežģītības un pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(87)

Šī regula nerada nesamērīgu administratīvo slogu vai ekonomisku ietekmi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šajā regulā, pamatojoties uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām, iespēju robežās ir ņemta vērā MVU īpašā situācija. Ņemot vērā sabiedriskās politikas mērķi aizsargāt augu veselību, iespēja noteikt vispārēju izņēmumu mikrouzņēmumiem, kas ir izplatītākais uzņēmumu veids, nav apsvērta.

(88)

Šajā regulā ir ievēroti IPPC, Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu un saskaņā ar tiem izklāstītās pamatnostādnes.

(89)

Saskaņā ar lietpratīga regulējuma principu šīs regulas īstenošana būtu jāsaskaņo ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 īstenošanu, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek piemēroti visi Savienības augu veselības jomas tiesību akti.

(90)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Hartā, un it sevišķi privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības uz īpašumu, personas datu aizsardzība, darījumdarbības brīvība un humanitāro un eksakto zinātņu brīvība. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi tam, kā noteikt fitosanitāros riskus, kurus rada jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēni, dzīvnieki vai parazītaugi, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem (“kaitīgie organismi”), un pasākumi minēto risku samazināšanai līdz pieņemamam līmenim.

2.   Kad pierādījumi liecina, ka tādi augi, kas nav parazītaugi, izņemot tos, kas reglamentēti Regulas (ES) Nr. 1143/2014 4. panta 1. punktā, rada fitosanitāros riskus, kam var būt nopietna ekonomiska, sociāla vai ar vidi saistīta ietekme Savienības teritorijā, minētos augus, kas nav parazītaugi, var uzskatīt par kaitīgiem organismiem šīs regulas nozīmē.

3.   Šajā regulā atsauces uz trešām valstīm ir uzskatāmas par atsaucēm uz trešām valstīm, Seūtu, Melilju un LESD 355. panta 1. punktā minētajām teritorijām, izņemot Madeiru un Azoru salas.

Šajā regulā atsauces uz Savienības teritoriju ir uzskatāmas par atsaucēm uz Savienības teritoriju bez Seūtas, Meliljas un LESD 355. panta 1. punktā minētajām teritorijām, izņemot Madeiru un Azoru salas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“augi” ir dzīvi augi un šādas dzīvas augu daļas:

a)

sēklas botāniskajā nozīmē, izņemot sēklas, kas nav paredzētas stādīšanai;

b)

augļi botāniskajā nozīmē;

c)

dārzeņi;

d)

bumbuļi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi, saknes, potcelmi, stoloni;

e)

dzinumi, stumbri un stublāji, stīgas;

f)

griezti ziedi;

g)

zari ar vai bez lapām;

h)

nozāģēti koki ar lapotni;

i)

lapas, lapotne;

j)

augu audu kultūras, tostarp šūnu kultūras, ģenētiskais materiāls, meristēmas, himēriski kloni, ar mikropavairošanas metodi pavairots materiāls;

k)

dzīvi ziedputekšņi un sporas;

l)

pumpuri, potzaru pumpuri, spraudeņi, potzari, potējumi;

2)

“augu produkti” ir neapstrādāts augu izcelsmes materiāls un tie apstrādātie produkti, kuri savu īpašību vai to apstrādes īpašību dēļ var radīt karantīnas organismu izplatīšanās risku.

Izņemot gadījumus, kad īstenošanas aktos, kas pieņemti, ievērojot 28., 30. un 41. pantu, noteikts citādi, koksni par “augu produktu” uzskata tikai tad, ja tā atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:

a)

tā ir pilnīgi vai daļēji saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, ar mizu vai bez tās;

b)

tā nav saglabājusi savu dabisko apaļo virsmu, jo ir zāģēta, skaldīta vai šķelta;

c)

tā ir šķeldas, skaidu, zāģskaidu, koksnes atlikumu, ēveļskaidu vai atgriezumu veidā, un tai nav veikta apstrāde ar līmi, karstumu vai spiedienu vai to kombināciju, lai izgatavotu koksnes granulas, briketes, saplāksni vai kokskaidu plātnes;

d)

to izmanto vai to ir paredzēts izmantot par iepakojuma materiālu neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto preču pārvadāšanā vai ne;

3)

“stādīšana” ir jebkura darbība, ko veic, lai augus ievietotu augšanas substrātā, vai veicot potēšanu vai līdzīgas darbības, lai nodrošinātu to turpmāku augšanu, reproducēšanu vai pavairošanu;

4)

“stādāmi augi” ir augi, kurus ir paredzēts atstāt iestādītus, stādīt vai pārstādīt;

5)

“cits objekts” ir jebkurš tāds pie augiem vai augu produktiem nepiederošs materiāls vai priekšmets, tostarp augsne vai augsnes substrāts, kurā var būt vai no kura var izplatīties kaitīgie organismi;

6)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā trešās valsts centrālās iestāde vai iestādes, kas ir atbildīgas par oficiālo kontroļu un citu oficiālu darbību organizēšanu, vai jebkura cita iestāde, kurai ir uzticēta minētā atbildība, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par oficiālajām kontrolēm;

7)

“partija” ir sūtījumā ietilpstošas vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko iespējams identificēt pēc sastāva, izcelsmes un citu attiecīgo elementu viendabīguma;

8)

“tirdzniecības vienība” ir konkrētajā tirdzniecības posmā piemērojamā vismazākā komerciālā vai cita izmantojamā vienība, kura var būt partijas daļa vai visa partija;

9)

“profesionāls operators” ir jebkura persona, uz kuru attiecas publiskās vai privātās tiesības un kura ir profesionāli iesaistīta un ir juridiski atbildīga par vienu vai vairākām no šādām darbībām, kas attiecas uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem:

a)

stādīšanu;

b)

selekcijas veikšanu;

c)

ražošanu, tostarp audzēšanu, pavairošanu un uzturēšanu;

d)

ievešanu Savienības teritorijā, pārvietošanu tajā un izvešanu no tās;

e)

darīšanu pieejamu tirgū;

f)

glabāšanu, vākšanu, nosūtīšanu un apstrādāšanu;

10)

“reģistrēts operators” ir profesionāls operators, kas reģistrēts saskaņā ar 65. pantu;

11)

“atļauju saņēmušais operators” ir reģistrēts operators, kam kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju izsniegt augu pases saskaņā ar 89. pantu, uzlikt marķējumu saskaņā ar 98. pantu vai izsniegt apliecinājumus saskaņā ar 99. pantu;

12)

“galalietotājs” ir jebkura persona, kas, darbojoties nesaistīti ar minētās personas tirdzniecisko darbību, darījumdarbību vai profesiju, savai lietošanai iegūst augus vai augu produktus;

13)

“tests” ir oficiāla pārbaude, izņemot vizuālu, ko veic, lai noteiktu kaitīgo organismu klātbūtni vai tos identificētu;

14)

“apstrāde” ir oficiāla vai neoficiāla procedūra, kurā kaitīgos organismus nonāvē, inaktivē vai no tiem atbrīvojas vai tos padara neauglīgus, vai novājina augus vai augu produktus;

15)

“sastopamība” ir tādu vienību attiecība vai skaits, kādā kaitīgais organisms ir sastopams paraugā, sūtījumā, laukā vai citā noteiktā populācijā;

16)

“ieviešanās” ir kaitīgā organisma saglabāšanās paredzamā nākotnē kādā teritorijā pēc iekļūšanas;

17)

“izskaušana” ir fitosanitāro pasākumu piemērošana, lai kaitīgo organismu iznīcinātu no attiecīgās teritorijas;

18)

“izplatības ierobežošana” ir fitosanitāro pasākumu piemērošana invadētajā teritorijā un ap to, lai novērstu kaitīgā organisma izplatīšanos;

19)

“karantīnas stacija” ir jebkura oficiāla stacija, kas paredzēta kaitīgo organismu, augu, augu produktu vai citu objektu turēšanai karantīnā;

20)

“norobežošanas komplekss” ir jebkurš komplekss, kas nav karantīnas stacijas un kurā kaitīgie organismi, augi, augu produkti vai citi objekti tiek turēti norobežotos apstākļos;

21)

“izsekojamības kods” ir burtu, ciparu vai burtciparu kods, ar kuru identificē sūtījumu, partiju vai tirdzniecības vienību un kuru lieto izsekojamības nolūkā, ieskaitot kodus, kas attiecas uz partiju, izlaidumu, sēriju, ražošanas datumu, profesionāla operatora dokumentiem;

22)

“fitosanitārais pasākums” ir jebkurš oficiāls pasākums, kura mērķis ir novērst karantīnas organismu ievešanu vai izplatīšanos vai ierobežot reglamentētu nekarantīnas organismu ekonomisko ietekmi.

II NODAĻA

Karantīnas organismi

1. iedaļa

Karantīnas organismi

3. pants

Karantīnas organismu definīcija

Kaitīgais organisms ir “karantīnas organisms” attiecībā uz noteiktu teritoriju, ja tas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

ir noteikta tā identitāte I pielikuma 1. iedaļas 1. punkta nozīmē;

b)

tā klātbūtne teritorijā nav konstatēta, kā noteikts I pielikuma 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā, vai, ja tā klātbūtne minētajā teritorijā ir konstatēta, tad tas nav plaši izplatīts, kā noteikts I pielikuma 1. iedaļas 2. punkta b) un c) apakšpunktā;

c)

tas var iekļūt teritorijā, tajā ieviesties un izplatīties vai – ja tas jau ir sastopams teritorijā, bet nav plaši izplatīts, var iekļūt, ieviesties un izplatīties tajās minētās teritorijas daļās, kurās tas nav sastopams I pielikuma 1. iedaļas 3. punkta nozīmē;

d)

tā iekļūšana, ieviešanās un izplatīšanās I pielikuma 1. iedaļas 4. punkta nozīmē radītu nepieņemamu ekonomisku, ar vidi saistītu vai sociālu ietekmi uz minēto teritoriju vai – ja tas tur jau ir sastopams, bet nav plaši izplatīts – uz tām teritorijas daļām, kurās tas nav sastopams; un

e)

ir pieejami izpildāmi un iedarbīgi pasākumi, lai novērstu minētā kaitīgā organisma iekļūšanu, ieviešanos vai izplatīšanos minētajā teritorijā un mazinātu tā riskus un ietekmi.

2. iedaļa

Savienības karantīnas organismi

4. pants

Savienības karantīnas organismu definīcija

Karantīnas organisms ir “Savienības karantīnas organisms”, ja 3. panta ievaddaļā minētā noteiktā teritorija ir Savienības teritorija un ja tas ir iekļauts 5. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

5. pants

Savienības karantīnas organismu ievešanas, pārvietošanas, turēšanas, pavairošanas vai izlaišanas aizliegums

1.   Savienības karantīnas organismu Savienības teritorijā neieved, nepārvieto, vai to netur, nepavairo vai neizlaiž Savienības teritorijā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu izveido to kaitīgo organismu sarakstu, kas atbilst 3. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem attiecībā uz Savienības teritoriju (“Savienības karantīnas organismu saraksts”).

Savienības karantīnas organismu sarakstā iekļauj kaitīgos organismus, kas uzskaitīti Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļā un minētās direktīvas II pielikuma A daļas I iedaļā.

Kaitīgos organismus, kas ir vietējie vai ieviesušies kādā Savienības teritorijas daļā neatkarīgi no tā, vai tie Savienības teritorijā iekļuvuši dabiskā ceļā vai ievesti, Savienības karantīnas organismu sarakstā atzīmē kā Savienības teritorijā sastopamus kaitīgos organismus.

Kaitīgos organismus, kas nav vietējie vai ieviesušies nevienā Savienības teritorijas daļā, Savienības karantīnas organismu sarakstā atzīmē kā kaitīgos organismus, kas nav sastopami Savienības teritorijā.

3.   Ja novērtējums liecina, ka kaitīgais organisms, kas nav ietverts Savienības karantīnas organismu sarakstā, atbilst 3. pantā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz Savienības teritoriju vai ka kaitīgais organisms, kas minētajā aktā ir ietverts, vairs neatbilst vienam vai vairākiem no minētajiem nosacījumiem, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, groza šā panta 2. punktā minēto sarakstu, attiecīgi pievienojot sarakstam kaitīgo organismu vai to no minētā saraksta svītrojot.

Komisija minēto novērtējumu dara pieejamu dalībvalstīm.

Komisija var ar īstenošanas aktiem aizstāt šā panta 2. punktā minēto īstenošanas aktu grozījumu konsolidēšanai.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. pants

Prioritārie kaitīgie organismi

1.   Savienības karantīnas organismi ir “prioritārie kaitīgie organismi”, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

tie attiecībā uz Savienības teritoriju atbilst vienam vai vairākiem no I pielikuma 1. iedaļas 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

to iespējamā ekonomiskā, ar vidi saistītā vai sociālā ietekme visnopietnāk izpaužas attiecībā uz Savienības teritoriju, kā noteikts I pielikuma 2. iedaļā;

c)

tie ir iekļauti sarakstā saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, izveidojot sarakstu, kurā norādīti prioritārie kaitīgie organismi (“prioritāro kaitīgo organismu saraksts”).

Ja novērtējuma rezultāti liecina, ka kāds Savienības karantīnas organisms atbilst šā panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai ka kāds kaitīgais organisms vairs neatbilst vienam vai vairākiem no minētajiem nosacījumiem, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza pirmajā daļā minēto sarakstu, attiecīgo kaitīgo organismu pievienojot sarakstam vai to no minētā saraksta svītrojot.

Komisija nodrošina, lai minētais novērtējums nekavējoties būtu pieejams dalībvalstīm.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, nopietna kaitīgo organismu riska gadījumā 106. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

7. pants

I pielikuma 1. iedaļas grozīšana

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikuma 1. iedaļu, lai to pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai un attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

8. pants

Savienības karantīnas organismi, ko izmanto oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, dalībvalstis, pamatojoties uz pieteikumu, var uz laiku atļaut savā teritorijā ievest, pārvietot, turēt un pavairot Savienības karantīnas organismus vai kaitīgos organismus, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, un kas paredzēti izmantošanai oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā.

Atļauju piešķir attiecīgajai darbībai tikai tad, ja tiek noteikti pienācīgi ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kaitīgā organisma ievešana, pārvietošana, turēšana, pavairošana vai izmantošana neizraisa tā ieviešanos vai izplatīšanos Savienības teritorijā, ņemot vērā kaitīgā organisma identitāti, bioloģiskās īpašības un izplatīšanās veidus, paredzēto darbību, mijiedarbību ar vidi un citus svarīgus faktorus, kas saistīti ar minētā kaitīgā organisma radīto risku.

2.   Atļaujās, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, tiek iekļauti visi šie nosacījumi:

a)

kaitīgais organisms ir jāglabā tādā vietā un apstākļos:

i)

ko kompetentās iestādes atzinušas par piemērotiem; un

ii)

kas minēti atļaujā;

b)

ar kaitīgo organismu saistītā darbība jāveic karantīnas stacijā vai norobežošanas kompleksā, ko kompetentā iestāde nozīmējusi saskaņā ar 60. pantu un kas minēta atļaujā;

c)

ar kaitīgo organismu saistītā darbība jāveic darbiniekiem:

i)

kuru zinātnisko un tehnisko kompetenci kompetentā iestāde atzinusi par piemērotu; un

ii)

kuri ir minēti atļaujā;

d)

kaitīgajam organismam, kad to ieved, pārvieto vai tur, vai pavairo Savienības teritorijā, jāpievieno atļauja.

3.   Atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar 1. punktu, ir ierobežotas attiecībā uz kaitīgā organisma, ko var ievest, pārvietot, turēt, pavairot vai izmantot, daudzumu, un ilgumu, kas piemērots attiecīgajai darbībai. Atļaujas nepārsniedz nozīmētās karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksa veiktspēju.

Atļaujās iekļauj ierobežojumus, kas nepieciešami, lai pienācīgi novērstu attiecīgā Savienības karantīnas organisma vai kaitīgā organisma, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, ieviešanās un izplatīšanās risku.

4.   Kompetentā iestāde pārrauga atbilstību 2. punktā minētajiem nosacījumiem un 3. punktā minētajiem ierobežojumiem un neievērošanas gadījumā veic nepieciešamās darbības. Minētā darbība attiecīgā gadījumā ir 1. punktā minētās atļaujas atsaukšana.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, kas saistīta ar attiecīgo kaitīgo organismu ievešanu, pārvietošanu un turēšanu, pavairošanu un izmantošanu Savienības teritorijā;

b)

procedūru un nosacījumiem 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanai; un

c)

šā panta 4. punktā minēto atbilstības pārraudzību un darbībām, kas jāveic neatbilstības gadījumā.

9. pants

Paziņošana par tūlītējiem draudiem

1.   Ja dalībvalsts rīcībā ir pierādījumi par tūlītējiem draudiem, ka kāds Savienības karantīnas organisms varētu iekļūt Savienības teritorijā vai tās daļā, kur minētais kaitīgais organisms vēl nav sastopams, minētā dalībvalsts par minētajiem pierādījumiem nekavējoties rakstiski paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī kaitīgajam organismam, kas nav iekļauts Savienības karantīnas organismu sarakstā, ja:

a)

kaitīgajam organismam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu; vai

b)

attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka kaitīgais organisms var atbilst nosacījumiem to iekļaušanai Savienības karantīnas organismu sarakstā.

3.   Profesionāli operatori nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm par jebkuriem to rīcībā esošiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā minētajiem tūlītējiem draudiem saistībā ar Savienības karantīnas organismiem vai 2. punktā minētajiem kaitīgajiem organismiem.

10. pants

Kompetento iestāžu oficiāls apstiprinājums par Savienības karantīnas organisma klātbūtni

Ja kompetentajai iestādei ir aizdomas vai tā ir saņēmusi pierādījumus par Savienības karantīnas organisma vai tāda kaitīgā organisma klātbūtni, kuram piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, tajā tās dalībvalsts teritorijas daļā, kurā minētais kaitīgais organisms iepriekš netika konstatēts, vai tādu augu, augu produktu vai citu objektu sūtījumā, kurš ir ievests, kuru paredzēts ievest vai kurš ir pārvietots Savienības teritorijā, tā nekavējoties veic pasākumus, kas ir nepieciešami, lai apstiprinātu, vai minētā kaitīgā organisma klātbūtne ir konstatēta (“oficiāli apstiprināt”).

Minētais oficiālais apstiprinājums ir balstīts uz diagnostiku, ko veikusi tāda oficiālā laboratorija, ko nozīmējusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm izklāstītajiem nosacījumiem un prasībām,

Kamēr nav saņemts oficiāls apstiprinājums par kaitīgā organisma klātbūtni, attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā veic fitosanitāros pasākumus, lai novērstu kaitīgā organisma izplatīšanās risku.

Šā panta pirmajā daļā minētās aizdomas vai pierādījumi var tikt balstīti uz jebkuru informāciju, kas saņemta, ievērojot 14. un 15. pantu, vai jebkuru citu avotu.

11. pants

Dalībvalstu veikta Savienības karantīnas organismu klātbūtnes paziņošana Komisijai un pārējām dalībvalstīm

Dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, ja tās kompetentā iestāde ir oficiāli apstiprinājusi vienu no šādām situācijām:

a)

tās teritorijā ir konstatēts tajā iepriekš nekonstatēts Savienības karantīnas organisms;

b)

Savienības karantīnas organisma klātbūtne ir konstatēta tādā tās teritorijas daļā, kurā tas agrāk nebija konstatēts;

c)

tās teritorijā tādu augu, augu produktu vai citu objektu sūtījumā, kas ievests, ko paredzēts ievest vai kas pārvietots Savienības teritorijā, ir konstatēts Savienības karantīnas organisms.

Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz attiecīgās dalībvalsts vienīgā atbildīgā iestāde, kā minēts Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm, izmantojot 103. pantā minēto elektroniskās paziņošanas sistēmu.

12. pants

Informācija par Savienības karantīnas organismiem, kuru kompetentās iestādes sniedz profesionāliem operatoriem

1.   Ja tiek oficiāli apstiprināta viena no 11. pantā minētajām situācijām, kompetentā iestāde nodrošina, lai profesionāli operatori, kuru augi, augu produkti vai citi objekti var būt skarti, nekavējoties tiktu informēti par Savienības karantīnas organisma klātbūtni.

2.   Komisija izveido un atjaunina publiski pieejamu sarakstu, kurā iekļauti visi paziņojumi, ko tā saņēmusi saistībā ar kaitīgajiem organismiem, kas ir nesen parādījušies trešās valstīs un kas var radīt risku augu veselībai Savienības teritorijā.

Minētais saraksts var būt daļa no 103. pantā minētās elektroniskās sistēmas.

13. pants

Informācija par prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kuru kompetentās iestādes sniedz sabiedrībai

Ja viena no 11. panta pirmās daļas a) vai b) punktā minētajām situācijām tiek oficiāli apstiprināta attiecībā uz prioritāro kaitīgo organismu, kompetentā iestāde informē sabiedrību par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai gatavojas veikt, un par pasākumiem, kas jāveic attiecīgām profesionālu operatoru vai citu personu kategorijām.

14. pants

Pasākumi, kas nekavējoties jāveic profesionāliem operatoriem

1.   Ja profesionālam operatoram ir aizdomas vai tas uzzina par Savienības karantīnas organisma vai kaitīgā organisma, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, klātbūtni augos, augu produktos vai citos objektos, kas ir minētā operatora kontrolē, tas nekavējoties par to paziņo kompetentajai iestādei, lai minētā kompetentā iestāde varētu veikt darbības saskaņā ar 10. pantu. Vajadzības gadījumā profesionālais operators nekavējoties veic arī piesardzības pasākumus, lai novērstu minētā kaitīgā organisma ieviešanos un izplatīšanos.

2.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā minētais paziņojums nav nepieciešams, ja konkrēta kaitīgā organisma klātbūtne attiecīgajā teritorijā jau tikusi konstatēta. Šādā gadījumā tā par minēto lēmumu informē attiecīgos profesionālos operatorus.

3.   Ja profesionāls operators saņem oficiālu apstiprinājumu par Savienības karantīnas organisma klātbūtni augos, augu produktos vai citos objektos, kas ir minētā operatora kontrolē, tas apspriežas ar kompetento iestādi par veicamajām darbībām un vajadzības gadījumā pāriet pie 4. līdz 7. punktā minēto darbību veikšanas.

4.   Profesionālais operators nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu minētā kaitīgā organisma izplatīšanos. Ja kompetentā iestāde ir sniegusi norādījumus attiecībā uz minētajiem pasākumiem, profesionālais operators rīkojas saskaņā ar minētajiem norādījumiem.

5.   Ja kompetentā iestāde ir norādījusi, profesionālais operators veic nepieciešamos pasākumus, lai izskaustu kaitīgo organismu no attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem un no minētā operatora īpašuma, zemes, augsnes, ūdens vai citiem invadētiem elementiem tā kontrolē.

6.   Ja vien kompetentā iestāde nav devusi citādus norādījumus, profesionālais operators nekavējoties izņem no tirgus augus, augu produktus un citus objektus, kuri ir minētā operatora kontrolē un kuros varētu būt iespējama kaitīgā organisma klātbūtne.

Ja minētie augi, augu produkti vai citi objekti vairs nav profesionālā operatora kontrolē, profesionālais operators nekavējoties, ja vien kompetentā iestāde nav devusi citādus norādījumus:

a)

informē par kaitīgā organisma klātbūtni tirdzniecības ķēdē iesaistītās personas, kurām minētie augi, augu produkti un citi objekti ir piegādāti;

b)

sniedz minētajām personām norādes par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu sūtīšanas laikā, lai mazinātu attiecīgo kaitīgo organismu izplatīšanās vai izkļūšanas risku; un

c)

atsauc minētos augus, augu produktus vai citus objektus.

7.   Ja ir piemērojams šā panta 1., 3., 4., 5. vai 6. punkts, profesionālais operators pēc pieprasījuma sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas ir būtiska sabiedrības locekļiem. Neskarot 13. pantu, ja ir jāveic kādas darbības attiecībā uz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuros ir iespējama attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne, kompetentā iestāde par šo faktu pēc iespējas drīz informē sabiedrības locekļus.

15. pants

Pasākumi, kas jāveic personām, kuras nav profesionāli operatori

1.   Ja kāda persona, kas nav profesionāls operators, uzzina par Savienības karantīnas organisma klātbūtni vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu klātbūtni, minētā persona nekavējoties par to paziņo kompetentajai iestādei. Ja minētais paziņojums netiek sniegts rakstiski, kompetentā iestāde to oficiāli dokumentē. Ja to prasa kompetentā iestāde, minētā persona sniedz minētajai iestādei tās rīcībā esošo informāciju par minēto klātbūtni.

2.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā minētais paziņojums nav nepieciešams, ja konkrēta kaitīgā organisma klātbūtne attiecīgajā teritorijā jau tikusi konstatēta.

3.   Persona, kas veikusi 1. punktā minēto paziņošanu, apspriežas ar kompetento iestādi par veicamajām darbībām un saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu minētā kaitīgā organisma izplatīšanos un izskaustu to no attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem un attiecīgā gadījumā no minētās personas īpašuma.

16. pants

Atkāpes no paziņošanas pienākumiem

Paziņošanas pienākumus, kas minēti 14. un 15. pantā, nepiemēro, ja:

a)

Savienības karantīnas organisms ir konstatēts minētā kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai izveidotās norobežotās teritorijas invadētajā zonā, kā noteikts 18. panta 2. punktā;

b)

Savienības karantīnas organisms ir konstatēts norobežotās teritorijas invadētajā zonā un tam piemēro izskaušanas pasākumus, kuru īstenošanai nepieciešami astoņi vai vairāk gadu, minēto pirmo astoņu gadu laikā.

17. pants

Savienības karantīnas organismu izskaušana

1.   Ja ir oficiāli apstiprināta viena no 11. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētajām situācijām, kompetentā iestāde nekavējoties veic visus nepieciešamos fitosanitāros pasākumus, lai attiecīgo Savienības karantīnas organismu izskaustu no attiecīgās teritorijas. Minētos pasākumus veic saskaņā ar II pielikumu.

Minēto izskaušanas pienākumu nepiemēro, ja īstenošanas aktā par Savienības karantīnas organismu, kas pieņemts, ievērojot 28. panta 2. punktu, ir noteikts citādi.

2.   Kompetentā iestāde nekavējoties izmeklē Savienības karantīnas organisma klātbūtnes avotu, jo īpaši, ja minētā klātbūtne var būt saistīta ar augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanu, un iespējamību, ka attiecīgais kaitīgais organisms minētās pārvietošanas rezultātā ir izplatījies uz citiem augiem, augu produktiem vai objektiem.

3.   Ja 1. punktā minētie pasākumi attiecas uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu vai pārvietošanu Savienības teritorijā, attiecīgā dalībvalsts par minētajiem pasākumiem nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus un 2. punktā minēto izmeklēšanu veic neatkarīgi no tā, vai kaitīgais organisms ir konstatēts publiskā vai privātā īpašumā.

18. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1.   Ja ir oficiāli apstiprināta viena no 11. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētajām situācijām, kompetentā iestāde nekavējoties izveido vienu vai vairākas teritorijas, kurās tiek īstenoti 17. panta 1. punktā minētie izskaušanas pasākumi (“norobežota teritorija”).

Norobežotā teritorija sastāv no invadētās zonas un buferzonas.

2.   Invadētajā zonā attiecīgā gadījumā ietilpst:

a)

visi augi, par kuriem ir zināms, ka tos invadējis attiecīgais kaitīgais organisms;

b)

visi augi ar pazīmēm vai simptomiem, kas liecina par iespējamu invadēšanos ar minēto kaitīgo organismu;

c)

visi citi augi, kurus minētais kaitīgais organisms varētu būt piesārņojis vai varētu piesārņot, vai varētu būt invadējis vai varētu invadēt, tostarp augi, kurus varētu invadēt, jo tie ir uzņēmīgi pret minēto kaitīgo organismu un atrodas invadēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar invadētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem invadētiem augiem audzēti;

d)

zeme, augsne, ūdensteces vai citi elementi, kurus invadējis vai varētu invadēt attiecīgais kaitīgais organisms.

3.   Buferzona atrodas blakus invadētajai zonai un ap to.

Tās lielums ir atbilstošs, ņemot vērā risku, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu izplatīties ārpus invadētās zonas dabiskā ceļā vai tādu darbību rezultātā, ko invadētajā zonā un tās apkaimē veicis cilvēks, un lēmumu par tās lielumu pieņem saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem principiem.

Tomēr, ja jebkāds risks, ka kaitīgais organisms varētu izplatīties ārpus invadētās zonas, ir novērsts vai samazināts līdz pieņemamam līmenim, izmantojot dabiskas vai mākslīgas barjeras, buferzonu veidot neprasa.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja kompetentā iestāde pēc sākotnējā novērtējuma secina, ka, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma, auga, augu produkta vai cita objekta un vietas, kur tas konstatēts, īpašības, attiecīgo kaitīgo organismu var nekavējoties izskaust, kompetentā iestāde var nolemt neveidot norobežotu teritoriju.

Minētajā gadījumā tā veic apsekojumu, lai noteiktu, vai ir notikusi citu augu vai augu produktu invadēšanās. Pamatojoties uz minēto apsekojumu, kompetentā iestāde nosaka, vai ir nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju.

5.   Ja saskaņā ar 2. un 3. punktu norobežotā teritorija ir jāpaplašina citas dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts, kurā konstatēta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne, nekavējoties sazinās ar dalībvalsti, kuras teritorijā norobežotā teritorija iestiepsies, lai minētā dalībvalstis varētu veikt visas atbilstošās darbības, kas minētas 1.–4. punktā.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par izveidoto norobežoto teritoriju skaitu un atrašanās vietu, attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem un iepriekšējā kalendārā gada laikā veiktajiem attiecīgajiem pasākumiem.

Šo punktu piemēro, neskarot nevienu 104. pantā minētajos īstenošanas aktos paredzēto pienākumu paziņot par norobežotām teritorijām.

19. pants

Norobežotu teritoriju apsekošana un pārveidošana un ierobežojumu atcelšana

1.   Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā piemērotā laikā apseko katru norobežoto teritoriju, lai novērtētu, kā mainījusies attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne.

Minētos apsekojumus veic saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

2.   Ja kompetentā iestāde 1. punktā minētā apsekojuma rezultātā vai kā citādi konstatē attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni buferzonā, attiecīgā dalībvalsts par to nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.   Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā maina invadēto zonu, buferzonu un norobežoto teritoriju robežas, ņemot vērā 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus.

4.   Kompetentās iestādes var atcelt norobežotas teritorijas statusu un izbeigt attiecīgos izskaušanas pasākumus, ja ir pārbaudīts, ka minētajā teritorijā nav attiecīgā kaitīgā organisma. Tāda ir situācija tad, ja ir izpildīti šie divi nosacījumi:

a)

šā panta 1. punktā minētais apsekojums liecina, ka ir atzīts, ka teritorija ir brīva no attiecīgā kaitīgā organisma; un

b)

minētajā norobežotajā teritorijā pietiekami ilgā laikposmā attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne nav konstatēta.

5.   Pieņemot lēmumu par 3. punktā minēto izmaiņu veikšanu vai 4. punktā minēto norobežotas teritorijas statusa atcelšanu, attiecīgā kompetentā iestāde ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)

attiecīgā kaitīgā organisma un vektora bioloģiskās īpašības;

b)

saimniekaugu klātbūtni;

c)

ekoloģiski klimatiskos apstākļus; un

d)

iespējamību, ka izskaušanas pasākumi bijuši veiksmīgi.

6.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ikgadējos apsekojumus neprasa veikt tādu norobežotu teritoriju invadētajā zonā, kuras izveidotas attiecībā uz:

a)

kaitīgajiem organismiem, kam piemēro izskaušanas pasākumus, kuru īstenošanai nepieciešami astoņi vai vairāk gadu;

b)

kaitīgajiem organismiem, kam piemēro 28. panta 2. punktā minētos izplatības ierobežošanas pasākumus.

7.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, sīkāk precizējot šā panta 6. punkta a) apakšpunktā un 16. panta b) punktā minētos kaitīgos organismus un minēto atkāpju piemērošanas nosacījumus.

20. pants

Ziņojumi par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu

1.   Ja dalībvalsts pasākumus ir veikusi teritorijā, kas atrodas pie robežas ar citu dalībvalsti, ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu, iesniedz šai citai dalībvalstij.

2.   Ja to prasa Komisija vai jebkura cita dalībvalsts, attiecīgā dalībvalsts iesniedz ziņojumu par konkrētiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu.

21. pants

II pielikuma grozīšana

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, lai to pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai un attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

22. pants

Apsekojumi par Savienības karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem, kas provizoriski kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem

1.   Dalībvalstis noteiktos laikposmos veic uz risku balstītus apsekojumus, kuru laikā pārbauda vismaz:

a)

jebkura Savienības karantīnas organisma klātbūtni; un

b)

tāda kaitīgā organisma pazīmes vai simptomus, kam piemēro 29. pantā minētos pasākumus vai pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu.

Minētos apsekojumus veic visās teritorijās, kur attiecīgais kaitīgais organisms iepriekš nav konstatēts.

Minētie apsekojumi nav jāveic saistībā ar kaitīgajiem organismiem, par kuriem ir nepārprotami secināts, ka tie ekoloģiski klimatisko apstākļu dēļ vai saimniekaugu sugu neesamības dēļ nevar ieviesties vai izplatīties attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Šā panta 1. punktā minēto apsekojumu plāns balstās uz risku, ka kaitīgais organisms ir konstatēts teritorijā, uz kuru apsekojums attiecas. Tajos tiek ietvertas vismaz vizuālās pārbaudes, ko veic kompetentā iestāde, un attiecīgā gadījumā paraugu ņemšana un testu veikšana. Minētos apsekojumus veic visās attiecīgajās vietās, un tajos ietver attiecīgi īpašumu, transportlīdzekļus, mašīnas un iepakojumu, ko izmanto profesionāli operatori un citas personas. To pamatā ir atzīti zinātniskie un tehniskie principi, un tos veic atbilstošā laikā, ievērojot iespējamību konstatēt attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni.

Minētajos apsekojumos ņem vērā ar attiecīgo kaitīgo organismu klātbūtni saistītos zinātniskos un tehniskos pierādījumus un citu attiecīgu informāciju.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par to 1. punktā minēto apsekojumu rezultātiem, kas veikti iepriekšējā kalendārajā gadā. Minētie ziņojumi ietver informāciju par to, kur veikti apsekojumi, apsekojumu veikšanas laiku, attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem un augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, pārbaužu un ņemto paraugu skaitu un katra attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes konstatējumu.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt minēto ziņojumu formātu, kā arī norādījumus par to, kā to aizpildīt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23. pants

Daudzgadu apsekojumu programmas un informācijas vākšana

1.   Dalībvalstis izstrādā daudzgadu apsekojumu programmas, kurās izklāstīts apsekojumu saturs, kas veicami, ievērojot 22. pantu. Minētajās programmās paredz 22. panta 2. punkta otrajā daļā minēto zinātnisko un tehnisko pierādījumu un citas informācijas vākšanu un dokumentēšanu.

Daudzgadu apsekojumu programmās saskaņā ar 22. panta 2. punktu ietver šādus elementus:

a)

konkrēto katra apsekojuma mērķi;

b)

katra apsekojuma tvērumu saistībā ar attiecīgo teritoriju un laika grafiku, kaitīgos organismus, augus un preces, uz kurām tas attiecas;

c)

apsekojuma metodoloģiju un kvalitātes pārvaldību, tostarp vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas procedūru aprakstu un to tehnisko pamatojumu;

d)

plānoto vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testu veikšanas laiku, biežumu un skaitu; un

e)

savāktās informācijas dokumentēšanas un ziņošanas metodes.

Daudzgadu apsekojumu programmas izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem.

2.   Pēc savu daudzgadu apsekojumu programmu izstrādes dalībvalstis tās pēc pieprasījuma dara zināmas Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka gan daudzgadu apsekojumu programmu formātu, gan praktisko kārtību, kā 1. punktā izklāstītos elementus piemēro konkrētajiem kaitīgo organismu riskiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

24. pants

Prioritāro kaitīgo organismu apsekojumi

1.   Attiecībā uz katru prioritāro kaitīgo organismu dalībvalstis ik gadu veic apsekojumu, kā noteikts 22. panta 1. un 2. punktā. Minētajos apsekojumos iekļauj pietiekami lielu vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas skaitu katram prioritārajam kaitīgajam organismam, lai, ciktāl iespējams saistībā ar attiecīgā kaitīgā organisma bioloģiskajām īpašībām vai ekoloģiski klimatiskajiem apstākļiem, ar augstu pārliecības pakāpi nodrošinātu savlaicīgu minēto kaitīgo organismu konstatēšanu.

Apsekojumus neprasa veikt saistībā ar kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem ir nepārprotami secināts, ka tie ekoloģiski klimatisko apstākļu dēļ vai saimniekaugu sugu neesamības dēļ nevar ieviesties vai izplatīties attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par to 1. punktā minēto apsekojumu rezultātiem, kas veikti iepriekšējā kalendārajā gadā.

25. pants

Ārkārtas situāciju plāni attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem

1.   Katra dalībvalsts par katru prioritāro kaitīgo organismu, kas var iekļūt un ieviesties tās teritorijā vai teritorijas daļā, izstrādā un atjaunina atsevišķu plānu ar informāciju par lēmumu pieņemšanas procesiem, procedūrām un protokoliem, kas jāievēro, un minimālajiem resursiem, kas jādara pieejami, un procedūrām, lai darītu pieejamus papildu resursus, gadījumam, ja minētā kaitīgā organisma klātbūtne ir oficiāli apstiprināta vai par to ir radušās aizdomas (“ārkārtas situāciju plāns”).

Ārkārtas situāciju plānu izstrādes un atjaunināšanas gaitā dalībvalstis attiecīgā posmā apspriežas ar visām ieinteresētajām personām.

Ārkārtas situāciju plāns nav jāizstrādā tiem kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem ir nepārprotami secināts, ka tie ekoloģiski klimatisko apstākļu dēļ vai saimniekaugu sugu neesamības dēļ nevar ieviesties vai izplatīties attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Katrā ārkārtas situāciju plānā iekļauj šādus elementus:

a)

plāna īstenošanā iesaistīto struktūru pienākumus un atbildību gadījumā, kad ir oficiāli apstiprināta attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma klātbūtne vai radušās aizdomas par to, kā arī iestāžu hierarhiju un to darbību koordinācijas procedūras, ko jāveic kompetentajām iestādēm, citām valsts iestādēm, iesaistītajām deleģētajām struktūrām vai fiziskajām personām, laboratorijas un profesionālajiem operatoriem, tostarp koordināciju ar kaimiņos esošām dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar kaimiņos esošām trešām valstīm;

b)

kompetento iestāžu piekļuvi profesionālo operatoru, citu attiecīgo operatoru un fizisko personu īpašumam;

c)

kompetento iestāžu piekļuvi, ja nepieciešams, laboratorijām, iekārtām, darbiniekiem, ārējo ekspertu atzinumiem un resursiem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi izskaustu attiecīgo prioritāro kaitīgo organismu vai attiecīgā gadījumā ierobežotu tā izplatību;

d)

pasākumus, kas jāveic saistībā ar Komisijas, pārējo dalībvalstu, attiecīgo profesionālo operatoru un sabiedrības informēšanu par attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma klātbūtni un izskaušanas pasākumiem, kas pret to veikti gadījumā, ja ir oficiāli apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne vai radušās aizdomas par to;

e)

kārtību, kādā dokumentē konstatējumus saistībā ar attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma klātbūtni;

f)

pieejamos novērtējumus, kas minēti 6. panta 2. punktā, un jebkādus dalībvalsts novērtējumus par risku, ko attiecīgais prioritārais kaitīgais organisms rada tās teritorijai;

g)

saistībā ar attiecīgo prioritāro kaitīgo organismu veiktos riska pārvaldības pasākumus saskaņā ar II pielikuma 1. iedaļu un piemērojamās procedūras;

h)

norobežoto teritoriju ģeogrāfiskās norobežošanas principus;

i)

protokolus, kuros aprakstītas vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas metodes; un

j)

kompetento iestāžu un attiecīgā gadījumā a) apakšpunktā minēto struktūru, valsts iestāžu, laboratoriju, profesionālo operatoru un citu personu darbinieku apmācību principus.

Vajadzības gadījumā no pirmās daļas d) līdz j) apakšpunktā minētos elementus izklāsta rokasgrāmatās.

3.   Ārkārtas situāciju plānus var apvienot attiecībā uz vairākiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem ar līdzīgām bioloģiskajām īpašībām un saimniekaugu sugu loku. Tādā gadījumā ārkārtas situāciju plāns sastāv no vispārīgās daļas, kas ir kopīga visiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, uz ko tas attiecas, un specifiskajām daļām, kas paredzētas katram attiecīgajam prioritārajam kaitīgajam organismam.

4.   Četru gadu laikā no dienas, kad izveidots prioritāro kaitīgo organismu saraksts, dalībvalstis izstrādā ārkārtas situāciju plānu attiecībā uz minētajā sarakstā iekļautajiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem.

Gada laikā no dienas, kad minētajā prioritāro kaitīgo organismu sarakstā tiek iekļauts jebkurš cits attiecīgais kaitīgais organisms, dalībvalstis izstrādā ārkārtas situāciju plānu attiecībā uz minēto prioritāro kaitīgo organismu.

Dalībvalstis regulāri pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina ārkārtas situāciju plānus.

5.   Dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus pēc pieprasījuma dara zināmus Komisijai un pārējām dalībvalstīm un informē visus attiecīgos profesionālos operatorus, informāciju publicējot internetā.

26. pants

Modelējošās mācības attiecībā uz prioritāriem kaitīgiem organismiem

1.   Dalībvalstis organizē ar ārkārtas situāciju plānu īstenošanu saistītas modelējošās mācības intervālos, kas noteikti atbilstīgi attiecīgā prioritārā kaitīgā organisma vai organismu bioloģiskajām īpašībām un minētā kaitīgā organisma vai minēto kaitīgo organismu radītajam riskam.

Minētās mācības saprātīgā laikposmā un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, uz kurām tās attiecas, tiek organizētas attiecībā uz visiem attiecīgajiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem.

Minētās mācības netiek prasītas, ja attiecīgā dalībvalsts nesen ir veikusi attiecīgā kaitīgā organisma vai kaitīgo organismu izskaušanas pasākumus.

2.   Modelējošās mācības attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kuru klātbūtne vienā dalībvalstī var ietekmēt kaimiņos esošās dalībvalstis, minētās dalībvalstis var organizēt kopā, pamatojoties uz attiecīgajiem ārkārtas situāciju plāniem.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis minētās modelējošās mācības var organizēt kopā ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

3.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara pieejamu ziņojumu par katra modelējošo mācību cikla rezultātiem.

27. pants

Rīcības plāni attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem

1.   Ja dalībvalsts teritorijā ir oficiāli apstiprināta prioritārā kaitīgā organisma klātbūtne, ievērojot 10. pantu, kompetentā iestāde nekavējoties pieņem plānu (“rīcības plāns”), kurā iekļauj 17., 18. un 19. pantā paredzētos minētā kaitīgā organisma izskaušanas pasākumus vai 28. panta 2. punktā paredzētos tā izplatības ierobežošanas pasākumus, kā arī minēto pasākumu piemērošanas grafiku.

Rīcības plānā ietver veicamo apsekojumu plāna un organizācijas aprakstu un paredz vizuālo pārbaužu, ņemamo paraugu un veicamo laboratorijas testu skaitu, kā arī pārbaudēm, paraugu ņemšanai un testēšanai piemērojamo metodoloģiju.

Rīcības plāna pamatā ir attiecīgais ārkārtas situāciju plāns un kompetentā iestāde rīcības plānu nekavējoties paziņo attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem.

2.   Katra dalībvalsts pēc pieprasījuma Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmus savus pieņemtos rīcības plānus.

28. pants

Savienības pasākumi attiecībā uz konkrētiem Savienības karantīnas organismiem

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pasākumus pret konkrētiem Savienības karantīnas organismiem. Ar minētajiem pasākumiem attiecībā konkrēti uz katru attiecīgo kaitīgo organismu īsteno vienu vai vairākus no šiem noteikumiem:

a)

regulas 10. pants, kas attiecas uz pasākumiem, kas veicami, ja radušās aizdomas, un kas attiecas uz kompetento iestāžu oficiālo apstiprinājumu par minētā Savienības karantīnas organisma klātbūtni;

b)

regulas 14. pants, kas attiecas uz pasākumiem, kuri nekavējoties jāveic profesionāliem operatoriem;

c)

regulas 15. pants, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic personām, kas nav profesionāli operatori;

d)

regulas 17. pants, kas attiecas uz Savienības karantīnas organismu izskaušanu;

e)

regulas 18. pants, kas attiecas uz norobežotu teritoriju izveidi;

f)

regulas 19. pants, kas attiecas uz apsekojumiem un norobežotu teritoriju pārveidošanu, un ierobežojumu atcelšanu;

g)

regulas 22. pants, kas attiecas uz Savienības karantīnas organismu un tādu kaitīgo organismu apsekojumu, kuri provizoriski kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem;

h)

regulas 24. pants, kas attiecas uz prioritāro kaitīgo organismu apsekojumu attiecībā uz konkrētu prioritāro kaitīgo organismu vizuālo pārbaužu, paraugu un testu skaitu;

i)

regulas 25. pants, kas attiecas uz ārkārtas situāciju plāniem saistībā ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem;

j)

regulas 26. pants, kas attiecas uz modelējošām mācībām saistībā ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem;

k)

regulas 27. pants, kas attiecas uz rīcības plāniem saistībā ar prioritārajiem kaitīgajiem organismiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Atkāpjoties no 17. panta, ja, pamatojoties uz 19. pantā minētajiem apsekojumiem vai citiem pierādījumiem, tiek secināts, ka attiecīgā Savienības karantīnas organisma izskaušana attiecīgajā norobežotajā teritorijā nav iespējama, Komisija pieņem šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus, ar kuriem paredz pasākumus, kuru mērķis ir izplatības ierobežošana.

Lai nonāktu pie minētā secinājuma, Komisija nekavējoties veic nepieciešamās darbības pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts vai kāds cits avots ir iesniedzis attiecīgus pierādījumus.

3.   Ja Komisija secina, ka teritorijās, kas atrodas ārpus norobežotām teritorijām, ir nepieciešams veikt profilaktiskos pasākumus, lai aizsargātu Savienības teritorijas daļu, kurā attiecīgais Savienības karantīnas organisms nav konstatēts, tā var pieņemt 1. punktā minētos īstenošanas aktus, ar kuriem paredz šādus pasākumus.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus veic saskaņā ar II pielikumu, ņemot vērā konkrētos riskus, ko rada attiecīgie Savienības karantīnas organismi, konkrētos ekoloģiski klimatiskos apstākļus un riskus saistībā ar attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzību saskaņoti īstenot nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus Savienības līmenī.

5.   Kamēr Komisija nav pieņēmusi attiecīgu pasākumu, dalībvalsts var turpināt piemērot veiktos pasākumus.

6.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu Komisija saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētos aktus pieņem saskaņā ar II pielikumu, ņemot vērā konkrētos riskus, ko rada attiecīgie Savienības karantīnas organismi, konkrētos ekoloģiski klimatiskos apstākļus un riskus saistībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un vajadzību saskaņoti īstenot nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus Savienības līmenī.

7.   Dalībvalstis, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par gadījumiem, kad nav izpildīti pasākumi, kas pieņemti, ievērojot šo pantu, tādējādi radot Savienības karantīnas organismu izplatīšanās risku.

29. pants

Dalībvalstu pasākumi attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, kas nav iekļauti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi

1.   Ja dalībvalsts teritorijā oficiāli tiek apstiprināta tāda kaitīgā organisma klātbūtne, kas nav iekļauts Savienības karantīnas organismu sarakstā, un ja dalībvalsts uzskata, ka minētais kaitīgais organisms varētu atbilst nosacījumiem iekļaušanai Savienības karantīnas organismu sarakstā, tā nekavējoties izvērtē, vai kaitīgais organisms atbilst I pielikuma 3. iedaļas 1. apakšiedaļas kritērijiem. Ja tā secina, ka minētie kritēriji ir izpildīti, tā nekavējoties veic izskaušanas pasākumus saskaņā ar II pielikumu. Piemēro 17. līdz 20. pantu.

Ja, pamatojoties uz 19. pantā minētajiem apsekojumiem vai citiem pierādījumiem, tiek secināts, ka kaitīgā organisma izskaušana attiecīgajā norobežotajā teritorijā nav iespējama, mutatis mutandis piemēro 28. panta 2. punktu.

Ja tāda kaitīgā organisma, kas atbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, klātbūtne tiek oficiāli apstiprināta tādu augu, augu produktu vai citu objektu sūtījumā, kurš ievests vai pārvietots dalībvalsts teritorijā, minētā dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu minētā kaitīgā organisma iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā.

Ja dalībvalstij ir radušās aizdomas par tāda kaitīgā organisma klātbūtni tās teritorijā, kas atbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, mutatis mutandis piemēro 10. pantu.

Kamēr nav saņemts oficiāls apstiprinājums par minētā kaitīgā organisma klātbūtni, dalībvalsts attiecīgā gadījumā veic fitosanitāros pasākumus, lai mazinātu tā izplatīšanās risku.

2.   Pēc 1. punktā minēto pasākumu veikšanas dalībvalsts izvērtē, vai attiecīgais kaitīgais organisms atbilst I pielikuma 1. iedaļā paredzētajiem kritērijiem attiecībā uz karantīnas organismiem.

3.   Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par 1. punktā minētā kaitīgā organisma klātbūtni. Tāpat tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajā punktā minēto novērtējumu, veiktajiem pasākumiem un minēto pasākumu pamatā esošajiem pierādījumiem.

Tā divu gadu laikā no minētā kaitīgā organisma klātbūtnes oficiālās apstiprināšanas Komisijai paziņo 2. punktā minētā novērtējuma rezultātus.

Paziņojumus par minētā kaitīgā organisma klātbūtni iesniedz, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu.

30. pants

Savienības pasākumi attiecībā uz kaitīgajiem organismiem, kas nav iekļauti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi

1.   Ja Komisija saņem 29. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu vai tās rīcībā ir citi pierādījumi par Savienības karantīnas organismu sarakstā neiekļauta kaitīgā organisma klātbūtni vai tūlītējiem draudiem par tā iekļūšanu vai izplatīšanos Savienības teritorijā, un tā uzskata, ka minētais kaitīgais organisms varētu atbilst nosacījumiem iekļaušanai minētajā sarakstā, tā nekavējoties izvērtē, vai attiecībā uz Savienības teritoriju minētais kaitīgais organisms atbilst I pielikuma 3. iedaļas 2. apakšiedaļā noteiktajiem kritērijiem.

Ja Komisija secina, ka minētie kritēriji ir izpildīti, tā ar īstenošanas aktiem nekavējoties pieņem pasākumus uz noteiktu laiku attiecībā uz minētā kaitīgā organisma radītajiem riskiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar minētajiem pasākumiem konkrēti attiecībā uz katru attiecīgo kaitīgo organismu vajadzības gadījumā īsteno vienu vai vairākus no 28. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz g) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

2.   Pēc 1. punktā minēto pasākumu veikšanas Komisija izvērtē, vai attiecīgais kaitīgais organisms attiecībā uz Savienības teritoriju atbilst I pielikuma 1. iedaļā paredzētajiem kritērijiem attiecībā uz karantīnas organismiem.

3.   Ja, pamatojoties uz 19. un 22. pantā minētajiem apsekojumiem vai citiem pierādījumiem, tiek secināts, ka attiecīgā kaitīgā organisma izskaušana norobežotajā teritorijā nav iespējama, ar šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem var noteikt pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot tā izplatību.

4.   Ja tiek secināts, ka ir nepieciešams veikt profilaktiskos pasākumus teritorijās, kas atrodas ārpus norobežotām teritorijām, lai aizsargātu Savienības teritorijas daļu, kurā attiecīgais kaitīgais organisms nav konstatēts, šādus pasākumus var noteikt ar 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.

5.   Šā panta 1., 3. un 4. punktā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar II pielikumu, ņemot vērā konkrētos riskus, ko rada attiecīgie kaitīgie organismi, un vajadzību saskaņoti īstenot nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus Savienības līmenī.

6.   Kamēr Komisija nav pieņēmusi attiecīgus pasākumus, attiecīgā dalībvalsts var turpināt piemērot pasākumus, kurus tā veikusi, ievērojot 29. pantu.

7.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 107. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētos aktus pieņem saskaņā ar II pielikumu, ņemot vērā konkrētos riskus, ko rada attiecīgie kaitīgie organismi, un vajadzību saskaņoti īstenot nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus Savienības līmenī.

8.   Dalībvalstis, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par gadījumiem, kad nav izpildīti pasākumi, kas pieņemti, ievērojot šo pantu, tādējādi radot šā panta 1. punktā minēto kaitīgo organismu izplatīšanās risku.

31. pants

Dalībvalstu pieņemtas stingrākas prasības

1.   Dalībvalstis savā teritorijā var piemērot stingrākus pasākumus par tiem, kas pieņemti, ievērojot 28. panta 1., 2. un 3. punktu un 30. panta 1., 3. un 4. punktu, ja tie tiek veikti ar mērķi nodrošināt fitosanitāro aizsardzību un saskaņā ar principiem, kas izklāstīti II pielikuma 2. iedaļā.

Ar minētajiem stingrākajiem pasākumiem nenosaka un tie nerada nekādus aizliegumus vai ierobežojumus augu, augu produktu un citu objektu ievešanai vai pārvietošanai Savienības teritorijā un cauri Savienības teritorijai papildus aizliegumiem un ierobežojumiem, kas paredzēti 40. līdz 58. pantā un 71. līdz 102. pantā.

2.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ikgadēju ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu.

3. iedaļa

Aizsargājamās zonas karantīnas organismi

32. pants

Aizsargājamo zonu atzīšana

1.   Ja karantīnas organisms ir konstatēts Savienības teritorijā, bet nav konstatēts dalībvalsts teritorijā vai tās daļā un tas nav Savienības karantīnas organisms, Komisija – saņemot pieteikumu, ko minētā dalībvalsts iesniegusi, ievērojot 4. punktu – saskaņā ar 3. punktu var atzīt minēto teritoriju vai tās daļu par aizsargājamo zonu attiecībā uz minēto karantīnas organismu (“aizsargājamās zonas karantīnas organisms”).

2.   Aizsargājamās zonas karantīnas organismu attiecīgajā aizsargājamā zonā neieved, nepārvieto, to tur netur, nepavairo, kā arī neizlaiž.

Aizsargājamās zonas karantīnas organismu ievešanai, pārvietošanai, turēšanai un pavairošanai aizsargājamajās zonās mutatis mutandis piemēro 8. pantu.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem izveido aizsargājamo zonu un attiecīgo aizsargājamās zonas karantīnas organismu sarakstu. Šajā sarakstā iekļauj aizsargājamās zonas, kas atzītas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta pirmo daļu, attiecīgos kaitīgos organismus, kas uzskaitīti Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma B daļā un II pielikuma B daļā, un minētajiem karantīnas organismiem īpaši piešķirtos kodus.

Ja ir izpildīti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, Komisija ar īstenošanas aktiem, ar kuriem groza pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu, var atzīt papildu aizsargājamās zonas.

Komisija var ar īstenošanas aktiem aizstāt šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu grozījumu konsolidēšanai.

Šajā punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Kopā ar 1. punktā minēto pieteikumu attiecīgā dalībvalsts iesniedz:

a)

ierosinātās aizsargājamās zonas robežu aprakstu, tostarp kartes;

b)

tādu apsekojumu rezultātus, kas apliecina, ka vismaz pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas attiecīgais karantīnas organisms attiecīgajā teritorijā nav bijis konstatēts; un

c)

pierādījumus, ka attiecīgais karantīnas organisms atbilst 3. pantā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz ierosināto aizsargājamo zonu.

5.   Šā panta 4. punktā b) apakšpunktā minētos apsekojumus veic tādā laikā un tik intensīvi, lai varētu konstatēt attiecīgā karantīnas organisma klātbūtni. To pamatā ir atzīti zinātniskie un tehniskie principi un tajos ņem vērā attiecīgos starptautiskos standartus.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par minētajiem apsekojumiem. Minētos aktus pieņem saskaņā ar zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību un piemērojamo starptautisko standartu izmaiņām.

6.   Komisija var atzīt pagaidu aizsargājamās zonas. Šajā nolūkā mutatis mutandis piemēro 1. un 4. punktā un 5. punkta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus. Atkāpjoties no 4. punkta b) apakšpunktā minētās prasības, apsekojumam ir jābūt veiktam vismaz viena gada laikposmā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Pagaidu aizsargājamo zonu atzīst uz laikposmu, kas nav ilgāks par trim gadiem no atzīšanas brīža, un pēc trim gadiem atzīšana automātiski izbeidzas.

7.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm un, publicējot informāciju kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē, informē profesionālos operatorus par aizsargājamo zonu robežām savā teritorijā, tostarp ar kartēm.

33. pants

Vispārīgie pienākumi attiecībā uz aizsargājamām zonām

1.   Attiecībā uz aizsargājamo zonu 9. līdz 19. pantā izklāstītie pienākumi mutatis mutandis attiecas uz attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organismu.

2.   Augu, augu produktu vai citu objektu, kura izcelsme ir norobežotā teritorijā, kas izveidota aizsargājamā zonā, kura paredzēta attiecīgajam aizsargājamās zonas karantīnas organismam, nepārvieto no minētās norobežotās teritorijas uz minētās aizsargājamās zonas pārējo daļu vai uz citu aizsargājamo zonu, kas izveidota šim aizsargājamās zonas karantīnas organismam.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minēto augu, augu produktu vai citu objektu no minētās norobežotās teritorijas var izvest, šķērsojot aizsargājamo zonu un izvedot ārpus attiecīgās aizsargājamās zonas tikai tad, ja tas tiek iesaiņots un pārvietots tādā veidā, lai neradītu risku, ka minētais aizsargājamās zonas karantīnas organisms varētu izplatīties minētajā aizsargājamajā zonā.

3.   Aizsargājamajā zonā izveidotās norobežotās teritorijas un izskaušanas pasākumus, kas minētajās teritorijās veikti, ievērojot 17., 18. un 19. pantu, nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

34. pants

Aizsargājamās zonas karantīnas organismu apsekojumi

1.   Kompetentā iestāde veic ikgadējus katras aizsargājamās zonas apsekojumus saistībā ar attiecīgā aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtni. 22. panta 2. punktu mutatis mutandis piemēro minētajiem apsekojumiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par minēto apsekojumu sagatavošanu un saturu.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iepriekšējā kalendārajā gadā veikto 1. punktā minēto apsekojumu rezultātus.

35. pants

Aizsargājamo zonu lieluma mainīšana un statusa atzīšanas atsaukšana

1.   Komisija var mainīt aizsargājamās zonas lielumu, pamatojoties uz tādas dalībvalsts pieteikumu, kuras teritorija ir skarta.

Ja minētās izmaiņas attiecas uz aizsargājamās zonas paplašināšanu, mutatis mutandis piemēro 32. pantu.

2.   Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto dalībvalsts pieteikumu, atceļ aizsargājamās zonas statusu vai samazina šīs zonas lielumu.

3.   Komisija atceļ aizsargājamās zonas statusu, ja 34. pantā minētie apsekojumi nav veikti saskaņā ar minēto pantu.

4.   Komisija atceļ aizsargājamās zonas statusu, ja minētajā zonā ir konstatēta attiecīgā aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtne un ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

trīs mēnešu laikā pēc oficiālas minētā kaitīgā organisma klātbūtnes apstiprināšanas nav izveidota norobežota teritorija saskaņā ar 33. panta 1. punktu;

b)

izskaušanas pasākumi, kas, ievērojot 33. panta 1. punktu, veikti norobežotajā teritorijā, nav bijuši veiksmīgi 24 mēnešu laikā pēc oficiālas minētā kaitīgā organisma klātbūtnes apstiprināšanas vai laikposmā, kas pārsniedz 24 mēnešus, ja to pamato ar kaitīgā organisma bioloģiskajām īpašībām un ja minētais laikposms ir noteikts īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 32. panta 3. punktu;

c)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka attiecībā uz pasākumiem, kas, piemērojot 33. panta 1. punktu, veicami saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu, pēc attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes konstatēšanas attiecīgajā aizsargājamā zonā ir pieļauta rupja nolaidība.

5.   Komisija atceļ aizsargājamās zonas statusu vai samazina tās lielumu saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu, ar īstenošanas aktu grozot 32. panta 3. punktā minēto īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III NODAĻA

Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi

36. pants

Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu definīcija

Kaitīgais organisms ir “Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms”, ja tas atbilst visiem šiem nosacījumiem un ir iekļauts 37. pantā minētajā sarakstā:

a)

tā identitāte ir noteikta saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 1. punktu;

b)

tas ir konstatēts Savienības teritorijā;

c)

tas nav Savienības karantīnas organisms vai kaitīgais organisms, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu;

d)

to pārnes galvenokārt ar konkrētiem stādāmiem augiem saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 2. punktu;

e)

to klātbūtnei uz minētajiem stādāmajiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme uz šo stādāmo augu paredzēto izmantojumu saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 3. punktu;

f)

ir pieejami izpildāmi un iedarbīgi pasākumi, lai novērstu šā kaitīgā organisma klātbūtni uz attiecīgajiem stādāmajiem augiem.

37. pants

Aizliegums ievest un pārvietot Savienībā reglamentētus nekarantīnas organismus ar stādāmajiem augiem

1.   Profesionālie operatori Savienības teritorijā neieved vai nepārvieto 2. punktā minētajā sarakstā iekļautu Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu, kas atrodas stādāmajos augos, ar kuru starpniecību tas tiek pārnests.

Šā punkta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

stādāmo augu pārvietošana attiecīgā profesionālā operatora īpašumā vai no vienā tā īpašuma uz citu;

b)

stādāmo augu pārvietošana to dezinfekcijas nolūkā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā iekļauti Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi un konkrētie stādāmie augi, kā minēts 36. panta d) punktā, un vajadzības gadījumā norādītas šā panta 7. punktā minētās kategorijas un šā panta 8. punktā minētie sliekšņi.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj kaitīgos organismus un attiecīgos stādāmos augus, kas norādīti šādos noteikumos:

a)

Direktīvas 2000/29/EK II pielikuma A daļas II iedaļā;

b)

Direktīvas 66/402/EEK I pielikuma 3. un 6. punkts un II pielikuma 3. punktā;

c)

Direktīvas 68/193/EEK I pielikumā;

d)

akti, kas pieņemti, ievērojot Padomes Direktīvas 98/56/EK (24) 5. panta 5. punktu;

e)

Direktīvas 2002/55/EK II pielikumā;

f)

Direktīvas 2002/56/EK I pielikumā un II pielikuma B punktā un aktos, kas pieņemti, ievērojot minētās direktīvas 18. panta c) punktu;

g)

Direktīvas 2002/57/EK I pielikuma 4. punktā un II pielikuma 5. punktā;

h)

aktos, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 2008/72/EK 4. pantu; un

i)

aktos, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 2008/90/EK 4. pantu.

Minētajā sarakstā neiekļauj kaitīgos organismus, kas uzskaitīti Direktīvas 2000/29/EK I pielikumā un II pielikuma A daļas I iedaļā un B daļā un kas iekļauti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi, ievērojot šīs regulas 5. panta 2. punktu, kā arī kaitīgos organismus, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šīs regulas 30. panta 1. punktu.

4.   Vajadzības gadījumā Komisija ar īstenošanas aktu nosaka šīs regulas 36. panta f) punktā minētos pasākumus, ar ko novērš Savienības regulētu nekarantīnas organismu klātbūtni uz attiecīgajiem stādāmajiem augiem. Minētie pasākumi vajadzības gadījumā attiecas uz minēto augu ievešanu un pārvietošanu Savienībā. Minētos pasākumus pieņem saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 2. iedaļā minētajiem principiem. Minētos pasākumus piemēro, neskarot pasākumus, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK un 98/56/EK, Padomes Direktīvu 1999/105/EK (25) un Direktīvas 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK.

5.   Komisija var ar īstenošanas aktiem grozīt šā panta 2. un 4. punktā minētos īstenošanas aktus, ja novērtējuma rezultāti liecina, ka:

a)

kaitīgais organisms, kas nav iekļauts šā panta 2. punktā minētā īstenošanas akta sarakstā, atbilst 36. pantā minētajiem nosacījumiem;

b)

kaitīgais organisms, kas ir norādīts šā panta 2. punktā minētajā īstenošanas aktā, vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 36. pantā minētajiem nosacījumiem;

c)

minētajā sarakstā nepieciešami grozījumi attiecībā uz šā panta 7. punktā minētajām kategorijām vai 8. punktā minētajiem sliekšņiem; vai

d)

ir jāveic grozījumi pasākumos, kas pieņemti, ievērojot 4. punktu.

Komisija nodrošina, lai minētais novērtējums nekavējoties būtu pieejams dalībvalstīm.

Komisija var ar īstenošanas aktiem grozījumu konsolidēšanas nolūkā aizstāt šā panta 2. un 4. punktā minētos īstenošanas aktus.

6.   Šā panta 2., 4. un 5. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Ja 36. panta e) punkts tiek izpildīts tikai attiecībā uz vienu vai vairākām kategorijām –pirmsbāzes, bāzes vai sertificētais materiāls, sēklas vai sēklas kartupeļi, vai standarta vai CAC materiāls vai sēklas, kas minētas Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK, – šīs kategorijas iekļauj šā panta 2. punktā minētajā sarakstā, nosakot, ka šā panta 1. punktā paredzēto ievešanas vai pārvietošanas aizliegumu piemēro tikai šīm kategorijām.

8.   Ja 36. panta e) punkts tiek izpildīts tikai tad, ja attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne pārsniedz noteiktu slieksni, kas ir lielāks par nulli; minēto slieksni nosaka šā panta 2. punktā minētajā sarakstā, norādot, ka šā panta 1. punktā paredzēto ievešanas un pārvietošanas aizliegumu piemēro tikai virs minētā sliekšņa.

Šādu slieksni var noteikt tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

profesionālie operatori spēj nodrošināt, lai minētā Savienībā reglamentētā nekarantīnas organisma sastopamība minētajos stādāmajos augos nepārsniegtu minēto slieksni;

b)

ir iespējams pārliecināties, vai minētais slieksnis nav pārsniegts minēto stādāmo augu partijās.

Piemēro II pielikuma 2. iedaļā noteiktos kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principus.

9.   Šīs regulas 31. panta noteikumus mutatis mutandis piemēro pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar reglamentētiem nekarantīnas organismiem un attiecīgajiem stādāmajiem augiem.

38. pants

I pielikuma 4. iedaļas grozīšana

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikuma 4. iedaļu, lai tos pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai un attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

39. pants

Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi, ko izmanto zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā vai izstādēs

Šīs regulas 37. pantā paredzētais aizliegums neattiecas uz Savienībā reglamentētiem nekarantīnas organismiem, kas atrodas stādāmajos augos, kurus izmanto zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā, selekcijā vai izstādēs.

IV NODAĻA

Ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem saistīti pasākumi

1. iedaļa

Pasākumi, kas attiecas uz visu Savienības teritoriju

40. pants

Aizliegums augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā

1.   Konkrētus augus, augu produktus vai citus objektus neieved Savienības teritorijā, ja to izcelsme ir visās vai konkrētās trešās valstīs vai teritorijās.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu, kurā ietver augus, augu produktus un citus objektus, kas minēti 1. punktā un kurus aizliegts ievest Savienības teritorijā, kā arī trešās valstis, trešo valstu grupu vai trešo valstu konkrētas teritorijas, uz kurām attiecas šis aizliegums.

Pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem iekļauj augus, augu produktus un citus objektus, kā arī to izcelsmes valstis, kā uzskaitīts Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā koda saskaņā ar klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (26) (“KN kods”), ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

3.   Ja augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir trešā valstī vai kuru nosūta no trešās valsts, rada nepieņemama līmeņa kaitīgā organisma risku tāpēc, ka tajā, iespējams, ir Savienības karantīnas organisms, un ja minēto kaitīgā organisma risku nav iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija attiecīgi groza 2. punktā minēto īstenošanas aktu, lai tajā iekļautu minēto augu, augu produktu vai citu objektu un attiecīgās trešās valstis, trešo valstu grupas vai konkrētas trešo valstu teritorijas.

Ja minētajā īstenošanas aktā iekļautais augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa kaitīgā organisma risku vai rada šādu risku, taču to var samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija minēto īstenošanas aktu attiecīgi groza.

Minētā kaitīgā organisma riska pieņemamības līmeni novērtē saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. iedaļā, vajadzības gadījumā attiecībā uz vienu vai vairākām konkrētām trešām valstīm.

Minētos grozījumus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 107. panta 3. punktā, šos grozījumus pieņem ar īstenošanas aktiem, kas jāpiemēro nekavējoties.

4.   Ja Savienības teritorijā ir ievesti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot 1. punkta noteikumus, attiecīgās dalībvalstis izmanto 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai paziņotu par to Komisijai un citām dalībvalstīm.

Minēto paziņojumu nosūta arī trešai valstij, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.

41. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas īpašas un līdzvērtīgas prasības

1.   Konkrētus augus, augu produktus vai citus objektus var ievest vai pārvietot Savienības teritorijā tikai tad, ja ir izpildītas īpašas prasības vai līdzvērtīgas prasības. Minēto augu, augu produktu vai citu objektu izcelsme var būt trešās valstīs vai Savienības teritorijā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu, kurā ietver augus, augu produktus un citus objektus un to atbilstošās īpašās prasības, kā minēts 1. punktā. Minētajā sarakstā attiecīgā gadījumā iekļauj attiecīgās trešās valstis, trešo valstu grupas vai konkrētas trešo valstu teritorijas.

Pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem iekļauj augus, augu produktus un citus objektus, īpašās prasības un attiecīgā gadījumā to izcelsmes trešo valsti, kā uzskaitīts Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā šos augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

3.   Ja augs, augu produkts vai cits objekts rada nepieņemama līmeņa kaitīgo organismu risku tāpēc, ka tajā, iespējams, ir Savienības karantīnas organisms, un ja minēto kaitīgā organisma risku ir iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija groza 2. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā šo augu, augu produktu vai citu objektu un tam piemērojamos pasākumus. Minētie pasākumi un 2. punktā minētās prasības ir “īpašas prasības”.

Šā panta pirmajā daļā minētie pasākumi var būt kā īpašas prasības, kas saskaņā ar 44. panta 1. punktu pieņemtas attiecībā uz konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu ievešanu Savienības teritorijā un ir līdzvērtīgas īpašajām prasībām attiecībā uz minēto augu, augu produktu vai citu objektu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā (“līdzvērtīgas prasības”).

Ja minētajā īstenošanas aktā iekļautais augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa kaitīgo organismu risku vai rada šādu risku, taču minēto risku nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim, nosakot īpašās prasības, Komisija minēto īstenošanas aktu attiecīgi groza, svītrojot minēto augu, augu produktu vai citu objektu no saraksta vai iekļaujot to 40. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

Minētā kaitīgo organismu riska pieņemamības līmeni novērtē un pasākumus šā riska samazināšanai pieņem saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. iedaļā, attiecīgā gadījumā attiecībā uz vienu vai vairākām konkrētām trešām valstīm vai to daļām.

Minētos grozījumus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

4.   Ja Savienības teritorijā ir ievesti vai pārvietoti augi, augu produkti vai citi objekti, tādējādi pārkāpjot 1. punkta noteikumus, dalībvalstis pieņem nepieciešamos pasākumus, kā minēts Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm, un, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, informē Komisiju un citas dalībvalstis.

Attiecīgā gadījumā minēto paziņojumu nosūta arī trešai valstij, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti tika ievesti Savienības teritorijā.

42. pants

Uz sākotnējā novērtējuma pamata noteikti ierobežojumi augsta riska augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā

1.   Augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir kādā trešā valstī un kurš nav iekļauts sarakstā saskaņā ar 40. pantu, vai uz ko netiek pietiekami attiecinātas 41. pantā iekļautās prasības, vai kam nepiemēro 49. pantā noteiktos pagaidu pasākumus un kas, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, rada nepieņemama līmeņa kaitīgo organismu risku Savienības teritorijai, ir “augsta riska augs”, “augsta riska augu produkts” vai “augsta riska citu objekts” (“augsta riska augi, augu produkti vai citi objekti”).

Minētajā sākotnējā novērtējumā attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu attiecīgi ņem vērā III pielikumā noteiktos kritērijus.

2.   Augsta riska augus, augu produktus vai citus objektus, kas iekļauti 3. punktā minētā īstenošanas akta sarakstā, neieved Savienības teritorijā no tās izcelsmes trešajām valstīm, trešo valstu grupām vai konkrētām trešo valstu teritorijām, uz kurām attiecina minēto sarakstu.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, tajos provizoriski, kamēr tiek sagatavots 4. punktā minētais riska novērtējums, attiecīgā taksonomiskā līmenī uzskaitot augsta riska augus, augu produktus vai citus objektus, kas minēti 1. punktā, un attiecīgā gadījumā attiecīgās trešās valstis, trešo valstu grupu vai konkrētas trešo valstu teritorijas.

Pirmo no minētajiem īstenošanas aktiem pieņem līdz 2018. gada 14. decembrim.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā attiecīgā gadījumā minētos augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

4.   Ja, pamatojoties uz riska novērtējumu, tiek secināts, ka augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, trešo valstu grupā vai konkrētā trešās valsts teritorijā, kas minēts 2. punktā, taksonomiskajā līmenī, kā uzskaitīts 3. punktā paredzētajā īstenošanas aktā vai zemāk par minēto līmeni nerada nepieņemama līmeņa risku ar to, ka tajā, iespējams, ir Savienības karantīnas organisms, Komisija pieņem īstenošanas aktu, svītrojot minēto augu, augu produktu vai citu objektu no saraksta, kas minēts attiecīgajā punktā saistībā ar attiecīgajām trešām valstīm.

Ja, pamatojoties uz riska novērtējumu, tiek secināts, ka kāds augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, trešo valstu grupā vai konkrētā trešās valsts teritorijā, kas minēta 2. punktā, rada nepieņemama līmeņa risku ar to, ka tajā, iespējams, ir Savienības karantīnas organisms, un ja minēto kaitīgā organisma risku nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā paredzētos pasākumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, svītrojot minēto augu, augu produktu vai citu objektu, kā arī attiecīgās trešās valstis no 2. punktā minētā saraksta, un pievieno tās 40. pantā minētajam sarakstam.

Ja, pamatojoties uz riska novērtējumu, tiek secināts, ka kāds augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, trešo valstu grupā vai konkrētā trešās valsts teritorijā, kā minēts 2. punktā, rada nepieņemamu risku, taču minēto risku var samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktu, svītrojot minēto augu, augu produktu vai citu objektu un attiecīgo trešo valsti, trešo valstu grupu vai konkrēto trešās valsts teritoriju no 2. punktā minētā saraksta, un pievieno tās 41. pantā minētajam sarakstam.

5.   Ar noteikumu, ka pastāv pieprasījums importēt augus, augu produktus vai citus objektus, kas uzskaitīti 3. punktā paredzētajā īstenošanas aktā, 4. punktā minēto riska novērtējumu veic piemērotā un saprātīgā termiņā.

Atkarībā no gadījuma minētais novērtējums var attiekties tikai uz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem no konkrētas trešās valsts, kura ir to izcelsmes vieta vai no kuras tie nosūtīti, vai no trešo valstu grupas, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti.

6.   Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz procedūru, kas jāievēro, lai veiktu 4. punktā minēto riska novērtējumu.

7.   Šā panta 3., 4. un 6. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

43. pants

Konkrēti importa nosacījumi koksnes iepakojamā materiāla ievešanai Savienības teritorijā

1.   Neskatoties uz to, vai koksnes iepakojamais materiāls tiek vai netiek faktiski izmantots visādu objektu pārvadāšanai, to Savienības teritorijā ieved tikai tad, ja tiek izpildītas visas šīs prasības:

a)

tam veikta viena vai vairākas apstiprinātās apstrādes un tas atbilst piemērojamajām prasībām, kas norādītas Fitosanitāro pasākumu starptautiskā standarta Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija” (“ISPM 15”) 1. pielikumā;

b)

tas ir marķēts ar ISPM 15 2. pielikumā norādīto marķējumu, apliecinot, ka tam ir veiktas a) apakšpunktā minētās apstrādes.

Šo punktu nepiemēro koksnes iepakojamajam materiālam, uz kuru attiecas ISPM 15 paredzētie izņēmumi.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šā panta 1. punktā noteiktās prasības, lai ņemtu vērā starptautisko standartu, jo īpaši ISPM 15, izmaiņas.

Ar minētajiem deleģētajiem aktiem var arī noteikt, ka tāds koksnes iepakojamais materiāls, uz ko neattiecas ISPM15 paredzētie izņēmumi, tiek atbrīvots no šā panta 1. punkta prasībām vai uz to attiecas mazāk stingri noteikumi.

44. pants

Līdzvērtīgu prasību noteikšana

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minētās līdzvērtīgās prasības pēc konkrētas trešās valsts pieprasījuma, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

attiecīgā trešā valsts, tās oficiālā kontrolē piemērojot vienu vai vairākus no konkrētajiem pasākumiem, nodrošina fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs īpašajām prasībām attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu Savienības teritorijā;

b)

attiecīgā trešā valsts apliecina Komisijai, ka, veicot a) apakšpunktā minētos konkrētos pasākumus, var panākt minētajā punktā paredzēto fitosanitāro aizsardzības līmeni.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punkta minēto pārbaudes procedūru.

2.   Attiecīgā gadījumā Komisija attiecīgajā trešā valstī veic izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Minētā izmeklēšana atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas veiktai izmeklēšanai, kā minēts Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm.

45. pants

Informācija, kas sniedzama ceļotājiem un personām, kas izmanto pasta pakalpojumus

1.   Dalībvalstis, jūras ostas, lidostas un starptautiskie pārvadātāji pasažieriem dara pieejamu informāciju par aizliegumiem, kas minēti 40. panta 2. punktā, prasībām, kas minētas 41. panta 2. punktā un 42. panta 3. punktā, un izņēmumiem, kas minēti 75. panta 2. punktā, attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu Savienības teritorijā.

Tās sniedz minēto informāciju plakātos vai brošūrās un attiecīgā gadījumā savās tīmekļa vietnēs.

Pasta pakalpojumu sniedzēji un profesionāli operatori, kas iesaistīti tirdzniecībā ar distances līgumiem, saviem klientiem arī vismaz internetā dara pieejamu minēto informāciju par pirmajā daļā minētajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem.

Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt kārtību, kādā noformējami un izmantojami minētie plakāti un brošūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā apkopota informācija, kas sniegta, ievērojot šo pantu.

46. pants

Atbrīvojums no pierobežas zonām noteiktiem aizliegumiem un prasībām

1.   Atkāpjoties no 40. panta 1. punkta, 41. panta 1. punkta un 42. panta 2. punkta, dalībvalstis var atļaut ievest Savienības teritorijā augus, augu produktus un citus objektus, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tie ir audzēti vai ražoti trešo valstu teritorijās, kas atrodas netālu no to sauszemes robežas ar dalībvalstīm (“trešās valsts pierobežas zonas”);

b)

tie ievesti dalībvalstu teritorijās, kas atrodas tieši aiz minētās robežas (“dalībvalsts pierobežas zonas”);

c)

tos dalībvalsts pierobežas zonās paredzēts apstrādāt tā, lai tiktu novērsts jebkāds kaitīgo organismu risks;

d)

tos pārvietojot pierobežas zonā, netiek radīts Savienības karantīnas organismu vai kaitīgo organismu, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, izplatīšanās risks.

Minētos augus, augu produktus un citus objektus ieved un pārvieto tikai dalībvalsts pierobežas zonās un tikai kompetentās iestādes oficiālā kontrolē.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot:

a)

trešās valsts pierobežas zonu un dalībvalsts pierobežas zonu maksimālais platums, kas noteikts attiecībā uz konkrētajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem;

b)

maksimālais attālums, kādā attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus atļauts pārvietot trešās valsts pierobežas zonās un dalībvalsts pierobežas zonās, un

c)

procedūras saistībā ar atļauju šā panta 1. punktā minētos augus, augu produktus un citus objektus ievest un pārvietot dalībvalsts pierobežas zonās.

Minētās zonas ir tik platas, lai nodrošinātu, ka šo augu, augu produktu un citu objektu ievešana un pārvietošana Savienības teritorijā nerada kaitīgo organismu riskus Savienības teritorijai vai tās daļām.

3.   Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt īpašus nosacījumus vai pasākumus saistībā ar konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ievešanu dalībvalsts pierobežas zonās un noteikt konkrētas trešās valstis, uz kurām šis pants attiecas.

Minētos aktus pieņem saskaņā ar II pielikumu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību un starptautisko standartu izmaiņas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Ja dalībvalsts pierobežas zonās vai trešās valsts pierobežas zonās, pārkāpjot šā panta 1., 2. un 3. punktu, ir ievesti vai pārvietoti augi, augu produkti vai citi objekti, dalībvalstis, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, paziņo par to Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Minēto paziņojumu nosūta arī trešai valstij, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti attiecīgajā pierobežas zonā.

47. pants

Fitosanitārajam tranzītam noteiktās prasības

1.   Atkāpjoties no 40. panta 1. punkta, 41. panta 1. punkta, 42. panta 2. punkta, 72. panta 1. punkta un 73. panta, augus, augu produktus un citus objektus var ievest Savienības teritorijā un vest caur to uz trešo valsti vai nu tranzītā, vai ar pārkraušanu (“fitosanitārais tranzīts”), ja tie atbilst šādiem diviem nosacījumiem:

a)

tiem ir pievienota deklarācija, kuru parakstījis profesionālais operators, kā kontrolē ir minētie augi, augu produkti un citi objekti, un kurā teikts, ka minētie augi, augu produkti vai citi objekti ir fitosanitārajā tranzītā;

b)

tie ir iepakoti un tiek pārvietoti tādā veidā, ka laikā, kad tos ieved Savienības teritorijā un ved caur to, nepastāv Savienības karantīnas organismu vai kaitīgo organismu izplatīšanās risks.

2.   Kompetentās iestādes aizliedz fitosanitāro tranzītu, ja attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti neatbilst vai pastāv pamatoti pierādījumi, ka tie neatbildīs 1. punktam.

48. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, ko izmanto oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā

1.   Atkāpjoties no 40. panta 1. punkta, 41. panta 1. punkta un 42. panta 2. punkta, dalībvalstis var pēc pieprasījuma atļaut uz laiku savā teritorijā ievest un pārvietot augus, augu produktus un citus objektus, kas paredzēti izmantošanai oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā.

Minēto atļauju attiecīgajai darbībai piešķir vienīgi tad, ja ir noteikti pienācīgi ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu klātbūtne neizraisa Savienības karantīnas organisma vai tāda kaitīgā organisma, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, nepieļaujamu izplatīšanās risku, ņemot vērā attiecīgo kaitīgo organismu identitāti, bioloģiskās īpašības un izplatīšanās veidus, paredzētās darbības, mijiedarbību ar vidi un citus būtiskus faktorus, kas saistīti ar minēto augu, augu produktu vai citu objektu izraisīto kaitīgo organismu risku.

2.   Ja tiek piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, tajā tiek iekļauti visi šie nosacījumi:

a)

attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti ir jāglabā tādā vietā un saskaņā ar nosacījumiem, ko kompetentās iestādes atzinušas par piemērotām un kas minētas atļaujā;

b)

ar minētajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem saistītās darbības jāveic karantīnas stacijā vai norobežošanas kompleksā, ko saskaņā ar 60. pantu nozīmējusi kompetentā iestāde un kas minēts atļaujā;

c)

ar minētajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem saistītās darbības jāveic darbiniekiem, kuru zinātnisko un tehnisko kompetenci kompetentā iestāde ir atzinusi par piemērotu un kas minēta atļaujā;

d)

minētajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kad tos ieved vai pārvieto Savienības teritorijā, jābūt pievienotai atļaujai.

3.   Šā panta 1. punktā minētā atļauja attiecas tikai uz tādu apjomu un ilgumu, kas nepieciešams attiecīgās darbības veikšanai un nepārsniedz nozīmētās karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksa veiktspēju.

Tajā iekļauj ierobežojumus, kas nepieciešami, lai pienācīgi novērstu attiecīgo Savienības karantīnas organismu vai kaitīgo organismu, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, izplatīšanās risku.

4.   Kompetentā iestāde pārrauga atbilstību 2. punktā minētajiem nosacījumiem un 3. punktā minētajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamās darbības, ja minētie nosacījumi vai ierobežojumi netiek ievēroti.

Minētā darbība attiecīgā gadījumā ir 1. punktā minētās atļaujas atsaukšana.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz:

a)

tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, kas saistīta ar attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu Savienības teritorijā;

b)

procedūrām un nosacījumiem šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanai; un

c)

prasībām atbilstības uzraudzīšanai un neatbilstības gadījumā veicamajām darbībām, kā minēts šā panta 4. punktā.

49. pants

Pagaidu pasākumi saistībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kas varētu radīt nesen identificētus kaitīgo organismu riskus vai citus fitosanitāros riskus, par kuriem ir aizdomas

1.   Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt pagaidu pasākumus attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu ievešanu no trešām valstīm Savienības teritorijā un pārvietošanu tajā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

augi, augu produkti vai citi objekti varētu radīt nesen identificētus kaitīgo organismu riskus, kas nav pienācīgi aptverti ar Savienības pasākumiem un kuri nav saistīti vai kurus pagaidām nevar saistīt ar Savienības karantīnas organismiem, kas norādīti sarakstā, vai ar kaitīgajiem organismiem, kuriem piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu;

b)

nav pietiekamas fitosanitārās pieredzes, piemēram, saistībā ar jaunām augu sugām vai izplatības ceļiem, attiecībā uz tādu attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu tirdzniecību, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešajā valstī vai kuri nosūtīti no minētajām trešām valstīm;

c)

attiecībā uz minētajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem no minētajām trešām valstīm, nav veikts novērtējums par Savienības teritorijai radītajiem kaitīgo organismu riskiem, kas ir nesen identificēti.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pagaidu pasākumus pieņem, ņemot vērā II pielikuma 2. iedaļu un IV pielikumu.

Ar tiem nodrošina, lai tiktu veikta viena vai vairākas no šādām darbībām, kas nepieciešamas attiecīgajā gadījumā:

a)

ievešanas vietā sistemātiskas un intensīvas pārbaudes un paraugu ņemšana no katras Savienības teritorijā ievestās augu, augu produktu vai citu objektu partijas, un paraugu testēšana;

b)

karantīnas periods karantīnas stacijā vai norobežošanas kompleksā, kā minēts 60. pantā, lai pārliecinātos, ka minētie augi, augu produkti vai citi objekti nerada nesen identificētu attiecīgo kaitīgo organismu risku;

c)

aizliegums ievest minētos augus, augu produktus vai citus objektus Savienības teritorijā.

Otrās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos ar 1. punktā minēto īstenošanas aktu var noteikt arī konkrētus pasākumus, kas jāveic pirms minēto augu, augu produktu vai citu objektu ievešanas Savienības teritorijā.

3.   Šā panta 1. punktā minētos pagaidu pasākumus veic piemērotā un saprātīgā laikposmā, kamēr saskaņā ar I pielikuma 1. iedaļu nav aprakstītas to kaitīgo organismu īpašības, kuri varētu būt saistīti ar minētajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem no minētajām trešām valstīm, un veikts pilns novērtējums par riskiem, ko izraisa šie kaitīgie organismi.

4.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nesen identificēta nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētos aktus pieņem saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. iedaļā.

5.   Atkāpjoties no pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 1. punktu, 48. pantu piemēro tādu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un pārvietošanai Savienības teritorijā, ko izmanto oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā.

6.   Katru gadu līdz 30. aprīlim dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz ziņojumu par 2. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā.

Ja pēc 2. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošanas tiek konstatēts kaitīgais organisms, kas varētu radīt nesen identificētus kaitīgo organismu riskus, attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Ja auga, augu produkta vai cita objekta ievešana Savienības teritorijā ir atteikta vai tā pārvietošana Savienības teritorijā ir aizliegta, jo attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka ir pārkāpts 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētais aizliegums, šī dalībvalsts izmanto 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai par to paziņotu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā minētajos paziņojumos ietver informāciju par pasākumiem, ko minētā dalībvalsts veikusi saistībā ar attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kā minēts Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm.

Attiecīgā gadījumā informē arī trešo valsti, no kuras minētie augi, augu produkti vai citi objekti nosūtīti ievešanai Savienības teritorijā.

50. pants

Komisijas ziņojums par tādu pasākumu izpildi un efektivitāti, kuri ir saistīti ar importu Savienības teritorijā

Līdz 2021. gada 14. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par tādu pasākumu izpildi un efektivitāti, kuri ir saistīti ar importēšanu Savienības teritorijā, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, un vajadzības gadījumā arī leģislatīvā akta priekšlikumu.

51. pants

III un IV pielikuma grozīšana

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza III un IV pielikumu, lai tos pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai un attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

52. pants

Dalībvalstu pagaidu pasākumi attiecībā uz tūlītējiem draudiem

1.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka augu, augu produktu vai citu objektu ievešana un pārvietošana tās teritorijā no konkrētām trešām valstīm vai no konkrētām citām dalībvalstīm rada nepieņemamu kaitīgo organismu riska līmeni attiecībā uz Savienības karantīnas organisma vai kaitīgā organisma, kurš novērtēts kā tāds, kas atbilst nosacījumiem iekļaušanai Savienības karantīnas organismu sarakstā, iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos un ja minēto risku nevar atbilstoši mazināt ar pasākumiem, kas minēti 17. panta 1. un 2. punktā, 18. panta 1. punktā, 19. panta 1. punktā, 28. panta 1. un 2. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 2. un 3. punktā, 41. panta 2. un 3. punktā, 42. panta 3. punktā, 49. panta 1. punktā un 53. pantā, tā rakstiski paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par Savienības pasākumiem, kuru veikšanu tā vēlētos, kopā ar paziņojumu iesniedzot tehnisku vai zinātnisku pamatojumu šiem pasākumiem.

2.   Ja dalībvalsts uzskata, ka 1. punktā minētie Savienības pasākumi netiek vai nevar tikt veikti pietiekami savlaicīgi, lai mazinātu minētajā punktā minēto risku, tā var veikt pagaidu pasākumus, lai aizsargātu savu teritoriju no tūlītējiem draudiem. Šos pagaidu pasākumus un minēto pasākumu tehnisko pamatojumu nekavējoties dara zināmus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.   Ja Komisija saņem 1. punktā minēto paziņojumu, tā nekavējoties novērtē, vai 1. punktā minētais risks ir atbilstoši mazināts ar pasākumiem, kas minēti 17. panta 1. un 2. punktā, 18. panta 1. punktā, 19. panta 1. punktā, 28. panta 1. un 2. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 2. un 3. punktā, 41. panta 2. un 3. punktā, 42. panta 3. punktā, 49. panta 1. punktā un 53. pantā, vai arī būtu jāpieņem kāds jauns pasākums, ievērojot minētos pantus.

4.   Ja, pamatojoties uz 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija secina, ka 1. punktā minētais risks netiek atbilstoši mazināts ar pagaidu pasākumiem, ko dalībvalsts veikusi, ievērojot 2. punktu, vai ka šie pasākumi ir nesamērīgi vai nepietiekami pamatoti, tā ar īstenošanas aktiem var nolemt šos pasākumus atcelt vai grozīt. Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu īstenošanas aktu, dalībvalsts var turpināt pieņemtos pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa

Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām zonām

53. pants

Aizliegums ievest augus, augu produktus un citus objektus aizsargājamās zonās

1.   Konkrētus augus, augu produktus vai citus objektus, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai Savienības teritorijā, neieved konkrētās aizsargājamajās zonās.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu, kurā iekļauj augus, augu produktus un citus objektus, kas minēti 1. punktā un kurus aizliegts ievest konkrētās aizsargājamajās zonās. Pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem iekļauj augus, augu produktus un citus objektus un to attiecīgās aizsargājamās zonas, un attiecīgā gadījumā to izcelsmes valsti, kā uzskaitīts Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma B daļā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, gadījumā, kad tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

3.   Ja augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsmes vai nosūtīšana vieta atrodas ārpus attiecīgās aizsargājamās zonas, rada nepieņemama līmeņa kaitīgo organismu risku ar to, ka tajā, iespējams, ir attiecīgais aizsargājamās zonas karantīnas organisms, un ja šo risku nav iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija attiecīgi groza 2. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā minēto augu, augu produktu vai citu objektu un attiecīgo aizsargājamo zonu vai zonas.

Ja minētajā īstenošanas aktā iekļauts augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa kaitīgā organisma risku vai rada šādu risku, taču to var samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija minēto īstenošanas aktu attiecīgi groza.

Minētos grozījumus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētā kaitīgā organisma riska pieņemamības līmeni novērtē saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. iedaļā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu, Komisija saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

4.   Dalībvalstis izmanto 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem gadījumiem, kad augi, augu produkti vai citi objekti attiecīgajā aizsargājamā zonā ir ievesti vai pārvietoti, pārkāpjot aizliegumus, kas pieņemti, ievērojot šo pantu.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai Komisija informē trešo valsti, no kuras minētie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti attiecīgajā aizsargājamā zonā.

54. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, uz kuriem attiecas īpašas aizsargājamām zonām noteiktas prasības

1.   Konkrētus augus, augu produktus vai citus objektus var ievest vai pārvietot konkrētās aizsargājamajās zonās tikai tad, ja ir izpildītas īpašas minēto aizsargājamo zonu prasības.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sarakstu, kurā ietver augus, augu produktus un citus objektus, to attiecīgās aizsargājamās zonas un īpašās prasības. Pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem iekļauj augus, augu produktus un citus objektus, attiecīgās aizsargājamās zonas un atbilstošās īpašās aizsargājamo zonu prasības, kā uzskaitīts Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma B daļā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā minētos augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

3.   Ja augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsmes vai nosūtīšanas vieta atrodas ārpus attiecīgās aizsargājamās zonas rada nepieņemama līmeņa kaitīgo organismu risku ar to, ka tajā, iespējams, ir aizsargājamās zonas karantīnas organisms, un ja šo risku ir iespējams samazināt līdz pieņemamam līmenim, piemērojot vienu vai vairākus no pasākumiem, kas paredzēti II pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, Komisija groza 2. punktā minēto īstenošanas aktu, lai iekļautu tajā minēto augu, augu produktu vai citu objektu un attiecībā uz to veicamos pasākumus. Šie pasākumi un 2. punktā minētās prasības ir “īpašās prasības, kas noteiktas aizsargājamām zonām”.

Ja minētajā īstenošanas aktā iekļauts augs, augu produkts vai cits objekts nerada nepieņemama līmeņa kaitīgo organismu risku attiecīgajai aizsargājamai zonai vai rada minēto risku, taču to nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim, nosakot īpašās prasības aizsargājamām zonām, Komisija minēto īstenošanas aktu attiecīgi groza.

Minētos grozījumus pieņem saskaņā ar šīs regulas 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētā kaitīgo organismu riska pieņemamības līmeni novērtē un pasākumus minētā riska samazināšanai pieņem saskaņā ar principiem, kas noteikti II pielikuma 2. iedaļā.

Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar nopietna kaitīgo organismu riska novēršanu, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 107. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

4.   Dalībvalstis izmanto 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, lai informētu Komisiju un pārējās dalībvalstis par gadījumiem, kad augi, augu produkti vai citi objekti attiecīgajā aizsargājamā zonā ir ievesti vai pārvietoti, pārkāpjot pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šo pantu.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai Komisija informē trešo valsti, no kuras šie augi, augu produkti vai citi objekti ievesti Savienības teritorijā.

55. pants

Informācija par aizsargājamām zonām, kura sniedzama ceļotājiem un personām, kas izmanto pasta pakalpojumus

Šīs regulas 45. pantu mutatis mutandis piemēro augu, augu produktu un citu objektu ievešanai vai pārvietošanai aizsargājamās zonās.

56. pants

Aizsargājamām zonām piemērojams atbrīvojums no pierobežas zonām noteiktajiem aizliegumiem un prasībām

Šīs regulas 46. pantu mutatis mutandis piemēro augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kuri uzskaitīti 53. panta 2. un 3. punktā un 54. panta 2. un 3. punktā paredzētajos īstenošanas aktos un kas no trešās valsts pierobežas zonas ievesti attiecīgajās aizsargājamās zonās, kas robežojas ar minēto pierobežas zonu.

57. pants

Fitosanitārajam tranzītam noteiktās prasības attiecībā uz aizsargājamajām zonām

Šīs regulas 47. pantu mutatis mutandis piemēro 53. panta 2. un 3. punktā un 54. panta 2. un 3. punktā paredzētajos īstenošanas aktos uzskaitīto augu, augu produktu un citu objektu fitosanitārajam tranzītam caur aizsargājamām zonām.

58. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, ko izmanto oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā attiecībā uz aizsargājamām zonām

Atkāpjoties no 53. panta 1. punktā un 54. panta 1. punktā noteiktajiem aizliegumiem un prasībām, 48. pantu mutatis mutandis piemēro 53. panta 2. un 3. punktā un 54. panta 2. un 3. punktā paredzētajos īstenošanas aktos uzskaitīto augu, augu produktu un citu objektu, kurus izmanto oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā, ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās.

3. iedaļa

Citi ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem saistīti pasākumi

59. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, mašīnām un iepakojamo materiālu

1.   Transportlīdzekļi, mašīnas un iepakojamais materiāls, ko izmanto augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuri minēti īstenošanas aktos, kas pieņemti, ievērojot 28. panta 1. un 2. punktu, 30. panta 1. un 3. punktu, 40. panta 2. punktu, 41. panta 2. un 3. punktu, 42. panta 3. punktu un 49. panta 1. punktu, un kurus ieved vai pārvieto Savienības teritorijā vai, ievērojot 47. pantu, ved cauri Savienības teritorijai, ir brīvi no Savienības karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro aizsargājamām zonām arī attiecībā uz attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organismiem.

60. pants

Karantīnas staciju un norobežošanas kompleksu nozīmēšana

1.   Šīs regulas 8., 48., 49. un 58. pantā minētajos nolūkos, ņemot vērā attiecīgo kaitīgo organismu risku, dalībvalstis veic vienu vai vairākas no šādām darbībām:

a)

savā teritorijā nozīmē karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksus;

b)

atļauj izmantot nozīmētās karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksus citā dalībvalstī ar noteikumu, ka attiecīgā gadījumā minētā dalībvalsts ir piekritusi šādai atļaujai;

c)

uz laiku nozīmē profesionālu operatoru vai citu personu īpašumu par norobežošanas kompleksiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem un nosaka tā attiecīgu izmantošanu, kā izklāstīts šīs regulas 8., 48. un 49. pantā.

2.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu tās teritorijā esošo nozīmēto karantīnas staciju un norobežošanas kompleksu sarakstu.

61. pants

Prasības karantīnas stacijām un norobežošanas kompleksiem

1.   Lai novērstu Savienības karantīnas organismu izplatīšanos, karantīnas stacijas un norobežošanas kompleksi, kas minēti 60. pantā, atbilst šādām prasībām:

a)

tie nodrošina karantīnā vai norobežoti turēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un citu objektu fizisku izolāciju un garantē, ka tiem nevar piekļūt vai tos nevar izvest no šīm stacijām vai kompleksiem bez kompetentās iestādes atļaujas;

b)

tajos ir sistēmas vai piekļuve sistēmām, ko izmanto invadētu augu, augu produktu un citu objektu, atkritumu un iekārtu sterilizēšanai, attīrīšanai no piesārņojuma vai iznīcināšanai pirms to izvešanas no stacijām vai kompleksiem;

c)

tiem ir minēto staciju un kompleksu veikto uzdevumu identifikācija un apraksts, ziņas par personām, kas atbildīgas par šo uzdevumu veikšanu, un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tām jāveic minētie uzdevumi;

d)

tiem ir pietiekams skaits kvalificētu, apmācītu un pieredzējušu darbinieku; un

e)

tiem ir ārkārtas situāciju plāns, kā efektīvi izskaust jebkādu Savienības karantīnas organisma un kaitīgā organisma, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, neparedzētu klātbūtni un novērst to izplatīšanos.

2.   Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt konkrētus noteikumus, lai paredzētu vienotus 1. punktā noteikto prasību piemērošanas noteikumus attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu veidiem un faktisko vai potenciālo risku, tostarp īpašas prasības oficiālai testēšanai, zinātniskiem vai izglītības mērķiem, izmēģinājumos, šķirņu veidošanā vai selekcijā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

62. pants

Karantīnas staciju un norobežošanas kompleksu darbība

1.   Par karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu atbildīgā persona uzrauga minēto staciju vai kompleksu un tās tuvāko apkārtni, lai konstatētu Savienības karantīnas organisma un kaitīgā organisma, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, neparedzētu klātbūtni.

2.   Ja tiek konstatēta 1. punktā minētā kaitīgā organisma neparedzēta klātbūtne vai ja par to ir aizdomas, par minēto karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu atbildīgā persona attiecīgi rīkojas, balstoties uz 61. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto ārkārtas situāciju plānu. 14. pantā izklāstītie profesionālo operatoru pienākumi ir mutatis mutandis piemērojami personai, kas atbildīga par karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu.

3.   Par karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu atbildīgā persona glabā dokumentāciju par:

a)

darbiniekiem;

b)

stacijas vai kompleksa apmeklētājiem;

c)

kaitīgajiem organismiem, augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ko ieved stacijā vai kompleksā un izved no tiem;

d)

šādu augu, augu produktu un citu objektu izcelsmes vietu; un

e)

novērojumiem saistībā ar kaitīgo organismu klātbūtni šādos augos, augu produktos un citos objektos karantīnas stacijā vai norobežošanas kompleksā un to tuvākajā apkārtnē.

Minēto dokumentāciju glabā trīs gadus.

63. pants

Karantīnas staciju un norobežošanas kompleksu uzraudzība un nozīmēšanas atsaukšana

1.   Kompetentā iestāde veic regulāru pārbaudi karantīnas stacijās un norobežošanas kompleksos, lai pārliecinātos, vai tās atbilst 61. pantā minētajām prasībām un 62. pantā minētajiem darbības nosacījumiem.

Tā nosaka minēto pārbaužu biežumu atbilstoši kaitīgo organismu riskam, kas saistīts ar karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu darbību.

2.   Balstoties uz 1. punktā minēto pārbaudi, kompetentā iestāde var pieprasīt par karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu atbildīgo personu īstenot korektīvus pasākumus, kas nodrošina atbilstību 61. un 62. pantam vai nu nekavējoties, vai konkrētā termiņā.

Ja kompetentā iestāde secina, ka minētā karantīnas stacija vai norobežošanas komplekss, vai par to atbildīgā persona neatbilst 61. un 62. pantam, minētā iestāde nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izbeigta neatbilstība šiem noteikumiem. Minētie pasākumi var ietvert 60. panta 1. punktā minētās nozīmēšanas atcelšanu vai apturēšanu.

3.   Ja kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 2. punktu ir veikusi pasākumus, ar ko netiek atcelta 60. panta 1. punktā minētā nozīmēšana, un ja neatbilstība 61. un 62. panta noteikumiem turpinās, minētā iestāde šo nozīmēšanu nekavējoties atceļ.

64. pants

Augu, augu produktu un citu objektu izlaišana no karantīnas stacijām un norobežošanas kompleksiem

1.   Augus, augu produktus un citus objektus no karantīnas stacijām vai norobežošanas kompleksiem izlaiž vienīgi ar kompetentās iestādes atļauju, ja ir apstiprināts, ka tajos nav Savienības karantīnas organismu un kaitīgo organismu, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, vai attiecīgā gadījumā – aizsargājamās zonas karantīnas organismu.

2.   Augus, augu produktus vai citus objektus, ko invadējis Savienības karantīnas organisms vai kaitīgais organisms, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, kompetentās iestādes var atļaut pārvietot no karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksa uz citu karantīnas staciju vai norobežošanas kompleksu, ja šādu pārvietošanu pamato ar oficiālās testēšanas vai zinātniskiem mērķiem un tā notiek saskaņā ar kompetentās iestādes pieņemtiem nosacījumiem.

3.   Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt konkrētus noteikumus par augu, augu produktu un citu objektu izlaišanu no karantīnas stacijām un norobežošanas kompleksiem un vajadzības gadījumā par marķējuma prasībām, kas saistītas ar minēto izlaišanu vai pārvietošanu, kā minēts 2. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V NODAĻA

Profesionālo operatoru reģistrēšana un izsekojamība

65. pants

Profesionālo operatoru oficiālais reģistrs

1.   Kompetentā iestāde uztur un atjaunina reģistru, kurā iekļauti šādi profesionālie operatori, kas darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā:

a)

profesionālie operatori, kuri Savienībā ieved vai pārvieto augus, augu produktus un citus objektus, kuriem, balstoties uz īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot 72. panta 1. punktu, 73. pantu, 74. panta 1. punktu, 79. panta 1. punktu un 80. panta 1. punktu, piemēro prasību attiecīgi par fitosanitāro sertifikātu vai par augu pasi;

b)

profesionālie operatori, kam ir tiesības izsniegt augu pases saskaņā ar 89. pantu;

c)

profesionālie operatori, kuri pieprasa kompetentajai iestādei izsniegt 100., 101. un 102. pantā minētos sertifikātus;

d)

profesionālie operatori, kuriem ir tiesības uzlikt 98. pantā minētos marķējumus, tiesības izsniegt 99. pantā minētos apliecinājumus, kuri sniedz informāciju saskaņā ar 45. vai 55. pantu, kuri pierobežas zonās ieved augus, augu produktus vai citus objektus saskaņā ar 46. panta 1. punktu vai 56. pantu, vai kuri veic darbības, kas skar attiecīgus augus norobežotajās teritorijās, ja vien minētie operatori nav iekļauti citā oficiālā reģistrā, kas ir pieejams kompetentajām iestādēm; un

e)

profesionālie operatori, kas nav minēti šīs daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja to paredz īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu, 41. panta 2. punktu, 49. panta 1. punktu, 53. panta 2. punktu vai 54. panta 2. punktu.

Dalībvalstis var nolemt reģistrēt vēl citas audzētāju kategorijas vai citus profesionālos operatorus, ja to pamato ar kaitīgo organismu risku, ko izraisa minēto operatoru audzētie augi vai jebkāda cita to darbība.

2.   Kompetentā iestāde profesionālo operatoru reģistrā var reģistrēt tikai vienreiz. Attiecīgā gadījumā minēto reģistrāciju veic, skaidri norādot katru atsevišķo īpašumu, kā noteikts 66. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

3.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz profesionālu operatoru, kas atbilst vienam vai vairākiem no šiem kritērijiem:

a)

tas vienīgi un tieši galalietotājiem piegādā nelielu skaitu augu, augu produktu un citu objektu, izmantojot līdzekļus, kas nav tirdzniecība ar distances līgumiem;

b)

tas vienīgi un tieši galalietotājiem piegādā nelielu daudzumu sēklu, kas nav sēklas, kurām piemēro 72. pantu;

c)

tā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem saistītā profesionālā darbība iever tikai to pārvadāšanu cita profesionālā operatora vajadzībām;

d)

tā profesionālā darbība attiecas tikai uz visu veidu objektu pārvadāšanu, izmantojot koksnes iepakojamo materiālu.

Dalībvalstis var nolemt a) apakšpunktā minēto izņēmumu nepiemērot visiem vai konkrētiem audzētājiem vai citiem profesionāliem operatoriem, ja to pamato ar kaitīgo organismu risku, ko izraisa attiecīgo operatoru audzētie augi vai jebkāda cita ar tiem saistīta to darbība.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

a)

grozot šo regulu un iekļaujot citas profesionālo operatoru kategorijas, kas atbrīvojamas no šā panta 1. punkta piemērošanas, ja šādas reģistrācijas radītais administratīvais slogs būtu nesamērīgs salīdzinājumā ar kaitīgo organismu zemo risku, kas saistīts ar šo operatoru profesionālo darbību;

b)

papildinot šo regulu un paredzot konkrētas prasības attiecībā uz atsevišķu profesionālo operatoru kategoriju reģistrāciju, ņemot vērā minētās darbības vai attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta īpašības;

c)

papildinot šo regulu un paredzot maksimumu konkrētu 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto augu, augu produktu vai citu objektu nelielajiem daudzumiem. Minēto maksimumu nosaka atbilstoši attiecīgajam augam, augu produktam un citam objektam un attiecīgajiem kaitīgo organismu riskiem.

66. pants

Reģistrācijas procedūra

1.   Profesionālie operatori, uz kuriem attiecas 65. panta 1. punkts, kompetentajām iestādēm iesniedz pieteikumu reģistrācijai.

2.   Minētajā pieteikumā reģistrācijai iekļauj šādus elementus:

a)

profesionālā operatora vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese reģistrācijas dalībvalstī un kontaktinformācija;

b)

paziņojums par minētā profesionālā operatora nolūku veikt vienu vai vairākas no 65. panta 1. punktā minētajām darbībām saistībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem;

c)

paziņojums par profesionālā operatora nolūku veikt attiecīgi vienu vai vairākas no šādām darbībām:

i)

izsniegt augu pases augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ievērojot 84. panta 1. punktu;

ii)

uzlikt 96. panta 1. punktā minēto marķējumu uz koksnes iepakojamā materiāla;

iii)

izsniegt jebkādu citu 99. panta 1. punktā minēto apliecinājumu;

d)

reģistrācijas nolūkā – tā īpašuma adrese un attiecīgā gadījumā zemes gabalu atrašanās vieta, ko profesionālais operators izmanto attiecīgajā dalībvalstī, lai veiktu 65. panta 1. punktā minētās darbības; un

e)

to preču veidi, augu un augu produktu dzimtas, ģintis vai sugas un vajadzības gadījumā citu objektu īpašības, uz kuriem attiecas 65. panta 1. punktā minētās profesionālā operatora darbības.

3.   Ja pieteikumā reģistrācijai ir norādīti 2. punktā minētie elementi, kompetentās iestādes nekavējoties reģistrē profesionālo operatoru.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, kompetentā iestāde reģistrē profesionālo operatoru bez pieteikuma reģistrācijai iesniegšanas, ja minētais operators ir reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 6. panta 5. punkta trešo daļu, 6. panta 6. punktu vai 13.c panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai valsts augu veselības noteikumiem un ja minētajai kompetentajai iestādei ir pieejami visi šā panta 2. punktā ietvertie elementi. Attiecīgā gadījumā attiecīgais profesionālais operators līdz 2020. gada 14. martam iesniedz atjauninātu informāciju attiecībā uz šiem elementiem.

5.   Reģistrēti operatori attiecīgā gadījumā ik gadu iesniedz atjauninātu informāciju par jebkādām izmaiņām 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajos datos un 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos paziņojumos. Minētās informācijas iesniegšana attiecībā uz iepriekšējā gada datu atjaunināšanu notiek katru gadu līdz 30. aprīlim.

Pieteikumu 2. punkta a) apakšpunktā minēto datu atjaunināšanai iesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc izmaiņām minētajos datos.

6.   Ja kompetentās iestādes rīcībā nonāk informācija, ka reģistrētais operators vairs neveic 65. panta 1. punktā minētās darbības vai ka reģistrētā operatora iesniegtajā pieteikumā ietvertie elementi saskaņā ar šā panta 2. punktu vairs nav pareizi, tā pieprasa, lai minētais operators nekavējoties vai noteiktā termiņā izlabotu šos elementus.

Ja reģistrētais operators kompetentās iestādes noteiktajā termiņā nav izlabojis minētos elementus, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā maina vai atceļ minētā operatora reģistrāciju.

67. pants

Reģistra saturs

Reģistrā ietver 66. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā noteiktos elementus un šādus elementus:

a)

oficiālo reģistrācijas numuru, kas ietver standartā ISO 3166-1-alpha-2 (27) norādīto tās dalībvalsts divu burtu kodu, kurā profesionālais operators ir reģistrēts;

b)

attiecīgā gadījumā norādi, kuras no 66. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām ir atļauts veikt profesionālajam operatoram, un attiecīgā gadījumā konkrētos augus, augu produktus vai citus objektus.

68. pants

Oficiālajos reģistros iekļautās informācijas pieejamība

1.   Dalībvalsts, kas uztur reģistru, pēc argumentēta pieprasījuma tajā iekļauto informāciju dara pieejamu pārējām dalībvalstīm vai Komisijai pašu lietošanai.

2.   Dalībvalsts, kas uztur reģistru, pēc pamatota pieprasījuma 66. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 67. panta b) apakšpunktā minēto informāciju attiecībā uz vienu konkrētu reģistrēto operatoru dara pieejamu jebkuram tādam profesionālam operatoram pašu lietošanai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot valstu un Savienības noteikumus par konfidencialitāti, piekļuvi informācijai un personas datu aizsardzību.

69. pants

Izsekojamība

1.   Profesionālais operators, kam piegādāti augi, augu produkti vai citi objekti, uz kuriem, ievērojot 28. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu, 28. panta 2. un 3. punktu, 30. panta 1., 3. un 4. punktu, 37. panta 2. punktu, 41. panta 2. un 3. punktu, 46. panta 1. un 3. punktu, 48. panta 1. un 2. punktu, 49. panta 1. punktu, 54. panta 2. un 3. punktu, 56., 57. un 58. pantu un 79. panta 1. punktu, attiecas prasības vai nosacījumi, dokumentē katru piegādātā auga, augu produkta vai cita objekta tirdzniecības vienību, lai minētais operators varētu identificēt profesionālos operatorus, kas tos piegādājuši.

2.   Profesionālais operators, kas piegādā augus, augu produktus vai citus objektus, uz kuriem, ievērojot 28. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu, 28. panta 2. un 3. punktu, 30. panta 1., 3. un 4. punktu, 37. panta 2. punktu, 41. panta 2. un 3. punktu, 46. panta 1. un 3. punktu, 47. panta 1. punktu, 48. panta 1. un 2. punktu, 49. panta 1. punktu, 54. panta 2. un 3. punktu, 56., 57. un 58. pantu un 79. panta 1. punktu, attiecas prasības vai nosacījumi, tos dokumentē, lai minētais operators varētu identificēt profesionālos operatorus, kuriem tas piegādājis katru auga, augu produkta vai cita objekta tirdzniecības vienību.

3.   Ja atļauju saņēmušais operators izsniedz augu pasi, ievērojot 84. panta 1. punktu, un ja kompetentā iestāde reģistrētam operatoram izsniedz augu pasi, ievērojot 84. panta 2. punktu, lai nodrošinātu izsekojamību, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, minētais operators nodrošina, ka attiecībā uz šo augu pasi tas dokumentē šādu informāciju:

a)

attiecīgā gadījumā ziņas par profesionālo operatoru, kurš piegādājis attiecīgo tirdzniecības vienību;

b)

ziņas par profesionālo operatoru, kuram attiecīgā tirdzniecības vienība ir piegādāta; un

c)

attiecīgo informāciju par augu pasi.

4.   Profesionālie operatori 1., 2. un 3. punktā minēto dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts tiem piegādāts vai kad tie attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu piegādājuši.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šādus elementus:

a)

minimālo laikposmu, kas ir īsāks vai garāks par 4. punktā noteikto, attiecībā uz konkrētiem augiem, ja to pamato ar minēto augu audzēšanas ilgumu; un

b)

prasības par piekļuvi 1. un 2. punktā minētajai dokumentācijai, kas jāglabā profesionālajiem operatoriem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Šā panta 4. punktā minētie profesionālie operatori 1., 2. un 3. punktā minētajā dokumentācijā iekļauto informāciju pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajai iestādei.

7.   Šis pants neattiecas uz 65. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem profesionālajiem operatoriem.

70. pants

Augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana profesionālā operatora īpašumā un starp tā īpašumiem

1.   Profesionālo operatoru, kuriem piegādā vai kuri piegādā 69. panta 1. un 2. punktā minētos augus, augu produktus vai citus objektus, rīcībā ir izsekojamības sistēmas vai procedūras, ar kuru palīdzību var sekot tam, kā notiek minēto augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana to īpašumā un starp to īpašumiem.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz 65. panta 3. punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajiem profesionālajiem operatoriem.

2.   Informāciju, kas iegūta, izmantojot 1. punktā minētās sistēmas vai procedūras, ar kuru palīdzību var sekot augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai 1. punktā minētajās profesionālo operatoru īpašumā un starp tiem, pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajai iestādei.

VI NODAĻA

Augu, augu produktu un citu objektu sertificēšana

1. iedaļa

Fitosanitārie sertifikāti, kas nepieciešami augu, augu produktu un citu objektu ievešanai savienības teritorijā

71. pants

Fitosanitārais sertifikāts ievešanai Savienības teritorijā

1.   Fitosanitārais sertifikāts augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā ir trešās valsts izsniegts dokuments, kas atbilst 76. panta nosacījumiem, kuram ir tāds saturs, kā izklāstīts V pielikuma A daļā vai attiecīgā gadījumā V pielikuma B daļā, un kurš apliecina, ka attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts atbilst visām šīm prasībām:

a)

tas ir brīvs no Savienības karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu;

b)

tas atbilst 37. panta 1. punkta noteikumiem attiecībā uz Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu klātbūtni uz stādāmajiem augiem;

c)

tas atbilst 41. panta 2. un 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 54. panta 2. un 3. punktā minētajām prasībām;

d)

attiecīgā gadījumā tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi normām, kuras pieņemtas, ievērojot 28. panta 1. punkta pirmās daļās d) apakšpunktu, 28. panta 2. punktu un 30. panta 1. punktu.

2.   Fitosanitārā sertifikāta sadaļā “Papildu deklarācija” norāda, kura īpašā prasība ir izpildīta, kad vien attiecīgais īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot 28. panta 1. un 2. punktu, 30. panta 1. un 3. punktu, 37. panta 2. punktu, 41. panta 2. un 3. punktu un 54. panta 2. un 3. punktu, paredz vairākas atšķirīgas iespējas šādām prasībām. Minētajā norādē ietver visu attiecīgās prasības formulējumu.

3.   Attiecīgā gadījumā fitosanitārajā sertifikātā iekļauj norādi par to, ka attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti atbilst fitosanitārajiem pasākumiem, kas, ievērojot 44. pantu, atzīti par līdzvērtīgiem tāda īstenošanas akta prasībām, kurš pieņemts, ievērojot 41. panta 3. punktu.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikuma A un B daļu, lai tās pielāgotu attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

72. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, kuriem nepieciešami fitosanitārie sertifikāti

1.   Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā norāda augus, augu produktus un citus objektus, kuru ievešanai Savienības teritorijā nepieciešams fitosanitārais sertifikāts, un attiecīgās trešās valstis, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti.

Minētajā sarakstā iekļauj:

a)

visus stādāmos augus, izņemot sēklas;

b)

augus, augu produktus un citus objektus, kas uzskaitīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas I punktā;

c)

augus, augu produktus un citus objektus, par kuriem pieņemtas prasības, ievērojot 28. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu un 30. panta 1. punktu, attiecībā uz to ievešanu Savienības teritorijā;

d)

sēklas vai – attiecīgajā gadījumā – sēklas kartupeļus, kas norādīti sarakstā, ievērojot šīs regulas 37. panta 2. punktu un ņemot vērā lēmumus par līdzvērtību, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 98/56/EK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK;

e)

augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti sarakstā, ievērojot 41. panta 2. un 3. punktu; un

f)

augus, augu produktus un citus objektus, uz ko attiecas 49. panta 2. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkts.

Pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktu nepiemēro un fitosanitārais sertifikāts nav nepieciešams, ja, ievērojot 28. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, 30. panta 1. punktu vai 41. panta 2. un 3. punktu, pieņemtajā īstenošanas aktā prasīts atbilstības apliecinājums 96. panta 1. punktā minētā oficiālā marķējuma formā vai 99. panta 1. punktā minētais cits oficiālais apliecinājums.

Ar minēto īstenošanas aktu izveidotajā sarakstā augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ja minētajā īstenošanas aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta pirmās daļas c), d) vai e) apakšpunktam;

b)

ja minētajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta pirmās daļas c), d) vai e) apakšpunktam.

3.   Papildus 2. punktā minētajiem gadījumiem Komisija saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem principiem var ar īstenošanas aktiem grozīt 1. punktā minēto īstenošanas aktu, ja pastāv risks, ka minētajā aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objektā ir Savienības karantīnas organisms vai kaitīgais organisms, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, vai ja attiecībā uz minētajā īstenošanas aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, fitosanitārie sertifikāti nav nepieciešami augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, uz kuriem attiecas 46., 47., 48. pants un 75. panta 1. punkts.

73. pants

Citi augi, kam nepieciešami fitosanitārie sertifikāti

Komisija ar īstenošanas aktiem paredz, ka augiem, kas nav ietverti 72. panta 1. punktā minētajā sarakstā, ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts ievešanai Savienības teritorijā

Tomēr ar minētajiem īstenošanas aktiem nosaka, ka fitosanitārais sertifikāts minētajiem augiem nav nepieciešams, ja novērtējums, kura pamatā ir pierādījumi par kaitīgo organismu riskiem un tirdzniecībā gūtā pieredze, parāda, ka šāds sertifikāts nav nepieciešams. Minētajā novērtējumā ņem vērā VI pielikumā izklāstītos kritērijus. Vajadzības gadījumā minētais novērtējums var attiekties tikai uz augiem no konkrētas trešās valsts, kura ir to izcelsmes vieta vai no kuras tie nosūtīti, vai no trešo valstu grupas, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā augus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams.

Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmo no minētajiem aktiem pieņem līdz 2018. gada 14. decembrim.

74. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, kuru ievešanai aizsargājamā zonā nepieciešami fitosanitārie sertifikāti

1.   Papildus 72. panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem fitosanitārie sertifikāti ir nepieciešami dažu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai no konkrētām trešām valstīm, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti, konkrētās aizsargājamās zonās.

Komisija ar īstenošanas aktiem izveido sarakstu, kurā norāda minētos augus, augu produktus un citus objektus un attiecīgās trešās valstis, kuras ir to izcelsmes vieta vai no kurām tie nosūtīti, kā minēts pirmajā daļā.

Minētajā sarakstā iekļauj:

a)

pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem – augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļas II punktā;

b)

augus, augu produktus un citus objektus, kas uzskaitīti šīs regulas 54. panta 2. vai 3. punktā paredzētajos īstenošanas aktos.

Ar minētajiem īstenošanas aktiem izveidotajā sarakstā augus, augu produktus un citus objektus identificē arī pēc to attiecīgā KN koda, ja minētais kods ir pieejams. Papildus norāda citus kodus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, ja tie sīkāk precizē piemērojamo KN kodu konkrētam augam, augu produktam vai citam objektam.

Fitosanitāro sertifikātu neprasa sarakstā iekļautajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, ja īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 54. panta 2. vai 3. punktu, prasīts atbilstības apliecinājums 96. panta 1. punktā minētā oficiālā marķējuma formā vai cits 99. panta 1. punktā minēts oficiālais apliecinājums.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:

a)

ja minētajā aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktam;

b)

ja minētajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktam.

3.   Papildus 2. punktā minētajiem gadījumiem Komisija saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem principiem var ar īstenošanas aktiem grozīt 1. punktā minēto īstenošanas aktu, ja pastāv risks, ka minētajā aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objektā ir attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā īstenošanas aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, fitosanitārie sertifikāti nav nepieciešami augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, uz kuriem attiecas 56., 57., 58. pants un 75. panta 1. punkts.

75. pants

Izņēmumi ceļotāju bagāžai

1.   No saskaņā ar 72. panta 1. punktu, 73. pantu vai 74. panta 1. punktu paredzētās prasības par fitosanitārā sertifikāta nepieciešamību var atbrīvot nelielus daudzumus konkrētu augu produktu un citu objektu no trešās valsts, izņemot stādāmos augus, ja tie atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tie ievesti Savienības teritorijā kā daļa no ceļotāju personīgās bagāžas;

b)

tos nav paredzēts izmantot profesionāliem vai komerciāliem nolūkiem;

c)

tie ir uzskaitīti šā panta 2. punktā paredzētā īstenošanas aktā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem izveido sarakstu, kurā iekļauj 1. punktā minētos augus, augu produktus un citus objektus, un attiecīgās trešās valstis, un attiecīgi nosaka minēto augu, augu produktu un citu objektu maksimālo daudzumu, kuram piemēro minētajā punktā paredzēto atbrīvojumu un vajadzības gadījumā vienu vai vairākus no II pielikuma 1. iedaļā paredzētajiem riska pārvaldības pasākumiem.

Par iekļaušanu sarakstā un maksimālā daudzuma noteikšanu, un vajadzības gadījumā par riska pārvaldības pasākumiem lemj, pamatojoties uz kaitīgo organismu risku, ko rada nelieli daudzumi minēto augu, augu produktu un citu objektu, saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

76. pants

Nosacījumi fitosanitārajam sertifikātam

1.   Neskarot pienākumus saskaņā ar Starptautisko augu aizsardzības konvenciju (IPPC) un ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus, kompetentā iestāde pieņem tikai tādu ievešanai no trešās valsts paredzētiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem pievienotu fitosanitāro sertifikātu, kura saturs atbilst V pielikuma A daļai. Ja augus, augu produktus vai citus objektus paredzēts ievest no trešās valsts, kura nav to izcelsmes valsts, kompetentā iestāde pieņem tikai tādu fitosanitāro sertifikātu, kas atbilst vai nu V pielikuma A daļai, vai B daļai.

Tā šo fitosanitāro sertifikātu nepieņem, ja attiecīgā gadījumā nav sniegta vai nav pareiza 71. panta 2. punktā minētā papildu deklarācija un ja attiecīgā gadījumā trūkst 71. panta 3. punktā minētās norādes.

Tā nepieņem fitosanitāro sertifikātu reeksportam, ja minētajam fitosanitārajam sertifikātam nav pievienots oriģinālais eksporta fitosanitārais sertifikāts vai oriģinālā eksporta fitosanitārā sertifikāta apliecināta kopija.

2.   Kompetentā iestāde pieņem tikai tādu fitosanitāro sertifikātu, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tas izsniegts vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;

b)

tas adresēts kādas dalībvalsts valsts augu aizsardzības organizācijai; un

c)

tas izsniegts ne vairāk kā 14 dienas pirms datuma, kurā augi, augu produkti vai citi objekti, uz ko tas attiecas, izvesti no trešās valsts, kurā attiecīgais sertifikāts izsniegts.

3.   Ja attiecīgā trešā valsts ir IPPC līgumslēdzēja puse, kompetentā iestāde pieņem tikai tādus fitosanitāros sertifikātus, ko izsniegusi minētās trešās valsts oficiālā valsts augu aizsardzības organizācija vai tās atbildībā – valsts amatpersona, kura ir tehniski kvalificēta un ir pienācīgi saņēmusi minētās valsts oficiālās valsts augu aizsardzības organizācijas atļauju.

4.   Ja attiecīgā trešā valsts nav IPPC līgumslēdzēja puse, kompetentā iestāde pieņem tikai tādus fitosanitāros sertifikātus, ko izsniegušas iestādes, kuras ir kompetentas saskaņā ar minētās trešās valsts noteikumiem, un kas paziņoti Komisijai. Komisija par saņemtajiem paziņojumiem informē dalībvalstis un operatorus, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šā punkta pirmajā daļā minētos pieņemšanas nosacījumus, lai nodrošinātu minēto sertifikātu uzticamību.

5.   Elektroniskus fitosanitāros sertifikātus pieņem tikai tad, ja tie iesniegti, izmantojot datorizēto informācijas pārvaldības sistēmu, kas paredzēta oficiālajām kontrolēm Savienības līmenī, vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šīs sistēmas palīdzību.

77. pants

Fitosanitārā sertifikāta anulēšana

1.   Ja fitosanitārais sertifikāts izsniegts saskaņā ar 71. panta 1., 2. un 3. punktu un attiecīgā kompetentā iestāde secina, ka nav izpildīti 76. pantā minētie nosacījumi, tā anulē minēto fitosanitāro sertifikātu un nodrošina, ka tas vairs netiek pievienots attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem. Šādā gadījumā un attiecībā uz attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem kompetentā iestāde veic vienu no pasākumiem, kas jāveic gadījumā, kad Savienībā no trešām valstīm ieved neatbilstošus sūtījumus, kā minēts Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm.

Pēc anulēšanas attiecīgā sertifikāta virspusē labi redzamā vietā uzspiež attiecīgās kompetentās iestādes sarkanu trīsstūra spiedogu ar atzīmi “sertifikāts anulēts” kopā ar tās nosaukumu un anulēšanas datumu. Atzīme tiek rakstīta ar lielajiem burtiem un vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

2.   Ja, ievērojot šā panta 1. punktu, ir anulēts fitosanitārais sertifikāts, dalībvalstis ar 103. pantā minētās elektroniskās paziņošanas sistēmas palīdzību informē Komisiju un citas dalībvalstis.

Attiecīgā dalībvalsts informē arī trešo valsti, kas izsniegusi minēto fitosanitāro sertifikātu.

3.   Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt tehnisku kārtību par 76. panta 5. punktā minēto elektronisko fitosanitāro sertifikātu anulēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa

Augu pases, kas nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā

78. pants

Augu pases

Augu pase ir oficiāla etiķete, kura nepieciešama, lai augus, augu produktus un citus objektus pārvietotu Savienības teritorijā un attiecīgā gadījumā ievestu un pārvietotu aizsargājamās zonās, un kura apliecina atbilstību visām prasībām, kas noteiktas 85. pantā un – attiecībā uz ievešanu un pārvietošanu aizsargājamās zonās – 86. pantā, un kuras saturs un formāts ir tāds, kā noteikts 83. pantā.

79. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, kuriem ir nepieciešama augu pase, lai tos pārvietotu Savienības teritorijā

1.   Augu pases ir nepieciešamas konkrētu augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai Savienības teritorijā. Komisija ar īstenošanas aktiem izveido sarakstu, kurā iekļauj minētos augus, augu produktus un citus objektus, kuriem ir nepieciešama augu pase, lai tos pārvietotu Savienības teritorijā.

Minētajā sarakstā iekļauj:

a)

visus stādāmos augus, izņemot sēklas;

b)

pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem – augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļas I punktā, ciktāl uz tiem jau neattiecas šīs daļas a) apakšpunkts;

c)

augus, augu produktus un citus objektus, par kuriem, ievērojot 28. panta 1., 2. vai 3. punktu vai 30. panta 1., 3. vai 4. punktu, pieņemtas prasības attiecībā uz to pārvietošanu Savienības teritorijā;

d)

sēklas, kas uzskaitītas 37. panta 2. punktā paredzētā īstenošanas aktā; un

e)

augus, augu produktus un citus objektus, kas uzskaitīti 41. panta 2. un 3. punktā paredzētajos īstenošanas aktos, attiecībā uz to pārvietošanu Savienībā, izņemot stādāmos augus, augu produktus un citus objektus, kam nepieciešama cita konkrēta etiķete vai cita veida apliecinājums, ievērojot minēto pantu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem groza 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:

a)

ja minētajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta otrās daļas c), d) vai e) apakšpunktam; vai

b)

ja minētajā aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta otrās daļas c), d) vai e) apakšpunktam.

3.   Papildus 2. punktā minētajiem gadījumiem Komisija saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem principiem var ar īstenošanas aktu grozīt 1. punktā minēto īstenošanas aktu, ja pastāv risks, ka minētajā aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objektā ir Savienības karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā īstenošanas aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, augu pases nav nepieciešamas augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, uz kuriem attiecas 46., 47., 48., un 75. pants.

6.   Komisija ne vēlāk kā 2021. gada 14. decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, lai iepazīstinātu ar pieredzi, kas iegūta no augu pasu sistēmas attiecināšanas uz visu stādāmo augu pārvietošanu Savienības teritorijā, tostarp skaidru izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz operatoriem un atbilstošā gadījumā arī leģislatīvā akta priekšlikumu.

80. pants

Augi, augu produkti un citi objekti, kuriem ir nepieciešama augu pase, lai tos ievestu un pārvietotu aizsargājamās zonās

1.   Augu pases ir nepieciešamas konkrētu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai vai pārvietošanai konkrētās aizsargājamās zonās.

Komisija ar īstenošanas aktiem izveido sarakstu, kurā norāda minētos augus, augu produktus un citus objektus, kuriem nepieciešama augu pase, lai tos ievestu un pārvietotu konkrētās aizsargājamās zonās.

Minētajā sarakstā iekļauj:

a)

pirmajā no minētajiem īstenošanas aktiem – augus, augu produktus un citus objektus, kas norādīti Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļas II punktā;

b)

citus augus, augu produktus un citus objektus, kas uzskaitīti šīs regulas 54. panta 3. punktā paredzētajos īstenošanas aktos.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu var grozīt 1. punktā minēto īstenošanas aktu šādos gadījumos:

a)

ja minētajā aktā nav norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas atbilst 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktam; vai

b)

ja minētajā aktā ir norādīts augs, augu produkts vai cits objekts, kas neatbilst 1. punkta trešās daļas b) apakšpunktam.

3.   Papildus 2. punktā paredzētajiem gadījumiem Komisija saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem principiem var ar īstenošanas aktiem grozīt 1. punktā minēto īstenošanas aktu, ja pastāv risks, ka minētajā aktā nenorādītā augā, augu produktā vai citā objektā ir attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisms, vai ja attiecībā uz minētajā īstenošanas aktā norādītu augu, augu produktu vai citu objektu šāds risks vairs nepastāv.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, augu pases nav nepieciešamas augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, uz kuriem attiecas 56., 57. un 58. pants.

81. pants

Izņēmums attiecībā uz tiešu piegādi galalietotājiem

1.   Augu pases nav nepieciešamas tādu augu, augu produktu vai citu objektu pārvietošanai, ko piegādā tieši galalietotājam, tostarp piemājas dārzkopjiem.

Minēto izņēmumu nepiemēro:

a)

galalietotājiem, kas minētos augus, augu produktus vai citus objektus saņem ar distances līgumu tirdzniecības starpniecību; vai

b)

tādu augu, augu produktu vai citu objektu galalietotājiem, kuriem nepieciešama augu pase aizsargājamām zonām, ievērojot 80. pantu.

Komisija var ar īstenošanas aktiem precizēt, ka otrās daļas b) apakšpunkta prasības attiecas tikai uz konkrētiem aizsargājamās zonas kaitīgajiem organismiem, augiem, augu produktiem vai citiem objektiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot gadījumus, kad attiecībā uz konkrētiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem šā panta 1. punktā minēto izņēmumu piemēro tikai nelieliem daudzumiem. Minētajos deleģētajos aktos minētos daudzumus nosaka pa laikposmiem atbilstoši attiecīgajam augam, augu produktam vai citam objektam un attiecīgajiem kaitīgo organismu riskiem.

82. pants

Izņēmumi attiecībā uz pārvietošanu reģistrēta operatora īpašumā un starp tā īpašumiem

Augu pases nav nepieciešamas augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanai tādās reģistrēta operatora īpašumā vai starp tā īpašumiem, kuri atrodas tuvu viens otram.

Dalībvalstis var sīkāk definēt ciešu tuvumu savās attiecīgajās teritorijās un noteikt, vai šādai pārvietošanai augu pases vietā ir jāizsniedz kāds dokuments.

Gadījumos, kad šāda pārvietošana notiek divās vai vairākās dalībvalstīs, izņēmumam attiecībā uz prasību par augu pases nepieciešamību ir vajadzīgs attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinājums.

83. pants

Augu pases saturs un formāts

1.   Augu pase ir atšķirama etiķete, kura izveidota uz jebkāda materiāla, kas ir piemērots 2. punktā minēto elementu drukāšanai, ar noteikumu, ka augu pase ir skaidri nošķirama no jebkuras citas informācijas vai etiķetes, kura arī var būt norādīta uz minētā materiāla.

Augu pase ir viegli pamanāma un skaidri salasāma, un informācija uz tās ir neizmaināma un noturīga.

2.   Augu pasē, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, ietver VII pielikuma A daļā noteiktos elementus.

Atkāpjoties no VII pielikuma A daļas 1. punkta e) apakšpunkta, izsekojamības kods nav nepieciešams, ja stādāmie augi atbilst visiem no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tie ir sagatavoti tā, ka ir gatavi pārdošanai galalietotājiem bez jebkādas turpmākas sagatavošanas un nav izplatīšanās riska attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem vai kaitīgajiem organismiem, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu;

b)

tie nepieder veidiem vai sugām, kas uzskaitīti šā panta 3. punktā paredzētajā īstenošanas aktā.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem norāda stādāmo augu veidus un sugas, kam nepiemēro 2. punktā minēto izņēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Augu pasē, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā, ietver VII pielikuma B daļā noteiktos elementus.

5.   Stādāmiem augiem, kas ražoti vai darīti pieejami tirgū kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls vai pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas sēklas vai sēklas kartupeļi, kā attiecīgi minēts Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK un 2008/90/EK, augu pasi skaidri redzamā veidā iekļauj oficiālajā etiķetē, kura izveidota saskaņā ar minēto direktīvu attiecīgajiem noteikumiem.

Ja piemēro šo punktu, tad augu pasē, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, ietver šīs regulas VII pielikuma C daļā noteiktos elementus.

Ja piemēro šo punktu, tad augu pasē, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā, ietver šīs regulas VII pielikuma D daļā noteiktos elementus.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VII pielikuma A, B, C un D daļu, lai tajā ietvertos elementus attiecīgā gadījumā pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai.

7.   Komisija līdz 2017. gada 14. decembrim ar īstenošanas aktiem pieņem formāta specifikācijas augu pasei pārvietošanai Savienības teritorijā un augu pasei ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā attiecībā uz augu pasēm, kas minētas 2. punkta pirmajā un otrajā daļā un 5. punkta otrajā un trešajā daļā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja tas nepieciešams konkrētu augu, augu produktu vai citu objektu īpašību dēļ, var noteikt īpašas lieluma specifikācijas augu pasei šādiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem.

8.   Augu pasi var izsniegt arī elektroniskā formā (“elektroniska augu pase”), ja tajā ir visi 2. punktā minētie elementi un ar šā punkta otrajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem ir noteikta tehniskā kārtība.

Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt tehnisko kārtību elektronisko augu pasu izsniegšanai, lai nodrošinātu to atbilstību šā panta noteikumiem un piemērotu, uzticamu un efektīvu veidu minēto augu pasu izsniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

84. pants

Atļauju saņēmušo profesionālo operatoru un kompetento iestāžu izsniegtas augu pases

1.   Augu pases kompetento iestāžu uzraudzībā izsniedz atļauju saņēmušie operatori.

Atļauju saņēmušie operatori izsniedz augu pases tikai tādiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuri ir to atbildībā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, arī kompetentās iestādes var izsniegt augu pases.

3.   Atļauju saņēmušie operatori augu pases izsniedz tikai tādos īpašumos, kolektīvajās noliktavās un nosūtīšanas centros, kas ir to atbildībā un ko tie deklarējuši, ievērojot 66. panta 2. punkta d) apakšpunktu, vai, ja ir piemērojams 94. panta 1. punkts, citā vietā, ja to atļāvusi kompetentā iestāde.

85. pants

Pamatprasības attiecībā uz augu pasēm, kas nepieciešamas pārvietošanai Savienības teritorijā

Augu pasi pārvietošanai Savienības teritorijā izsniedz tādam augam, augu produktam vai citam objektam, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tas ir brīvs no Savienības karantīnas organismiem vai kaitīgajiem organismiem, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu;

b)

tas atbilst 37. panta 1. punkta noteikumiem attiecībā uz Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu klātbūtni uz stādāmajiem augiem un 37. panta 4. punkta noteikumiem attiecībā uz veicamajiem pasākumiem;

c)

tas atbilst 41. panta 2. un 3. punktā minētajām prasībām attiecībā uz tā pārvietošanu Savienībā;

d)

attiecīgā gadījumā tas atbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajiem pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot 17. panta 3. punktu, 28. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu, 28. panta 2. punktu un 30. panta 1. un 3. punktu; un

e)

attiecīgā gadījumā tas atbilst kompetentās iestādes pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz Savienības karantīnas organismu izskaušanu, ievērojot 17. panta 1. punktu, vai tādu kaitīgo organismu izskaušanu, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, un kaitīgo organismu, kuri provizoriski kvalificējami kā Savienības karantīnas organismi, izskaušanu, ievērojot 29. panta 1. punktu.

86. pants

Pamatprasības attiecībā uz augu pasēm, kas nepieciešamas ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā

1.   Augu pasi ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā izsniedz tādam augam, augu produktam vai citam objektam, kas atbilst visām 85. panta prasībām un turklāt vēl šādām prasībām:

a)

tas ir brīvs no attiecīgās aizsargājamās zonas karantīnas organisma; un

b)

tas atbilst 54. panta 2. un 3. punktā minētajām prasībām.

2.   Ja ir piemērojams 33. panta 2. punkts, šā panta 1. punktā minēto augu pasi neizsniedz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā norobežotajā teritorijā un kuros var būt attiecīgās aizsargājamās zonas kaitīgais organisms.

87. pants

Pārbaudes augu pasu izsniegšanai

1.   Augu pasi var izsniegt tikai tādiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, par kuriem pēc rūpīgas pārbaudes saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu ir zināms, ka tie atbilst 85. pantam un attiecīgā gadījumā 86. pantam.

Var pārbaudīt katru augu, augu produktu un citus objektu atsevišķi vai ņemt reprezentatīvus paraugus. Pārbaude attiecas arī uz attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu iepakojamo materiālu.

2.   Pārbaudi veic atļauju saņēmušais operators. Tomēr turpmāk minētajos gadījumos pārbaudi veic kompetentā iestāde:

a)

ja ir piemērojams šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts attiecībā uz pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu;

b)

ja ir piemērojams 84. panta 2. punkts; vai

c)

ja pārbaude tiek veikta tuvākā apkārtnē, kā minēts šā panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, un atļauju saņēmušajam operatoram nav piekļuves minētajai tuvākajai apkārtnei.

3.   Uz pārbaudēm attiecas visi šie nosacījumi:

a)

tās veic piemērotos laikos un ņemot vērā iesaistītos riskus;

b)

tās veic tikai 66. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajos īpašumos. Ja to prasa īstenošanas akti, kas pieņemti, ievērojot 28. panta 1. punktu, 30. panta 1. punktu, 37. panta 4. punktu, 41. panta 2. punktu vai 54. panta 2. punktu, pārbaudi veic arī attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu ražošanas vietas tuvākajā apkārtnē;

c)

tās ir vismaz kā vizuālas pārbaudes, ko papildina ar:

i)

kompetentās iestādes veiktām pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu gadījumā, ja ir aizdomas par Savienības karantīnas organisma klātbūtni vai tādu kaitīgu organismu klātbūtni, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, vai gadījumā, ja ir aizdomas par aizsargājamās zonas karantīnas organisma klātbūtni attiecīgajā aizsargājamajā zonā, vai

ii)

paraugu ņemšanu un testēšanu gadījumā, ja ir aizdomas par Savienībā reglamentēta nekarantīnas organisma klātbūtni un attiecīgā gadījumā ir pārsniegti attiecīgie sliekšņi,

d)

tās rezultātus dokumentē un glabā vismaz trīs gadus.

Minētā pārbaude tiek veikta, neskarot nekādas īpašas pārbaužu prasības vai pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 28. panta 1., 2. vai 3. punktu, 30. panta 1., 3. vai 4. punktu, 37. panta 4. punktu, 41. panta 2. vai 3. punktu vai 54. panta 2. vai 3. punktu. Ja minētās pārbaužu prasības vai pasākumi prasa pārbaudi veikt kompetentajai iestādei, minēto pārbaudi neveic šā panta 2. punktā minētais atļauju saņēmušais operators.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, izklāstot sīki izstrādātus pasākumus saistībā ar šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām vizuālajām pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu un šo pārbaužu biežumu un laiku attiecībā uz konkrētiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem, pamatojoties uz konkrētajiem kaitīgo organismu riskiem, ko tie var radīt. Minētās pārbaudes vajadzības gadījumā attiecas uz konkrētiem stādāmiem augiem, kas pieder pie pirmsbāzes, bāzes vai sertificēta materiāla, sēklām vai sēklas kartupeļiem, vai pie standarta vai CAC materiāla vai sēklām, kā attiecīgi minēts Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK.

Ja Komisija pieņem šādus deleģēto aktus attiecībā uz konkrētiem stādāmajiem augiem un ja uz minētajiem stādāmajiem augiem attiecas sertifikācijas shēmas, ievērojot Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK un 2008/90/EK, tad prasības attiecībā uz pārbaudēm par Savienības karantīnas organismu klātbūtni vai tādu kaitīgo organismu klātbūtni, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šīs regulas 30. panta 1. punktu, un Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu klātbūtni un pārbaudēm par citām stādāmo augu īpašībām, ievērojot minētās direktīvas, Komisija nosaka vienā sertifikācijas shēmā.

Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību un starptautisko standartu izmaiņas.

88. pants

Augu pasu piestiprināšana

Pirms attiecīgie augi, augu produkti un citi objekti tiek pārvietoti Savienības teritorijā, ievērojot 79. pantu, vai ievesti vai pārvietoti aizsargājamā zonā, ievērojot 80. pantu, attiecīgie profesionālie operatori augu, augu produktu vai citu objektu tirdzniecības vienībai piestiprina augu pases. Ja šādi augi, augu produkti vai citi objekti tiek pārvietoti iepakojumā, sainī vai konteinerā, augu pasi piestiprina minētajam iepakojumam, sainim vai konteineram.

89. pants

Kārtība, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļauju augu pasu izsniegšanai

1.   Kompetentā iestāde profesionālajam operatoram piešķir atļauju izsniegt augu pases (“atļauja augu pasu izsniegšanai”) konkrētām dzimtām, ģintīm vai sugām un augu, augu produktu un citu objektu preču veidiem, ja minētais profesionālais operators atbilst šādiem diviem nosacījumiem:

a)

tam ir zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu 87. pantā minētās pārbaudes attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem vai kaitīgajiem organismiem, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu, aizsargājamo zonu karantīnas organismiem un Savienībā reglamentētiem nekarantīnas organismiem, kas varētu ietekmēt attiecīgos augus, augu produktus un citus objektus, un attiecībā uz šo kaitīgo organismu klātbūtnes pazīmēm, to izraisītajiem simptomiem un līdzekļiem minēto kaitīgo organismu klātbūtnes un izplatīšanās novēršanai;

b)

tā rīcībā ir sistēmas un procedūras, kuras tam ļauj pildīt savus pienākumus attiecībā uz izsekojamību, ievērojot 69. un 70. pantu.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, izklāstot kritērijus, kas profesionālajiem operatoriem jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un procedūras, ar ko nodrošināt, ka minētie kritēriji tiek izpildīti.

90. pants

Atļauju saņēmušo operatoru pienākumi

1.   Ja atļauju saņēmušais operators vēlas izsniegt augu pasi, tas identificē un pārrauga ar tā ražošanas procesu saistītos kritiskos punktus un punktus, kuri saistīti ar augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu un kuriem ir būtiska nozīme, nodrošinot atbilstību 37. panta 1. punktam, 41. panta 1. punktam, 85. un 87. pantam un attiecīgā gadījumā 33. panta 2. punktam, 54. panta 1. punktam un 86. pantam un noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot 28. panta 1., 2. un 3. punktu, 30. panta 1., 3. un 4. punktu un attiecīgā gadījumā 37. panta 4. punktu.

Tas vismaz trīs gadus glabā dokumentāciju saistībā ar šo punktu identificēšanu un pārraudzīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais atļauju saņēmušais operators nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek sniegta atbilstoša apmācība tā darbiniekiem, kuri iesaistīti 87. pantā minēto pārbaužu veikšanā, lai nodrošinātu, ka minētajiem darbiniekiem ir minēto pārbaužu veikšanai nepieciešamās zināšanas.

91. pants

Kaitīgo organismu riska pārvaldības plāni

1.   Atļauju saņēmušiem operatoriem var būt ieviesti kaitīgo organismu riska pārvaldības plāni. Kompetentā iestāde apstiprina minētos plānus, ja tie atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tajos ir izklāstīti pasākumi, kas ir piemēroti minētajiem operatoriem, lai izpildītu 90. panta 1. punktā izklāstītos pienākumus;

b)

tie atbilst šā panta 2. punktā noteiktajām prasībām.

Atļauju saņēmušiem operatoriem, kas īsteno apstiprinātu kaitīgo organismu riska pārvaldības plānu, pārbaudes var piemērot retāk.

2.   Kaitīgo organismu riska pārvaldības plānos, attiecīgā gadījumā darba standartprocedūras rokasgrāmatu formā, ir ietverti vismaz šādi elementi:

a)

66. panta 2. punktā prasītā informācija attiecībā uz atļauju saņēmušā operatora reģistrāciju;

b)

69. panta 4. punktā un 70. panta 1. punktā prasītā informācija attiecībā uz augu, augu produktu un citu objektu izsekojamību;

c)

tādu atļauju saņēmušā operatora veikto ražošanas procesu un darbību apraksts, kas saistīti ar augu, augu produktu un citu objektu pārvietošanu un pārdošanu;

d)

90. panta 1. punktā minēto kritisko punktu analīze un pasākumi, ko atļauju saņēmušais operators veicis, lai mazinātu ar minētajiem punktiem saistītos kaitīgo organismu riskus;

e)

procedūras, kas ieviestas, un darbības, ko paredzēts veikt, ja rodas aizdomas vai ir konstatēta karantīnas organismu klātbūtne, un minēto aizdomu vai konstatējumu, kā arī veikto darbību dokumentēšana;

f)

14. pantā minētajos paziņojumos, 87. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs un 84. panta 1. punktā, 93. panta 1. un 2. punktā un 94. pantā minētajā augu pasu izsniegšanā iesaistīto darbinieku uzdevumi un pienākumi un augu pasu piestiprināšana, ievērojot 88. pantu; un

g)

šā punkta f) apakšpunktā minētajiem darbiniekiem nodrošinātā apmācība.

3.   Ja kompetentajai iestādei kļūst zināms, ka attiecīgais profesionālais operators nepiemēro 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos pasākumus vai ka kaitīgo organismu riska pārvaldības plāns vairs neatbilst kādai no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām prasībām, minētā iestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka minēto nosacījumu neievērošana neturpinās. Minētie pasākumi var ietvert minētā plāna apstiprinājuma atsaukšanu.

Ja kompetentā iestāde ir veikusi pasākumus saskaņā ar pirmo daļu, bet nav atsaukusi plāna apstiprinājumu, un ja neatbilstība turpinās, minētā iestāde nekavējoties atsauc minēto apstiprinājumu.

92. pants

Pārbaudes un atļaujas atsaukšana

1.   Kompetentā iestāde veic pārbaudes vismaz reizi gadā un, ja vajadzīgs, paraugu ņemšanu un testēšanu, lai pārliecinātos, vai atļauju saņēmušie operatori ievēro 83. panta 1., 2., 4. vai 5. punktu, 87. pantu, 88. pantu, 89. panta 1. punktu, 90. pantu vai 93. panta 1., 2., 3. vai 5. punktu.

2.   Ja kompetentajai iestādei kļūst zināms, ka atļauju saņēmušais operators neievēro 1. punktā minētos noteikumus vai ka augs, augu produkts vai cits objekts, kuram minētais atļauju saņēmušais operators ir izsniedzis augu pasi, neatbilst 85. pantam vai attiecīgā gadījumā 86. pantam, minētā iestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka minēto noteikumu neievērošana neturpinās.

Minētie pasākumi var ietvert to, ka tiek atsaukta atļauja izsniegt augu pases attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem.

3.   Ja kompetentā iestāde ir veikusi pasākumus saskaņā ar 2. punktu, bet nav atsaukusi atļauju izsniegt augu pases attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, un ja neatbilstība 85. pantam vai attiecīgā gadījumā 86. pantam turpinās, minētā iestāde nekavējoties atsauc minēto atļauju.

93. pants

Augu pases aizstāšana

1.   Atļauju saņēmušais operators, kas saņēmis augu, augu produktu vai citu objektu tirdzniecības vienību, kurai izsniegta augu pase, vai kompetentā iestāde, kas rīkojas pēc profesionālā operatora pieprasījuma, var minētajai tirdzniecības vienībai izsniegt jaunu augu pasi, aizstājot augu pasi, kas sākotnēji izsniegta minētajai tirdzniecības vienībai, ja ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

2.   Ja augu, augu produktu vai citu objektu tirdzniecības vienība, kurai izsniegta augu pase, ir sadalīta divās vai vairāk jaunās tirdzniecības vienībās, par šīm jaunajām tirdzniecības vienībām atbildīgais atļauju saņēmušais operators vai kompetentā iestāde, kas rīkojas pēc profesionālā operatora pieprasījuma, izsniedz augu pasi katrai jaunai tirdzniecības vienībai, kura izveidota pēc sadalīšanas, ja ir izpildīti 3. punkta nosacījumi. Minētās augu pases aizstāj augu pasi, kas izsniegta sākotnējai tirdzniecības vienībai.

3.   Augu pasi, kā paredzēts 1. un 2. punktā, var izsniegt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir izpildītas 69. panta 3. punktā minētās izsekojamības prasības attiecībā uz attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem;

b)

attiecīgā gadījumā attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti joprojām atbilst 85. un 86. pantā minētajām prasībām; un

c)

nav mainījušās attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu īpašības.

4.   Ja augu pase ir izsniegta, ievērojot 1. vai 2. punktu, tad 87. panta 1. punktā minētā pārbaude nav nepieciešama.

5.   Pēc augu pases aizstāšanas, ievērojot 1. vai 2. punktu, attiecīgais atļauju saņēmušais operators aizstāto augu pasi vai tās tajā ietverto informāciju glabā vismaz trīs gadus.

Ja augu pases aizstāšanu, ievērojot 1. vai 2. punktu, veic kompetentā iestāde, profesionālais operators, pēc kura pieprasījuma tā izsniegta, aizstāto augu pasi vai tajā ietverto informāciju glabā vismaz trīs gadus.

Minētā glabāšana var izpausties kā augu pasē ietvertās informācijas glabāšana datorizētā datubāzē, ja tā ietver informāciju, kura ietverta izsekojamības svītrkodā, hologrammā, mikroshēmā vai citā datu nesējā un kura var papildināt izsekojamības svītrkodu, kā minēts VII pielikumā.

94. pants

Augu pases, ar kurām aizstāj fitosanitāros sertifikātus

1.   Atkāpjoties no 87. panta, gadījumos, kad Savienības teritorijā no trešās valsts tiek ievests augs, augu produkts vai cits objekts, kura pārvietošanai Savienības teritorijā nepieciešama augu pase, ievērojot 79. panta 1. punktu un 80. panta 1. punktu, tad pasi izsniedz, ja pārbaudes saistībā ar tā ievešanu, kuras veic ar oficiālo kontroļu palīdzību robežkontroles punktos, ir pabeigtas apmierinoši un ir ļāvušas secināt, ka attiecīgais augs, augu produkts vai citi objekts atbilst augu pases izsniegšanas pamatprasībām saskaņā ar 85. pantu un vajadzības gadījumā 86. pantu.

Fitosanitārā sertifikāta aizstāšanu ar augu pasi var veikt attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta saņemšanas vietā, nevis ievešanas punktā, ja ir atļauta pārbaudīšana saņemšanas vietā, kā minēts Savienības tiesību aktos par oficiālajām kontrolēm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta ievešanas punktā Savienības teritorijā fitosanitāro sertifikātu aizstāt ar oriģinālā fitosanitārā sertifikāta apliecinātu kopiju.

Minēto oriģinālā fitosanitārā sertifikāta apliecināto kopiju izsniedz kompetentā iestāde, un šāda kopija tiek pārvietota kopā ar attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu tikai līdz punktam, kurā tiek izsniegta augu pase, un tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.   Kompetentā iestāde fitosanitāro sertifikātu glabā vismaz trīs gadus. Minētā glabāšana var izpausties kā fitosanitārajā sertifikātā ietvertās informācijas glabāšana datorizētā datubāzē.

Ja ir piemērojams 101. panta 2. punkta a) apakšpunkts, minēto fitosanitāro sertifikātu aizstāj ar tā apliecinātu kopiju.

95. pants

Augu pases anulēšana un noņemšana

1.   Profesionālais operators, kura kontrolē ir augu, augu produktu vai citu objektu tirdzniecības vienība, anulē augu pasi un, ja iespējams, to noņem no minētās tirdzniecības vienības, ja tam kļūst zināms, ka nav izpildīta kāda no 83. līdz 87. pantā, 89., 90., 93. vai 94. pantā paredzētajām prasībām.

Neskarot 14. pantā minēto paziņošanas pienākumu, minētais profesionālais operators informē kompetento iestādi, kuras kompetencē tas darbojas.

2.   Ja profesionālais operators neizpilda 1. punktu, kompetentā iestāde anulē augu pasi un, ja iespējams, to noņem no attiecīgās tirdzniecības vienības.

3.   Ja ir piemērojams 1. un 2. punkts, attiecīgais profesionālais operators anulēto augu pasi vai tās saturu glabā vismaz trīs gadus.

Minētā glabāšana var izpausties kā anulētajā augu pasē ietvertās informācijas glabāšana datorizētā datubāzē, ja tas ietver informāciju, kura ietverta izsekojamības svītrkodā, hologrammā, mikroshēmā vai citā datu nesējā un kura var papildināt izsekojamības svītrkodu, kā minēts VII pielikumā, un paziņojumu par minēto anulēšanu.

4.   Ja ir piemērojams 1. un 2. punkts, attiecīgais profesionālais operators attiecīgi informē atļauju saņēmušo operatoru vai kompetento iestādi, kas izdevusi anulēto augu pasi.

5.   Ja augu pase, ievērojot šā panta 2. punktu, ir noņemta un anulēta, dalībvalstis, izmantojot 103. pantā minēto elektronisko paziņošanas sistēmu, informē Komisiju un citas dalībvalstis.

3. iedaļa

Citi apliecinājumi

96. pants

Koksnes iepakojamā materiāla, koksnes vai citu objektu marķēšana

1.   Marķējums, ko uzliek koksnes iepakojamajam materiālam, koksnei vai citiem objektiem, lai apliecinātu, ka ir piemērota apstrāde saskaņā ar ISPM15 1. pielikumu, atbilst prasībām, kas izklāstītas ISPM15 2. pielikumā, visos turpmāk minētajos gadījumos:

a)

koksnes iepakojamais materiāls ievests Savienības teritorijā no trešās valsts, kā minēts 43. pantā;

b)

Savienības teritorijā marķēts koksnes iepakojamais materiāls, ko izved no Savienības teritorijas;

c)

koksnes iepakojamais materiāls, koksne vai citi objekti, ko pārvieto Savienības teritorijā, ja to prasa īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot 28., 30., 41. vai 54. pantu;

d)

jebkurš cits Savienības teritorijā marķēts koksnes iepakojamais materiāls, koksne vai citi objekti.

Marķējumu uzliek tikai tad, ja koksnes iepakojamajam materiālam, koksnei vai citiem objektiem ir piemērota viena vai vairākas apstiprinātas apstrādes, kas minētas ISPM15 1. pielikumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2009 (28), (EK) Nr. 1107/2009 (29) un (ES) Nr. 528/2012 (30).

Savienības teritorijā marķētam koksnes iepakojamajam materiālam, koksnei vai citiem objektiem marķējumu uzliek tikai reģistrēts operators, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 98. pantu.

Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu nepiemēro koksnes iepakojamajam materiālam, uz kuru attiecas ISPM-15 paredzētie izņēmumi.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šā panta 1. punktā norādītās prasības, lai tās pielāgotu izmaiņām starptautiskajos standartos un jo īpaši ISPM15.

97. pants

Koksnes iepakojamā materiāla labošana Savienības teritorijā

1.   Koksnes iepakojamo materiālu, kas marķēts ar 96. pantā minēto marķējumu, labo tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

persona, kas veic minēto labošanu, ir reģistrēts operators, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 98. pantu;

b)

izmantotais materiāls un apstrāde ir piemēroti labošanai;

c)

attiecīgi marķējums tiek uzlikts no jauna.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt īpašu kārtību attiecībā uz 1. punktā minēto materiālu, apstrādi un marķēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētajos īstenošanas aktos ņem vērā attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši ISPM15.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro gadījumā, kad profesionāls operators ar jebkādiem līdzekļiem no koksnes iepakojamā materiāla pilnībā izdzēš agrāk uzlikto marķējumu.

98. pants

Kārtība, kādā reģistrētiem operatoriem piešķir atļauju koksnes iepakojamā materiāla marķēšanai Savienības teritorijā, un šo operatoru uzraudzība

1.   Atļauju uzlikt 96. pantā minēto marķējumu un labot koksnes iepakojamo materiālu saskaņā ar 97. pantu kompetentā iestāde pēc pieteikuma saņemšanas piešķir reģistrētam operatoram, ja reģistrētais operators atbilst šādiem diviem nosacījumiem:

a)

tam ir zināšanas, kas nepieciešamas, lai veiktu koksnes iepakojamā materiāla, koksnes un citu objektu apstrādi, kas prasīta, ievērojot aktus, kas minēti 96. un 97. pantā;

b)

tas izmanto piemērotus kompleksus un iekārtas, lai veiktu minēto apstrādi (“apstrādes kompleksi”).

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, precizējot prasības atļaujas saņemšanai, vajadzības gadījumā ņemot vērā zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību un starptautisko standartu izmaiņas.

2.   Atļauju uzlikt 96. pantā minēto marķējumu un labot koksnes iepakojamo materiālu saskaņā ar 97. pantu kompetentā iestāde pēc pieteikuma saņemšanas piešķir reģistrētam operatoram, kas izmanto cita operatora kompleksā apstrādātu koksni, ja tas atbilst visiem šiem nosacījumiem attiecībā uz koksnes iepakojamo materiālu, kas marķēts ar minēto marķējumu:

a)

tas izmanto tikai un vienīgi koksni:

i)

kam veikta viena vai vairākas apstiprinātas apstrādes, kuras minētas ISPM15 1. pielikumā, un kas apstrādāta kompleksos, kurus ekspluatē reģistrēts operators, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šā panta 1. punktu; vai

ii)

kam veikta viena vai vairākas apstiprinātas apstrādes, kuras minētas ISPM15 1. pielikumā, apstrādes kompleksā kādā trešā valstī, ko apstiprinājusi valsts augu aizsardzības organizācija minētajā trešā valstī.

b)

tas nodrošina, ka minētajam nolūkam izmantoto koksni var izsekot atpakaļ līdz minētajiem apstrādes kompleksiem Savienības teritorijā vai līdz attiecīgajiem trešās valsts apstrādes kompleksiem;

c)

attiecīgā gadījumā saskaņā ar 28. panta 1. un 2. punktu, 30. panta 1. un 3. punktu, 41. panta 2. un 3. punktu un 54. panta 2. un 3. punktu tas izmanto tikai tādu šīs daļas a) apakšpunktā minēto koksni, kurai pievienota augu pase vai jebkāds cits dokuments, kas sniedz garantijas, ka ir izpildītas ISPM15 1. pielikumā minētās apstrādes prasības.

3.   Kompetentā iestāde vismaz reizi gadā uzrauga reģistrētos operatorus, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar 1. un 2. punktu, lai pārliecinātos un nodrošinātu, ka tie koksnes iepakojamo materiālu, koksni un citus objektus apstrādā un attiecīgi marķē saskaņā ar 96. panta 1. punktu un 97. pantu un pilda visus nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā.

4.   Ja kompetentajai iestādei kļūst zināms, ka profesionālais operators neievēro 1. vai 2. punktā minētās prasības, minētā iestāde nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka minēto noteikumu neievērošana neturpinās.

Ja kompetentā iestāde ir veikusi minētos pasākumus, bet nav atsaukusi 1. vai 2. punktā minēto atļauju, un ja neatbilstība turpinās, minētā iestāde nekavējoties atsauc 1. vai 2. punktā minēto atļauju.

99. pants

Citi apliecinājumi, kas nav marķējums uz koksnes iepakojamā materiāla

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot elementus, kas jāiekļauj oficiālajos apliecinājumos, kuri īpaši paredzēti augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kas nav koksnes iepakojamais materiāls, un kuri piemērojamajos starptautiskajos standartos prasīti kā pierādījums tam, ka ir īstenoti pasākumi, kas pieņemti, ievērojot 28. panta 1. vai 2. punktu, 30. panta 1. vai 3. punktu, 41. panta 2. vai 3. punktu, 44. pantu vai 54. panta 2. vai 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos deleģētajos aktos var noteikt arī prasības attiecībā uz vienu vai vairākiem no šādiem aspektiem:

a)

kārtība, kādā profesionālajiem operatoriem piešķir atļauju 1. punktā minēto oficiālo apliecinājumu izsniegšanai;

b)

kompetentās iestādes īstenotā tādu profesionālo operatoru uzraudzība, kas saņēmuši atļauju, ievērojot šā panta a) apakšpunktu;

c)

šā punkta a) apakšpunktā minētās atļaujas atsaukšana.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šā panta 1. punktā minētā apliecinājuma formāta specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. iedaļa

Augu, augu produktu un citu objektu eksports no Savienības teritorijas

100. pants

Fitosanitārais sertifikāts eksportam no Savienības

1.   Ja auga, augu produkta vai cita objekta eksportēšanai no Savienības teritorijas uz trešo valsti saskaņā ar minētās trešās valsts fitosanitārajām importa prasībām ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts (“eksporta fitosanitārais sertifikāts”), minēto sertifikātu pēc profesionālā operatora pieprasījuma izsniedz kompetentā iestāde, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

minētā kompetentā iestāde ir reģistrējusi profesionālo operatoru saskaņā ar 65. pantu;

b)

eksportējamais augs, augu produkts vai cits objekts ir profesionālā operatora kontrolē;

c)

ir nodrošināts, ka minētais augs, augu produkts vai cits objekts atbilst attiecīgās trešās valsts fitosanitārajām importa prasībām.

Kompetentā iestāde izsniedz eksporta fitosanitāro sertifikātu arī pēc citu personu, nevis profesionālo operatoru lūguma, ja ir izpildīti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Šā punkta nolūkos kompetentā iestāde eksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanu nedeleģē nevienai citai personai.

2.   Neskarot pienākumus saskaņā ar IPPC un ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus, eksporta fitosanitāro sertifikātu izsniedz tad, ja pieejamā informācija kompetentajai iestādei ļauj apliecināt attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta atbilstību attiecīgās trešās valsts fitosanitārajām importa prasībām. Minētās informācijas avots atkarībā no gadījuma var būt viens vai vairāki no šādiem elementiem:

a)

attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu vai to ražošanas vietas un tās apkārtnes pārbaudes, paraugu ņemšana un testēšana;

b)

oficiāla informācija par kaitīgo organismu statusu attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu ražotnē, ražošanas vietā vai izcelsmes apgabalā vai valstī;

c)

78. pantā minētā augu pase, kas pievienota attiecīgajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, ja minētā augu pase apliecina kompetentās iestādes veikto pārbaužu rezultātus;

d)

96. panta 1. punktā minētais marķējums uz koksnes iepakojamā materiāla vai 99. panta 1. punktā minētais apliecinājums;

e)

102. pantā minētajā pirmseksporta sertifikātā iekļautā informācija;

f)

ja attiecīgie augi, augu produkti vai citi objekti ir ievesti Savienības teritorijā no trešās valsts – oficiālā informācija, kas iekļauta 71. pantā minētajā fitosanitārajā sertifikātā.

3.   Eksporta fitosanitārais sertifikāts atbilst VIII pielikuma A daļā norādītā parauga aprakstam un formātam.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šā panta 2. punktā minētos elementus un VIII pielikuma A daļu, lai tos pielāgotu attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

5.   Elektroniskus eksporta fitosanitāros sertifikātus izsniedz, izmantojot datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu, kas paredzēta oficiālajām kontrolēm Savienības līmenī, vai arī ar šiem sertifikātiem apmainās ar šīs sistēmas palīdzību.

101. pants

Fitosanitārais sertifikāts reeksportam no Savienības

1.   Lai reeksportētu augu, augu produktu vai citu objektu, kura izcelsme ir trešā valstī un kurš ievests Savienības teritorijā no tās vai kādas citas trešās valsts, eksporta fitosanitārā sertifikāta vietā, ja iespējams, var izsniegt fitosanitāro sertifikātu reeksportam no Savienības (“reeksporta fitosanitārais sertifikāts”).

Reeksporta fitosanitāro sertifikātu pēc profesionālā operatora pieprasījuma izsniedz kompetentā iestāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

minētā kompetentā iestāde ir reģistrējusi minēto profesionālo operatoru saskaņā ar 65. pantu;

b)

reeksportējamais augs, augu produkts vai cits objekts ir profesionālā operatora kontrolē;

c)

ir nodrošināts, ka minētais augs, augu produkts vai cits objekts atbilst attiecīgās trešās valsts fitosanitārajām importa prasībām.

Kompetentā iestāde izsniedz reeksporta fitosanitāro sertifikātu arī pēc citu personu, nevis profesionālo operatoru lūguma, ja ir izpildīti otrās daļas b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Šā punkta nolūkos kompetentā iestāde reeksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanu nedeleģē nevienai citai personai.

2.   Neskarot pienākumus saskaņā ar IPPC un ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus, reeksporta fitosanitāro sertifikātu izsniedz tad, ja pieejamā informācija ļauj apliecināt atbilstību attiecīgās trešās valsts fitosanitārajām importa prasībām un ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

reeksporta fitosanitārajam sertifikātam ir pievienots oriģinālais fitosanitārais sertifikāts, kas ir pievienots attiecīgajam augam, augu produktam vai citam objektam no izcelsmes trešās valsts, vai tā apliecināta kopija;

b)

attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts nav audzēts, ražots vai pārstrādāts, lai mainītu tā īpašības, kopš tā ievešanas Savienības teritorijā;

c)

attiecīgais augs, augu produkts vai cits objekts, atrodoties glabāšanā dalībvalstī, no kuras to paredzēts eksportēt uz galamērķa trešo valsti, nav bijis pakļauts riskam invadēties vai piesārņoties ar karantīnas organismiem vai reglamentētiem nekarantīnas organismiem, kas par tādiem noteikti attiecīgajā trešā valstī;

d)

ir uzturēta attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta identitāte.

3.   Šīs regulas 100. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.   Reeksporta fitosanitārais sertifikāts atbilst VIII pielikuma B daļā norādītā parauga aprakstam un formātam.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VIII pielikuma B daļu, lai to pielāgotu attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

6.   Elektroniskus reeksporta fitosanitāros sertifikātus izsniedz, izmantojot datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu, kas paredzēta oficiālajām kontrolēm Savienības līmenī, vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šīs sistēmas palīdzību.

102. pants

Pirmseksporta sertifikāti

1.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, no kuras 100. panta 1. punktā minētie augi, augu produkti vai citi objekti tiek eksportēti, un tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā šie augi, augu produkti vai citi objekti ir audzēti, ražoti, glabāti vai pārstrādāti, apmainās ar nepieciešamo fitosanitāro informāciju, kas kalpo par pamatu eksporta fitosanitārā sertifikāta izsniegšanai.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācijas apmaiņa notiek saskaņota dokumenta formā (“pirmseksporta sertifikāts”), kurā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā augi, augu produkti un citi objekti ir audzēti, ražoti, glabāti vai pārstrādāti, apliecina minēto augu, augu produktu vai citu objektu atbilstību konkrētām fitosanitārajām prasībām attiecībā uz vienu vai vairākiem no šādiem aspektiem:

a)

konkrētu kaitīgo organismu neesamība vai klātbūtne zem konkrēta sliekšņa attiecīgajos augos, augu produktos vai citos objektos;

b)

attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu izcelsme konkrētā laukā, ražotnē, ražošanas vietā vai teritorijā;

c)

kaitīgo organismu statuss attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu laukā, ražotnē, ražošanas vietā vai izcelsmes teritorijā vai izcelsmes valstī;

d)

attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas rezultāti;

e)

attiecīgo augu, augu produktu vai citu objektu ražošanai vai pārstrādāšanai piemērotās fitosanitārās procedūras.

3.   Pirmseksporta sertifikātu pēc profesionālā operatora pieprasījuma izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā augi, augu produkti vai citi objekti ir audzēti, ražoti, glabāti vai pārstrādāti, kamēr minētie augi, augu produkti vai citi objekti atrodas attiecīgā profesionālā operatora īpašumos.

4.   Pirmseksporta sertifikāts attiecīgajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem ir pievienots visu laiku, kamēr tos pārvieto Savienības teritorijā, ja vien attiecīgās dalībvalstis ar tajā iekļauto informāciju nav apmainījušās, izmantojot datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu, kas paredzēta oficiālajām kontrolēm Savienības līmenī, vai veicot elektronisku datu apmaiņu ar šīs sistēmas palīdzību.

5.   Neskarot 3. punktā norādītās prasības, pirmseksporta sertifikātu var izdot, kad augi, augu produkti vai citi objekti ir atstājuši attiecīgā profesionālā operatora īpašumu, ja ir veiktas pārbaudes un, ja vajadzīgs, paraugu ņemšana, kas apstiprina minēto augu, augu produktu vai citu objektu atbilstību vienai vai vairākām konkrētām fitosanitārajām prasībām, kas minētas 2. punktā.

6.   Pirmseksporta sertifikātā ietver tādus elementus un tam ir tāds formāts, kā norādīts VIII pielikuma C daļā.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 105. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VIII pielikuma C daļu, lai to pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai un attiecīgo starptautisko standartu izmaiņām.

7.   Komisija var ar īstenošanas aktiem noteikt procedūras pirmseksporta sertifikāta izdošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VII NODAĻA

Komisijas atbalsta pasākumi

103. pants

Elektroniskās paziņošanas sistēmas izveide

Komisija izveido elektronisku sistēmu dalībvalstu paziņojumu iesniegšanai.

Minētā sistēma ir savienota un savietojama ar datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu, kas paredzēta oficiālajām kontrolēm Savienības līmenī.

104. pants

Paziņojumos sniedzamās ziņas, paziņojumu formāts un termiņi un paziņojumi gadījumos, kad ir aizdomas par kaitīgo organismu klātbūtni

Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt konkrētus noteikumus par 9. panta 1. un 2. punktā, 11. pantā, 17. panta 3. punktā, 18. panta 6. punktā, 19. panta 2. punktā, 28. panta 7. punktā, 29. panta 3. punkta pirmajā daļā, 30. panta 8. punktā, 33. panta 1. punktā, 40. panta 4. punktā, 41. panta 4. punktā, 46. panta 4. punktā, 49. panta 6. punktā, 53. panta 4. punktā, 54. panta 4. punktā, 62. panta 1. punktā, 77. panta 2. punktā un 95. panta 5. punktā minēto paziņojumu iesniegšanu. Minētie noteikumi attiecas uz vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)

minētajos paziņojumos iekļaujamā informācija;

b)

minēto paziņojumu formāts un instrukcijas minētā formāta aizpildīšanai;

c)

termiņi konkrētas a) apakšpunktā minētās informācijas iesniegšanai;

d)

gadījumi, kad jāziņo par aizdomām par kāda kaitīgā organisma klātbūtni, jo tā bioloģijas un ātras un plašas izplatīšanās iespējamības dēļ ir nepieciešams ātri rīkoties;

e)

gadījumi, kad jāziņo par neatbilstībām, ja minētā neatbilstība rada risku, ka var izplatīties Savienības karantīnas organisms vai kaitīgais organisms, kas provizoriski kvalificēts kā Savienības karantīnas organisms.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

105. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 6. panta 2. punktā, 7. pantā, 8. panta 5. punktā, 19. panta 7. punktā, 21. pantā, 32. panta 5. punktā, 34. panta 1. punktā, 38. pantā, 43. panta 2. punktā, 46. panta 2. punktā, 48. panta 5. punktā, 51. pantā, 65. panta 4. punktā, 71. panta 4. punktā, 76. panta 4. punktā, 81. panta 2. punktā, 83. panta 6. punktā, 87. panta 4. punktā, 89. panta 2. punktā, 96. panta 2. punktā, 98. panta 1. punktā, 99. panta 1. punktā, 100. panta 4. punktā, 101. panta 5. punktā un 102. panta 6. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 13. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. pantā, 8. panta 5. punktā, 19. panta 7. punktā, 21. pantā, 32. panta 5. punktā, 34. panta 1. punktā, 38. pantā, 43. panta 2. punktā, 46. panta 2. punktā, 48. panta 5. punktā, 51. pantā, 65. panta 4. punktā, 71. panta 4. punktā, 76. panta 4. punktā, 81. panta 2. punktā, 83. panta 6. punktā, 87. panta 4. punktā, 89. panta 2. punktā, 96. panta 2. punktā, 98. panta 1. punktā, 99. panta 1. punktā, 100. panta 4. punktā, 101. panta 5. punktā un 102. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisijas konsultējas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 6. panta 2. punktu, 7. pantu, 8. panta 5. punktu, 19. panta 7. punktu, 21. pantu, 32. panta 5. punktu, 34. panta 1. punktu, 38. pantā, 43. panta 2. punktu, 46. panta 2. punktu, 48. panta 5. punktu, 51. pantu, 65. panta 4. punktu, 71. panta 4. punktu, 76. panta 4. punktu, 81. panta 2. punktu, 83. panta 6. punktu, 87. panta 4. punktu, 89. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu, 98. panta 1. punktu, 99. panta 1. punktu, 100. panta 4. punktu, 101. panta 5. punktu un 102. panta 6. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

106. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 105. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

107. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (31) 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

108. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

Dalībvalstis līdz 2019. gada 14. decembrim paziņo minētos noteikumus Komisijai un nekavējoties paziņo tai visus turpmākos grozījumus, kas tos ietekmē.

109. pants

Atcelšana

1.   Direktīva 2000/29/EK tiek atcelta, izņemot šādus noteikumus:

a)

1. panta 4. punkts;

b)

ievaddaļa un 2. panta 1. punkta g), i), j), k), l), m), n), p), q) un r) apakšpunkts;

c)

11. panta 3. punkts;

d)

12. pants;

e)

13. pants;

f)

13.a pants;

g)

13.b pants;

h)

13.c pants;

i)

13.d pants;

j)

21. panta 1.–5. punkts;

k)

27.a pants;

l)

VIIIa pielikums.

2.   Tiek atceltas šādas direktīvas:

a)

Direktīva 69/464/EEK;

b)

Direktīva 74/647/EEK;

c)

Direktīva 93/85/EEK;

d)

Direktīva 98/57/EK;

e)

Direktīva 2006/91/EK;

f)

Direktīva 2007/33/EK.

3.   Atsauces uz 1. un 2. punktā minētajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar IX pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

110. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 228/2013

Regulas (ES) Nr. 228/2013 24. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Kaitīgo organismu kontroles programmas Savienības attālākajos reģionos Savienība finansē saskaņā noteikumiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (*) par tādu izdevumu pārvaldību, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu.

111. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 652/2014

Regulu (ES) Nr. 652/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. panta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e)

attiecas uz aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem;”;

2)

regulas 5. panta 2. punktā aiz b) apakšpunkta pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

regulas 25. pantā minētajām programmām kaitīgo organismu kontrolei Savienības tālākajos reģionos.”;

3)

regulas 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

tādi pasākumi kaitīgā organisma izskaušanai no invadētas teritorijas, kurus veic kompetentās iestādes, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (**) 17. panta 1. punktu, 28. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu vai 30. panta 1. punktu;

b)

pasākumi tāda prioritāra kaitīgā organisma izplatības ierobežošanai, kurš iekļauts sarakstā, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 6. panta 2. punktu, un attiecībā uz kuru, ievērojot minētās regulas 28. panta 2. punktu, ir pieņemti Savienības mēroga ierobežošanas pasākumi, invadētā teritorijā, kur minēto prioritāro kaitīgo organismu nevar izskaust, ja minētie pasākumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības teritoriju pret minētā prioritārā kaitīgā organisma tālāku izplatību. Minētie pasākumi attiecas tikai uz minētā kaitīgā organisma izskaušanu buferzonā, kas aptver minēto invadēto teritoriju, ja minētajā buferzonā ir konstatēta tā klātbūtne; un

c)

profilaktiskie pasākumi, ko veic pret tāda prioritāra kaitīgā organisma izplatību, kurš iekļauts sarakstā, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 + 6. panta 2. punktu, un attiecībā uz kuru, ievērojot minētās regulas 28. panta 3. punktu, ir pieņemti Savienības pasākumi, ja minētie pasākumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības teritoriju pret minētā prioritārā kaitīgā organisma tālāku izplatību.

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.)”;"

4)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Nosacījumi

Regulas 16. pantā minētie pasākumi var būt tiesīgi uz dotācijām, ja tie ir piemēroti nekavējoties, ievērojot attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos piemērojamos noteikumus un ar noteikumu, ka ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)

tie attiecas uz Savienības karantīnas organismiem, kuri norādīti sarakstā, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 5. panta 2. punktu, kā tādi, par kuriem nav zināms, ka tie sastopami Savienības teritorijā;

b)

tie attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi un uz kuriem attiecas pasākums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 29. panta 1. punktu;

c)

tie attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi un uz kuriem attiecas pasākums, ko pieņēmusi Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 30. panta 1. punktu;

d)

tie attiecas uz prioritāriem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti sarakstā, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 6. panta 2. punktu.

Attiecībā uz pasākumiem, kas atbilst pirmās daļas b) punktā minētajam nosacījumam, ar dotāciju nesedz izmaksas, kuras radušās vēlāk nekā divus gadus pēc attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtā pasākuma ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 29. panta 1. punktu stāšanās spēkā vai kuras radušās pēc tam, kad minētais pasākums vairs netiek piemērots. Attiecībā uz pasākumiem, kas atbilst pirmās daļas c) punktā minētajam nosacījumam, ar dotāciju nesedz izmaksas, kas radušās pēc tam, kad vairs netiek piemērots pasākums, kuru Komisija pieņēmusi, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 30. panta 1. punktu.”;

5)

regulas 18. panta 1. punktā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

kompensācijas izmaksas attiecīgajiem īpašniekiem par iznīcināto augu, augu produktu vai citiem objektu, kam piemēroti 16. pantā minētie pasākumi, vērtību, nepārsniedzot šādu augu, augu produktu un citu objektu tirgus vērtību, kāda tā būtu, ja minētie pasākumi tos nebūtu skāruši, un no kompensācijas summas atņemot likvidācijas vērtību, ja tāda ir; un”;

6)

regulas 19. pantu groza šādi:

a)

panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstīm var piešķirt dotācijas par ikgadējām vai daudzgadu apsekojumu programmām, kuras tās veic attiecībā uz kaitīgo organismu klātbūtni (“apsekojumu programmas”), ar noteikumu, ka minētās apsekojumu programmas atbilst vismaz vienam no šādiem trim nosacījumiem:

a)

tās attiecas uz Savienības karantīnas organismiem, kuri norādīti sarakstā, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 5. panta 2. punktu, kā tādi, par kuriem nav zināms, ka tie sastopami Savienības teritorijā;

b)

tās attiecas uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem, kuri norādīti sarakstā, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 6. panta 2. punktu; un

c)

tās attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri nav norādīti sarakstā kā Savienības karantīnas organismi un uz kuriem attiecas pasākums, ko Komisija pieņēmusi, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 30. panta 1. punktu.”;

b)

panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz pasākumiem, kas atbilst pirmās daļas c) punktā minētajam nosacījumam, ar dotāciju nesedz izmaksas, kas radušās pēc tam, kad vairs netiek piemērots pasākums, kuru Komisija pieņēmusi, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 30. panta 1. punktu.”

7)

regulas 20. pantā pirms a) punkta iekļauj jaunu punktu:

“-a)

izmaksas par vizuālām pārbaudēm;”;

8)

regulas 47. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2)

iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Dalībvalstis nosaka, ka ikviens, kam kļūst zināms par I pielikumā vai II pielikumā iekļautajos sarakstos norādīta kaitīgā organisma klātbūtni vai tāda kaitīgā organisma klātbūtni, uz kuru attiecas pasākums saskaņā ar 16. panta 2. punktu vai 16. panta 3. punktu, vai kam ir pamatotas aizdomas par šādu klātbūtni, par to nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei un, ja minētā kompetentā iestāde to prasa, sniedz savā rīcībā esošo informāciju par minēto klātbūtni. Ja paziņojums netiek sniegts rakstiski, kompetentā iestāde to oficiāli reģistrē.””

112. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1143/2014

Regulas (ES) Nr. 1143/2014 2. panta 2. punktā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

augiem kaitīgajiem organismiem, kas iekļauti sarakstā, ievērojot 5. panta 2. punktu vai 32. panta 3. punktu, vai uz kuriem attiecas pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (***) 30. panta 1. punktu;

113. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 14. decembra. Tomēr:

a)

regulas 111. panta 8. punktu piemēro no 2017. gada 1. janvāra;

b)

regulas 100. panta 3. punktu un 101. panta 4. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

2.   Šīs regulas 109. panta 2. punkta a), c), d) un f) apakšpunktā minētos aktus atceļ no 2022. gada 1. janvāra. Ja starp minēto aktu noteikumiem un šīs regulas noteikumiem pastāv pretrunas, noteicošie ir šīs regulas noteikumi.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 26. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. LESAY


(1)  OV C 170, 5.6.2014., 104. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. jūlija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2298. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas (OV L 205, 1.8.2008., 28. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).

(13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(14)  Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(15)  Padomes Direktīva 74/647/EEK (1974. gada 9. decembris) par neļķu tinēja apkarošanu (OV L 352, 28.12.1974., 41. lpp.).

(16)  Padomes Direktīva 2006/91/EK (2006. gada 7. novembris) par Kalifornijas bruņuts apkarošanu (OV L 312, 11.11.2006., 42. lpp.).

(17)  Padomes Direktīva 69/464/EEK (1969. gada 8. decembris) par kartupeļu vēža kontroli (OV L 323, 24.12.1969., 1. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 93/85/EEK (1993. gada 4. oktobris) par kartupeļu gaišās gredzenpuves kontroli (OV L 259, 18.10.1993., 1. lpp.).

(19)  Padomes Direktīva 98/57/EK (1998. gada 20. jūlijs) par Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. apkarošanu (OV L 235, 21.8.1998., 1. lpp.).

(20)  Padomes Direktīva 2007/33/EK (2007. gada 11. jūnijs) par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK (OV L 156, 16.6.2007., 12. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).

(24)  Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 226, 13.8.1998., 16. lpp.).

(25)  Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.).

(26)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(27)  ISO 3166-1:2006, Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi. 1. daļa: Valstu kodi. Starptautiskā Standartizācijas organizācija, Ženēva.

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

KRITĒRIJI KAITĪGO ORGANISMU KVALIFICĒŠANAI PĒC TO RADĪTĀ RISKA SAVIENĪBAS TERITORIJAI

1. IEDAĻA

Regulas 3. pantā, 6. panta 1. punktā, 7. pantā, 29. panta 2. punktā, 30. panta 2. punktā un 49. panta 3. punktā minētie kritēriji, pēc kuriem identificē kaitīgos organismus, kas kvalificējami par karantīnas organismiem

1)   Kaitīgā organisma identitāte

Kaitīgā organisma taksonomiskā identitāte ir skaidri definēta vai arī ir novērotas pazīmes, ka kaitīgais organisms izraisa pastāvīgus simptomus un ir pārnēsājams.

Kaitīgā organisma taksonomisko identitāti definē sugas līmenī vai arī augstākā vai zemākā taksonomiskā līmenī, ja minētā taksonomiskā līmeņa izmantošana ir zinātniski piemērota, pamatojoties uz tā virulenci, saimniekaugu loku vai vektoru mijiedarbību.

2)   Kaitīgā organisma klātbūtne attiecīgajā teritorijā

Ir spēkā viens vai vairāki no šiem nosacījumiem:

a)

kaitīgā organisma klātbūtne attiecīgajā teritorijā nav konstatēta;

b)

kaitīgā organisma klātbūtne ir konstatēta tikai nelielā attiecīgās teritorijas daļā;

c)

attiecīgajā teritorijā ir konstatēti tikai nenozīmīgi, neregulāri, izolēti un reti klātbūtnes gadījumi.

Ja ir piemērojams b) vai c) apakšpunkts, uzskata, ka kaitīgais organisms nav plaši izplatīts.

3)   Kaitīgā organisma spēja iekļūt, ieviesties un izplatīties attiecīgajā teritorijā

a)   Spēja iekļūt

Uzskata, ka kaitīgais organisms ir spējīgs iekļūt attiecīgajā teritorijā vai – ja tas tur jau ir konstatēts, bet nav plaši izplatīts, – tādā minētās teritorijas daļā, kurā tas nav konstatēts (“apdraudētās teritorijas attiecīgā daļa”), ja tas var izplatīties dabiskā veidā vai arī ir izpildīti visi šie nosacījumi:

i)

attiecībā uz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, ko ieved attiecīgajā teritorijā,– tas ir saistīts ar minētajiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem teritorijā, kura ir to izcelsmes vieta vai no kuras tie ievesti attiecīgajā teritorijā;

ii)

tas neiet bojā pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā;

iii)

ir iespējama tā pārnešana uz piemērotu saimniekaugu, augu produktu vai citu objektu attiecīgajā teritorijā.

b)   Spēja ieviesties

Uzskata, ka kaitīgais organisms var “ieviesties” attiecīgajā teritorijā vai – ja tas tur jau ir konstatēts, bet nav plaši izplatīts, – tādā minētās teritorijas daļā, kurā tas nav konstatēts, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

i)

ir pieejami kaitīgā organisma saimniekaugi un attiecīgā gadījumā vektori, kas nodrošina kaitīgā organisma pārnesi;

ii)

noteicošie vides faktori attiecīgajam kaitīgajam organismam un attiecīgā gadījumā tā vektoram ir labvēlīgi, un tas var izdzīvot nelabvēlīgu klimatisko apstākļu izraisītas spriedzes periodos un pabeigt savu dzīves ciklu;

iii)

minētajā teritorijā izmantotā audzēšanas prakse un piemērotie kontroles pasākumi ir labvēlīgi;

iv)

kaitīgā organisma izdzīvošanas metodes, reproduktīvā stratēģija, ģenētiskās pielāgošanās spēja un tā minimālās dzīvotspējīgās populācijas lielums sekmē tā ieviešanos.

c)   Spēja izplatīties

Uzskata, ka kaitīgais organisms ir spējīgs izplatīties attiecīgajā teritorijā vai – ja tas tur jau ir konstatēts, bet nav plaši izplatīts, – tādā minētās teritorijas daļā, kurā tas nav konstatēts, ja ir izpildīti viens vai vairāki no šiem nosacījumiem:

i)

vide ir piemērota kaitīgā organisma dabiskai izplatībai;

ii)

šķēršļi kaitīgā organisma dabiskās izplatības ierobežošanai nav pietiekami;

iii)

kaitīgajam organismam pārvietošanās iespēju rada preces vai pārvadāšanas līdzekļi;

iv)

ir sastopami kaitīgā organisma saimniekaugi un attiecīgā gadījumā vektori;

v)

minētajā teritorijā izmantotā audzēšanas prakse un piemērotie kontroles pasākumi ir labvēlīgi;

vi)

kaitīgā organisma dabiskie ienaidnieki un antagonisti nav sastopami vai nav pietiekami iedarbīgi šā kaitīgā organisma apkarošanai.

4)   Iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme

Tam, ka kaitīgais organisms iekļūst, ieviešas un izplatās attiecīgajā teritorijā vai – ja tas tur jau ir konstatēts, bet nav plaši izplatīts, – tādā minētās teritorijas daļā, kurā tas nav konstatēts, ir nepieņemama ekonomiska, sociāla un/vai ar vidi saistīta ietekme minētajā teritorijā vai teritorijas daļā, kurā tas nav plaši izplatīts, attiecībā uz vienu vai vairākām šādām jomām:

a)

kultūraugu ražas samazināšanās un kvalitātes pazemināšanās;

b)

kontroles pasākumu izmaksas;

c)

pārstādīšanas izmaksas un/vai zaudējumi, ko rada nepieciešamība audzēt aizstājējaugus;

d)

ietekme uz esošo ražošanas praksi;

e)

ietekme uz ielu kokiem, parkiem un dabiskām un apstādītām platībām;

f)

ietekme uz vietējās izcelsmes augiem, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem;

g)

tāda ietekme uz citu kaitīgo organismu ieviešanos, izplatīšanos un izraisītajām sekām, ko rada, piemēram, attiecīgā kaitīgā organisma spēja būt par citu kaitīgo organismu vektoru;

h)

izmaiņas ražotāju izmaksās vai pieprasījumā pēc ieguldāmajiem līdzekļiem, tostarp kontroles izmaksās un izskaušanas un izplatības ierobežošanas izmaksās;

i)

kvalitātes, ražošanas izmaksu, ražas vai cenu līmeņa izmaiņu radītā ietekme uz ražotāju peļņu;

j)

ar kvalitāti saistīto pārmaiņu izraisītās izmaiņas vietējo vai ārvalstu patērētāju pieprasījumā pēc produkta;

k)

ietekme uz vietējiem un eksporta tirgiem un samaksātajām cenām, tostarp ietekme uz pieeju eksporta tirgum un iespējamību, ka tirdzniecības partneri noteiks fitosanitāros ierobežojumus;

l)

papildu izpētei un konsultācijām nepieciešamie resursi;

m)

kontroles pasākumu ietekme uz vidi un cita nevēlama ietekme;

n)

ietekme uz Natura 2000 vai citām aizsargājamām teritorijām;

o)

izmaiņas ekoloģiskajos procesos un ekosistēmas struktūrā, stabilitātē vai procesos, tostarp papildu ietekme uz augu sugām, eroziju, gruntsūdeņu līmeņa izmaiņām, ugunsbīstamību, barības vielu apriti;

p)

vides atjaunošanas un profilaktisko pasākumu izmaksas;

q)

ietekme uz pārtikas nodrošinājumu un pārtikas nekaitīgumu;

r)

ietekme uz nodarbinātību;

s)

ietekme uz ūdens kvalitāti, atpūtu, tūrismu, vēsturiskajām ainavām, ganībām, medībām, zveju.

2. IEDAĻA

Regulas 6. panta 1. un 2. punktā minētie kritēriji, pēc kuriem identificē Savienības karantīnas organismus, kas kvalificējami par prioritārajiem kaitīgajiem organismiem

Uzskata, ka Savienības karantīnas organismu radītā ekonomiskā, sociālā vai ar vidi saistītā ietekme attiecībā uz Savienības teritoriju ir visnopietnākā, ja to iekļūšana, ieviešanās un izplatīšanās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

a)

ekonomiskā ietekme: ņemot vērā 1. iedaļas 4. punktā minēto tiešo un netiešo ietekmi, kaitīgajam organismam piemīt spēja radīt būtiskus zaudējumus attiecībā uz augiem, kuriem Savienības teritorijā ir būtiska ekonomiskā vērtība.

Pirmajā daļā minētie augi var būt neražojoši koki.

b)

sociālā ietekme: kaitīgajam organismam piemīt spēja radīt ietekmi saistībā ar vienu vai vairākiem no šiem aspektiem:

i)

būtiska nodarbinātības samazināšanās attiecīgajā lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības nozarē vai jomās, kas saistītas ar minētajām nozarēm, tostarp tūrisma un atpūtas jomā,

ii)

radīti būtiski riski pārtikas nodrošinājumam vai pārtikas nekaitīgumam,

iii)

nozīmīgu Savienības teritorijā augošu vai audzētu koku sugu vai Savienības ainavai, kā arī kultūras vai vēstures mantojumam sevišķi nozīmīgu koku sugu izzušana vai liela apmēra ilgtermiņa bojājumu nodarīšana tām;

c)

ietekme uz vidi: kaitīgajam organismam piemīt spēja radīt ietekmi saistībā ar vienu vai vairākiem no šiem aspektiem:

i)

būtiska ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, tostarp ietekme uz sugām un dzīvotnēm, kas uzskaitītas atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/147/EK (2),

ii)

ievērojams un ilgtermiņa attiecīgo augu aizsardzībai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu izmantojuma palielinājums,

iii)

galveno nozīmīgu Savienības teritorijā augošu vai audzētu koku sugu vai Savienības ainavai, kā arī kultūras vai vēstures mantojumam sevišķi nozīmīgu koku sugu izzušana vai liela apmēra ilgtermiņa bojājumu nodarīšana tām.

3. IEDAĻA

Regulas 29. panta 1. punktā un 30. panta 1. punktā minētie kritēriji, kurus izmanto sākotnējā novērtējumā, lai identificētu kaitīgos organismus, kas provizoriski kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, attiecībā uz kuriem nepieciešami pagaidu pasākumi

1. apakšiedaļa

Regulas 29. panta 1. punktā minētie kritēriji, kurus izmanto sākotnējā novērtējumā, lai identificētu kaitīgos organismus, kas provizoriski kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, attiecībā uz kuriem nepieciešami pagaidu pasākumi

1)   Kaitīgā organisma identitāte

Kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 1. punktā noteiktajam kritērijam.

2)   Kaitīgā organisma klātbūtne dalībvalsts teritorijā

Kaitīgā organisma klātbūtne dalībvalsts teritorijā iepriekš nav konstatēta. Pamatojoties uz minētās dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, kaitīgā organisma klātbūtne iepriekš nav konstatēta arī Savienības teritorijā vai tiek uzskatīts, ka attiecībā uz Savienības teritoriju tas atbilst 1. iedaļas 2. punkta b) vai c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

3)   Iespējamība, ka kaitīgais organisms varētu ieviesties un izplatīties Savienības teritorijā vai konkrētā(-ās) Savienības teritorijas daļā(-ās), kur tas nav konstatēts

Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz tās teritoriju un – ciktāl attiecīgā dalībvalsts to var novērtēt – uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 3. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

4)   Kaitīgā organisma iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme

Pamatojoties uz dalībvalsts rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz tās teritoriju un – ciktāl attiecīgā dalībvalsts to var novērtēt – uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms, ieviešoties un izplatoties minētajā teritorijā, radītu nepieņemamu ekonomisku, sociālu un/vai ar vidi saistītu ietekmi.

Minētā ietekme ietver tiešu ietekmi uz vienu vai vairākām no 1. iedaļas 4. punkta a)–g) apakšpunktā minētajām jomām.

2. apakšiedaļa

Regulas 30. panta 1. punktā minētie kritēriji, kurus izmanto sākotnējā novērtējumā, lai identificētu kaitīgos organismus, kas provizoriski kvalificējami par Savienības karantīnas organismiem, attiecībā uz kuriem nepieciešami pagaidu pasākumi

1)   Kaitīgā organisma identitāte

Kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 1. punktā noteiktajam kritērijam.

2)   Kaitīgā organisma klātbūtne Savienības teritorijā

Kaitīgā organisma klātbūtne Savienības teritorijā iepriekš nav konstatēta vai uzskata, ka attiecībā uz Savienības teritoriju tas atbilst 1. iedaļas 2. punkta b) vai c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

3)   Iespējamība, ka kaitīgais organisms varētu ieviesties un izplatīties Savienības teritorijā vai konkrētā(-ās) Savienības teritorijas daļā(-ās), kur tas nav konstatēts

Pamatojoties uz Savienības rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 3. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

4)   Kaitīgā organisma iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme

Pamatojoties uz Savienības rīcībā esošo informāciju, attiecībā uz Savienības teritoriju kaitīgais organisms, ieviešoties un izplatoties minētajā teritorijā, radītu nepieņemamu ekonomisku, sociālu un/vai ar vidi saistītu ietekmi.

Minētā ietekme ietver tiešu ietekmi uz vienu vai vairākām no 1. iedaļas 4. punkta a)–g) apakšpunktā minētajām jomām.

4. IEDAĻA

Regulas 36. un 38. pantā minētie kritēriji, pēc kuriem identificē kaitīgos organismus, kas kvalificējas par Savienībā reglamentētiem nekarantīnas organismiem

1)   Kaitīgā organisma identitāte

Kaitīgais organisms atbilst 1. iedaļas 1. punktā noteiktajam kritērijam.

2)   Iespējamība, ka kaitīgais organisms varētu izplatīties Savienības teritorijā

Tiek novērtēts, ka kaitīgais organisms galvenokārt tiek pārnests ar konkrētu stādāmo augu starpniecību, nevis dabiskā ceļā vai pārvietojot augu produktus vai citus objektus.

Minētais novērtējums attiecīgā gadījumā ietver šādus aspektus:

a)

kaitīgā organisma dzīves ciklu skaits uz attiecīgajiem saimniekaugiem;

b)

kaitīgā organisma bioloģiskās un epidemioloģiskās īpašības un izdzīvošanas spēja;

c)

iespējamie dabiskie, cilvēka radītie vai citi izplatības ceļi, pa kuriem kaitīgais organisms tiek pārnests uz attiecīgo saimniekaugu, un izplatības ceļa efektivitāte, tostarp izplatīšanās veidi un izplatīšanās ātrums;

d)

sekojoša invadēšanās un kaitīgā organisma pārnešana no attiecīgā saimniekauga uz citiem augiem un otrādi;

e)

klimatoloģiskie faktori;

f)

audzēšanas prakse pirms un pēc ražas novākšanas;

g)

augsnes tipi;

h)

attiecīgā saimniekauga uzņēmība un attiecīgās saimniekaugu attīstības stadijas;

i)

kaitīgā organisma vektoru klātbūtne;

j)

kaitīgā organisma dabisko ienaidnieku un antagonistu klātbūtne;

k)

citu pret kaitīgo organismu uzņēmīgu saimniekaugu klātbūtne;

l)

kaitīgā organisma izplatība Savienības teritorijā;

m)

augu paredzētais izmantojums.

3)   Kaitīgā organisma iespējamā ekonomiskā, sociālā un ar vidi saistītā ietekme

Tas, ka 2. punktā minētie stādāmie augi invadējas ar kaitīgo organismu, rada nepieņemamu ekonomisko ietekmi uz minēto augu paredzēto izmantojumu saistībā ar vienu vai vairākām no šādām jomām:

a)

kultūraugu ražas samazināšanās un kvalitātes pazemināšanās;

b)

ar kontroles pasākumiem saistītas papildu izmaksas;

c)

ar ražas novākšanu un šķirošanu saistītas papildu izmaksas;

d)

pārstādīšanas izmaksas;

e)

zaudējumi, ko rada nepieciešamība audzēt aizstājējaugus;

f)

ietekme uz esošo ražošanas praksi;

g)

ietekme uz citiem saimniekaugiem ražošanas vietā;

h)

tāda ietekme uz citu kaitīgo organismu ieviešanos, izplatīšanos un izraisītajām sekām, ko rada attiecīgā kaitīgā organisma spēja būt par minēto citu kaitīgo organismu vektoru;

i)

ietekme uz ražotāju izmaksām vai pieprasījumu pēc ieguldāmajiem līdzekļiem, tostarp kontroles izmaksām un izskaušanas un izplatības ierobežošanas izmaksām;

j)

ražošanas izmaksu, ražas un cenu līmeņa izmaiņu radītā ietekme uz ražotāju peļņu;

k)

ar kvalitāti saistīto pārmaiņu izraisītās izmaiņas vietējo vai ārvalstu patērētāju pieprasījumā pēc produkta;

l)

ietekme uz vietējiem un eksporta tirgiem un samaksātajām cenām; vai

m)

ietekme uz nodarbinātību.


(1)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).


II PIELIKUMS

KAITĪGO ORGANISMU RADĪTO RISKU PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI UN PRINCIPI

1. IEDAĻA

Regulas 17. panta 1. punktā, 21. pantā, 25. panta 2. punktā, 28. panta 4. un 6. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 5. un 7. punktā, 40. panta 3. punktā, 41. panta 3. punktā, 42. panta 4. punktā, 46. panta 3. punktā, 53. panta 3. punktā, 54. panta 3. punktā un 75. panta 2. punktā minētie karantīnas organismu radīto risku pārvaldības pasākumi

Karantīnas organismu radīto risku pārvaldību veido attiecīgi viens vai vairāki no šiem pasākumiem:

1)

Pasākumi, kuru mērķis ir novērst un apkarot kultūraugu un savvaļas augu invadēšanos:

a)

ar kultūraugu identitāti, īpašībām, izcelsmes vietu, ģenētisko vēsturi, izcelšanās vietu un ražošanas vēsturi saistīti ierobežojumi;

b)

ar augu audzēšanu, ražas novākšanu un izmantojumu saistīti ierobežojumi;

c)

ar augu produktu, īpašumu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, mašīnu, iekārtu un citu objektu izmantošanu saistīti ierobežojumi;

d)

augu, augu produktu, īpašumu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, mašīnu, iekārtu un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un laboratoriskā testēšana nolūkā konstatēt karantīnas organismu klātbūtni;

e)

uzraudzība, lai konstatētu rezistentu augu sugu vai augu šķirņu rezistences zaudēšanu vai izmaiņas, kas saistītas ar izmaiņām karantīnas organisma vai tā biotipa, patotipa, rases vai virulences grupas sastāvā;

f)

ar karantīnas organismiem invadētu vai iespējami invadētu augu, augu produktu, īpašumu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, mašīnu, iekārtu un citu objektu fiziska, ķīmiska un bioloģiska apstrāde;

g)

augu, augu produktu un citu objektu iznīcināšana, ja tie invadēti vai iespējami invadēti ar karantīnas organismiem vai arī tas nepieciešams profilaktiskos nolūkos;

h)

pienākums sniegt informāciju, reģistrēt datus, sazināties un ziņot;

i)

attiecīgo profesionālo operatoru reģistrēšana.

Šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā minētie pasākumi var ietvert prasību testēt augu sugas un augu šķirnes, lai noteiktu to rezistenci pret attiecīgo karantīnas organismu, un veidot pret attiecīgo karantīnas organismu rezistento augu sugu un augu šķirņu sarakstu.

Šā punkta f) apakšpunkta piemērošanas nolūkā minētie pasākumi var ietvert prasību:

i)

reģistrēt profesionālos operatorus, piešķirt tiem atļauju veikt attiecīgo apstrādi un tos oficiāli uzraudzīt;

ii)

izsniegt fitosanitāro sertifikātu, augu pasi, etiķeti vai citu oficiālu apliecinājumu par apstrādātiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem un pēc attiecīgās apstrādes piemērošanas uzlikt 96. panta 1. punktā minēto marķējumu.

2)

Pasākumi, kas vērsti uz augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem

a)

ar augu, augu produktu un citu objektu identitāti, īpašībām, izcelsmes vietu, izcelšanās vietu, ģenētisko vēsturi, audzēšanas metodi, audzēšanas vēsturi un izsekojamību saistīti ierobežojumi;

b)

ar augu, augu produktu un citu objektu ievešanu, pārvietošanu, izmantošanu, rīkošanos ar tiem, pārstrādi, iepakošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un nogādāšanu saņemšanas vietā saistīti ierobežojumi;

c)

augu, augu produktu un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana, laboratoriskā testēšana, lai noteiktu karantīnas organismu klātbūtni, tostarp, piemērojot karantīnas procedūras un pirmseksporta pārbaudes trešās valstīs;

d)

ar karantīnas organismiem invadētu vai iespējami invadētu augu, augu produktu un citu objektu fiziska, ķīmiska un bioloģiska apstrāde un attiecīgā gadījumā iznīcināšana;

e)

pienākums sniegt informāciju, reģistrēt datus, sazināties un ziņot;

f)

attiecīgo profesionālo operatoru reģistrēšana.

Šā punkta a)–d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā minētie pasākumi var ietvert prasības:

i)

izsniegt fitosanitāro sertifikātu, augu pasi, etiķeti vai citu oficiālu apliecinājumu, tostarp uzlikt 91. panta 1. punktā minēto marķējumu, lai apliecinātu atbilstību a)–d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem;

ii)

reģistrēt profesionālos operatorus, piešķirt tiem atļauju veikt d) apakšpunktā minēto apstrādi un tos oficiāli uzraudzīt.

3)

Pasākumi, kas vērsti uz tādu karantīnas organismu izplatības ceļiem, kas nav augu, augu produktu vai citu objektu sūtījumi

a)

ierobežojumi attiecībā uz karantīnas organismu-preču ievešanu un pārvietošanu;

b)

karantīnas organismu–preču uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana, laboratoriskā testēšana un attiecīgā gadījumā iznīcināšana;

c)

ierobežojumi attiecībā uz ceļotāju pārvadātiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem;

d)

ceļotāju vestu augu, augu produktu un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un laboratoriskā testēšana, un attiecīgā gadījumā apstrāde vai iznīcināšana;

e)

ar preču pārvadāšanā izmantotiem transportlīdzekļiem, iepakojumu un citiem objektiem saistīti ierobežojumi;

f)

preču pārvadāšanā izmantotu transportlīdzekļu, iepakojuma un citu objektu uzraudzība, vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un laboratoriskā testēšana, un attiecīgā gadījumā apstrāde vai iznīcināšana;

g)

pienākums sniegt informāciju, reģistrēt datus, sazināties un ziņot;

h)

attiecīgo profesionālo operatoru reģistrēšana.

2. IEDAĻA

Regulas 17. panta 1. punktā, 18. panta 3. punktā, 21. pantā, 28. panta 4. un 6. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 5. un 7. punktā, 31. panta 1. punktā, 37. panta 4. un 8. punktā, 40. panta 3. punktā, 41. panta 3. punktā, 46. panta 3. punktā, 49. panta 2. un 4. punktā, 53. panta 3. punktā, 54. panta 3. punktā, 72. panta 3. punktā, 74. panta 3. punktā, 75. panta 2. punktā, 79. panta 3. punktā un 80. panta 3. punktā minētie kaitīgo organismu radīto risku pārvaldības principi

Savienības karantīnas organismu, aizsargājamās zonas karantīnas organismu un Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu pārvaldībā ievēro šādus principus.

1)

Nepieciešamība

Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumus piemēro tikai tad, ja šādi pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu minētā kaitīgā organisma iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos.

2)

Samērīgumus

Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumi ir samērīgi ar attiecīgā kaitīgā organisma radīto risku un nepieciešamo aizsardzības līmeni.

3)

Minimāla ietekme

Veic tādus kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumus, ar kuriem nosaka vismazākos ierobežojumus un kuri iespējami minimāli apgrūtina cilvēku, preču un pārvadājumu starptautisko pārvietošanos.

4)

Nediskriminācija

Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumus nepiemēro kā līdzekli patvaļīgai vai nepamatotai diskriminācijai vai slēptiem ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz starptautisko tirdzniecību. Trešām valstīm piemērojamie pasākumi nav stingrāki par tiem, ko veic, ja šā paša kaitīgā organisma klātbūtne tiek konstatēta Savienības teritorijā, ja trešās valstis var apliecināt, ka tām ir tāds pats fitosanitārais statuss un ka tās piemēro identiskus vai līdzvērtīgus fitosanitāros pasākumus.

5)

Tehniskais pamatojums

Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumi ir tehniski pamatoti ar secinājumiem, kas izdarīti, izmantojot attiecīgu riska analīzi vai attiecīgā gadījumā citu pieejamās zinātniskās informācijas salīdzinošu pārbaudi un novērtējumu. Minētajiem pasākumiem būtu jāatspoguļo jauna vai atjaunināta riska analīze vai būtiska zinātniska informācija, un tie attiecīgā gadījumā būtu jāpārveido vai jāatceļ tā, lai šādu analīzi un informāciju atspoguļotu.

6)

Iespējamība

Kaitīgā organisma radītā riska pārvaldības pasākumiem būtu jārada iespēja sasniegt minēto pasākumu mērķi.


III PIELIKUMS

KRITĒRIJI, PĒC KURIEM NOVĒRTĒ AUGSTA RISKA AUGUS, AUGU PRODUKTUS VAI CITUS OBJEKTUS, KĀ MINĒTS 42. PANTĀ

Kritēriji, kas jāņem vērā, veicot 42. pantā minēto novērtējumu, ir šādi:

1)

attiecībā uz stādāmiem augiem, izņemot sēklas:

a)

Savienībā tos parasti ieved kā krūmus vai kokus vai tie ir sastopami Savienības teritorijā šādā formā, vai ir taksonomiski saistīti ar šādiem augiem;

b)

tos ievāc savvaļā vai audzē no savvaļā ievāktiem augiem;

c)

tos audzē atklātā laukā vai audzē no trešās valstīs, trešo valstu grupā vai attiecīgo trešo valstu konkrētās teritorijās atklātā laukā audzētiem augiem;

d)

ir zināms, ka tajos ir kaitīgie organismi, kas parasti bojā saimniekaugus un kam ir būtiska ietekme uz tādām augu sugām, kuras ir ekonomiski, sociāli vai saistībā ar vidi ļoti nozīmīgas Savienības teritorijai;

e)

ir zināms, ka tajos parasti ir kaitīgie organismi, taču nav pazīmju un simptomu, kas liecinātu par minēto kaitīgo organismu klātbūtni, vai minētās pazīmes vai simptomi parādās pēc latentā perioda, kas nozīmē, ka kaitīgo organismu klātbūtni pārbaužu laikā, kuras veic līdz ar ievešanu Savienības teritorijā, varētu nekonstatēt;

f)

tie ir daudzgadīgi augi, ko parasti tirgo kā vecus augus;

2)

attiecībā uz citiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem:

a)

ir zināms, ka tajos ir kaitīgie organismi un ka tie veido būtisku izplatības ceļu tādiem kaitīgiem organismiem, kas parasti bojā saimniekaugus un kam ir būtiska ietekme uz tādām augu sugām, kuras ir ekonomiski, sociāli vai saistībā ar vidi ļoti nozīmīgas Savienības teritorijā;

b)

ir zināms, ka tajos parasti ir kaitīgie organismi un ka tie veido būtisku izplatības ceļu kaitīgiem organismiem, taču nav pazīmju un simptomu, kas liecinātu par minēto kaitīgo organismu klātbūtni, vai minētās pazīmes vai simptomi parādās pēc latentā perioda, kas nozīmē, ka kaitīgo organismu klātbūtni pārbaužu laikā, kuras veic līdz ar ievešanu Savienības teritorijā, varētu nekonstatēt.


IV PIELIKUMS

REGULAS 49. PANTĀ MINĒTIE ELEMENTI, PĒC KURIEM IDENTIFICĒ AUGUS VAI AUGU PRODUKTUS, KAS SAVIENĪBAS TERITORIJAI VARĒTU RADĪT NESEN IDENTIFICĒTUS KAITĪGO ORGANISMU RISKUS VAI CITUS FITOSANITĀROS RISKUS, PAR KURIEM IR AIZDOMAS

Uzskata, ka 47. panta 1. punktā minētie augi vai augu produkti no trešām valstīm varētu radīt kaitīgo organismu riskus Savienības teritorijai, ja minētie augi vai augu produkti atbilst vismaz trijiem no šiem nosacījumiem, tostarp vismaz vienam no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

1)

Augu vai augu produktu īpašības:

a)

tie pieder augu ģintij vai dzimtai vai ir ražoti no augu ģints vai dzimtas, kurā parasti ir tādi kaitīgie organismi, ko Savienības teritorijā vai trešās valstīs reglamentē kā karantīnas organismus;

b)

tie pieder augu ģintij vai dzimtai vai ir ražoti no augu ģints vai dzimtas, kurā ir tādi kaitīgie organismi, kas parasti izmanto saimniekaugus un kam ir būtiska ietekme uz tādām Savienības teritorijā audzētām augu sugām, kuras ir ekonomiski, sociāli vai saistībā ar vidi ļoti nozīmīgas Savienības teritorijā;

c)

tie pieder augu ģintij vai dzimtai vai ir ražoti no augu ģints vai dzimtas, kurā parasti ir kaitīgie organismi, taču nav pazīmju un simptomu, kas liecinātu par minēto kaitīgo organismu klātbūtni, vai pirms minēto pazīmju vai simptomu parādīšanās ir vismaz trīs mēnešus ilgs latentais periods, kas nozīmē, ka oficiālajās kontrolēs, kuras veic, kad augus vai augu produktus ieved Savienības teritorijā, kaitīgo organismu klātbūtni, varētu nekonstatēt, ja vien netiks veikta paraugu ņemšana un testēšana vai piemērotas karantīnas procedūras;

d)

tos audzē atklātā laukā vai audzē no izcelsmes trešās valstīs atklātā laukā audzētiem augiem;

e)

tos nepārvadā slēgtos konteineros vai iepakojumā vai, ja šādi pārvadā, šie sūtījumi ir tik lieli, ka tos nav iespējams atvērt slēgtos īpašumos, lai veiktu oficiālās kontroles, kad tos ieved Savienības teritorijā.

2)

Augu vai augu produktu izcelsme:

a)

to izcelsme ir trešā valstī vai tos pārved no trešās valsts, no kuras saņemti atkārtoti paziņojumi par tādu karantīnas organismu konstatēšanu, kas nav norādīti sarakstā, ievērojot 5. panta 2. punktu;

b)

to izcelsme ir trešā valstī vai tos pārved no trešās valsts, kas nav IPPC līgumslēdzēja puse.


V PIELIKUMS

TĀDU FITOSANITĀRO SERTIFIKĀTU SATURS, KAS NEPIECIEŠAMI AUGU, AUGU PRODUKTU UN CITU OBJEKTU IEVEŠANAI SAVIENĪBAS TERITORIJĀ

A DAĻA

Regulas 76. panta 1. punktā minētie eksporta fitosanitārie sertifikāti

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

B DAĻA

Regulas 76. panta 1. punktā minētie reeksporta fitosanitārie sertifikāti

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

VI PIELIKUMS

KRITĒRIJI, PĒC KURIEM IDENTIFICĒ 73. PANTĀ MINĒTOS AUGUS, KURIEM NAV NEPIECIEŠAMS FITOSANITĀRAIS SERTIFIKĀTS

Regulas 73. pantā minētajā novērtējumā ņem vērā šādus kritērijus:

1)

augos nav Savienības karantīnas organismu vai kaitīgo organismu, uz ko attiecas pasākumi, kas pieņemti, ievērojot 30. pantu, vai tādi kaitīgie organismi, kas parasti izmanto saimniekaugus un kas var ietekmēt Savienībā audzētas augu sugas;

2)

augi iepriekš ir atbilduši prasībām, kas izvirzītas ievešanai Savienības teritorijā, kuras attiecas uz trešo valsti vai izcelsmes valstīm;

3)

nav norāžu par uzliesmojuma(-u) saistību ar attiecīgo augu ievešanu no vienas vai vairākām trešām valstīm, un minētie augi nav atkārtoti aizturēti saistībā ar Savienības karantīnas organismu vai tādu kaitīgo organismu klātbūtni, uz kuriem – laikā, kad tos ieved Savienības teritorijā, – attiecas pasākumi, kas pieņemti, ievērojot 30. pantu.


VII PIELIKUMS

AUGU PASES

A DAĻA

Regulas 83. panta 2. punkta pirmajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas pārvietošanai Savienības teritorijā

1)

Augu pasē, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, ir ietverti šādi elementi:

a)

vārdi “Augu pase” tās augšējā labajā stūrī vienā no Savienības oficiālajām valodām un angļu valodā (ja atšķiras), atdalot ar slīpsvītru;

b)

Savienības karogs tās augšējā kreisajā stūrī krāsainā vai melnbaltā drukā;

c)

burts “A”, aiz kura norādīts attiecīgās augu sugas vai – augu un augu produktu gadījumā – taksona botāniskais nosaukums, vai vajadzības gadījumā attiecīgā objekta nosaukums; pēc izvēles var norādīt arī šķirnes nosaukumu;

d)

burts “B”, aiz kura norādīts 67. panta a) punktā minētais tās dalībvalsts divu burtu kods, kur reģistrēts profesionālais operators, kurš izsniedz augu pasi, defise un tā attiecīgā profesionālā operatora reģistrācijas numurs, kurš izsniedz augu pasi vai kuram augu pasi izsniedz kompetentā iestāde;

e)

burts “C”, aiz kura norādīts attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta izsekojamības kods;

f)

burts “D”, aiz kura attiecīgā gadījumā norādīts:

i)

izcelsmes trešās valsts nosaukums; vai

ii)

67. panta a) punktā minētais izcelsmes dalībvalsts divu burtu kods.

2)

Šīs daļas 1. punkta e) apakšpunktā minēto izsekojamības kodu var papildināt arī ar atsauci uz unikālu izsekojamības svītrkodu, hologrammu, mikroshēmu vai citu datu nesēju, kas atrodas uz tirdzniecības vienības.

B DAĻA

Regulas 83. panta 2. punkta otrajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās

1)

Augu pasē, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās, ir ietverti šādi elementi:

a)

vārdi “Augu pase – AZ” tās augšējā labajā stūrī vienā no Savienības oficiālajām valodām un angļu valodā (ja atšķiras), atdalot ar slīpsvītru;

b)

tieši zem a) apakšpunktā minētajiem vārdiem norāda attiecīgā(-o) aizsargājamās zonas karantīnas organisma(-u) nosaukumu(-us) vai kodu(-us), kā minēts 32. panta 3. punktā;

c)

Savienības karogs tās augšējā kreisajā stūrī krāsainā vai melnbaltā drukā;

d)

burts “A”, aiz kura norādīts attiecīgās augu sugas vai – augu un augu produktu gadījumā – taksona botāniskais nosaukums, vai vajadzības gadījumā attiecīgā objekta nosaukums; pēc izvēles var norādīt arī šķirnes nosaukumu;

e)

burts “B”, aiz kura norādīts 67. panta a) punktā minētais tās dalībvalsts divu burtu kods, kur reģistrēts profesionālais operators, kurš izsniedz augu pasi, defise un tā attiecīgā profesionālā operatora reģistrācijas numurs, kurš izsniedz augu pasi vai kuram augu pasi izsniedz kompetentā iestāde;

f)

burts “C”, aiz kura norādīts attiecīgā auga, augu produkta vai cita objekta izsekojamības kods;

g)

burts “D”, aiz kura attiecīgā gadījumā norādīts:

i)

izcelsmes trešās valsts nosaukums; vai

ii)

67. panta a) punktā minētais izcelsmes dalībvalsts divu burtu kods un – augu pases aizstāšanas gadījumā – tā attiecīgā profesionālā operatora, kurš izsniedzis sākotnējo augu pasi vai kuram sākotnējo augu pasi izsniegusi kompetentā iestāde, reģistrācijas numurs, kā minēts 93. panta 1. un 2. punktā.

2)

Šīs daļas 1. punkta f) apakšpunktā minēto izsekojamības kodu var papildināt arī ar atsauci uz unikālu izsekojamības svītrkodu, hologrammu, mikroshēmu vai citu datu nesēju, kas atrodas uz tirdzniecības vienības.

C DAĻA

Regulas 83. panta 5. punkta otrajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas pārvietošanai Savienības teritorijā, apvienojumā ar sertifikācijas etiķeti

1)

Augu pasē, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā un kas apvienota vienotā etiķetē ar oficiālo etiķeti sēklām vai citam reproduktīvajam materiālam, kā attiecīgi minēts Direktīvas 66/401/EEK 10. panta 1. punktā, Direktīvas 66/402/EEK 10. panta 1. punktā, Direktīvas 68/193/EEK 10. panta 1. punktā, Direktīvas 2002/54/EK 12. pantā, Direktīvas 2002/55/EK 28. panta 1. punktā, Direktīvas 2002/56/EK 13. panta 1. punktā un Direktīvas 2002/57/EK 12. panta 1. punktā, un etiķeti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētam materiālam, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir ietverti šādi elementi:

a)

vārdi “Augu pase” vienotās etiķetes augšējā labajā stūrī vienā no Savienības oficiālajām valodām un angļu valodā (ja atšķiras), atdalot ar slīpsvītru;

b)

Savienības karogs vienotās etiķetes augšējā kreisajā stūrī krāsainā vai melnbaltā drukā.

Augu pasi novieto vienotajā etiķetē tieši virs minētās oficiālās etiķetes, un augu pase ir tikpat plata kā minētā oficiālā etiķete.

2)

Attiecīgi piemēro A daļas 2. punktu.

D DAĻA

Regulas 83. panta 5. punkta trešajā daļā minētās augu pases, kas nepieciešamas ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās, apvienojumā ar sertifikācijas etiķeti

1)

Augu pasē, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamās zonās un kas apvienota vienotā etiķetē ar oficiālo etiķeti sēklām vai citam reproduktīvajam materiālam, kā attiecīgi minēts Direktīvas 66/401/EEK 10. panta 1. punktā, Direktīvas 66/402/EEK 10. panta 1. punktā, Direktīvas 68/193/EEK 10. panta 1. punktā, Direktīvas 2002/54/EK 12. pantā, Direktīvas 2002/55/EK 28. panta 1. punktā, Direktīvas 2002/56/EK 13. panta 1. punktā un Direktīvas 2002/57/EK 12. panta 1. punktā, un etiķeti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētam materiālam, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir ietverti šādi elementi:

a)

vārdi “Augu pase – AZ” vienotās etiķetes augšējā labajā stūrī vienā no Savienības oficiālajām valodām un angļu valodā (ja atšķiras), atdalot ar slīpsvītru;

b)

attiecīgā(-o) aizsargājamās zonas karantīnas organisma(-u) nosaukums(-i) vai kods(-i), ko norāda tieši zem a) apakšpunktā minētajiem vārdiem;

c)

Savienības karogs vienotās etiķetes augšējā kreisajā stūrī krāsainā vai melnbaltā drukā;.

Augu pase ir novietota vienotajā etiķetē tieši virs minētās oficiālās etiķetes vai – attiecīgā gadījumā – minētā izcelsmes sertifikāta un ir tikpat plata kā tā/tas.

2)

Attiecīgi piemēro B daļas 2. punktu.


VIII PIELIKUMS

REGULAS 100. PANTA 3. PUNKTĀ, 101. PANTA 4. PUNKTĀ UN 102. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTO EKSPORTA, REEKSPORTA UN PIRMSEKSPORTA FITOSANITĀRO SERTIFIKĀTU SATURS

A DAĻA

Regulas 100. panta 3. punktā minētie eksporta fitosanitārie sertifikāti

1)

Fitosanitārajā sertifikātā, kas nepieciešams augu, augu produktu un citu objektu izvešanai no Savienības teritorijas ar nolūku eksportēt tos uz trešo valsti, ir ietverti šādi elementi:

a)

vārdi “Fitosanitārais sertifikāts”, aiz kuriem norādīta šāda informācija:

i)

burti “EU”;

ii)

67. panta a)