EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R1254

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1254/2014 ( 2014. gada 11. jūlijs ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu energomarķējumu Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 337, 25.11.2014, p. 27–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 30/07/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2014/1254/oj

25.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/27


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1254/2014

(2014. gada 11. jūlijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu energomarķējumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2010/30/ES noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti ar energopatēriņu saistītu ražojumu marķēšanai. Deleģētos aktus pieņem, ja ražojumiem ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un ir būtiskas atšķirības energoefektivitātes rādītājos, bet ir līdzvērtīga funkcionalitāte un ja citi Savienības tiesību akti un pašregulējuma mehānismi neļaus sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības.

(2)

Komisija ir pārbaudījusi dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šis novērtējums pierādīja, ka dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu patērētā enerģija veido ievērojamu daļu no mājsaimniecību kopējā enerģijas patēriņa Savienībā. Minēto ražojumu energoefektivitāte jau ir uzlabojusies, tomēr ir svarīgi vēl vairāk samazināt minēto iekārtu enerģijas patēriņu. Šis novērtējums apliecināja arī, ka energoefektivitātes rādītāji ir ļoti atšķirīgi, un netika konstatēti pašregulācijas pasākumi vai brīvprātīgas vienošanās, kas palīdzētu sasniegt politikas mērķus.

(3)

Nelielas ventilācijas iekārtas ar elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W uz gaisa plūsmu, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Minētajām ventilācijas iekārtām ir dažāds lietojums, un tās galvenokārt darbojas ar pārtraukumiem un tiek lietotas tikai kā papildu ierīces, piemēram, vannas istabā. Ja minētās ventilācijas iekārtas tiktu iekļautas šīs regulas darbības jomā, tas radītu ievērojamu administratīvo slogu tirgus uzraudzības jomā, jo tās pārdod lielā daudzumā un tām ir neliels energotaupības potenciāls. Tomēr, tā kā minēto iekārtu funkcijas ir līdzīgas citām ventilācijas iekārtām, pārskatot šos pasākumus, būtu jāņem vērā arī minētās iekārtas. Nedzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas (NDĒVI) būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas attiecībā uz marķējumu, jo šos ražojumus izvēlas plānotāji un arhitekti un šo izvēli ļoti maz ietekmē patērētājs un situācija tirgū. No minētās regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ventilācijas iekārtas, kas ir paredzētas lietošanai tikai neparedzētos gadījumos vai ārkārtas vai bīstamās situācijas, jo tās lieto reti un neilgi. Izņēmumi attiecināmi arī uz daudzfunkcionālām iekārtām, kuru pamatfunkcija ir sildīšana vai dzesēšana, un virtuves tvaika nosūcējiem, kuri būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Būtu jāparedz harmonizēti noteikumi par to, kā etiķetēs un standarta informācijā par ražojumu norādāms dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu īpatnējais enerģijas patēriņš, lai stimulētu ražotājus uzlabot minēto iekārtu energoefektivitāti, kā arī mudinātu tiešos lietotājus iegādāties energoefektīvus ražojumus un sekmētu iekšējā tirgus darbību.

(4)

Tā kā dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas akustiskās jaudas līmenis patērētājiem var būt svarīgs aspekts, attiecīgā informācija jānorāda uz etiķetes.

(5)

Ir paredzams, ka šīs regulas un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1253/2014 (2) rezultātā kopējais enerģijas ietaupījums palielināsies par 1 300 PJ (45 %), sasniedzot 4 130 PJ 2025. gadā.

(6)

Uz etiķetes sniegtā informācija būtu jāiegūst, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, ņemot vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķina metodes, tostarp, ja tādi pieejami, harmonizētos standartus, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3).

(7)

Šajā regulā būtu arī jānosaka prasības, lai nodrošinātu vienotu noformējumu un saturu etiķetēm, tehniskajai dokumentācijai un datu lapai. Turklāt būtu jānosaka prasības par informāciju, kas attiecībā uz ventilācijas iekārtām jānorāda jebkāda veida tālpārdošanai, reklāmas materiālos un tehniskajos reklāmizdevumos, jo palielinās tiešajiem lietotājiem interneta vidē sniegtās informācijas nozīme,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka energomarķējuma prasības dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām.

2.   Šo regulu nepiemēro šādām dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām:

a)

vienvirziena (izplūdes vai ieplūdes) iekārtām ar elektrisko ieejas jaudu, kura ir mazāka par 30 W;

b)

tām, kas paredzētas tikai lietošanai sprādzienbīstamā vidē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK (4);

c)

tām, kas paredzētas tikai lietošanai ārkārtas situācijās, neilgi un kas atbilst būvdarbu pamata prasībām ugunsdrošības jomā, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/2011 (5);

d)

tām, kas paredzētas tikai lietošanai šādos apstākļos:

i)

ja pārvietotā gaisa darbības režīma temperatūra pārsniedz 100 °C;

ii)

ja motoram, kas darbina ventilatoru un kas neatrodas gaisa plūsmā, darbības vides temperatūra pārsniedz 65 °C;

iii)

ja pārvietotā gaisa temperatūra vai darbības vides temperatūra motoram, kas neatrodas gaisa plūsmā, ir zemāka par – 40 °C;

iv)

ja maiņstrāvas spriegums ir lielāks par 1 000 V vai ja līdzstrāvas spriegums ir lielāks par 1 500 V;

v)

toksiskā, stipri korozīvā vai ugunsnedrošā vidē vai vidē ar abrazīvām vielām;

e)

iekārtām ar siltummaini un siltumsūkni siltuma utilizācijai vai iekārtām, kas nodrošina siltumpārnesi vai siltuma noņemšanu un ir kā papildiekārtas siltuma utilizācijas sistēmai, izņemot siltumpārnesi aizsardzībai pret salu un atkausēšanai;

f)

iekārtām, kas tiek klasificētas kā tvaika nosūcēji, uz kuriem attiecas Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 65/2014 (6).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“ventilācijas iekārta (VI)” ir tāda elektriski darbināma ierīce ar vismaz vienu lāpstiņriteni, vienu motoru un korpusu, kuru izmanto, lai ēkā vai ēkas daļā izmantoto gaisu aizstātu ar gaisu no ārvides;

2)

“dzīvojamo ēku ventilācijas iekārta (DĒVI)” ir ventilācijas iekārta, kuras:

a)

maksimālais caurplūdums nepārsniedz 250 m3/h;

b)

maksimālais caurplūdums ir no 250 līdz 1 000 m3/h, un ražotājs apliecina, ka to ir paredzēts izmantot tikai dzīvojamo ēku ventilācijai;

3)

“maksimālais caurplūdums” ir noteiktais ventilācijas iekārtas maksimālais gaisa tilpuma caurplūdums, ko var sasniegt ar iebūvētas vai atsevišķi uzstādītas vadības ierīces palīdzību standarta gaisa temperatūrā (20 °C) un pie spiediena 101 325 Pa, ja iekārta ir uzstādīta pareizi (piemēram, ar tīriem filtriem) un saskaņā ar ražotāja norādījumiem; iekārtām ar kanāliem maksimālais caurplūdums ir attiecināts uz gaisa plūsmu pie ārējās statiskā spiediena starpības 100 Pa un iekārtām bez kanāliem attiecināts uz gaisa plūsmu pie viszemākās sasniedzamās kopējā spiediena starpības, kur no sekojošām vērtībām: 10 (minimālā)–20–50–100–150–200–250 Pa ir jāizvēlas tā, kas ir vienāda ar izmērīto spiediena starpību, vai nākamā zemākā;

4)

“vienvirziena ventilācijas iekārta (VVI)” ir ventilācijas iekārta, kas rada gaisa plūsmu tikai vienā virzienā no telpām ārvidē (izplūde) vai no ārvides telpās (ieplūde) un kurā mehāniski radīta gaisa plūsma ir līdzsvarota atbilstoši dabiskā gaisa izplūdei vai ieplūdei;

5)

“divvirzienu ventilācijas iekārta (DVI)” ir ventilācijas iekārta, kas rada gaisa plūsmu, apmainot gaisu, kurš ir telpās un ārvidē, un kas aprīkota ar izplūdes un ieplūdes ventilatoriem;

6)

“ekvivalents ventilācijas iekārtas modelis” ir ventilācijas iekārta ar tādiem pašiem tehniskajiem parametriem, kas atbilst noteiktajām informācijas prasībām par produktu, bet tiek laista tirgū kā tā paša ražotāja, pilnvarotā pārstāvja vai importētāja cits modelis.

II–IX pielikumā izmantotās papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Piegādātāju pienākumi

1.   Piegādātāji, kas laiž tirgū dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas, nodrošina, lai no 2016. gada 1. janvāra tiktu izpildītas šādas prasības:

a)

katrai dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtai ir drukāta etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma noteiktajam; etiķetei ir jābūt vismaz uz iekārtas iepakojuma. Tirgotājiem ir pieejama katra dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeļa elektroniskā etiķete, kuras formāts un informācijas saturs atbilst III pielikuma noteiktajam;

b)

ir pieejama ražojuma datu lapa, kā noteikts IV pielikumā. Datu lapai ir jābūt vismaz iekārtas iepakojumā. Tirgotājiem un brīvas piekļuves tīmekļa vietnēs ir pieejama katra dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeļa elektroniskā datu lapa, kas noteikta IV pielikumā;

c)

dalībvalstu iestādēm un Komisijai pēc pieprasījuma ir pieejama V pielikumā minētā tehniskā dokumentācija;

d)

ir pieejama lietošanas pamācība;

e)

visās reklāmās, kas attiecas uz konkrētu dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas modeli un kas satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, norāda šā modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klasi;

f)

visos tehniskajos reklāmizdevumos, ja tajos aprakstīti dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrēta modeļa īpašie tehniskie parametri, norāda attiecīgā modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klasi.

2.   No 2016. gada 1. janvāra tirgū laistajām dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtām ir jābūt etiķetei, kuras formāts atbilst III pielikuma 1. punktā noteiktajam, ja tās ir vienvirziena dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas, un etiķetei, kuras formāts atbilst III pielikuma 2. punktā noteiktajam, ja tās ir divvirzienu ventilācijas iekārtas.

4. pants

Tirgotāju pienākumi

Tirgotāji nodrošina, ka:

a)

tirdzniecības vietā katrai dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtai ārpusē uz priekšējās vai augšējās virsmas labi redzamā vietā ir piestiprināta etiķete, ko saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu nodrošina piegādātāji;

b)

dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas, ko piedāvā pārdošanā, nomā vai izpirkumnomā tādā veidā, ka tiešajam lietotājam nav iespējams pašam aplūkot izstādīto ražojumu, laiž tirgū ar informāciju, ko piegādātāji snieguši saskaņā ar VI pielikumu, izņemot, ja preci piedāvā internetā – tādā gadījumā piemēro VII pielikuma noteikumus;

c)

visās reklāmās, kas attiecas uz dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrētu modeli un kas satur ar energopatēriņu saistītu informāciju vai informāciju par cenu, norāda iekārtas īpatnējā enerģijas patēriņa klasi;

d)

visos tehniskajos reklāmizdevumos, ja tajos aprakstīti dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtas konkrēta modeļa tehniskie parametri, norāda attiecīgā modeļa īpatnējā enerģijas patēriņa klasi un iekļauj piegādātāja nodrošināto lietošanas pamācību.

5. pants

Mērīšanas metodes

Lai norādītu 3. un 4. pantā noteikto informāciju, īpatnējo enerģijas patēriņa klasi norāda saskaņā ar II pielikumā minēto tabulu. Īpatnējo enerģijas patēriņu, gada elektroenerģijas patēriņu, gada siltumenerģijas ietaupījumu, maksimālo caurplūdumu un akustiskās jaudas līmeni nosaka saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām mērīšanas un aprēķina metodēm, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas un aprēķina metodes.

6. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Novērtējot ventilācijas iekārtas atbilstību, dalībvalstis izmanto IX pielikumā minēto procedūru.

7. pants

Pārskatīšana

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem ziņo Apspriežu forumam ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī.

Pārskatīšanā īpaši izvērtē iespēju iekļaut citas ventilācijas iekārtas, jo īpaši nedzīvojamo ēku iekārtas, iekārtas ar kopējo elektrisko ieejas jaudu, kas ir mazāka par 30 W, kā arī īpatnējā enerģijas patēriņa aprēķinu un pieprasījuma vadītas vienvirziena un divvirzienu ventilācijas iekārtu klases.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 7. jūlija Regula (ES) Nr. 1253/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām ventilācijas iekārtām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīva 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(6)  Komisijas 2013. gada 1. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 65/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz sadzīves cepeškrāšņu un tvaika nosūcēju energomarķējumu (OV L 29, 31.1.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

II–IX pielikumam piemērojamās definīcijas

1)

“Īpatnējais enerģijas patēriņš (ĪEP)” (izsaka kWh/(m2 gadā)) ir koeficients, ar kuru izsaka ventilācijai patērēto enerģiju uz vienu mājokļa vai ēkas apsildāmās platības kvadrātmetru un ko aprēķina DĒVI saskaņā ar VIII pielikumu;

2)

“akustiskās jaudas līmenis (LWA)” ir korpusa radīts A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis, kas izteikts decibelos (dB), ar atsauci uz viena pikovata (1 pW) akustisko jaudu, kas izplatās gaisā pie atsauces gaisa plūsmas;

3)

“daudzātrumu piedziņa” ir ventilatora motors, ko var darbināt ar trīs vai vairāk fiksētiem ātrumiem un nulles ātrumu (“izslēgts”);

4)

“regulējama ātruma piedziņa (RĀP)” ir elektroniska jaudas vadības ierīce, kas ir iebūvēta vai funkcionē kā vienota sistēma kopā ar motoru un ventilatoru vai ko piegādā atsevišķi no motora un ventilatora un kas pastāvīgi pielāgo motoram pievadīto elektrisko jaudu, lai regulētu caurplūdumu;

5)

“siltuma utilizācijas sistēma (SUS)” ir divvirzienu ventilācijas iekārtas daļa, kas aprīkota ar siltummaini, kurš paredzēts, lai nodotu siltumu no (piesārņotā) izplūdes gaisa (svaigajā) ieplūdes gaisā;

6)

“dzīvojamo ēku SUS termiskais lietderības koeficients (ηt)” ir attiecība starp ieplūdes gaisa temperatūras paaugstināšanos un izplūdes gaisa temperatūras pazemināšanos attiecībā pret ārvides temperatūru, mērītu SUS sausos apstākļos, pie gaisa standartapstākļiem un līdzsvarotas masas plūsmas, pie atsauces caurplūduma, pie telpu un ārvides temperatūru starpības 13 K; neveicot nekādas korekcijas attiecībā uz siltuma guvumu no ventilatora motoriem;

7)

“iekšējās noplūdes koeficients” ir izplūdes gaisa daļa, kas ventilācijas iekārtām ar SUS atrodas ieplūdes gaisā un kas radusies izplūdes un ieplūdes gaisa plūsmu noplūdes rezultātā korpusa iekšpusē, iekārtai darbojoties ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu, ko mēra pie kanāliem; pārbaudes testu veic pie 100 Pa;

8)

“recirkulācijas koeficients” ir izplūdes gaisa īpatsvars, kurš tiek piejaukts ieplūdes gaisam reģeneratīvajā siltummainī, attiecināts uz atsauces gaisa plūsmu;

9)

“ārējās noplūdes koeficients” ir atsauces gaisa tilpuma plūsmas daļa, kas izplūst no iekārtas korpusa, kad iekārta tiek pakļauta pārbaudei zem spiediena, pārbaudes testu veic pie 250 Pa, pie pazemināta un paaugstināta spiediena;

10)

“sajaukšanās” ir tūlītēja gaisa plūsmu recirkulācija vai pārplūde starp izplūdes un ieplūdes pieslēgvietām termināļos telpās un ārvidē tā, ka tas neietekmē ēkas telpu efektīvu ventilāciju, ja iekārta darbojas ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu;

11)

“sajaukšanās koeficients” ir tā kopējā atsauces gaisa tilpuma izplūdes gaisa plūsmas daļa, kura recirkulē starp izplūdes un ieplūdes pieslēgvietām termināļos telpās un ārvidē, neietekmējot ēkas telpu efektīvu ventilāciju, ja iekārta darbojas ar atsauces gaisa tilpuma plūsmu (mēra 1 m attālumā no ieplūdes kanāla telpās), neietverot iekšējās noplūdes;

12)

“efektīvā ieejas jauda” (izsaka vatos (W)) ir elektriskā ieejas jauda pie atsauces caurplūduma un atbilstošas ārējā kopējā spiediena starpības, un tā ietver elektroenerģijas pieprasījumu ventilatoriem, vadības ierīcēm (tostarp tālvadībai) un siltumsūknim (ja tas ir iebūvēts);

13)

“īpatnējā ieejas jauda (ĪIJ)” (izsaka W/(m3/h)) ir attiecība starp efektīvo ieejas jaudu (izsaka W) un atsauces caurplūdumu (izsaka m3/h));

14)

“caurplūduma/spiediena diagramma” ir caurplūduma (horizontālā ass) un vienvirziena DĒVI vai divvirzienu DĒVI ieplūdes spiediena starpības līkņu kopums, kur katra līkne atbilst vienam ventilatora ātrumam vismaz ar astoņiem testpunktiem ar vienādu intervālu, un līkņu skaits ir atkarīgs no ventilatora pieejamo ātrumu skaita (viens, divi vai trīs), vai, ja ventilatoram ir regulējama ātruma piedziņa, līkņu skaits ietver vismaz minimālo, maksimālo un atbilstošo starpposma līkni, kas ir tuvu atsauces gaisa tilpumam un spiedienu starpībai ĪIJ testēšanai;

15)

“atsauces caurplūdums” (izsaka m3/s) ir abscisas vērtība punktam uz līknes caurplūduma/spiediena diagrammā, kas sakrīt vai ir tuvu atsauces punktam pie vismaz 70 % no maksimālā caurplūduma un 50 Pa iekārtām ar kanāliem un pie minimālā spiediena iekārtām bez kanāliem. Divvirzienu ventilācijas iekārtām atsauces gaisa tilpuma caurplūdumu nosaka pie gaisa ieplūdes atveres;

16)

“vadības faktors (VF)” ir korekcijas faktors, kas attiecas uz ĪEP aprēķinu atkarībā no ventilācijas iekārtas vadības veida saskaņā ar aprakstu, kas noteikts VIII pielikuma 1. tabulā;

17)

“vadības parametrs” ir izmērāms parametrs vai izmērāmu parametru kopums, ko uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz vajadzību pēc ventilēšanas, piemēram, relatīvā mitruma (RM), oglekļa dioksīda (CO2), gaistošo organisko savienojumu (GOS) vai citu gāzu līmenis, klātbūtnes konstatēšana, uztverot cilvēka ķermeņa izdalīto siltumu, atstarotus ultraskaņas viļņus vai elektriskos signālus, kas tiek radīti, cilvēkiem lietojot apgaismojumu vai aprīkojumu;

18)

“manuālā vadība” ir jebkurš vadības veids, kurā neizmanto pieprasījuma vadību;

19)

“pieprasījuma vadība” ir tāda ierīce vai ierīču kopums, kas piegādāta kā vienotas sistēmas sastāvdaļa vai atsevišķi, kas mēra vadības parametrus un rezultātu izmanto, lai automātiski regulētu iekārtas caurplūdumu un/vai kanālu caurplūdumu;

20)

“pulksteņa vadība” ir lietotāja saskarne ar pulksteņiestatījumiem (vadība atkarībā no diennakts laika), ar ko vada ventilācijas iekārtas ventilatora ātrumu/caurplūdumu un kam ir manuāli iestatījumi vismaz septiņām nedēļas dienām, lai var regulēt caurplūdumu vismaz diviem caurplūduma samazinājuma periodiem, t. i., periodiem, kad izmanto mazāku caurplūdumu vai kad caurplūdums ir nulle;

21)

“pieprasījuma vadīta ventilācija (PVV)” ir ventilācijas iekārta, kas izmanto pieprasījuma vadību;

22)

“iekārta ar kanāliem” ir ventilācijas iekārta, ar ko paredzēts vēdināt vienu vai vairākas telpas vai slēgtas platības ēkā, izmantojot gaisa kanālus, un ko ir paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumiem;

23)

“iekārta bez kanāliem” ir ventilācijas iekārta vienai telpai, ar ko paredzēts vēdināt vienu telpu vai slēgtu platību ēkā un ko nav paredzēts aprīkot ar kanālu savienojumiem;

24)

“centrālā pieprasījuma vadība” ir ventilācijas iekārtas ar kanāliem pieprasījuma vadība, kas pastāvīgi regulē ventilatora ātrumu(-us) un caurplūdumu, pamatojoties uz vienu kopēju ventilētās ēkas vai ēkas daļas sensoru centrālā līmenī;

25)

“vietējā pieprasījuma vadība” ir ventilācijas iekārtas pieprasījuma vadība, kas pastāvīgi regulē ventilatora ātrumu(-us) un caurplūdumus, pamatojoties uz vairāk nekā vienu sensoru ventilācijas iekārtai ar kanāliem un vienu sensoru ventilācijas iekārtai bez kanāliem;

26)

“statiskais spiediens (psf)” ir kopējais spiediens, no kura atņemts ventilatora dinamiskais spiediens;

27)

“kopējais spiediens (pf)” ir spiedienu starpība kritiskajā punktā pie ventilatora izplūdes atveres un ieplūdes atveres;

28)

“spiediens kritiskajā punktā” ir spiediens, ko mēra gāzes plūsmā, ja to apturētu, izmantojot izoentropisku procesu;

29)

“dinamiskais spiediens” ir spiediens, ko aprēķina no masas caurplūdes koeficienta vidējā gāzes blīvuma pie iekārtas izplūdes un izplūdes atveres;

30)

“rekuperatīvs siltummainis” ir siltummainis bez kustīgām daļām, kas paredzēts, lai nodotu siltumenerģiju no vienas gaisa plūsmas otrai, piemēram, plākšņveida vai cauruļveida siltummainis ar paralēlu plūsmu, šķērsplūsmu vai pretplūsmu, vai to kombināciju vai arī plākšņveida vai cauruļveida siltummainis ar tvaika difūziju;

31)

“reģeneratīvs siltummainis” ir rotējošs siltummainis, kas ietver rotoru siltumenerģijas nodošanai no vienas gaisa plūsmas uz otru, kā arī materiālu latentā siltuma novadīšanai, piedziņas mehānismu, korpusu un izolāciju, lai samazinātu gaisa noplūdi un pārplūdi no vienas gaisa plūsmas uz citu; šiem siltummaiņiem ir atšķirīgs mitruma atgūšanas līmenis atkarībā no izmantotā materiāla;

32)

“gaisa plūsmas jutība pret spiediena maiņu” attiecībā uz DĒVI bez kanāliem ir attiecība starp maksimālo novirzi no maksimālā DĒVI caurplūduma pie + 20 Pa un – 20 Pa kopējā ārējā spiediena starpības;

33)

“gaiscaurlaidība starp telpām/ārvidi” attiecībā uz DĒVI bez kanāliem ir caurplūdums (izsaka m3/h) starp telpām un ārvidi, kad ventilators(-i) ir izslēgts(-i).


II PIELIKUMS

Īpatnējā enerģijas patēriņa klases

Dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu īpatnējā enerģijas patēriņa (ĪEP) klases, kas aprēķinātas vidējiem klimatiskajiem apstākļiem:

1. tabula

Klasifikācija no 2016. gada 1. janvāra

ĪEP klase

ĪEP, kWh/(m2 gadā)

A+ (visaugstākā efektivitāte)

ĪEP < – 42

A

– 42 ≤ ĪEP < – 34

B

– 34 ≤ ĪEP < – 26

C

– 26 ≤ ĪEP < – 23

D

– 23 ≤ ĪEP < – 20

E

– 20 ≤ ĪEP < – 10

F

– 10 ≤ ĪEP < 0

G (viszemākā efektivitāte)

0 ≤ ĪEP


III PIELIKUMS

Etiķete

1.   

VVI etiķete no 2016. gada 1. janvāra:

Image 1

Uz etiķetes norādāma šāda informācija:

I.

piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

II.

piegādātāja modeļa identifikators;

III.

energoefektivitāte – tās bultas smaile, uz kuras norādīta ierīces energoefektivitātes klase, atrodas tādā pašā augstumā kā attiecīgās energoefektivitātes klases bultas smaile. Energoefektivitāti norāda, ņemot vērā “vidējos” klimatiskos apstākļus;

IV.

akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko izsaka dB un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

V.

maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim, un simbols ar vienu bultu, ar ko apzīmē VVI.

2.   

DVI etiķete no 2016. gada 1. janvāra:

Image 2

Uz etiķetes norādāma šāda informācija:

I.

piegādātāja nosaukums vai preču zīme;

II.

piegādātāja modeļa identifikators;

III.

energoefektivitāte – tās bultas smaile, uz kuras norādīta ierīces energoefektivitātes klase, atrodas tādā pašā augstumā kā attiecīgās energoefektivitātes klases bultas smaile. Energoefektivitāti norāda, ņemot vērā “vidējos” klimatiskos apstākļus;

IV.

akustiskās jaudas līmenis (LWA), ko izsaka dB un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim;

V.

maksimālais caurplūdums, ko izsaka m3/h un noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim, un simbols ar divām bultām pretējos virzienos, ar ko apzīmē DVI.

3.   

1. un 2. punktā minēto dzīvojamo ēku ventilācijas iekārtu etiķetes noformējums ir šāds:

Image 3

kur:

 

etiķete ir vismaz 75 mm plata un 150 mm augsta. Ja drukātās etiķetes izmēri ir lielāki, tās saturs ir proporcionāls iepriekš norādītajām specifikācijām;

 

fons ir balts;

 

krāsu kods ir CMYK – ciāns, fuksīns, dzeltens, melns – saskaņā ar šādu paraugu: 00-70-X-00 – 0 % ciāns, 70 % fuksīns, 100 % dzeltens, 0 % melns;

 

etiķete atbilst visām šādām prasībām (numerācija attiecas uz iepriekšējo attēlu):

Image 4

ES etiķetes ietvars: 3,5 pt – krāsa: ciāns 100 % – noapaļoti stūri: 2,5 mm.

Image 5

ES logotips: krāsas: X-80-00-00 un 00-00-X-00.

Image 6

Energomarķējums: krāsa: X-00-00-00.

Piktogramma kā attēlā: ES logotips + energomarķējums, platums: 62 mm, augstums: 12 mm.

Image 7

Robe līnija zem logotipiem: 1 pt – krāsa: ciāns 100 % – garums: 62 mm.

Image 8

A+–G skala:

bulta: augstums – 6 mm, atstarpe – 1 mm; krāsas:

augstākā klase: X-00-X-00,

otrā klase: 70-00-X-00,

trešā klase: 30-00-X-00,

ceturtā klase: 00-00-X-00,

piektā klase: 00-30-X-00,

sestā klase: 00-70-X-00,

septītā klase: 00-X-X-00,

zemākā klase: 00-X-X-00,

teksts: Calibri treknraksts 13 pt, lielie burti, balti.

Image 9

Īpatnējā enerģijas patēriņa klase:

bulta: platums – 17 mm, augstums – 9 mm, 100 % melna,

teksts: Calibri treknraksts 18,5 pt, lielie burti, balts; “+” simboli: Calibri treknraksts 11 pt, balti, sakārtoti vienā rindā.

Image 10

Akustiskās jaudas līmenis, ko izsaka dB:

ietvars: 1,5 pt – krāsa: ciāns 100 % – noapaļoti stūri: 2,5 mm,

vērtība: Calibri treknraksts 16 pt, 100 % melna,

“dB”: Calibri parastais raksts 10 pt, 100 % melns.