PIELIKUMS

1.   PROJEKTI

1.1.   Projekts Nr. 1. Atbalsts BTIK vispārējai piemērošanai

1.1.1.   Projekta mērķis

Veicināt vispārēju pievienošanos BTIK, mudinot tās valstis, kas nav BTIK līgumslēdzējas valstis, labāk izprast priekšrocības, ko dod pievienošanās BTIK, un vairāk iesaistīties BTIK sanāksmēs un citos pasākumos. Ar šo projektu sniegs atbalstu septītās pārskata konferences lēmumu un ieteikumu īstenošanai saistībā ar BTIK vispārēju piemērošanu.

1.1.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Aizvien plašāka pievienošanās BTIK visos ģeogrāfiskos reģionos;

b)	labāka izpratne par BTIK attiecīgās valstu iestādēs, tostarp parlamentāriešu vidū, un/vai BTIK jomā pastiprināti izvērsta sadarbības tīklu dibināšana apakšreģionos, lai veicinātu dalību BTIK un tās īstenošanu;

c)	pieaudzis to valstu skaits, kuras paudušas apņēmību pievienoties BTIK un kuras šajā nolūkā veic attiecīgus pasākumus;

d)	pieaudzis to valstu skaits, kuras nav konvencijas līgumslēdzējas valstis, bet iesaistās BTIK pasākumos un sanāksmēs;

e)	brīvprātīga BTIK īstenošana valstīs, pirms tās pievienojas BTIK.

1.1.3.   Projekta apraksts

BTIK pārskata konferencēs ir regulāri apstiprināts, ka BTIK līgumslēdzēju skaita pieaugums ir ļoti svarīgs. Tomēr vēl joprojām ir 24 valstis, kas nav BTIK līgumslēdzējas, galvenokārt Āfrikā un Klusā okeāna reģionā. Tādēļ šajā projektā ir iekļautas īpašas programmas, kas vērstas uz šīm valstīm. Minētās programmas darbotos ciešā saistībā ar citiem attiecīgām dalībniekiem, tostarp ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju (OPCW), Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DRP) 1540 komiteju, CBRN (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro) jautājumu izcilības centriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, VERTIC (pārbaudes, pētniecības, apmācības un informācijas centrs) un Drošības izpētes institūtu), lai attīstītu pastāvīgas darba attiecības ar atbilstīgām reģionālām un apakšreģionālām struktūrām, vajadzības gadījumā sagatavotu īpaši pielāgotus informatīvus materiālus un stātos tiešos sakaros ar attiecīgā reģiona valstīm.

Vairākus valstīs notiekošus vispārējas piemērošanas pasākumus veiks pēc to valstu lūguma, kuras nav BTIK līgumslēdzējas puses, vispirms – tajās, kuras ir tuvu dalībai BTIK. Minētie pasākumi balstītos uz diskusijām un iznākumiem iepriekš notikušos reģionālos semināros, pārceļot tos valsts vidē un pielāgojot valsts apstākļiem. Tie ietvertu vispārējas piemērošanas darba plāna izstrādi katrai iesaistītajai valstij, iesaistoties arī valstu ieinteresētajām personām. Ja tas ir iespējams, atbilstīgos gadījumos minētie apmeklējumi var būt kopīgi pasākumi vairākām valstīm, kuras pastāvīgi cieši sadarbojas un kurās ir līdzīgi apstākļi. Minētajos pasākumos galvenais uzsvars būtu uz īpašu informatīvu materiālu sagatavošanu par priekšrocībām, ko dod pievienošanās BTIK, informētības palielināšanu valstu ieinteresēto personu, tostarp parlamentāriešu un citu politikas lēmumu veidotāju, starpā, valsts koordinācijas izveidi un nozīmīgu personu sponsorēšanu, lai viņi varētu piedalīties BTIK sanāksmēs vai citos atbilstīgos pasākumos.

1.2.   Projekts Nr. 2. Mijiedarbe ar nevalstiskām ieinteresētajām personām zinātnes un tehnoloģiju jomā

1.2.1   Projekta mērķis

Veicināt mijiedarbi starp BTIK procesu un nevalstiskām ieinteresētajām personām, piemēram, zinātnes aprindu un rūpniecības pārstāvjiem, organizējot reģionālus seminārus par zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem un par bioloģisko drošumu un bioloģisko drošību, gatavojoties astotajai pārskata konferencei. Turklāt šajā projektā tieši iesaistītu zinātniekus un biodrošuma jomas profesionāļus no jaunattīstības valstīm, lai palielinātu informētību par BTIK, attīstītu spējas efektīvāk īstenot BTIK un veicinātu starptautisko sadarbību miermīlīgiem mērķiem.

1.2.2   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Palielināta zinātnisko aprindu un rūpniecības pārstāvju informētība par BTIK un saistītiem jautājumiem un pastiprināta zinātnisko aprindu un valstu un reģionālo zinātnisko, profesionālo un rūpniecības asociāciju iesaiste BTIK īstenošanā;

b)	valstu politikas veidotāju un amatpersonu plašāka un dziļāka izpratne par zinātnisku un tehnoloģisku jautājumu nozīmi saistībā ar BTIK īstenošanu;

c)	konstruktīvs ieguldījums pastāvīgā darba kārtības punkta par zinātni un tehnoloģiju izskatīšanā BTIK sanāksmēs, kā arī ieguldījums astotajā pārskata konferencē paredzētai apsvēršanai par to, kādā veidā stiprināt BTIK nozīmīgu zinātnes un tehnoloģijas jaunumu izvērtēšanu;

d)

palielināta mijiedarbe starp zinātnes aprindām, akadēmiķiem, pētniecības organizācijām, profesionālām apvienībām, rūpniecības pārstāvjiem un reglamentējošām iestādēm, un politikas veidotājiem valstu un reģionālā līmenī un palielināts ieguldījums tādu zinātnes un tehnoloģijas norišu izskatīšanā, kas attiecas uz BTIK;

e)	nostiprinātas saiknes ar citām daudzpusējām un reģionālām ierosmēm zinātnes un tehnoloģiju jomā; un

f)

pastiprināta starptautiska sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jautājumos, ar ko varētu sniegt atbalstu spēju veidošanai jaunattīstības valstīs ar BTIK saistītās jomās, jo īpaši saistībā ar VII un X pantu, piemēram, tādos jautājumos kā slimību uzliesmojumu noteikšana, diagnosticēšana un novēršana, vakcīnas, terapija, analītiskas metodes, gatavība un atbildes rīcība.

1.2.3.   Projekta apraksts un īstenošana

Maksimāli piecos semināros, kas organizēti sadarbībā ar globālām un reģionālām zinātniskām asociācijām, rūpniecības pārstāvjiem (atbilstīgām globālām vai reģionālām rūpniecības federācijām un profesionālām asociācijām, piemēram, biodrošuma asociācijām) un akadēmiskiem ekspertiem, pievērstos tematiem, kas noteikti saskaņā ar pastāvīgo darba kārtības punktu par zinātni un tehnoloģiju un to ietekmi uz biodrošumu un biodrošību, un veicinātu reģionālu dialogu par šādiem jautājumiem, vienlaikus palielinot informētību reģionu zinātniskajās un profesionālajās aprindās. Šādus seminārus attiecīgi sasauks līdztekus atbilstīgām zinātniskām konferencēm vai biodrošuma konferencēm, lai maksimāli palielinātu informēšanas iespējas un lai pēc iespējas samazinātu izmaksas. Būtisks šo semināru aspekts būs jaunattīstības valstu zinātnieku un reglamentējošās jomas profesionāļu aktīva līdzdalība, kam nepieciešama sponsorēšana. Lai arī turpmāk atbalstītu iepriekš minēto ieinteresēto personu iesaisti, tiks piešķirtas nelielas dotācijas, lai viņi varētu veikt attiecīgus pētījumus un lai pēc tam varētu sagatavot publikācijas par semināros apspriestajiem tematiem.

Šā projekta ilgtspējību centīsies panākt, izveidojot ekspertu virtuālu tīklu, iesaistot tajā ekspertus no semināru dalībnieku vidus. Tādus ekspertus varētu iekļaut arī valstu delegācijās uz BTIK sanāksmēm, un viņi varētu sniegt ieguldījumu zinātnes un tehnoloģijas norišu izskatīšanā.

1.3.   Projekts Nr. 3. BTIK īstenošanas spēju veidošana

1.3.1.   Projekta mērķis

Septītajā pārskata konferencē atkārtoti tika apstiprināts tas, ka vajadzīgo valstu pasākumu ieviešana un īstenošana palielinātu BTIK efektivitāti. Minētajā konferencē līgumslēdzējas valstis tika aicinātas pieņemt likumdošanas, administratīvus, tiesu un cita veida pasākumus, tostarp informētības palielināšanas pasākumus un rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai pastiprinātu BTIK īstenošanu vietējā mērogā un lai nodrošinātu mikrobioloģisku vai citu bioloģisku aģentu vai toksīnu drošumu un drošību. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP un Padomes Lēmumu 2012/421/KĀDP, ne vairāk kā astoņām valstīm tiks nodrošinātas paplašinātas BTIK īstenošanas atbalsta programmas.

1.3.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Atbilstīgu likumdošanas vai administratīvu pasākumu, tostarp krimināltiesību noteikumu, pieņemšana, aptverot visu to aizliegumu un preventīvo pasākumu klāstu, kas paredzēti BTIK un kas izstrādāti septītajā pārskata konferencē;

b)	efektīva īstenošana un ieviešana, lai novērstu BTIK pārkāpumus un piemērotu sankcijas pārkāpumu gadījumos;

c)	labāka koordinācija un visu BTIK procesā iesaistīto ieinteresēto personu, arī valstu un reģionu bioloģiskā drošuma asociāciju, parlamentāriešu un privātā sektora sadarbības tīklu veidošana, lai veicinātu efektīvu konvencijas īstenošanu;

d)	informētības palielināšanas programmu, rīcības kodeksu un bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības standartu popularizēšana;

e)	valstu mehānismu izveide vai stiprināšana, lai apkopotu nepieciešamo informāciju un iesniegtu ikgadējos uzticības veicināšanas pasākumus (UVP);

f)	lielāks to līgumslēdzēju valstu skaits, kuras regulāri piedalās UVP apmaiņas pasākumos un iesniegtās informācijas kvalitātes uzlabošanās;

g)	lielāks to līgumslēdzēju valstu skaits, kuras savus UVP ziņojumus iesniedz elektroniskā formā;

h)	lielāks to līgumslēdzēju valstu skaits, kuras sniedz aktīvu ieguldījumu zinātnes un tehnoloģiju norišu pārskatīšanā saistībā ar BTIK;

i)	plašāka valstu zinātniska sadarbība jomās, kas saistītas ar BTIK; un

j)	jaunattīstības valstu zinātnieku, kuri piedalās šādās programmās, uzlabota tehniska kompetence un izpratne.

1.3.3.   Projekta apraksts

Katra programma ilgs apmēram 12 mēnešus, tajā iesaistīs ES delegācijas un CBRN izcilības centrus saņēmējvalstīs un attiecīgā gadījumā – ANO reģionālos atbruņošanās birojus, un tajā būs šādi elementi:

a)	sākotnējais valsts līmeņa seminārs, lai kopā pulcētu visas attiecīgās vietējās aģentūras un ieinteresētās personas un lai iepazīstinātu ar BTIK, apzinātu motivētus un uzticamus vietējos partnerus, kā arī lai veiktu vajadzību un prioritāšu sākotnēju izvērtējumu;

b)	esošās UVP rokasgrāmatas un valstīm domātā īstenošanas ceļveža izmantošana un BTIK kontaktpunktiem adresēta atbilstoša informācija vai e-mācības par to, kā izmantot elektronisko platformu, kad tā sāks darboties;

c)	tāda strukturēta rīcības plāna izstrādāšana, kas īpaši pielāgots saņēmējvalstij un kas programmas gaitā būtu saistīts ar dažādu palīdzības sniedzēju apmeklējumiem un/vai semināriem, kā arī ar apmācību, ko sniedz ES dalībvalstīs vai citviet;

d)

rīcības plāna izpilde, atbalsta sniedzējiem veicot attiecīgas atbalsta darbības (piemēram, tiesību aktu izstrādi, apmācību bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā, divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, UVP sagatavošanu un iesniegšanu, policijas apmācību, informētības palielināšanu zinātniekiem, atbildes rīcības plānošanu ārkārtas situācijām utt.); un

e)	nobeiguma seminārs pēc pasākumu pabeigšanas, kurā tiks apkopots paveiktais, aģentūras informēs par to veiktajiem pasākumiem un panākumiem un tiks izvērtētas vajadzības sniegt papildu vai turpmāku palīdzību.

Lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu palīdzību, tiks rīkots seminārs, kas paredzēts ES ekspertiem, kuri saistībā ar šo projektu palīdz saņēmējvalstīm, un tā mērķis būs pārrunāt paraugpraksi un atbilstīgi sagatavoties palīdzības pasākumiem.

1.4.   Projekts Nr. 4. Atbalsts starpsesiju programmai un gatavošanās astotajai pārskata konferencei

1.4.1.   Projekta mērķis

Šī programma ir vērsta uz to, lai mobilizētu BTIK līgumslēdzējas valstis aktīvi piedalīties astotajā pārskata konferencē, organizējot reģionālus un apakšreģionālus seminārus un dodot iespējas apsvērt un apspriest galvenos 2012.–2015. gada starpsesiju programmas tematus.

Tas ietver arī praktisku atbalstu tematiem, kuri apspriesti starpsesiju programmā, piemēram, VII pantam un koncepcijai par salīdzinošā izvērtējuma mehānismu.

1.4.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Palielināta informētība par BTIK un astoto pārskata konferenci 2016. gadā un par tās nozīmi BTIK turpmākai attīstībai;

b)	visaptverošs un starpreģionāls dialogs par jautājumiem, kurus paredzēts apspriest astotajā pārskata konferencē;

c)	sagatavoti vairāki priekšlikumi jaunām ierosmēm, ko īstenot pēc astotās pārskata konferences, un plašs atbalsts to pieņemšanai astotajā pārskata konferencē;

d)	salīdzinošā izvērtējuma mehānisma koncepcijas turpmāka izstrāde saistībā ar BTIK. Atbalstu varētu sniegt, piemēram, viena vai vairāku šādu pasākumu organizēšanai trešās valstīs un vērtīgas pieredzes apzināšanai saistībā ar minētās koncepcijas nozīmi; un

e)	tādas saistībā ar ebolas uzliesmojumu Rietumāfrikā gūtās pieredzes apzināšana, kura ir noderīga BTIK VII un X panta īstenošanai.

1.4.3.   Projekta apraksts

Tiks organizēta reģionālu un apakšreģionālu semināru virkne, lai pievērstos 2012.–2015. gada starpsesiju programmas tematiem un lai palīdzētu nākamās pārskata konferences priekšsēdētājam pirms astotās pārskata konferences un tās laikā nolūkā veicināt BTIK turpmāku attīstību; to mērķis būs reģionālā un apakšreģionālā mērogā veicināt kopīgu izpratni, apspriežot priekšlikumus par jautājumu turpmāku risināšanu. Šādi semināri varētu notikt līdztekus iepriekš aprakstītajiem zinātnes un tehnoloģiju semināriem, lai pēc iespējas izdevīgāk izmantotu resursus un ekspertus un lai veicinātu dialogu un saskari starp zinātniekiem – neatkarīgi no viņu institucionālās piederības – un politikas veidotājiem. Vajadzības gadījumā pasākumi tiks organizēti arī Ženēvā. Tādēļ šajos semināros vajadzētu censties panākt arī zinātnieku un rūpniecības un profesionālo asociāciju pārstāvju piedalīšanos. Tas veicinātu plaša tādu līgumslēdzēju valstu loka izveidi, kuras iestājas par pakāpenisku BTIK nostiprināšanu. Ar semināriem būtu saistīta sponsorēšanas programma, lai dotu iespēju dalībniekiem no jaunattīstības valstīm, kas ir līgumslēdzējas puses, piedalīties semināros un astotajā pārskata konferencē. Šajā sakarā var izskatīt iespējas, kā BTIK sanāksmju laikā iedibināt kontaktus starp sponsorētajiem dalībniekiem un ES dalībvalstu delegāciju pārstāvjiem.

Vērtīgi būtu apsvērt, kā praksē ieviest BTIK VII pantu, ņemot vērā bagātīgo pieredzi, kas gūta no ebolas uzliesmojuma Rietumāfrikā. Tiks uzsākta gūtās pieredzes izskatīšana, pievēršoties uzliesmojuma sekām un starptautiskajai atbildes rīcībai saistībā ar BTIK VII panta īstenošanu, taču arī aptverot aspektus par X panta atbilstību zinātniskās sadarbības un terapijas un vakcīnu izstrādes ziņā. Tiks sagatavots ziņojums līgumslēdzēju valstu apsvēršanai, tām gatavojoties astotajai pārskata konferencei.

Starp ieinteresētajām līgumslēdzējām valstīm tiks veikts vismaz viens salīdzinošā izvērtējuma mehānisma pasākums, lai paplašinātu atbalstu šai koncepcijai un lai turpinātu izskatīt šīs koncepcijas nozīmi. Šis pasākums balstīsies uz Francijā 2013. gadā veikto pasākumu un Beniluksa valstīs 2015. gadā veikto pasākumu ar mērķi sagatavot ziņojumu līgumslēdzējām valstīm apsvēršanai pirms astotās pārskata konferences. Tiks veikts arī pētījums par to, kā padarīt efektīvākus BTIK V panta noteikumus saistībā ar konsultācijām starp līgumslēdzējām valstīm.

1.5.   Projekts Nr. 5. Atbalsts ANO ģenerālsekretāra mehānismam

1.5.1.   Projekta mērķis

Sniegt atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra mehānisma stiprināšanai iespējamas ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču lietošanas izmeklēšanai (ĢSM).

1.5.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

Palielināta ĢSM gatavība, tostarp darbības saskaņā ar 2013. gada ANO izmeklēšanas misijas Sīrijā gūtās pieredzes pasākuma rezultātiem:

a)	paplašināts apmācītu ekspertu saraksts (pamata un specializētie mācību pasākumi – iecerēts noorganizēt trīs mācību kursus);

b)	sasaukta ĢSM ieinteresēto personu ievada sanāksme (viena sanāksme), kas paredzēta kā sadarbības mehānisms organizācijas iekšienē un starp organizācijām, tostarp situācijā, kad ĢSM nav aktivizēts, lai regulāri izvērtētu ĢSM un vēl vairāk to nostiprinātu;

c)	starporganizāciju mācību pasākumi – apmācība, ko kopīgi organizē ANO un citas starptautiskas organizācijas, lai izmantotu un labāk koordinētu esošos līdzekļus un paraugpraksi, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un novērstu centienu dublēšanos (iecerēts sasaukt divus mācību pasākumus).

1.5.3.   Projekta apraksts

Papildus pastāvīgam atbalstam, ko sniedz pamata un specializētiem mācību kursiem, ko regulāri piedāvā ĢSM sarakstam izvirzītajiem ekspertiem, ir arī vairāki citi ar ĢSM saistīti pasākumi, kurus var uzskatīt par nozīmīgiem pasākumiem saistībā ar šo projektu. Šajā sakarā īpaši svarīgas ir darbības, ar kurām inter alia cenšas īstenot iepriekš minētos secinājumus no ANO misijā Sīrijā gūtās pieredzes apkopošanas pasākuma, un tādējādi stiprināt ĢSM ilgtermiņā.

1.6.   Projekts Nr. 6. Palīgrīki, ar ko veicināt informētību, izglītību un iesaistīšanos

1.6.1.   Projekta mērķis

Radīt konkrētus un praktiskus rīkus, materiālus un pieejas, lai varētu veikt iepriekšējos projektos aprakstītās darbības. Šādus rīkus izstrādās formātos, kas piemēroti to mērķauditorijām, tostarp drukātā versijā, un parasti tie tiks tulkoti visās oficiālajās ANO valodās. Popularizēt, lai tiktu izmantoti agrāko ES darbību laikā izstrādātie rīki: UVP rokasgrāmata un valstīm domāts īstenošanas ceļvedis.

1.6.2.   Gaidāmie projekta rezultāti

a)	Atbalsts iepriekš aprakstītajiem projektiem;

b)	palielināta informētība par bioloģisko ieroču jautājumiem, atbildīgu zinātnisko pētījumu veikšanu un ētiskiem jautājumiem studentu un viņu skolotāju starpā;

c)	plaša tādu informatīvu materiālu izplatīšana, kuros aplūkota BTIK un plašāki jautājumi, kas saistīti ar iespējamu ļaunprātīgu bioloģijas izmantošanu.

1.6.3.   Projekta apraksts

Vairākus projektus var noteikt jau tagad, bet pārējie noskaidrosies tad, kad projekts tiks uzsākts. Pirmajā kategorijā ietilpst, piemēram, tīmeklī pieejams mācību līdzeklis un mācību materiāli augstskolu studentiem un/vai vidusskolu audzēkņiem, kuri mācās bioloģiju, un skolotājiem. Šajā sakarā nozīmīga būs tādu paņēmienu izmantošana kā aktīva mācīšanās un jaukta tipa mācīšanās, kā arī koordinācija ar esošajām ierosmēm, piemēram, Bredfordas universitātes sadarbībā ar citiem partneriem veikto darbu. Arī BTIK interneta vietnes un materiālu, kas sagatavoti saskaņā ar šo un agrākiem Padomes lēmumiem, tulkošana ir identificējams kā nepieciešams projekts.

2.   PROCESUĀLI ASPEKTI, KOORDINĀCIJA

Koordinācijas komiteja sāks projektu īstenošanu, lai noteiktu ar sadarbību saistītās procedūras un praktiskos pasākumus. Koordinācijas komiteja regulāri, vismaz reizi sešos mēnešos, pārskatīs projektu īstenošanu, arī izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

Koordinācijas komitejā būs AP un ANO ALB/BTIK Īstenošanas atbalsta grupas (ĪAG) pārstāvji.

Visus saskaņā ar šo lēmumu iesniegtus palīdzības un sadarbības pieteikumus no līgumslēdzējām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, iesniedz ANO ALB/BTIK ĪAG. ANO ALB/BTIK ĪAG attiecīgi pārskatīs un izvērtēs minētos pieteikumus un iesniegs ieteikumus Koordinācijas komitejai. Koordinācijas komiteja izskatīs palīdzības lūgumu pieteikumus, kā arī rīcības plānus un to īstenošanu. Pēc AP ierosinājuma un ņemot vērā diskusiju rezultātus Koordinācijas komitejā, AP, apspriežoties ar kompetentajām Padomes darba grupām, pieņems galīgo lēmumu par atbalsta saņēmējvalstīm.

Lai nodrošinātu nopietnu atbildības uzņemšanos un ES ierosināto un saņēmējvalstu veikto pasākumu stabilitāti, ir paredzēts, ka, ja vien iespējams, izraudzītām saņēmējvalstīm lūgs izstrādāt rīcības plānus, kuros inter alia būs izklāstīts konkrēts finansēto pasākumu (tostarp no valsts līdzekļiem) veikšanas grafiks, dati par projekta apjomu un ilgumu un galvenās ieinteresētās personas. ANO ALB/BTIK ĪAG vai ES dalībvalstis attiecīgā gadījumā tiks iesaistītas minēto rīcības plānu izstrādē. Projektus īstenos saskaņā ar rīcības plāniem.

3.   ZIŅOJUMU SNIEGŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

ANO ALB/BTIK ĪAG iesniedz AP sešu mēnešu progresa ziņojumus par projektu īstenošanu. Papildus minētajam tiek iesniegti ziņojumi par atsevišķiem ar palīdzību saistītiem pasākumiem, kas saņēmējvalstīs notiek atbilstīgi izveidotajiem rīcības plāniem. Ziņojumus nosūta attiecīgajai Padomes darba grupai gūto panākumu izvērtēšanai un vispārējam projektu novērtējumam, un iespējamu turpmāko pasākumu ierosināšanai.

Kad vien iespējams, BTIK līgumslēdzējas valstis tiks informētas par projektu īstenošanu, tostarp ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību. No saņēmējvalstīm prasīs, lai tās ziņo BTIK sanāksmēm par to labā veikto darbību īstenošanu un iznākumu un lai pienācīgi atzīst ES sniegto atbalstu.

4.   ES DALĪBVALSTU EKSPERTU DALĪBA

Lēmuma veiksmīgai īstenošanai ir vajadzīga aktīva ES dalībvalstu ekspertu iesaiste. ANO ALB/BTIK ĪAG tiks mudināta izmantot minēto ekspertu zināšanas. Lēmumā paredz segt ekspertu misiju izmaksas saistībā ar projektu īstenošanu.

Paredzams, ka par paredzēto palīdzības apmeklējumu (piemēram, juridiskas palīdzības vai palīdzības ar UVP) standarta praksi uzskatīs apmeklējumu, kurā dodas ne vairāk kā trīs eksperti un kas nav ilgāks par piecām dienām.

Lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu palīdzību, tiks rīkots seminārs, kas paredzēts ES ekspertiem, kuri saistībā ar šo projektu palīdz saņēmējvalstīm, un tā mērķis būs pārrunāt paraugpraksi un atbilstīgi sagatavoties palīdzības pasākumiem un apkopot palīdzības materiālus, piemēram, prezentācijas un publikācijas.

5.   DARBĪBAS ILGUMS

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 36 mēneši.

6.   ATBALSTA SAŅĒMĒJI

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektu Nr. 1 būs valstis, kas nav BTIK līgumslēdzējas (gan parakstītājvalstis, gan tās, kuras nav parakstījušas), attiecībā uz vispārējās piemērošanas darbībām, tostarp attiecīgā gadījumā privātais sektors, akadēmiskās aprindas un NVO.

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektu Nr. 2 būs līgumslēdzējas valstis, kurām palīdzēs veikt novērtējumu par zinātnes un tehnoloģiju attīstības sekām BTIK, zinātnisko aprindu pārstāvji, starptautiskas, reģionālas un valstu zinātniskas asociācijas, akadēmiskās aprindas un rūpniecība.

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektu Nr. 3 attiecībā uz spēju veidošanas darbībām ir BTIK līgumslēdzējas valstis; īpaša uzmanība tiks pievērsta tām valstīm, kuras BTIK pievienojušās nesen, savukārt atbalsta saņēmēji saistībā ar X panta darbībām būs atsevišķi zinātnieki, zinātniskas konferences un iestādes.

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektu Nr. 4 būs BTIK līgumslēdzējas valstis, jo īpaši amatpersonas, kas strādā ar BTIK jautājumiem, piemēram, tās, kas ieceltas par valstu kontaktpunktiem, un tās, kas strādā pastāvīgajās misijās Ženēvā, eksperti, kas uzaicināti piedalīties semināros un salīdzinošā izvērtējuma mehānismā, un tie, kas iesaistīti V un VII panta pētījumu sagatavošanā.

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektu Nr. 5 būs ĢSM sarakstā iekļautie eksperti, ĢSM mācību kursu un pasākumu dalībnieki un ieinteresēto personu sanāksmju dalībnieki.

Atbalsta saņēmēji saistībā ar projektu Nr. 6 būs personas, kas sagatavo attiecīgos materiālus, kā arī personas, kas tos izmanto, piemēram, studenti un skolotāji, rūpniecības amatpersonas un NVO.

7.   TREŠO PUŠU PĀRSTĀVJI

Lai veicinātu reģionu atbildības uzņemšanos un projektu stabilitāti, ar šo lēmumu piešķir līdzekļus tādu ekspertu līdzdalībai, kas nāk no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tostarp no attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām. Tiks finansēta UNODA/BTIK ĪAG dalība BTIK semināros un sanāksmēs. BTIK sanāksmju priekšsēdētāja piedalīšanos var finansēt katrā gadījumā atsevišķi.

8.   ĪSTENOTĀJA STRUKTŪRA – PERSONĀLA JAUTĀJUMI

Tā kā šajā lēmumā paredzētie ANO ALB pasākumi nav iekļauti budžetā, būs vajadzīgs papildu personāls.

9.   ES REDZAMĪBA

ANO ALB veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai plašāk informētu par to, ka rīcību finansē Eiropas Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto un publicēto ES ārējo darbību ziņošanas un pārredzamības rokasgrāmatu. Tādējādi ANO ALB nodrošinās Savienības ieguldījuma pamanāmību ar pienācīgu atpazīstamības uzlabošanu un publicitāti, uzsverot Savienības nozīmi, nodrošinot tās darbību pārredzamību un palielinot informētību par lēmuma pieņemšanas iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu lēmumam un šā atbalsta rezultātus. Projektā sagatavotajā materiālā Savienības karogs tiks attēlots labi pamanāmā vietā saskaņā ar Savienības norādēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.