EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0887

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 887/2014 ( 2014. gada 14. augusts ) par Eiropas statistikas par vīna dārziem nosūtīšanas tehnisko formātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1337/2011 Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 243, 15.8.2014, p. 1–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/887/oj

15.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 887/2014

(2014. gada 14. augusts)

par Eiropas statistikas par vīna dārziem nosūtīšanas tehnisko formātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1337/2011 izveido sistēmu salīdzināmas Eiropas statistikas par ilggadīgām kultūrām sagatavošanai.

(2)

Būtu jāprecizē datu struktūra statistikas datu par vīna dārziem nosūtīšanai un apmaiņas standarts.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dalībvalstis nosūta Regulas (ES) Nr. 1337/2011 II pielikumā minētos statistikas datus par vīna dārziem saskaņā ar SDMX datu struktūras definīcijām. Tās nosūta datus Eiropas Komisijai (Eurostat), izmantojot vienotās datu ievadīšanas sistēmas, vai dara datus pieejamus tā, lai Komisija (Eurostat) tos varētu saņemt, izmantojot vienotās datu ievadīšanas sistēmas.

2. pants

Datu struktūra statistikas datu par vīna dārziem nosūtīšanai Komisijai (Eurostat) ir precizēta pielikumā.

3. pants

Datus sniedz par visiem atsevišķajiem obligātajiem mainīgajiem lielumiem un visiem agregātiem.

4. pants

Datus norāda hektāros un kā saimniecību skaitu.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 14. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.


PIELIKUMS

Datu struktūra statistikas datu par vīna dārzu nosūtīšanai

Nosūtīšanas datnēs jāiekļauj šāda informācija.

1. tabula

Vīnkopju saimniecības ražošanas veida dalījumā

Numurs

Lauks

Piezīmes

1.

Reģions/valsts

NUTS 0/NUTS 2 kodi definēti saskaņā ar Komisijas 2013. gada 9. decembra Regulu (ES) Nr. 1319/2013, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 342, 18.12.2013., 1. lpp.).

2.

Gads

Datu pārskata gads (2015. gads, 2020. gads utt.)

3.

Ražošanas veids

Kategorijas ir norādītas 5. tabulā.

4.

Novērojuma vērtība

Skaitlis (platība, ar divām zīmēm aiz komata)

5.

Vienība

Kategorijas ir norādītas 11. tabulā.

6.

Novērojuma statuss

Standarta kodu saraksts

7.

Konfidencialitātes statuss

Standarta kodu saraksts


2. tabula

Vīnkopju saimniecības lieluma klases dalījumā (un agregēta ražošanas veida dalījumā) valsts līmenī

Numurs

Lauks

Piezīmes

1.

Valsts

NUTS 0 kodi definēti saskaņā ar Komisijas 2013. gada 9. decembra Regulu (ES) Nr. 1319/2013, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 342, 18.12.2013., 1. lpp.).

2.

Gads

Datu pārskata gads (2015. gads, 2020. gads utt.)

3.

Agregēts ražošanas veids

Kategorijas ir norādītas 6. tabulā.

4.

Kopējās vīnogulāju platības lieluma klase

Kategorijas ir norādītas 7. tabulā.

5.

Novērojuma vērtība

Skaitlis (platība, ar divām zīmēm aiz komata)

6.

Vienība

Kategorijas ir norādītas 11. tabulā.

7.

Novērojuma statuss

Standarta kodu saraksts

8.

Konfidencialitātes statuss

Standarta kodu saraksts


3. tabula

Vīnkopju saimniecības pēc specializācijas pakāpes un lieluma klases dalībvalstu līmenī

Numurs

Lauks

Piezīmes

1.

Valsts

NUTS 0 kodi definēti saskaņā ar Komisijas 2013. gada 9. decembra Regulu (ES) Nr. 1319/2013, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 342, 18.12.2013., 1. lpp.).

2.

Gads

Datu pārskata gads (2015. gads, 2020. gads utt.)

3.

Specializācija

Kategorijas ir norādītas 8. tabulā.

4.

Kopējās vīnogulāju platības lieluma klase

Kategorijas ir norādītas 7. tabulā.

5.

Novērojuma vērtība

Skaitlis (platība, ar divām zīmēm aiz komata)

6.

Vienība

Kategorijas ir norādītas 11. tabulā.

7.

Novērojuma statuss

Standarta kodu saraksts

8.

Konfidencialitātes statuss

Standarta kodu saraksts


4. tabula

Galvenās vīnogulāju šķirnes vecuma klases dalījumā

Numurs

Lauks

Piezīmes

1.

Reģions/valsts

NUTS 0/NUTS 2 kodi definēti saskaņā ar Komisijas 2013. gada 9. decembra Regulu (ES) Nr. 1319/2013, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 342, 18.12.2013., 1. lpp.).

2.

Gads

Datu pārskata gads (2015. gads, 2020. gads utt.)

3.

Galvenā vīnogu šķirne

Kategorijas ir norādītas 10. tabulā.

4.

Vecuma klase

Kategorijas ir norādītas 9. tabulā.

5.

Novērojuma vērtība

Skaitlis (platība, ar divām zīmēm aiz komata)

6.

Vienība

Kategorijas ir norādītas 11. tabulā.

7.

Novērojuma statuss

Standarta kodu saraksts

8.

Konfidencialitātes statuss

Standarta kodu saraksts


5. tabula

Ražošanas veida kategorijas

Numurs

Kategorija

Piezīmes

1.

Kopējā vīnogulāju platība (ražo/vēl neražo)

Σ 2, 9, 16, 17

2.

Ražojoši vīnogulāji – kopā

Σ 3, 7, 8

3.

Ražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas – kopā

Σ 4, 5, 6

4.

Ražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas vīniem ar ACN

 

5.

Ražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas vīniem ar AĢN

 

6.

Ražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas vīniem bez ACN vai AĢN

 

7.

Ražojoši vīnogulāji – divējādas izmantošanas vīnogas

 

8.

Ražojoši vīnogulāji – žāvētas vīnogas

 

9.

Vēl neražojoši vīnogulāji – kopā

Σ 10, 14, 15

10.

Vēl neražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas – kopā

Σ 11, 12, 13

11.

Vēl neražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas vīniem ar ACN

 

12.

Vēl neražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas vīniem ar AĢN

 

13.

Vēl neražojoši vīnogulāji – vīna vīnogas vīniem bez ACN vai AĢN

 

14.

Vēl neražojoši vīnogulāji – divējādas izmantošanas vīnogas

 

15.

Vēl neražojoši vīnogulāji – žāvētas vīnogas

 

16.

Vīnogulāji, kas paredzēti, lai ražotu materiālu vīnogulāju veģetatīvai pavairošanai

 

17.

Citi citur neklasificēti vīnogulāji (c. n.)

 


6. tabula

Agregēta ražošanas veida kategorijas

Numurs

Kategorija

Piezīmes

1.

Kopējā vīnogulāju platība

Σ 2, 6, 7, 8

2.

Vīna vīnogu vīnogulāji – kopā

Σ 3, 4, 5

3.

Vīnu ar ACN vīnogulāji

 

4.

Vīnu ar AĢN vīnogulāji

 

5.

Vīnu bez ACN un/vai AĢN vīnogulāji

 

6.

Divējādas izmantošanas vīnogu vīnogulāji

 

7.

Vīnogulāji žāvētām vīnogām

 

8.

Citur neklasificēti vīnogulāji (c. n.)

 


7. tabula

Kopējās vīnogulāju platības lieluma klases kategorijas

Numurs

Kategorija

Piezīmes

1.

Kopā

Σ 2 – 8

2.

Mazāk par 0,10 ha

 

3.

No 0,10 līdz 0,49 ha

 

4.

No 0,50 līdz 0,99 ha

 

5.

No 1 līdz 2,9 ha

 

6.

No 3 līdz 4,9 ha

 

7.

No 5 līdz 9,9 ha

 

8.

10 ha vai vairāk

 


8. tabula

Specializācijas pakāpes kategorijas

Numurs

Kategorija

Piezīmes

1.

Saimniecības, kurās ir vīnogulāji – kopā

Σ 2, 9, 10, 11

2.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai

Σ 3, 7, 8

3.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai ar ACN un/vai AĢN

Σ 4, 5, 6

4.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai ar ACN

 

5.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai ar AĢN

 

6.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai ar ACN un AĢN

 

7.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas tikai vīna ražošanai bez ACN un/vai AĢN

 

8.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuru vīnogas paredzētas dažādu vīna veidu ražošanai

 

9.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuri paredzēti tikai tādu vīnogu ražošanai, kas tiek žāvētas

 

10.

Saimniecības, kurās ir citas vīnogulāju platības

 

11.

Saimniecības ar tādu vīnogulāju platībām, kuri paredzēti dažādiem ražošanas veidiem

 


9. tabula

Lieluma klases kategorijas

Numurs

Kategorija

Piezīmes

1.

Kopā

Σ 2–5

2.

Mazāk par 3 gadiem

 

3.

No 3 līdz 9 gadiem

 

4.

No 10 līdz 29 gadiem

 

5.

30 vai vairāk gadu

 


10. tabula

Galvenās vīnogu šķirnes kategorijas

Numurs

Kategorija

Piezīmes

1.

Kopā galvenās vīnogu šķirnes

Σ 2, 170, 375, 387

2.

Kopā galvenās sarkano vīnogu šķirnes (R)

Σ 3–169

3.

Agiorgitiko (R)

 

4.

Aglianico (R)

 

5.

Aglianico del Vulture (R)

 

6.

Alfrocheiro/Tinta Bastardinha (R)

 

7.

Alicante Bouschet (R)

 

8.

Alicante Henri Bouschet (R)

 

9.

Alphon Lavallee (R)

 

10.

Ancellotta (R)

 

11.

Aragonez/Tinta Roriz/Tempranillo (R)

 

12.

Aramon (R)

 

13.

Avarengo (R)

 

14.

Băbească neagră (R)

 

15.

Baga (R)

 

16.

Barbera nera (R)

 

17.

Bastardo/Graciosa (R)

 

18.

Blauburger (R)

 

19.

Blaufränkisch/Kékfrankos/Frankovka/Frankovka modrá/Modra frankinja/Burgund mare (R)

 

20.

Bobal (R)

 

21.

Bombino rosso (R)

 

22.

Bonarda (R)

 

23.

Brachetto (R)

 

24.

Cabernet franc (R)

 

25.

Cabernet Sauvignon (R)

 

26.

Caiño tinto (R)

 

27.

Calabrese (R)

 

28.

Caladoc (R)

 

29.

Canaiolo nero (R)

 

30.

Cannonau (R)

 

31.

Carignan (R)

 

32.

Carignano (R)

 

33.

Carmenere (R)

 

34.

Castelão/João-de-Santarém/Periquita (R)

 

35.

Ciliegiolo (R)

 

36.

Cinsaut (R)

 

37.

Corvina (R)

 

38.

Corvinone (R)

 

39.

Cot (R)

 

40.

Croatina (R)

 

41.

Dolcetto (R)

 

42.

Dornfelder (R)

 

43.

Duras (R)

 

44.

Fer (R)

 

45.

Fetească neagră (R)

 

46.

Forcallat tinta (R)

 

47.

Frappato (R)

 

48.

Freisa (R)

 

49.

Gaglioppo (R)

 

50.

Gamay (R)

 

51.

Gamza (R)

 

52.

Garnacha (R)

 

53.

Garnacha peluda (R)

 

54.

Garnacha tinta (R)

 

55.

Garnacha tintorera (R)

 

56.

Graciano (R)

 

57.

Gran negro (R)

 

58.

Greco nero (R)

 

59.

Grenache (R)

 

60.

Grignolino (R)

 

61.

Grolleau (R)

 

62.

Jaen/Mencia (R)

 

63.

Juan Garcia (R)

 

64.

Jurancon noir (R)

 

65.

Kadarka (R)

 

66.

Kotsifali (R)

 

67.

Lagrein (R)

 

68.

Lambrusco a foglia frastagliata (R)

 

69.

Lambrusco di Sorbara (R)

 

70.

Lambrusco Grasparossa (R)

 

71.

Lambrusco maestri (R)

 

72.

Lambrusco Marani (R)

 

73.

Lambrusco Salamino (R)

 

74.

Liatiko (R)

 

75.

Limberger, Blauer (R)

 

76.

Listan negro (R)

 

77.

Magliocco canino (R)

 

78.

Malvasia (R)

 

79.

Malvasia nera di Brindisi (R)

 

80.

Malvasia Preta (R)

 

81.

Mandilari (R)

 

82.

Marselan (R)

 

83.

Marufo/Mourisco Roxo (R)

 

84.

Marzemino (R)

 

85.

Mavro (R)

 

86.

Mavroudi (R)

 

87.

Mavrud (R)

 

88.

Mazuela (R)

 

89.

Mencia (R)

 

90.

Merlot (R)

 

91.

Meunier (R)

 

92.

Miguel del arco (R)

 

93.

Molinara (R)

 

94.

Mollar (R)

 

95.

Monastrell (R)

 

96.

Monica (R)

 

97.

Montepulciano (R)

 

98.

Moravia agria (R)

 

99.

Moravia dulce (R)

 

100.

Moreto (R)

 

101.

Mourisco (R)

 

102.

Mourvèdre (R)

 

103.

Müllerrebe/Schwarzriesling (R)

 

104.

Muscat Hambourg (R)

 

105.

Nebbiolo (R)

 

106.

Negramoll (R)

 

107.

Negrette (R)

 

108.

Negro amaro (R)

 

109.

Nerello Cappuccio (R)

 

110.

Nerello Mascalese (R)

 

111.

Nielluccio (R)

 

112.

Oporto (R)

 

113.

Pamid (R)

 

114.

Petit Verdot (R)

 

115.

Piedirosso (R)

 

116.

Pinot noir/Pinot/Spätburgunder, Blauer/Blauburgunder/Blauer Burgunder/Rulandské modré (R)

 

117.

Plantet (R)

 

118.

Plavac mali crni (R)

 

119.

Plavina (R)

 

120.

Portugieser, Blauer/Portoghese/Modrý Portugal/Oporto/Kékoportó (R)

 

121.

Prieto picudo (R)

 

122.

Primitivo (R)

 

123.

Raboso Piave (R)

 

124.

Refosco dal peduncolo rosso (R)

 

125.

Refošk (R)

 

126.

Regent (R)

 

127.

Rojal tinta (R)

 

128.

Romeiko (R)

 

129.

Rondinella (R)

 

130.

Rosioara (R)

 

131.

Royal (R)

 

132.

Rufete/Tinta Pinheira (R)

 

133.

Sagrantino (R)

 

134.

Saint Laurent/Svatovavřinecké/Svätovavrinecké (R)

 

135.

Sangiovese (R)

 

136.

Santareno (R)

 

137.

Schiava (R)

 

138.

Schiava gentile (R)

 

139.

Schiava grossa (R)

 

140.

Sciaccarello (R)

 

141.

Shiroka melnishka loza (R)

 

142.

Souson (R)

 

143.

Storgozia (R)

 

144.

Syrah/Shiraz (Sirah) (R)

 

145.

Tannat (R)

 

146.

Tempranillo (R)

 

147.

Teroldego (R)

 

148.

Tinta (R)

 

149.

Tinta Barroca (R)

 

150.

Tinta Carvalha (R)

 

151.

Tinta Negra (R)

 

152.

Tinto de la pampana blanca (R)

 

153.

Tinto de toro (R)

 

154.

Tinto velasco (R)

 

155.

Tocai rosso (R)

 

156.

Touriga Franca (R)

 

157.

Touriga nacional (R)

 

158.

Trepat (R)

 

159.

Trincadeira/Tinta Amarela/Trincadeira Preta (R)

 

160.

Trollinger, Blauer (R)

 

161.

Uva di Troia (R)

 

162.

Uva longanesi (R)

 

163.

Villard noir (R)

 

164.

Vinhão/Sousão (R)

 

165.

Xinomavro (R)

 

166.

Žametovka (R)

 

167.

Zweigelt/Zweigeltrebe/Zweigelt, Blauer/Rotburger (R)

 

168.

Citas galvenās sarkano vīnogu šķirnes (R)

 

169.

Citas galvenās sarkanās jauktās vīnogu šķirnes (R)

 

170.

Kopā galvenās balto vīnogu šķirnes (W)

Σ 171–374

171.

Airen (W)

 

172.

Alarije (W)

 

173.

Albana (W)

 

174.

Albariño (W)

 

175.

Albillo (W)

 

176.

Albillo Mayor (W)

 

177.

Alicante Branco (W)

 

178.

Aligoté (W)

 

179.

Alvarinho (W)

 

180.

Ansonica (W)

 

181.

Antão Vaz (W)

 

182.

Arany sárfehér (W)

 

183.

Arinto/Pedernã (W)

 

184.

Arneis (W)

 

185.

Asirtiko (W)

 

186.

Athiri (W)

 

187.

Auxerrois (W)

 

188.

Avesso (W)

 

189.

Azal (W)

 

190.

Bacchus (W)

 

191.

Baco blanc (W)

 

192.

Beba (W)

 

193.

Bellone (W)

 

194.

Bianca (W)

 

195.

Biancame (W)

 

196.

Bical/Borrado das Moscas (W)

 

197.

Blanca Cayetana (W)

 

198.

Bombino bianco (W)

 

199.

Borba (W)

 

200.

Bourboulenc (W)

 

201.

Calagraño (W)

 

202.

Cariñena blanco (W)

 

203.

Cataratto lucido (W)

 

204.

Catarratto commune (W)

 

205.

Cayetana blanca (W)

 

206.

Chardonnay/Feinburgunder/Morillon (W)

 

207.

Chasan (W)

 

208.

Chasselas (W)

 

209.

Chenin (W)

 

210.

Clairette (W)

 

211.

Cococciola (W)

 

212.

Coda di volpe bianca (W)

 

213.

Côdega do Larinho (W)

 

214.

Colombard (W)

 

215.

Cortese (W)

 

216.

Cramposie selectionata (W)

 

217.

Cserszegi fűszeres (W)

 

218.

Diagalves (W)

 

219.

Dimyat (W)

 

220.

Doña Blanca (W)

 

221.

Elbling, Weißer (W)

 

222.

Ezerfürtű (W)

 

223.

Ezerjó (W)

 

224.

Falanghina (W)

 

225.

Fernão Pires/Maria Gomes (W)

 

226.

Feteasca alba (W)

 

227.

Feteasca regala (W)

 

228.

Fiano (W)

 

229.

Folle blanche (W)

 

230.

Frâncușă (W)

 

231.

Frühroter Veltliner/Malvasier (W)

 

232.

Furmint (W)

 

233.

Galbena de Odobesti (W)

 

234.

Garganega (W)

 

235.

Garnacha blanca (W)

 

236.

Glera/ex-Prosecco (W)

 

237.

Godello (W)

 

238.

Gouveio (W)

 

239.

Gouveio Real (W)

 

240.

Grasă de Cotnari (W)

 

241.

Grecanino dorato (W)

 

242.

Grechetto (W)

 

243.

Greco (W)

 

244.

Greco bianco (W)

 

245.

Grenache blanc (W)

 

246.

Grillo (W)

 

247.

Gros Manseng blanc (W)

 

248.

Gutedel, Weißer (W)

 

249.

Hárslevelű (W)

 

250.

Huxelrebe (W)

 

251.

Iordana (W)

 

252.

Irsai Olivér/Irsai Oliver (W)

 

253.

Jacquere (W)

 

254.

Kerner (W)

 

255.

Királyleányka (W)

 

256.

Kövidinka (W)

 

257.

Kunleány (W)

 

258.

Lakhegyi mézes (W)

 

259.

Leányka/Dievčie hrozno (W)

 

260.

Len de l'El (W)

 

261.

Listan blanca (W)

 

262.

Loureiro (W)

 

263.

Macabeu/Macabeo (W)

 

264.

Malvasia (W)

 

265.

Malvasia/Malvasia bianca (W)

 

266.

Malvasia bianca di Candia (W)

 

267.

Malvasia bianca lunga (W)

 

268.

Malvasia Branca (W)

 

269.

Malvasia del Lazio (W)

 

270.

Malvasia di candia aromatica (W)

 

271.

Malvasia Fina/Boal (W)

 

272.

Malvasia Istriana/Malvazija (W)/Istarska malvazija (W)

 

273.

Malvasia Rei (W)

 

274.

Mantua/Chelva (W)

 

275.

Marisancho (W)

 

276.

Marsanne (W)

 

277.

Mauzac (W)

 

278.

Melon (W)

 

279.

Messeguera (W)

 

280.

Misket cherven (W)

 

281.

Monemvasia (W)

 

282.

Montepulciano bianco (W)

 

283.

Montua (W)

 

284.

Moscatel de Alejandría (W)

 

285.

Moscatel de grano menudo (W)

 

286.

Moscatel de Malaga (W)

 

287.

Moscatel Galego Branco/Muscat à Petits Grains/Tămâioasă românească (W)

 

288.

Moscatel Graúdo/Moscatel-de-Setúbal (W)

 

289.

Moscato/Sárga muskotály (W)

 

290.

Moscato giallo (W)

 

291.

Moschato (W)

 

292.

Müller – Thurgau/Rizlingszilváni/Riesling × Sylvaner/Rivaner (W)

 

293.

Muscadelle (W)

 

294.

Muscat Alexandrie (W)

 

295.

Muscat blanc à petits grains (W)

 

296.

Muscat Ottonel/Otthonel muskotály (W)

 

297.

Muskateller (W)

 

298.

Mustoasă de Măderat (W)

 

299.

Neuburger (W)

 

300.

Nuragus (W)

 

301.

Ondarrabi Zuri (W)

 

302.

Ortega (W)

 

303.

Ortrugo (W)

 

304.

Palomino fino (W)

 

305.

Palomino superior (W)

 

306.

Pardina (W)

 

307.

Parellada (W)

 

308.

Passerina (W)

 

309.

Pecorino (W)

 

310.

Pedro Ximenez (W)

 

311.

Perruno (W)

 

312.

Petit Manseng (W)

 

313.

Pignoletto (W)

 

314.

Pinot blanc/Pinot/Burgunder, Weißer/Weißburgunder/Klevner/Rulandské bílé/Rulandské biele/Beli pinot (W)

 

315.

Piquepoul blanc (W)

 

316.

Planta nova (W)

 

317.

Prosecco lungo (W)

 

318.

Rabigato (W)

 

319.

Rabo de Ovelha (W)

 

320.

Rebula (W)

 

321.

Riesling italico/Olasz rizling/Rizling vlassky/Ryzlink vlašský/Laški rizling/Graševina/Risling vlašský (W)

 

322.

Riesling, Weißer/Riesling/Rheinriesling/Ryzlink rýnský/Renski rizling/Rajnai rizling/Rajnski rizling/Risling rýnsky (W)

 

323.

Rkatsiteli (W)

 

324.

Rompola (W)

 

325.

Roussanne (W)

 

326.

Sarba (W)

 

327.

Sardone (W)

 

328.

Sauvignon blanc/Sauvignon/Muskat-Sylvaner (W)

 

329.

Savagnin Blanc (W)

 

330.

Savvatiano (W)

 

331.

Scheurebe (W)

 

332.

Seara Nova (W)

 

333.

Semillon (W)

 

334.

Šipon (W)

 

335.

Síria/Roupeiro/Códega (W)

 

336.

Soultanina (W)

 

337.

Sylvaner/Silvaner, Grüner (W)

 

338.

Szürkebarát (W)

 

339.

Terret blanc (W)

 

340.

Tocai friulano (W)

 

341.

Torrontes (W)

 

342.

Tortosina (W)

 

343.

Trajadura/Treixadura (W)

 

344.

Tramini (W)

 

345.

Trebbiano abruzzese (W)

 

346.

Trebbiano di Soave (W)

 

347.

Trebbiano giallo (W)

 

348.

Trebbiano romagnolo (W)

 

349.

Trebbiano toscano (W)

 

350.

Treixadura (W)

 

351.

Ugni blanc (W)

 

352.

Veltliner/Veltliner, Grüner/Weißgipfler/Veltlínské zelené/Veltlínske zelené/Zöld veltelini (W)

 

353.

Verdeca (W)

 

354.

Verdejo blanco (W)

 

355.

Verdicchio bianco (W)

 

356.

Verdoncho (W)

 

357.

Verduzzo friulano (W)

 

358.

Verduzzo trevigiano (W)

 

359.

Vermentino (W)

 

360.

Vernaccia di S. Gimignano (W)

 

361.

Vilana (W)

 

362.

Viogner (W)

 

363.

Viognier (W)

 

364.

Viosinho (W)

 

365.

Vital (W)

 

366.

Welschriesling (W)

 

367.

Xarello blanco (W)

 

368.

Xinisteri (W)

 

369.

Zalagyöngye (W)

 

370.

Zalema (W)

 

371.

Zenit (W)

 

372.

Zibibbo (W)

 

373.

Citas galvenās balto vīnogu šķirnes (W)

 

374.

Citas galvenās baltās jauktās vīnogu šķirnes (W)

 

375.

Kopā galvenās dažādu krāsu vīnogu šķirnes (O)

Σ 376–386

376.

Babeasca gri (O)

 

377.

Busuioaca de Bohotin (O)

 

378.

Gewürztraminer/Traminer aromatico/Tramín červený/Traminer roz (O)

 

379.

Grenache gris (O)

 

380.

Grenas Rose (O)

 

381.

Moschofilero (O)

 

382.

Pinot gris/Pinot grigio/Ruländer/Burgunder, Grauer/Rulandské šedé/Sivi pinot (O)

 

383.

Roditis (O)

 

384.

Sauvignon gris (O)

 

385.

Citas galvenās dažādu krāsu vīnogu šķirnes (O)

 

386.

Citu jauktu krāsu citas galvenās jauktās vīnogu šķirnes (O)

 

387.

Kopā galvenās vīnogu šķirnes bez norādītas krāsas

 


11. tabula

Vienības kategorijas

Numurs

Kategorija

1.

Lauku saimniecību skaits

2.

Hektārs


Top