EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0068

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/68 ( 2014. gada 15. oktobris ), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina attiecībā uz transportlīdzekļu bremzēšanas prasībām lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanai Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 17, 23.1.2015, p. 1–139 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/06/2018

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/68/oj

23.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/68

(2014. gada 15. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina attiecībā uz transportlīdzekļu bremzēšanas prasībām lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regulu (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (1) un jo īpaši tās 17. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Tādēļ lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem un to sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķiem tehniskiem mezgliem ir piemērojama visaptveroša ES tipa apstiprinājuma sistēma un pilnveidota tirgus uzraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 167/2013.

(2)

Termins “lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļi” ietver plašu klāstu dažādu transportlīdzekļu tipu ar vienu vai vairākām asīm un diviem, četriem vai vairāk riteņiem, vai kāpurķēdēm, piemēram, riteņtraktorus un kāpurķēžu traktorus, piekabes un velkamas iekārtas, ko izmanto ļoti dažādām lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, tostarp īpašiem darbiem.

(3)

Lai gan šīs regulas prasības pamatojas uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuros jaunākie grozījumi izdarīti 1997. gadā, tehnikas attīstības dēļ jo īpaši ir jāpielāgo testēšanas noteikumi, kā arī jāievieš īpaši noteikumi attiecībā uz enerģijas uzkrāšanas ierīcēm, transportlīdzekļiem ar hidrostatisko piedziņu, transportlīdzekļiem ar inerces bremžu sistēmām, transportlīdzekļiem ar kompleksām elektroniskās vadības sistēmām, pretbloķēšanas bremžu sistēmām un bremžu sistēmām ar elektronisku vadību.

(4)

Šajā regulā ietvertas arī stingrākas prasības attiecībā uz velkamu transportlīdzekļu bremžu vadību un bremžu savienojumu starp traktoru un velkamiem transportlīdzekļiem nekā Padomes Direktīvā 76/432/EEK (2), kas atcelta ar Regulu (ES) Nr. 167/2013.

(5)

Ar Padomes Lēmumu 97/836/EK (3) Savienība pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumiem Nr. 13. Pamatprasības par sarežģītu elektroniskās transportlīdzekļu vadības sistēmu drošības aspektiem, kas noteiktas minēto noteikumu 18. pielikumā, būtu jāpārņem šajā regulā, jo tās atspoguļo jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus.

(6)

Lai gan bremžu pretbloķēšanas sistēmas ir plaši izplatītas transportlīdzekļos, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 60 km/h, un tādējādi tās varētu uzskatīt par atbilstošām un noteikt par obligātām, sākot ar šīs regulas stāšanos spēkā, šādas sistēmas nav plaši pieejamas tādiem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums ir robežās starp 40 km/h un 60 km/h. Tādējādi šādiem transportlīdzekļiem bremžu pretbloķēšanas sistēmu ieviešanu vajadzētu apstiprināt pēc Komisijas galīga novērtējuma par šādu sistēmu pieejamību. Šajā nolūkā Komisijai vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē bremžu pretbloķēšanas sistēmu pieejamība lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem ar maksimālo projektēto ātrumu starp 40 km/h un 60 km/h. Ja šādā novērtējumā noskaidrotos, ka šāda tehnoloģija ir pieejama vai piemērojama, Komisijai šī regula būtu jāgroza, lai noteiktu, ka šīs prasības netiks piemērotas transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums ir starp 40 km/h un 60 km/h.

(7)

Ja ražotāji drīkst izvēlēties pieteikties valsts tipa apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 167/2013 2. pantu, dalībvalstīm attiecībā uz visām jomām, kurām piemēro šo regulu, vajadzētu būt tiesībām noteikt no šīs regulas prasībām atšķirīgas prasības attiecībā uz valsts tipa apstiprinājumu.

Dalībvalstīm valsts tipa apstiprinājuma nolūkā nevajadzētu, pamatojoties uz bremžu veiktspējas funkcionālo drošību, atteikties apstiprināt transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķus tehniskus mezglus, kas atbilst šīs regulas prasībām, izņemot prasības, kas attiecas uz vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem. Ar šo regulu būtu jāievieš saskaņotas prasības attiecībā uz vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem, saskaņā ar kurām šādi savienojumi uz ierobežotu laiku varētu tikt pieņemti par atbilstošiem ES tipa apstiprinājuma vajadzībām. Tomēr, tā kā dažām dalībvalstīm ir bijušas stingrākas prasības valsts līmenī, dalībvalstīm būtu jāļauj atteikt piešķirt valsts tipa apstiprinājumus transportlīdzekļu tipiem, kas aprīkoti ar vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem jau no šīs regulas piemērošanas dienas, ja tās uzskata, ka tas ir saskaņā ar to drošības prasībām valsts līmenī.

(8)

Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanas datumu visiem jaunajiem tipa apstiprinājuma noteikumiem, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas kā Regula (ES) Nr. 167/2013,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas sīki izstrādātas tehniskās prasības un testēšanas procedūras attiecībā uz funkcionālo drošību, kas skar bremžu veiktspēju, lai varētu veikt lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu un šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku mezglu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 167/2013.

2. pants

Definīcijas

Piemēro Regulā (ES) Nr. 167/2013 noteiktās definīcijas. Papildus tām piemēro šādas definīcijas:

1)

“bremžu sistēma” ir to detaļu kopums, kuru funkcija ir pakāpeniski samazināt braucoša transportlīdzekļa ātrumu vai to apstādināt, vai noturēt to stacionārā stāvoklī, ja tas jau ir apstādināts. Sistēma sastāv no vadības ierīces, pārvada un bremzēm;

2)

“darba bremžu sistēma” ir bremžu sistēma, kas ļauj vadītājam kontrolēt transportlīdzekļa kustību un droši, ātri un efektīvi to apstādināt pie jebkāda ātruma un noslodzes, kam transportlīdzeklis apstiprināts, un jebkādā kritumā vai kāpumā;

3)

“pakāpeniska bremzēšana” ir bremzēšana, kad aprīkojuma normālā darbības diapazonā vai nu bremžu iedarbināšanas, vai atbrīvošanas laikā, izpildās visi šādi nosacījumi:

a)

vadītājs var jebkurā laikā ar vadības ierīces palīdzību palielināt vai samazināt bremzēšanas spēku;

b)

bremzēšanas spēks darbojas tajā pašā virzienā, kurā notiek iedarbība uz vadības ierīci (monotonā funkcija);

c)

ir viegli iespējams pietiekami precīzi pielāgot bremzēšanas spēku;

4)

“vadības ierīce” ir ierīce, ko tieši darbina vadītājs, lai pārvadam nodrošinātu enerģiju, kas vajadzīga bremzēšanai vai tās vadīšanai. Minētā enerģija var būt vadītāja muskuļu enerģija vai cita, vadītāja kontrolēta avota enerģija, vai, attiecīgos gadījumos, velkama transportlīdzekļa kinētiskā enerģija, vai šādu dažādu enerģijas veidu kombinācija;

5)

“pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kas atrodas starp vadības ierīci un bremzēm, izņemot vadības līnijas starp traktoriem un velkamajiem transportlīdzekļiem un barošanas līnijas starp traktoriem un velkamajiem transportlīdzekļiem, un tās funkcionāli savieno ar mehāniskiem, hidrauliskiem, pneimatiskiem elektriskiem līdzekļiem vai to kombināciju. Ja bremzēšanas spēku iegūst vai papildina no enerģijas avota, kas ir neatkarīgs no vadītāja, tad enerģijas rezerve sistēmā arī ir pārvada daļa;

6)

“vadības pārvads” ir to pārvada sastāvdaļu kopums, kuras vada bremžu darbību un nepieciešamo enerģijas rezervi(-es);

7)

“enerģijas pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kuras bremzēm piegādā enerģiju, kas vajadzīga to darbībai;

8)

“berzes bremze” ir bremze, kur spēkus rada berze starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas attiecībā viena pret otru;

9)

“hidrauliskā bremze” ir bremze, kur spēkus rada tāda plūstošas vides darbība, kas atrodas starp divām transportlīdzekļa daļām, kuras kustas attiecībā viena pret otru;

10)

“motorbremze” ir bremze, kur spēkus rada kontrolētas motora bremzēšanas darbības pieaugums, ko pārvada uz riteņiem;

11)

“stāvbremzes sistēma” ir sistēma, kas ļauj noturēt transportlīdzekli stacionārā stāvoklī kāpumā vai kritumā pat vadītāja prombūtnes laikā;

12)

“nepārtraukta bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana, ar iekārtu kurai ir visas šādas īpašības:

a)

viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību;

b)

enerģiju, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, pievada no viena avota;

c)

bremžu iekārta nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu neatkarīgi no to savstarpējā novietojuma;

13)

“daļēji pārtraukta bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir visas šādas īpašības:

a)

viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību;

b)

enerģiju, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, pievada no diviem dažādiem avotiem;

c)

bremžu iekārta nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu neatkarīgi no to savstarpējā novietojuma;

14)

“automātiskā bremzēšana” ir velkama vai velkamu transportlīdzekļu bremzēšana, kas notiek automātiski, ja no transportlīdzekļu sastāva atdalās kāds to veidojošs transportlīdzeklis – tostarp, ja šāda atdalīšanās notiek sakabes lūzuma dēļ –, un neietekmējot pārējo sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanas efektivitāti;

15)

“inerces bremzēšana” ir bremzēšana, izmantojot spēkus, ko rada velkamā transportlīdzekļa tuvošanās traktoram;

16)

“neatvienojams pārvads” ir pārvads, kuram jebkurā transportlīdzekļa pārvietošanās laikā piedziņas sistēmā starp transportlīdzekļa motoru un riteņiem un bremžu sistēmā starp bremžu vadības ierīci un riteņiem tiek pievadīts spiediens, spēks vai griezes moments;

17)

“transportlīdzeklis ar kravu” ir līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai piekrauts transportlīdzeklis;

18)

“riteņa slodze” ir ceļa seguma vertikālā statiskā reakcija (spēks) uz riteni saskares laukumā;

19)

“asslodze” ir ceļa seguma vertikālās statiskās reakcijas (spēku) uz ass riteņiem saskares laukumā summa;

20)

“maksimālā statiskā riteņa slodze” ir riteņa statiskā slodze, kas rodas apstākļos, kad transportlīdzeklis ir piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai;

21)

“maksimālā statiskā asslodze” ir statiskā asslodze, kas rodas apstākļos, kad transportlīdzeklis ir piekrauts līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai;

22)

“velkams transportlīdzeklis” ir piekabe, kā definēts Regulas (ES) Nr. 167/2013 3. panta 9. punktā, vai maināma velkama iekārta, kā definēts minētās regulas 3. panta 10. punktā;

23)

“ar vilces stieni aprīkots velkams transportlīdzeklis” ir R vai S kategorijas velkams transportlīdzeklis, kam ir vismaz divas asis, no kurām vismaz viena ir vadāma ass, kas ir aprīkots ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli attiecībā pret velkamo transportlīdzekli un kas nepārnes būtisku statisko vertikālo slodzi uz traktoru;

24)

“velkams centrālas ass transportlīdzeklis” ir R vai S kategorijas velkams transportlīdzeklis, kuram viena vai vairākas asis atrodas tuvu transportlīdzekļa smaguma centram, kad tas ir vienmērīgi piekrauts tā, ka tikai neliela statiskā vertikālā slodze, kas nepārsniedz 10 % no tās slodzes, kura atbilst velkamā transportlīdzekļa maksimālajai masai, vai 1 000 daN lielai slodzei (atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka) tiek pārnesta uz traktoru;

25)

“ar stingu vilces stieni aprīkots velkams transportlīdzeklis” ir R vai S kategorijas velkams transportlīdzeklis, kuram viena ass vai viena asu grupa ir aprīkota ar vilces stieni, kas savas konstrukcijas dēļ pārnes ievērojamu statisko slodzi uz traktoru, un kas neatbilst velkama centrālas ass transportlīdzekļa definīcijai. Transportlīdzekļu sakabei izmantotais savienojums nesastāv no pulkas un seglu iekārtas. Uz stingā savienojuma vilces stieņa var notikt neliela vertikāla kustība. Hidrauliski regulējamu posmotu vilces stieni uzskata par stingu vilces stieni;

26)

“ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir papildu bremžu sistēma, kura spēj nodrošināt un uzturēt bremzējošu darbību ilgākā laika posmā bez ievērojama veiktspējas samazinājuma, ietverot vadības ierīci, kas var būt viena ierīce vai vairāku ierīču apvienojums, katru no kurām var vadīt atsevišķi;

27)

“elektroniskas vadības bremžu sistēma” (EBS) ir bremžu sistēma, kuras vadība tiek īstenota, ģenerējot un apstrādājot elektrisko signālu vadības pārvadā un radot elektriskus izejas signālus uz ierīcēm, kas rada iedarbināšanas spēkus, izmantojot uzkrātu vai ģenerētu enerģiju;

28)

“automātiski vadīta bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā, lai radītu transportlīdzekļa palēninājumu ar vadītāja tiešu rīcību vai bez tās, bremžu sistēmas vai noteiktu asu bremzes iedarbina, automātiski izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas;

29)

“selektīvā bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā atsevišķu bremžu iedarbināšanu veic ar automātiskiem līdzekļiem, kuri transportlīdzekļa palēnināšanu pakārto transportlīdzekļa izturēšanās izmaiņām;

30)

“elektriskā vadības līnija” ir elektriskais savienojums starp diviem transportlīdzekļiem, kas nodrošina sastāvā esoša velkama transportlīdzekļa bremžu vadības funkciju. To veido elektroinstalācija un savienotājs, un tajā ietilpst datu pārraides daļas un elektroenerģijas padeve velkama transportlīdzekļa vadības pārvadam;

31)

“atsperu saspiedes kamera” ir kamera, kurā faktiski tiek radīta spiedienu atšķirība, kas ierosina atsperes saspiešanu;

32)

“hidrostatiskā piedziņa” ir transportlīdzekļa dzinējsistēmas tipa, kurā izmantota hidrostatiska transmisija ar atvērtu vai slēgtu ķēdi, kurā kā energonesējs starp vienu vai vairākiem hidrauliskiem sūkņiem un vienu vai vairākiem hidromotoriem cirkulē šķidrums;

33)

“transportlīdzekļu kompleksas elektroniskās vadības sistēma” ir tāda elektroniskās vadības sistēma, uz kuru attiecas vadības hierarhija, kurā konkrētai augstāka līmeņa elektroniskai vadības funkcijai vai funkcijai, ko veic augstāka līmeņa elektroniskās vadības sistēma, var būt prioritāte pār kādu konkrētu attiecīgās sistēmas vadītu funkciju;

34)

“bremžu pretbloķēšanas sistēma” ir tā darba bremžu sistēmas sastāvdaļa, kura transportlīdzekļa vienam vai vairākiem riteņiem bremzēšanas laikā automātiski kontrolē slīdēšanas pakāpi šī riteņa vai riteņu griešanās virzienā;

35)

“tieši kontrolēts ritenis” ir ritenis, kura bremzēšanas spēku modulē atbilstoši datiem, kurus nosūta vismaz šā riteņa sensors;

36)

“vienas līnijas tipa hidraulisks savienojums” ir bremžu savienojums starp traktoru un velkamo transportlīdzekli, izmantojot vienu hidrauliskā šķidruma līniju.

II NODAĻA

PRASĪBAS, KO PIEMĒRO BREMŽU IEKĀRTĀM UN PIEKABJU BREMŽU SAVIENOJUMIEM

3. pants

Uzstādīšanas un pierādīšanas prasības saistībā ar bremžu veiktspēju

1.   Ražotāji aprīko lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļus ar tādam sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķiem tehniskiem mezgliem, kas ietekmē to bremžu veiktspēju, kas ir konstruēti, izgatavoti un samontēti tā, lai transportlīdzeklis, kas tiek izmantots normālā režīmā un uzturēts saskaņā ar ražotāja norādījumiem, atbilstu 4. līdz 17. pantā paredzētajām sīki izstrādātām tehniskajām prasībām un testēšanas procedūrām.

2.   Ražotāji, izmantojot praktiskus demonstrējumu testus, pierāda apstiprinātājai iestādei, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļi, kas darīti pieejami tirgū, reģistrēti vai tiek nodoti ekspluatācijā Savienībā, atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām prasībām un testēšanas procedūrām, kas noteiktas 4. līdz 17. pantā.

3.   Ražotāji nodrošina, ka rezerves daļas, kas tiek darītas pieejamas tirgū vai nodotas ekspluatācijā Savienībā, atbilst sīki izstrādātajām tehniskajām prasībām un testēšanas procedūrām, kas noteiktas šajā regulā.

4.   Tā vietā, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, ražotājs drīkst informācijas mapē iekļaut sastāvdaļas testēšanas protokolu vai attiecīgu dokumentāciju, kas pierāda sistēmas vai transportlīdzekļa atbilstību ANO EEK Noteikumiem Nr. 13, uz kuriem atsauce norādīta X pielikumā.

5.   Tā vietā, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, ražotājs drīkst informācijas mapē iekļaut attiecīgu dokumentāciju, kas pierāda velkamu transportlīdzekļu bremžu pretbloķēšanas sistēmas, ja tāda uzstādīta, atbilstību ANO EEK Noteikumu Nr. 13 19. pielikuma 5. punktam, uz ko atsauce norādīta X pielikumā.

6.   Atsauce uz šā panta 4. un 5. punktā minētajām sastāvdaļām un sistēmām tiks iekļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 167/2013 68. pantu pieņemtā īstenošanas aktā.

4. pants

Prasības, kas attiecas uz bremžu iekārtu un piekabju bremžu savienojumu konstrukciju un uzstādīšanu

Testēšanas procedūras un prasības, kas attiecas uz bremžu iekārtu un piekabju bremžu savienojumu konstrukciju un uzstādīšanu, īsteno un verificē saskaņā ar I pielikumu.

5. pants

Prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmu un piekabju bremžu savienojumu un ar šādām sistēmām un savienojumiem aprīkotu transportlīdzekļu testēšanu un veiktspēju

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmām un piekabju bremžu savienojumiem un ar šādām sistēmām un savienojumiem aprīkotiem transportlīdzekļiem, īsteno un verificē saskaņā ar II pielikumu.

6. pants

Prasības, kas attiecas uz reakcijas laika mērīšanu

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz bremžu iekārtu un piekabju bremžu savienojumu reakcijas laiku, īsteno un verificē saskaņā ar III pielikumu.

7. pants

Prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmu un piekabju bremžu savienojumu enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm un ar šādiem enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm aprīkotiem transportlīdzekļiem

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmu un piekabju bremžu savienojumu enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm un ar šādiem enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm aprīkotiem transportlīdzekļiem, īsteno un verificē saskaņā ar IV pielikumu.

8. pants

Prasības, kas attiecas uz atsperu bremzēm un ar tām aprīkotiem transportlīdzekļiem

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz atsperu bremzēm un ar tām aprīkotiem transportlīdzekļiem, īsteno un verificē saskaņā ar V pielikumu.

9. pants

Prasības, kas attiecas uz stāvbremžu sistēmām, kas aprīkotas ar bremžu cilindru mehānisko bloķētāju

Veiktspējas prasības, kas attiecas uz stāvbremžu sistēmām, kas aprīkotas ar bremžu cilindru mehānisko bloķētāju, verificē saskaņā ar VI pielikumu.

10. pants

Alternatīvas testēšanas prasības transportlīdzekļiem, kuriem I tipa, II tipa vai III tipa testi nav obligāti

1.   Nosacījumi, saskaņā ar kuriem I tipa, II tipa vai III tipa testi dažiem transportlīdzekļu tipiem nav obligāti, ir noteikti VII pielikumā.

2.   Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļiem un to bremžu iekārtām, kuriem I tipa, II tipa vai III tipa testi nav obligāti saskaņā ar 1. punktu, īsteno un verificē saskaņā ar VII pielikumu.

11. pants

Prasības, kas attiecas uz inerces bremžu sistēmu, bremžu iekārtu un piekabju bremžu savienojumu un ar šādām sistēmām, iekārtām un savienojumiem aprīkotu transportlīdzekļu testēšanu attiecībā uz bremzēšanu

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz inerces bremžu sistēmu, bremžu iekārtu un piekabju bremžu savienojumu un ar šādām sistēmām, iekārtām un savienojumiem aprīkotu transportlīdzekļu testēšanu attiecībā uz bremzēšanu īsteno un verificē saskaņā ar VIII pielikumu.

12. pants

Prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar hidrostatisko piedziņu un to bremžu iekārtām un bremžu sistēmām

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļiem ar hidrostatisko piedziņu un to bremžu iekārtām un bremžu sistēmām, īsteno un verificē saskaņā ar IX pielikumu.

13. pants

Prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļu komplekso elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļu komplekso elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem, īsteno un verificē saskaņā ar X pielikumu.

14. pants

Prasības un testēšanas procedūras, kas attiecas uz bremžu pretbloķēšanas sistēmām un ar tām aprīkotiem transportlīdzekļiem

Testēšanas procedūras un prasības, kas attiecas uz bremžu pretbloķēšanas sistēmām un ar tām aprīkotiem transportlīdzekļiem, īsteno un verificē saskaņā ar XI pielikumu.

15. pants

Prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļu ar pneimatisko bremžu sistēmu EBS vai transportlīdzekļu ar datu pārraidi caur ISO 7638 kontaktspraudņa 6. un 7. tapu EBS un ar šādām EBS aprīkotiem transportlīdzekļiem

Testēšanas procedūras un veiktspējas prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļu ar pneimatisko bremžu sistēmu EBS vai transportlīdzekļu ar datu pārraidi caur ISO 7638 kontaktspraudņa 6. un 7. tapu EBS un ar šādām EBS aprīkotiem transportlīdzekļiem, īsteno un verificē saskaņā ar XII pielikumu.

16. pants

Prasības, kas attiecas uz vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem un ar tiem aprīkotiem transportlīdzekļiem

1.   Veiktspējas prasības, kas attiecas uz bremžu iekārtu un piekabju bremžu savienojumu vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem un uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem, ir noteiktas XIII pielikumā.

2.   Transportlīdzekļu ražotāji neuzstāda vienas līnijas tipa hidrauliskos savienojumus jauniem T un C kategorijas transportlīdzekļu tipiem pēc 2019. gada 31. decembra un jauniem šo kategoriju transportlīdzekļiem pēc 2020. gada 31. decembra.

III NODAĻA

DALĪBVALSTU PIENĀKUMI

17. pants

Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko mezglu tipa apstiprinājums

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 167/2013 6. panta 2. punktu, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, apstiprinātājas iestādes, pamatojoties uz funkcionālo drošību saistībā ar bremžu veiktspēju, neatsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst šīs regulas prasībām.

Sākot ar 2020. gada 1. janvāri un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 167/2013 6. panta 2. punktu un šīs regulas 16. pantu, tipa apstiprinātājas iestādes atsakās piešķirt tipa apstiprinājumu T un C kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas aprīkoti ar vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem.

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, valstu iestādes gadījumā, kad jauni transportlīdzekļi, kas neatbilst Regulai (ES) Nr. 167/2013 un šīs regulas noteikumiem par funkcionālo drošību attiecībā uz bremzēšanas veiktspēju, aizliedz darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā šādus transportlīdzekļus.

No 2021. gada 1. janvāra attiecībā uz jauniem T un C kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem, kā noteikts 16. pantā, valstu iestādes aizliedz darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā šādus transportlīdzekļus.

18. pants

Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko mezglu valsts tipa apstiprinājums

Valsts iestādes neatsakās piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķa tehniska mezgla tipam ar pamatojumu, kas saistīts ar funkcionālo drošību attiecībā uz bremzēšanas veiktspēju, ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķs tehniskais mezgls atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, izņemot prasības, kas attiecas uz vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.

(2)  Padomes 1976. gada 6. aprīļa Direktīva 76/432/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām (OV L 122, 8.5.1976., 1. lpp.).

(3)  Padomes 1997. gada 27. novembra Lēmums 97/836/EK par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada Nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).


PIELIKUMU SARAKSTS

Pielikuma Nr.

Pielikuma virsraksts

Lappuses Nr.

I

Prasības, kas attiecas uz bremzēšanas ierīču un piekabes bremžu savienojumu konstruēšanu un uzstādīšanu

10

II

Prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmu un piekabes bremžu savienojumu un ar tām/tiem aprīkotu transportlīdzekļu testēšanu un veiktspēju

27

III

Prasības reakcijas laika mērīšanai

49

IV

Prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmu un piekabju bremžu savienojumu enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm un ar šādiem enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm aprīkotiem transportlīdzekļiem

60

V

Prasības, kas attiecas uz atsperu bremzēm un ar tām aprīkotiem transportlīdzekļiem

67

VI

Prasības, kas attiecas uz stāvbremžu sistēmām, kas aprīkotas ar bremžu cilindra mehāniskās bloķēšanas ierīci

70

VII

Alternatīvas testēšanas prasības transportlīdzekļiem, kuriem I tipa, II tipa vai III tipa testi nav obligāti

71

VIII

Prasības, kas attiecas uz inerces bremzēšanas sistēmu, bremzēšanas ierīču un piekabes bremžu savienojumu testēšanu un tādu transportlīdzekļu testēšanu, kas ar tām aprīkoti bremzēšanas nolūkā

83

IX

Prasības, kas attiecas uz hidrostatiskās piedziņas transportlīdzekļiem un šādu transportlīdzekļu bremžu ierīcēm un bremžu sistēmām

98

X

Prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļu kompleksu elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem

104

XI

Prasības un testa procedūras, kas attiecas uz bremžu pretbloķēšanas sistēmām un ar tām aprīkotiem transportlīdzekļiem

105

XII

Prasības, kas attiecas uz transportlīdzekļu ar pneimatisko bremžu sistēmu EBS vai transportlīdzekļu ar datu pārraidi caur ISO 7638 kontaktspraudņa 6. un 7. izvadu EBS un ar šādām EBS aprīkotiem transportlīdzekļiem

121

XIII

Prasības, kas attiecas uz vienas līnijas tipa hidrauliskajiem savienojumiem un ar tiem aprīkotiem transportlīdzekļiem

136


I PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz bremzēšanas ierīču un piekabes bremžu savienojumu konstruēšanu un uzstādīšanu

1.   Definīcijas

Šajā pielikumā:

1.1.

“sakabes spēka vadība” ir sistēma vai funkcija, kas automātiski līdzsvaro traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi;

1.2.

“pieprasījuma nominālā vērtība” ir sakabes spēka vadības raksturlielums, kas apzīmē savienotājgalvas signāla attiecību pret bremzēšanas pakāpi un ko var demonstrēt tipa apstiprināšanā atbilstoši II pielikuma 1. papildinājumā minētajām savienojamības diapazonu robežvērtībām;

1.3.

“kāpurķēžu atbalsta ruļļi” ir sistēma, kura pārnes transportlīdzekļa un kāpurķēžu šasijas svaru uz zemi, izmantojot kāpurķēdes lenti, pārnes griezes momentu no transportlīdzekļa piedziņas sistēmas uz kāpurķēdes lenti un kura var izraisīt kāpurķēdes kustības virziena maiņu;

1.4.

“kāpurķēžu šasija” ir sistēma, ko veido vismaz divi kāpurķēžu atbalsta ruļļi, kuri novietoti noteiktā attālumā viens no otra vienā plaknē (uz vienas līnijas), un nepārtraukta metāla vai gumijas kāpurķēdes lente, kas kustas ap tiem;

1.5.

“kāpurķēdes lente” ir nepārtraukta elastīga lente, kas spēj absorbēt garenisko vilces spēku.

2.   Konstruēšanas un uzstādīšanas prasības

2.1.   Vispārīgi

Visur šajā pielikumā par maksimālo projektēto ātrumu uzskata ātrumu, transportlīdzeklim pārvietojoties virzienā uz priekšu, ja vien nav skaidri norādīts citādi.

2.1.1.   Bremžu sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un detaļas

2.1.1.1.   Bremžu sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un detaļas ir projektētas, konstruētas un uzstādītas tā, lai, transportlīdzekli lietojot parastā režīmā neatkarīgi no jebkādas vibrācijas, kas uz to var iedarboties, tās atbilstu turpmāk minētajām prasībām.

2.1.1.2.   Jo īpaši bremžu sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un detaļas ir projektētas, konstruētas un uzstādītas tā, lai tās būtu spējīgas nepieļaut koroziju un novecošanu.

2.1.1.3.   Bremžu uzlikas nesatur azbestu.

2.1.1.4.   Nav atļauts uzstādīt tādas sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības un detaļas (piemēram, vārstus), kuras transportlīdzekļa lietotājam ļauj mainīt bremžu sistēmas veiktspēju tā, ka minētā veiktspēja vairs neatbilst šīs regulas prasībām. Ir atļauta sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība un detaļa, ar kuru var rīkoties tikai izgatavotājs, izmantojot īpašu instrumentu vai plombu, kas droša pret viltojumiem, vai abus, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa lietotājs nevar izdarīt šīs sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas izmaiņas vai ka izpildes iestādes var viegli konstatēt visas lietotāja izdarītās izmaiņas.

2.1.1.5.   Velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar automātisku bremzēšanas spēku regulatoru, izņemot šādus gadījumus:

2.1.1.5.1.

ja velkamo transportlīdzekli, kura maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams aprīkot ar automātisku bremzēšanas spēku regulatoru, to var aprīkot ar ierīci, kurai ir vismaz trīs atsevišķi bremzēšanas spēku kontroles iestatījumi;

2.1.1.5.2.

īpašā gadījumā, kad velkamajam transportlīdzeklim pēc konstrukcijas var būt tikai divi atsevišķi slodzes nosacījumi “bez kravas” un “ar kravu”, transportlīdzeklim var būt tikai divi atsevišķi bremzēšanas spēku kontroles iestatījumi;

2.1.1.5.3.

S-kategorijas transportlīdzekļos, kuros nav nekādas citas slodzes, ne arī papildmateriālu.

2.1.2.   Bremžu sistēmas funkcijas

Bremžu sistēma atbilst šādām funkcijām:

2.1.2.1.   Darba bremžu sistēma

Darba bremžu sistēma jāspēj iedarbināt pakāpeniski. Ir jābūt iespējai nodrošināt, ka vadītājs šādu bremzēšanu veic, atrodoties savā sēdeklī un nenoņemot rokas no stūres iekārtas.

2.1.2.2.   Papildbremžu sistēma

Papildbremžu sistēma darba bremžu sistēmas bojājuma gadījumā ļauj apturēt transportlīdzekli samērīgā attālumā. Traktoriem šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Vadītājam jāspēj šādi bremzēt no sava sēdekļa, vienlaikus turot stūri vismaz ar vienu roku. Šo prasību nolūkā pieņem, ka vienā reizē darba bremžu sistēmā var rasties ne vairāk kā viens bojājums.

2.1.2.3.   Stāvbremžu sistēma

Stāvbremžu sistēmai jāspēj noturēt transportlīdzekli nekustīgi gan augšup, gan lejup vērstā ceļa slīpumā pat vadītāja prombūtnē, tādā gadījumā bremžu sistēmas darba daļas noturot bloķētā stāvoklī ar tīri mehānisku ierīci. Vadītājam jāspēj no savas vietas iedarbināt šīs bremzes, uz kurām velkamā transportlīdzekļa gadījumā attiecas 2.2.2.11. punkta prasības.

Velkamā transportlīdzekļa (pneimatiskā vai hidrauliskā pārvada) darba bremžu sistēmu un traktora stāvbremžu sistēmu var darbināt vienlaicīgi, ja vadītājs jebkurā laikā var pārliecināties, ka savienoto transportlīdzekļu stāvbremžu sistēmas veiktspēja, ko nodrošina tikai ar stāvbremžu sistēmas mehānisku darbību, ir pietiekama.

2.1.3.   Transportlīdzekļiem un to bremžu sistēmām piemēro attiecīgās II pielikuma 1. papildinājuma prasības.

2.1.4.   Pneimatisko bremžu sistēmu savienojumi starp traktoriem un velkamiem transportlīdzekļiem

2.1.4.1.   Pneimatisko bremžu sistēmu savienojumi starp traktoriem un velkamiem transportlīdzekļiem jānodrošina, ievērojot 2.1.4.1.1., 2.1.4.1.2. vai 2.1.4.1.3. punktu:

2.1.4.1.1.

viena pneimatiskā barošanas līnija un viena pneimatiskā vadības līnija;

2.1.4.1.2.

viena pneimatiskā barošanas līnija, viena pneimatiskā vadības līnija un viena elektriskā vadības līnija;

2.1.4.1.3.

viena pneimatiskā barošanas līnija un viena elektriskā vadības līnija. Līdz brīdim, kad būs panākta vienošanās par vienotiem tehniskajiem standartiem, kas nodrošinās saderību un drošību, savienojumi starp traktoriem un velkamajiem transportlīdzekļiem atbilstoši šā punkta noteikumiem nav atļauti.

2.1.5.   Savienojumi starp traktoriem un velkamiem transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta hidrauliskā bremžu sistēma

2.1.5.1.   Savienojumu veidi

2.1.5.1.1.   Hidrauliskā vadības līnija ir līnija, kas uzmavas tipa savienojumu uz traktora savieno ar iemavas tipa savienojumu uz velkamā transportlīdzekļa. Savienojumi atbilst ISO 5676:1983 standartam.

2.1.5.1.2.   Hidrauliskā papildlīnija ir līnija, kas uzmavas tipa savienojumu uz traktora savieno ar iemavas tipa savienojumu uz velkamā transportlīdzekļa. Savienojumi atbilst ISO 16028:2006 standarta 10. lielumam.

2.1.5.1.3.   ISO 7638:2003 savienojums (pēc izvēles). ISO 7638:2003 savienojums pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

Savienojumiem, kas aprakstīti 2.1.5.1.1. un 2.1.5.1.2. punktā, jābūt novietotiem uz traktora, kā parādīts 1. attēlā.

1. attēls

Hidrauliskā pārvada savienotājlīnijas

Image 1

Teksts attēlu

2.1.5.2.   Stāvoklī, kad traktora motors darbojas un tā stāvbremžu sistēma ir pilnībā iedarbināta:

2.1.5.2.1.

uz papildlīnijas ir 0+100 kPa spiediens un/vai

2.1.5.2.2.

uz vadības līnijas tiek radīts 11 500 kPa līdz 15 000 kPa liels spiediens.

2.1.5.3.   Stāvoklī, kad traktora motors darbojas un tā stāvbremžu sistēma ir pilnībā atlaista, uz papildlīnijas jābūt spiedienam, kas ietilpst 2.2.1.18.3. punktā noteiktajās vērtībās.

2.1.5.4.   Stāvoklī, kad traktora motors darbojas un kad traktoram nav iedarbināta bremžu vadība (braukšanas vai gaidīšanas režīms), uz vadības līnijas savienotājgalvas jābūt spiedienam, kas noteikts 2.2.1.18.2. punktā.

2.1.5.5.   Stāvoklī, kad traktora motors darbojas un darba bremžu vadības ierīce ir pilnībā iedarbināta, vadības līnijā jārada 11 500 kPa līdz 15 000 kPa spiediens. Lai darba bremžu darbināšanas laikā vadības līnija būtu zem spiediena, traktoram jāatbilst III pielikuma 3.6. punkta prasībām.

2.1.6.   Elastīgās caurules un vadi, kas traktoru savieno ar velkamo transportlīdzekli, ir velkamā transportlīdzekļa daļa.

2.1.7.   Noslēgierīces, kuras neiedarbojas automātiski, nav atļautas.

2.1.8.   Spiediena testa pieslēgizvadi

2.1.8.1.   Lai transportlīdzeklim, kurā uzstādīta pneimatiskā bremžu sistēma, noteiktu katras ass faktiskos bremzēšanas spēkus, gaisa spiediena testa pieslēgizvadi ir jānovieto:

2.1.8.1.1.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā tajā bremžu cilindram vistuvākajā viegli pieejamajā vietā, kas ir visneizdevīgāk novietota attiecībā uz reakcijas laiku, kas aprakstīts III pielikumā;

2.1.8.1.2.

bremžu sistēmā, kurā ir ierīce, kas modulē gaisa vai hidraulisko spiedienu bremžu pārvadā, kā minēts II pielikuma I papildinājuma 6.2. punktā, šīs ierīces spiediena līnijā uz augšu un uz leju no šīs ierīces vistuvākajā pieejamajā vietā. Ja šo ierīci vada ar gaisu, ir vajadzīgs vēl viens testa pieslēgizvads, lai simulētu noslogotu stāvokli. Ja šāda ierīce nav uzstādīta, ir jānodrošina tikai viens spiediena testa pieslēgizvads, kurš ir līdzvērtīgs iepriekšminētajam pieslēgizvadam spiediena līnijas lejasdaļā. Šie testa pieslēgizvadi jāizvieto tā, lai tiem varētu viegli piekļūt no zemes vai no transportlīdzekļa iekšpuses;

2.1.8.1.3.

viegli pieejamā vietā vistuvāk visneizdevīgāk novietotajai enerģijas uzkrāšanas ierīcei IV pielikuma A iedaļas 2.4. punkta nozīmē;

2.1.8.1.4.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, lai varētu pārbaudīt visas pārvada līnijas ieejas un izejas spiedienu.

2.1.8.1.5.

Spiediena testa pieslēgizvadi atbilst ISO 3583:1984 standarta 4. punktam.

2.2.   Bremžu sistēmām piemērojamās prasības

2.2.1.   T un C kategorijas transportlīdzekļi

2.2.1.1.   Bremžu sistēmu kopumam, ar ko ir aprīkots transportlīdzeklis, jāatbilst prasībām, kuras jāievēro attiecībā uz darba bremžu sistēmu, papildbremžu sistēmu un stāvbremžu sistēmu.

Lai palīdzētu vadītājam veikt stūrēšanu (iedarbinātu diferenciālo bremzēšanu uz lauka), traktora darba bremžu sistēma var sastāvēt no diviem neatkarīgiem bremžu kontūriem, kas katrs savienots ar vienu atsevišķu labās vai kreisās puses bremžu pedāli.

Ja tiek aktivizēta diferenciālās bremzēšanas funkcija, nav iespējams kustības ātrums, kas pārsniedz 40 km/h, vai arī pie ātruma, kas pārsniedz 40 km/h, diferenciālās bremzēšanas funkcija ir jāizslēdz. Šīs divas darbības jānodrošina ar automātiskiem līdzekļiem.

Ja ir aktivizēts atšķirīgas bremzēšanas režīms, velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas iedarbināšana nav nepieciešama līdz ātrumam 12 km/h.

Traktoros, kuros šos atsevišķos pedāļus var savienot ar roku, vadītājam no savas vietas jāspēj viegli pārbaudīt, vai šie pedāļi ir vai nav savienoti.

2.2.1.2.   Aprīkojumam, kas nodrošina darba bremžu, papildbremžu un stāvbremžu funkciju, var būt kopīgas sastāvdaļas, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem.

2.2.1.2.1.

Ir vismaz divas savstarpēji neatkarīgas un no vadītāja parastās vietas viegli pieejamas vadības ierīces, un katra no tām atbilst atšķirīgai bremžu sistēmai. Visām transportlīdzekļu kategorijām ikviena bremžu vadības ierīce (izņemot ilgstošas bremzēšanas sistēmas vadības ierīci) ir projektēta tā, lai pēc atlaišanas tā pilnībā atgrieztos izslēgtā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz stāvbremžu sistēmas vadības ierīci (vai tās daļu savienotajā vadības ierīcē), ja tā ir mehāniski bloķēta konkrētajā stāvoklī un/vai to izmanto papildbremžu sistēmā.

2.2.1.2.2.

Darba bremžu sistēmas vadības ierīce ir neatkarīga no stāvbremžu sistēmas vadības ierīces.

2.2.1.2.3.

Ja darba bremžu sistēmai un papildbremžu sistēmai ir viena vadības ierīce, vadības ierīces un dažādo pārvada sistēmu sastāvdaļu savienojuma efektivitāte nesamazinās pēc noteikta lietošanas laika beigām.

2.2.1.2.4.

Ja darba bremžu un papildbremžu sistēmai ir viena vadības ierīce, stāvbremžu sistēmu projektē tā, lai to varētu iedarbināt tad, kad transportlīdzeklis ir kustībā. Šī prasība nav jāievēro, ja transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu var iedarbināt – pat daļēji – ar kādu vadības palīgierīci.

2.2.1.2.5.

Ja jebkura sastāvdaļa, kas nav bremzes vai sastāvdaļas, kas minētas 2.2.1.2.7. punktā, salūst vai ja (disfunkcijas, enerģijas rezerves daļēja vai pilnīga izsīkuma dēļ) sabojājas darba bremžu sistēma, papildbremžu sistēmai vai tai darba bremžu sistēmas daļai, kuru nav ietekmējis bojājums, jāspēj transportlīdzekli apturēt apstākļos, kādi noteikti papildbremžu sistēmai.

2.2.1.2.6.

Ja papildbremžu sistēmai un darba bremžu sistēmai ir kopēja vadības ierīce un kopējs pārvads:

2.2.1.2.6.1.

ja darba bremžu sistēma tiek iedarbināta ar vadītāja muskuļu enerģiju, kuru pastiprina viena vai vairākas enerģijas rezerves, papildbremžu sistēmas darbību šo rezervju pārrāvuma gadījumā var nodrošināt ar vadītāja muskuļu enerģiju, kuru pastiprina tās enerģijas rezerves, ja tādas ir, kuras nav ietekmējis bojājums, un vadības ierīcei pieliekamais spēks nepārsniedz norādīto maksimālo lielumu;

2.2.1.2.6.2.

ja darba bremžu sistēmai un pārvadam pieliekamo spēku lielumi ir atkarīgi vienīgi no vadītāja kontrolēto enerģijas rezervju lietojuma, jābūt vismaz divām pilnīgi neatkarīgām enerģijas rezervēm un katrai no tām jābūt savam neatkarīgam pārvadam; katrs no tiem var iedarboties uz divu vai vairāku riteņu bremzēm, kas ir izvēlēti tā, lai varētu nodrošināt norādīto papildbremžu darbības līmeni, neapdraudot transportlīdzekļa stabilitāti bremzēšanas laikā; papildus tam katrai no šīm enerģijas rezervēm jābūt aprīkotai ar signālierīci. Vismaz vienā no katra darba bremžu kontūra saspiesta gaisa balonā piemērotā un viegli pieejamā vietā jābūt ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi;

2.2.1.2.6.3.

ja darba bremžu sistēmai un pārvadam pieliekamo spēku lielumi ir atkarīgi vienīgi no enerģijas rezervju lietojuma, var uzskatīt, ka pārvadam pietiek ar vienu enerģijas rezervi, ja noteikto papildu bremzēšanu nodrošina ar vadītāja muskuļu enerģiju, kas iedarbina darba bremžu vadības ierīci, un ja ir izpildītas 2.2.1.5. punkta prasības;

2.2.1.2.7.

dažas detaļas, piemēram, pedāli un tā balstu, galveno cilindru un tā virzuli(-ļus) (hidrauliskajās bremžu sistēmās), regulētājvārstu (hidrauliskajās vai pneimatiskajās bremžu sistēmās), savienojumu starp pedāli un galveno cilindru vai regulētājvārstu, bremžu cilindrus un to virzuļus (hidrauliskajās vai pneimatiskajās bremžu sistēmās) un bremžu sviru un izciļņu mezglus, neuzskata par salaužamām, ja tās ir liela izmēra, viegli pieejamas apkopei un to drošības pazīmes ir vismaz līdzvērtīgas ar tām, kas paredzētas citiem svarīgākajiem transportlīdzekļa mezgliem (tādiem kā stūres pievads). Ja jebkuras šādas detaļas bojājums padara neiespējamu transportlīdzekļa nobremzēšanu ar veiktspēju, kas ir vismaz līdzvērtīga papildbremžu sistēmai noteiktajai veiktspējai, šo detaļu izgatavo no metāla vai materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, un tā nevar ievērojami bojāties bremžu sistēmu normālas lietošanas laikā.

2.2.1.3.   Ja darba bremžu sistēmai un papildbremžu sistēmai ir atsevišķas vadības ierīces, tad abu vadības ierīču vienlaicīga iedarbināšana nepadara darba bremžu un papildbremžu sistēmu darboties nespējīgu neatkarīgi no tā, vai abas sistēmas ir labā darba kārtībā jeb viena no tām ir bojāta.

2.2.1.4.   Ja izmanto enerģiju, kas nav vadītāja muskuļu enerģija, tad nav vajadzības lietot vairāk kā vienu šādas enerģijas avotu (hidraulisko sūkni, gaisa kompresoru utt.), tomēr veidam, kādā šo enerģijas avota ierīci darbina, jābūt pēc iespējas drošākam.

2.2.1.4.1.   Ja ir bojāta jebkura detaļa tādas transportlīdzekļa bremžu sistēmas pārvadā, kura sastāv no diviem darba bremžu kontūriem, kuri atbilst 2.2.1.25. punkta prasībām, tiek turpināta enerģijas padeve tai pārvada detaļai, kuru nav ietekmējis bojājums, ar tādu efektivitātes līmeni, kāds norādīts paliekošajai un/vai papildu bremzēšanai, ja tas ir vajadzīgs, lai transportlīdzekli apturētu. Šo nosacījumu izpilda ar automātisku līdzekļu palīdzību.

2.2.1.4.2.   Turklāt enerģijas uzglabāšanas ierīces, kas atrodas kontūrā uz leju no šīs ierīces, enerģijas padeves pārrāvuma gadījumā ļauj apturēt transportlīdzekli piektajā reizē pēc četrām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm saskaņā ar testēšanas nosacījumiem, kas norādīti IV pielikuma A iedaļas 1.2. punktā vai B iedaļas 1.2. punktā, vai C iedaļas 1.2. punktā, atkarībā no bremžu sistēmas veida un ar tādu efektivitātes līmeni, kāds norādīts papildbremzēm.

2.2.1.4.3.   Hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju 2.2.1.4.1. un 2.2.1.4.2. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja ir izpildītas šīs regulas IV pielikuma C daļas 1.2.2. punktā minētās prasības.

2.2.1.4.4.   Darba bremžu sistēmai, kura sastāv tikai no viena darba bremžu kontūra, jānodrošina, lai enerģijas avota nepieejamības vai atteices gadījumā transportlīdzekli varētu apstādināt ar darba bremžu sistēmas vadību un ar tādu efektivitātes līmeni, kas norādīts papildbremzēm.

2.2.1.5.   Prasības, kas norādītas 2.2.1.2., 2.2.1.4. un 2.2.1.25. punktā, izpilda, neizmantojot nevienu tāda veida automātisku ierīci, kuras neefektivitāte varētu tikt neievērota tāpēc, ka detaļas, kas parasti atrodas miera stāvoklī, iedarbina tikai bremžu sistēmas bojājuma gadījumā.

2.2.1.6.   Transportlīdzekļos, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem vismaz vienas ass riteņiem. Visos pārējos gadījumos darba bremžu sistēma darbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem. Tomēr transportlīdzekļiem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā visi riteņi uzskatāmi par bremzētiem.

C kategorijas transportlīdzekļiem šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tiek bremzēti visi transportlīdzekļa kāpurķēžu atbalsta ruļļi. C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums ir mazāks par 30 km/h, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tiek bremzēts vismaz viens kāpurķēdes atbalsta rullis katrā transportlīdzekļa pusē.

Ar seglveida sēdekli un stūres stieņiem aprīkotiem transportlīdzekļiem darba bremžu sistēma var darboties uz priekšējo vai uz pakaļējo asi ar noteikumu, ka tiek ievērotas šīs regulas II pielikuma 2. punkta prasības.

Ja Ta kategorijas traktoriem ar locīklu ass tiek pakļauta bremzēšanai un diferenciālis ir piestiprināts starp darba bremzi un riteņiem, uzskata, ka tad, kad darba bremžu sistēma automātiski bloķē diferenciāli uz šīs ass, tiek bremzēti visi šīs ass riteņi.

2.2.1.6.1.   Hidraulisko līniju un šļūteņu komplektu darbība transportlīdzekļiem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā

Hidrauliskā pārvada hidrauliskajām līnijām jāiztur pārraušanas spiediens, kas ir vismaz četras reizes lielāks par transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto maksimālo parastās darbības spiedienu (T). Šļūteņu komplekti atbilst ISO 1402:1994, 6605:1986 un 7751:1991 standartam.

2.2.1.7.   Ja darba bremžu sistēma iedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem vai kāpurķēžu atbalsta ruļļiem, darbībai jābūt atbilstīgi sadalītai pa asīm. Ja to panāk, izmantojot ierīci, kas modulē bremžu pārvada spiedienu, šādai ierīcei jāatbilst II pielikuma 1. papildinājuma 6. punkta un 2.1.8. punkta prasībām.

2.2.1.7.1.   Lai izvairītos no riteņu bloķēšanās vai bremžu uzliku pārkaršanas, tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir vairāk nekā divas asis, bremzēšanas spēku uz konkrētām asīm var automātiski samazināt līdz nullei, kad transportlīdzeklis pārvadā mazāku kravu, ar noteikumu, ka šis transportlīdzeklis atbilst II pielikumā noteiktajām veiktspējas prasībām.

2.2.1.8.   Darba bremžu sistēmas darbība tiek sadalīta starp vienas ass riteņiem vai kāpurķēžu atbalsta ruļļiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.2.1.9.   Darba bremžu, papildbremžu un stāvbremžu sistēma iedarbojas uz bremžu virsmām, kuras ar pietiekami stipru detaļu palīdzību ir pastāvīgi pievienotas riteņiem. Bremžu virsmas nav iespējams atvienot no riteņiem; tomēr šāda atvienošana ir pieļaujama stāvbremžu sistēmas gadījumā tad, ja to kontrolē tikai vadītājs no savas vietas ar tādas sistēmas palīdzību, kuru nevar iedarbināt noplūde. Ja T un C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 60 km/h, parasti bremzēšanai tiek pakļauta vairāk nekā viena ass, tad vienu asi var atvienot ar noteikumu, ka, iedarbinot darba bremžu sistēmu, automātiski notiek atpakaļsavienojums ar minēto asi un enerģijas piegādes atteices vai atpakaļsavienošanas vadības ierīces vadības pārvada atteices gadījumā notiek automātiska atpakaļsavienošana.

2.2.1.10.   Darba bremžu nodiluma gadījumā to iespējams kompensēt ar manuālās regulēšanas sistēmas palīdzību. Tb un Cb kategorijas transportlīdzekļiem darba bremžu nodilumu kompensē, izmantojot automātiskās regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei, pārvada un bremžu detaļām ir tāda gājiena rezerve un vajadzības gadījumā piemēroti kompensēšanas līdzekļi, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez nepieciešamības veikt tūlītēju regulēšanu.

Ta un Ca kategorijas transportlīdzekļiem nav jābūt aprīkotiem ar sistēmu, kurā bremžu nodilumu kompensē ar automātiskās regulēšanas sistēmu. Ja tomēr šo kategoriju transportlīdzekļi ir aprīkoti ar sistēmu, kurā bremžu nodilumu kompensē ar automātiskās regulēšanas sistēmu, šai sistēmai jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas jāievēro attiecībā uz Tb un Cb kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.1.10.1.   Nodiluma automātiskās kompensēšanas ierīcēm, ja tādas ir uzstādītas, pēc II pielikuma 1.3. punktā aprakstītā I tipa testa veikšanas pēc sakaršanas un atdzišanas jāspēj brīvi darboties, kā noteikts II pielikuma 2.3.4. punktā.

Šo darba bremžu uzliku nodilumu jāspēj viegli pārbaudīt no transportlīdzekļa ārpuses vai apakšpuses, izmantojot tikai parasti transportlīdzeklī esošos rīkus vai iekārtas, piemēram, paredzot attiecīgas atveres apskatei vai izmantojot citus līdzekļus. Kā alternatīva vadītāja vietā ir pieļaujamas akustiskas vai optiskas ierīces, kuras brīdina vadītāju par to, ka nepieciešama bremžu uzliku nomaiņa.

2.2.1.10.2.   2.2.1.10. un 2.2.1.10.1. punkta prasības neattiecas uz eļļā iegremdētām bremzēm, kurām pēc konstrukcijas paredzēts, ka tās bez apkopes darbojas visu transportlīdzekļa ekspluatācijas laiku.

2.2.1.11.   Hidrauliskajās bremžu sistēmās:

2.2.1.11.1.

šķidruma tvertņu uzpildes atveres ir viegli pieejamas; turklāt rezerves šķidruma tvertnes izgatavo tā, lai rezerves šķidruma līmeni varētu viegli pārbaudīt, neatverot tās. Ja šis pēdējais nosacījums nav izpildīts, par to, ka rezerves šķidruma līmenis ir samazinājies līdz līmenim, kas var radīt bremžu sistēmas atteici, vadītājs tiek informēts ar tāda sarkana brīdinājuma signāla palīdzību, kas minēts 2.2.1.29.1.1. punktā.

2.2.1.11.2.

Par hidrauliskā pārvada atteici, kad nav iespējams nodrošināt darba bremžu noteikto veiktspēju, vadītāju brīdina ierīce ar brīdinājuma signālu, kā noteikts 2.2.1.29.1.1. punktā. Alternatīvā variantā šo ierīci atļauts ieslēgt tad, ja šķidrums tvertnē ir zem konkrēta līmeņa, ko noteicis izgatavotājs.

2.2.1.11.3.

Bremžu sistēmu hidrauliskajā pārvadā izmantojamā šķidruma veidu norāda ar simbolu atbilstoši ISO 9128:2006 standarta 1. vai 2. attēlam. Šis simbols jāpiestiprina 100 mm attālumā no šķidruma tvertņu uzpildes atverēm atbilstoši prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 17. panta 2. punkta k) apakšpunktu un 5. punktu. Izgatavotāji var sniegt papildinformāciju. Šī prasība attiecas tikai uz tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir atsevišķa atvere bremzēšanas sistēmas šķidruma uzpildei.

2.2.1.12.   Signālierīce

2.2.1.12.1.   Ikviens transportlīdzeklis, kas aprīkots ar darba bremžu sistēmu, ko darbina enerģijas akumulators, gadījumā, ja paredzētos papildbremžu darbības rādītājus nevar sasniegt ar šo bremžu palīdzību, neizmantojot uzkrāto enerģiju, papildus manometram, ja tāds ir uzstādīts, ir aprīkots ar brīdinājuma ierīci, kas optiskā vai akustiskā veidā signalizē, ja uzkrātā enerģija jebkurā sistēmas daļā samazinās līdz līmenim, kurā, atkārtoti nepiepildot enerģijas akumulatoru un neatkarīgi no transportlīdzekļa slodzes nosacījumiem, ir iespējams darba bremzes iedarbināt vēl piektajā reizē pēc četrām pilngājiena iedarbināšanas reizēm un sasniegt papildbremžu darbībai norādītos lielumus (bez darba bremžu pārvada bojājumiem un ar, cik vien iespējams cieši, noregulētām bremzēm). Signālierīce ir tieši un pastāvīgi ieslēgta elektriskajā ķēdē. Kad motors darbojas parastos ekspluatācijas apstākļos un bremžu iekārta nav bojāta, tad signālierīce nedrīkst signalizēt, kā vien laikā pēc motora iedarbināšanas, kamēr piepildās enerģijas rezervuārs(-i).

2.2.1.12.1.1.   Tomēr transportlīdzekļiem, kuri atbilst tikai 2.2.1.4.1. punkta prasībām, tikai pamatojoties uz to, ka tie atbilst IV pielikuma C iedaļas 1.2.2. punkta prasībām, signālierīce sastāv no akustiskā signāla, kas papildina optisko signālu. Šīm ierīcēm nav jādarbojas vienlaikus, ja katra no tām atbilst iepriekšminētajām prasībām un ja akustiskais signāls netiek iedarbināts pirms optiskā signāla.

2.2.1.12.2.   Šo akustisko ierīci var atslēgt, kad ir ieslēgta stāvbremze un/vai, pēc izgatavotāja izvēles, automātiskās pārnesumkārbas gadījumā, kad selektors ir ieslēgts stāvēšanas režīmā.

2.2.1.13.   Neskarot 2.1.2.3. punkta prasības, gadījumos, kad papildu enerģijas avota lietošana ir būtiska bremžu sistēmas darbībai, rezerves enerģija ir tāda, lai nodrošinātu, ka motora apstāšanās gadījumā vai enerģijas avota piedziņas iekārtas bojājuma gadījumā bremzēšanas veiktspēja būtu tik efektīva, lai norādītajos apstākļos apturētu transportlīdzekli. Turklāt, ja vadītāja pieliktā muskuļu enerģija stāvbremžu sistēmai tiek pastiprināta ar kādu palīgierīci, tad šīs palīgierīces bojājuma gadījumā stāvbremžu sistēmas iedarbināšanu vajadzības gadījumā nodrošina, lietojot enerģijas rezervi, kas ir neatkarīga no tās enerģijas rezerves, kas parasti darbina šādu palīgierīci. Šī enerģijas rezerve var būt paredzēta darba bremžu sistēmai.

2.2.1.14.   Traktoram, kam atļauts vilkt velkamo transportlīdzekli, kura bremzes var regulēt traktora vadītājs, traktora darba bremžu sistēmu aprīko ar ierīci, kas konstruēta tā, lai tad, ja nedarbojas velkamā transportlīdzekļa bremžu sistēma vai tiek pārrauta traktoru un velkamo transportlīdzekli savienojošā barošanas līnija (vai jebkura cita veida pieņemtais savienojums), traktoru joprojām būtu iespējams nobremzēt ar tādu veiktspēju, kas norādīta papildbremžu sistēmai; tāpēc jo īpaši noteikts, ka šādai ierīcei jābūt uzstādītai traktora darba bremžu sistēmā, nodrošinot, ka traktoru joprojām iespējams nobremzēt ar darba bremžu sistēmu ar tādu veiktspēju, kas norādīta papildbremžu sistēmai.

2.2.1.15.   Pneimatiskajam vai hidrauliskajam papildaprīkojumam enerģiju automātiski pievada tā, lai tā darbības laikā varētu sasniegt norādītos darbības lielumus un lai pat enerģijas avota bojājuma gadījumā papildaprīkojuma darbība nevarētu likt tām enerģijas rezervēm, kas darbina bremžu sistēmas, samazināties vairāk par 2.2.1.12. punktā norādīto līmeni.

2.2.1.16.   Traktors, kam atļauts vilkt R2, R3, R4 vai S2 kategorijas velkamu transportlīdzekli, atbilst šādiem nosacījumiem:

2.2.1.16.1.

ja tiek iedarbināta traktora darba bremžu sistēma, vienlaikus pakāpeniski notiek arī velkamā transportlīdzekļa bremzēšana (skatīt 2.2.1.18.4. punktu).

2.2.1.16.2.

Iedarbinot traktora papildbremžu sistēmu, vienlaikus notiek arī velkamā transportlīdzekļa bremzēšana. Tb un Cb kategorijas traktoriem šī bremzēšanas darbība noris pakāpeniski.

2.2.1.16.3.

Ja traktora darba bremžu sistēma nedarbojas un ja šāda sistēma sastāv no vismaz divām neatkarīgām daļām, tai(-ām) daļai(-ām), kuru(-as) nav ietekmējusi bremžu darbības pārtraukšana, jāspēj daļēji vai pilnībā iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes. Šī prasība nav jāievēro tad, ja sistēma sastāv no divām neatkarīgām daļām, no kurām viena daļa bremzē kreisās puses riteņus, bet otra daļa bremzē labās puses riteņus, kad šādas konstrukcijas mērķis ir nodrošināt diferenciālo bremzēšanu, izbraucot lauka stūrus. Attiecībā uz pēdējo gadījumu, ja traktora darba bremžu sistēma nedarbojas, tad papildbremžu sistēmai jāspēj pilnībā vai daļēji iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes. Ja šo darbību veic ar vārstu, kas parasti atrodas miera stāvoklī, tad šādu vārstu var iebūvēt tikai tad, ja vadītājs var viegli pārbaudīt tā pareizu darbību vai nu no kabīnes, vai arī no transportlīdzekļa ārpuses, neizmantojot instrumentus;

2.2.1.17.   Papildu prasības traktoriem, kam atļauts vilkt ar pneimatisko bremžu sistēmu aprīkotus velkamus transportlīdzekļus

2.2.1.17.1.   Ja kādā no pneimatiskajām savienojuma līnijām rodas atteice (piemēram, lūzums) vai elektriskās vadības līnijas pārtrauce vai defekts, vadītājam tik un tā jāspēj pilnībā vai daļēji iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes, izmantojot darba bremžu vadības ierīci vai papildbremžu vadības ierīci, vai stāvbremžu vadības ierīci, ja vien attiecīgās atteices dēļ velkamais transportlīdzeklis netiek bremzēts automātiski ar veiktspēju, kas noteikta II pielikuma 3.2.3. punktā.

2.2.1.17.2.   Prasību par 2.2.1.17.1. punktā minēto automātisko bremzēšanu uzskata par izpildītu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.2.1.17.2.1.

Kad ir pilnībā iedarbināta kāda no 2.2.1.17.1. punktā minētajām bremžu vadības ierīcēm, spiediens barošanas līnijā turpmāko divu sekunžu laikā samazinās līdz 150 kPa; turklāt, bremžu vadības ierīci atlaižot, spiediens barošanas līnijā atjaunojas.

2.2.1.17.2.2.

Kad barošanas līnija tiek iztukšota ar ātrumu vismaz 100 kPa sekundē, velkamā transportlīdzekļa automātiskā bremzēšana sāk darboties, pirms spiediens barošanas līnijā nokrītas līdz 200 kPa.

2.2.1.17.3.   Ja rodas atteice kādā no vadības līnijām, kas savieno divus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti saskaņā ar 2.1.4.1.2. punktu, vadības līnija, ko šī atteice neietekmē, automātiski nodrošina tādu bremzēšanas veiktspēju, kāda velkamajam transportlīdzeklim noteikta II pielikuma 3.2.3. punktā.

2.2.1.17.4.   Ja pneimatiskā darba bremžu sistēma sastāv no divām vai vairākām neatkarīgām daļām, jebkuru noplūdi starp šīm daļām vadības ierīces līmenī vai uz leju no tās nepārtraukti izvada atmosfērā.

2.2.1.18.   Papildu prasības traktoriem, kam atļauts vilkt ar hidraulisko bremžu sistēmu aprīkotus velkamus transportlīdzekļus

2.2.1.18.1.   Spiediens, ko pievada abām savienotājgalvām, kad motors nedarbojas, vienmēr ir 0 kPa.

2.2.1.18.2.   Spiediens, ko pievada vadības līnijas savienotājgalvai, kad motors darbojas un nav pielikts bremzēšanas vadības spēks, ir 0+200 kPa.

2.2.1.18.3.   Motoram darbojoties, pie papildlīnijas savienotājgalvas ir iespējams radīt spiedienu, kas ir vismaz 1 500 kPa, bet nepārsniedz 3 500 kPa.

2.2.1.18.4.   Atkāpjoties no 2.2.1.16.1. punkta prasības, pakāpeniska bremzēšanas darbība uz velkamo transportlīdzekli ir vajadzīga tikai tad, ja ir iedarbināta traktora darba bremžu sistēma, kad motors darbojas.

2.2.1.18.5.   Ja papildlīnijā rodas bojājums (piemēram, noplūde vai lūzums), vadītājam tik un tā jāspēj pilnībā vai daļēji iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes, izmantojot darba bremžu sistēmas vai stāvbremžu sistēmas vadības ierīci, ja vien attiecīgā bojājuma dēļ velkamais transportlīdzeklis netiek automātiski bremzēts ar veiktspēju, kas noteikta II pielikuma 3.2.3. punktā.

2.2.1.18.6.   Ja vadības līnijā rodas bojājums (piemēram, noplūde vai lūzums), spiediens papildlīnijā turpmāko divu sekunžu laikā pēc darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilnīgas iedarbināšanas samazinās līdz 1 000 kPa; turklāt tad, kad darba bremžu sistēmas vadības ierīce tiek atlaista, spiediens papildlīnijā atjaunojas (skatīt arī 2.2.2.15.3. punktu).

2.2.1.18.7.   Spiediens papildlīnijā turpmākās sekundes laikā pēc stāvbremžu sistēmas vadības ierīces pilnīgas iedarbināšanas samazinās no maksimālās vērtības līdz 0+300 kPa.

Lai pārbaudītu aizvadīšanas laiku, velkamā transportlīdzekļa simulatora papildlīnija ir jāsavieno ar traktora papildlīniju, kā norādīts III pielikuma 3.6.2.1. punktā.

Pēc tam simulatora akumulatori ir jāuzlādē līdz maksimālajai vērtībai, ko ģenerē traktors, kad tam darbojas motors un kad atgaisošanas ierīce (kas norādīta III pielikuma 2. papildinājuma 1.1. punktā) ir pilnībā aizvērta.

2.2.1.18.8.   Lai varētu savienot un atvienot hidrauliskās savienojošās līnijas pat gadījumos, kad motors darbojas un ir iedarbināta stāvbremžu sistēma, uz traktora var uzstādīt atbilstošu ierīci.

Šai ierīcei jābūt projektētai un konstruētai tā, lai spiediens savienojošajās līnijās noteikti atgrieztos miera stāvoklī ne vēlāk kā tad, kad šīs ierīces vadības poga (piemēram, nospiešanas poga) ir automātiski atlaista (piemēram, vārsts automātiski atgriežas parastajā darba stāvoklī).

2.2.1.18.9.   Traktorus, kuri velk R vai S kategorijas transportlīdzekli un kuri var atbilst tikai tādas darba bremžu sistēmas un/vai stāvbremžu sistēmas, un/vai automātiskās bremzēšanas sistēmas bremzēšanas veiktspējas prasībām, kurai enerģija tiek uzglabāta hidrauliskajā enerģijas uzglabāšanas ierīcē, aprīko ar ISO 7638:2003 savienotāju, lai varētu norādīt velkamajā transportlīdzeklī uzkrātās enerģijas zemo līmeni, ko saņēmis minētais transportlīdzeklis, kā noteikts 2.2.2.15.1.1. punktā, ar atsevišķu brīdinājuma signālu caur ISO 7638:2003 elektriskā savienotāja 5. izvadu, kas norādīts 2.2.1.29.2.2. punktā (skatīt arī 2.2.2.15.1. punktu). Pēc vajadzības var izmantot ISO 7638:2003 savienojumu ar 5 vai 7 izvadiem.

2.2.1.19.   Traktoram, kam atļauts vilkt R3, R4 vai S2 kategorijas transportlīdzekli, velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu var iedarbināt tikai kopā ar traktora darba bremžu, papildbremžu vai stāvbremžu sistēmu. Tomēr ir atļauta tikai velkamā transportlīdzekļa bremžu automātiska iedarbināšana, ja traktors automātiski iedarbina velkamā transportlīdzekļa bremzes vienīgi nolūkā transportlīdzekli stabilizēt.

2.2.1.19.1.   Atkāpjoties no 2.2.1.19. punkta, lai uzlabotu savienotu transportlīdzekļu braukšanas veidu, pārveidojot sakabes spēku starp traktoru un velkamo transportlīdzekli, ir pieļaujams velkamā transportlīdzekļa bremzes izmantot automātiski līdz 5 sekundēm, nedarbinot traktora darba bremžu, papildbremžu vai stāvbremžu sistēmu.

2.2.1.20.   Ja II pielikuma 3.1.3. punktu var izpildīt, tikai ievērojot II pielikuma 3.1.3.4.1.1. punktā minētos nosacījumus, tad

2.2.1.20.1.

pneimatiskās bremžu sistēmas gadījumā vadības līnijas (vai līdzvērtīgu digitāli pieprasītu) spiedienu vismaz 650 kPa nosūta, kad ir pilnībā iedarbināta viena vadības ierīce, ko izmanto arī traktora stāvbremžu sistēmai. Turklāt to nodrošina arī tad, kad aizdedzes/iedarbināšanas slēdzis ir izslēgts un/vai atslēga ir izņemta;

2.2.1.20.2.

hidrauliskās bremžu sistēmas gadījumā, ja ir pilnībā iedarbināta viena vadības ierīce, uz papildlīnijas tiek radīts 0+100 kPa liels spiediens.

2.2.1.21.   Tb kategorijas traktoriem paredzētās bremžu pretbloķēšanas sistēmas

2.2.1.21.1.   Tb kategorijas traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h, jābūt aprīkotiem ar 1. kategorijas bremžu pretbloķēšanas sistēmām saskaņā ar XI pielikuma prasībām.

2.2.1.21.2.   Tb kategorijas traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 40 km/h, bet nav lielāks par 60km/h, jābūt aprīkotiem ar 1. kategorijas bremžu pretbloķēšanas sistēmām saskaņā ar XI pielikuma prasībām:

a)

jauniem transportlīdzekļu tipiem no 2020. gada 1. janvāra; un

b)

jauniem transportlīdzekļiem no 2021. gada 1. janvāra.

2.2.1.22.   Traktoriem, kam atļauts vilkt ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu aprīkotu transportlīdzekli, jābūt aprīkotiem arī ar īpašu ISO 7638:2003 standarta elektrisko savienotāju elektriskā vadības pārvada nodrošināšanai. Pēc vajadzības var izmantot ISO 7638:2003 savienojumu ar 5 vai 7 izvadiem.

2.2.1.23.   Ja traktori, kas nav minēti 2.2.1.21.1. un 2.2.1.21.2. punktā, ir aprīkoti ar bremžu pretbloķēšanas sistēmām, tām jāatbilst XI pielikuma prasībām.

2.2.1.24.   X pielikuma prasības piemēro visu to transportlīdzekļa kompleksu elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem, kuras nodrošina bremzēšanas funkcijas vadības pārvadu vai kuras ir tā daļa, tostarp to sistēmu aspektiem, kuras bremžu sistēmu(-as) izmanto automātiski vadītai bremzēšanai vai selektīvajai bremzēšanai.

2.2.1.25.   Tb kategorijas traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h, darba bremžu sistēmai neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav apvienota ar papildbremžu sistēmu, jābūt tādai, lai jebkuras pārvada detaļas bojājuma gadījumā, iedarbinot darba bremžu sistēmas vadības ierīci, tiktu nobremzēts pietiekams skaits riteņu; šos riteņus izvēlas tā, lai darba bremžu sistēmas atlikusī veiktspēja atbilstu II pielikuma 3.1.4. punkta prasībām.

Detaļai vai detaļām, ko nav ietekmējis bojājums, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes.

2.2.1.25.1.   Par hidrauliskā pārvada sistēmas detaļas bojājumu vadītāju brīdina ierīce, kas rada brīdinājuma signālu, kā noteikts 2.2.1.29.1.1. punktā. Citādi šo ierīci drīkst ieslēgt arī tad, ja šķidrums tvertnē ir zem konkrēta līmeņa, ko noteicis izgatavotājs.

2.2.1.26.   Īpašas papildu prasības stāvbremžu sistēmas elektriskajam pārvadam

2.2.1.26.1.   Traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h

2.2.1.26.1.1.   Elektriskā pārvada atteices gadījumā nedrīkst pieļaut stāvbremžu sistēmas nejaušu iedarbināšanu.

2.2.1.26.1.2.   Ja ārpus elektriskās vadības ierīces bloka (blokiem) tiek pārrauti elektriskā vadības pārvada vadi, izņemot enerģijas padevi, vai vadības ierīces bojājuma gadījumā joprojām jābūt iespējai no vadītāja vietas iedarbināt stāvbremžu sistēmu un transportlīdzekli ar kravu tādējādi spēt nekustīgi noturēt 8 % augšup vai lejup vērstā slīpumā.

2.2.1.26.2.   Traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 60 km/h

2.2.1.26.2.1.   Ja ārpus elektriskās vadības ierīces bloka (blokiem) tiek pārrauti elektriskā vadības pārvada vadi, izņemot enerģijas padevi, vai vadības ierīces bojājuma gadījumā:

2.2.1.26.2.1.1.

nedrīkst pieļaut stāvbremžu sistēmas nejaušu iedarbināšanu, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 10 km/h;

2.2.1.26.2.1.2.

jāsaglabā iespēja iedarbināt stāvbremzi no vadītāja vietas un tādējādi spēt noturēt transportlīdzekli ar kravu nekustīgi 8 % augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

2.2.1.26.3.   Alternatīvi 2.2.1.26.1.2. un 2.2.1.26.2.1. punktā minētajām stāvbremžu sistēmas veiktspējas prasībām automātiska stāvbremžu sistēmas iedarbināšana ir atļauta tad, ja transportlīdzeklis ir apstājies, ar noteikumu, ka ir sasniegta iepriekšminētā veiktspēja un pēc stāvbremžu sistēmas iedarbināšanas tā paliek ieslēgta neatkarīgi no aizdedzes (palaišanas) slēdža stāvokļa. Šādā gadījumā, tiklīdz vadītājs no jauna sāk transportlīdzekļa kustību, stāvbremžu sistēma automātiski izslēdzas.

2.2.1.26.4.   Turklāt jānodrošina iespēja stāvbremžu sistēmu vajadzības gadījumā izslēgt, izmantojot transportlīdzeklī esošus rīkus un/vai transportlīdzeklī uzstādītas palīgierīces.

2.2.1.26.5.   Par to, ka noticis elektriskā pārvada vadu pārrāvums vai radies stāvbremžu sistēmas vadības ierīces elektrisks bojājums, vadītāju informē dzeltens brīdinājuma signāls, kā norādīts 2.2.1.29.1.2. punktā. Ja cēlonis ir stāvbremžu sistēmas elektriskā vadības pārvada vadu pārrāvums, šim dzeltenajam brīdinājuma signālam jāieslēdzas, tiklīdz noticis pārrāvums – vai traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums nav lielāks par 60 km/h – ne vēlāk, kā iedarbinot attiecīgo bremžu vadības ierīci. Turklāt par šādu vadības ierīces elektrisko bojājumu vai vadu pārrāvumu ārpus elektroniskās vadības ierīces bloka (blokiem), izņemot enerģijas apgādi, vadītājs jābrīdina ar 2.2.1.29.1.1. punktā noteikto mirgojošo brīdinājuma signālu tik ilgi, kamēr transportlīdzekļa aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”, tostarp ne mazāk kā 10 sekundes pēc tam, un kamēr minētā vadības ierīce ir stāvoklī “ON” (ieslēgta).

Tomēr, ja stāvbremžu sistēma konstatē stāvbremzes pareizu nofiksēšanos, brīdinājuma signāla mirgošanu var apturēt un tad, lai informētu par to, ka tiek izmantota stāvbremze, izmanto sarkanu nemirgojošu signālu.

Ja par stāvbremžu sistēmas iedarbināšanu parasti signalizē ar atsevišķu brīdinājuma signālu, kas atbilst visām 2.2.1.29.3. punkta prasībām, šo signālu izmanto, lai izpildītu iepriekšminētās prasības attiecībā uz sarkano signālu.

2.2.1.26.6.   Papildaprīkojumu ar enerģiju no stāvbremžu sistēmas elektriskā pārvada var apgādāt tad, ja ar pieejamo enerģiju pietiek, lai iedarbinātu stāvbremžu sistēmu un papildus apgādātu ar elektroenerģiju visus citus transportlīdzekļa elektroenerģijas patērētājus apstākļos, kad nav bojājumu. Turklāt, ja rezerves enerģiju izmanto arī darba bremžu sistēmai, ir jāievēro XII pielikuma 4.1.7. punkta prasības.

2.2.1.26.7.   Pēc tam, kad aizdedzes/palaišanas slēdzis, ar ko kontrolē elektroenerģijas padevi bremžu sistēmām, ir izslēgts un/vai ir izņemta atslēga, jāsaglabā iespēja iedarbināt stāvbremžu sistēmu, bet nedrīkst būt iespēja to atlaist.

Stāvbremžu sistēmas atlaišana ir atļauta tad, ja vadībai jābūt mehāniski atbloķētai, lai varētu atlaist stāvbremzes sistēmu.

2.2.1.27.   Ar elektroniskas vadības bremžu sistēmu (EBS) aprīkotiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, kuros datu pārraidei izmanto ISO 7638:2003 standarta savienojuma 6. un 7. izvadu, piemēro XII pielikuma prasības.

2.2.1.28.   Īpašas prasības sakabes spēka vadībai

2.2.1.28.1.   Sakabes spēka vadību drīkst izmantot tikai traktorā.

2.2.1.28.2.   Sakabes spēka vadības iedarbināšana samazina atšķirību starp traktora un velkamā transportlīdzekļa dinamiskās bremzēšanas pakāpi. Sakabes spēka vadības darbību pārbauda tipa apstiprināšanas brīdī. Par metodi, ko izmanto šādai pārbaudei, vienojas transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests, un informāciju par novērtējuma metodi un rezultātiem pievieno tipa apstiprinājuma protokolam.

2.2.1.28.2.1.   Sakabes spēka vadība var vadīt velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi TM/FM (II pielikuma 1. papildinājuma 2. punkts) un/vai bremzēšanas pieprasījuma lielumu(-us). Ja traktors aprīkots ar divām vadības līnijām saskaņā ar šā pielikuma 2.1.4.1.2. punktu, abiem signāliem veic vienādu vadības regulēšanu.

2.2.1.28.2.2.   Sakabes spēka vadība nedrīkst liegt maksimāli iespējamā(-o) bremzēšanas spiediena(-u) padevi.

2.2.1.28.3.   Transportlīdzeklim ir jāatbilst II pielikuma 1. papildinājuma prasībām attiecībā uz transportlīdzekļa ar kravu savienojamību, bet, lai sasniegtu 2.2.1.28.2. punktā noteiktos mērķus, transportlīdzeklis var neatbilst šīm prasībām, ja darbojas sakabes spēka vadība.

2.2.1.28.4.   Sakabes spēka vadības atteice jākonstatē un par to ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 2.2.1.29.1.2. punktā, jāinformē vadītājs. Atteices gadījumā jābūt izpildītām attiecīgajām II pielikuma 1. papildinājuma prasībām.

2.2.1.28.5.   Par sakabes spēka vadības sistēmas veikto kompensēšanu brīdina ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 2.2.1.29.1.2. punktā, ja šī kompensācija par 150 kPa (pneimatiskajai sistēmai) un 2 600 kPa (hidrauliskajai sistēmai) pārsniedz nominālo pieprasījuma vērtību attiecīgi līdz 650 kPa robežai uz pm ass (vai atbilstošo digitālā pieprasījuma vērtību) un 11 500 kPa (hidrauliskajai sistēmai). Ja tiek attiecīgi pārsniegta 650 kPa un 11 500 kPa (hidraulisko bremžu sistēmas gadījumā) robeža, brīdinājumam jābūt tad, ja kompensācijas dēļ iedarbināšanas punkts atrodas ārpus transportlīdzekļa ar kravu savienojamības diapazona, kā noteikts II pielikuma 1. papildinājumā, attiecībā uz traktoriem.

2.2.1.28.6.   Sakabes spēka vadības sistēma vada tikai tos sakabes spēkus, ko rada traktora un velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma. Ne traktora, ne velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma nekompensē sakabes spēkus, ko rada ilgstošas bremzēšanas sistēmu veiktspēja. Ilgstošas bremzēšanas sistēmu neuzskata par darba bremžu sistēmas daļu.

2.2.1.29.   Bremžu atteices un defektu brīdinājuma signāls

Prasības, kas jāievēro attiecībā uz optiskiem brīdinājuma signāliem, kuru funkcija ir ziņot vadītājam par konkrētiem norādītiem defektiem vai atteici traktora vai velkamā transportlīdzekļa bremžu iekārtā, ir izklāstītas 2.2.1.29.1. līdz 2.2.1.29.6.3. punktā. Šo signālu vienīgā funkcija ir ziņot par bremžu iekārtas defektiem vai atteici. Tomēr 2.2.1.29.6. punktā norādītā optiskā brīdinājuma signāla funkcija var būt arī ziņot par ritošās daļas defektiem vai atteici.

2.2.1.29.1.   Traktoriem jāspēj nodrošināt šādus optiskus bremžu atteices un defektu brīdinājuma signāls:

2.2.1.29.1.1.

sarkans brīdinājuma signāls saskaņā ar prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 18. panta 2. punkta l), s) un q) apakšpunktu un 4. punktu, un kurš informē par transportlīdzekļa bremžu iekārtas atteici, kā norādīts citos šā pielikuma punktos un V, VII, IX un XIII pielikumā, kas liedz sasniegt noteikto darba bremžu veiktspēju vai vismaz viena no diviem neatkarīgiem darba bremžu kontūriem funkcionēšanu;

2.2.1.29.1.2.

attiecīgā gadījumā dzeltens brīdinājuma signāls saskaņā ar prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 18. panta 2. punkta l), s) un q) apakšpunktu un 4. punktu, un kurš informē par elektriski konstatētu transportlīdzekļa bremžu iekārtas defektu, par ko neinformē ar 2.2.1.29.1.1. punktā minēto brīdinājuma signālu.

2.2.1.29.2.   Traktoriem, kuri aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un/vai kam atļauts vilkt ar elektrisko vadības pārvadu aprīkotu transportlīdzekli, jāspēj nodrošināt atsevišķu brīdinājuma signālu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 18. panta 2. punkta l), s) un q) apakšpunktu un 4. punktu, lai norādītu velkamā transportlīdzekļa bremžu iekārtas elektriskā vadības pārvada defektu. Šo signālu no velkamā transportlīdzekļa ieslēdz ar ISO 7638:2003 elektriskā savienojuma 5. izvada palīdzību, un visos gadījumos velkamā transportlīdzekļa nosūtītajam signālam jāparādās bez vērā ņemamas kavēšanās, un traktors to nedrīkst izmainīt. Šim brīdinājuma signālam nav jāieslēdzas, ja ir piekabināts velkamais transportlīdzeklis bez elektriskās vadības līnijas un/vai elektriskā vadības pārvada vai ja velkamais transportlīdzeklis vispār nav piekabināts. Šī funkcija ir automātiska.

2.2.1.29.2.1.   Ja traktors, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju, ir elektriski savienots ar velkamo transportlīdzekli, kurā uzstādīta elektriskā vadības līnija, 2.2.1.29.1.1. punktā noteikto brīdinājuma signālu izmanto arī, lai informētu par dažiem konkrētiem velkamā transportlīdzekļa bremžu iekārtas defektiem, kad vien velkamais transportlīdzeklis caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu pārraida atbilstošu informāciju par defektiem. Šis signāls papildina brīdinājuma signālu, kas noteikts 2.2.1.29.2. punktā. Citādi, tā vietā, lai izmantotu brīdinājuma signālu, kas norādīts 2.2.1.29.1.1. punktā, un iepriekšminēto papildinošo brīdinājuma signālu, traktorā var izmantot atsevišķu brīdinājuma signālu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 18. panta 2. punkta l), s) un q) apakšpunktu un 4. punktu, lai informētu par šādu velkamā transportlīdzekļa bremžu iekārtas defektu.

2.2.1.29.2.2.   Traktoros, kas aprīkoti ar ISO 7638:2003 elektrisko savienotāju, lai varētu informēt par uzkrātās enerģijas zemo līmeni velkamajā transportlīdzeklī, kā to paredz 2.2.2.15.1.1. un 2.2.2.15.2. punkts, vadītāju par to informē atsevišķs dzeltenais brīdinājuma signāls, kas minēts 2.2.1.29.2. punktā; minēto signālu velkamais transportlīdzeklis pārraida traktoram caur ISO 7638:2003 elektriskā savienotāja 5. izvadu.

2.2.1.29.3.   Ja vien nav noteikts citādi:

2.2.1.29.3.1.

iepriekšminētais(-ie) brīdinājuma signāls(-i) par konkrēto atteici vai defektu informē vadītāju ne vēlāk kā tad, kad tiek iedarbināta attiecīgā bremžu vadības ierīce;

2.2.1.29.3.2.

brīdinājuma signālam(-iem) jāpaliek ieslēgtam(-iem) tik ilgi, kamēr saglabājas atteice vai defekts un kamēr aizdedzes (iedarbināšanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”;

2.2.1.29.3.3.

brīdinājuma signālam jābūt pastāvīgam (nevis mirgojošam).

2.2.1.29.4.   Brīdinājuma signāliem jābūt saskatāmiem arī dienas gaismā; minēto signālu stāvokli vadītājam jāspēj viegli pārbaudīt no savas vietas; brīdinājuma ierīču detaļas defekts nedrīkst samazināt bremžu sistēmas veiktspēju.

2.2.1.29.5.   Iepriekšminētajam(-iem) brīdinājuma signālam(-iem) jāieslēdzas tad, kad transportlīdzekļa (un bremžu sistēmas) elektroiekārta tiek pieslēgta spriegumam. Kad transportlīdzeklis ir apstājies, bremžu sistēma pirms minēto signālu izslēgšanas pārbauda, vai nav notikusi kāda no norādītajām atteicēm vai defektiem. Informācija par norādītajām atteicēm vai defektiem, kuriem jāaktivizē iepriekšminētie brīdinājuma signāli, bet kuri netiek konstatēti, ja transportlīdzeklis stāv, jāsaglabā atmiņā, kad tie tiek konstatēti, un šādai informācijai jāparādās, tiklīdz transportlīdzeklis tiek iedarbināts un vienmēr, kad aizdedzes slēdzis ir ieslēgtā (darbības) stāvoklī, kamēr vien pastāv minētā atteice vai defekts.

2.2.1.29.6.   Nenorādītās atteices vai defektus vai citu informāciju par bremzēm vai traktora gaitas daļu var norādīt ar 2.2.1.29.1.2. punktā minēto signālu ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.2.1.29.6.1.

transportlīdzeklis stāv;

2.2.1.29.6.2.

pēc tam, kad bremžu sistēma ir pirmo reizi iedarbināta un signāls norāda, ka, sekojot 2.2.1.29.5. punktā aprakstītajai procedūrai, nav konstatēta īpaša atteice (vai defekti), un

2.2.1.29.6.3.

par nenorādītiem defektiem informē vai citu informāciju sniedz tikai ar mirgojoša brīdinājuma signāla palīdzību. Tomēr līdz laikam, kad transportlīdzeklis pirmo reizi brauc ātrāk par 10 km/h, brīdinājuma signālam ir jāizslēdzas.

2.2.1.30.   Elektriskā vadības pārvada traucējumi nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

2.2.1.31.   Traktoriem, kas aprīkoti ar hidrostatisko piedziņu, jāatbilst visām šā pielikuma vai IX pielikuma attiecīgajām prasībām.

2.2.2.   R un S kategorijas transportlīdzekļi

2.2.2.1.   Transportlīdzekļi, kas pieskaitāmi R1a un R1b kategorijai (ja to tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi nepārsniedz 750 kg) un S1a un S1b kategorijai (ja to tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi nepārsniedz 750 kg), nav jāaprīko ar darba bremžu sistēmu. Tomēr, ja šo kategoriju transportlīdzekļi ir aprīkoti ar darba bremžu sistēmu, minētajai sistēmai jāatbilst tām pašām prasībām, kādas piemērojamas attiecīgi R2 vai S2 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.2.2.   Transportlīdzekļiem, kas pieskaitāmi R1b un S1b kategorijai (ja to tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi pārsniedz 750 kg) un R2 kategorijai, jābūt aprīkotiem ar nepārtrauktas bremzēšanas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas, vai inerces bremzēšanas darba bremžu sistēmu. Tomēr, ja šo kategoriju transportlīdzekļos ir uzstādīta nepārtrauktas bremzēšanas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas darba bremžu sistēma, tiem jāatbilst tām pašām prasībām, kādas piemērojamas R3 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.2.3.   Ja velkamais transportlīdzeklis pieskaitāms R3, R4 vai S2 kategorijai, jāizmanto nepārtrauktas bremzēšanas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas darba bremžu sistēma.

2.2.2.3.1.   Atkāpjoties no 2.2.2.3. punkta prasībām, inerces bremzēšanas sistēmu var uzstādīt R3a un S2a kategorijas transportlīdzekļos, kuru maksimālā masa nepārsniedz 8 000 kg, ņemot vērā šādus nosacījumus:

2.2.2.3.1.1.

projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, kad bremzes iedarbojas, bet ne uz visiem riteņiem;

2.2.2.3.1.2.

projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h, kad bremzes iedarbojas uz visiem riteņiem;

2.2.2.3.1.3.

ar inerces bremzēšanas sistēmu aprīkotu R3a kategorijas piekabju aizmugurējā daļā ir uzstādīta pastāvīga informācijas plāksne (150 mm diametrā), kas norāda maksimālo projektēto ātrumu. Tas attiecīgi jānorāda kā 30 km/h vai 40 km/h vai – dalībvalstīs, kurās izmanto jūdzes – 20 mph vai 25 mph.

2.2.2.4.   Darba bremžu sistēma:

2.2.2.4.1.

Rb un Sb kategorijas velkamo transportlīdzekļu gadījumā iedarbojas vismaz diviem katras ass riteņiem;

2.2.2.4.2.

savu darbību sadala proporcionāli starp asīm;

2.2.2.4.3.

vismaz vienā no saspiesta gaisa baloniem, ja tādi ir, piemērotā un viegli pieejamā vietā jābūt novietotai ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi.

2.2.2.5.   Katras bremžu sistēmas darbību sadala starp katras ass riteņiem simetriski attiecībā pret velkamā transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.2.2.5.1.   Tomēr transportlīdzeklim ar ievērojami atšķirīgu riteņu slodzi tā kreisajā un labajā pusē bremžu sistēmas darbība var attiecīgi novirzīties no simetriskā bremzēšanas spēku sadalījuma.

2.2.2.6.   Elektriskā vadības pārvada traucējumi nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

2.2.2.7.   Lai sasniegtu noteikto bremžu efektivitātes pakāpi, bremžu virsmām jāatrodas nepārtrauktā saskarē ar riteņiem nekustīgi vai ar tādu detaļu palīdzību, kuras nevar sabojāties.

2.2.2.8.   Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst, izmantojot ar roku regulējamu vai automātisku regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei un pārvada un bremžu sastāvdaļām jābūt tādai gājiena rezervei un, ja vajadzīgs, piemērotiem kompensēšanas līdzekļiem, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

2.2.2.8.1.   Darba bremžu nodiluma atstarpju regulēšana notiek automātiski. Tomēr R1, R2, R3a, S1 un S2a kategorijas transportlīdzekļos automātiskās nodiluma regulēšanas iekārtas uzstāda pēc izvēles. Bremzēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, attiecīgi pēc I tipa vai III tipa testa pabeigšanas, kuri aprakstīti II pielikumā, pēc sasilšanas un atdzišanas jāspēj brīvi darboties, kā noteikts II pielikuma 2.5.6. punktā.

2.2.2.8.1.1.   Ja velkami transportlīdzekļi pieskaitāmi

R3a, R4a un S2a kategorijai,

R3b, R4b un S2b kategorijai, ja tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi nepārsniedz 10 000 kg,

2.2.2.8.1. punktā minētās veiktspējas prasības uzskata par izpildītām, ja ir ievērotas II pielikuma 2.5.6. punkta prasības. Kamēr tiks panākta vienošanās par vienotiem tehniskajiem noteikumiem bremžu automātiskās regulēšanas ierīču darbības pareizai novērtēšanai, uzskata, ka brīvas ripošanas prasība ir izpildīta, ja brīvu ripošanu var novērot visos bremžu testos, kas paredzēti attiecīgajai piekabei.

2.2.2.8.1.2.   Ja R3b, R4b un S2b kategorijas velkamo transportlīdzekļu gadījumā to tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi pārsniedz 10 000 kg, 2.2.2.8.1. punktā minētās veiktspējas prasības uzskata par izpildītām, ja ir ievērotas II pielikuma 2.5.6. punkta prasības.

2.2.2.9.   Jāizmanto tādas bremžu sistēmas, kas velkamo transportlīdzekli aptur automātiski, ja laikā, kamēr velkamais transportlīdzeklis atrodas kustībā, atvienojas sakabe.

2.2.2.9.1.   R1 un S1 kategorijas transportlīdzekļi, kuriem nav bremžu sistēmas, līdz ar galveno sakabes ierīci ir aprīkoti ar papildu sakabi (ķēdi, kabeli utt.), kas galvenās sakabes ierīces atvienošanās gadījumā liedz vilces stienim pieskarties zemei un nodrošina nelielu stūrējošu iedarbību uz velkamo transportlīdzekli.

2.2.2.9.2.   R1, R2, R3a, S1 un S2a kategorijas transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar inerces bremzēšanas sistēmu, ir uzstādīta ierīce (ķēde, kabelis utt.), kas sakabes atvienošanās gadījumā spēj iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes.

2.2.2.9.3.   Velkamajiem transportlīdzekļiem ar hidrauliskajām bremžu sistēmām savienojošās līnijas, kā norādīts 2.1.5.1.1. un 2.1.5.1.2. punktā, sakabes atvienošanās brīdī atvienojas no traktora vai no velkamā transportlīdzekļa ar nebūtisku noplūdi. Spēks vienas savienojuma līnijas atvienošanai nedrīkst pārsniegt vērtības, kas norādītas ISO 5675:2008 standartā. Atkāpjoties no minētā standarta 4.2.4. punktā noteiktajām vērtībām, spēks, kas atvieno abas līnijas, nedrīkst pārsniegt 2 500 N.

2.2.2.10.   Ikvienam velkamajam transportlīdzeklim, kurš jāaprīko ar darba bremžu sistēmu, stāvbremžu darbība nodrošināma pat tad, kad velkamais transportlīdzeklis ir atkabināts no traktora. Jānodrošina iespēja personai, kas stāv uz zemes, iedarbināt stāvbremžu sistēmu.

2.2.2.11.   Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kas spēj apturēt bremžu sistēmas, bet ne stāvbremžu sistēmas, iedarbināšanu, minētā ierīce jāprojektē un konstruē tā, lai tā atgrieztos “miera” stāvoklī ne vēlāk kā pēc saspiesta gaisa, hidrauliskās eļļas vai elektroenerģijas padeves atsākšanas velkamajam transportlīdzeklim.

2.2.2.12.   Katram velkamajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar hidraulisko darba bremžu sistēmu, minētajai sistēmai jābūt projektētai tā, lai tad, kad papildlīnija ir atvienota, automātiski iedarbotos papildbremžu vai darba bremžu sistēma.

2.2.2.13.   R3, R4 un S2 kategorijas transportlīdzekļiem attiecīgi jāatbilst 2.2.1.17.2.2. punkta nosacījumiem attiecībā uz pneimatisko bremžu sistēmu vai 2.2.2.15.3. punkta nosacījumiem attiecībā uz hidraulisko bremžu sistēmu.

2.2.2.14.   Ja papildaprīkojumam enerģiju piegādā darba bremžu sistēma, minētā sistēma ir jāaizsargā, lai nodrošinātu, ka spiediens darba bremžu enerģijas uzglabāšanas ierīcē(-ēs) tiek uzturēts vismaz 80 % apmērā no vadības līnijas pieprasītā spiediena vai līdzvērtīga digitāli pieprasītā spiediena, kā attiecīgi noteikts II pielikuma 2.2.3.2. un 2.2.3.3. punktā.

2.2.2.15.   Papildus iepriekš minētajam velkamiem transportlīdzekļiem ar hidraulisko bremžu sistēmām jāatbilst šādām prasībām:

2.2.2.15.1.

ja velkamais transportlīdzeklis atbilst darba bremžu sistēmas un/vai stāvbremžu sistēmas, un/vai automātiskās bremzēšanas prasībām tikai tad, ja tam ir hidrauliskā enerģijas uzkrāšanas ierīcē uzkrāta enerģija, velkamajā transportlīdzeklī bremzēm jāiedarbojas automātiski vai arī tām jāpaliek iedarbinātām, kad tas nav elektriski savienots (traktora aizdedze ir ieslēgta) ar energoapgādi, izmantojot ISO 7638:2003 savienojumu (sk. arī 2.2.1.18.9. punktu). Pēc vajadzības var izmantot ISO 7638:2003 savienojumu ar 5 vai 7 izvadiem.

2.2.2.15.1.1.

Ja gadījumos, kad paredzētā bremžu veiktspēja netiek nodrošināta, spiediens hidrauliskajās enerģijas uzkrāšanas ierīcēs nokrītas zem spiediena, kuru tipa apstiprinājuma sertifikātā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, vadītājs par šo zemo spiedienu tiek informēts ar atsevišķu brīdinājuma signālu, kas minēts 2.2.1.29.2.2. punktā un kas tiek pārraidīts pa ISO 7638:2003 elektriskā savienojuma 5. izvadu.

Šis spiediens nedrīkst pārsniegt 11 500 kPa.

2.2.2.15.2.

Ja spiediens papildlīnijā ir samazinājies līdz 1 200 kPa, automātiski tiek sākta velkamā transportlīdzekļa bremzēšana (skatīt arī 2.2.1.18.6. punktu).

2.2.2.15.3.

Ja nav piemērota traktora, velkamajā transportlīdzeklī var būt uzstādīta ierīce, kas veic bremžu īslaicīgu atlaišanu. Pie šīs ierīces īslaicīgās izmantošanas labad ir jāpievieno papildlīnija. Kad papildlīnija no šīs ierīces ir atvienota, bremzēm atkal automātiski jāatgriežas iedarbinātajā stāvoklī.

2.2.2.16.   R3b, R4b un S2b kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 60 km/h, jābūt aprīkotiem ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu saskaņā ar XI pielikumu. Turklāt, ja velkamo transportlīdzekļu maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 10 t, drīkst izmantot tikai A kategorijas bremžu pretbloķēšanas sistēmu.

2.2.2.17.   Ja 2.2.2.16. punktā neminēti velkamie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar bremžu pretbloķēšanas sistēmām, tām jāatbilst XI pielikuma prasībām.

2.2.2.18.   Velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, un R3b vai R4b kategorijas velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu, pierīko ISO 7638:2003 standartam atbilstošu īpašu elektrisko savienojumu, kas paredzēts bremžu sistēmai un/vai bremžu pretbloķēšanas sistēmai. ISO 7638:2003 prasības attiecībā uz vadu šķērsgriezumiem piekabei var mazināt, ja piekabe ir aprīkota ar neatkarīgu drošinātāju. Drošinātāja nominālā jauda nedrīkst pārsniegt vadītāju nominālo strāvas stiprumu. Šī atkāpe neattiecas uz piekabēm, kas aprīkotas, lai vilktu citu piekabi. Defektu ziņošanas brīdinājuma signāli, kas velkamajam transportlīdzeklim jāsūta saskaņā ar šo regulu, jāieslēdz caur iepriekšminēto savienojumu. Prasības, kas jāievēro attiecībā uz velkamo transportlīdzekļu defektu ziņošanas brīdinājuma signālu pārraidi, atkarībā no gadījuma ir tās pašas, kas 2.2.1.29.3., 2.2.1.29.4., 2.2.1.29.5. un 2.2.1.29.6. punktā noteiktas traktoriem.

Minētos transportlīdzekļus marķē ar neizdzēšamu marķējumu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 17. panta 2. punkta k) apakšpunktu un 5. punktu; minētais marķējums norāda bremžu sistēmas funkcijas, kad ISO 7638: 2003 standarta savienojums ir pievienots un atvienots. Marķējumam jābūt novietotam tā, lai tas būtu redzams, kad tiek pieslēgti pneimatiskie un elektriskie saskarņu savienojumi.

2.2.2.18.1.   Bremžu sistēmu ir atļauts pievienot pie strāvas avota papildus avotam, kurš pieejams no iepriekšminētā ISO 7638:2003 standarta savienojuma. Tomēr, ja ir pieejams papildu strāvas avots, jāpiemēro šādi noteikumi:

2.2.2.18.1.1.

visos gadījumos ISO 7638:2003 standartam atbilstošais strāvas avots ir galvenais bremžu sistēmas strāvas avots neatkarīgi no jebkura pievienota papildu strāvas avota. Papildu strāvas avots ir paredzēts izmantošanai gadījumā, ja rodas ISO 7638:2003 strāvas avota atteice;

2.2.2.18.1.2.

tas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt bremžu sistēmas darbību normālā un atteices režīmā;

2.2.2.18.1.3.

ISO 7638:2003 strāvas avota atteices gadījumā enerģija, ko patērē bremžu sistēma, neizraisa no papildu strāvas avota pieejamās maksimālās jaudas pārsniegšanu;

2.2.2.18.1.4.

velkamajam transportlīdzeklim nav nekādu marķējumu vai uzlīmju, kas norādītu, ka tas ir aprīkots ar papildu strāvas avotu;

2.2.2.18.1.5.

velkamo transportlīdzekli nedrīkst aprīkot ar atteices ziņošanas brīdinājuma ierīci, kas rada brīdinājumu velkamā transportlīdzekļa bremžu sistēmas atteices gadījumā, ja elektroenerģija bremžu sistēmai tiek padota no papildu strāvas avota;

2.2.2.18.1.6.

ja ir pieejams papildu strāvas avots, jāparedz iespēja pārbaudīt tās bremžu sistēmas darbību, kurai elektroenerģija tiek padota no šī strāvas avota;

2.2.2.18.1.7.

ja ir traucēta elektroenerģijas padeve no ISO 7638:2003 savienotāja, piemēro XII pielikuma 4.2.3. punkta un XI pielikuma 4.1. punkta prasības par traucējuma ziņošanu neatkarīgi no tā, vai bremžu sistēmas darbināšanai elektroenerģija tiek vai netiek padota no papildu strāvas avota.

2.2.2.19.   Papildus 2.2.1.17.2.2. un 2.2.1.19. punkta prasībām velkamā transportlīdzekļa bremzes var iedarboties automātiski, ja tās iedarbina velkamā transportlīdzekļa bremžu sistēma pēc tam, kad ir izvērtēta informācija, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas.

3.   Testi

Bremžu testi, kas jāveic apstiprināšanai iesniegtiem transportlīdzekļiem, un vajadzīgā bremžu veiktspēja ir aprakstīta II pielikumā.


II PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz bremžu sistēmu un piekabes bremžu savienojumu un ar tām/tiem aprīkotu transportlīdzekļu testēšanu un veiktspēju

1.   Definīcijas

Šajā pielikumā:

1.1.

“asu grupa” ir vairākas asis, ja attālums starp divām blakus esošām asīm ir mazāks par vai vienāds ar 2,0 m. Ja attālums starp divām blakus esošām asīm ir lielāks par 2,0 m, katru asi atsevišķi uzskata par atsevišķu asu grupu;

1.2.

transportlīdzekļa “saķeres izmantošanas līknes” ir līknes, kas noteiktas slodzes apstākļos rāda katras ass i izmantoto saķeri attiecībā pret transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi.

2.   Bremžu testi

2.1.   Vispārīgi

Visur šajā pielikumā par maksimālo projektēto ātrumu uzskata ātrumu, transportlīdzeklim pārvietojoties virzienā uz priekšu, ja vien nav skaidri norādīts citādi.

2.1.1.   Bremžu sistēmu veiktspēju nosaka, par pamatu ņemot bremzēšanas ceļa garumu un/vai vidējo maksimālo palēninājumu. Bremžu sistēmas veiktspēju nosaka, mērot bremzēšanas ceļu attiecībā pret transportlīdzekļa sākuma ātrumu un/vai testa laikā izmērot vidējo maksimālo palēninājumu. Gan bremzēšanas ceļu, gan vidējo maksimālo palēninājumu vai tikai vienu no tiem nosaka un mēra pēc veicamā testa pabeigšanas.

2.1.2.   Bremzēšanas ceļš ir attālums, ko transportlīdzeklis veic no brīža, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci, līdz brīdim, kad transportlīdzeklis apstājas; transportlīdzekļa sākuma ātrums (v1) ir ātrums brīdī, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci; sākuma ātrums nedrīkst būt mazāks par 98 % no konkrētajam testam noteiktā ātruma. Vidējo maksimālo palēninājumu dm kā vidējo palēninājumu attiecībā pret ceļu intervālā no vb līdz ve aprēķina atbilstīgi turpmāk dotajai formulai:

Formula

kur:

v1

=

transportlīdzekļa sākotnējais ātrums, ko aprēķina, kā aprakstīts šā punkta pirmajā daļā

vb

=

transportlīdzekļa ātrums pie 0,8 v1 (km/h)

ve

=

transportlīdzekļa ātrums pie 0,1 v1 (km/h)

sb

=

nobrauktais attālums no v1 līdz vb (m)

se

=

nobrauktais attālums no v1 līdz ve (m)

Ātrumu un bremzēšanas ceļu nosaka, lietojot mērinstrumentus, kuru precizitātes līmenis ir ± 1 %, ja transportlīdzeklis brauc ar ātrumu, kāds norādīts konkrētajam testam. dm var noteikt ar citām metodēm, nevis mērot ātrumu un bremzēšanas ceļu, tādā gadījumā dm precizitātei jābūt ± 3 % robežās.

2.1.3.   Jebkura transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma iegūšanai bremžu veiktspēju mēra braukšanas testos, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1.3.1.

transportlīdzekļa stāvoklim attiecībā uz masu jābūt tādam, kāds noteikts attiecīgā testa veidam, un šis stāvoklis jānorāda testa protokolā;

2.1.3.2.

Tests jāveic, transportlīdzeklim pārvietojoties ar ātrumiem, kādi norādīti katram testa veidam; ja transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums ir mazāks nekā ātrums, kas paredzēts konkrētajam testam, tad testu veic, transportlīdzeklim pārvietojoties ar maksimālo projektēto ātrumu.

2.1.3.3.

Lai iegūtu norādīto veiktspēju, testu laikā bremžu sistēmas vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt 600 N ar kāju darbināmām vadības ierīcēm vai 400 N ar roku darbināmām vadības ierīcēm.

2.1.3.4.

Ceļa virsmai jābūt ar labu saķeri, ja vien nav noteikts citādi.

2.1.3.5.

Testi jāveic apstākļos, kad nav vēja, kas var ietekmēt rezultātus.

2.1.3.6.

Testu sākumā riepām jābūt aukstām un tajās jābūt spiedienam, kāds noteikts atbilstīgi faktiskajai slodzei uz stāvoša transportlīdzekļa riteņiem.

2.1.3.7.

Paredzēto veiktspēju panāk, transportlīdzeklim nenovirzoties no sākotnējā braukšanas virziena, bez anormālas vibrācijas un bez riteņu bloķēšanās. Riteņu bloķēšanās ir pieļaujama tikai īpaši norādītos gadījumos.

2.1.4.   Transportlīdzekļa reakcija bremzēšanas laikā

2.1.4.1.   Bremžu testos un jo īpaši tādos bremžu testos, kurus veic, transportlīdzeklim pārvietojoties ar lielu ātrumu, tiek pārbaudīta transportlīdzekļa vispārējā reakcija.

2.1.4.2.   Transportlīdzekļa reakcija, bremzējot uz ceļa ar samazinātu saķeri

Tb, R2b, R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļu reakcijai uz ceļa ar samazinātu saķeri ir jāatbilst 1. papildinājuma prasībām un, ja transportlīdzeklis aprīkots ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu (ABS), arī XI pielikuma prasībām.

2.2.   0. tipa bremžu tests (parastais aukstu bremžu veiktspējas tests)

2.2.1.   Vispārīgi

2.2.1.1.   Bremzes ir aukstas. Bremzi uzskata par aukstu, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

2.2.1.1.1.

temperatūra uz diska vai trumuļa ārpusē ir zemāka par 100 °C;

2.2.1.1.2.

pilnīgi slēgtu bremžu, arī eļļas imersijas bremžu, korpusa ārpusē temperatūra ir zemāka par 50 °C;

2.2.1.1.3.

bremzes nav tikušas izmantotas vienu stundu pirms testa sākuma.

2.2.1.2.   Bremžu testa laikā nebremzējama ass, ko var atvienot, nedrīkst būt savienota ar bremzējamu asi. Tomēr traktoriem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā visi riteņi uzskatāmi par bremzētiem.

2.2.1.3.   Tests jāveic, ievērojot šādus nosacījumus:

2.2.1.3.1.

transportlīdzeklim jābūt piekrautam līdz tā maksimālajai pieļaujamajai masai, kuru norādījis izgatavotājs, un ar nebremzētu asi, kas noslogota līdz tās maksimāli pieļaujamajai masai. Uz bremzētās ass riteņiem jābūt lielākā diametra riepām, kuras šim transportlīdzekļa tipam ar maksimāli pieļaujamo masu ir paredzējis izgatavotājs. Transportlīdzekļiem, kuriem tiek bremzēti visi riteņi, priekšējā ass ir jānoslogo līdz tās maksimāli pieļaujamajai masai.

2.2.1.3.2.

Tests jāatkārto ar transportlīdzekli bez kravas; testēšanā izmantojot traktoru, tajā jābūt tikai vadītājam un – vajadzības gadījumā – par testa rezultātu novērošanu atbildīgajai personai.

2.2.1.3.3.

Robežlielumi, kas norādīti mazākās veiktspējas gadījumā gan transportlīdzekļa ar kravu testam, gan transportlīdzekļa bez kravas testam, ir noteikti katrai transportlīdzekļu kategorijai, un transportlīdzeklim jāatbilst gan norādītā bremzēšanas ceļa, gan norādītā vidējā maksimālā palēninājuma prasībām attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai, taču ne vienmēr var būt nepieciešams faktiski izmērīt abus šos parametrus.

2.2.1.3.4.

Ceļš ir līdzens.

2.2.2.   T un C kategorijas transportlīdzekļiem paredzētais 0. tipa tests

2.2.2.1.   Tests jāveic, transportlīdzeklim pārvietojoties ar maksimālo projektēto ātrumu, ar atvienotu motoru. Šim ātrumam var būt pieļaujama konkrēta pielaides robeža. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāsasniedz minimālā paredzētā veiktspēja. Paredzētais maksimālais bremzēšanas ceļš (pēc bremzēšanas ceļa formulas) jāaprēķina, ņemot vērā faktisko testa ātrumu.

2.2.2.2.   Lai pārbaudītu atbilstību I pielikuma 2.2.1.2.4. punkta prasībām, 0. tipa testu veic, kad transportlīdzekļa motors ir atvienots no pārvada un transportlīdzekļa sākotnējais ātrums nav mazāks par 98 % no maksimālā projektētā transportlīdzekļa ātruma. Vidējais maksimālais palēninājums, iedarbinot stāvbremžu sistēmas vadības ierīci vai papildu vadības ierīci, kura ļauj vismaz daļēji iedarbināt darba bremžu sistēmu, un palēninājums brīdī, pirms transportlīdzeklis apstājas, nedrīkst būt mazāks par 1,5 m/s2, ja transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu līdz 30 km/h, un mazāks par 2,2 m/s2, ja transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu, kas lielāks par 30 km/h. Testu veic transportlīdzeklim ar kravu. Bremžu vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt norādītās vērtības.

2.2.2.3.   Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar stūres stieni un seglveida sēdekli vai ar stūri un sola sēdekli vai vienā vai vairākās rindās izvietotiem kausveida sēdekļiem un kas aprīkoti arī ar neatvienojamu pārvadu, ja izgatavotājs to var apliecināt bremžu testa laikā, jāveic 0. tipa tests ar pievienotu motoru.

2.2.3.   R un S kategorijas transportlīdzekļiem paredzētais 0. tipa tests

2.2.3.1.   Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas veiktspēju var aprēķināt vai nu pēc traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes lieluma un izmērītā bīdes spēka, kas iedarbojas uz sakabes ierīci, vai arī – dažos gadījumos – pēc traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes lieluma, ja tiek bremzēts tikai velkamais transportlīdzeklis. Bremžu testa laikā traktora motoram jābūt atvienotam.

2.2.3.2.   Ja velkamais transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko bremžu sistēmu, spiediens barošanas līnijā bremžu testa laikā nedrīkst pārsniegt 700 kPa, bet signāls vadības līnijā atkarībā no sistēmas nedrīkst pārsniegt šādas vērtības:

2.2.3.2.1.

pneimatiskajā vadības līnijā – 650 kPa;

2.2.3.2.2.

elektriskajā vadības līnijā digitālā pieprasījuma vērtībai (kā definēts ISO 11992:2003 standartā, ieskaitot ISO 11992-2:2003 standartu un tā grozījumu Nr. 1:2007) jāatbilst 650 kPa.

2.2.3.3.   Ja velkamais transportlīdzeklis aprīkots ar hidraulisko bremžu sistēmu:

2.2.3.3.1.

minimālā paredzētā bremzēšanas veiktspēja jāsasniedz ar tādu spiedienu pie vadības līnijas savienotājgalvas, kas nepārsniedz 11 500 kPa;

2.2.3.3.2.

maksimālais spiediens pie vadības līnijas savienotājgalvas nedrīkst pārsniegt 15 000 kPa.

2.2.3.4.   Izņemot 2.2.3.5. un 2.2.3.6. punktā minētos gadījumus, lai noteiktu velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi, ir jāmēra traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe un bīdes spēks, kas iedarbojas uz sakabi. Traktoram jāatbilst prasībām, kas noteiktas 1. papildinājumā, par attiecību starp TM/FM un spiedienu pm,

kur:

TM

=

visu traktora riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

FM

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz traktora riteņiem

pm

=

spiediens vadības līnijas savienotājgalvā

Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe jāaprēķina pēc šādas formulas:

zR = zR + M + D/FR

kur:

zR

=

velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe

zR + M

=

traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe

D

=

bīdes spēks, kas iedarbojas uz sakabi (vilces spēks D > 0, saspiedes spēks D < 0)

FR

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz visiem velkamā transportlīdzekļa riteņiem

2.2.3.5.   Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu, kur neatkarīgi no dinamiskās ass slodzes maiņas spiediens bremžu cilindros bremzēšanas laikā nemainās, var bremzēt tikai pašu velkamo transportlīdzekli. Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes lielums zR jāaprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

R

=

rites pretestība:

0,02 transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nav lielāks par 40 km/h

0,01 transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 40 km/h

FM

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz traktora riteņiem

FR

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz visiem velkamā transportlīdzekļa riteņiem

2.2.3.6.   Citādi velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi var novērtēt, nobremzējot tikai pašu velkamo transportlīdzekli. Tādā gadījumā izmantotais spiediens ir tāds pats lielums kā spiediens, kas tika izmērīts bremžu cilindros savienotu transportlīdzekļu bremzēšanas laikā.

2.3.   I tipa tests (bremžu siltumtests)

Šis tests jāveic, pēc vajadzības ievērojot 2.3.1. vai 2.3.2. punkta prasības.

2.3.1.   Ar atkārtotu bremzēšanu

I tipa tests ar atkārtotu bremzēšanu jāveic T un C kategorijas traktoriem.

2.3.1.1.   Šajā regulā paredzētās traktoru darba bremžu sistēmas testē, pēc kārtas iedarbinot un atlaižot bremzes vairākas reizes. Transportlīdzeklim jābūt pilnībā noslogotam, un tas jātestē, ievērojot turpmāk dotajā tabulā izklāstītos nosacījumus:

Transportlīdzekļu kategorija

Nosacījumi

v1 (km/h)

v2 (km/h)

Δt (sec)

n

T, C

80 % vmax

Formula

v1

60

20

kur:

v1

=

ātrums bremzēšanas sākumā

v2

=

ātrums bremzēšanas beigās

vmax

=

maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums

n

=

bremžu iedarbināšanas reižu skaits

Δt

=

bremzēšanas cikla ilgums: laiks no vienas bremžu iedarbināšanas reizes sākuma līdz otras bremžu iedarbināšanas reizes sākumam

2.3.1.1.1.   Traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h, kā alternatīvu testa nosacījumiem, kas norādīti 2.3.1.1. punkta tabulā, var izmantot turpmāk tabulā minētos nosacījumus:

Transportlīdzekļu kategorija

Nosacījumi

v1 (km/h)

v2 (km/h)

Δt (sec)

n

T, C

80 % vmax

0,05 v1

60

18

2.3.1.2.   Ja transportlīdzekļa raksturlielumi neļauj ievērot laika posmu Δt, var palielināt tā ilgumu; jebkurā gadījumā papildus laikam, kas vajadzīgs transportlīdzekļa bremzēšanai un ātruma palielināšanai, katrā ciklā iekļauj 10 sekunžu periodu, lai stabilizētu ātrumu v1.

2.3.1.3.   Šajos testos spēks, kas pielikts vadības ierīcei, ir noregulēts tā, lai transportlīdzeklis sasniegtu vidējo maksimālo palēninājumu 3 m/s2 pēc bremžu pirmās iedarbināšanas reizes. Šis spēks paliek nemainīgs visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs.

2.3.1.4.   Bremžu iedarbināšanas reizēs nepārtraukti ieslēdz visaugstāko pārnesumu (izņemot paātrinošo pārnesumu utt.).

2.3.1.5.   Lai pēc bremzēšanas atkārtoti uzņemtu ātrumu, pārnesumkārbu ieslēdz tā, lai ātrums v1 tiktu sasniegts visīsākajā iespējamajā laikā (maksimālais paātrinājums, kādu ļauj sasniegt motors un pārnesumkārba).

2.3.1.6.   Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, bremzes pirms iepriekš minētā I tipa testa noregulē, attiecīgā gadījumā ievērojot šādu kārtību:

2.3.1.6.1.

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatiskajām bremzēm, bremzes noregulē tā, lai varētu darboties bremžu automātiskās regulēšanas ierīce. Šim nolūkam bremžu cilindra virzuļa gājienu noregulē uz:

so ≥ 1,1 × sre-adjust

(augšējā robeža nedrīkst pārsniegt izgatavotāja ieteikto lielumu),

kur:

S re-adjust

ir atkārtotas noregulēšanas virzuļa gājiens atbilstoši bremžu automātiskās regulēšanas ierīces izgatavotāja specifikācijai, t.i., virzuļa gājiens, no kura tas sāk pieregulēt bremžu uzliku attālumu tādam bremžu cilindra spiedienam, kas atbilst 15 % procentiem no bremžu sistēmas darba spiediena, bet nav mazāks par 100 kPa.

Ja pēc vienošanās ar attiecīgo tehnisko dienestu bremžu cilindra virzuļa gājienu izmērīt ir pārāk grūti, ar tehnisko dienestu vienojas par sākotnējo regulējumu.

No iepriekš aprakstītā stāvokļa bremzes ar bremžu cilindra spiedienu, kas atbilst 30 % no bremžu sistēmas darba spiediena, bet nav mazāks par 200 kPa, darbina 50 reizes pēc kārtas. Pēc tam bremzes vienu reizi iedarbina pie bremžu cilindra spiediena ≥ 650 kPa.

2.3.1.6.2.

Uzskata, ka transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliski darbināmām diska bremzēm, bremžu regulējuma prasības nav vajadzīgas.

2.3.1.6.3.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliski darbināmām trumuļa bremzēm, bremžu regulējumu nosaka izgatavotājs.

2.3.2.   Ar nepārtrauktu bremzēšanu

2.3.2.1.   R1, R2, S1, R3a, R4a, S2a un R3b, R4b, S2b kategorijas transportlīdzekļu darba bremžu sistēma, ja pēdējām trim transportlīdzekļu kategorijām šo transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi nepārsniedz 10 000 kg

Kad R3a, R4a, S2a un R3b, R4b, S2 kategorijas transportlīdzekļi, ja pēdējām trim transportlīdzekļu kategorijām šo transportlīdzekļu tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi nepārsniedz 10 000 kg, nav izturējuši arī III tipa testu saskaņā ar 2.5. punktu, tos testē tā, lai tad, kad transportlīdzeklis ir noslogots ar kravu, bremzēm pievadītā enerģija būtu vienāda ar enerģiju, kas reģistrēta tajā pašā laika posmā, kad transportlīdzeklis ar kravu pārvietojies ar vienmērīgu ātrumu 40 km/h 7 % lejupvērstā slīpumā 1,7 km garumā.

2.3.2.2.   Testu var veikt uz līdzena ceļa, ja velkamo transportlīdzekli velk lauksaimniecības transportlīdzeklis; veicot testu, vadības ierīcei pielikto spēku noregulē tā, lai velkamā transportlīdzekļa pretestību uzturētu nemainīgu (7 % no velkamā transportlīdzekļa maksimālās statiskās asslodzes). Ja vilkšanai pieejamais spēks ir nepietiekams, izmēģinājumu var veikt ar mazāku ātrumu, bet lielākā attālumā, kā norādīts tabulā:

Ātrums (km/h)

Attālums (m)

40

1 700

30

1 950

20

2 500

15

3 100

2.3.2.3.   Velkamiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu automātiskas regulēšanas ierīcēm, pirms iepriekš minētā I tipa testa veikšanas bremzes noregulē, ievērojot 2.5.4. punktā noteikto kārtību.

2.3.3.   Karstu bremžu veiktspēja

2.3.3.1.   I tipa testa (šā pielikuma 2.3.1. vai 2.3.2. punktā aprakstītā testa) beigās darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju mēra tādos pašos apstākļos (un jo īpaši pie vadības ierīcei pielikta nemainīga spēka, kas nav lielāks kā faktiski pieliktais vidējais spēks) kā 0. tipa testa laikā ar atvienotu motoru (temperatūra var atšķirties).

2.3.3.2.   Traktoriem šis karstu bremžu veiktspējas lielums drīkst būt ne mazāks kā 80 % no tā lieluma, kas norādīts konkrētajai kategorijai, un ne mazāks kā 60 % no tā lieluma, kas reģistrēts 0. tipa testa laikā, kad motors bijis atvienots.

2.3.3.3.   Velkamiem transportlīdzekļiem karsto bremžu spēks uz riteņu perifēriju, testu veicot ar ātrumu 40 km/h, ir ne mazāks kā 36 % no maksimālās statiskās riteņa slodzes pie ātruma vmax > 30 km/h vai 26 % pie ātruma vmax ≤ 30 km/h un ne mazāks par 60 % no rādītāja, kas pie tāda paša ātruma reģistrēts, veicot 0. tipa testu.

2.3.4.   Brīvas ripošanas tests

Traktoriem, kas aprīkoti ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, pēc 2.3.3. punktā aprakstīto testu pabeigšanas bremzēm ļauj atdzist līdz temperatūrai, kas atbilst aukstām bremzēm (t. i., ≤ 100 °C), un pārliecinās, ka transportlīdzeklis spēj brīvi ripot, izpildot kādu no šādiem nosacījumiem:

2.3.4.1.

riteņi brīvi griežas (piemēram, tos var pagriezt ar roku);

2.3.4.2.

ja pēc tam, kad transportlīdzeklis ar atlaistām bremzēm ir pārvietojies ar nemainīgu ātrumu v = 60 km/h, bremžu trumuļu/disku asimptotiskā temperatūra nepaaugstinās vairāk kā par 80 °C, tad uzskata, ka atlikušie bremzētājmomenti ir pieņemami.

2.4.   II tipa tests (transportlīdzekļa reakcijas tests, braucot no kalna)

Tb un Cb kategorijas traktoriem, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 12 t, papildus I tipa testam veic arī II tipa testu.

2.4.1.   Traktoru ar kravu testē tā, lai pievadītā enerģija būtu vienāda ar enerģiju, kas reģistrēta tajā pašā laika posmā, kad traktors ar kravu ir pārvietojies ar vidējo ātrumu 30 km/h 6 % slīpā lejupceļā 6 km garumā, ar atbilstošu ieslēgtu pārnesumu un ilgstošas bremzēšanas sistēmu, ja transportlīdzeklis ar tādu ir aprīkots. Ieslēgtais pārnesums ir motora darbības ātrums (min-1), kas nepārsniedz izgatavotāja noteikto maksimālo ātrumu.

2.4.2.   Transportlīdzekļiem, kuriem enerģija tiek absorbēta, bremzējot tikai ar motoru, ir atļauta vidējā ātruma pielaide ± 5 km/h robežās un ir ieslēgts pārnesums, kas ļauj stabilizēt ātrumu līdz lielumam, kas ir vistuvākais 30 km/h ātrumam, transportlīdzeklim braucot 6 % slīpā lejupceļā. Ja bremzēšanas veiktspēju, bremzējot tikai ar motoru, nosaka, mērot palēninājumu, pietiek, ja izmērītais vidējais palēninājums ir vismaz 0,5 m/s2.

2.4.3.   Testa beigās darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju izmēra tādos pašos apstākļos, kādi bijuši 0. tipa testā ar atvienotu motoru (temperatūra var atšķirties). Šī sakarsušu bremžu darbības veiktspēja nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks par turpmāk minētajiem lielumiem, piemērojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 60 daN:

0,15 v + (1,33 v2/115)

(otrais laiks atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 3,3 m/s2).

2.5.   III tipa tests (bremžu siltumtests) šādu kategoriju transportlīdzekļiem ar kravu:

2.5.1.   R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļiem, ja tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi pārsniedz 10 000 kg,

vai arī šādām kategorijām:

2.5.2.   R3a, R4a un S2a kategorijas transportlīdzekļiem, ja tie nav testēti, atbilstoši 2.3.2. punktam;

2.5.3.   R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļiem, ja tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi nepārsniedz 10 000 kg.

2.5.4.   Trektests

2.5.4.1.   Pirms turpmāk aprakstītā III tipa testa veikšanas bremzes attiecīgā gadījumā noregulē saskaņā ar šādām procedūrām:

2.5.4.1.1.

velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatiskajām bremzēm, bremzes noregulē tā, lai varētu darboties bremžu automātiskās regulēšanas ierīce. Šim nolūkam bremžu cilindra virzuļa gājienu noregulē uz:

so ≥ 1,1 × sre-adjust

(augšējā robeža nedrīkst pārsniegt izgatavotāja ieteikto lielumu),

kur:

sre-adjust

ir atkārtotas noregulēšanas virzuļa gājiens atbilstoši bremžu automātiskās regulēšanas ierīces izgatavotāja specifikācijai, tas ir, virzuļa gājiens, no kura tas sāk pieregulēt bremžu uzliku attālumu tādam bremžu cilindra spiedienam, kas atbilst 100 kPa.

Ja pēc vienošanās ar attiecīgo tehnisko dienestu bremžu cilindra virzuļa gājienu izmērīt ir pārāk sarežģīti, ar tehnisko dienestu vienojas par sākotnējo regulējumu.

No iepriekš aprakstītā stāvokļa bremzes pie bremžu cilindra spiediena 200 kPa iedarbina 50 reizes pēc kārtas. Pēc tam bremzes pie bremžu cilindra spiediena ≥ 650 kPa iedarbina vienu reizi.

2.5.4.1.2.

Velkamiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliski darbināmām diska bremzēm, uzskata, ka bremžu regulēšanas prasības nav vajadzīgas.

2.5.4.1.3.

Velkamiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliski darbināmām trumuļa bremzēm, bremžu regulējumu nosaka izgatavotājs.

2.5.4.2.   Veicot ceļa testu, jāievēro šādi nosacījumi:

Bremžu iedarbināšanas reižu skaits

20

Bremzēšanas cikla ilgums

60 s

Ātrums bremzēšanas sākumā

60 km/h

Bremžu iedarbināšana

Šajos testos vadības ierīcei pieliktajam spēkam jābūt noregulētam tā, lai transportlīdzeklis attiecībā uz velkamā transportlīdzekļa masu PR vidējo maksimālo palēninājumu 3 m/s2 sasniegtu pēc bremžu pirmās iedarbināšanas reizes; šim spēkam jāpaliek nemainīgam visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs

Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi aprēķina saskaņā ar 2.2.3.5. punktā doto formulu:

Formula

Ātrums bremzēšanas beigās,

Formula

kur:

zR

=

velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe

zR+M

=

savienoto transportlīdzekļu (traktora un velkamā transportlīdzekļa) bremzēšanas pakāpe

R

=

rites pretestība = 0,01

FM

=

kopējā parastā statiskā reakcija starp ceļa segumu un traktora riteņiem (N)

FR

=

kopējā parastā statiskā reakcija starp ceļa segumu un velkamā transportlīdzekļa riteņiem (N)

F1

=

kopējā parastā statiskā reakcija tai daļai no velkamā transportlīdzekļa masas, kas uzlikta nebremzētajai(-ām) asij(-īm) (N)

F2

=

kopējā parastā statiskā reakcija tai daļai no velkamā transportlīdzekļa masas, kas uzlikta bremzētajai(-ām) asij(-īm) (N)

PR

=

PR = FR/g

v1

=

sākuma ātrums (km/h)

v2

=

beigu ātrums (km/h)

2.5.5.   Karstu bremžu veiktspēja

Atbilstīgi 2.5.4. punktam veiktā testa beigās darba bremžu sistēmas sakarsušo bremžu veiktspēju izmēra tādos pašos apstākļos, kādi bija 0. tipa testā, tomēr var atšķirties temperatūra un testu var sākt ar ātrumu 60 km/h. Karstu bremžu bremzēšanas spēks riteņu perifērijā tad nav mazāks kā 40 % no maksimālās statiskās riteņa slodzes un nav mazāks kā 60 % no rādītāja, kāds pie tāda paša ātruma reģistrēts, veicot 0. tipa testu.

2.5.6.   Brīvas ripošanas tests

Pēc 2.5.5. punktā aprakstīto testu pabeigšanas bremzēm ļauj atdzist līdz temperatūrai, kas atbilst aukstām bremzēm (t. i. < 100 °C), un pārliecinās, ka velkamais transportlīdzeklis spēj brīvi ripot, izpildot kādu no šādiem nosacījumiem:

2.5.6.1.

riteņi brīvi griežas (proti, tos var pagriezt ar roku);

2.5.6.2.

ja pēc tam, kad velkamais transportlīdzeklis ar atlaistām bremzēm ir pārvietojies ar nemainīgu ātrumu v = 60 km/h, bremžu trumuļu/disku asimptotiskā temperatūra nepaaugstinās vairāk kā par 80 °C, tad uzskata, ka atlikušie bremzētājmomenti ir pieņemami.

3.   Bremžu sistēmu veiktspēja

3.1.   T un C kategorijas transportlīdzekļi

3.1.1.   Darba bremžu sistēmas

3.1.1.1.   0. tipa testa apstākļos darba bremžu sistēmas testē, ievērojot turpmāk tabulā izklāstītos nosacījumus:

 

vmax ≤ 30 km/h

vmax > 30 km/h

v

= vmax

= vmax

s (m)

≤ 0,15 v + v2/92

≤ 0,15 v + v2/130

dm

≥ 3,55 m/s2

≥ 5 m/s2

F (ar kāju darbināma vadība)

≤ 600 N

≤ 600 N

F (ar roku darbināma vadība)

≤ 400 N

≤ 400 N

kur:

vmax

=

maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums

v

=

paredzētais testa ātrums

s

=

bremzēšanas ceļš

dm

=

vidējais maksimālais palēninājums

F

=

vadības ierīcei pieliktais spēks

3.1.1.2.   Traktoram, kam atļauts vilkt R vai S kategorijas nebremzētu transportlīdzekli, mazākā veiktspēja, kas norādīta attiecīgajai traktora kategorijai (0. tipa testam ar atvienotu motoru), jāsasniedz ar nebremzētu, traktoram piekabinātu velkamo transportlīdzekli, kas piekrauts līdz maksimālajai masai, kuru norādījis traktora izgatavotājs.

Savienotu transportlīdzekļu veiktspēju pārbauda ar aprēķiniem, kuros ņem vērā bremžu veiktspējas faktisko maksimālo lielumu, ko 0. tipa testa laikā sasniedz traktors ar kravu un bez kravas un ar atvienotu motoru (pēc izvēles to var darīt arī daļēji piekrautam traktoram, kā to noteicis traktora izgatavotājs), lietojot šādu formulu (nav jāveic testi ar savienotu nebremzētu velkamo transportlīdzekli):

Formula

kur:

dM+R

=

aprēķinātais vidējais maksimālais traktora palēninājums, ja tas savienots ar nebremzētu velkamo transportlīdzekli (m/s2)

dM

=

vidējais maksimālais palēninājums, ko 0. tipa testa laikā sasniedz traktors ar atvienotu motoru (m/s2)

PM

=

traktora masa (ja vajadzīgs, arī balasta svars un/vai atbalsta slodze)

PM_laden

=

piekrauta traktora masa

PM_par_laden

=

daļēji piekrauta traktora masa

PM_unladen

=

masa traktoram bez kravas

PR

=

velkamā transportlīdzekļa, kuru var savienot ar traktoru, maksimālās masas daļa uz asi(-īm) bez darba bremzēm (kā norādījis traktora izgatavotājs)

PM+R

=

savienoto transportlīdzekļu masa (masa PM, kam pieskaitīta norādītā nebremzēta velkamā transportlīdzekļa masa PR)

3.1.1.2.1.   Minimālā vajadzīgā savienoto transportlīdzekļu veiktspēja

Minimālā vajadzīgā savienoto transportlīdzekļu veiktspēja nav mazāka par 4,5 m/s2 traktoriem ar vmax > 30 km/h un ne mazāka par 3,2 m/s2 traktoriem ar vmax ≤ 30 km/h, ar un bez kravas. Lai noteiktu, kādai jābūt maksimāli pieļaujamajai nebremzētai velkamā transportlīdzekļa masai, lai nodrošinātu minimālo vajadzīgo savienoto transportlīdzekļu veiktspēju, tehniskais dienests pēc traktora izgatavotāja ieskatiem var veikt vēl vienu 0. tipa testu ar daļēji piekrautu traktoru, kura masu norādījis izgatavotājs.

Izmērītie rādītāji dm iepriekšminētajiem slodzes apstākļiem un atbilstošie aprēķinātie rādītāji dM+R ir jāreģistrē testa protokolā.

Nebremzēta velkamā transportlīdzekļa maksimālā norādītā masa nedrīkst pārsniegt 3 500 kg.

3.1.2.   Papildbremžu sistēma

Pat tad, ja vadības ierīci, kas iedarbina papildbremžu sistēmu, izmanto vēl citām bremzēšanas funkcijām, minētajai sistēmai jānodrošina bremzēšanas ceļš, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējais maksimālais palēninājums, kas nav mazāks par turpmāk minētajiem lielumiem:

Traktori ar vmax ≤ 30 km/h:

0,15 v + (v2/39)

(otrais laiks atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 1,5 m/s2)


Traktori ar vmax > 30 km/h:

0,15 v + (v2/57)

(otrais laiks atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 2,2 m/s2)

Norādītā veiktspēja jāiegūst, pieliekot vadības ierīcei spēku, kas nepārsniedz 600 N, ierīci darbinot ar kāju, vai 400 N, ierīci darbinot ar roku. Vadības ierīce jānovieto tā, lai vadītājs to varētu viegli un ātri iedarbināt.

3.1.3.   Stāvbremžu sistēma

3.1.3.1.   Pat tad, ja stāvbremžu sistēma savienota ar kādu citu bremžu ierīci, minētajai sistēmai jānotur traktors ar kravu 18 % augšup un lejup vērstā ceļa slīpumā. Šī prasība jāizpilda pat atdzišanas periodā. Atdzišanas periodu uzskata par pabeigtu, kad bremzes ir sasniegušas temperatūru, kas ir par 10 °C augstāka nekā atmosfēras temperatūra.

3.1.3.2.   Pat tad, ja T4.3. kategorijas transportlīdzekļu stāvbremžu sistēma ir savienota ar kādu citu bremžu ierīci, minētajai sistēmai jānotur traktors ar kravu 40 % augšup un lejup vērstā ceļa slīpumā. Šī prasība jāievēro pat atdzišanas periodā. Atdzišanas periodu uzskata par pabeigtu, kad bremzes ir sasniegušas temperatūru, kas ir par 10 °C augstāka nekā atmosfēras temperatūra.

3.1.3.3.   Karstu un aukstu stāvbremžu veiktspējas tests

Lai pārliecinātos, ka stāvbremžu sistēma spēj noturēt traktoru ar kravu augšup un lejup vērstā ceļa slīpumā, kā noteikts 3.1.3.1. un 3.1.3.2. punktā, mērījumi jāveic šādos apstākļos:

bremzes jāsakarsē līdz ≥ 100 °C (ko mēra pie diska berzes virsmas vai trumuļa ārmalā),

karstas statiskās stāvbremžu sistēmas tests ≥ 100 °C temperatūrā,

aukstas statiskās stāvbremžu sistēmas tests temperatūrā, kas ir + 10 °C virs atmosfēras temperatūras.

Transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests vienojas par metodi, kas jāizmanto eļļā iegremdētu bremžu pārbaudes veikšanai. Novērtējuma metodi un rezultātus pievieno tipa apstiprinājuma protokolam.

3.1.3.4.   Traktoriem, kurus atļauts savienot ar velkamiem transportlīdzekļiem, stāvbremžu sistēmai jāspēj noturēt savienotie transportlīdzekļi ar maksimālo pieļaujamo masu, ko noteicis traktora izgatavotājs, nekustīgi 12 % augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

Ja šo prasību nevar ievērot fizisku ierobežojumu dēļ (piemēram, ierobežota riepu un ceļa saķere, kas traktoram neļauj radīt pietiekamu bremzēšanas spēku), šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja ir izpildīta 3.1.3.4. punkta prasība saistībā ar I pielikuma 2.2.1.20. punkta prasību.

3.1.3.4.1.   Šā pielikuma 3.1.3.4. punkta prasību uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti 3.1.3.4.1.1. vai 3.1.3.4.1.2. punkta nosacījumi.

3.1.3.4.1.1.

Pat tad, ja traktora motors negriežas, savienotajiem transportlīdzekļiem ar maksimālo pieļaujamo masu jāpaliek nekustīgiem paredzētajā slīpumā, ja vadītājs no savas vietas ar vienu vadības ierīci ir iedarbinājis traktora stāvbremžu sistēmu un/vai velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu.

3.1.3.4.1.2.

Traktora stāvbremžu sistēma var noturēt nekustīgi traktoru, kas savienots ar nebremzētu velkamo transportlīdzekli, kura masa vienāda ar vislielāko savienoto transportlīdzekļu masu PM+R, kas minēta testa protokolā.

PM+R

=

savienoto transportlīdzekļu masa (masa PM, kam pieskaitīta norādītā nebremzēta velkamā transportlīdzekļa masa PR) saskaņā ar 3.1.1.2. punktu un atbilstoši testa protokolam

PM

=

traktora masa (ja vajadzīgs, arī balasta svars un/vai atbalsta slodze)

3.1.3.5.   Ir pieļaujama tāda stāvbremžu sistēma, kas ir jāiedarbina vairākkārt, lai sasniegtu paredzēto veiktspēju.

3.1.4.   Atlikusī bremzēšanas darbība pēc pārvada atteices

3.1.4.1.   Tb kategorijas traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 60 km/h, darba bremžu sistēmas atlikusī darbība kādas tās pārvada sastāvdaļas bojājuma gadījumā nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nav lielāks par turpmāk minētajiem lielumiem, un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks par turpmāk minētajiem lielumiem, izmantojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 70 daN, kad to pārbauda 0. tipa testā ar atvienotu motoru, no šādiem sākuma ātrumiem attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai:

v (km/h)

Bremzēšanas ceļš transportlīdzeklim ar kravu – (m)

dm (m/s2)

Bremzēšanas ceļš transportlīdzeklim bez ar kravas – (m)

dm (m/s2)

40

Formula

1,3

Formula

1,3

Minētā prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasībām par papildbremžu sistēmu.

3.1.4.2.   Atlikušās bremzēšanas efektivitātes testu veic, imitējot reālus darba bremžu sistēmas atteices apstākļus.

3.2.   R un S kategorijas transportlīdzekļi

3.2.1.   Darba bremžu sistēma

3.2.1.1.   Prasība, kas jāievēro, testējot R1 vai S1 kategorijas transportlīdzekļus

Ja R1 vai S1 kategorijas velkamie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar darba bremžu sistēmu, tad šīs bremžu sistēmas veiktspējai jāatbilst prasībām, kas noteiktas R2 vai S2 kategorijas transportlīdzekļiem.

3.2.1.2.   Prasība, kas jāievēro, testējot R2 kategorijas transportlīdzekļus

Ja šīs kategorijas transportlīdzekļiem izmanto nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas darba bremžu sistēmu, nobremzēto riteņu perifērijai pielikto spēku summa ir vismaz X % no maksimālās statiskās riteņa slodzes:

X

=

50 velkamam transportlīdzeklim, kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 30 km/h,

X

=

35 velkamam transportlīdzeklim, kura maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h.

Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar pneimatisko bremžu sistēmu, bremžu testa laikā spiediens vadības līnijā nedrīkst pārsniegt 650 kPa (un/vai atbilstošo digitālā pieprasījuma vērtību, kā definēts SO 11992:2003, ieskaitot arī ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007, elektriskās vadības līnijā), bet spiediens barošanas līnijā nedrīkst pārsniegt 700 kPa.

Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar hidraulisko bremžu sistēmu, bremžu testa laikā spiediens vadības līnijā nedrīkst pārsniegt 11 500 kPa, bet spiedienam papildlīnijā jābūt no 1 500 kPa līdz 1 800 kPa.

Testa ātrums ir 60 km/h vai maksimālais projektētais velkamā transportlīdzekļa ātrums atkarībā no tā, kurš rādītājs ir mazāks.

Ja izmanto inerces tipa bremžu sistēmu, tai jāatbilst VIII pielikuma nosacījumiem.

3.2.1.3.   Prasība, kas jāievēro, testējot R3, R4 vai S2 kategorijas transportlīdzekļus

Nobremzēto riteņu perifērijai pielikto spēku summai jābūt vismaz X % no maksimālās statiskās riteņa slodzes:

X

=

50 R3, R4 un S2 kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 30 km/h,

X

=

35 R3a, R4a un S2a kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h.

Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar pneimatisko bremžu sistēmu, bremžu testa laikā spiediens vadības līnijā nedrīkst pārsniegt 650 kPa, bet spiediens barošanas līnijā – 700 kPa.

Testa ātrums ir 60 km/h vai maksimālais projektētais velkamā transportlīdzekļa ātrums atkarībā no tā, kurš rādītājs ir mazāks.

Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar hidraulisko bremžu sistēmu, bremžu testa laikā spiediens vadības līnijā nedrīkst pārsniegt 11 500 kPa, bet spiedienam papildlīnijā jābūt no 1 500 kPa līdz 1 800 kPa.

3.2.1.4.   Vienā asu grupā 0. tipa testa procedūras laikā ir atļauta riteņu bloķēšanās uz vienas ass. Šī prasība nav jāinterpretē kā atkāpe no XI pielikuma 6.3.1. punkta prasības par tieši kontrolētu riteņu bloķēšanos.

3.2.2.   Stāvbremžu sistēma

3.2.2.1.   Stāvbremžu sistēmai, ar kuru aprīkots velkamais transportlīdzeklis, jāspēj noturēt velkamo transportlīdzekli ar kravu, kad tas ir atkabināts no traktora, nekustīgi 18 % augšup un lejup vērstā slīpumā.

3.2.2.2.   3.2.2.1. punkta prasības jāizpilda pat atdzišanas periodā. Atdzišanas periodu uzskata par pabeigtu, kad bremzes ir sasniegušas temperatūru, kas ir par 10°C augstāka nekā atmosfēras temperatūra.

3.2.2.3.   Karstu un aukstu stāvbremžu veiktspējas tests

Attiecīgi jāpiemēro testa prasība, kas noteikta 3.1.3.3. punktā.

3.2.3.   Automātiskās bremzēšanas sistēma

Automātiskās bremzēšanas veiktspēja I pielikuma 2.2.1.17 un 2.2.1.18. punktā aprakstītās atteices gadījumā, kad transportlīdzekli ar kravu testē, sākot no ātruma 40 km/h vai 0,8 vmax (atkarībā no tā, kurš rādītājs ir mazāks), nedrīkst būt mazāka kā 13,5 % no maksimālās statiskās riteņa slodzes. Ja veiktspējas līmenis pārsniedz 13,5 %, ir pieļaujama riteņu bloķēšanās.

3.3.   Reakcijas laiks T, C, R un S kategorijas transportlīdzekļiem

3.3.1.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar darba bremžu sistēmu, kura pilnībā vai daļēji ir atkarīga no enerģijas avota, kas nav vadītāja muskuļu spēks, jāievēro šādas prasības:

3.3.1.1.

avārijas manevra brīdī laiks, kas paiet no brīža, kad vadības ierīce tiek iedarbināta, līdz brīdim, kad bremzēšanas spēks uz visneizdevīgāk novietoto asi sasniedz līmeni, kas atbilst norādītajam veiktspējas lielumam, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes.

3.3.1.2.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatiskajām bremžu sistēmām, vai velkamiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliskajām bremžu sistēmām, vai traktoriem, kas aprīkoti ar hidraulisko vadības līniju, 3.3.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja transportlīdzeklis atbilst III pielikuma noteikumiem.

3.3.1.3.

Traktoriem, kas aprīkoti ar hidrauliskajām bremžu sistēmām, 3.3.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja ārkārtas manevra laikā transportlīdzekļa palēninājums vai spiediens visneizdevīgāk novietotajā bremžu cilindrā 0,6 sekundēs sasniedz līmeni, kas atbilst norādītajam veiktspējas lielumam.

3.3.1.4.

Traktoriem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā 3.3.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja traktors atbilst prasībai gan attiecībā uz bremzēšanas ceļu, gan vidējo maksimālo palēninājumu, kas noteikts attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai saskaņā ar 3.1.1.1. punktu, bet šajā gadījumā ir svarīgi faktiski izmērīt abus parametrus.

1. papildinājums

Bremzēšanas spēka sadalījums pa transportlīdzekļu asīm un traktora un velkamā transportlīdzekļa savienojamības prasības

1.   Vispārīgas prasības

1.1.   T, C, R un S kategorijas transportlīdzekļi

1.1.1.   Ta, Ca, R2a, R3a, R4a un S2a kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 30 km/h, atbilst šādām šā papildinājuma prasībām:

1.1.1.1.

savienojamības prasībām, kas attiecīgi saistītas ar 2. un 3. diagrammu; ja lieto īpašu ierīci, tai jādarbojas automātiski. Velkamiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektroniski vadāmu bremzēšanas spēku sadales sistēmu, šā papildinājuma prasības ir piemērojamas tikai tad, ja minētais transportlīdzeklis ir elektriski savienots ar traktoru ar ISO 7638:2003 savienojuma palīdzību;

1.1.1.2.

īpašās ierīces vadības atteices gadījumā attiecīgajam transportlīdzeklim jānodrošina bremzēšanas veiktspēja, kas minēta 5. punktā;

1.1.1.3.

marķēšanas prasībām, kas noteiktas 6. punktā.

1.1.2.   Tb, R2b, R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļi atbilst šā papildinājuma attiecīgajām prasībām. Ja lieto īpašu ierīci, tai jādarbojas automātiski.

1.1.3.   Tomēr 1.1.1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļi un 1.1.2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar 1. vai 2. kategorijas (traktoriem) un A vai B kategorijas (velkamiem transportlīdzekļiem) bremžu pretbloķēšanas sistēmu un atbilst XI pielikuma attiecīgajām prasībām, atbilst arī visām attiecīgajām šā papildinājuma prasībām ar šādiem izņēmumiem:

1.1.3.1.

nav nepieciešama atbilstība saķeres izmantojuma prasībām, kas noteiktas 1. diagrammā;

1.1.3.2.

traktoriem un velkamajiem transportlīdzekļiem nav jāatbilst savienojamības prasībām, kas saistītas ar pašmasu un attiecīgi ar 2. un 3. diagrammu. Tomēr visiem stāvokļiem ar kravu bremzēšanas pakāpe tiek attīstīta spiediena diapazonā no 20 kPa līdz 100 kPa (pneimatiskajām bremžu sistēmām) vai 350 kPa līdz 1 800 kPa (hidrauliskajām bremžu sistēmām) vai pie ekvivalentas pieprasījuma digitālās vērtības vadības līnijas(-u) bremžu savienotājgalvā;

1.1.3.3.

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar īpašu ierīci, kura automātiski kontrolē bremzēšanas spēka sadalījumu pa transportlīdzekļa asīm vai automātiski regulē bremzēšanas spēku saskaņā ar slodzi uz ass(-īm), piemēro 5. un 6. punkta prasības.

1.1.4.   Ja transportlīdzeklī ir uzstādīta ilgstošas bremzēšanas sistēma, tad, ievērojot šā papildinājuma noteikumus, transportlīdzekļa veiktspējas noteikšanā palēninātājspēku neņem vērā.

1.2.   Prasības attiecībā uz diagrammām, uz kurām atsaucas 3.1.6.1., 4.1. un 4.2. punktā, ir spēkā transportlīdzekļiem ar pneimatisko un elektrisko vadības līniju saskaņā ar I pielikuma 2.1.4. punktu vai transportlīdzekļiem ar hidraulisko vadības līniju saskaņā ar I pielikuma 2.1.5. punktu. Visos gadījumos atskaites lielums (diagrammu abscisu ass) ir attiecīgi nosūtītā spiediena vai elektriskā signāla lielums vadības līnijā:

1.2.1.

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar I pielikuma 2.1.4.1.1. punktu, tas būs faktiskais pneimatiskais spiediens vadības līnijā (pm);

1.2.2.

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar I pielikuma 2.1.4.1.2. vai 2.1.4.1.3. punktu, tas ir spiediens, kas atbilst pārraidītā digitālā pieprasījuma vērtībai elektriskajā vadības līnijā, saskaņā ar ISO 11992:2003, ieskaitot ISO 11992-2: 2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti atbilstoši I pielikuma 2.1.4.1.2. punkta prasībām (gan ar pneimatisko, gan elektrisko vadības līniju), jāatbilst prasībām, kas norādītas diagrammās attiecībā uz abu veidu vadības līnijām. Tomēr bremzēšanas raksturlielumu līknēm attiecībā uz abām vadības līnijām nav jābūt identiskām.

1.2.3.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar I pielikuma 2.1.5.1. punktu, šī vērtība ir faktiskais hidrauliskais spiediens vadības līnijā (pm).

1.3.   Bremzēšanas spēka attīstības validēšana

1.3.1.   Tipa apstiprināšanas laikā pārbauda, vai bremzēšanas attīstīšanās uz katras neatkarīgās asu grupas asi atbilst šādam spiediena diapazonam.

1.3.1.1.

Transportlīdzekļi ar kravu:

 

vismaz viena ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens savienotājgalvā ir attiecīgi diapazonā no 20 līdz 100 kPa (pneimatisko bremžu sistēmām) un no 350 līdz 1 800 kPa (hidraulisko bremžu sistēmām ) vai ekvivalenta digitālā pieprasījuma vērtība;

 

vismaz viena visu citu asu grupu ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad bremžu savienotājgalvas spiediens ir attiecīgi ≤ 120 kPa (pneimatisko bremžu sistēmām) un 2 100 kPa (hidraulisko bremžu sistēmām) vai ekvivalenta digitālā pieprasījuma vērtība.

1.3.1.2.

Transportlīdzekļi bez kravas:

vismaz viena ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens savienotājgalvā ir attiecīgi diapazonā no 20 līdz 100 kPa (pneimatisko bremžu sistēmām) un no 350 līdz 1 800 kPa (hidraulisko bremžu sistēmām) vai ekvivalenta digitālā pieprasījuma vērtība.

1.3.1.3.

Ass(-u) ritenim(-ņiem) esot paceltam(-iem) un brīvi griežoties, piemēro arvien lielāku bremzēšanas pieprasījumu un izmēra savienotājgalvas spiedienu, kas atbilst spiedienam brīdī, kad riteni(-ņus) vairs nevar pagriezt ar roku. C kategorijas traktoriem var izmantot alternatīvu procesu bremzēšanas spēka attīstības validēšanai (piemēram, noņemot ķēdes). Šis stāvoklis nosaka bremzēšanas spēka attīstību.

2.   Simboli

i

=

ass indekss (i = 1, priekšējā ass; i = 2, otrā ass utt.)

E

=

garenbāze

ER

=

attālums starp sakabes punktu un ar stingu vilces stieni aprīkota velkamā transportlīdzekļa un velkama centrālās ass transportlīdzekļa ass centru

fi

=

Ti/Ni, ass i izmantotā saķere

Fi

=

ceļa seguma parastā reakcija uz asi i statiskos apstākļos

FM

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz traktora riteņiem

g

=

paātrinājums gravitācijas dēļ (g = 9,81 m/s2)

h

=

smaguma centra augstums, ko norādījis izgatavotājs un apstiprinājis tehniskais dienests, kas veic atbilstības testu

J

=

transportlīdzekļa palēninājums

k

=

teorētiskais riepas un ceļa seguma saķeres koeficients

P

=

transportlīdzekļa masa

Ni

=

ceļa seguma parastā reakcija uz asi i, transportlīdzeklim bremzējot

pm

=

spiediens vadības līnijas savienotājgalvā

FR

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz visiem velkamā transportlīdzekļa riteņiem

FRmax

=

FR vērtība pie velkamā transportlīdzekļa maksimālās masas

Ti

=

spēks, ko parastos bremzēšanas apstākļos uz ceļa uz asi i rada bremzes

TM

=

visu traktora riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

TR

=

visu velkamā transportlīdzekļa riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku Ti summa

z

=

transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe = J/g

3.   Prasības T kategorijas traktoriem

3.1.   Divasu traktori

3.1.1.   Visām traktoru kategorijām k vērtībai jābūt no 0,2 līdz 0,8:

z ≥ 0,10 + 0,85 (k – 0,20)

3.1.1. un 4.1.1. punkta noteikumi neietekmē II pielikuma prasības par bremzēšanas veiktspēju. Tomēr, ja testos, kas veikti, ievērojot 3.1.1. un 4.1.1. punkta noteikumus, tiek iegūta tāda bremzēšanas veiktspēja, kas ir lielāka par II pielikumā norādīto, tad noteikumus par saķeres izmantošanas līkni piemēro 1. diagrammas apgabaliem robežās, kas noteiktas ar taisnām līnijām k = 0,8 un z = 0,8.

3.1.2.   Visos transportlīdzekļa slodzes stāvokļos pakaļējās ass saķeres izmantojuma līkne atrodas ne augstāk kā priekšējās ass saķeres izmantojuma līkne:

3.1.2.1.

visām bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,30.

Šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja tādas bremzēšanas pakāpes vērtības gadījumā, kas atrodas no 0,15 līdz 0,30, katras ass saķeres izmantojuma līknes ir novietotas starp divām līnijām, kas ir paralēlas ideālas saķeres izmantojuma līknei, ko aprēķina pēc vienādojuma k = z + 0,08, kā norādīts šā papildinājuma 1. diagrammā, un pakaļējās ass saķeres izmantojuma līkne bremzēšanas pakāpēm z > 0,3 atbilst attiecībai:

z ≥ 0,3 + 0,74 (k – 0,38).

3.1.3.   Traktoriem, kam atļauts vilkt ar pneimatisko bremžu sistēmu aprīkotus R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļus

3.1.3.1.

Testējot transportlīdzekli ar atvienotu enerģijas avotu, nobloķētu barošanas līniju un pneimatiskajai vadības līnijai pieslēgtu 0,5 litru tvertni un sistēmai darbojoties ar ieslēgšanas un izslēgšanas spiedienu, spiedienam barošanas līnijas un pneimatiskās vadības līnijas savienotājgalvā pēc bremžu vadības ierīces pilnas iedarbināšanas jābūt no 650 līdz 850 kPa neatkarīgi no transportlīdzekļa slodzes nosacījumiem.

3.1.3.2.

Ar elektriskās vadības līniju aprīkotiem transportlīdzekļiem darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilna iedarbināšana nodrošina digitālā pieprasījuma lielumu, kas atbilst spiedienam no650 līdz 850 kPa (sk. standartu ISO 11992:2003, tostarp arī standartu ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr.1:2007).

3.1.3.3.

Šos lielumus jāspēj pārbaudīt traktorā, kad tas ir atvienots no velkamā transportlīdzekļa. Savienojamības diapazoni, kas norādīti diagrammās, uz kurām atsaucas 3.1.6., 4.1. un 4.2. punktā, nedrīkst pārsniegt 750 kPa un/vai atbilstošo digitālā pieprasījuma lielumu (sk. ISO 11992:2003, tostarp arī ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007).

3.1.3.4.

Jānodrošina, lai barošanas līnijas savienotājgalvā būtu pieejams vismaz 700 kPa liels spiediens, ja sistēma strādā ar ieslēgšanas spiedienu. Šā spiediena esamību pierāda, neiedarbinot darba bremzes.

3.1.4.   Traktoriem, kam atļauts vilkt ar hidraulisko bremžu sistēmām aprīkotus R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļus

3.1.4.1.

Testējot ar enerģijas avotu tukšgaitas režīmā un 2/3 no maksimālā motora apgriezienu skaita, velkamā transportlīdzekļa simulatora vadības līnijai (III pielikuma 3.6. punkts) jābūt savienotai ar hidraulisko vadības līniju. Bremzēšanas vadības ierīces pilnīga iedarbināšana nodrošina no 11 500 līdz 15 000 kPa lielu spiedienu hidrauliskajā vadības līnijā un no 1 500 līdz 3 500 kPa lielu spiedienu papildlīnijā neatkarīgi no transportlīdzekļa slodzes nosacījumiem.

3.1.4.2.

Šos lielumus jāspēj pārbaudīt traktorā, kad tas ir atvienots no velkamā transportlīdzekļa. Savienojamības diapazoni, kas norādīti 3.1.6., 4.1. un 4.2. punktā, nedrīkst pārsniegt 13 300 kPa.

3.1.5.   3.1.1. un 3.1.2. punkta prasību pārbaude

3.1.5.1.   Lai pārliecinātos, vai ir ievērotas 3.1.1. un 3.1.2. punkta prasības, izgatavotājs iesniedz priekšējās un pakaļējās ass saķeres izmantojuma līknes, kas aprēķinātas pēc šādām formulām:

Formula

Formula

Līknes zīmē abiem šādiem transportlīdzekļa slodzes nosacījumiem:

3.1.5.1.1.

bez kravas, nepārsniedzot minimālo masu, ko informācijas dokumentā norādījis izgatavotājs;

3.1.5.1.2.

ar kravu; ja ir paredzētas vairākas slodzes sadalījuma iespējas, ņem vērā to variantu, kurā visvairāk ir noslogota priekšējā ass.

3.1.5.2.   Ja transportlīdzekļiem ar pastāvīgu pilnpiedziņu vai apstākļos, kad bremzēšanas laikā pilnpiedziņa ir ieslēgta, nav iespējams veikt matemātisku pārbaudi saskaņā ar 3.1.5.1. punktu, izgatavotājs var, izmantojot riteņu bloķēšanas secības testu, pārbaudīt, vai visām bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,8 priekšējo riteņu bloķēšana notiek vai nu vienlaikus ar aizmugurējo riteņu bloķēšanu, vai pirms tās. Šī iespēja neatbrīvo izgatavotāju no pienākuma pierādīt atbilstību 3.1.5.1. punkta prasībām gadījumā, kad bremzēšanas laikā pilnpiedziņa nav ieslēgta.

3.1.5.2.1.   Tomēr traktoriem, kam pilnpiedziņa automātiski tiek iedarbināta tad, ja transportlīdzeklis sāk bremzēt, braucot ar ātrumu, kas lielāks par 20 km/h, bet automātiski netiek iedarbināta, ja transportlīdzeklis sāk bremzēt, braucot ar ātrumu, kas mazāks vai vienāds ar 20 km/h, nav jāpierāda atbilstība 3.1.5.1. punkta prasībām tad, ja pilnpiedziņa nav ieslēgta bremzēšanas laikā.

3.1.5.3.   Procedūra, kā pārbaudāma atbilstība 3.1.5.2. punkta prasībām

3.1.5.3.1.   Riteņu bloķēšanas secības testu veic uz ceļa segumiem, kuru saķeres koeficients ir ne vairāk kā 0,3 vai aptuveni 0,8 (sauss ceļa segums), ar sākotnējiem testa ātrumiem, kas noteikti 3.1.5.3.2. punktā.

3.1.5.3.2.   Testa ātrumi:

 

0,8 vmax km/h, bet nepārsniedzot 60 km/h palēninājumiem uz ceļa segumiem ar zemu berzes koeficientu;

 

0,9 vmax km/h palēninājumiem uz ceļa segumiem ar augstu berzes koeficientu.

3.1.5.3.3.   Spēks, ko piemēro pedālim, var pārsniegt pieļaujamos iedarbināšanas spēkus atbilstoši 3.2.1. punktā noteiktajam.

3.1.5.3.4.   Pedālim spēku piemēro un palielina tā, lai transportlīdzekļa otrais ritenis nobloķētos 0,5 līdz 1 sekundi pēc bremzēšanas sākuma un līdz brīdim, kad bloķējas abi vienas ass riteņi (testa laikā drīkst bloķēties arī citi riteņi, piemēram, vienlaicīgas bloķēšanās laikā).

3.1.5.4.   Šā papildinājuma 3.1.5.2. punktā paredzētos testus uz katra ceļa seguma veic divas reizes. Ja kāda testa rezultāts nav apmierinošs, veic trešo, izšķirošo testu.

3.1.6.   Traktori, kam atļauts vilkt velkamus transportlīdzekļus, kuri nav ar stingu vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi un velkami centrālās ass transportlīdzekļi

3.1.6.1.   Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TM/FM un spiedienu pm atrodas apgabalos, kas parādīti 2. diagrammā, visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa (pneimatiskās bremžu sistēmas gadījumā) un no 350 līdz 13 300 kPa (hidrauliskās bremžu sistēmas gadījumā).

3.2.   Traktori, kuriem ir vairāk nekā divas asis

Šā papildinājuma 3.1. punkta prasības attiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem ir vairāk nekā divas asis. 3.1.2. punkta prasības par riteņu bloķēšanās secību uzskatāmas par izpildītām, ja gadījumā, kad bremzēšanas pakāpes ir no 0,15 līdz 0,30, vismaz vienas no priekšējām asīm izmantotā saķere ar ceļa segumu ir lielāka nekā tā, kuru izmanto vismaz viena no pakaļējām asīm.

4.   Prasības velkamiem transportlīdzekļiem

4.1.   Ar vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi, kuros uzstādīta pneimatisko un hidraulisko bremžu sistēma

4.1.1.

Uz ar vilces stieni aprīkotiem divasu velkamiem transportlīdzekļiem attiecas šādas prasības:

4.1.1.1.

Ja k ir no 0,2 līdz 0,8:

z ≥ 0,1 + 0,85 (k – 0,2)

3.1.1. punkta noteikumi neietekmē II pielikuma prasības par bremzēšanas veiktspēju. Tomēr tad, ja testos, ko veic atbilstoši 3.1.1. punkta noteikumiem, tiek iegūta labāka bremžu veiktspēja nekā II pielikumā norādītā, tad noteikumus par saķeres izmantošanas līkni piemēro šā pielikuma 1. diagrammas apgabala robežās, kas noteikts ar taisnām līnijām k = 0,8 un z = 0,8.

4.1.1.2.

Visos transportlīdzekļa slodzes stāvokļos pakaļējās ass saķeres izmantojuma līkne atrodas ne augstāk kā priekšējās ass saķeres izmantojuma līkne visām bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,30. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,30 ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

4.1.1.2.1.

katras ass saķeres izmantojuma līknes ir novietotas starp divām līnijām, kas ir paralēlas ideālas saķeres izmantojuma līknei, ko aprēķina pēc vienādojuma k = z + 0,08 un k = z – 0,08, kā norādīts 1. diagrammā,

un

4.1.1.2.2.

pakaļējās ass saķeres izmantojuma līkne bremzēšanas pakāpēm z ≥ 0,3 atbilst attiecībai z ≥ 0,3 + 0,74 (k – 0,38).

4.1.1.3.

Lai pārbaudītu atbilstību 4.1.1.1. un 4.1.1.2. punkta prasībām, izmanto 3.1.5. punktā noteikto procedūru.

4.1.2.

Ar vilces stieni aprīkotiem velkamiem transportlīdzekļiem, kuriem ir vairāk nekā divas asis, piemēro 4.1.1. punkta prasības. Minētās prasības attiecībā uz riteņu bloķēšanās secību uzskatāmas par izpildītām, ja gadījumā, kad bremzēšanas pakāpes ir no 0,15 līdz 0,30, vismaz vienas no priekšējām asīm izmantotā saķere ar ceļa segumu ir lielāka nekā tā, kuru izmanto vismaz viena no pakaļējām asīm.

4.1.3.

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/FR un spiedienu pm atrodas apgabalos, kas parādīti 3. diagrammā, visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa (pneimatiskās bremžu sistēmas gadījumā) un 350 līdz 13 300 kPa (hidrauliskās bremžu sistēmas gadījumā) attiecīgi gan stāvoklī ar kravu, gan bez tās.

4.2.   Ar stingu vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi un velkami centrālās ass transportlīdzekļi, kuros uzstādītas pneimatisko bremžu un hidraulisko bremžu sistēmas

4.2.1.

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/FR un spiedienu pm ir divos apgabalos, ko iegūst no 3. diagrammas, reizinot vertikālās skalas skaitļus ar 0,95. Šī prasība jāizpilda attiecībā uz visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa (pneimatiskajām bremžu sistēmām) un no 350 līdz 13 300 kPa (hidrauliskajām bremžu sistēmām) attiecīgi gan stāvoklī ar kravu, gan bez tās.

4.3.   Ar vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi, kuros uzstādīta inerces bremzēšanas sistēma

4.3.1.   4.1.1. punkta prasības arī attiecas uz ar vilces stieni aprīkotiem velkamiem transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta inerces bremzēšanas sistēma.

4.3.2.   Uz ar vilces stieni aprīkotiem velkamiem transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta inerces bremzēšanas sistēma un kuriem ir vairāk nekā divas asis, attiecas šā papildinājuma 4.1.2. punkta prasības.

4.3.3.   Aprēķinos, lai pārbaudītu atbilstību 4.1.1.3. punkta noteikumiem, pieļaujamā kāšspēka D* ietekmi (VIII pielikuma 10.3.1. punkts) var neņemt vērā.

5.   Prasības, kas jāievēro, ja nedarbojas bremzēšanas spēka sadales sistēma

Ja šā papildinājuma prasības ir izpildītas ar īpašas ierīces palīdzību (piemēram, mehāniski vadot ar transportlīdzekļa balstiekārtas palīdzību), šīs ierīces atteices gadījumā jābūt iespējai apturēt transportlīdzekli atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti traktoru papildbremzēm; traktoriem, kam atļauts vilkt ar pneimatisko vai hidraulisko bremžu sistēmu aprīkotu transportlīdzekli, vadības līnijas savienotājgalvā jāspēj sasniegt spiedienu tajā diapazonā, kas noteikts 3.1.3. un 3.1.4. punktā. Velkamajā transportlīdzeklī iebūvētās vadības ierīces atteices gadījumā jāspēj sasniegt tādu darba bremžu veiktspēju, kas atbilst vismaz 30 % no attiecīgajam transportlīdzeklim noteiktās veiktspējas.

6.   Marķējums

6.1.   Transportlīdzekļus, kuri atbilst šā papildinājuma prasībām ar transportlīdzekļa balstiekārtas mehāniski vadītas ierīces palīdzību, marķē atbilstoši Regulas (ES) Nr. 167/2013 17. panta 2. punkta k) apakšpunkta un 5. punkta prasībām, ar attiecīgiem datiem, kas norāda minētās ierīces lietderīgo gājienu starp stāvokļiem, kuri attiecīgi atbilst transportlīdzeklim ar kravu un bez tās, un norāda jebkādu sīkāku informāciju par to, kā iestatāma pārbaudāmā ierīce.

6.1.1.   Ja bremzēšanas spēku regulatoru vada ar transportlīdzekļa balstiekārtas starpniecību ar citiem līdzekļiem, transportlīdzeklim jābūt marķētam ar informāciju par to, kā iestatāma pārbaudāmā ierīce.

6.2.   Ja šā papildinājuma prasības ir izpildītas ar tādas ierīces palīdzību, kas modulē pneimatisko vai hidraulisko spiedienu bremžu pārvadā, transportlīdzekli marķē, lai parādītu masu, kas atbilst asu slodzei uz zemi, kā arī ierīces nominālos izplūdes spiedienus un ieplūdes spiedienu, kas nav mazāks kā 80 % no maksimālā projektētā ieplūdes spiediena, kā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, šādām slodzēm:

6.2.1.

tehniski pieļaujamā maksimālā slodze uz asi(-īm), kura(-as) vada ierīci;

6.2.2.

ass slodze(-es), kas atbilst tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masai bez kravas, kā noteikts testa protokolā attiecībā uz bremzēšanas prasību apstiprināšanu;

6.2.3.

izgatavotāja noradītā ass slodze(-es), lai pārbaudāmo ierīci ekspluatācijas laikā varētu iestatīt, ja minētā(-ās) slodze(-es) atšķiras no 6.2.1. un 6.2.2. punktā norādītajām slodzēm.

6.3.   Marķējumus, kas minēti 6.1. un 6.2. punktā, neizdzēšamā veidā piestiprina redzamā vietā. Marķējuma paraugu mehāniski vadāmai ierīcei, kas iebūvēta transportlīdzeklī, kurš aprīkots ar pneimatisko vai hidraulisko bremžu sistēmu, nodrošina atbilstoši prasībām, kas noteiktas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 167/2013 34. panta 3. punktu.

6.4.   Elektroniski kontrolētām bremzēšanas spēku sadales sistēmām, kuras nevar izpildīt 6.1., 6.2., un 6.3. punkta prasības, jābūt tādu funkciju pašpārbaudes procedūrai, kuras ietekmē bremzēšanas spēku sadali. Turklāt tad, ja transportlīdzeklis stāv, ir jāspēj veikt 1.3.1. punktā noteiktās pārbaudes, radot nominālo pieprasījuma spiedienu, kas saistīts ar bremzēšanas uzsākšanu, stāvoklī, kad transportlīdzeklis ir ar kravu un bez tās.

7.   Transportlīdzekļu testēšana

Veicot tipa apstiprināšanu, tehniskais dienests pārliecinās par transportlīdzekļa tipa atbilstību šā papildinājuma prasībām un veic visus papildu testus, kas šajā nolūkā uzskatāmi par vajadzīgiem. Visu papildu testu protokolus pievieno tipa apstiprinājuma protokolam.

1. diagramma

Tb kategorijas traktori un R3b, R4b un S2b kategorijas ar vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi

(skatīt 3.1.2.1. un 4.1.1.2. punktu)

Image 2

Piezīme: Pakaļējās ass saķeres izmantošanai nepiemēro apakšējo robežu k = z – 0,08.

2. diagramma

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TM/PM un savienotājgalvas spiedienu pm ar pneimatiskām vai hidrauliskām bremžu sistēmām aprīkotiem T un C kategorijas traktoriem

Image 3

Teksts attēlu

3. diagramma

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TM/PM un savienotājgalvas spiedienu pm ar pneimatiskām vai hidrauliskām bremžu sistēmām aprīkotiem S2, R3 un R4 kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem