Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R0438

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/438 (2015. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz depozitāriju pienākumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2015/9160

OJ L 78, 24.3.2016, p. 11–30 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/438/oj

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/11


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/438

(2015. gada 17. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz depozitāriju pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (1) un jo īpaši tās 26.b pantu,

tā kā:

(1)

Ir svarīgi garantēt, ka Direktīvas 2009/65/EK mērķi tiek vienādi sasniegti visās dalībvalstīs, lai, pieņemot šo regulu, sekmētu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu tiesisko noteiktību tirgus dalībniekiem, tostarp privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kompetentajām iestādēm un citām ieinteresētajam personām. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nosacījumus, kā arī vienotu ieguldītāju aizsardzības standartu. Turklāt tā nodrošina tādu sīki izstrādātu vienotu noteikumu tiešu piemērošanu attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) un depozitāriju darbību, kuri jau pēc definīcijas ir tieši piemērojami un kuriem nav vajadzīga tālāka transponēšana valstu līmenī. Pieņemot regulu, tiek nodrošināts arī, ka no viena un tā paša datuma var piemērot visus attiecīgos Direktīvas 2009/65/EK grozījumus, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/91/ES (2).

(2)

Direktīvā 2009/65/EK ir ietverts plašs prasību uzskaitījums attiecībā uz PVKIU glabāto aktīvu depozitāriju pienākumiem, deleģēšanas kārtību un atbildības režīmu, lai garantētu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu, ievērojot, ka PVKIU ir privāto ieguldījumu sistēma. Tādēļ būtu skaidri jānosaka depozitārija, pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības konkrētās tiesības un pienākumi. Rakstiskajā līgumā būtu jāiekļauj visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu PVKIU aktīvu atbilstīgu glabāšanu, ko veic depozitārijs vai trešā puse, kurai glabāšanas tiesības deleģētas saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un garantētu, ka depozitārijs pienācīgi izpilda savas pārraudzības un kontroles funkcijas.

(3)

Lai nodrošinātu depozitārijam iespēju novērtēt un kontrolēt glabāšanas risku, rakstiskajā līgumā būtu jāietver pietiekami sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz finanšu instrumentu kategorijām, kurās PVKIU var ieguldīt, un jānorāda reģioni, kuros PVKIU plāno ieguldīt. Līgumā būtu jāiekļauj arī informācija par eskalācijas procedūru, lai noteiktu apstākļus, ziņošanas pienākumus un pasākumus, kas jebkurā organizatoriskās struktūras līmenī jāveic depozitārija darbiniekam attiecībā uz atklātajām neatbilstībām, tostarp ziņojot pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai un/vai kompetentajām iestādēm, kā prasīts šajā regulā. Tādēļ depozitārijam būtu jābrīdina pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība par jebkuru būtisku risku, kas konstatēts kādā tirgus norēķinu sistēmā. Attiecībā uz līguma darbības izbeigšanu jānorāda, ka līguma izbeigšana ir depozitārija galējais līdzeklis, ja tas uzskata, ka aktīvi nav pietiekami aizsargāti. Tam būtu arī jānovērš bezrūpīgas rīcības risks, kad PVKIU pieņem ieguldījumu lēmumus, neņemot vērā glabāšanas riskus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka atbildētu depozitārijs. Lai uzturētu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu, prasības par trešo pušu uzraudzību būtu jāattiecina uz visu turētāja ķēdi.

(4)

Lai garantētu, ka depozitārijs spēj pildīt savus pienākumus, ir nepieciešams precizēt Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punktā noteiktos uzdevumus, jo īpaši otrā līmeņa kontroles pasākumus, kas jāveic depozitārijam. Izvirzot šādus uzdevumus, nevajadzētu liegt depozitārijam gadījumos, kad tas uzskata par nepieciešamu, veikt ex ante pārbaudes, kas saskaņotas ar PVKIU. Lai garantētu depozitārija spēju pildīt uzticētos pienākumus, tam būtu jāizveido pašam sava eskalācijas procedūra, lai reaģētu situācijās, kad ir konstatētas neatbilstības. Šādai procedūrai būtu jānodrošina kompetento iestāžu informēšana par visiem būtiskajiem pārkāpumiem. Depozitārija pienākumiem, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz trešo pušu uzraudzību, nevajadzētu skart PVKIU pienākumus, kas paredzēti Direktīvā 2009/65/EK.

(5)

Depozitārijam būtu jāpārbauda atbilstība starp emitēto ieguldījumu apliecību skaitu un saņemtajiem ienākumiem no parakstīšanās. Turklāt, lai garantētu, ka maksājumi, ko ieguldītāji veikuši pēc parakstīšanās, ir saņemti, depozitārijam būtu arī jānodrošina vēl viena datu salīdzināšana starp parakstīšanās rīkojumiem un ienākumiem no parakstīšanās. Tāda pati salīdzināšana būtu jāveic attiecībā uz izpirkšanas rīkojumiem. Depozitārijam būtu arī jāpārbauda, ka ieguldījumu apliecību skaits PVKIU kontos atbilst neapmaksāto ieguldījumu apliecību skaitam PVKIU reģistrā. Depozitārijam savas procedūras būtu attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā parakstīšanās un izpirkšanas plūsmu.

(6)

Depozitārijam būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu, ka tiek efektīvi īstenota piemērota PVKIU aktīvu vērtēšanas politika un procedūras; to nodrošina, veicot izlases veida pārbaudes vai salīdzinot neto aktīvu vērtības (NAV) aprēķina pakāpenisko izmaiņu atbilstību kritēriju izmaiņām. Izveidojot šīs procedūras, depozitārijam vajadzētu būt skaidrai izpratnei par novērtēšanas metodiku, ko PVKIU aktīvu vērtēšanai izmantojis PVKIU vai ārējais vērtētājs. Šādu pārbaužu biežumam vajadzētu atbilst PVKIU aktīvu vērtēšanas biežumam.

(7)

Pamatojoties uz Direktīvā 2009/65/EK noteikto uzraudzības pienākumu, depozitārijam būtu jāizveido procedūra, lai pēc ex post principa pārbaudītu PVKIU atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kā arī tā noteikumiem un dibināšanas dokumentiem. Tajā būtu jāiekļauj, piemēram, PVKIU ieguldījumu atbilstības pārbaude tā ieguldījumu stratēģijai, kas izklāstīta PVKIU noteikumos un piedāvājuma dokumentos, un jānodrošina, ka PVKIU nepārkāpj tiem noteiktos ieguldījumu aizliegumus. Depozitārijam būtu jāuzrauga PVKIU darījumi un jāizmeklē visi neparastie darījumi. Ja pārkāpti ierobežojumi vai aizliegumi, kas noteikti piemērojamajos tiesību aktos vai noteikumos vai PVKIU nolikumā un dibināšanas dokumentos, depozitārijam būtu nekavējoties jārīkojas, lai atceltu darījumu, kuru veicot pārkāpti šie tiesību akti, noteikumi vai nolikums.

(8)

Depozitārijam būtu jānodrošina, ka PVKIU ienākumi tiek aprēķināti precīzi saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK. Lai to panāktu, depozitārijam būtu jānodrošina, ka ienākumu aprēķins un sadalījums ir atbilstīgs, un, konstatējot kļūdu, jānodrošina, ka PVKIU veic attiecīgus situācijas uzlabojumus. Tiklīdz depozitārijs ir to nodrošinājis, tam būtu jāpārbauda ienākumu sadalījuma pilnīgums un pareizība.

(9)

Lai depozitārijam jebkurā brīdī nodrošinātu skaidru priekšstatu par PVKIU ienākošajām uz izejošajām naudas plūsmām, PVKIU būtu jānodrošina, ka depozitārijs bez liekas kavēšanās saņem precīzu informāciju par naudas plūsmām, tostarp no trešām pusēm, kurās atvērts PVKIU naudas līdzekļu konts.

(10)

Lai panāktu PVKIU naudas plūsmu pienācīgu uzraudzību, depozitārijam būtu jāgarantē, ka ir izveidotas procedūras, kuras efektīvi īsteno, lai atbilstīgi uzraudzītu PVKIU naudas plūsmas, un ka šīs procedūras tiek periodiski pārskatītas. Konkrēti, depozitārijam būtu jāpārbauda salīdzināšanas procedūra, lai pārliecinātos, ka procedūra ir piemērota PVKIU un tiek īstenota ar atbilstīgu laika intervālu, ņemot vērā PVKIU specifiku, darbības mērogu un sarežģītību. Veicot šādu procedūru, būtu, piemēram, atsevišķi jāsalīdzina katra naudas plūsma, kas norādīta bankas konta izrakstos, ar naudas plūsmām, kas reģistrētas PVKIU kontos. Ja salīdzināšanas procedūras veic katru dienu, kā to dara vairākumā PVKIU, arī depozitārijam salīdzināšana būtu jāveic katru dienu. Depozitārijam būtu jo īpaši jāuzrauga neatbilstības, kas konstatētas salīdzināšanas procedūrās, un korektīvie pasākumi, kas veikti, lai bez liekas kavēšanās informētu PVKIU par jebkuru novirzi, kas nav novērsta, un veiktu salīdzināšanas procedūru pilnīgu pārskatīšanu. Šāda pārskatīšana būtu jāveic vismaz reizi gadā. Depozitārijam būtu arī laikus jākonstatē ievērojamas naudas plūsmas, jo īpaši tās, kuras varētu neatbilst PVKIU darbībām, piemēram, izmaiņas PVKIU aktīvu pozīcijās vai parakstīšanā un izpirkšanā, un tam būtu periodiski jāsaņem naudas līdzekļu kontu izraksti, ka arī jāpārbauda atbilstība to rīcībā esošajiem datiem par naudas līdzekļu pozīcijām salīdzinājumā ar PVKIU datiem. Depozitārijam būtu jānodrošina datu aktualitāte atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta b) apakšpunktam.

(11)

Depozitārijam jānodrošina, ka visi maksājumi, kurus veikuši ieguldītāji vai kuri veikti to vārdā pēc PVKIU akciju vai ieguldījumu apliecību parakstīšanas, ir saņemti un uzskaitīti vienā vai vairākos naudas līdzekļu kontos saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK. Tādēļ PVKIU jāgarantē, ka depozitārijam ir nodrošināta attiecīgā informācija, kas tam vajadzīga, lai pienācīgi kontrolētu ieguldītāju maksājumu saņemšanu. PVKIU jāgarantē, ka depozitārijs bez liekas kavēšanās iegūst šo informāciju, kad trešā puse saņem rīkojumu izpirkt vai emitēt PVKIU ieguldījumu apliecības. Tādēļ informācija no struktūras, kas atbild par PVKIU ieguldījuma apliecību parakstīšanu un izpirkšanu, depozitārijam būtu jānosūta darba dienas beigās, lai izvairītos no ieguldītāju maksājumu ļaunprātīgas izmantošanas.

(12)

Depozitārijam būtu jāglabā visi PVKIU finanšu instrumenti, kurus tieši vai netieši iespējams reģistrēt vai turēt kontā depozitārija vai trešās personas vārdā, kurai deleģēta glabāšanas funkcija, jo īpaši centrālā vērtspapīru depozitārija līmenī. Papildus depozitārijam būtu jāglabā finanšu instrumenti, kuri depozitārija vai trešās puses vārdā, kam deleģētas glabāšanas funkcijas, ir tieši reģistrēti tikai pie paša emitenta vai tā pārstāvja. Finanšu instrumenti, kuri saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir reģistrēti PVKIU vārdā tikai pie emitenta vai tā pārstāvja, nebūtu jāglabā. Visi finanšu instrumenti, kurus iespējams fiziski nogādāt depozitārijam, būtu jāglabā. Ja izpildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem finanšu instrumentus nodod glabāšanā, finanšu instrumenti, kurus sniedz kā nodrošinājumu trešai pusei vai kurus trešā puse nodrošina PVKIU labā, arī jānodod glabāšanā pašam depozitārijam vai arī trešai pusei, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, uz laiku, kamēr tie pieder PVKIU.

(13)

Finanšu instrumentiem, kurus tur glabāšanā, būtu nepārtraukti piemērojama vajadzīgā rūpība un aizsardzība. Lai garantētu, ka pietiekami uzmanīgi ir novērtēts glabāšanas risks, būtu jāparedz precīzi depozitārija pienākumi, lai depozitārijs jo īpaši zinātu, kuras trešās puses ir iesaistītas uzraudzības ķēdē, nodrošinātu, ka visā uzraudzības ķēdē ir izpildīti uzticamības pārbaudes un nošķiršanas pienākumi, nodrošinātu, ka tam ir attiecīgas piekļuves tiesības to trešo pušu uzskaitei un datiem, kurām deleģētas glabāšanas funkcijas, kā arī nodrošinātu atbilstību visām šīm prasībām, veicot dokumentāciju un darot šos dokumentus pieejamus pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai.

(14)

Depozitārijam vienmēr vajadzētu būt pilnīgam pārskatam par visiem aktīviem, kas nav glabājamie finanšu instrumenti. Uz šiem aktīviem saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK noteikumiem būtu jāattiecina pienākums pārbaudīt un dokumentēt īpašumtiesības. Šādu aktīvu piemēri ir fiziskie aktīvi, kuri nav klasificējami kā finanšu instrumenti atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK vai kurus nav iespējams fiziski nogādāt depozitārijam, finanšu līgumi, piemēram, konkrēti atvasinātie instrumenti un naudas līdzekļu noguldījumi.

(15)

Lai panāktu pietiekamu pārliecību par to, ka PVKIU tiešām ir aktīvu īpašnieks, depozitārijam būtu jānodrošina, ka tas saņem visu informāciju, ko tas uzskata par nepieciešamu, lai pārliecinātos, ka PVKIU pieder īpašumtiesības uz attiecīgo aktīvu. Šī informācija var būt oficiāla dokumenta kopija, kas apliecina, ka PVKIU ir aktīva īpašnieks, vai jebkurš cits formāls un ticams pierādījums, ko depozitārijs uzskata par piemērotu. Ja nepieciešams, depozitārijam būtu jāpieprasa papildu pierādījumi no PVKIU vai vajadzības gadījumā – no trešās puses.

(16)

Depozitārijam būtu jādokumentē visi aktīvi, par kuriem tas ir pārliecinājies, ka īpašumtiesības pieder PVKIU. Tas var izstrādāt procedūru informācijas saņemšanai no trešām pusēm, nodrošinot, ka aktīvus nebūtu iespējams nodot, par šādu darījumu neinformējot depozitāriju vai trešo pusi, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas.

(17)

Deleģējot glabāšanas funkcijas trešai pusei saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, depozitārijam jāievieš un jāpiemēro piemērota un dokumentēta procedūra, lai nodrošinātu, ka deleģējuma ņēmējs pastāvīgi izpilda minētās direktīvas 22.a panta 3. punkta prasības. Lai nodrošinātu pietiekamu aktīvu aizsardzības līmeni, jānosaka konkrēti principi, kas būtu jāpiemēro attiecībā uz glabāšanas funkciju deleģējumu.

(18)

Šo principu uzskaitījums nebūtu jāuzskata par pilnīgu ne attiecībā uz visām niansēm par depozitārija pietiekami prasmīgu un rūpīgu rīcību un uzticamības pārbaudēm, ne arī attiecībā uz visiem pasākumiem, kas depozitārijam būtu jāveic saistībā ar šiem principiem. Pildot pienākumu pastāvīgi uzraudzīt trešo pusi, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, būtu jāpārbauda, vai trešā puse pareizi pilda visas deleģētās funkcijas un ievēro deleģējuma līguma noteikumus un citas juridiskās prasības, piemēram, prasības par neatkarību un atkārtotas izmantošanas aizliegumu. Depozitārijam būtu arī jāpārskata atlases un iecelšanas procesā novērtētie elementi un jāsalīdzina tie ar tirgus attīstības tendencēm. Depozitārijam vienmēr būtu jāspēj atbilstīgi novērtēt riskus, kas saistīti ar lēmumu uzticēt aktīvus trešai pusei. Pārskatīšanas biežums jāpielāgo tā, lai tas vienmēr atbilstu tirgus apstākļiem un saistītajiem riskiem. Lai depozitārijs varētu pienācīgi reaģēt uz trešās puses maksātnespēju, tam būtu jāveic uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošana, tostarp iespējamā alternatīva pakalpojuma sniedzēja izvēle. Lai gan šādi pasākumi var samazināt depozitārija glabāšanas risku, tie neatceļ pienākumu finanšu instrumentu zaudējuma gadījumā atdot finanšu instrumentus vai samaksāt attiecīgo summu atkarībā no tā, vai izpildītas Direktīvas 2009/65/EK 24. panta prasības.

(19)

Lai pārliecinātos par PVKIU aktīvu un PVKIU tiesību aizsardzību trešās puses maksātnespējas gadījumā, depozitārijam ir jāpārzina trešās puses darbības trešās valsts maksātnespējas tiesību akti un jānodrošina, ka iespējams izpildīt ar tiem saistītos līguma noteikumus. Pirms glabāšanas funkciju deleģēšanas trešai pusei ārpus Savienības depozitārijam jāsaņem neatkarīgs juridisks atzinums par to, vai saskaņā ar trešās puses darbības valstī piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem un judikatūru iespējams izpildīt ar trešo pusi noslēgtā līguma saistības, lai nodrošinātu, ka līgumiskās saistības ir izpildāmas arī trešās puses maksātnespējas gadījumā. Pildot pienākumu novērtēt trešās valsts normatīvo un tiesisko regulējumu, depozitārijam ir jāsaņem arī neatkarīgs juridisks atzinums, kur novērtēti maksātnespējas tiesību akti un judikatūra, ko piemēro trešā valstī, kurā trešā puse veic darbību. Atkarībā no konkrētā gadījuma šos atzinumus var apvienot, vai katrā jurisdikcijā vairāku depozitāriju labā tos var izdot attiecīgā nozares federācija vai juridisko konsultāciju uzņēmumi.

(20)

Līgumiskajās saistībās ar izvēlētu trešo pusi, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, būtu jāiekļauj punkts par līguma darbības priekšlaicīgu izbeigšanu, jo depozitārijam jāspēj izbeigt līgumiskās attiecības gadījumos, kad trešās valsts tiesību aktu vai judikatūras grozījumu dēļ vairs nav iespējams nodrošināt PVKIU aktīvu aizsardzību. Šādos gadījumos depozitārijam tas jāpaziņo pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai. Pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai jāziņo savām kompetentajām iestādēm un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas vislabāk aizsargā PVKIU un to ieguldītāju intereses. Paziņošana kompetentajām iestādēm par PVKIU aktīvu paaugstināto glabāšanas un maksātnespējas risku trešā valstī neatbrīvo depozitāriju vai pārvaldības sabiedrību, vai ieguldījumu sabiedrību no pienākumiem un saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2009/65/EK.

(21)

Deleģējot glabāšanas funkcijas, depozitārijam būtu jānodrošina, ka ir izpildītas Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības un depozitārija PVKIU klientu aktīvi ir pienācīgi nošķirti. Pildot šo pienākumu, būtu jo īpaši jānodrošina, ka PVKIU aktīvi netiek zaudēti, ja iestājas maksātnespēja trešai pusei, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, un ka trešā puse PVKIU aktīvus neizmanto atkārtoti savā vārdā. Depozitārijs varētu arī aizliegt īslaicīgus deficītus klientu aktīvos, izmantot rezerves vai noteikt režīmu, kas aizliedz viena klienta debeta saldo izmantošanu cita klienta kredīta saldo līdzsvarošanai. Lai gan šādi pasākumi var samazināt depozitārija glabāšanas risku, kas rodas līdz ar glabāšanas funkciju deleģējumu, tie neatceļ pienākumu finanšu instrumentu zaudējuma gadījumā atdot finanšu instrumentus vai samaksāt attiecīgo summu atkarībā no tā, vai izpildītas Direktīvas 2009/65/EK prasības.

(22)

Pirms glabāšanas funkciju deleģēšanas un veicot glabāšanas funkcijas, depozitārijam, izmantojot pasākumus pirms līguma slēgšanas un līgumiskās saistības, būtu jānodrošina, ka trešā puse veic pasākumus un ievieš noteikumus, lai nodrošinātu, ka PVKIU aktīvi netiek sadalīti trešās puses kreditoru vai pašas trešās puses labā. Direktīvā 2009/65/EK noteikts, ka visām dalībvalstīm savi tiesību akti maksātnespējas jomā jāpielīdzina šai prasībai. Tādēļ ir svarīgi, lai depozitārijs saņemtu neatkarīgu informāciju par maksātnespējas tiesību aktiem un judikatūru, ko piemēro trešā valstī, kur paredzēts turēt PVKIU aktīvus.

(23)

Depozitārija atbildība saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 24. panta 1. punkta otro daļu iestājas, ja zaudēts tāds finanšu instruments, kuru glabā pats depozitārijs vai deleģēta trešā puse, izņemot gadījumus, kad depozitārijs pierāda, ka zaudējums radies no ārējiem apstākļiem, kurus nevarēja ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo. Šāds zaudējums būtu jānošķir no ieguldījumu zaudējuma, kas radies, ieguldījumu lēmuma dēļ samazinoties aktīvu vērtībai.

(24)

Lai zaudējuma gadījumā iestātos depozitārija atbildība, tam jābūt neatgriezeniskam, bez izredzēm atgūt aktīvu. Tāpēc situācijas, kad finanšu instruments ir tikai īslaicīgi nepieejams vai iesaldēts, nebūtu uzskatāmas par zaudējumiem Direktīvas 2009/65/EK 24. panta izpratnē. Ir iespējams noteikt trīs situācijas, kurās zaudējums uzskatāms par neatgriezenisku: ja finanšu instruments vairs neeksistē vai nekad nav eksistējis; ja finanšu instruments eksistē, bet PVKIU ir neatgriezeniski zaudējis īpašumtiesības uz to; un ja PVKIU ir īpašumtiesības, bet tas vairs nevar tās nodot vai nevar pastāvīgi radīt ierobežotas īpašumtiesības uz šo finanšu instrumentu.

(25)

Uzskata, ka finanšu instruments vairs neeksistē, ja tas, piemēram, ir zudis neizlabojamas grāmatvedības kļūdas dēļ vai ja tas nekad nav eksistējis – ja PVKIU īpašumtiesības reģistrētas, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem. Situācijas, kurās finanšu instruments zaudēts krāpnieciskas rīcības dēļ, būtu jāuzskata par zaudējumu.

(26)

Zaudējumu nav iespējams noteikt, ja finanšu instruments aizvietots ar citu finanšu instrumentu vai pārvērsts citā finanšu instrumentā, piemēram, situācijās, kad uzņēmuma reorganizācijas rezultātā akcijas ir anulētas un aizstātas ar jaunu akciju laidienu. Nebūtu jāuzskata, ka PVKIU pastāvīgi zudušas finanšu instrumenta īpašumtiesības, ja tas ir likumīgi nodevis īpašumtiesības trešai pusei. Tāpēc, ja ir atšķirība starp aktīvu juridiskajām īpašumtiesībām un faktiskajām īpašumtiesībām, zaudējumu definīcija attiecas uz faktisko īpašumtiesību zaudējumu.

(27)

Tikai tad, ja iestājušies ārēji apstākļi ārpus depozitārija kontroles, no kuru sekām ir neiespējami izvairīties par spīti pūlēm, depozitārijs var izvairīties no saukšanas pie atbildības saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 24. pantu. Lai depozitāriju atbrīvotu no atbildības, tam jāpierāda šo nosacījumu kumulatīva izpilde, un jāievieš procedūra, kas jāievēro šādos gadījumos.

(28)

Vispirms jānosaka, vai zaudējumu izraisījušie apstākļi bija ārēji. Deleģētām glabāšanas funkcijām nevajadzētu ietekmēt depozitārija atbildību, tāpēc apstākļi uzskatāmi par ārējiem, ja tos nav izraisījusi depozitārija vai trešās puses, kam deleģēta finanšu instrumentu glabāšana, darbība vai bezdarbība. Pēc tam būtu jānosaka, vai depozitārijs nevarēja ietekmēt apstākļus, pārliecinoties, vai piesardzīgs depozitārijs pieņemamā veidā būtu spējis novērst attiecīgo apstākļu rašanos. Saskaņā ar šiem pasākumiem par ārējiem notikumiem ārpus saprātīgas kontroles var tikt uzskatītas gan dabas parādības, gan varas iestāžu rīcība. Savukārt zaudējums, kuru izraisījusi Direktīvas 2009/65/EK 21. panta 11. punkta d) apakšpunkta iii) punktā noteikto nošķiršanas prasību nepiemērošana, vai aktīvu zaudējums, kas radies no trešās puses darbības pārtraukuma saistībā ar tās maksātnespēju, nav uzskatāms par ārējiem apstākļiem ārpus sapratīgas kontroles.

(29)

Visbeidzot, depozitārijam būtu jāpierāda, ka no zaudējuma nebūtu bijis iespējams izvairīties par spīti visām pūlēm. Šajā ziņā depozitārijam būtu jāinformē pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un attiecīgi jārīkojas atkarībā no apstākļiem. Piemēram, situācijā, kad depozitārijs uzskata, ka vienīgā piemērotā darbība ir finanšu instrumentu atsavināšana, depozitārijam par to būtu attiecīgi jāinformē pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kam savukārt rakstiski jānorīko depozitārijs turpināt finanšu instrumentu turējumu vai tos atsavināt. PVKIU ieguldītāji bez liekas kavēšanās būtu jāinformē par visiem rīkojumiem depozitārijam turpināt aktīvu turējumu. Pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai būtu pienācīgi jāapsver depozitārija ieteikumi. Atkarībā no apstākļiem, ja depozitārijam joprojām ir bažas, ka par spīti atkārtotiem brīdinājumiem finanšu instrumentu aizsardzības standarts joprojām nav pietiekams, tam būtu jāapsver turpmāka rīcība, piemēram, līguma darbības izbeigšana, ar nosacījumu, ka PVKIU atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir atvēlēts pietiekami daudz laika, lai atrastu citu depozitāriju.

(30)

Depozitāriju režīmā ieguldītāju aizsardzības pasākumos jāņem vērā depozitārija un pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrības iespējamā mijiedarbība, piemēram, kas izriet no kopīgas vai saistītas pārvaldības vai savstarpēji piederošām kapitāla daļām. Šāda mijiedarbība, ja tāda ir un tādā mērā, kādā to aizliedz valsts tiesību akti, varētu izraisīt interešu konfliktu, ko veido krāpšanas risks (neziņošana kompetentajām iestādēm par nepilnībām, lai nezaudētu reputāciju), ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistīts risks (nevēlēšanās izmantot juridiskus līdzekļus pret depozitāriju vai izvairīšanās no šādu līdzekļu izmantošanas), neobjektīva atlase (depozitārija izvēle, kas nav pamatota ar kvalitāti un cenu), maksātnespējas risks (zemāki aktīvu nošķiršanas vai depozitārija maksātspējas noteikšanas standarti) vai riska darījumi grupā (ieguldījumi grupas mērogā).

(31)

Pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības un depozitārija darbības neatkarība, arī deleģētu glabāšanas funkciju gadījumos, rada papildu garantijas, kas bez liekām izmaksām nodrošina ieguldītāju aizsardzību, paaugstinot vienas grupas struktūru vai citādi saistītu struktūru rīcības standartus. Prasībās par darbības neatkarību būtu jāiekļauj būtiski elementi, piemēram, personiskās saites starp vadītājiem, darbiniekiem un personām, kuras pilda citu grupas struktūru vai sabiedrību uzraudzības funkcijas, tostarp situācijas, kad šādas personas ir saistītas.

(32)

Lai nodrošinātu samērīgu attieksmi, gadījumos, kad pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs pieder vienai grupai, struktūrās, kas pilda uzraudzības funkcijas, vai vadības struktūrās, kas arī pilda uzraudzības funkcijas, vismaz vienai trešdaļai locekļu vai divām personām atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, jābūt neatkarīgām.

(33)

Attiecībā uz korporatīvo pārvaldību būtu jāatspoguļo īpatnības gan viena līmeņa sistēmās, kad vienu uzņēmumu vada viena korporatīva struktūra, kas pilda kā pārvaldības, tā uzraudzības funkcijas, gan divu līmeņu sistēmās, kad direktoru padome un uzraudzības padome darbojas līdztekus.

(34)

Lai kompetentajām iestādēm, PVKIU un depozitārijiem nodrošinātu iespēju pielāgoties jaunajiem šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un tos varētu piemērot iedarbīgi un efektīvi, šīs regulas piemērošanas sākuma datumu būtu lietderīgi noteikt sešus mēnešus pēc tās stāšanās spēkā datuma.

(35)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

DEFINĪCIJAS UN RAKSTISKAJĀ LĪGUMĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

(Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 2. punkts)

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“saikne” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas saista tieša vai netieša līdzdalība kādā uzņēmumā, kas ir vismaz 10 % kapitāla vai uzņēmuma balsstiesību vai nodrošina iespēju ievērojami ietekmēt pārvaldību uzņēmumā, kurā ir šī līdzdalība;

b)

“grupas saikne” ir situācija, kad divi vai vairāki uzņēmumi vai struktūras pieder vienai un tai pašai grupai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (3) 2. panta 11. punkta nozīmē vai atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (4).

2. pants

Līgums par depozitārija iecelšanu

1.   Līgumu, kas apliecina depozitārija iecelšanu saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 2. punktu, slēdz starp depozitāriju, no vienas puses, un katra kopējā fonda, kuru pārvalda pārvaldības sabiedrība, ieguldījumu sabiedrību vai pārvaldības sabiedrību, no otras puses.

2.   Līgumā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

depozitārija sniedzamo pakalpojumu aprakstu un procedūras, kas depozitārijam jāpieņem attiecībā uz katru aktīvu kategoriju, kurā PVKIU var ieguldīt un kuru pēc tam uztic depozitārijam;

b)

aprakstu par to, kā atkarībā no aktīvu kategorijas un ģeogrāfiskā reģiona, kurā PVKIU plāno ieguldīt, jāveic glabāšanas un pārraudzības funkcijas; attiecībā uz glabāšanas pienākumiem šajā aprakstā iekļauj valstu sarakstus un procedūras valstu pievienošanai šiem sarakstiem vai svītrošanai no tiem. Tas atbilst informācijai, kas iekļauta PVKIU nolikumā, dibināšanas dokumentos un piedāvājuma dokumentos attiecībā uz aktīviem, kuros PVKIU var ieguldīt;

c)

līguma darbības laiku un nosacījumus līguma grozīšanai vai darbības izbeigšanai, tostarp situācijas, kuras varētu izraisīt līguma darbības izbeigšanu, sīkāku informāciju par līguma darbības izbeigšanas procedūru un procedūras, kuras depozitārijam jāpiemēro, nosūtot visu atbilstīgo informāciju savam tiesību pārņēmējam;

d)

konfidencialitātes pienākumus, kurus pusēm piemēro atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Šie pienākumi neietekmē kompetento iestāžu spēju piekļūt attiecīgajiem dokumentiem un informācijai;

e)

veidus un procedūras, kā depozitārijs nodod pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai visu attiecīgo informāciju, kas tai vajadzīga, lai pildītu savus pienākumus, tostarp ar aktīviem saistīto tiesību īstenošanu, kā arī lai nodrošinātu pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai savlaicīgu un precīzu pārskatu par PVKIU kontu stāvokli;

f)

veidus un procedūras, kā pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodod depozitārijam visu atbilstošo informāciju vai nodrošina piekļuvi, kas tam vajadzīga, lai izpildītu savus pienākumus, tostarp procedūras, ar kurām garantē, ka depozitārijs saņems informāciju no citām pusēm, kuras iecēlusi pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība;

g)

procedūras, kuras jāievēro, ja tiek apsvērti grozījumi PVKIU nolikumā, dibināšanas dokumentos vai piedāvājuma dokumentos, norādot situācijas, kurās depozitārijs par to jāinformē vai kurās grozījumu izdarīšanai vajadzīga depozitārija iepriekšēja piekrišana;

h)

visu vajadzīgo informāciju, ar kuru jāapmainās pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai, vai trešai personai, kas rīkojas PVKIU vārdā, no vienas puses, un depozitārijam, no otras puses, kas attiecas uz PVKIU ieguldījuma apliecību pārdošanu, parakstīšanu, izpirkšanu, emisiju, anulēšanu un atpirkšanu;

i)

visu vajadzīgo informāciju, ar kuru jāapmainās pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai, vai trešai personai, kas rīkojas PVKIU vārdā, un depozitārijam attiecībā uz depozitārija pienākumu izpildi;

j)

ja līgumslēdzējas puses plāno iecelt trešās puses, lai tās veiktu daļu no to pienākumiem, – apņemšanos regulāri nodrošināt ziņas par visām ieceltajām trešām pusēm un pēc pieprasījuma sniegt informāciju par kritērijiem, kas izmantoti trešās puses izvēlē, kā arī pasākumus, kas paredzēti, lai kontrolētu trešās puses veiktās darbības;

k)

informāciju par līgumslēdzēju pušu pienākumiem un atbildību attiecībā uz pienākumu novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu;

l)

informāciju par visiem skaidras naudas kontiem, kas atvērti ieguldījumu sabiedrības vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU vārdā, kā arī procedūras, ar kurām garantē, ka depozitārijs tiks informēts gadījumā, kad tiek atvērts jauns konts;

m)

ziņas par depozitārija eskalācijas procedūrām, tostarp norādot tās personas pārvaldības sabiedrībā vai ieguldījumu sabiedrībā, kuras depozitārijam jāinformē, kad tas sāk šādu procedūru;

n)

depozitārija apņemšanos paziņot, ka aktīvu nošķiršana vairs nav pietiekama, lai nodrošinātu aizsardzību pret tādas trešās puses maksātnespēju, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas konkrētā jurisdikcijā;

o)

procedūras, ar ko nodrošina, ka depozitārijs, pildot savus pienākumus, var ievākt informāciju par pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības darbību un novērtēt saņemtās informācijas kvalitāti, tostarp ar piekļuvi pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības uzskaites datiem un veicot apmeklējumus uz vietas;

p)

procedūras, ar ko nodrošina, ka pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība var pārbaudīt depozitārija darbību saistībā ar depozitārija līgumiskajiem pienākumiem.

Šā punkta a) līdz p) apakšpunktā noteiktos līdzekļus un procedūras sīkāk apraksta līgumā, ar kuru ieceļ depozitāriju, kā arī jebkurā šāda līguma turpmākā grozījumā.

3.   Puses var vienoties, ka savstarpējā informācijas apmaiņa notiks elektroniski, ja tiek nodrošināta šādas informācijas pienācīga reģistrācija.

4.   Ja vien valstu tiesību aktos nav noteikts citādi, attiecībā uz katru kopīgo fondu nav obligāti jāslēdz atsevišķs rakstisks līgums.

Pārvaldības sabiedrība un depozitārijs var slēgt vienu nolīgumu, kur uzskaitīti visi kopīgie fondi, kurus pārvalda pārvaldības sabiedrība, uz kuru attiecas konkrētais līgums.

5.   Līgumā, ar ko apliecina depozitārija iecelšanu, un visos nākamajos nolīgumos norāda līgumam piemērojamos tiesību aktus.

2. NODAĻA

DEPOZITĀRIJA FUNKCIJAS, PIENĀKUMS VEIKT UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES, NOŠĶIRŠANAS PIENĀKUMS UN AIZSARDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS GADĪJUMĀ

(Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3., 4. un 5. punkts un 22.a panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts)

3. pants

Uzraudzības pienākumi – vispārīgas prasības

1.   Iecelšanas brīdī depozitārijs novērtē riskus, kas saistīti ar PVKIU ieguldījumu politikas un stratēģijas specifiku, apjomu un sarežģītību, kā arī ar pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības organizatorisko struktūru. Pamatojoties uz šo novērtējumu, depozitārijs ierosina uzraudzības procedūras, kas ir piemērotas PVKIU un aktīviem, kuros tas iegulda, un kuras pēc tam tiek īstenotas un piemērotas. Šīs procedūras regulāri atjaunina.

2.   Veicot uzraudzības pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punktam, depozitārijs veic ex post kontroles, kā arī pārbauda procesus un procedūras, par kurām atbild pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, vai iecelta trešā puse. Depozitārijs visos apstākļos nodrošina, ka ir izveidota piemērota pārbaudes un saskaņošanas procedūra, kuru īsteno, piemēro un regulāri pārskata. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka visi norādījumi, kas attiecas uz PVKIU aktīviem un darbībām, ir nosūtīti depozitārijam, lai depozitārijs spētu izpildīt pārbaudes vai saskaņošanas procedūru.

3.   Depozitārijs izveido skaidru un visaptverošu eskalācijas procedūru, lai reaģētu situācijās, kad, depozitārijam veicot uzraudzības pienākumus, ir konstatētas iespējamas neatbilstības, sīkākas ziņas par kurām pēc pieprasījuma sniedz pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības kompetentajām iestādēm.

4.   Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība depozitārijam, kad tas sāk savu pienākumu izpildi un pēc tam regulāri, nodrošina visu būtisko informāciju, kas tam vajadzīga savu pienākumu izpildei atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punktam, tostarp informāciju, ko depozitārijam sniedz trešās puses.

Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība jo īpaši nodrošina, ka depozitārijs var piekļūt uzskaites datiem un veikt pārbaudes uz vietas pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības telpās, kā arī jebkuru pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības ieceltu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, administratoru vai ārējo vērtētāju, telpās, un izvērtēt kvalificētu neatkarīgu revidentu vai citu ekspertu sniegtos pārskatus vai atzītus ārējās sertifikācijas paziņojumus, lai nodrošinātu izveidoto procedūru piemērotību un atbilstību.

4. pants

Pienākumi, kas attiecas uz parakstīšanu un izpirkšanu

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības, ja tas nodrošina, ka pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība ir izveidojusi, īsteno un piemēro piemērotu un saskanīgu procedūru, lai:

a)

saskaņotu parakstīšanas rīkojumus ar ieņēmumiem no parakstīšanas, kā arī emitēto ieguldījuma apliecību skaitu ar PVKIU saņemtajiem ieņēmumiem pēc parakstīšanas;

b)

saskaņotu izpirkšanas rīkojumus ar maksājumiem par izpirkšanu, kā arī anulēto ieguldījuma apliecību ar PVKIU veiktajiem izpirkšanas maksājumiem;

c)

regulāri pārbaudītu, vai saskaņošanas procedūra ir piemērota.

Lai izpildītu šā punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības, depozitārijs jo īpaši regulāri pārbauda atbilstību starp kopējo ieguldījuma apliecību kopējo skaitu PVKIU kontos un neapmaksāto ieguldījumu apliecību kopējo skaitu PVKIU reģistros.

2.   Depozitārijs nodrošina un regulāri pārliecinās, ka visas procedūras, kas attiecas uz PVKIU ieguldījuma apliecību pārdošanu, emisiju, atpirkšanu, izpirkšanu un anulēšanu, atbilst piemērojamo valsts tiesību aktu noteikumiem, PVKIU nolikumam vai dibināšanas dokumentiem, un pārbauda, vai tās tiek faktiski īstenotas.

3.   Depozitārija veikto pārbaužu biežums atbilst parakstīšanās un izpirkšanas plūsmai.

5. pants

Pienākumi, kas attiecas uz ieguldījuma apliecību vērtēšanu

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības, ja tas ir ieviesis procedūras, lai:

a)

pastāvīgi pārbaudītu, vai PVKIU aktīvu vērtēšanai ir izveidotas un tiek piemērotas atbilstīgas un saskaņotas procedūras atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 85. panta prasībām un PVKIU nolikumam vai dibināšanas dokumentiem;

b)

nodrošinātu, ka vērtēšanas politika un procedūras tiek faktiski īstenotas un tiek periodiski pārskatītas.

2.   Depozitārijs nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaužu biežums atbilst PVKIU vērtēšanas politikā paredzētajam pārbaužu biežumam, kas savukārt atbilst valsts tiesību aktu noteikumiem, pieņemtiem saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 85. pantu un PVKIU nolikumu vai dibināšanas dokumentiem.

3.   Ja depozitārijs uzskata, ka PVKIU ieguldījuma apliecību vērtības aprēķins nav veikts atbilstīgi piemērojamajiem tiesību aktiem vai PVKIU nolikumam vai dibināšanas dokumentiem, tas informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību un nodrošina, ka laicīgi tiek veikti situācijas uzlabošanas pasākumi PVKIU ieguldītāju interesēs.

6. pants

Pienākumi, kas attiecas uz PVKIU norādījumu izpildi

Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības, ja tas ir izveidojis un piemēro vismaz:

a)

atbilstīgas procedūras, lai pārbaudītu, vai pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības norādījumi atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kā arī PVKIU nolikumam un dibināšanas dokumentiem;

b)

eskalācijas procedūru gadījumiem, kad PVKIU ir pārkāpis vienu no otrajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem.

Lai izpildītu a) apakšpunktā minēto prasību, depozitārijs jo īpaši uzrauga, vai PVKIU ievēro ierobežojumus un tam noteiktos saistību īpatsvara ierobežojumus. Procedūras, kas minētas a) apakšpunktā, ir samērīgas ar PVKIU specifiku, apjomu un sarežģītību.

7. pants

Pienākumi, kas attiecas uz laicīgu norēķināšanos par darījumiem

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteiktās prasības, ja tas ir izveidojis procedūru, kas paredzēta, lai konstatētu visas situācijas, kurās atlīdzība par darījumiem ar PVKIU aktīviem nav pārskaitīta PVKIU parastajā termiņā, un par to informētu pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, un – ja situācija nav atrisināta – darījuma partnerim pieprasītu finanšu instrumentu atpakaļatdošanu, ja tas ir iespējams.

2.   Ja darījumi nenotiek regulētā tirgū, depozitārijs pilda 1. punktā noteiktos pienākumus, ņemot vērā darījuma nosacījumus.

8. pants

Pienākumi, kas attiecas uz PVKIU ienākumu aprēķināšanu un sadali

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punkta e) apakšpunktā noteiktās prasības, ja tas:

a)

nodrošina, ka vienmēr, sadalot ienākumus, neto ienākumu aprēķins tiek veikts atbilstīgi PVKIU nolikumam, dibināšanas dokumentiem un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem;

b)

nodrošina, ka tiek īstenoti attiecīgi pasākumi, ja PVKIU revidenti ir izteikuši iebildes par gada finanšu pārskatiem. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība sniedz depozitārijam visu informāciju par iebildēm, kas izteiktas par finanšu pārskatiem;

c)

vienmēr, sadalot ienākumus, pārbauda dividenžu maksājumu pilnīgumu un pareizību.

2.   Ja depozitārijs uzskata, ka ienākumu aprēķins nav veikts atbilstīgi piemērojamajiem tiesību aktiem vai PVKIU nolikumam vai dibināšanas dokumentiem, tas informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību un nodrošina, ka laicīgi tiek veikti situācijas uzlabošanas pasākumi PVKIU ieguldītāju interesēs.

9. pants

Naudas līdzekļu kontrole – vispārīgas prasības

1.   Ja ieguldījumu sabiedrības vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kura rīkojas PVKIU uzdevumā, kādā no Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajām struktūrām tiek uzturēts vai atvērts naudas līdzekļu konts, pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka depozitārijam, sākot pildīt attiecīgos pienākumus un pēc tam regulāri, sniedz visu attiecīgo informāciju, kas tam vajadzīga, lai gūtu precīzu pārskatu par PVKIU naudas plūsmām, un tādējādi depozitārijs spētu izpildīt savus pienākumus.

2.   Pēc depozitārija iecelšanas ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība informē depozitāriju par visiem esošajiem naudas līdzekļu kontiem, kas atvērti ieguldījumu sabiedrības vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kura rīkojas PVKIU uzdevumā.

3.   Ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība nodrošina, ka depozitārijam tiek sniegta visa informācija, kas attiecas uz ikvienu jaunu naudas līdzekļu kontu, ko atvērusi ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība, kura rīkojas PVKIU uzdevumā.

10. pants

PVKIU naudas plūsmu kontrole

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 4. punktā noteiktās prasības, ja tas nodrošina: efektīvu un pienācīgu PVKIU naudas plūsmu uzraudzību un jo īpaši – ja tas vismaz:

a)

garantē, ka visi PVKIU naudas līdzekļi ir kontos, kas atvērti centrālajā bankā vai kredītiestādē, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (5), vai trešā valstī apstiprinātā kredītiestādē, kur naudas līdzekļu konti ir vajadzīgi PVKIU darbības īstenošanai, ja PVKIU piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka attiecīgās trešās valsts kredītiestādēm piemērotās prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;

b)

īsteno efektīvas un pienācīgas procedūras, lai saskaņotu visas naudas plūsmas kustības, un šo saskaņošanu veic katru dienu vai, ja naudas plūsmas kustības ir retas, – kad tās ir notikušas;

c)

īsteno piemērotas procedūras, lai darba dienas beigās konstatētu ievērojamas naudas plūsmas un naudas plūsmas, kas varētu būt neatbilstīgas PVKIU darbībām;

d)

periodiski pārskata šo procedūru piemērotību, tostarp – veicot pilnīgu saskaņošanas procesa pārskatīšanu vismaz vienu reizi gadā, un nodrošina, ka šajā saskaņošanas procesā ir iekļauti naudas līdzekļu konti, kas atvērti ieguldījumu sabiedrības vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, vai depozitārija vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā;

e)

pastāvīgi kontrolē saskaņošanas rezultātus un pasākumus, kas veikti pēc tam, kad saskaņošanas procesā atklātas pretrunas, un informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, ja neatbilstība nav nekavējoties likvidēta, kā arī informē kompetentās iestādes, ja situāciju nav iespējams labot;

f)

pārbauda savu naudas līdzekļu pozīciju datu atbilstību attiecīgajiem PVKIU datiem.

Lai novērtētu a) apakšpunktā minēto trešās valsts kredītiestādēm piemērotās prudenciālās uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, kompetentās iestādes ņem vērā Komisijas īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) 107. panta 4. punktu.

2.   Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka visi norādījumi un informācija, kas saistīta ar trešās puses struktūrā atvērtu naudas līdzekļu kontu, ir nosūtīta depozitārijam, lai depozitārijs varētu izpildīt savu saskaņošanas procedūru.

11. pants

Pienākumi, kas attiecas uz maksājumiem pēc parakstīšanas

Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka depozitārijam katras darba dienas beigās tiek sniegta informācija par maksājumiem, kurus, parakstoties par PVKIU ieguldījuma apliecībām, veikuši ieguldītāji vai kuri veikti to vārdā, ja pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, vai puse, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, piemēram, pārveduma starpnieks, saņem šādus maksājumus vai rīkojumu no ieguldītāja. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka depozitārijs saņem visu pārējo attiecīgo informāciju, kas tam vajadzīga, lai pārliecinātos, ka šie maksājumi atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 4. punkta noteikumiem ir reģistrēti naudas līdzekļu kontos, kas atvērti ieguldījumu sabiedrības vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, vai depozitārija vārdā.

12. pants

Glabājamie finanšu instrumenti

1.   Finanšu instrumentus, kuri pieder PVKIU un kurus nav iespējams fiziski nogādāt depozitārijam, iekļauj depozitārija glabāšanas pienākumu jomā, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

šie instrumenti ir Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punkta a) līdz e) un h) apakšpunktā minētie finanšu instrumenti vai pārvedami vērtspapīri, tostarp tādi, kuros iestrādāti atvasinātie vērtspapīri, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punkta ceturtajā daļā;

b)

tos iespējams tieši vai netieši reģistrēt vai glabāt vērtspapīru kontā depozitārija vārdā.

2.   Neglabā finanšu instrumentus, kuri saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir tikai tieši reģistrēti PVKIU vārdā pie tā emitenta vai tā pārstāvja, piemēram, reģistrētāja vai pārveduma starpnieka.

3.   Finanšu instrumentus, kuri pieder PVKIU un kurus ir iespējams fiziski nogādāt depozitārijam, vienmēr iekļauj depozitārija glabāšanas pienākumu jomā.

13. pants

Glabāšanas pienākumi attiecībā uz glabātajiem aktīviem

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz glabājamajiem finanšu instrumentiem, ja tas nodrošina, ka:

a)

finanšu instrumenti ir pienācīgi reģistrēti atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktam;

b)

uzskaite un nošķirtie konti tiek uzturēti tādā veidā, kas nodrošina to pareizību, un jo īpaši – atbilstības PVKIU finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem reģistrāciju;

c)

regulāri tiek veikta saskaņošana starp depozitārija iekšējiem kontiem un datiem un tādas trešās puses kontiem un datiem, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas;

d)

attiecībā uz glabātajiem finanšu instrumentiem tiek īstenota pienācīga rūpība, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu;

e)

visā glabāšanas ķēdē tiek novērtēti un kontrolēti visi būtiskie glabāšanas riski, un pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai tiek sniegta informācija par konstatēto būtisko risku;

f)

ir ieviesta atbilstoša organizatoriskā kartība, lai novērstu finanšu instrumentu zaudējumu vai vērtības samazināšanos vai ar tiem saistīto tiesību samazināšanos krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ;

g)

ir pārbaudītas PVKIU vai pārvaldības sabiedrības, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, īpašumtiesības uz PVKIU aktīviem.

2.   Ja depozitārijs savas glabāto aktīvu glabāšanas funkcijas ir deleģējis trešai pusei atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam, uz to joprojām attiecas šā panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunkta prasības. Depozitārijs arī nodrošina, ka trešā puse atbilst šā panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunkta prasībām.

14. pants

Glabāšanas pienākumi attiecībā uz īpašumtiesību pārbaudi un uzskaiti

1.   Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība depozitārijam, kad tas sāk savu pienākumu izpildi un pēc tam regulāri, nodrošina visu attiecīgo informāciju, kas tam vajadzīga savu pienākumu izpildei atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta b) apakšpunktam, un nodrošina, ka trešās puses sniedz visu attiecīgo informāciju.

2.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības, ja ir izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

a)

tam bez liekas kavēšanās ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kas tam vajadzīga, lai veiktu īpašumtiesību pārbaudi un izpildītu uzskaites pienākumu, tostarp attiecīgajai informācijai, ko depozitārijam sniedz trešās puses;

b)

tam ir pietiekama un ticama informācija, lai pārliecinātos par PVKIU īpašumtiesībām uz aktīviem;

c)

tas veic uzskaiti par aktīviem, par kuriem tas ir pārliecinājies, ka īpašumtiesības pieder PVKIU:

i)

savā uzskaitē PVKIU vārdā reģistrē aktīvus un to attiecīgos nosacītos apjomus, par kuriem tas ir pārliecinājies, ka īpašumtiesības pieder PVKIU;

ii)

spēj jebkurā brīdī nodrošināt visaptverošu un aktuālu informāciju par PVKIU aktīviem, tostarp to attiecīgajiem nosacītajiem apjomiem.

Lai izpildītu šā punkta c) apakšpunkta ii) punkta prasības, depozitārijs nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai reģistrētos aktīvus nevarētu nodot, pārvest, apmainīt vai piegādāt, par šādiem darījumiem neinformējot depozitāriju vai trešo pusi, kurai deleģēta glabāšana saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu. Depozitārijam bez liekas kavēšanās ir garantēta piekļuve attiecīgās trešās puses dokumentārajiem pierādījumiem par katru darījumu uz pozīciju. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka attiecīgā trešā puse bez liekas kavēšanās depozitārijam nodrošina sertifikātus vai citus dokumentārus pierādījumus vismaz vienu reizi gadā un katru reizi, kad notikusi aktīvu pārdošana vai iegūšana vai korporatīvs darījums, pēc kura ir emitēti finanšu instrumenti.

3.   Depozitārijs nodrošina, ka pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai ir un tā īsteno atbilstīgas procedūras, lai pārbaudītu, ka PVKUI aktīvi ir pienācīgi reģistrēti PVKUI vārdā, un pārbauda PVKUI datos reģistrēto pozīciju atbilstību tiem aktīviem, par kuriem depozitārijs ir pārliecinājies, ka aktīvu īpašumtiesības pieder PVKUI. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka visi norādījumi un attiecīgā informācija par PVKIU aktīviem ir nosūtīta depozitārijam, lai depozitārijs spētu izpildīt savu pārbaudes vai saskaņošanas procedūru.

4.   Depozitārijs izveido un īsteno eskalācijas procedūru gadījumiem, kad konstatētas neatbilstības, tostarp paredzot pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības, kā arī kompetento iestāžu informēšanu, ja situāciju nav iespējams labot.

15. pants

Uzticamības pārbaude

1.   Uzskata, ka depozitārijs ir izpildījis Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības, ja tas ievieš un piemēro pienācīgi dokumentētu uzticamības pārbaudes procedūru, ko izmanto, lai izvēlētos un pastāvīgi uzraudzītu trešo pusi, kurai paredzēts deleģēt vai kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar minētās direktīvas 22.a pantu. Šo procedūru regulāri vismaz reizi gadā pārskata.

2.   Izvēloties un ieceļot trešo pusi, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam paredzēts deleģēt glabāšanas funkcijas, depozitārijs, izmantojot visas vajadzīgās prasmes, pienācīgu rūpību, veic uzticamības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka, uzticot finanšu instrumentus šai trešai pusei, garantēs atbilstīgu aizsardzības standartu. Depozitārijs vismaz:

a)

novērtē normatīvo un tiesisko regulējumu, tostarp valsts risku, glabāšanas risku un ar trešo pusi noslēgtā līguma izpildāmību. Šis novērtējums jo īpaši nodrošina depozitārijam iespēju noteikt trešās puses iespējamās maksātnespējas sekas attiecībā uz PVKIU aktīviem un tiesībām;

b)

nodrošina, ka a) apakšpunktā minētās līguma noteikumu izpildāmības novērtējums, ja trešā puse darbību veic trešā valstī, ir pamatots ar juridisku atzinumu, ko sniegusi fiziska vai juridiska persona, kas nav saistīta ar depozitāriju vai attiecīgo trešo pusi;

c)

novērtē, vai trešās puses prakse, procedūras un iekšējās kontroles pasākumi ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka PVKIU aktīviem piemēro augstu rūpības un aizsardzības standartu;

d)

novērtē, vai trešās puses finansiālā situācija un reputācija atbilst deleģētajiem pienākumiem. Šo novērtējumu pamato ar informāciju, ko sniegusi iespējamā trešā puse, kā arī citiem datiem un informāciju;

e)

nodrošina, ka trešai pusei ir operatīvās un tehnoloģiskās iespējas, lai deleģētos glabāšanas pienākumus izpildītu, nodrošinot augstu aizsardzības un drošības pakāpi.

3.   Depozitārijs, izmantojot nepieciešamās prasmes, rūpību un uzticamības pārbaudi, veic periodisku pārskatīšanu un pastāvīgu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka trešā puse joprojām atbilst kritērijiem, kas noteikti 2. punktā un Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un vismaz:

a)

kontrolē trešās puses darbību un tās atbilstību depozitārija standartiem;

b)

nodrošina, ka trešā puse, pildot savus glabāšanas pienākumus, ievēro augstus rūpības, piesardzības un uzticamības pārbaužu standartus un jo īpaši – ka tā faktiski nošķir finanšu instrumentus saskaņā ar šīs regulas 16. panta prasībām;

c)

izvērtē glabāšanas riskus, kas saistīti ar lēmumu uzticēt aktīvus trešai pusei, un nekavējoties informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību par šo risku izmaiņām. Šo novērtējumu pamato ar informāciju, ko sniegusi trešā puse, kā arī citiem datiem un informāciju. Tirgus satricinājumu laikā vai ja konstatēts kāds risks, pārskatīšanas biežumu un aptvērumu palielina;

d)

uzrauga Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 7. punktā noteiktā aizlieguma ievērošanu;

e)

uzrauga Direktīvas 2009/65/EK 25. pantā noteiktā aizlieguma un šīs regulas 21. līdz 24. pantā noteikto prasību ievērošanu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis, ja trešā puse, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas, ir nolēmusi pilnīgi vai daļēji deleģēt savas turēšanas funkcijas citai trešai pusei atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta trešajā daļā.

5.   Depozitārijs izstrādā nepārtrauktības plānus katram tirgum, kurā tas atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam glabāšanu deleģē trešai pusei. Nepārtrauktības plānā ietver norādi uz alternatīvu pakalpojumu sniedzēju, ja tāds ir.

6.   Ja trešā puse, kurai deleģēta glabāšana saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, vairs neatbilst šīs regulas prasībām, depozitārijs veic pasākumus, tostarp izbeidz līguma darbību, kas ir PVKUI un tā ieguldītāju labākajās interesēs.

7.   Ja depozitārijs savas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu deleģējis trešai pusei, kas darbību veic trešā valstī, tas nodrošina, ka nolīgumā ar trešo pusi ir paredzēta līguma darbības priekšlaicīgas izbeigšanas iespēja, ņemot vērā nepieciešamību rīkoties PVKUI un tā ieguldītāju labākajās interesēs, gadījumā, ja piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos un judikatūrā vairs netiek atzīta PVKUI aktīvu nošķiršana maksātnespējas gadījumā vai tiesību aktos un judikatūrā paredzētie nosacījumi vairs nav izpildāmi.

8.   Gadījumos, kad piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos un judikatūrā vairs netiek atzīta PVKUI aktīvu nošķiršana, ja iestājas maksātnespēja trešai pusei, kurai saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu deleģētas glabāšanas funkcijas, vai netiek nodrošināts, ka maksātnespējas gadījumā depozitārija PVKUI klientu aktīvi nav trešās puses īpašuma daļa un nav pieejami sadalei starp trešās puses, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, kreditoriem vai nav pieejami pārdošanai to labā, depozitārijs nekavējoties informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību.

9.   Saņemot 8. punktā minēto informāciju, pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nekavējoties šo informāciju paziņo savai kompetentajai iestādei un apsver iespēju attiecībā uz PVKUI attiecīgajiem aktīviem piemērot visus vajadzīgos pasākumus, tostarp to atsavināšanu, ņemot vērā nepieciešamību rīkoties PVKUI un tā ieguldītāju labākajās interesēs.

16. pants

Nošķiršanas pienākums

1.   Ja glabāšanas funkcijas ir pilnīgi vai daļēji deleģētas trešai pusei, depozitārijs nodrošina, ka trešā puse, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas, rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto nošķiršanas pienākumu, pārbaudot, vai trešā puse:

a)

veic reģistrāciju un uzskaiti, kas vajadzīga, lai depozitārijs varētu jebkurā laikā un nekavējoties nošķirt depozitārija PVKIU klientu aktīvus no saviem aktīviem, citu savu klientu aktīviem, aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā par paša līdzekļiem, un aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā tādu klientu, kas nav PVKIU, vārdā;

b)

uztur reģistrāciju un uzskaiti tā, ka tiek nodrošināta to precizitāte un jo īpaši to atbilstība aktīviem, ko depozitārijam glabāšanā ir nodevuši klienti;

c)

regulāri veic saskaņošanu starp depozitārija iekšējo uzskaiti un reģistra datiem un tādas trešās puses uzskaiti un reģistra datiem, kurai tas atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta trešajai daļai deleģējis glabāšanas funkcijas;

d)

ir ieviesis atbilstošu organizatorisko kārtību, lai novērstu finanšu instrumentu zaudējumu vai vērtības samazināšanās risku, vai ar tiem saistīto tiesību samazināšanās risku finanšu instrumentu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ;

e)

glabā PVKUI naudas līdzekļus trešā valstī apstiprinātas centrālās bankas vai kredītiestādes kontā vai kontos, ja PVKUI piederības dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgās trešās valsts kredītiestādēm piemērotās prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis, ja trešā puse, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas, ir nolēmusi pilnīgi vai daļēji deleģēt savas turēšanas funkcijas citai trešai pusei atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta trešajai daļai.

17. pants

PVKUI aktīvu aizsardzība maksātnespējas gadījumā, deleģējot glabāšanas funkcijas

1.   Depozitārijs nodrošina, ka trešā puse, kura darbību veic trešā valstī un kurai paredzēts deleģēt vai kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka trešās puses maksātnespējas gadījumā PVKUI aktīvi, kurus glabā trešā puse, nav pieejami sadalei starp trešās puses kreditoriem vai nav pieejami pārdošanai to labā.

2.   Depozitārijs nodrošina, ka trešā puse veic šādus pasākumus:

a)

saņem juridisku atzinumu, ko sniegusi fiziska vai juridiska persona, kur apstiprināts, ka piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos ir atzīta depozitārija PVKUI klientu aktīvu nošķiršana no depozitārija aktīviem, citu depozitārija klientu aktīviem, aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā par paša līdzekļiem, un aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā tādu klientu, kas nav PVKIU, vārdā, kā minēts šīs regulas 16. pantā, un ka maksātnespējas gadījumā depozitārija PVKUI klientu aktīvi nav trešās puses īpašuma daļa un nav pieejami sadalei starp trešās puses, kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, kreditoriem vai nav pieejami pārdošanai to labā;

b)

nodrošina, ka, noslēdzot deleģēšanas nolīgumu ar depozitāriju un visā deleģēšanas termiņā, pastāvīgi ir ievēroti nosacījumi, kas attiecīgās trešās valsts piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos un judikatūrā ir paredzēti attiecībā uz PVKUI klientu aktīvu nošķiršanu un nepieejamību sadalei starp trešās puses kreditoriem, vai nepieejamību pārdošanai to labā, kā minēts a) apakšpunktā;

c)

nekavējoties informē depozitāriju, ja vairs nav spēkā kāds no b) apakšpunktā minētājiem nosacījumiem;

d)

uztur precīzu un aktuālu reģistrāciju un uzskaiti par PVKUI aktīviem, kuru izmantojot depozitārijs jebkurā brīdī var precīzi konstatēt šo aktīvu specifiku, atrašanās vietu un īpašumtiesību stāvokli;

e)

regulāri un jebkurā grozījumu gadījumā sniedz depozitārijam pārskatu, kur sīki uzskaita depozitārija PVKUI klientu aktīvus;

f)

informē depozitāriju par piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu grozījumiem un to faktisko piemērošanu.

3.   Ja depozitārijs savas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu deleģējis trešai pusei, kas veic darbību Savienībā, šī trešā puse regulāri un jebkurā grozījumu gadījumā sniedz depozitārijam pārskatu, kur sīki uzskaita depozitārija PVKUI klientu aktīvus.

4.   Depozitārijs nodrošina, ka pienākumus, kas noteikti šā panta 1. un 2. punktā, piemēro mutatis mutandis, ja trešā puse, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas, ir nolēmusi pilnīgi vai daļēji deleģēt savas turēšanas funkcijas citai trešai pusei atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta trešajai daļai.

3. NODAĻA

FINANŠU INSTRUMENTU ZAUDĒJUMS UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS

(Direktīvas 2009/65/EK 24. panta 1. punkts)

18. pants

Glabāšanā esoša finanšu instrumenta zaudējums

1.   Uzskata, ka noticis glabāšanā esoša finanšu instrumenta zaudējums Direktīvas 2009/65/EK 24. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, ja attiecībā uz finanšu instrumentu, ko glabā depozitārijs vai trešā puse, kurai saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu deleģēta finanšu instrumentu glabāšana, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

a)

ir pierādīts, ka norādītās PVKIU īpašumtiesības nav spēkā, jo ir beigušās vai nekad nav eksistējušas;

b)

PVKIU ir neatgriezeniski zaudējis īpašumtiesības uz finanšu instrumentu;

c)

PVKIU neatgriezeniski nav spējīgs tieši vai netieši rīkoties ar finanšu instrumentu.

2.   Pārvaldība vai ieguldījumu sabiedrība finanšu instrumenta zaudējumu nosaka, ievērojot dokumentētu procesu, kas viegli pieejams kompetentajām iestādēm. Tiklīdz zaudējums ir noteikts, par to nekavējoties informē ieguldītājus, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.

3.   Glabāšanā esošu finanšu instrumentu neuzskata par zaudētu Direktīvas 2009/65/EK 24. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, ja PVKIU ir pavisam zaudējis īpašumtiesības uz konkrēto instrumentu, bet šo instrumentu aizstāj vai konvertē citā finanšu instrumentā vai instrumentos.

4.   Ja iestājusies maksātnespēja trešai pusei, kurai saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu deleģēta finanšu instrumentu glabāšana, pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nosaka glabāšanā turēta finanšu instrumenta zaudējumu, tiklīdz pavisam noteikti ir izpildīts viens no 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Vēlākais, maksātnespējas procedūras beigās jābūt noteiktai pārliecībai par to, vai ir izpildīts kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs cieši uzrauga maksātnespējas procedūru, lai noteiktu, vai visi vai daļa no finanšu instrumentiem, kas uzticēti trešai pusei, kurai saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu deleģēta finanšu instrumentu glabāšana, ir faktiski zaudēti.

5.   Glabāšanā esoša finanšu instrumenta zaudējumu nosaka neatkarīgi no tā, vai atbilstība 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem ir krāpšanas, nolaidības vai citas tīšas vai netīšas rīcības sekas.

19. pants

Atbrīvošana no atbildības

1.   Depozitārija atbildība saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 24. panta 1. punkta otro daļu neiestājas, ja depozitārijs var pierādīt, ka izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

notikums, kas izraisījis zaudējumu, nav depozitārija vai trešās puses, kurai deleģēta atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta a) apakšpunktam glabāšanā esošo finanšu instrumentu glabāšana, darbības vai bezdarbības rezultāts;

b)

depozitārijs nebūtu spējis novērst zaudējumu izraisījušo notikumu par spīti tam, ka pieņemti visi piesardzīgam depozitārijam pienācīgie drošības pasākumi, kas tiek izmantoti parastajā nozares praksē;

c)

depozitārijs nebūtu varējis novērst zaudējumu par spīti stingrai un visaptverošai uzticamības pārbaudei, ko apliecina:

i)

izveidojot, īstenojot, piemērojot un uzturot struktūras un procedūras un nodrošinot speciālas zināšanas, kas ir piemērotas un proporcionālas PVKIU aktīvu specifikai un sarežģītībai, nolūkā laicīgi konstatēt un pastāvīgi uzraudzīt ārējos notikumus, kas varētu izraisīt glabāšanā turēta finanšu instrumenta zaudējumu;

ii)

regulāri novērtējot, vai kāds no i) punktā minētajiem notikumiem rada ievērojamu glabāšanā turēta finanšu instrumenta zaudējuma risku;

iii)

informējot pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību par konstatētajiem būtiskajiem riskiem un veicot atbilstošas darbības, ja tādas ir, lai novērstu vai mazinātu glabāšanā turēto finanšu instrumentu zaudējumu, ja konstatēti faktiski un iespējami ārēji notikumi, kuri uzskatāmi par tādiem, kas rada ievērojamu glabāšanā turēta finanšu instrumenta zaudējuma risku.

2.   Uzskata, ka šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās prasības ir izpildītas šādos apstākļos:

a)

dabas parādības ārpus cilvēka kontroles vai ietekmes;

b)

jebkura tiesību akta, dekrēta, noteikuma, lēmuma vai rīkojuma pieņemšana, ko veic valdība vai valdības struktūra, tostarp jebkura tiesa vai tribunāls, un kas ietekmē glabāšanā turētos finanšu instrumentus;

c)

karš, nemieri vai citi lieli satricinājumi.

3.   Uzskata, ka šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības nav izpildītas tādos gadījumos kā uzskaites kļūdas, nespēja veikt darbību, krāpšana, nošķiršanas prasību nepiemērošana depozitārija līmenī vai tādas trešās puses līmenī, kurai deleģēta atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta a) apakšpunktam glabāšanā turēto finanšu instrumentu glabāšana.

4. NODAĻA

NEATKARĪBAS PRASĪBAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(Direktīvas 2009/65/EK 25. pants)

20. pants

Vadības struktūra

Šajā nodaļā lietotais termins “pārvaldības sabiedrības vadības struktūra” ietver pārvaldības sabiedrības vadības struktūru vai ieguldījumu sabiedrības vadības struktūru.

21. pants

Kopīga pārvaldība

Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs vienmēr ievēro visas šīs prasības:

a)

neviena persona vienlaikus nedrīkst būt gan pārvaldības sabiedrības vadības struktūras, gan depozitārija vadības struktūras locekle;

b)

neviena persona vienlaikus nedrīkst būt gan pārvaldības sabiedrības vadības struktūras loceklis, gan depozitārija darbinieks;

c)

neviena persona vienlaikus nedrīkst būt gan depozitārija vadības struktūras loceklis, gan pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības darbinieks;

d)

ja pārvaldības sabiedrības vadības struktūra sabiedrībā nepilda uzraudzības funkcijas, ne vairāk kā viena trešdaļa locekļu tās struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, vienlaikus ir arī locekļi depozitārija vadības struktūrā, struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, vai depozitārija darbinieki;

e)

ja depozitārija vadības struktūra depozitārijā nepilda uzraudzības funkcijas, ne vairāk kā viena trešdaļa locekļu tās struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, vienlaikus ir arī locekļi pārvaldības sabiedrības vadības struktūrā, struktūrā, kas pilda pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības uzraudzības funkcijas, vai pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības darbinieki.

22. pants

Depozitārija iecelšana un glabāšanas deleģēšana

1.   Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība ir ieviesusi depozitārija izvēles un iecelšanas lēmumu pieņemšanas procesu, kura pamatā ir objektīvi iepriekš noteikti kritēriji un kurš atbilst PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēm.

2.   Ja pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība ieceļ depozitāriju, ar kuru tai ir saikne vai grupas saikne, tā glabā šādus dokumentārus pierādījumus:

a)

novērtējumu, kur depozitārija, kuram ir saikne vai grupas saikne ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, iecelšanas pamatojums salīdzināts ar tāda depozitārija iecelšanas pamatojumu, kuram nav saiknes vai grupas saiknes ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, ņemot vērā vismaz visu novērtēto depozitāriju izmaksas, speciālās zināšanas, finansiālo stāvokli un sniegto pakalpojumu kvalitāti;

b)

ziņojumu, kurš pamatots ar a) apakšpunktā minēto novērtējumu un kurā aprakstīts, kā iecelšana atbilst objektīviem iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas minēti 1. punktā, un kā tajā ņemtas vērā PVKIU un PVKIU ieguldītāju intereses.

3.   Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība pierāda PVKIU piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ka ir apmierināta ar depozitārija iecelšanu un ka iecelšana veikta atbilstīgi PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēm. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina PVKIU piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei piekļuvi pie dokumentārajiem pierādījumiem, kas minēti 1. punktā.

4.   Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība PVKIU ieguldītājiem pēc pieprasījuma pamato depozitārija izvēli.

5.   Depozitārijs ievieš trešo pušu, kurām tas var deleģēt glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, izvēles un iecelšanas lēmumu pieņemšanas procesu, kura pamatā ir objektīvi iepriekš noteikti kritēriji un kurš atbilst PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēm.

23. pants

Interešu konflikti

Ja pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības un depozitārija starpā ir saikne vai grupas saikne, pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs ievieš politiku un procedūras, ar ko nodrošina, ka:

a)

tiek atklāti visi interešu konflikti, kas izriet no šīs saiknes;

b)

tiek veikti visi pieņemamie pasākumi, lai novērstu šos interešu konfliktus.

Ja pirmajā daļā minēto konfliktu nav iespējams novērst, pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs pārvalda, uzrauga un atklāj šo interešu konfliktu, lai novērstu tā negatīvo ietekmi uz PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēm.

24. pants

Pārvaldības struktūru neatkarība un uzraudzības funkcijas

1.   Ja pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības un depozitārija starpā ir grupas saikne, pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs:

a)

gadījumos, kad pārvaldības sabiedrības vadības struktūra un depozitārija vadības struktūra pilda arī uzraudzības funkcijas attiecīgajās sabiedrībās, nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības vadības struktūrā un depozitārija vadības struktūrā vismaz viena trešdaļa locekļu vai divas personas atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, ir neatkarīgas;

b)

gadījumos kad pārvaldības sabiedrības vadības struktūra un depozitārija vadības struktūra nepilda arī uzraudzības funkcijas attiecīgajās sabiedrībās, nodrošina, ka struktūrā, kas pārvaldības sabiedrībā un depozitārijā pilda uzraudzības funkcijas, vismaz viena trešdaļa locekļu vai divas personas atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, ir neatkarīgas.

2.   Lai izpildītu 1. punktā noteiktās prasības, uzskata, ka pārvaldības sabiedrības vadības struktūras locekļi, depozitārija vadības struktūras locekļi vai locekļi struktūrā, kas pilda minēto sabiedrību uzraudzības funkcijas, ir neatkarīgi, kamēr tie nevienā no citiem uzņēmumiem, kuru starpā ir grupas saikne, nav nedz locekļi vadības struktūrā vai struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, nedz arī darbinieki un kamēr viņiem ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, depozitāriju un jebkuru citu grupas uzņēmumu nav komerciālu, ģimenes vai citādu attiecību, kuru dēļ rastos tāds interešu konflikts, kas negatīvi ietekmētu viņu spriedumu.

25. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 13. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām (OV L 257, 28.8.2014., 186. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).


Top