EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R1095

Komisijas Regula (ES) 2015/1095 (2015. gada 5. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 177, 8.7.2015, p. 19–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/01/2017

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1095/oj

8.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/19


KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/1095

(2015. gada 5. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

pēc apspriešanās ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantā minēto Apspriežu forumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuru pārdošanas un tirdzniecības apjoms ir ievērojams, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus.

(2)

Komisija 2008. gada 21. oktobrī izstrādāja darba plānu 2009.–2011. gadam (2) saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, kurā noteikts, ka prioritārā kārtā īstenošanas pasākumi būtu jāpieņem par dzesēšanas un sasaldēšanas iekārtām, tai skaitā profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, lai analizētu Savienībā parasti izmantotu dzesēšanas un sasaldēšanas iekārtu, tostarp profesionālo aukstumiekārtu, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapju, kondensācijas iekārtu un procesa dzesinātāju, tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām un pusēm no Savienības un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)

Pie dzesēšanas un sasaldēšanas iekārtām pieskaita vēl piekto ražojumu grupu – aukstuma kameras –, taču tās ir nošķirtas, jo tām piemīt no citām iekārtām ļoti atšķirīgi parametri, tāpēc pašlaik šajā regulā aukstuma kameras netiks aplūkotas.

(5)

Runājot par profesionālajām aukstumiekārtām, nav nepieciešams noteikt ekodizaina prasības tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar aukstumaģentu izmantošanu, jo sadzīves un komerciālo aukstumiekārtu tirgū aizvien plašāk tiek izmantoti aukstumaģenti ar zemu globālās sasilšanas potenciālu (GSP), un tas liek domāt, ka līdzīgas tendences būs novērojamas arī profesionālo aukstumiekārtu tirgū.

(6)

Runājot par procesa dzesinātājiem, ir lietderīgi noteikt ekodizaina prasības tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar aukstumaģentu izmantošanu, jo tas pastiprinās tirgus virzību uz tādu aukstumaģentu izmantošanu, kam ir zems globālās sasilšanas potenciāls (GSP) un kas turklāt bieži vien ir energoefektīvāki.

(7)

Runājot par kondensācijas iekārtām, pastāv nepatentētas tehnoloģijas, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saistībā ar aukstumaģentu izmantošanu, proti, var izmantot aukstumaģentus, kam ir mazāka kaitīgā ietekme uz vidi. Tomēr vēl nav pilnīgi skaidrs, cik rentabla ir šādu tehnoloģiju izmantošana kondensācijas iekārtās un kā tā ietekmē energoefektivitāti, jo pašlaik šīs tehnoloģijas ir vai nu ļoti maz izplatītas, vai arī ar šādām tehnoloģijām aprīkotu kondensācijas iekārtu tirgus daļa ir ļoti maza.

(8)

Tā kā aukstumaģenti ir aplūkoti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 842/2006 (3) un tā kā Komisija 2012. gada 7. novembrī ierosināja minēto regulu pārskatīt, šajā regulā nav jāparedz konkrēti aukstumaģentu izmantošanas ierobežojumi. Tomēr ekodizaina prasībās kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem vajadzētu paredzēt bonuspunktus, lai veicinātu tirgus virzību uz tādu aukstumaģentu izmantošanu, kam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi, jo tas ļautu noteikt zemāku energoefektivitātes prasību minimumu kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem, kuros paredzēts izmantot aukstumaģentus ar zemu GSP. Vēlākā pārskatīšanā izvērtēs, kādu režīmu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem piemērot ražojumiem, kuros izmanto aukstumaģentus ar augstu GSP.

(9)

Šajā regulā par būtisku profesionālo aukstumiekārtu, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapju, kondensācijas iekārtu un procesa dzesinātāju vides aspektu ir atzīts energopatēriņš lietošanas posmā.

(10)

Priekšizpētē konstatēts, ka profesionālajām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem nav nepieciešams noteikt prasības attiecībā uz citiem Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem.

(11)

Aplēsts, ka ar kondensācijas iekārtām, procesa dzesinātājiem un profesionālajām aukstumiekārtām saistītais gada elektroenerģijas patēriņš 2012. gadā bija 116,5 TWh, kas atbilst 47 Mt CO2 emisiju. Ja netiks veikti īpaši pasākumi, paredzams, ka gada elektroenerģijas patēriņš 2020. gadā sasniegs 134,5 TWh un 2030. gadā – 154,5 TWh, kas atbilst attiecīgi 54,5 un 62,5 Mt CO2. Sagaidāms, ka šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/1094 (4), paredzētie pasākumi ļaus līdz 2020. gadam gadā ietaupīt 6,3 TWh un līdz 2030. gadam 15,6 TWh salīdzinājumā ar situāciju, ja nekādi pasākumi netiktu veikti.

(12)

Priekšizpēte liecina, ka energopatēriņu lietošanas posmā varētu ievērojami samazināt, ja izmantotu rentablas, nepatentētas tehnoloģijas, kas samazina šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopizmaksas.

(13)

Ar ekodizaina prasībām varētu visā Savienībā harmonizēt energopatēriņa prasības profesionālajām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem, kas savukārt palīdzēs uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzlabot šo ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus.

(14)

Ekodizaina prasībām nevajadzētu ietekmēt profesionālo aukstumiekārtu, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapju, kondensācijas iekārtu un procesa dzesinātāju funkcionalitāti vai cenu no galalietotāja viedokļa, un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību vai vidi.

(15)

Ekodizaina prasības būtu jāievieš pakāpeniski, lai ražotājiem būtu pietiekami daudz laika šajā regulā aplūkoto ražojumu pārveidošanai. Ieviešanas grafikam jābūt tādam, lai ņemtu vērā izmaksu ietekmi uz ražotājiem, tomēr nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(16)

Ražojumu parametri būtu jāmēra un jāaprēķina, izmantojot mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami un kurās ņemtas vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, tostarp, ja tādi ir, harmonizētie standarti, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas pēc Komisijas lūguma saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (5).

(17)

Lai noteiktu profesionālu aukstumiekārtu gada enerģijas patēriņu, izmanto jēdziena “darba temperatūra sasaldēšanas režīmā” definīciju; šī temperatūra nav saistīta ar pārtikas nekaitīguma tiesību aktiem, lai gan pārtikas nekaitīguma apsvērumi ir ņemami vērā.

(18)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktu šajā regulā nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(19)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(20)

Lai vēl vairāk ierobežotu profesionālo aukstumiekārtu, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapju, kondensācijas iekārtu un procesa dzesinātāju ietekmi uz vidi, ražotājiem būtu jāsniedz informācija par to demontāžu, pārstrādi un/vai nodošanu atkritumos.

(21)

Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka orientējoši kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu plaši pieejamu informāciju par profesionālo aukstumiekārtu, kondensācijas iekārtu un procesa dzesinātāju aprites cikla ekoloģiskiem raksturlielumiem.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka ekodizaina prasības profesionālu aukstumiekārtu un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapju laišanai tirgū.

Šo regulu piemēro no elektrotīkla darbināmiem ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem un no elektrotīkla darbināmām profesionālām aukstumiekārtām, tostarp tām, ko tirgo pārtikas produktu un dzīvnieku barības turēšanai aukstumā.

Tomēr to nepiemēro šādiem ražojumiem:

a)

profesionālas aukstumiekārtas, ko galvenokārt darbina no citiem enerģijas avotiem, nevis ar elektroenerģiju;

b)

profesionālas aukstumiekārtas, kas darbojas ar attālinātu kondensācijas iekārtu;

c)

atvērtas konstrukcijas aukstumskapji, ja to primārā funkcija nosaka, ka tiem katrā ziņā jābūt vaļējiem;

d)

aukstumskapji, kas īpaši paredzēti pārtikas pārstrādei; ar to, ka ir viens nodalījums, kura neto tilpums ir mazāks par 20 % no skapja kopējā neto tilpuma un kurš īpaši paredzēts pārtikas pārstrādei, nepietiek, lai kvalificētos izņēmumam;

e)

aukstumskapji, kas īpaši paredzēti sasaldētu pārtikas produktu atlaidināšanai kontrolētos apstākļos; ar to, ka ir viens nodalījums, kas īpaši paredzēts sasaldētu pārtikas produktu atlaidināšanai kontrolētos apstākļos, nepietiek, lai kvalificētos izņēmumam;

f)

aukstumletes;

g)

vitrīnas un citi līdzīgas formas aukstumskapji, kas galvenokārt paredzēti pārtikas produktu izstādīšanai un pārdošanai līdztekus turēšanai aukstumā un glabāšanai;

h)

aukstumskapji, kuros neizmanto tvaika kompresijas dzesēšanas ciklu;

i)

ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapji un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas kameras, kuru ietilpība pārsniedz 300 kg pārtikas produktu;

j)

pastāvīga procesa ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas iekārtas;

k)

pēc pasūtījuma izgatavotas profesionālas aukstumiekārtas un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapji, kurus izgatavo vienā eksemplārā pēc individuāla pasūtītāja specifikācijas un kuri nav līdzvērtīgi citām profesionālām aukstumiekārtām, kas aprakstītas I pielikuma 10. definīcijā, vai ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kas aprakstīti I pielikuma 11. definīcijā;

l)

iebūvēti aukstumskapji;

m)

riteņplauktu aukstumskapji un abpusverami aukstumskapji;

n)

statiskās dzesēšanas aukstumskapji;

o)

sasaldēšanas lādes.

2.   Ar šo regulu nosaka ekodizaina prasības tādu kondensācijas iekārtu laišanai tirgū, kas darbojas zemā un/vai vidējā temperatūrā.

Tomēr to nepiemēro šādiem ražojumiem:

a)

kondensācijas iekārtas ar iztvaikotāju, kas var būt integrēts iztvaikotājs, piemēram, monobloka iekārtās, vai attālināts iztvaikotājs, piemēram, sadalītajās iekārtās;

b)

kompresoru mezgli vai kompresoru agregāti, kas neietver kondensatoru;

c)

kondensācijas iekārtas, kurās kondensators par siltumnesēju neizmanto gaisu.

3.   Ar šo regulu nosaka arī ekodizaina prasības tādu procesa dzesinātāju laišanai tirgū, kurus paredzēts darbināt zemā vai vidējā temperatūrā.

Tomēr to nepiemēro šādiem ražojumiem:

a)

procesa dzesinātāji, ko paredzēts darbināt augstā temperatūrā;

b)

procesa dzesinātāji, kuros izmanto tikai iztvaices kondensatorus;

c)

pēc pasūtījuma izgatavoti procesa dzesinātāji, ko izgatavo vienā eksemplārā un montē uz vietas;

d)

absorbcijas dzesinātāji.

2. pants

Definīcijas

1.   Piemēro šādas definīcijas:

a)

“profesionāla aukstumiekārta” ir termoizolēta aukstumiekārta ar vienu vai vairākiem nodalījumiem, kam var piekļūt pa vienām vai vairākām durvīm vai atvilktnēm, kura spēj pastāvīgi nodrošināt pārtikas produktu temperatūru noteiktās atdzesēšanas vai sasaldēšanas režīma robežās, izmantojot tvaika kompresijas ciklu, un kura paredzēta pārtikas produktu uzglabāšanai, izņemot mājsaimniecībās, un nav paredzēta, lai produktus demonstrētu patērētājiem vai lai patērētāji tiem varētu piekļūt;

b)

“ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapis” ir termoizolēta aukstumiekārta, kas pamatā paredzēta tikko pagatavotu karstu pārtikas produktu straujai atdzesēšanai līdz temperatūrai, kas zemāka par + 10 °C, vai straujai sasaldēšanai līdz temperatūrai, kas zemāka par – 18 °C;

c)

“ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas kamera” ir nodalījums, kura durvis un iekšējā platība ir pietiekami liela, lai tajā varētu ieiet cilvēks; tā pamatā paredzēta karstu pārtikas produktu straujai atdzesēšanai līdz temperatūrai, kas zemāka par + 10 °C, vai straujai sasaldēšanai līdz temperatūrai, kas zemāka par – 18 °C;

d)

“ietilpība” attiecībā uz ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem nozīmē pārtikas daudzumu pēc masas, kuru šāds skapis var strauji atdzesēt līdz temperatūrai, kas zemāka par + 10 °C, vai strauji sasaldēt līdz temperatūrai, kas zemāka par – 18 °C;

e)

“pastāvīga procesa ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas iekārta” ir ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapis, kas aprīkots ar konveijera lenti, pa kuru virzās pārtikas produkti; tādējādi notiek nepārtraukts pārtikas ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas process;

f)

“pārtikas produkti” ir pārtika, sastāvdaļas, dzērieni, tostarp vīns, un citi produkti, kas galvenokārt paredzēti patēriņam un kuriem nepieciešama dzesināšana noteiktā temperatūrā;

g)

“iebūvēts aukstumskapis” ir fiksēta aukstumiekārta, kuru paredzēts uzstādīt skapī, iepriekš sagatavotā nišā telpas sienā vai līdzīgā vietā, kur nepieciešama furnitūras apdare;

h)

“riteņplauktu aukstumskapis” ir profesionāla aukstumiekārta, tostarp ar vienu nodalījumu, kurā iestumj produktu plauktus uz riteņiem;

i)

“abpusverams aukstumskapis” ir profesionāla aukstumiekārta, kas atverama no abām pusēm;

j)

“statiskas dzesēšanas aukstumskapis” ir aukstumskapis bez iekšējas piespiedu gaisa cirkulācijas, kas īpaši paredzēts pret temperatūras svārstībām jutīgu pārtikas produktu glabāšanai vai lai novērstu nefasētu produktu izžūšanu uzglabāšanas laikā, un kuram ir vairāk nekā viens statiskās dzesēšanas nodalījums;

k)

“lieljaudas aukstumiekārta” ir profesionāla aukstumiekārta, kuras visos nodalījumos ir iespējams pastāvīgi nodrošināt paredzēto temperatūru noteiktajās atdzesēšanas vai sasaldēšanas režīma robežās atbilstoši IV pielikuma 3. tabulā norādītās 5. klimata klases apkārtējās vides apstākļiem;

l)

“atvērtas konstrukcijas aukstumskapis” ir profesionāla aukstumiekārta, kuras aukstumkamerai var piekļūt no ārpuses, neatverot durvis vai atvilktni; ar to, ka ir viens nodalījums, kuram var piekļūt no ārpuses, neatverot durvis vai atvilktni, un kura neto tilpums ir mazāks par 20 % no profesionālās aukstumiekārtas kopējā tilpuma, nepietiek, lai iekārtu uzskatītu par šādu aukstumskapi;

m)

“aukstumlete” ir profesionāla aukstumiekārta ar vienu vai vairākām durvīm vai atvilktnēm iekārtas priekšējā daļā un atverēm iekārtas augšējā virsmā, kuriem var viegli piekļūt, lai ievietotu traukus produktu, piemēram, bet ne tikai, picas piedevu vai salātu, īslaicīgai uzglabāšanai;

n)

“sasaldēšanas lāde” ir pārtikas sasaldēšanas iekārta, kuras nodalījumam(-iem) var piekļūt no augšas vai arī kam ir gan tādi nodalījumi, kas atveras no augšas, un tādi, kas atveras no sāniem, taču no augšas atveramā(-o) nodalījuma(-u) bruto tilpums pārsniedz 75 % no iekārtas kopējā bruto tilpuma;

o)

“kondensācijas iekārta” ir ražojums, kurā integrēts vismaz viens elektrisks kompresors un viens kondensators, kas spēj pazemināt un pastāvīgi uzturēt zemu vai vidēju temperatūru aukstumiekārtas vai aukstumsistēmas iekšienē, izmantojot tvaika kompresijas ciklu, kad tas pievienots iztvaikotājam un izplešanās ierīcei;

p)

“zema temperatūra” nozīmē, ka kondensācijas iekārta spēj nodrošināt nominālo dzesēšanas jaudu pie iztvaikošanas piesātinājuma temperatūras – 35 °C;

q)

“vidēja temperatūra” nozīmē, ka kondensācijas iekārta spēj nodrošināt nominālo dzesēšanas jaudu pie iztvaikošanas piesātinājuma temperatūras – 10 °C;

r)

“nominālā dzesēšanas jauda” ir kW izteikta dzesēšanas jauda, kādu kondensācijas iekārta ļauj sasniegt tvaika kompresijas ciklam, kad tā pievienota iztvaikotājam un izplešanās ierīcei un darbojas pie pilnas slodzes; to mēra nominālajos standartapstākļos, kur iestatītā references apkārtnes temperatūra ir 32 °C;

s)

“procesa dzesinātājs” ir ražojums, kurā integrēts vismaz viens kompresors un viens iztvaikotājs, kas spēj pazemināt un pastāvīgi uzturēt dzesēšanas šķidruma temperatūru, nodrošinot atdzesēšanas režīmu aukstumiekārtā vai atdzesēšanas sistēmā; tajā var būt integrēts kondensators, siltumnesēja kontūra detaļas un cits palīgaprīkojums;

t)

“zema temperatūra” nozīmē, ka procesa dzesinātājs spēj nodrošināt nominālo dzesēšanas jaudu pie iekštelpu siltummaiņa turpgaitas temperatūras – 25 °C nominālajos standartapstākļos;

u)

“vidēja temperatūra” nozīmē, ka procesa dzesinātājs spēj nodrošināt nominālo dzesēšanas jaudu pie iekštelpu siltummaiņa turpgaitas temperatūras – 8 °C nominālajos standartapstākļos;

v)

“augsta temperatūra” nozīmē, ka procesa dzesinātājs spēj nodrošināt nominālo dzesēšanas jaudu pie iekštelpu siltummaiņa turpgaitas temperatūras 7 °C nominālajos standartapstākļos;

w)

“nominālā dzesēšanas jauda” ir kW izteikta dzesēšanas jauda, ko procesa dzesinātājs spēj sasniegt, darbodamies pie pilnas slodzes; to mēra nominālajos standartapstākļos, kur gaisdzeses dzesinātājiem references apkārtnes temperatūra ir 35 °C, bet ūdensdzeses dzesinātājiem ūdens temperatūra kondensatora ieejā ir 30 °C;

x)

“kompresoru mezgls” vai “kompresoru agregāts” ir ražojums, kurā integrēts vismaz viens vai vairāki elektriskās piedziņas dzesēšanas kompresori un vadības sistēma;

y)

“absorbcijas dzesinātājs” ir procesa dzesinātājs, kurā dzesēšana notiek absorbcijas procesā, par enerģijas avotu izmantojot siltumu;

z)

“iztvaices kondensācijas dzesinātājs” ir procesa dzesinātājs, kas aprīkots ar iztvaices kondensatoru un kur aukstumaģentu dzesē ar gaisa kustības un ūdens izsmidzināšanas kombināciju.

3. pants

Ekodizaina prasības un termiņi

1.   Ekodizaina prasības profesionālām aukstumiekārtām un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem ir izklāstītas II pielikumā.

2.   Ekodizaina prasības kondensācijas iekārtām ir izklāstītas V pielikumā.

3.   Ekodizaina prasības procesa dzesinātājiem ir izklāstītas VII pielikumā.

4.   Ekodizaina prasības piemēro šādos termiņos:

a)

no 2016. gada 1. jūlija:

1)

kondensācijas iekārtas atbilst V pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā izklāstītajām prasībām;

2)

procesa dzesinātāji atbilst VII pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā izklāstītajām prasībām.

3)

profesionālās aukstumiekārtas atbilst II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

4)

lieljaudas aukstumiekārtas atbilst II pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

5)

ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapji atbilst II pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

b)

no 2018. gada 1. janvāra:

1)

profesionālās aukstumiekārtas atbilst II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā izklāstītajām prasībām;

c)

no 2018. gada 1. jūlija:

1)

kondensācijas iekārtas atbilst V pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

2)

procesa dzesinātāji atbilst VII pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

d)

no 2019. gada 1. jūlija:

1)

profesionālās aukstumiekārtas atbilst II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā izklāstītajām prasībām.

5.   Profesionālo aukstumiekārtu atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III un IV pielikumā noteiktajām metodēm.

6.   Kondensācijas iekārtu atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar VI pielikumā noteiktajām metodēm.

7.   Procesa dzesinātāju atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām metodēm.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

1.   Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktā minētā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēma vai direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma.

2.   Atbilstības novērtēšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šīs regulas II pielikuma 2. punktā, V pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā un VII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

5. pants

Tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas II, V un VII pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu iestādes piemēro šīs regulas IX, X un XI pielikumā izklāstīto verifikācijas procedūru.

6. pants

Orientējoši kritēriji

Šīs regulas XII pielikumā norādīti orientējošie kritēriji patlaban tirgū pieejamajām profesionālajām aukstumiekārtām, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem ar labākajiem raksturlielumiem.

7. pants

Pārskatīšana

Komisija šo regulu pārskata, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, un šīs pārskatīšanas rezultātus iesniedz apspriežu forumam ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem pēc regulas spēkā stāšanās dienas. Pārskatīšanā aplūko šādus aspektus:

1)

profesionālās aukstumiekārtas – novērtējums par to, cik lietderīgi būtu ieviest:

a)

ekodizaina prasības 1. panta 1. punktā minētajām iekārtām;

b)

stingrākas prasības lieljaudas aukstumiekārtām;

c)

prasību norādīt profesionālās aukstumiekārtas jaudu pārtikas dzesēšanai;

d)

metodi, kā noteikt aukstumskapju–saldēšanas skapju standarta gada enerģijas patēriņu;

e)

pārskatītu metodi, kā noteikt aukstumgaldu standarta gada enerģijas patēriņu;

2)

ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapji – novērtējums par to, cik lietderīgi būtu ieviest ekodizaina prasības šiem ražojumiem;

3)

aukstuma kameras – novērtējums par to, cik lietderīgi būtu ieviest ekodizaina prasības šiem ražojumiem;

4)

kondensācijas iekārtas un procesa dzesinātāji:

a)

novērtējums par to, cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām saistībā ar aukstumaģentiem;

b)

novērtējums par to, cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības kondensācijas iekārtām, kuru nominālā dzesēšanas jauda ir mazāka par 0,1 kW zemā temperatūrā un 0,2 kW vidējā temperatūrā, un kondensācijas iekārtām, kuru nominālā dzesēšanas jauda ir lielāka par 20 kW zemā temperatūrā un 50 kW vidējā temperatūrā;

c)

novērtējums par to, cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības kondensācijas iekārtām, kuras pārdod kopā ar iztvaikotāju, kompresoru mezgliem vai kompresoru agregātiem, kas neietver kondensatoru, un kondensācijas iekārtām, kurās kondensators par siltumnesēju neizmanto gaisu;

d)

novērtējums par to, cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības procesa dzesinātājiem, kas izmanto iztvaices kondensatorus, un procesa dzesinātājiem, kas izmanto absorbcijas tehnoloģiju;

5)

visi ražojumi – pārliecināšanās, vai ir pieejamas jaunākas versijas citētajiem avotiem, kuros norādītas GSP vērtības;

6)

visi ražojumi – pieļaujamo pielaižu vērtības verifikācijas procedūrā attiecībā uz enerģijas patēriņa izmērīto vērtību.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)  COM(2008) 660 galīgā redakcija.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2015. gada 5. maija Deleģētā regula (ES) 2015/1094, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz profesionālo aukstumiekārtu energomarķējumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 2. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).


I PIELIKUMS

II līdz XII pielikumam piemērojamās definīcijas

II līdz XII pielikumā tiek piemērotas šādas definīcijas:

Definīcijas attiecībā uz profesionālām aukstumiekārtām un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem

1.

“Neto tilpums” ir ievietojamo pārtikas produktu tilpums slodzes robežās.

2.

“Darba temperatūra dzesēšanas režīmā” nozīmē, ka aukstumiekārtā uzglabāto pārtikas produktu temperatūra tiek pastāvīgi uzturēta – 1 °C līdz 5 °C diapazonā.

3.

“Darba temperatūra sasaldēšanas režīmā” nozīmē, ka aukstumiekārtā uzglabāto pārtikas produktu temperatūra tiek pastāvīgi uzturēta zemāka par – 15 °C, kas ir augstākā temperatūra, kāda sasniegta testā ar siltāko testēšanas paku.

4.

“Universāla aukstumiekārta” ir kombinēta režīma profesionāla aukstumiekārta vai atsevišķs nodalījums iekārtā, kas nodrošina iespēju iestatīt dažādas temperatūras atdzesētu vai sasaldētu pārtikas produktu uzglabāšanai.

5.

“Kombinēta aukstumiekārta” ir profesionāla aukstumiekārta, kam ir divi vai vairāki nodalījumi ar dažādām temperatūrām pārtikas produktu atdzesēšanai un uzglabāšanai.

6.

“Aukstumskapis–saldēšanas skapis” ir kombinētas aukstumiekārtas veids, kurai vismaz viens nodalījums darbojas temperatūras režīmā produktu uzglabāšanai tikai atdzesētā veidā un viens nodalījums viens nodalījums darbojas temperatūras režīmā produktu uzglabāšanai tikai sasaldētā veidā.

7.

“Vertikāla aukstumiekārta” ir profesionāla aukstumiekārta, kuras augstums ir vienāds ar vai lielāks par 1 050 mm un kuras priekšējā daļā ir vienas vai vairākas durvis vai atvilktnes, pa kurām var piekļūt tam pašam nodalījumam.

8.

“Aukstumgalds” ir profesionāla aukstumiekārta, kuras augstums ir mazāks par 1 050 mm un kuras priekšējā daļā ir vienas vai vairākas durvis vai atvilktnes, pa kurām var piekļūt tam pašam nodalījumam.

9.

“Mazjaudas aukstumiekārta” (jeb “pusprofesionāla aukstumiekārta”) ir profesionāla aukstumiekārta, kuras visos nodalījumos ir iespējams pastāvīgi nodrošināt paredzēto temperatūru noteiktajās atdzesēšanas vai sasaldēšanas režīma robežās atbilstoši IV pielikuma 3. tabulā norādītās 3. klimata klases apkārtējās vides apstākļiem; ja aukstumiekārta spēj uzturēt temperatūru atbilstoši 4. klimata klases apkārtējās vides apstākļiem, tad šo iekārtu nevar uzskatīt par mazjaudas aukstumiekārtu.

10.

“Ekvivalenta profesionāla aukstumiekārta” ir profesionālas aukstumiekārtas modelis, kas laists tirgū ar tādu pašu neto uzglabāšanas tilpumu, tādiem pašiem tehniskajiem, efektivitātes un raksturlielumu rādītājiem un tāda paša veida nodalījumiem un ietilpību kā cits profesionālas aukstumiekārtas modelis, ko tas pats ražotājs laidis tirgū ar citu tirdzniecības koda numuru.

11.

“Ekvivalents ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapis” ir ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapja modelis, kas laists tirgū ar tādiem pašiem tehniskajiem, efektivitātes un raksturlielumu rādītājiem kā cits ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapja modelis, ko tas pats ražotājs laidis tirgū ar citu tirdzniecības koda numuru.

Definīcijas saistībā ar kondensācijas iekārtām

12.

“Nominālā dzesēšanas jauda” (PA ) ir dzesēšanas jauda, kādu kondensācijas iekārta ļauj sasniegt tvaika kompresijas ciklam, kad tā pievienota iztvaikotājam un izplešanās iekārtai un darbojas pie pilnas slodzes; to mēra nominālajos standartapstākļos, kur iestatītā references apkārtnes temperatūra ir 32 °C; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

13.

“Nominālā ieejas jauda” (DA ) ir kondensācijas iekārtai (ieskaitot kompresoru, kondensatora ventilatoru(-us) un palīgierīces) nepieciešamā ieejas elektriskā jauda, lai tā sasniegtu nominālo dzesēšanas jaudu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

14.

“Īpatnējais lietderības koeficients” (COPA ) ir kW izteikta nominālā dzesēšanas jauda, kas dalīta ar kW izteiktu nominālo ieejas jaudu, ko norāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

15.

“Lietderības koeficienti COPB , COPC un COPD ” ir kW izteikta dzesēšanas jauda, kas dalīta ar kW izteiktu ieejas jaudu, kas norādīta ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, atskaites punktos B, C un D.

16.

“Sezonas enerģijas pārveides koeficients” (SEPR) ir kondensācijas iekārtas lietderības koeficients, kad tā nodrošina dzesēšanu nominālajos standartapstākļos, kas atspoguļo slodzes un apkārtnes temperatūras mainību gada garumā; to aprēķina kā gada dzesēšanas pieprasījuma attiecību pret gada elektroenerģijas patēriņu un izsaka ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

17.

“Gada dzesēšanas pieprasījums” ir visu bina dzesēšanas pieprasījumu summa, kas reizināta ar attiecīgo binstundu skaitu.

18.

“Bina dzesēšanas pieprasījums” ir dzesēšanas pieprasījums katram gada binam, ko aprēķina kā nominālo dzesēšanas jaudu, kas reizināta ar daļējās slodzes koeficientu, un izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

19.

“Daļējā slodze” (Pc(Tj)) ir dzesēšanas slodze specifiskā apkārtnes temperatūrā Tj , ko aprēķina kā pilnu slodzi, kas reizināta ar daļējās slodzes koeficientu, kurš atbilst tai pašai apkārtnes temperatūrai Tj ; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

20.

“Daļējās slodzes koeficients” (PR(Tj)) pie specifiskās apkārtnes temperatūras Tj ir apkārtnes temperatūra Tj mīnus 5 °C, ko dala ar references apkārtnes temperatūru mīnus 5 °C; vidējās temperatūras gadījumā šo iznākumu pēc tam reizina ar 0,4 un tam pieskaita 0,6, bet zemas temperatūras gadījumā reizina ar 0,2 un pieskaita 0,8. Ja apkārtnes temperatūra ir augstāka par references apkārtnes temperatūru, daļējās slodzes koeficients ir 1. Ja apkārtnes temperatūra ir zemāka par 5 °C, daļējās slodzes koeficients ir 0,6 vidējai temperatūrai un 0,8 zemai temperatūrai. Daļējās slodzes koeficientu var izteikt vai nu kā vērtību ar precizitāti līdz trim zīmēm aiz komata, vai arī šo vērtību pareizina ar 100 un izsaka procentos ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata.

21.

“Gada elektroenerģijas patēriņš” ir vērtība, ko aprēķina šādi: saskaita visas attiecības starp katru bina dzesēšanas pieprasījumu un attiecīgo bina lietderības koeficientu un iegūto summu reizina ar attiecīgo binstundu skaitu.

22.

“Apkārtnes temperatūra” ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos.

23.

“Bins” (binj ) ir apkārtnes temperatūras Tj un binstundu h j kombinācija, kā norādīts VI pielikuma 6. tabulā.

24.

“Binstundas” (hj ) ir stundu skaits gadā, kurās apkārtnes temperatūra katram binam atbilst VI pielikuma 6. tabulā noteiktajai.

25.

“References apkārtnes temperatūra” ir Celsija grādos izteikta apkārtnes temperatūra, pie kuras daļējās slodzes koeficients ir vienāds ar 1. Tā ir 32 °C.

26.

“Bina lietderības koeficients” (COPj ) ir katra bina lietderības koeficients gadā, ko atvedina no daļējās slodzes, deklarētā dzesēšanas pieprasījuma un konkrētu binu deklarētā lietderības koeficienta un pārējiem biniem aprēķina ar lineāru interpolāciju un ko vajadzības gadījumā koriģē ar pazeminājuma koeficientu.

27.

“Deklarētais dzesēšanas pieprasījums” ir dzesēšanas pieprasījums ierobežotam skaitam konkrētu binu, un to aprēķina, nominālo dzesēšanas jaudu reizinot ar atbilstošo daļējās slodzes koeficientu.

28.

“Deklarētais lietderības koeficients” ir lietderības koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu, un to aprēķina, deklarēto dzesēšanas jaudu dalot ar deklarēto ieejas jaudu.

29.

“Deklarētā dzesēšanas jauda” ir dzesēšanas jauda, ko iekārta nodrošina, lai apmierinātu konkrētu dzesēšanas pieprasījumu ierobežotam skaitam konkrētu binu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

30.

“Deklarētā ieejas jauda” ir ieejas elektriskā jauda, kas kondensācijas iekārtai nepieciešama, lai nodrošinātu deklarēto dzesēšanas jaudu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

31.

“Pazeminājuma koeficients” (Cdc) ir 0,25; tas ir efektivitātes zuduma mērs, kuru rada kondensācijas iekārtas ieslēgšanas/izslēgšanas cikliskais darba režīms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu daļējo jaudu gadījumā, kad iekārtas jaudas regulēšana nespēj samazināt jaudu līdz nepieciešamajai daļējai jaudai.

32.

“Jaudas regulēšana” ir kondensācijas iekārtas spēja mainīt jaudu, mainot aukstumnesēja caurplūdi; norāda, ka jauda ir “fiksēta”, ja iekārta nespēj mainīt caurplūdi, “pakāpjveida”, ja caurplūdi var mainīt vai variēt ne vairāk kā divos secīgos posmos, un “maināma”, ja caurplūdi maina vai variē trijos vai vairākos secīgos posmos.

Definīcijas saistībā ar procesa dzesinātājiem

33.

“Nominālā dzesēšanas jauda” (PA ) ir dzesēšanas jauda, ko procesa dzesinātājs spēj sasniegt, darbodamies pie pilnas slodzes; to mēra nominālajos standartapstākļos, kur gaisdzeses dzesinātājiem references apkārtnes temperatūra ir 35 °C, bet ūdensdzeses dzesinātājiem ūdens temperatūra kondensatora ieejā ir 30 °C; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

34.

“Nominālā ieejas jauda” (DA ) ir procesa dzesinātājam (ieskaitot kompresoru, kondensatora ventilatoru(-us) vai sūkni(-ņus) un iespējamās palīgierīces) nepieciešamā ieejas elektriskā jauda, lai sasniegtu nominālo dzesēšanas jaudu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

35.

“Nominālais energoefektivitātes koeficients” (EERA ) ir kW izteikta nominālā dzesēšanas jauda, kas dalīta ar kW izteiktu nominālo ieejas jaudu, ko norāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

36.

“Sezonas enerģijas pārveides koeficients” (SEPR) ir procesa dzesinātāja lietderības koeficients, kad tas nodrošina dzesēšanu nominālajos standartapstākļos, kas atspoguļo slodzes un apkārtnes temperatūras mainību gada garumā; to aprēķina kā gada dzesēšanas pieprasījuma attiecību pret gada elektroenerģijas patēriņu, un izsaka ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

37.

“Gada dzesēšanas pieprasījums” ir visu bina dzesēšanas pieprasījumu summa, kas reizināta ar attiecīgo binstundu skaitu.

38.

“Bina dzesēšanas pieprasījums” ir nominālā dzesēšanas jauda, kas reizināta ar daļējās slodzes koeficientu, katram gada binam; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

39.

“Daļējā slodze” (Pc(Tj)) ir dzesēšanas slodze specifiskā apkārtnes temperatūrā Tj , ko aprēķina kā pilnu slodzi, kas reizināta ar daļējās slodzes koeficientu, kurš atbilst tai pašai apkārtnes temperatūrai Tj; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

40.

“Daļējās slodzes koeficients” (PR(Tj)) pie specifiskas apkārtnes temperatūras Tj ir:

a)

procesa dzesinātājiem, kas izmanto gaisdzeses kondensatoru, – apkārtnes temperatūra Tj mīnus 5 °C, kas dalīta ar references apkārtnes temperatūru mīnus 5 °C, reizināta ar 0,2 un pieskaitīta 0,8. Ja apkārtnes temperatūra ir augstāka par references apkārtnes temperatūru, daļējās slodzes koeficients ir 1. Ja apkārtnes temperatūra ir zemāka par 5 °C, daļējās slodzes koeficients ir 0,8;

b)

procesa dzesinātājiem, kas izmanto ūdensdzeses, – ūdens temperatūra ieejā Tj mīnus 9 °C, kas dalīta ar references ūdens temperatūru ieejā (30 °C) mīnus 9 °C, reizināta ar 0,2 un pieskaitīta 0,8. Ja apkārtnes temperatūra ir augstāka par references apkārtnes temperatūru, daļējās slodzes koeficients ir 1. Ja apkārtnes temperatūra ir zemāka par 5 °C (9 °C ūdens temperatūra kondensatora ieejā), daļējās slodzes koeficients ir 0,8.

Daļējās slodzes koeficientu var izteikt vai nu kā vērtību ar precizitāti līdz trim zīmēm aiz komata, vai arī šo vērtību pareizina ar 100 un izsaka procentos ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata.

41.

“Gada elektroenerģijas patēriņš” ir vērtība, ko aprēķina šādi: saskaita visas attiecības starp katru bina dzesēšanas pieprasījumu un attiecīgo bina energoefektivitātes koeficientu un iegūto summu reizina ar attiecīgo binstundu skaitu.

42.

“Apkārtnes temperatūra” ir:

a)

procesa dzesinātājiem ar gaisdzeses kondensatoru – ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos;

b)

procesa dzesinātājiem ar ūdensdzeses kondensatoru – ūdens temperatūra kondensatora ieejā, kas izteikta Celsija grādos.

43.

“Bins” (binj ) ir apkārtnes temperatūras Tj un binstundu hj kombinācija, kā norādīts VIII pielikumā.

44.

“Binstundas” (hj ) ir stundu skaits gadā, kurās apkārtnes temperatūra katram binam atbilst VIII pielikumā noteiktajai.

45.

“References apkārtnes temperatūra” ir Celsija grādos izteikta apkārtnes temperatūra, pie kuras daļējās slodzes koeficients ir vienāds ar 1. Tā ir 35 °C. Tas nozīmē, ka gaisdzeses procesa dzesinātājiem gaisa temperatūra kondensatora ieejā ir 35 °C, savukārt ūdensdzeses procesa dzesinātājiem ūdens temperatūra kondensatora ieejā ir 30 °C.

46.

“Bina energoefektivitātes koeficients” (EERj ) ir katra bina energoefektivitātes koeficients gadā, ko atvedina no daļējās slodzes, deklarētā dzesēšanas pieprasījuma un konkrētu binu deklarētā energoefektivitātes koeficienta un pārējiem biniem aprēķina ar lineāru interpolāciju un ko vajadzības gadījumā koriģē ar pazeminājuma koeficientu.

47.

“Deklarētais dzesēšanas pieprasījums” ir dzesēšanas pieprasījums ierobežotam skaitam konkrētu binu, un to aprēķina, nominālo dzesēšanas jaudu reizinot ar atbilstošo daļējās slodzes koeficientu.

48.

“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” ir energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu.

49.

“Deklarētā ieejas jauda” ir ieejas elektriskā jauda, kas procesa dzesinātājam nepieciešama, lai nodrošinātu deklarēto dzesēšanas jaudu.

50.

“Deklarētā dzesēšanas jauda” ir dzesēšanas jauda, ko dzesinātājs nodrošina, lai apmierinātu konkrētu dzesēšanas pieprasījumu.

51.

“Pazeminājuma koeficients” (Cc) ir procesa dzesinātāja cikliskā darba režīma radītā efektivitātes zuduma mērs; ja Cc nenosaka, izmantojot mērījumus, tad standarta pazeminājuma koeficients ir Cc = 0,9.

52.

“Jaudas regulēšana” ir procesa dzesinātāja spēja mainīt jaudu, mainot aukstumnesēja caurplūdi; norāda, ka jauda ir “fiksēta”, ja dzesinātājs nespēj mainīt caurplūdi, “pakāpjveida”, ja caurplūdi var mainīt vai variēt ne vairāk kā divos secīgos posmos, un “maināma”, ja caurplūdi maina vai variē trijos vai vairākos secīgos posmos.

Vispārīgās definīcijas

53.

“Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir 1 kg aukstumaģenta, ko izmanto tvaika kompresijas ciklā, globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls 100 gados, un to izsaka kilogramos CO2 ekvivalenta.

54.

Fluoru saturošiem aukstumaģentiem GSP vērtības ir tās, kas publicētas ceturtajā novērtējuma ziņojumā, kuru pieņēma Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (KPSP) (1) (KPSP noteiktās GSP vērtības 2007. gadam 100 gadu periodam).

55.

Gāzēm, kuras nesatur fluoru, GSP vērtības ir tās, kas publicētas pirmajā KPSP novērtējumā 100 gadu periodam.

56.

GSP vērtības aukstumaģentu maisījumiem aprēķina pēc Regulas (EK) Nr. 842/2006 I pielikumā norādītās formulas, izmantojot vērtības ceturtajā novērtējuma ziņojumā, kuru pieņēma Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (KPSP) (KPSP noteiktās GSP vērtības 2007. gadam 100 gadu periodam).

57.

Ja aukstumaġents nav iekļauts iepriekš minētajos avotos, par atsauci izmanto Zinātniskās vērtēšanas grupas 2010. gada novērtējuma ziņojumu (2) saskaņā ar Monreālas protokoluun ANO Vides programmas 2010. gada ziņojumu par dzesēšanu, gaisa kondicionēšanu un siltumsūkņiem (3) vai jaunāku, ja tas pieejams pirms stāšanās spēkā.


(1)  KPSP Ceturtais novērtējuma ziņojums par klimata pārmaiņām, 2007: http://www.ipcc.ch/publications_and_data/publications_and_data_reports.shtml.

(2)  http://ozone.unep.org/Assessment_Panels/SAP/Scientific_Assessment_2010/index.shtml

(3)  http://ozone.unep.org/teap/Reports/RTOC/


II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības profesionālām aukstumiekārtām un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem

1.   ENERGOEFEKTIVITĀTES PRASĪBAS

a)

Profesionālās aukstumiekārtas, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, izņemot lieljaudas aukstumiekārtas un aukstumskapjus–saldēšanas skapjus, atbilst šādām energoefektivitātes indeksa (EEI) robežvērtībām:

i)

no 2016. gada 1. jūlija: EEI < 115;

ii)

no 2018. gada 1. janvāra: EEI < 95;

iii)

no 2019. gada 1. jūlija: EEI < 85.

Profesionālās aukstumiekārtas EEI aprēķina saskaņā ar III pielikumā izklāstīto procedūru.

b)

No 2016. gada 1. jūlija lieljaudas aukstumiekārtu EEI ir mazāks par 115.

2.   PRASĪBAS INFORMĀCIJAI PAR RAžOJUMU

a)

No 2016. gada 1. jūlija uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs sniedz šādu informāciju par profesionālām aukstumiekārtām:

i)

iekārtas kategorija, proti, vai tā ir vertikāla aukstumiekārta vai aukstumgalds;

ii)

attiecīgā gadījumā – vai tā ir lieljaudas aukstumiekārta, mazjaudas aukstumiekārta vai aukstumskapis–saldēšanas skapis;

iii)

aukstumiekārtas paredzētais darba temperatūras režīms – atdzesēšana, sasaldēšana vai universāls;

iv)

katra nodalījuma neto tilpums, ko izsaka litros un noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata;

v)

aukstumiekārtas gada enerģijas patēriņš, ko izsaka kWh gadā;

vi)

aukstumiekārtas energoefektivitātes indekss, izņemot aukstumskapjus-–saldēšanas skapjus, kuriem jānorāda indikatīvais dienas enerģijas patēriņš; nodalījumus, kas paredzēti tikai darba temperatūrai dzesēšanas režīmā, testē darba temperatūrā dzesēšanas režīmā, un nodalījumus, kas paredzēti tikai darba temperatūrai sasaldēšanas režīmā, testē darba temperatūrā sasaldēšanas režīmā;

vii)

ja ierīce ir mazjaudas aukstumiekārta, norāda: “Šī iekārta paredzēta izmantošanai apkārtnes temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C, un līdz ar to nav piemērota izmantošanai tipiskās profesionālās virtuvēs”;

viii)

ja ierīce ir lieljaudas aukstumiekārta, norāda: “Šī iekārta paredzēta izmantošanai apkārtnes temperatūrā, kas nepārsniedz 40 °C”;

ix)

jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro aukstumiekārtas ekspluatācijas un apkopes gaitā, lai optimizētu energoefektivitāti;

x)

aukstumiekārtā esošā aukstumnesēja tips, nosaukums un globālās sasilšanas potenciāls (GSP);

xi)

aukstumnesēja daudzums, ko izsaka kg un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

xii)

informācija par pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās.

1. tabulā sniegts vajadzīgās informācijas indikatīvs izkārtojums.

1. tabula

Prasības informācijai par profesionālām aukstumiekārtām

Modelis(-ļi): [informācija, ar ko identificē modeli(-ļus), uz kuru (-iem) informācija attiecas]

Paredzētais lietojums

uzglabāšana

Darba temperatūras režīms(-i)

atdzesēšana/sasaldēšana/universāls

Kategorija

vertikāla aukstumiekārta/aukstumgalds

(attiecīgā gadījumā)

Lieljaudas/mazjaudas

Aukstumnesējs(-i): [aukstumnesēju(-us) identificējoša informācija, t. sk. GSP]

Parametrs

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Gada enerģijas patēriņš

AEC

x,xx

kWh

Energoefektivitātes indekss

EEI

x,xx

 

Neto tilpums

VN

x,x

litrs

(attiecīgā gadījumā)

 

 

 

Tilpums atdzesēšanas režīmā

VNRef

x,x

litrs

Tilpums sasaldēšanas režīmā

VNFrz

x,x

litrs

Aukstumnesēja daudzums

 

x,xx

kg

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese

b)

No 2016. gada 1. jūlija ražotāju brīvpiekļuves vietnēs iekļauj uzstādītājiem, citiem profesionāliem lietotājiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem un importētājiem domātu sadaļu, kur sniedz šādu informāciju par profesionālām aukstumiekārtām:

i)

uzstādīšana, lai optimizētu iekārtu energoefektivitāti;

ii)

nesagraujoša demontāža apkopes nolūkā;

iii)

demontāža un izjaukšana iznīcināšanai aprites cikla beigās.

c)

No 2016. gada 1. jūlija uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs sniedz šādu orientējošu informāciju par ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem:

i)

skapja pilna ietilpība, ko izsaka pārtikas produktu kg un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

ii)

standarta temperatūras cikls, t. i., no kādas temperatūras °C līdz kādai temperatūrai °C pārtikas produktus paredzēts atdzesēt un cik minūtēs;

iii)

energopatēriņš, ko izsaka kWh uz 1 kg pārtikas produktu vienā standarta temperatūras ciklā un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

iv)

ja iekārta ir integrēta – skapī esošā aukstumnesēja tips, nosaukums un globālās sasilšanas potenciāls (GSP) un aukstumnesēja daudzums (kg), ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata. Ja iekārtu paredzēts izmantot ar attālinātu kondensācijas iekārtu (ko nepiegādā kopā ar pašu ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapi) – paredzētais aukstumnesēja daudzums, kad to izmanto rekomendētajā kondensācijas iekārtā, un paredzētā aukstumnesēja tips, nosaukums un GSP.

d)

Atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

i)

profesionālās aukstumiekārtas un ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapji – attiecīgi a) un c) apakšpunktā norādītā informācija;

ii)

Ja informācija, kas ietverta tehniskajā dokumentācijā par konkrētu modeli, ir iegūta pēc aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām ekvivalentām aukstumiekārtām, tad dokumentācijā iekļauj ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un testiem, kurus veikuši piegādātāji, lai pārbaudītu veikto aprēķinu precizitāti. Informācijai pievieno arī visu citu ekvivalento modeļu sarakstu, par kuriem informācija iegūta šādā pašā veidā.

iii)

Šajā tehniskajā dokumentācijā iekļauto informāciju var apvienot ar tehnisko dokumentāciju, kas sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/30/ES (1) noteiktajiem pasākumiem.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

Profesionālu aukstumiekārtu energoefektivitātes indeksa aprēķināšanas metode

Profesionālas aukstumiekārtas energoefektivitātes indeksu (EEI) aprēķina šādi: aukstumiekārtas gada enerģijas patēriņu salīdzina ar tās standarta gada enerģijas patēriņu.

EEI aprēķina šādi:

EEI = (AEC/SAEC) × 100

kur:

AEC = E24h × af × 365;

AEC= aukstumiekārtas gada enerģijas patēriņš kWh gadā;

E24 h= aukstumiekārtas enerģijas patēriņš 24 stundu laikā;

af = korekcijas koeficients, kas jāpiemēro tikai mazjaudas aukstumiekārtām saskaņā ar IV pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu.

SAEC = M × Vn + N

SAEC= aukstumiekārtas standarta gada enerģijas patēriņš kWh gadā;

Vn= iekārtas neto tilpums, kas ir visu aukstumiekārtas nodalījumu neto tilpumu summa, ko izsaka litros.

M un N norādīti 2. tabulā.

2. tabula

M un N koeficientu vērtības

Kategorija

M vērtība

N vērtība

Vertikāla aukstumiekārta, atdzesēšanas režīms

1,643

609

Vertikāla aukstumiekārta, sasaldēšanas režīms

4,928

1 472

Aukstumgalds, atdzesēšanas režīms

2,555

1 790

Aukstumgalds, sasaldēšanas režīms

5,840

2 380


IV PIELIKUMS

Profesionālas aukstumiekārtas – mērījumi un aprēķini

1.

Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas mērīšanas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Profesionālas aukstumiekārtas atbilst 2. un 3. punktā izklāstītajiem apstākļiem un parametriem.

2.

Lai noteiktu profesionālu aukstumiekārtu gada enerģijas patēriņu un energoefektivitātes indeksu, mērījumus izdara šādos apstākļos:

a)

testēšanas paku temperatūra atdzesēšanas aukstumiekārtām ir diapazonā no – 1 °C līdz 5 °C, bet sasaldēšanas aukstumiekārtām – zemāka par – 15 °C;

b)

apkārtnes apstākļi atbilst 4. klimata klasei, kā norādīts 3. tabulā, izņemot mazjaudas aukstumiekārtas, kuras testē apkārtnes apstākļos, kas atbilst 3. klimata klasei. Šādi iegūtiem mazjaudas aukstumiekārtu testēšanas rezultātiem pēc tam piemēro korekcijas koeficientus – 1,2 mazjaudas aukstumiekārtām atdzesēšanas režīmā un 1,1 mazjaudas aukstumiekārtām sasaldēšanas režīmā, lai varētu norādīt informāciju saskaņā ar II pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu;

c)

profesionālas aukstumiekārtas testē šādi:

ja kombinētai aukstumiekārtai ir vismaz viens nodalījums, kas paredzēts tikai darba temperatūrai atdzesēšanas režīmā, to testē atdzesēšanas režīma temperatūrā,

ja profesionālā aukstumiekārta sastāv no tikai viena nodalījuma, kas paredzēts tikai darba temperatūrai atdzesēšanas režīmā, to testē atdzesēšanas režīma temperatūrā,

visos pārējos gadījumos – darba temperatūrā sasaldēšanas režīmā.

3.

3. tabulā norādīti 3., 4. un 5. klimata klases apkārtnes apstākļi.

3. tabula

3., 4. un 5. klimata klases apkārtnes apstākļi

Testēšanas telpas klimata klase

Sausā termometra temperatūra °C

Relatīvais mitrums (%)

Rasas punkts °C

Ūdens tvaika masa sausā gaisā, g/kg

3

25

60

16,7

12,0

4

30

55

20,0

14,8

5

40

40

23,9

18,8


V PIELIKUMS

Ekodizaina prasības kondensācijas iekārtām

1.   ENERGOEFEKTIVITĀTES PRASĪBAS

a)

No 2016. gada 1. jūlija kondensācijas iekārtu lietderības koeficients (COP) un sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav zemāks par šādām vērtībām:

Darba temperatūra

Nominālā jauda PA

Piemērojamais koeficients

Vērtība

Vidēja

0,2 kW ≤ PA ≤ 1 kW

COP

1,20

1 kW < PA ≤ 5 kW

COP

1,40

5 kW < PA ≤ 20 kW

SEPR

2,25

20 kW < PA ≤ 50 kW

SEPR

2,35

Zema

0,1 kW ≤ PA ≤ 0,4 kW

COP

0,75

0,4 kW < PA ≤ 2 kW

COP

0,85

2 kW < PA ≤ 8 kW

SEPR

1,50

8 kW < PA ≤ 20 kW

SEPR

1,60

b)

No 2018. gada 1. jūlija kondensācijas iekārtu lietderības koeficients (COP) un sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav zemāks par šādām vērtībām:

Darba temperatūra

Nominālā jauda PA

Piemērojamais koeficients

Vērtība

Vidēja

0,2 kW ≤ PA ≤ 1 kW

COP

1,40

1 kW < PA ≤ 5 kW

COP

1,60

5 kW < PA ≤ 20 kW

SEPR

2,55

20 kW < PA ≤ 50kW

SEPR

2,65

Zema

0,1 kW ≤ PA ≤ 0,4 kW

COP

0,80

0,4 kW < PA ≤ 2 kW

COP

0,95

2 kW < PA ≤ 8 kW

SEPR

1,60

8 kW < PA ≤ 20 kW

SEPR

1,70

c)

Ja kondensācijas iekārtu paredzēts uzpildīt ar aukstumnesēju, kura globālās sasilšanas potenciāls ir zemāks par 150, COP un SEPR vērtības var būt par maksimums 15 % zemākas nekā 1. punkta a) apakšpunktā norādītās un par maksimums 10 % zemākas nekā 1. punkta b) apakšpunktā norādītās.

d)

Kondensācijas iekārtas, kas spēj darboties gan vidējā, gan zemā temperatūrā, atbilst katras deklarētās kategorijas prasībām.

2.   PRASĪBAS INFORMĀCIJAI PAR RAžOJUMU

No 2016. gada 1. jūlija sniedz šādu informāciju par kondensācijas iekārtām:

a)

uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatas un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes satur šādus elementus:

i)

paredzētā iztvaikošanas temperatūra, ko izsaka Celsija grādos (vidēja temperatūra – 10 °C, zema temperatūra – 35 °C);

ii)

ja kondensācijas iekārtas nominālā dzesēšanas jauda vidējā un zemā temperatūrā ir zemāka par attiecīgi 5 kW un 2 kW:

nominālais COP pie pilnas slodzes un 32 °C apkārtnes temperatūras, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata, un nominālā dzesēšanas jauda un ieejas jauda, ko izsaka kW un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata,

COP vērtība pie pilnas slodzes un 25 °C apkārtnes temperatūras, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata, un attiecīgā dzesēšanas jauda un ieejas jauda, ko izsaka kW un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

iii)

ja kondensācijas iekārtas nominālā dzesēšanas jauda vidējā un zemā darba temperatūrā ir augstāka par attiecīgi 5 kW un 2 kW:

SEPR vērtība, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata,

gada elektroenerģijas patēriņš, ko izsaka kWh gadā,

nominālā dzesēšanas jauda, nominālā ieejas jauda un nominālais COP,

deklarētā dzesēšanas jauda un deklarētā ieejas jauda, ko izsaka kW un noapaļo līdz trīs zīmēm aiz komata, un COP vērtība, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata, atskaites punktos B, C un D;

iv)

ja kondensācijas iekārtu paredzēts izmantot apkārtnes temperatūrā, kas augstāka par 35 °C, – COP vērtība pie pilnas slodzes un 43 °C apkārtnes temperatūras, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata, un attiecīgā dzesēšanas jauda un ieejas jauda, ko izsaka kW un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

v)

aukstumnesēja(-u) tips un nosaukums, ko paredzēts izmantot kondensācijas iekārtā;

vi)

jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, veicot iekārtas tehnisko apkopi;

vii)

jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas veicami, lai optimizētu kondensācijas iekārtas efektivitāti, kad tā ir integrēta aukstumiekārtā;

viii)

informācija par pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

b)

ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs iekļauj uzstādītājiem, citiem profesionāliem lietotājiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem un importētājiem domātu sadaļu, kur sniedz šādu informāciju:

i)

uzstādīšana, lai optimizētu iekārtu energoefektivitāti;

ii)

nesagraujoša demontāža apkopes nolūkā;

iii)

demontāža un izjaukšana iznīcināšanai aprites cikla beigās;

c)

atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

i)

elementi, kas norādīti a) apakšpunktā;

ii)

ja informācija par konkrētu modeli ir iegūta ar aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām kombinācijām, tad dokumentācijā ir iekļaujamas ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un visiem testiem, kas veikti, lai verificētu veikto aprēķinu precizitāti, tostarp sīka informācija par matemātisko modeli, kas izmantots šādu kombināciju darbības efektivitātes aprēķināšanai, un sīka informācija par mērījumiem, kas veikti, lai verificētu šo modeli.

4. un 5. tabulā sniegts vajadzīgās informācijas indikatīvs izkārtojums.

4. tabula

Prasības par informāciju par kondensācijas iekārtām, kuru nominālā dzesēšanas jauda vidējā un zemā temperatūrā ir zemāka attiecīgi par 5 kW un 2 kW

Modelis(-ļi): [informācija, ar ko identificē modeli(-ļus), uz kuru(-iem) informācija attiecas]

Aukstumnesējs(-i): [to (tos) aukstumnesēju(-us) identificējoša informācija, kuru(-us) paredzēts izmantot kondensācijas iekārtā]

Parametrs

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Iztvaikošanas temperatūra  (1)

t

– 10 °C

– 35 °C

°C

Parametri pie pilnas slodzes un apkārtnes temperatūras 32 °C

Nominālā dzesēšanas jauda

PA

x,xxx

x,xxx

kW

Nominālā ieejas jauda

DA

x,xxx

x,xxx

kW

Nominālais COP

COPA

x,xx

x,xx

 

Parametri pie pilnas slodzes un apkārtnes temperatūras 25 °C

Dzesēšanas jauda

P2

x,xxx

x,xxx

kW

Ieejas jauda

D2

x,xxx

x,xxx

kW

COP

COP2

x,xx

x,xx

 

Parametri pie pilnas slodzes un apkārtnes temperatūras 43 °C

(attiecīgā gadījumā)

Dzesēšanas jauda

P3

x,xxx

x,xxx

kW

Ieejas jauda

D3

x,xxx

x,xxx

kW

COP

COP3

x,xx

x,xx

 

Citi parametri

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida/maināma

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese


5. tabula

Prasības par informāciju par kondensācijas iekārtām, kuru nominālā dzesēšanas jauda vidējā un zemā darba temperatūrā ir augstāka attiecīgi par 5 kW un 2 kW

Modelis(-ļi): [informācija, ar ko identificē modeli(-ļus), uz kuru(-iem) informācija attiecas]

Aukstumnesējs(-i): [to aukstumnesēju (-us) identificējoša informācija, kuru paredzēts izmantot kondensācijas iekārtā]

Parametrs

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Iztvaikošanas temperatūra  (2)

t

– 10 °C

– 35 °C

°C

Gada elektroenerģijas patēriņš

Q

x

x

kWh/gadā

Sezonas enerģijas pārveides koeficients

SEPR

x,xx

x,xx

 

Parametri pie pilnas slodzes un apkārtnes temperatūras 32 °C

(A punkts)

Nominālā dzesēšanas jauda

PA

x,xx

x,xx

kW

Nominālā ieejas jauda

DA

x,xx

x,xx

kW

Nominālais COP

COPA

x,xx

x,xx

 

Parametri pie daļējas slodzes un apkārtnes temperatūras 25 °C

(B punkts)

Deklarētā dzesēšanas jauda

PB

x,xx

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DB

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais COP

COPB

x,xx

x,xx

 

Parametri pie daļējas slodzes un apkārtnes temperatūras 15 °C

(C punkts)

Deklarētā dzesēšanas jauda

Pc

x,xx

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

Dc

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais COP

COPC

x,xx

x,xx

 

Parametri pie daļējas slodzes un apkārtnes temperatūras 5 °C

(D punkts)

Deklarētā dzesēšanas jauda

PD

x,xx

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DD

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais COP

COPD

x,xx

x,xx

 

Parametri pie pilnas slodzes un apkārtnes temperatūras 43 °C

(attiecīgā gadījumā)

Dzesēšanas jauda

P3

x,xx

x,xx

kW

Ieejas jauda

D3

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais COP

COP3

x,xx

x,xx

 

Citi parametri

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida/maināma

Fiksētas un pakāpjveida jaudas iekārtu pazeminājuma koeficients

Cdc

0,25

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese


(1)  Ja kondensācijas iekārtu paredzēts darbināt tikai pie vienas iztvaikošanas temperatūras, vienu no abām kolonnām ar nosaukumu “Vērtība” var izdzēst.

(2)  Ja kondensācijas iekārtu paredzēts darbināt tikai pie vienas iztvaikošanas temperatūras, vienu no abām kolonnām ar nosaukumu “Vērtība” var izdzēst.


VI PIELIKUMS

Kondensācijas iekārtas – mērījumi un aprēķini

1.

Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas mērīšanas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem un tehniskajiem parametriem, kas noteikti 2. punktā.

2.

Lai noteiktu dzesēšanas jaudas, ieejas jaudas, lietderības koeficienta un sezonas enerģijas pārveides koeficienta vērtības, mērījumus izdara šādos apstākļos:

a)

āra siltummaiņa (kondensatora) references apkārtnes temperatūra ir 32 °C;

b)

iekšas siltummaiņa (iztvaikotāja) iztvaikošanas piesātinājuma temperatūra ir – 35 °C zemai temperatūrai un – 10 °C vidējai temperatūrai;

c)

attiecīgā gadījumā apkārtnes temperatūras mainība, kas ir reprezentatīva Savienības vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, un attiecīgais stundu skaits, kad šāda temperatūra ir novērojama, ir tāds, kā noteikts 6. tabulā;

d)

attiecīgā gadījumā ņem vērā jebkādus energoefektivitātes pasliktinājumus, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no kondensācijas iekārtas jaudas regulēšanas tipa.

6. tabula

Kondensācijas iekārtas – āra temperatūras variācijas gada garumā Eiropas vidējos klimatiskajos apstākļos

j

Tj

hj

1

– 19

0,08

2

– 18

0,41

3

– 17

0,65

4

– 16

1,05

5

– 15

1,74

6

– 14

2,98

7

– 13

3,79

8

– 12

5,69

9

– 11

8,94

10

– 10

11,81

11

– 9

17,29

12

– 8

20,02

13

– 7

28,73

14

– 6

39,71

15

– 5

56,61

16

– 4

76,36

17

– 3

106,07

18

– 2

153,22

19

– 1

203,41

20

0

247,98

21

1

282,01

22

2

275,91

23

3

300,61

24

4

310,77

25

5

336,48

26

6

350,48

27

7

363,49

28

8

368,91

29

9

371,63

30

10

377,32

31

11

376,53

32

12

386,42

33

13

389,84

34

14

384,45

35

15

370,45

36

16

344,96

37

17

328,02

38

18

305,36

39

19

261,87

40

20

223,90

41

21

196,31

42

22

163,04

43

23

141,78

44

24

121,93

45

25

104,46

46

26

85,77

47

27

71,54

48

28

56,57

49

29

43,35

50

30

31,02

51

31

20,21

52

32

11,85

53

33

8,17

54

34

3,83

55

35

2,09

56

36

1,21

57

37

0,52

58

38

0,40


VII PIELIKUMS

Ekodizaina prasības procesa dzesinātājiem

1.   ENERGOEFEKTIVITĀTES PRASĪBAS

a)

No 2016. gada 1. jūlija procesa dzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav zemāks par šādām vērtībām:

Siltumnesējs kondensatora pusē

Darba temperatūra

Nominālā dzesēšanas jauda

PA

Minimālā SEPR vērtība

Gaiss

Vidēja

PA ≤ 300 kW

2,24

PA > 300 kW

2,80

Zema

PA ≤ 200 kW

1,48

PA > 200 kW

1,60

Ūdens

Vidēja

PA ≤ 300 kW

2,86

PA > 300 kW

3,80

Zema

PA ≤ 200 kW

1,82

PA > 200 kW

2,10

b)

No 2018. gada 1. jūlija procesa dzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav zemāks par šādām vērtībām:

Siltumnesējs kondensatora pusē

Darba temperatūra

Nominālā dzesēšanas jauda

PA

Minimālā SEPR vērtība

Gaiss

Vidēja

PA ≤ 300 kW

2,58

PA > 300 kW

3,22

Zema

PA ≤ 200 kW

1,70

PA > 200 kW

1,84

Ūdens

Vidēja

PA ≤ 300 kW

3,29

PA > 300 kW

4,37

Zema

PA ≤ 200 kW

2,09

PA > 200 kW

2,42

c)

Ja procesa dzesinātāju paredzēts uzpildīt ar aukstumnesēju, kura globālās sasilšanas potenciāls ir zemāks par 150, SEPR vērtības var būt par maksimums 10 % zemākas nekā 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītās.

2.   PRASĪBAS INFORMĀCIJAI PAR RAžOJUMU

No 2016. gada 1. jūlija sniedz šādu informāciju par procesa dzesinātājiem:

a)

Uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatas un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes satur šādus elementus:

i)

paredzētā darba temperatūra, ko izsaka Celsija grādos (vidēja temperatūra – 8 °C, zema temperatūra – 25 °C);

ii)

procesa dzesinātāja tips, proti, gaisdzeses vai ūdensdzeses;

iii)

nominālā dzesēšanas jauda, nominālā ieejas jauda, ko izsaka kW un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

iv)

nominālais energoefektivitātes koeficients (EERA ), ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

v)

deklarētā dzesēšanas jauda un deklarētā ieejas jauda atskaites punktos B, C un D, ko izsaka kW un noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

vi)

deklarētais EER atskaites punktos B, C un D, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

vii)

SEPR vērtība, ko noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata;

viii)

gada elektroenerģijas patēriņš, kWh gadā;

ix)

aukstumnesēja(-u) tips un nosaukums, ko paredzēts izmantot procesa dzesinātājā;

x)

jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, veicot procesa dzesinātāja tehnisko apkopi;

xi)

informācija par pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās.

b)

Ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs iekļauj uzstādītājiem, citiem profesionāliem lietotājiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem un importētājiem domātu sadaļu, kur sniedz šādu informāciju:

i)

uzstādīšana, lai optimizētu iekārtu energoefektivitāti;

ii)

nesagraujoša demontāža apkopes nolūkā;

iii)

demontāža un izjaukšana iznīcināšanai aprites cikla beigās.

c)

Atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

i)

elementi, kas norādīti a) apakšpunktā;

ii)

ja informācija par konkrētu modeli ir iegūta ar aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām kombinācijām, tad dokumentācijā ir iekļaujamas ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un visiem testiem, kas veikti, lai verificētu veikto aprēķinu precizitāti, tostarp sīka informācija par matemātisko modeli, kas izmantots šādu kombināciju darbības efektivitātes aprēķināšanai, un sīka informācija par mērījumiem, kas veikti, lai verificētu šo modeli.

7. tabula

Prasības informācijai par procesa dzesinātājiem

Modelis(-ļi): [informācija, ar ko identificē modeli(-ļus), uz kuru(-iem) informācija attiecas]

Kondensācijas tips: [gaisdzeses/ūdensdzeses]

Aukstumnesējs(-i): [to (tos) aukstumnesēju(-us) identificējoša informācija, kuru(-us) paredzēts izmantot procesa dzesinātājā]

Parametrs

Apzīmējums

Vērtība

Vienība

Darba temperatūra

t

– 8 °C

– 25 °C

°C

Sezonas enerģijas pārveides koeficients

SEPR

x,xx

x,xx

 

Gada elektroenerģijas patēriņš

Q

x

x

kWh/gadā

Parametri pie pilnas slodzes un references apkārtnes temperatūras

(A punkts)

Nominālā dzesēšanas jauda

PA

x,xx

x,xx

kW

Nominālā ieejas jauda

DA

x,xx

x,xx

kW

Nominālais EER

EERA

x,xx

x,xx

 

Parametri atskaites punktā B

Deklarētā dzesēšanas jauda

PB

x,xx

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DB

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais EER

EERB

x,xx

x,xx

 

Parametri atskaites punktā C

Deklarētā dzesēšanas jauda

Pc

x,xx

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

Dc

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais EER

EERC

x,xx

x,xx

 

Parametri atskaites punktā D

Deklarētā dzesēšanas jauda

PD

x,xx

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DD

x,xx

x,xx

kW

Deklarētais EER

EERD

x,xx

x,xx

 

Citi parametri

Jaudas regulēšana

 

fiksēta/pakāpjveida (2)/maināma

Fiksētas un pakāpjveida jaudas iekārtu pazeminājuma koeficients (1)

Cc

x,xx

x,xx

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese


(1)  Ja Cc nenosaka, izmantojot mērījumus, tad standarta pazeminājuma koeficients ir Cc = 0,9. Ja izmanto Cc standartvērtību, tad ciklisko testu rezultāti nav nepieciešami. Pretējā gadījumā ir nepieciešams dzesēšanas cikliskuma tests.

(2)  Pakāpjveida jaudas iekārtām katrā sadaļas “Dzesēšanas jauda” un “EER” ailē deklarē divas ar slīpsvītru (“/”) atdalītas vērtības.

Ja procesa dzesinātāju paredzēts darbināt tikai pie vienas darba temperatūras, vienu no abām kolonnām ar nosaukumu “Vērtība” var izdzēst.


VIII PIELIKUMS

Procesa dzesinātāji – mērījumi un aprēķini

1.

Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas mērīšanas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem un tehniskajiem parametriem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

2.

Lai noteiktu dzesēšanas jaudas, ieejas jaudas, energoefektivitātes koeficienta un sezonas enerģijas pārveides koeficienta vērtības, mērījumus izdara šādos apstākļos:

a)

āra siltummaiņa references apkārtnes temperatūra ir 35 °C gaisdzeses iekārtām, un ūdens temperatūra kondensatora ieejā ir 30 °C ūdensdzeses iekārtām;

b)

iekšas siltummaiņa šķidruma temperatūra izejā ir – 25 °C zemai temperatūrai un – 8 °C vidējai temperatūrai;

c)

apkārtnes temperatūras mainība, kas ir reprezentatīva Savienības vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, un attiecīgais stundu skaits, kad šāda temperatūra ir novērojama, ir tāds, kā noteikts VI pielikuma 6. tabulā;

d)

ņem vērā jebkādus energoefektivitātes pasliktinājumus, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no procesdzesinātāja jaudas regulēšanas tipa.


IX PIELIKUMS

Profesionālas aukstumiekārtas – tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

1.

Dalībvalstu iestādes testē vienu katra modeļa ierīci.

2.

Modeli uzskata par atbilstīgu II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst II pielikuma prasībām;

b)

izmērītais tilpums nav mazāks par nominālo vērtību par vairāk kā 3 %;

c)

enerģijas patēriņa izmērītā vērtība nav mazāka par nominālo vērtību (E24h) par vairāk kā 10 %.

3.

Ja 2. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, dalībvalsts iestādes nejaušas izlases veidā pārbauda vēl trīs tā paša modeļa iekārtas. Izvēlētās trīs papildu iekārtas var būt arī viens un tas pats vai vairāki atšķirīgi modeļi, kas tehniskajā dokumentācijā norādīti kā ekvivalenti modeļi.

4.

Modeli uzskata par atbilstīgu II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

trīs iekārtu izmērītā tilpuma vidējā vērtība nav mazāka par nominālo vērtību par vairāk kā 3 %;

b)

trīs iekārtu enerģijas patēriņa izmērītā vidējā vērtība nav mazāka par nominālo vērtību (E24h) par vairāk kā 10 %.

5.

Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, profesionālās aukstumiekārtas modeli un visus pārējos ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu. Dalībvalsts iestādes sniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas.

Dalībvalstu iestādes izmanto III un IV pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu izmērīto parametru verifikāciju, un piegādātājs tās neizmanto kā vērtību pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā. Uz etiķetes un ražojuma datu lapā norādītās vērtības nedrīkst būt piegādātājam izdevīgākas kā tehniskajā dokumentācijā norādītās vērtības.


X PIELIKUMS

Kondensācijas iekārtas – tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru prasībām, kas noteiktas V pielikumā:

1.

Dalībvalstu iestādes testē vienu katra modeļa ierīci.

2.

Kondensācijas iekārtas modeli uzskata par atbilstīgu V pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst V pielikuma prasībām;

b)

kondensācijas iekārtai, kuras nominālā dzesēšanas jauda ir lielāka par 2kW zemā temperatūrā un 5 kW vidējā temperatūrā, sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, un vērtību punktā A mēra pie nominālās dzesēšanas jaudas;

c)

kondensācijas iekārtai, kuras nominālā dzesēšanas jauda ir mazāka par 2 kW zemā temperatūrā un 5 kW vidējā temperatūrā, nominālais lietderības koeficients (COPA ) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, kas izmērīta pie nominālās dzesēšanas jaudas.

d)

kondensācijas iekārtai, kuras nominālā dzesēšanas jauda ir mazāka par 2 kW zemā temperatūrā un 5 kW vidējā temperatūrā, lietderības koeficienti COPB , COPc , COPD nav par vairāk kā 10 % zemāki nekā deklarētā vērtība, kas izmērīta pie deklarētās dzesēšanas jaudas.

3.

Ja 2. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, dalībvalsts iestādes nejaušas izlases veidā pārbauda vēl trīs tā paša modeļa iekārtas.

4.

Kondensācijas iekārtas modeli uzskata par atbilstīgu V pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

trīs tādu kondensācijas iekārtu, kuru nominālā dzesēšanas jauda ir lielāka par 2kW zemā temperatūrā un 5 kW vidējā temperatūrā, vidējais sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, un vērtību punktā A mēra pie nominālās dzesēšanas jaudas;

b)

trīs tādu kondensācijas iekārtu, kuru nominālā dzesēšanas jauda ir mazāka par 2 kW zemā temperatūrā un 5 kW vidējā temperatūrā, nominālais lietderības koeficients (COPA ) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, kas izmērīta pie nominālās dzesēšanas jaudas.

c)

trīs tādu kondensācijas iekārtu, kuras nominālā dzesēšanas jauda ir mazāka par 2 kW zemā temperatūrā un 5 kW vidējā temperatūrā, lietderības koeficienta COPB , COPc , COPD vidējā vērtība nav par vairāk kā 10 % zemāki nekā deklarētā vērtība, kas izmērīta pie deklarētās dzesēšanas jaudas.

5.

Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu.

Dalībvalstu iestādes izmanto VI pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu izmērīto parametru verifikāciju, un piegādātājs tās neizmanto kā vērtību pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā.


XI PIELIKUMS

Procesa dzesinātāji – tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru prasībām, kas noteiktas VII pielikumā:

1.

Dalībvalstu iestādes testē vienu katra modeļa ierīci.

2.

Procesa dzesinātāja modeli uzskata par atbilstīgu VII pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst VII pielikuma prasībām;

b)

sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, un vērtību punktā A mēra pie nominālās dzesēšanas jaudas;

c)

nominālais energoefektivitātes koeficients (EERA ) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, un to mēra pie nominālās dzesēšanas jaudas.

3.

Ja 2. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, dalībvalsts iestādes nejaušas izlases veidā pārbauda vēl trīs tā paša modeļa iekārtas.

4.

Procesa dzesinātāja modeli uzskata par atbilstīgu VII pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)

trīs iekārtu vidējais sezonas enerģijas pārveides koeficients (SEPR) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, un vērtību punktā A mēra pie nominālās dzesēšanas jaudas;

b)

trīs iekārtu vidējais nominālais energoefektivitātes koeficients (EERA ) nav par vairāk kā 10 % zemāks nekā deklarētā vērtība, un to mēra pie nominālās dzesēšanas jaudas.

5.

Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu.

Dalībvalstu iestādes izmanto VIII pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu izmērīto parametru verifikāciju, un piegādātājs tās neizmanto kā vērtību pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā.


XII PIELIKUMS

Regulas 6. pantā minētie indikatīvie kritēriji

1.

Šīs regulas spēkā stāšanās laikā labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas profesionālām aukstumiekārtām to energoefektivitātes indeksa izteiksmē ir šādas:

 

Neto tilpums (litros)

Gada enerģijas patēriņš

EEI

Vertikāla aukstumiekārta, atdzesēšanas režīms

600

474,5

29,7

Aukstumgalds, atdzesēšanas režīms

300

547,5

21,4

Vertikāla aukstumiekārta, sasaldēšanas režīms

600

1 825

41,2

Aukstumgalds, sasaldēšanas režīms

200

1 460

41,0

2.

Šīs regulas spēkā stāšanās dienā labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas kondensācijas iekārtām to lietderības koeficienta un sezonas enerģijas pārveides koeficienta izteiksmē ir šādas:

Darba temperatūra

Nominālā jauda PA

Piemērojamais koeficients

Līmeņatzīmes vērtība

Vidēja

0,2 kW ≤ PA ≤ 1 kW

COP

1,9

1 kW < PA ≤ 5 kW

COP

2,3

5 kW < PA ≤ 20 kW

SEPR

3,6

20 kW < PA ≤ 50 kW

SEPR

3,5

Zema

0,1 kW ≤ PA ≤ 0,4 kW

COP

1,0

0,4 kW < PA ≤ 2 kW

COP

1,3

2 kW < PA ≤ 8 kW

SEPR

2,0

8 kW < PA ≤ 20 kW

SEPR

2,0

3.

Šīs regulas spēkā stāšanās dienā labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas procesa dzesinātājiem to sezonas enerģijas pārveides koeficienta izteiksmē ir šādas:

Siltumnesējs kondensatora pusē

Darba temperatūra

Nominālā dzesēšanas jauda

PA

Minimālā SEPR vērtība

Gaiss

Vidēja

PA ≤ 300 kW

3,4

PA >300 kW

3,7

Zema

PA ≤ 200 kW

1,9

PA >200 kW

1,95

Ūdens

Vidēja

PA ≤ 300 kW

4,3

PA >300 kW

4,5

Zema

PA ≤ 200 kW

2,3

PA >200 kW

2,7


Top