This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016H0818(10)
Council Recommendation of 12 July 2016 on the 2016 National Reform Programme of the Netherlands and delivering a Council opinion on the 2016 Stability Programme of the Netherlands
Padomes Ieteikums (2016. gada 12. jūlijs) par Nīderlandes 2016. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes 2016. gada stabilitātes programmu
Padomes Ieteikums (2016. gada 12. jūlijs) par Nīderlandes 2016. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes 2016. gada stabilitātes programmu
OV C 299, 18.8.2016, p. 41–44
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
18.8.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 299/41 |
PADOMES IETEIKUMS
(2016. gada 12. jūlijs)
par Nīderlandes 2016. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes 2016. gada stabilitātes programmu
(2016/C 299/10)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1) |
Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Nīderlande bija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2016. gada 18.–19. februārī, un 2016. gada 8. martā Padome to pieņēma (3). Ņemot vērā to, ka Nīderlandes valūta ir euro un ekonomikas un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpējā saikne, Nīderlandei būtu jānodrošina minētā ieteikuma pilnīga un laicīga īstenošana. |
(2) |
2016. gada ziņojums par Nīderlandi tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Nīderlandes panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Nīderlandes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Minētais ziņojums ietvēra arī padziļinātu pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem. Komisijas veiktā analīze ļauj tai secināt, ka Nīderlandē ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Izšķiroši svarīgi ir arī novērst ļoti lielo mājsaimniecību parādu uzkrājumu. Liels un noturīgs tekošā konta pārpalikums, kas atspoguļo ekonomikas strukturālās iezīmes un politikas noteikšanu attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām, joprojām ir problēma, ņemot vērā arī ietekmi uz citām eurozonas dalībvalstīm. |
(3) |
Nīderlande 2016. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. |
(4) |
Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību. |
(5) |
Uz Nīderlandi pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro pārejas noteikumu par parādu. Valdība savā 2016. gada stabilitātes programmā plāno nominālās bilances pakāpenisku uzlabošanos, tai 2019. gadā sasniedzot 0,1 % no IKP. Tajā pašā laikā valdība plāno pārrēķinātās strukturālās bilances pasliktināšanos (5) 2016. gadā līdz -1,4 % no IKP un uzlabošanos pēc tam. Vidējā termiņa budžeta mērķi – strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP – plānots sasniegt 2019. gadā. Tomēr, pamatojoties uz pārrēķināto strukturālo bilanci, vidējā termiņa budžeta mērķis tiktu sasniegts, sākot jau ar 2018. gadu. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā pieaugs līdz 65,4 % un tad tā pakāpeniski samazināsies līdz 58,9 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Nīderlandē pastāv risks par zināmu novirzi no preventīvās daļas prasībām 2016. gadā un nemainīgas politikas apstākļos – 2016. un 2017. gadā, aplūkojot tos kopā. Tiek prognozēts, ka Nīderlande ievēros pārejas noteikumu par parādu 2016. gadā un pēc pārejas perioda beigām – parāda samazināšanas kritēriju 2017. gadā. Pamatojoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Nīderlande kopumā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, lai 2016. un 2017. gadā nodrošinātu atbilstību, būs nepieciešami turpmāki pasākumi. |
(6) |
Neseno nodarbinātības pieaugumu var pilnībā attiecināt uz pašnodarbināto personu un to cilvēku skaita pieaugumu, kuri strādā saskaņā ar pagaidu līgumiem. Lai gan Nīderlande ir veikusi pasākumus, lai šo jautājumu risinātu, ir vajadzīga vispusīgāka pieeja. Zemi rādītāji pārejai no pagaidu uz pastāvīgiem līgumiem joprojām rada darba tirgus segmentācijas risku. Lielā un pieaugošā pagaidu līgumu procentuālā attiecība tiek novērota saistībā ar lielām atšķirībām darba aizsardzības noteikumos saskaņā ar pagaidu līgumiem, no vienas puses, un pastāvīgiem līgumiem, no otras puses. Pašnodarbinātās personas bez darbiniekiem biežāk ir nepietiekami apdrošinātas pret invaliditāti, bezdarbu un vecumu, un tas varētu ilgtermiņā ietekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Tika ieviesti vairāki pasākumi, kas samazināja atšķirības starp pastāvīgajiem un pagaidu līgumiem. Labvēlīgs nodokļu režīms un tas, ka nav pienākuma veikt dažas sociālās apdrošināšanas iemaksas, joprojām finansiāli stimulē pašnodarbinātību. |
(7) |
Svarīgs uzdevums mājsaimniecību lielo parādsaistību novēršanā ir mājokļu tirgū, kura neelastība un kropļojoši stimuli, kas gadu desmitos ir izveidojušies, veido mājokļu finansēšanas un sektorālu ietaupījumu modeļus. Mājsaimniecību tendenci hipotekāro kredītu bruto parādu nodrošināt ar mājokļu līdzekļiem lielā mērā izskaidro ilgu laiku pastāvošie fiskālie stimuli, jo īpaši nodokļu atskaitījumi par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem. Kopš 2012. gada ir īstenoti vairāki pasākumi, lai to daļēji novērstu, taču tie nav izvērsti saskaņā ar Padomes 2015. gada ieteikumu. Labi funkcionējoša privātā īres tirgus izveidi apgrūtina subsīdijas citos mājokļu apakšsektoros. Sociālo mājokļu sektors ir viens no lielākajiem Savienībā, bet mājokļi ne vienmēr tiek faktiski piešķirti tiem, kuriem tie patiešām ir nepieciešami. Sociālo mājokļu sektorā ir ieviesta īres maksas diferenciācija, pamatojoties vairāk uz ienākumiem. Mājokļu sabiedrībām darbības ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (t. i., sociālie mājokļi) būs jānošķir no citām darbībām. Ņemot vērā to, ka sociālo mājokļu tirgū ir novērsti daži kropļojoši stimuli, kas īres maksu saista ar ienākumiem, šo Padomes 2015. gada ieteikuma daļu ir lietderīgi novirzīt uz situācijas uzraudzību. Tajā pašā laikā mājokļu tirgus joprojām ir ievērojami izkropļots un turpina radīt parādu traucējošo ietekmi uz mājsaimniecībām. Šajos jautājumos ir nepieciešams turpmāks progress. |
(8) |
Papildus mājokļu tirgus izkropļojumiem mājsaimniecību izmantojamos ienākumus negatīvi ietekmē obligātās iemaksas otrā līmeņa pensiju sistēmā. Otrā līmeņa pensiju sistēma darbojas labi attiecībā uz kvalitāti un atbilstību, bet ir trūkumi attiecībā uz starppaaudžu taisnīgumu, pārredzamību un noturību pret ekonomikas satricinājumiem. Pēdējos gados pensiju sistēmas ilgtspēja ir uzlabota, līdz 2021. gadam paaugstinot pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un pēc tam piesaistot to paredzamajam mūža ilgumam. Vidēji pensijas iemaksas ir samazinātas, jo tika samazināta maksimālā no nodokļa atbrīvotā uzkrājuma likme. Piemērots izmaksu un risku sadalījums paaudžu ietvaros un starp paaudzēm papildus pieņemtajiem noteikumiem par indeksāciju un finanšu rezervēm (finanšu novērtējuma sistēma) palīdzētu mājsaimniecībām piešķirt to finanšu līdzekļus vairāk uz izaugsmi vērstos veidos. Valdība paziņoja par savu nodomu būtiski reformēt otrā līmeņa pensiju sistēmu, iesaistot sociālos partnerus, lai izveidotu pārredzamāku un aktuāri taisnīgāku sistēmu. |
(9) |
Ekonomikas krīzes laikā ieguldījumi ievērojami samazinājās, un kopš tā laika tie ir atjaunojušies tikai daļēji. Nepilnībām ekonomikas mēroga ieguldījumos, šķiet, ir ļoti ciklisks raksturs. To veicināja lejupslīde mājokļu tirgū un fiskālās konsolidācijas izvēles. Lai gan šķēršļi ieguldījumiem, šķiet, ir nelieli, zems ieguldījumu līmenis celtniecības nozarē un atjaunojamo energoresursu jomā, šķiet, ir saistīts ar tirgus nenoteiktību un reglamentējošiem faktoriem. Neraugoties uz kreditēšanas nosacījumu uzlabošanos, pašreizējā finanšu situācijā ir paaugstināti riski jauniem aizdevumiem. Valdības izdevumi par pētniecību un izstrādi kopš 2014. gada samazinās, taču privātie pētniecības un izstrādes izdevumi joprojām ir nelieli. Tāpēc Padome 2015. gadā ieteica, lai Nīderlande novirza publiskos izdevumus ieguldījumu atbalstam pētniecības un izstrādes jomā un strādā pie privāto pētniecības un izstrādes izdevumu uzlabošanas. Publiskie un privātie izdevumi par pētniecību un izstrādi ir nelieli, ņemot vērā izglītības līmeni, akadēmiskos sasniegumus un ekonomikas attīstību. |
(10) |
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Nīderlandes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Nīderlandei adresētiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Nīderlandē, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā. |
(11) |
Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā. |
(12) |
Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 3. ieteikumā, |
AR ŠO Nīderlandei 2016. un 2017. gadā IESAKA rīkoties šādi.
1. |
Ierobežot novirzi no vidējā termiņa budžeta mērķa 2016. gadā un panākt ikgadēju fiskālu korekciju 0,6 % apmērā no IKP 2017. gadā. Noteikt publisko izdevumu prioritāti, lai atbalstītu vairāk ieguldījumu pētniecībā un izstrādē. |
2. |
Novērst atlikušos šķēršļus darbinieku nolīgšanai uz pastāvīgiem līgumiem un atvieglot pāreju no pagaidu uz pastāvīgiem līgumiem. Novērst pašnodarbināto personu bez darbiniekiem lielo pieaugumu, tostarp samazinot nodokļa izkropļojumus, kas veicina pašnodarbinātību, neapdraudot uzņēmējdarbību, un sekmējot pašnodarbināto personu piekļuvi cenas ziņā pieejamai sociālai aizsardzībai. |
3. |
Veikt pasākumus, lai palielinātu otrā līmeņa pensiju sistēmas pārredzamību, starppaaudžu taisnīgumu un noturību pret satricinājumiem. Veikt pasākumus, lai samazinātu atlikušos izkropļojumus mājokļu tirgū un parādu traucējošo ietekmi uz mājsaimniecībām, jo īpaši samazinot nodokļu atskaitījumus par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem. |
Briselē, 2016. gada 12. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. KAŽIMÍR
(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(3) OV C 96, 11.3.2016., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(5) Strukturālā bilance, ko Komisija ir pārrēķinājusi, pamatojoties uz informāciju stabilitātes programmā, ievērojot kopīgi saskaņotu metodiku.
(6) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.