Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0729

Padomes Regula (ES) Nr. 729/2014 ( 2014. gada 24. jūnijs ) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (Pārstrādāta redakcija)

OJ L 194, 2.7.2014, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/729/oj

2.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 729/2014

(2014. gada 24. jūnijs)

par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem

(Pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 975/98 (1998. gada 3. maijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības dēļ minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Līguma 128. panta 2. punktu dalībvalstis var izlaist euro monētas apgrozībā saskaņā ar apstiprinājumu, ko attiecībā uz emisijas apjomu sniegusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB var pieņemt pasākumus, lai saskaņotu visu apgrozībai paredzēto monētu nominālvērtības un tehniskos datus tādā mērā, lai nodrošinātu to vienmērīgu apgrozību Savienībā.

(3)

Euro naudaszīmju vērtība ir robežās no 5 līdz 500 euro. Naudaszīmju un monētu nominālvērtībām jādod iespēja atvieglot skaidras naudas maksājumus par summām, kas izteiktas euro vai centos.

(4)

Savienības vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu veicināt sabiedrības uzticību un izraisīt tehnoloģiskus jauninājumus, kas nodrošina, ka tā ir droša, uzticama un efektīva sistēma.

(5)

Sistēmas pieņemšana no sabiedrības puses ir viens no svarīgākajiem Savienības metāla naudas sistēmas mērķiem. Sabiedrības uzticība sistēmai ir atkarīga no euro monētu fiziskajām pazīmēm, kam ir jānodrošina, cik iespējams, ērta lietošana.

(6)

Notika apspriedes ar patērētāju asociācijām, Eiropas Neredzīgo savienību un automatizētās tirdzniecības pārstāvjiem, lai ņemtu vērā īpašās vajadzības, kādas ir nozīmīgām naudas lietotāju grupām. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz euro un sekmētu to, ka lietotāji pieņem metāla naudas sistēmu, bija jānodrošina, ka tās būtu viegli identificējamas, pateicoties to ārējām pazīmēm un pazīmēm pēc taustes.

(7)

Euro monētu nošķiršana ir vienkāršāka, un pie tām var vieglāk pierast, jo pastāv atbilstība starp diametru un monētas vērtību.

(8)

Ir vajadzīgi daži speciāli drošības pasākumi, lai samazinātu iespējas viltot 1 un 2 euro monētas, ņemot vērā to augsto vērtību. Monētas, kas izgatavotas no trīs kārtām, un izmantojot divu dažādu krāsu kombināciju monētā, uzskata par visefektīvāko drošības pasākumu, kāds ir pieejams.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/27/EK (3) ierobežo niķeļa izmantošanu dažos produktos sakarā ar to, ka tas attiecīgos apstākļos var izsaukt alerģiju. Minētā direktīva neattiecas uz monētām. Šķiet, ka sabiedrības veselības apsvērumu dēļ ir vēlams samazināt monētu niķeļa saturu.

(10)

Paredzot, ka viena monētas puse ir kopīga Eiropas puse un otra – atšķirīga valsts puse, attiecīgi tiek pausta ideja par Eiropas monetāro savienību starp dalībvalstīm. Euro monētu kopīgajā Eiropas pusē ir norādīts gan vienotās valūtas nosaukums, gan monētas nominālvērtība. Valsts pusē nebūtu jāatkārto ne vienotās valūtas nosaukums, ne monētas nominālvērtība.

(11)

Monētas valsts pusē vajadzētu būt skaidrai norādei par emisijas dalībvalsti, lai monētas lietotāji bez grūtībām varētu identificēt emisijas dalībvalsti.

(12)

Uzrakstu uz euro monētu jostas vajadzētu uzskatīt par valsts pusi, un tādēļ tajā varētu neatkārtot norādes par monētas nominālvērtību, izņemot attiecībā uz 2 euro monētu un ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

(13)

Euro monētu valsts puses dizainparaugus izvēlas katra dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, un to izveidē būtu jāņem vērā fakts, ka euro monētas ir apgrozībā ne tikai to emisijas dalībvalstī, bet visā eurozonā. Lai nodrošinātu, ka monētas ir uzreiz atpazīstamas kā euro monētas arī to valsts pusē, dizainparaugu vajadzētu pilnībā aptvert 12 Savienības karoga zvaigznēm.

(14)

Lai atvieglotu apgrozības monētu atpazīstamību un nodrošinātu atbilstīgu nepārtrauktību monētu emisijai, dalībvalstīm būtu jāļauj mainīt parasto apgrozības monētu valsts puses dizainparaugus tikai reizi piecpadsmit gados, izņemot gadījumus, kad mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tam tomēr nebūtu jāskar izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu. Par izmaiņām apgrozības monētu kopīgajā Eiropas pusē būtu jālemj Padomei, un balsstiesības būtu jāparedz tikai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(15)

Atsevišķām dalībvalstīm būtu jāatļauj emitēt piemiņas monētas, lai pieminētu būtiskus valsts vai Eiropas nozīmes notikumus, savukārt uz visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajām piemiņas monētām būtu jāattēlo tikai tādi elementi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā. Šādam nolūkam vispiemērotākā ir monēta ar 2 euro nominālvērtību, galvenokārt monētas lielā diametra un tās tehnisko parametru dēļ, kas piedāvā pienācīgu aizsardzību pret viltošanu.

(16)

Ņemot vērā to, ka euro monētas ir apgrozībā visā eurozonā, un lai novērstu neatbilstīgu dizainparaugu izmantošanu, par euro monētu valsts puses dizainparaugu projektiem emisijas dalībvalstīm būtu citai citu un Komisiju jāinformē pirms plānotās emisijas dienas. Komisijai būtu jāpārbauda dizainparaugu atbilstība šīs regulas tehniskajām prasībām. Dizainparaugu projektu iesniegšana Komisijai būtu jāveic pietiekami laicīgi pirms plānotās emisijas dienas, lai nepieciešamības gadījumā emisijas dalībvalstis varētu dizainparaugu mainīt.

(17)

Turklāt būtu jānosaka vienādi nosacījumi euro monētu valsts puses dizainparaugu apstiprināšanai, lai izvairītos no tādu dizainparaugu izvēles, kurus kādās dalībvalstīs varētu uzskatīt par neatbilstīgiem. Ņemot vērā to, ka tik delikāts jautājums kā euro monētu valsts puses dizainparaugs ir emisijas dalībvalstu kompetencē, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei. Jebkuri īstenošanas lēmumi, kurus Padome pieņem uz šā pamata, būtu cieši saistīti ar tiesību aktiem, kurus Padome pieņem, pamatojoties uz Līguma 128. panta 2. punktu. Tādēļ to Padomes locekļu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, balsstiesību apturēšana attiecībā uz minēto Padomes lēmumu pieņemšanu būtu jāpiemēro, kā noteikts Līguma 139. panta 4. punktā. Procedūrai būtu jāļauj emisijas dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā laikus mainīt dizainparaugus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Euro monētu sērijas veido astoņas monētu nominālvērtības no 1 centa līdz 2 euro, kuri atbilst I pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem datiem.

2. pants

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“apgrozības monētas” ir apgrozībai paredzētās euro monētas, kuru nominālvērtības un tehniskie dati ir minēti 1. pantā;

2)

“parastās monētas” ir apgrozības monētas, izņemot piemiņas monētas;

3)

“piemiņas monētas” ir apgrozības monētas, kas paredzētas, lai pieminētu kādu īpašu notikumu, kā noteikts 9. pantā.

3. pants

Apgrozības monētām ir kopīga Eiropas puse un atšķirīga valsts puse.

4. pants

1.   Apgrozības monētu valsts pusē neatkārto norādes par monētas nominālvērtību vai kādu tās daļu. Uz tās neatkārtojas vienotās valūtas vai kādas tās apakškategorijas nosaukums, ja vien šāda norāde nav sniegta saistībā ar atšķirīga alfabēta lietojumu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, uzrakstā uz 2 euro monētas jostas var iekļaut norādi par nominālvērtību ar noteikumu, ka izmanto tikai skaitli “2” vai – lietojot attiecīgu alfabētu – terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

5. pants

Visu nominālvērtību apgrozības monētu valsts pusē ir norāde par emisijas dalībvalsti, izmantojot dalībvalsts nosaukumu vai tā saīsinājumu.

6. pants

1.   Apgrozības monētu valsts pusē ir atveidots aplis no 12 zvaigznēm, kuras pilnībā ietver valsts dizainparaugu, tostarp gada zīmi un norādi par emisijas dalībvalsts nosaukumu. Tas neizslēdz iespēju, ka daži dizainparauga elementi var iesniegties aplī ar zvaigznēm, ar noteikumu, ka visas zvaigznes ir skaidri un pilnībā saskatāmas. 12 zvaigznes ir attēlotas tādā pašā veidā kā Savienības karogā.

2.   Dizainparaugu apgrozības monētu valsts pusei izvēlas, ņemot vērā, ka euro monētas ir apgrozībā visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro.

7. pants

1.   Izmaiņas parasto monētu valsts pušu dizainparaugos var izdarīt tikai reizi 15 gados, neskarot izmaiņas, kas nepieciešamas, lai novērstu naudas viltošanu.

2.   Neskarot 1. punktu, var veikt izmaiņas parasto monētu dizainparaugu valsts pusēs, ja mainās uz monētas norādītais valsts vadītājs. Tomēr, ja amats ir brīvs uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs, tas nepiešķir papildu tiesības šādai izmaiņai.

8. pants

Emisijas dalībvalstis atjaunina savas parasto monētu valsts puses, lai pilnībā izpildītu šīs regulas prasības līdz 2062. gada 20. jūnijam.

9. pants

1.   Piemiņas monētu dizainparaugs atšķiras no parasto monētu valsts dizainparauga, un tajā atveido tikai tādus elementus, kuri ir svarīgi valsts vai Eiropas mērogā. Visu to dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, kopīgi emitētajās piemiņas monētās attēlo tikai tādus elementus, kuriem ir ļoti svarīga nozīme Eiropas mērogā, un to dizainparaugs neskar minēto dalībvalstu iespējamās konstitucionālās prasības.

2.   Uzraksts uz piemiņas monētu jostas ir tāds pats kā uzraksts uz parasto monētu jostas.

3.   Piemiņas monētu nominālvērtība var būt tikai 2 euro.

10. pants

1.   Dalībvalstis informē cita citu par apgrozības monētu jaunu valsts pušu dizainparaugu projektiem, tostarp par uzrakstu uz monētu jostas un – attiecībā uz piemiņas monētām – par plānoto emisijas apjomu, pirms minēto dizainparaugu oficiāla apstiprinājuma.

2.   Pilnvaras apstiprināt apgrozības monētu jaunās vai mainītās valsts puses dizainparaugus piešķir Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta 3. līdz 7. punktā.

Pieņemot šajā pantā minētos lēmumus, balsošanas tiesības dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, tiek apturētas.

3.   Piemērojot 1. punktu, emisijas dalībvalsts apgrozības monētu jaunos dizainparaugu projektus Padomei, Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, parasti iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms plānotās emisijas dienas.

4.   Septiņās dienās pēc 3. punktā minētās iesniegšanas jebkura dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, var, nosūtot Padomei un Komisijai argumentētu atzinumu, izteikt iebildumus par emisijas dalībvalsts ierosināto dizainparauga projektu, ja pastāv iespēja, ka minētais dizainparauga projekts var izraisīt tās iedzīvotāju negatīvu reakciju.

5.   Ja Komisija uzskata, ka dizainparauga projektā nav ievērotas šajā regulā noteiktās tehniskās prasības, tā septiņās dienās pēc 3. punktā minētās iesniegšanas nosūta Padomei negatīvu vērtējumu.

6.   Ja attiecīgi 4. un 5. punktā minētajā termiņā Padomei nav iesniegts argumentēts atzinums vai negatīvs vērtējums, tiek uzskatīts, ka Padome lēmumu par dizainparauga apstiprināšanu ir pieņēmusi nākamajā dienā pēc 5. punktā minētā termiņa beigām.

7.   Visos pārējos gadījumos Padome par dizainparauga projekta apstiprināšanu lemj bez kavēšanās, ja vien septiņās dienās pēc argumentēta atzinuma vai negatīva vērtējuma iesniegšanas emisijas dalībvalsts neatsauc savu iesniegumu un neinformē Padomi par nodomu iesniegt jaunu dizainparauga projektu.

8.   Visu atbilstīgo informāciju saistībā ar jaunajiem apgrozības monētu valsts dizainparaugiem Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Regulas 4., 5. un 6. pantu un 9. panta 2. punktu:

a)

nepiemēro apgrozības monētām, kas emitētas vai izgatavotas pirms 2012. gada 19. jūnija;

b)

pārejas laikā, kas beidzas 2062. gada 20. jūnijā, nepiemēro dizainparaugiem, kurus jau likumīgi izmantoja uz apgrozības monētām 2012. gada 19. jūnijā.

Apgrozības monētas, kas emitētas vai izgatavotas pārejas laikā, var saglabāties kā likumīgs maksāšanas līdzeklis bez laika ierobežojuma.

12. pants

Regula (EK) Nr. 975/98 tiek atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

13. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Luksemburgā, 2014. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.

(2)  Sk. II pielikumu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/27/EK (1994. gada 30. jūnijs), ar ko divpadsmito reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas (OV L 188, 22.7.1994., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Tehniskie dati, kas minēti 1. pantā

Norādītā vērtība (euro)

Diametrs mm

Biezums mm

Svars g

Forma

Krāsa

Sastāvs

Josta

2

25,75

2,20

8,5

Apaļa

Ārējā puse: balta

Varš–niķelis

(CU75Ni25)

Uzraksts uz smalki rievotas jostas

Iekšējā puse: dzeltena

Trīs kārtas:

niķeļa misiņš/niķelis/niķeļa misiņš

CuZn20Ni5/Ni12/CuZn20Ni5

1

23,25

2,33

7,5

Apaļa

Ārējā puse: dzeltena

Niķeļa misiņš

(CuZn20Ni5)

Rievota ar intervāliem

Iekšējā puse: balta

Trīs kārtas:

Cu75Ni25/Ni7/Cu75Ni25

0,50

24,25

2,38

7,8

Apaļa

Dzeltena

Ziemeļu zelts

Cu89Al5Zn5Sn1

Smalki viļņota monētas josta

0,20

22,25

2,14

5,7

Apaļa ar dziļām rievām

Dzeltena

Ziemeļu zelts

Cu89Al5Zn5Sn1

Gluda

0,10

19,75

1,93

4,1

Apaļa

Dzeltena

Ziemeļu zelts

Cu89Al5Zn5Sn1

Smalki viļņota monētas josta

0,05

21,25

1,67

3,9

Apaļa

Sarkana

Ar varu pārklāts tērauds

Gluda

0,02

18,75

1,67

3

Apaļa

Sarkana

Ar varu pārklāts tērauds

Gluda ar rievu

0,01

16,25

1,67

2,3

Apaļa

Sarkana

Ar varu pārklāts tērauds

Gluda


II PIELIKUMS

Atceltā regula ar turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 975/98

(OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 423/1999

(OV L 52, 27.2.1999., 2. lpp.).

Padomes Regula (ES) Nr. 566/2012

(OV L 169, 29.6.2012., 8. lpp.).


III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 975/98

Šī regula

1. pants, ievadvārdi

1. pants

1.a pants

2. pants

1.b pants

3. pants

1.c pants

4. pants

1.d pants

5. pants

1.e pants

6. pants

1.f pants

7. pants

1.g pants

8. pants

1.h pants

9. pants

1.i pants

10. pants

1.j pants, ievadvārdi, a) punkts un b) punkta pirmais teikums

11. pants, pirmā daļa

1.j pants, b) punkta otrais teikums

11. pants, otrā daļa

12. pants

2. pants

13. pants

1. pants, tabula

I pielikums

II pielikums

III pielikums


Top