Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0468

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17)

OJ L 141, 14.5.2014, p. 1–50 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/468/oj

14.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 468/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula)

(ECB/2014/17)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu un 132. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 34. pantu,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 6. pantu un 33. panta 2. punktu,

ņemot vērā Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu (2),

ņemot vērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu veikto sabiedrisko apspriešanu un izvērtējumu,

ņemot vērā Uzraudzības valdes priekšlikumu un apspriešanos ar nacionālajām kompetentajām iestādēm,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (tālāk tekstā – “VUM regula”) ir izveidots vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), kas aptver Eiropas Centrālo banku (ECB) un ikvienu nacionālo kompetento iestādi (NKI) iesaistītajās dalībvalstīs.

(2)

VUM regulas 6. panta kontekstā vienīgi ECB ir kompetenta attiecībā uz kredītiestādēm, kas reģistrētas (veic uzņēmējdarbību) iesaistītajās dalībvalstīs, īstenot 4. pantā uzticētos mikroprudenciālās uzraudzības uzdevumus. Pamatojoties uz VUM regulas 6. pantā minēto atbildību un procedūrām, ECB ir atbildīga par iedarbīgu un konsekventu VUM darbību, kā arī par sistēmas darbības pārraudzību.

(3)

Ja tas ir lietderīgi un ciktāl netiek ierobežota ECB atbildība un pārskatatbildība par VUM regulā tai uzticētajiem uzdevumiem, ikviena NKI, ievērojot VUM regulā un šajā regulā minētos nosacījumus, ir atbildīga par ECB atbalstīšanu tādu tiesību aktu izstrādes un īstenošanas jomā, kuri attiecas uz VUM regulas 4. pantā minētajiem uzdevumiem attiecībā uz visām kredītiestādēm, t. sk. par atbalstu pārbaudes darbību veikšanā. Šajā nolūkā NKI, veicot VUM regulas 4. pantā minētos uzdevumus, ir jāievēro ECB norādījumi.

(4)

ECB, NKI un nacionālajām norīkotajām iestādēm (NNI) ir jāveic VUM regulas 5. pantā minētie makroprudenciālie uzdevumi un jāievēro tajā, šajā regulā un piemērojamos Savienības tiesību aktos paredzētās koordinēšanas procedūras, neskarot Eurosistēmas un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas statusu un nozīmi.

(5)

VUM ietvaros uz ECB un/vai NKI tiek attiecināta uzraudzības atbildība, pamatojoties uz to iestāžu nozīmīgumu, kuras aptver VUM darbības joma. Šajā regulā ir noteikta arī īpaša metodoloģija to nozīmīguma novērtēšanai saskaņā ar VUM regulas 6. panta 7. punktu. ECB ir kompetenta īstenot tiešu to kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzību, kuras reģistrētas iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī nozīmīgu neiesaistītās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kuras izveidotas iesaistītajās dalībvalstīs, uzraudzību. Ikviena NKI ir atbildīga par mazāk nozīmīgu iestāžu tiešu uzraudzību, neierobežojot ECB pilnvaras konkrētos gadījumos lemt par šādas iestādes tiešu uzraudzību, ja tas nepieciešams, lai konsekventi piemērotu uzraudzības standartus.

(6)

ECB izveidos neatkarīgu izmeklēšanas nodaļu, kuras uzdevums būs patstāvīgi izmeklēt uzraudzības normu un lēmumu pārkāpumus, tādējādi ņemot vērā jaunākās norises Savienības likumdošanā sankciju jomā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru par principu, ka izmeklēšanas posms ir jānošķir no lēmuma pieņemšanas posma.

(7)

VUM regulas 6. panta 7. punktā noteikts, ka ECB, konsultējoties ar NKI un pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikumu, apstiprina un publisko VUM pamatstruktūru ECB un NKI sadarbības praktiskās kārtības organizēšanai.

(8)

VUM regulas 33. panta 2. punktā noteikts, ka ECB regulu un lēmumu formā publisko detalizētu darbības kārtību minētajā regulā tai uzticēto uzdevumu īstenošanai. Šī regula ietver normas, ar kurām minētais 33. panta 2. punkts īstenots attiecībā uz ECB un NKI sadarbību VUM ietvaros.

(9)

Tāpēc ar šo regulu sīkāk izstrādātas un noteiktas VUM regulā noteiktās procedūras, kā VUM ietvaros ECB sadarbojas ar NKI (vai attiecīgos gadījumos ar nacionālajām norīkotajām iestādēm), tādējādi nodrošinot efektīvu un saskaņotu VUM darbību.

(10)

ECB uzskata, ka pirms tās uzdevumu veikšanas ir ļoti svarīgi visaptveroši novērtēt kredītiestādes, īpaši izvērtēt to bilances. Tas attiecas arī uz jebkuru dalībvalsti, kas pievienojas euro zonai un līdz ar to pievienojas VUM (pēc dienas, kad saskaņā ar VUM regulas 33. panta 2. punktu tiek sākta uzraudzība).

(11)

Lai VUM darbība norisētu līdzsvaroti, ir būtiski, ka attiecīgā sadarbība starp ECB un NKI ir pilnīga un ka tās apmainās ar visu informāciju, kas var ietekmēt tām uzticētos uzdevumus, īpaši ar NKI rīcībā esošo informāciju par procedūrām, kas var ietekmēt uzraudzīto iestāžu drošumu un stabilitāti vai kas mijiedarbojas ar uzraudzības procedūrām attiecībā uz šādām iestādēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un nolūks

1.   Ar šo regulu tiek noteikta:

a)

VUM pamatstruktūra VUM regulas 6. pantā izklāstītās sadarbības praktiskās kārtības organizēšanai, kas paredzēta 6. panta 7. punktā un ietver:

i)

speciālu metodoloģiju, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti VUM regulas 6. panta 4. punktā, novērtētu un atkārtoti pārbaudītu, vai uzraudzītā iestāde klasificējama kā nozīmīga vai mazāk nozīmīga, kā arī atbilstoši šādam novērtējumam piemērojamo kārtību;

ii)

konkrētas procedūras (ar piemērojamiem termiņiem), t. sk. attiecībā uz NKI iespējām sagatavot lēmumu projektus (lūdzot ECB atzinumu) par ECB un NKI attiecībām nozīmīgo uzraudzīto iestāžu uzraudzības jomā;

iii)

konkrētas procedūras (ar piemērojamiem termiņiem) par ECB un NKI attiecībām mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu uzraudzības jomā. Šādās procedūrās atkarībā no konkrētā šajā regulā paredzētā gadījuma nosaka arī NKI pienākumu:

informēt ECB par jebkuru būtisku uzraudzības procedūru,

pēc ECB lūguma padziļināti izvērtēt konkrētus procedūras aspektus,

nosūtīt ECB būtiska uzraudzības lēmuma projektu, par kuru ECB var paust savu nostāju;

b)

ECB un NKI sadarbība un informācijas apmaiņa VUM ietvaros par procedūrām attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, t. sk. par kopējām procedūrām, kas piemērojamas, kad kredītiestādei tiek izsniegta atļauja komercdarbības uzsākšanai vai šāda atļauja tiek anulēta, vai tiek izvērtēta būtiskas līdzdalības iegāde vai atsavināšana;

c)

ECB, NKI un NNI sadarbības procedūras attiecībā uz makroprudenciāliem uzdevumiem un instrumentiem VUM regulas 5. panta izpratnē;

d)

ECB, NKI un NNI ciešas sadarbības (VUM regulas 7. panta izpratnē) procedūras;

e)

ECB un NKI sadarbības procedūras attiecībā uz VUM regulas 10.–13. pantu, t. sk. dažiem uzraudzības pārskatu sniegšanas aspektiem;

f)

uzraudzītajai iestādei vai citai personai adresēta uzraudzības lēmuma pieņemšanas procedūras;

g)

valodu lietojuma kārtība ECB saziņā ar NKI, kā arī ECB saziņā ar VUM ietvaros uzraudzītajām iestādēm vai citām uzraudzītajām personām;

h)

procedūras attiecībā uz ECB un NKI pilnvarām VUM ietvaros uzlikt sodu saistībā ar VUM regulā ECB uzticētajiem uzdevumiem;

i)

pārejas noteikumi.

2.   Šī regula neattiecas uz uzraudzības uzdevumiem, kas nav uzticēti ECB (VUM regulā) un kas tādējādi paliek nacionālo iestāžu kompetencē.

3.   Šo regulu interpretē kopsakarā ar Lēmumu ECB/2004/2 (3) un Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes Reglamentu (4), īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu VUM ietvaros, t. sk. VUM regulas 26. panta 8. punktā minēto procedūru, kas piemērojama Uzraudzības valdes un ECB Padomes attiecībām ECB Padomes iebildumu neesamības gadījumā, kā arī citiem nozīmīgiem ECB tiesību aktiem, t. sk. Lēmumu ECB/2014/16 (5).

2. pants

Definīcijas

Ja vien citviet šajā regulā nav noteikts citādi, tajā lietotajiem terminiem ir VUM regulā definētā nozīme, bet papildus lietoti arī šādi termini:

1)

“atļauja” ir atļauja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) 4. panta 1. punkta 42) apakšpunkta izpratnē;

2)

“filiāle” ir filiāle Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17) apakšpunkta izpratnē;

3)

“kopējās procedūras” ir V daļā paredzētās procedūras attiecībā uz kredītiestādei izsniegtu atļauju veikt komercdarbību, šādas atļaujas anulēšanu un lēmumiem par būtisku līdzdalību;

4)

“euro zonas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro;

5)

“grupa” ir uzņēmumu (no kuriem vismaz viens ir kredītiestāde) grupa (t. sk. tās apakšgrupas), kas sastāv no mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumiem, jeb uzņēmumi, kuru savstarpējās attiecības ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (7) 22. pantā;

6)

“kopējā uzraudzības komanda” ir uzraudzības speciālistu komanda, kas ir atbildīga par nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai nozīmīgās uzraudzītās grupas uzraudzību;

7)

“mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde” ir gan a) mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde euro zonas dalībvalstī, gan b) mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde ārpus euro zonas esošā dalībvalstī, kas ir iesaistītā dalībvalsts;

8)

“mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde euro zonas dalībvalstī” ir uzraudzītā iestāde, kas reģistrēta euro zonas dalībvalstī un kas nav nozīmīga VUM regulas 6. panta 4. punkta izpratnē;

9)

“nacionālā kompetentā iestāde” (NKI) ir nacionālā kompetentā iestāde VUM regulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Šī definīcija neierobežo nacionālo normatīvo regulējumu, kurā konkrēti uzraudzības uzdevumi ir uzticēti nacionālajai centrālajai bankai (NCB), kurai nav NKI statusa. NCB šādus uzdevumus veic, ievērojot nacionālajos tiesību aktos un šajā regulā ietverto regulējumu. Atbilstoši tam šajā regulā lietota atsauce uz NKI attiecas arī uz NCB un nacionālajos tiesību aktos tai uzticētajiem uzdevumiem;

10)

“ciešas sadarbības NKI” ir NKI, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (8) norīko iesaistīta ciešas sadarbības dalībvalsts;

11)

“nacionālā norīkotā iestāde” (NNI) ir nacionālā norīkotā iestāde VUM regulas 2. panta 7. punkta izpratnē;

12)

“ciešas sadarbības NNI” ir jebkura ārpus euro zonas esoša NNI, ko iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalsts norīko ar VUM regulas 5. pantu saistīto uzdevumu izpildes vajadzībām;

13)

“ārpus euro zonas esoša dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta nav euro;

14)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15) apakšpunkta izpratnē;

15)

“iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalsts” ir ārpus euro zonas esoša dalībvalsts, kas saskaņā ar VUM regulas 7. pantu uzsāk ciešu sadarbību ar ECB;

16)

“nozīmīgā uzraudzītā iestāde” ir gan a) nozīmīgā uzraudzītā iestāde euro zonas dalībvalstī, gan b) nozīmīgā uzraudzītā iestāde ārpus euro zonas esošā dalībvalstī, kas ir iesaistītā dalībvalsts;

17)

“nozīmīgā uzraudzītā iestāde euro zonas dalībvalstī” ir uzraudzītā iestāde, kas reģistrēta euro zonas dalībvalstī un kam ir nozīmīgās uzraudzītās iestādes statuss saskaņā ar ECB lēmumu, balstoties uz VUM regulas 6. panta 4. punktu vai 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

18)

“nozīmīgā uzraudzītā iestāde iesaistītā ārpus euro zonas esošā dalībvalstī” ir uzraudzītā iestāde, kas reģistrēta iesaistītā ārpus euro zonas esošā dalībvalstī un kam ir nozīmīgās uzraudzītās iestādes statuss saskaņā ar ECB lēmumu, balstoties uz VUM regulas 6. panta 4. punktu vai 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

19)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16) apakšpunkta izpratnē;

20)

“uzraudzītā iestāde” ir: a) kredītiestāde, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī; vai b) finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī; vai c) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī (ar nosacījumu, ka tā atbilst 21) punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem); vai d) filiāle, ko iesaistītā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kas reģistrēta valstī, kura nav iesaistītā dalībvalsts.

Centrālo darījumu partneri (CDP) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (9) 2. panta 1. punkta izpratnē, kas kvalificēts kā kredītiestāde Direktīvas 2013/36/ES izpratnē, saskaņā ar VUM regulu, šo regulu un citām piemērojamām Savienības tiesību normām uzskata par uzraudzīto iestādi, neierobežojot CDP uzraudzību, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 veic attiecīgā NKI;

21)

“uzraudzītā grupa” ir:

a)

grupa, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas iesaistītā dalībvalstī; vai

b)

grupa, kuras mātesuzņēmums ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas iesaistītā dalībvalstī, ja vien finanšu konglomerāta uzraudzības koordinators Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (10) izpratnē ir iestāde, kas ir kompetenta veikt kredītiestāžu uzraudzību un kas ir arī koordinatore, veicot kredītiestāžu uzraudzības iestādes funkciju; vai

c)

uzraudzītās iestādes, kuru galvenais birojs atrodas vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī, ja vien tās ir pastāvīgi radniecīgas “centrālajai iestādei, kura tās uzrauga” Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā izpratnē, kas reģistrēta tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī;

22)

“nozīmīgā uzraudzītā grupa” ir uzraudzītā grupa, kurai nozīmīgās uzraudzītas grupas statuss piešķirts ar ECB lēmumu, pamatojoties uz VUM regulas 6. panta 4. punktu vai 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

23)

“mazāk nozīmīgā uzraudzītā grupa” ir uzraudzītā grupa, kurai nav nozīmīgās uzraudzītas grupas statusa VUM regulas 6. panta 4. punkta izpratnē;

24)

“ECB uzraudzības procedūra” ir ECB darbības, kas vērstas uz ECB uzraudzības lēmuma sagatavošanu un pieņemšanu, t. sk. kopējās procedūras noteikšana un administratīvā naudas soda uzlikšana. Uz visām ECB uzraudzības procedūrām attiecas III daļā ietvertais regulējums. Ja vien X daļā nav noteikts citādi, III daļas regulējumu piemēro arī administratīvā naudas soda uzlikšanai;

25)

“NKI uzraudzības procedūra” ir NKI darbības, kas vērstas uz NKI uzraudzības lēmuma sagatavošanu un pieņemšanu, kas adresēts vienai vai vairākām uzraudzītām iestādēm (vai attiecīgi uzraudzītām grupām) vai vienai vai vairākām citām personām, t. sk. par administratīvā naudas soda uzlikšanu;

26)

“ECB uzraudzības lēmums” ir tiesību akts ECB lēmuma formā, ko ECB pieņem, veicot VUM regulā tai uzticētos uzdevumus un izmantojot tur paredzētās pilnvaras, un kas ir adresēts vienai vai vairākām uzraudzītām iestādēm (vai attiecīgi uzraudzītām grupām) vai vienai vai vairākām citām personām, bet nav vispārēji piemērojams tiesību akts;

27)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav nedz dalībvalsts, nedz Eiropas Ekonomikas zona dalībvalsts;

28)

“darbdiena” ir diena, kas nav nedz sestdiena, nedz svētdiena, nedz ECB svētku diena saskaņā ar ECB piemērojamo kalendāru (11).

II   DAĻA

VUM ORGANIZĀCIJA

1.   SADAĻA

NOZĪMĪGO UN MAZĀK NOZĪMĪGO UZRAUDZĪTO IESTĀŽU UZRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

1.

NODAĻA

Nozīmīgo uzraudzīto iestāžu uzraudzība

3. pants

Kopējās uzraudzības komandas

1.   Lai uzraudzītu ikvienu nozīmīgo uzraudzīto iestādi (vai attiecīgi nozīmīgo uzraudzīto grupu), tiek izveidota kopēja uzraudzības komanda. Kopējās uzraudzības komandas sastāvā ir ECB un NKI darbinieki, kas iecelti saskaņā ar 4. pantu un kuru darbu koordinē norīkots ECB darbinieks (tālāk tekstā – “KUK koordinators”) un viens vai vairāki NKI apakškoordinatori, kā noteikts 6. pantā.

2.   Neierobežojot citu šīs regulas normu piemērošanu, kopējās uzraudzības komandas uzdevumos ietilpst arī:

a)

Direktīvas 2013/36/ES 97. pantā minētā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) īstenošana attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi (vai attiecīgi nozīmīgo uzraudzīto grupu), kuras uzraudzību tā veic;

b)

dalība uzraudzības pārbaudes programmas iztrādē, kuru iesniedz Uzraudzības valdei (ņemot vērā UPNP), t. sk. Direktīvas 2013/36/ES 99. pantā minētais plāns par pārbaudēm uz vietas šādā nozīmīgajā uzraudzītajā iestādē (vai attiecīgi nozīmīgajā uzraudzītajā grupā);

c)

ECB apstiprinātās uzraudzības pārbaudes programmas un jebkura ECB uzraudzības lēmuma attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi (vai attiecīgi nozīmīgo uzraudzīto grupu), kuras uzraudzību tā veic, īstenošana;

d)

darbības koordinēšana ar XI daļā minēto komandu pārbaudēm uz vietas saskaņā ar plāna par pārbaudēm uz vietas īstenošanu;

e)

attiecīgos gadījumos – sadarbības ar NKI koordinēšana.

4. pants

Kopējās uzraudzības komandas izveide un sastāvs

1.   ECB ir atbildīga par kopējās uzraudzības komandas izveidi un sastāvu. NKI darbinieku iecelšanu kopējā uzraudzības komandā saskaņā ar 2. punktu veic attiecīgās NKI.

2.   Ievērojot VUM regulas 6. panta 8. punktā izklāstītos principus un neierobežojot tās 31. panta piemērošanu, NKI par kopējās uzraudzības komandas dalībnieku ieceļ vienu vai vairākus savus darbiniekus. NKI darbinieku var iecelt vairāku kopējās uzraudzības komandu sastāvā.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem un ja tas ir lietderīgi kopējās uzraudzības komandas sastāva izveidei, ECB var pieprasīt, lai NKI maina savu iecelto darbinieku izvēli.

4.   Ja iesaistītā dalībvalstī uzraudzību īsteno vairākas NKI vai ja iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos konkrēti uzraudzības uzdevumi ir uzticēti NCB (lai gan NCB nav NKI), attiecīgās iestādes koordinē savu dalību kopējās uzraudzības komandās.

5.   ECB un NKI savstarpēji apspriežas un vienojas par NKI resursu izmantošanu attiecībā uz kopējām uzraudzības komandām.

5. pants

Iesaistīto dalībvalstu NCB darbinieku dalība

1.   Arī iesaistītās dalībvalsts NCB, kas, nebūdama NKI, saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem īsteno nozīmīgās uzraudzītās iestādes (vai attiecīgi nozīmīgās uzraudzītās grupas) prudenciālo uzraudzību, var iecelt vienu vai vairākus savus darbiniekus par kopējās uzraudzības komandas dalībniekiem.

2.   NCB informē ECB par šādu iecelšanu un atbilstoši tam piemēro 4. pantu.

3.   Ja kopējā uzraudzības komandā tiek iecelti iesaistītas dalībvalsts NCB darbinieki, kopējo uzraudzības komandu kontekstā atsauci uz NKI saprot arī kā atsauci uz šādu NCB.

6. pants

KUK koordinators un apakškoordinatori

1.   KUK koordinators un viņu atbalstošie 2. punktā definētie apakškoordinatori nodrošina kopējās uzraudzības komandas darba koordinēšanu. Šajā nolūkā kopējās uzraudzības komandas dalībnieki ievēro KUK koordinatora norādījumus attiecībā uz viņu uzdevumiem kopējā uzraudzības komandā. Tas neskar viņu uzdevumus un pienākumus attiecīgajās NKI.

2.   Ikviena NKI, kas par kopējās uzraudzības komandas dalībniekiem ieceļ vairākus savus darbiniekus, vienu no viņiem norīko par apakškoordinatoru (tālāk tekstā – “NKI apakškoordinators”). NKI apakškoordinators palīdz KUK koordinatoram organizēt un koordinēt uzdevumus kopējās uzraudzības komandas ietvaros, īpaši attiecībā uz darbiniekiem, kurus iecēlusi tā pati NKI, kas iecēlusi attiecīgo NKI apakškoordinatoru. NKI apakškoordinators var dot norādījumus kopējās uzraudzības komandas dalībniekiem, kurus iecēlusi tā pati NKI, ja vien tas nav pretrunā ar KUK koordinatora norādījumiem.

2.

NODAĻA

Mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu uzraudzība

7. pants

Citu valstu NKI darbinieku dalība NKI uzraudzības komandā

Neierobežojot VUM regulas 31. panta 1. punkta piemērošanu, ja ECB konstatē, ka attiecībā uz mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes uzraudzību ir lietderīgi NKI uzraudzības komandā iesaistīt vienas vai vairāku citu NKI darbiniekus, ECB var lūgt attiecīgo NKI, lai tā iesaista šādu citu NKI darbiniekus.

2.   SADAĻA

KONSOLIDĒTĀ UZRAUDZĪBA UN ECB UN NKI DALĪBA UZRAUDZĪBAS IESTĀŽU KOLĒĢIJĀS

8. pants

Konsolidētā uzraudzība

1.   ECB veic konsolidētā mērogā nozīmīgo kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību konsolidēto uzraudzību, kā tas noteikts Direktīvas 2013/36/ES 111. pantā, ja mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums iesaistītajā dalībvalstī vai ES mātesuzņēmums, kas reģistrēts iesaistītajā dalībvalstī.

2.   NKI veic konsolidētā mērogā mazāk nozīmīgo kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību konsolidēto uzraudzību.

9. pants

ECB vadīta uzraudzības iestāžu kolēģija

1.   Ja ECB ir konsolidētās uzraudzības iestāde, tā vada saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu izveidotās uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu. Tādas iesaistītās dalībvalsts NKI, kurās reģistrēts mātesuzņēmums, meitasuzņēmumi vai nozīmīgās filiāles (ja tādas ir) Direktīvas 2013/36/ES 51. panta izpratnē, var piedalīties uzraudzības iestāžu kolēģijas darbā novērotāja statusā.

2.   Ja nav izveidota Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā paredzētā kolēģija un ja nozīmīgā uzraudzītā iestāde neiesaistītā dalībvalstī izveidojusi filiāles, kuras ir nozīmīgas Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 1. punkta izpratnē, ECB uzraudzības iestāžu kolēģiju izveido kopā ar attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

10. pants

ECB un NKI dalība uzraudzības iestāžu kolēģijā

Ja konsolidētās uzraudzības iestāde neatrodas iesaistītā dalībvalstī, ECB un NKI piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijā saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un šādiem noteikumiem:

a)

ja visas uzraudzītās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs ir nozīmīgās uzraudzītās iestādes, ECB piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijā dalībnieka statusā, savukārt NKI var piedalīties šādā kolēģijā novērotāja statusā;

b)

ja visas uzraudzītās iestādes iesaistītajās dalībvalstīs ir mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes, NKI piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijā dalībnieka statusā;

c)

ja iesaistīto dalībvalstu uzraudzīto iestāžu vidū ir gan mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes, gan nozīmīgās uzraudzītās iestādes, ECB un NKI piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijā dalībnieka statusā. To iesaistīto dalībvalstu NKI, kur reģistrētas nozīmīgās uzraudzītās iestādes, var piedalīties uzraudzības iestāžu kolēģijas darbā novērotāja statusā.

3.   SADAĻA

PROCEDŪRAS ATTIECĪBĀ UZ BRĪVĪBU VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN SNIEGT PAKALPOJUMUS

1.

NODAĻA

VUM procedūras attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus

11. pants

Kredītiestāžu brīvība veikt uzņēmējdarbību VUM kontekstā

1.   Nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, informē par šādu nodomu tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā atrodas nozīmīgās uzraudzītās iestādes galvenais birojs. Informāciju sniedz, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 35. panta 2. punktā izklāstītās prasības. NKI bez liekas kavēšanās informē ECB par šāda paziņojuma saņemšanu.

2.   Mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, informē savu NKI par savu nodomu, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 35. panta 2. punktā izklāstītās prasības.

3.   Ja vien ECB 2 (divu) mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nepieņem pretēju lēmumu, 1. punktā minētā filiāle var tikt izveidota un sākt darbību. ECB šo informāciju dara zināmu tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā filiāle tiks izveidota.

4.   Ja vien piederības dalībvalsts NKI 2 (divu) mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nenolemj citādi, 2. punktā minētā filiāle var tikt izveidota un sākt darbību. NKI šo informāciju dara zināmu ECB un tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā filiāle tiks izveidota.

5.   Ja paredzētas pārmaiņas saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegtajā informācijā, uzraudzītā iestāde vismaz vienu mēnesi pirms šādu pārmaiņu ieviešanas par tām rakstiski informē NKI, kas saņēmusi sākotnējo informāciju. Šī NKI informē tās dalībvalsts NKI, kurā filiāle ir izveidota.

12. pants

Kredītiestāžu pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana VUM ietvaros

1.   Jebkura nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kas vēlas izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzsākot darbību citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, par savu nolūku informē NKI iesaistītajā dalībvalstī, kurā nozīmīgajai uzraudzītajai iestādei ir tās galvenais birojs. Informācija jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 39. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām. NKI pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties informē ECB. NKI par šo paziņojumu informē arī tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā paredzēts sniegt šos pakalpojumus.

2.   Jebkura mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kas vēlas izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzsākot darbību citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, informē attiecīgo NKI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 39. panta 1. punktā izklāstītajām prasībām. Šo informāciju dara zināmu ECB un tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā paredzēts sniegt šos pakalpojumus.

2.

NODAĻA

Procedūras attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un neiesaistīto dalībvalstu kredītiestāžu brīvību sniegt pakalpojumus VUM ietvaros

13. pants

Informēšana par neiesaistītā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantošanu VUM ietvaros

1.   Ja neiesaistītas dalībvalsts kompetentā iestāde Direktīvas 2013/36/ES 35. panta 2. punktā minēto informāciju saskaņā ar tās 35. panta 3. punktā noteikto procedūru dara zināmu tās iesaistītas dalībvalsts NKI, kurā tiks izveidota filiāle, šāda NKI bez liekas kavēšanās informē ECB par informācijas saņemšanu.

2.   Ja filiāle ir nozīmīga VUM regulas 6. pantā un šīs regulas IV daļā minēto kritēriju izpratnē, ECB vai, ja filiāle ir mazāk nozīmīga VUM regulas 6. pantā un šīs regulas IV daļā minēto kritēriju nozīmē, attiecīgā NKI divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas no neiesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes sagatavojas filiāles uzraudzībai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 40.–46. pantu un, ja nepieciešams, dara zināmus nosacījumus, kas filiālei jāievēro atbilstoši vispārējām sabiedrības interesēm, lai tā varētu veikt darbību uzņēmējā dalībvalstī.

3.   NKI informē ECB par nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, kas filiālei jāievēro atbilstoši vispārējām sabiedrības interesēm, lai tā varētu darboties attiecīgajā dalībvalstī.

4.   Par pārmaiņām informācijā, ko saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 35. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu sniegusi kredītiestāde, kas vēlas izveidot filiāli, informē 1. punktā minēto NKI.

14. pants

Filiālēm nozīmīgā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde

1.   Ja filiāle ir nozīmīga VUM regulas 6. panta 4. punkta izpratnē, saskaņā ar tās 4. panta 2. punktu uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras izmanto ECB.

2.   Ja filiāle ir mazāk nozīmīga VUM regulas 6. panta 4. punkta izpratnē, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras izmanto tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā filiāle ir reģistrēta.

15. pants

Informēšana par neiesaistītā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu VUM ietvaros

Ja neiesaistītas dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz Direktīvas 2013/36/ES 39. panta 2. punktā minēto informāciju, to adresē tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā tiks izmantota pakalpojumu sniegšanas brīvība. NKI nekavējoši informē ECB par šādas informācijas saņemšanu.

16. pants

Pakalpojumu sniegšanas brīvībai nozīmīgā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde

1.   Saskaņā ar VUM regulas 4. panta 2. punktu un tās 4. panta 1. punktā noteiktās piemērošanas jomas ietvaros ECB veic uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzdevumus attiecībā uz kredītiestādēm, kas reģistrētas neiesaistītās dalībvalstīs, bet pakalpojumu sniegšanas brīvību izmanto iesaistītajās dalībvalstīs.

2.   Ja pakalpojumu sniegšanas brīvība atbilst vispārējām sabiedrības interesēm, ja tiek ievēroti konkrēti iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi, NKI par šiem nosacījumiem informē ECB.

3.

NODAĻA

Procedūras attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību neiesaistītā dalībvalstī

17. pants

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana neiesaistītā dalībvalstī

1.   Nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kas neiesaistītas dalībvalsts teritorijā vēlas izveidot filiāli vai izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību, saskaņā ar piemērojamām Savienības tiesību normām par savu nodomu informē attiecīgo NKI. NKI pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties informē ECB. ECB izmanto piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras.

2.   Mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kas neiesaistītas dalībvalsts teritorijā vēlas izveidot filiāli vai izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par savu nodomu informē attiecīgo NKI. Attiecīgā NKI izmanto piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras.

4.   SADAĻA

FINANŠU KONGLOMERĀTU PAPILDU UZRAUDZĪBA

18. pants

Koordinators

1.   ECB veic finanšu konglomerāta (piemērojamo Savienības tiesību normu izpratnē) koordinatora uzdevumus attiecībā uz nozīmīgu uzraudzīto iestādi.

2.   NKI veic finanšu konglomerāta (piemērojamo Savienības tiesību normu izpratnē) koordinatora uzdevumus attiecībā uz mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestādi.

III   DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR VUM DARBĪBU

1.   SADAĻA

PRINCIPI UN PIENĀKUMI

19. pants

Regulējuma priekšmets

Šajā daļā ir izklāstīti a) vispārīgi noteikumi, kurus ECB un NKI ievēro VUM darbībā, un b) normas, kuras ECB piemēro, īstenojot ECB uzraudzības procedūru.

ECB un ciešas sadarbības NKI attiecībās piemērotie vispārīgie principi un normas izklāstīti IX daļā.

20. pants

Godprātīgas sadarbības pienākums

ECB un NKI ir pienākums godprātīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju.

21. pants

Vispārīgs informācijas apmaiņas pienākums

1.   Neierobežojot ECB pastāvīgās pilnvaras tieši saņemt vai tieši piekļūt uzraudzīto iestāžu sniegtai informācijai, NKI laikus un pilnīgi sniedz ECB precīzu informāciju, īpaši informāciju, kas ECB nepieciešama, lai veiktu VUM regulā tai uzticētos uzdevumus. Šāda informācija ietver arī ziņas, kas iegūtas NKI veiktajās pārbaudes darbībās (t. sk. pārbaudēs uz vietas).

2.   Apstākļos, kad ECB informāciju iegūst tieši no VUM regulas 10. panta 1. punktā minētas juridiskās vai fiziskās personas, ECB šādu informāciju laikus un precīzi iesniedz attiecīgajai NKI. Šāda informācija ietver arī ziņas, kas NKI nepieciešamas, lai varētu sniegt atbalstu ECB.

3.   Neierobežojot 2. punktu, ECB nodrošina NKI regulāru piekļuvi atjauninātai informācijai kas NKI vajadzīga, lai tās varētu veikt savus ar prudencialo uzraudzību saistītos uzdevumus.

22. pants

ECB tiesības dot norādījumus NKI (un NNI) izmantot pilnvaras un rīkoties, ja ECB veic uzraudzības uzdevumus, bet tai nav attiecīgu pilnvaru

1.   Ciktāl tas nepieciešams, lai veiktu VUM regulā tai uzticētos uzdevumus, ECB var dot norādījumus NKI un/vai NNI, lai tā, ievērojot nacionālajos tiesību aktos paredzētos nosacījumus, saskaņā ar VUM regulas 9. pantu izmanto savas pilnvaras, ja vien VUM regulā šādas pilnvaras nav piešķirtas ECB.

2.   NKI vai – attiecībā uz VUM regulas 5. pantu – NNI, vai abas bez liekas kavēšanās informē ECB par šādu pilnvaru izmantošanu.

23. pants

Valodu lietojums ECB un NKI saziņā

ECB un NKI apstiprina kārtību, kādā tās sazinās VUM ietvaros, t. sk. izmantojamo valodu vai valodas.

24. pants

Valodu lietojums ECB un juridisko vai fizisko personu, t. sk. uzraudzīto iestāžu, saziņā

1.   Dokumentus, ko uzraudzītā iestāde vai jebkura cita juridiskā vai fiziskā persona, uz kuru individuāli attiecas ECB uzraudzības procedūras, nosūta ECB, var sagatavot jebkurā Savienības oficiālajā valodā pēc uzraudzītās iestādes vai personas izvēles.

2.   ECB, uzraudzītās iestādes un jebkuras citas juridiskās vai fiziskās personas, uz kurām individuāli attiecas ECB uzraudzības procedūras, var piekrist rakstiskajā saziņā izmantot tikai vienu oficiālo Savienības valodu, t. sk. attiecībā uz ECB uzraudzības lēmumiem.

Šādas vienošanās par vienas valodas izmantošanu atsaukšana ietekmē vienīgi tādus ECB uzraudzības procedūras posmus, kuri vēl nav tikuši īstenoti.

Ja mutiska procesa dalībnieki lūdz nodrošināt iespēju paust savu viedokli Savienības oficiālajā valodā, kas nav ECB uzraudzības procedūras valoda, par šo prasību pietiekami ilgu laiku iepriekš informē ECB, lai tā var veikt vajadzīgos pasākumus

2.   SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAR TAISNĪGU LIETAS IZSKATĪŠANU ECB UZRAUDZĪBAS LĒMUMA PIEŅEMŠANĀ

1.

NODAĻA

ECB uzraudzības procedūras

25. pants

Vispārīgie principi

1.   ECB uzraudzības procedūru, kas uzsākta saskaņā ar 4. pantu un VUM regulas III nodaļas 2. iedaļu, īsteno saskaņā ar VUM regulas 22. pantu un šīs sadaļas normām.

2.   Šīs sadaļas normas nepiemēro procedūrām, kuras īsteno Administratīvā pārskatīšanas padome.

26. pants

Puses

1.   ECB uzraudzības procedūras puses ir:

a)

pieteicējs;

b)

ECB uzraudzības lēmuma adresāts.

2.   NKI nav uzskatāma par pusi.

27. pants

Puses pārstāvība

1.   Pusi var pārstāvēt tās likumiskais pārstāvis vai citāds pārstāvis, kam izsniegta rakstiska pilnvara veikt jebkuras ar ECB uzraudzības procedūru saistītas darbības.

2.   Pilnvaras atsaukums ir spēkā vienīgi tad, ja tas noformēts rakstiski un to saņēmusi ECB. ECB apliecina, ka ir saņēmusi šādu atsaukumu.

3.   Ja puse attiecībā uz ECB uzraudzības procedūru iecēlusi pārstāvi, ECB šādā uzraudzības procedūrā sazinās vienīgi ar iecelto pārstāvi, ja vien konkrētos apstākļos nav nepieciešams sazināties tieši ar attiecīgo pusi. Pēdējā minētajā gadījumā ECB atbilstoši informē tās pārstāvi.

28. pants

Vispārīgi ECB un ECB uzraudzības procedūras pušu pienākumi

1.   ECB uzraudzības procedūru var uzsākt pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma. Ievērojot 3. punkta noteikumus, ECB nosaka, kādi faktiskie apstākļi ir nozīmīgi tās galīgā lēmuma pieņemšanai ECB uzraudzības procedūrā, ko ECB uzsākusi pēc savas iniciatīvas.

2.   ECB savā vērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos faktiskos apstākļus.

3.   Ievērojot Savienības tiesību normas, pusei ir pienākums piedalīties ECB uzraudzības procedūrā un sniegt atbalstu faktisko apstākļu konstatēšanā. ECB uzraudzības procedūrā, kas uzsākta pēc puses lūguma, ECB savu konstatāciju par faktiskajiem apstākļiem var ierobežot, lūdzot attiecīgo pusi sniegt nozīmīgu informāciju par faktiskajiem apstākļiem.

29. pants

Pierādījumi ECB uzraudzības procedūrā

1.   Lai noskaidrotu lietas faktiskos apstākļus, ECB izmanto pierādījumu veidus, kādus tā, pienācīgi apsvērusi pieejamo informāciju, atzīst par piemērotiem.

2.   Puses, ievērojot Savienības tiesību normas, palīdz ECB noskaidrot lietas faktiskos apstākļus. Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Savienības tiesību normās noteiktie ierobežojumi attiecībā uz soda piemērošanas procedūrām, puses patiesi dara zināmus tām zināmos faktiskos apstākļus.

3.   ECB var noteikt termiņu, līdz kuram puse var iesniegt pierādījumus.

30. pants

Liecinieki un eksperti ECB uzraudzības procedūrā

1.   Ja ECB to uzskata par nepieciešamu, tā var pieaicināt un uzklausīt lieciniekus un ekspertus.

2.   Ja ECB piesaista ekspertu, tā līgumiski nosaka šāda eksperta uzdevumus un eksperta ziņojuma iesniegšanas termiņu.

3.   ECB uzklausītam lieciniekam un ekspertam ir tiesības, pamatojoties uz savu iesniegumu, saņemt atlīdzību par ceļa un uzturēšanās izdevumiem. Lieciniekam ir tiesības saņemt arī atlīdzību par negūtiem ienākumiem, bet ekspertam – pielīgto maksu par pakalpojumiem (ja vien ir iesniegts attiecīgs attaisnojuma dokuments). Atlīdzību sniedz saskaņā ar normām, kuras Eiropas Savienības Tiesa piemēro liecinieku izdevumu atlīdzināšanai un ekspertu atalgošanai.

4.   ECB var pieprasīt, lai VUM regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās personas liecinieka statusā ierodas ECB birojā vai citviet iesaistītā dalībvalstī pēc ECB norādījuma. Ja VUM regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā persona ir juridiskā persona, iepriekšējā teikumā minētais ierašanās pienākums attiecas uz to pārstāvošām fiziskajām personām.

31. pants

Tiesības tikt uzklausītam

1.   Pirms ECB uzraudzības lēmuma pieņemšanas ECB nodrošina iespēju tā adresātam, kura tiesības šis lēmums nelabvēlīgi ietekmētu, sniegt ECB rakstiskus paskaidrojumus par ECB uzraudzības lēmumam nozīmīgiem faktiskajiem apstākļiem, iebildumiem un juridiskajiem pamatojumiem. Ja ECB to uzskata par atbilstošu, tā var dot pusēm iespēju sniegt mutvārdu paskaidrojumus par ECB uzraudzības lēmumam nozīmīgiem faktiskajiem apstākļiem, iebildumiem un juridiskajiem pamatojumiem. Informējot puses par iespēju sniegt savus paskaidrojumus, ECB izklāsta paredzētā ECB uzraudzības lēmuma satura būtību, kā arī būtiskos faktiskos apstākļus, iebildumus un juridiskos pamatojumus, uz kuriem ECB ir paredzējusi balstīt savu lēmumu. Šā panta normas neierobežo VUM regulas III nodaļas 1. iedaļas piemērošanu.

2.   Ja ECB dod pusei iespēju sniegt mutiskus paskaidrojumus par ECB uzraudzības lēmumam nozīmīgiem faktiskajiem apstākļiem, iebildumiem un juridiskajiem pamatojumiem, tās neierašanās nav uzskatāma par pamatu šādas uzklausīšanas atlikšanai, ja vien šāda neierašanās nav attaisnota. Ja puses neierašanās ir attaisnota, ECB var atlikt uzklausīšanu vai dot pusei iespēju sniegt rakstiskus paskaidrojumus par ECB uzraudzības lēmumam nozīmīgiem faktiskajiem apstākļiem, iebildumiem un juridiskajiem pamatojumiem. ECB sagatavo tikšanās protokolu, un puses to paraksta; ECB katrai pusei izsniedz protokola kopiju.

3.   ECB principā nodrošina ikvienai pusei iespēju sniegt rakstiskus paskaidrojumus divu nedēļu laikā pēc tam, kad tai ir darīti zināmi faktiskie apstākļi, iebildumi un juridiskie pamatojumi, uz kuriem ECB paredzējusi balstīt ECB uzraudzības lēmumu.

Pēc puses lūguma ECB šo termiņu var atbilstoši pagarināt.

Attiecīgos apstākļos ECB šo termiņu var saīsināt līdz trim darbdienām. Šo termiņu līdz trim darbdienām saīsina arī VUM regulas 14. un 15. pantā minētajos gadījumos.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta un ievērojot 5. punkta noteikumus, ja ECB uzskata, ka nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu, lai novērstu ievērojamu kaitējumu finanšu sistēmai, ECB var pieņemt ECB uzraudzības lēmumu, kas adresēts pusei, kuras tiesības šis lēmums nelabvēlīgi ietekmētu, pirms lēmuma pieņemšanas nedodot pusei iespēju sniegt paskaidrojumus par ECB uzraudzības lēmumam nozīmīgiem faktiskajiem apstākļiem, iebildumiem un juridiskajiem pamatojumiem.

5.   Ja saskaņā ar 4. punktu tiek pieņemts steidzams ECB uzraudzības lēmums, pēc tā pieņemšanas ECB bez liekas kavēšanās dod pusei iespēju sniegt rakstiskus paskaidrojumus par ECB uzraudzības lēmumam nozīmīgiem faktiskajiem apstākļiem, iebildumiem un juridiskajiem pamatojumiem. ECB principā nodrošina pusei iespēju sniegt rakstiskus paskaidrojumus divu nedēļu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi ECB uzraudzības lēmumu. Pēc puses lūguma ECB šo termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz sešiem mēnešiem. ECB pārskata ECB uzraudzības lēmumu, ņemot vērā puses paskaidrojumus; ECB var to atstāt spēkā vai atcelt, vai grozīt, vai aizstāt ar jaunu ECB uzraudzības lēmumu.

6.   Šā panta 4. un 5. punkts nav piemērojami VUM regulas 18. pantā un šīs regulas X daļā paredzētajām ECB uzraudzības procedūrām par naudas soda uzlikšanu.

32. pants

Piekļuve ECB uzraudzības procedūras lietas materiāliem

1.   ECB uzraudzības procedūrās tiek pilnīgi ievērotas attiecīgo pušu tiesības uz aizstāvību. Šajā nolūkā pēc ECB uzraudzības procedūras uzsākšanas puse var piekļūt ECB lietas materiāliem ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pārējo pušu (juridisko un fizisko personu) ar likumu aizsargātās intereses attiecībā uz komercnoslēpuma aizsardzību. Tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju. NKI bez liekas kavēšanās pārsūta uz ECB jebkuru to saņemto lūgumu par piekļuvi ECB uzraudzības procedūras lietas materiāliem.

2.   Lietas materiāli ietver visus ECB uzraudzības procedūras gaitā ECB saņemtos, sagatavotos vai apkopotos dokumentus neatkarīgi no informācijas nesēja veida.

3.   Šā panta normas neliedz ECB un NKI izpaust un izmantot informāciju, kas nepieciešama pārkāpuma pierādīšanai.

4.   ECB var noteikt, ka piekļuvi lietas materiāliem piešķir, pienācīgi ievērojot pušu tehniskās iespējas, vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

a)

izmantojot CD-ROM vai jebkurus citus elektronisko datu nesējus, t. sk. tādus, kas kļūs pieejami nākotnē;

b)

kā pusēm pa pastu nosūtītu pieejamo lietas materiālu kopiju papīra dokumenta veidā;

c)

uzaicinot pusi iepazīties ar pieejamiem lietas materiāliem ECB biroja telpās.

5.   Šā panta vajadzībām konfidenciāla informācija var ietvert ECB vai NKI iekšējos dokumentus un ECB un NKI saraksti vai saraksti NKI starpā.

2.

NODAĻA

ECB uzraudzības lēmumi

33. pants

ECB uzraudzības lēmuma pamatojums

1.   Ievērojot 2. punkta noteikumus, ECB uzraudzības lēmumā iekļauj tā pieņemšanas pamatojumu.

2.   Pamatojumā norāda ECB uzraudzības lēmumam pieņemšanas pamatā esošos faktiskos apstākļus un juridiskos argumentus.

3.   Ievērojot 31. panta 4. punkta noteikumus, ECB savu uzraudzības lēmumu balsta vienīgi uz faktiskajiem apstākļiem un iebildumiem, par kuriem pusei ir bijusi iespēja paust savu viedokli.

34. pants

Lēmuma piemērošanas atlikšana

Neierobežojot LESD 278. pantu un VUM regulas 24. panta 8. punktu, ECB var lemt par ECB uzraudzības lēmuma piemērošanas atlikšanu a) ar attiecīgu norādi ECB uzraudzības lēmumā vai b) gadījumos, kuros nav iesniegts pieprasījums par lēmuma izskatīšanu Administratīvajā pārskatīšanas padomē, pēc ECB uzraudzības lēmuma adresāta lūguma.

35. pants

ECB uzraudzības lēmuma paziņošana

1.   ECB var informēt pusi par pieņemto ECB uzraudzības lēmumu a) mutiski, b) veicot uzraudzības lēmuma kopijas fizisku piegādi, c) kā ierakstītu pasta sūtījumu ar saņemšanas apliecinājumu, d) ar kurjerpastu, e) pa faksu vai f) elektroniski, kā noteikts 10. punktā.

2.   Ja pārstāvis ir pilnvarots rakstiski, par ECB uzraudzības lēmumu var informēt viņu. Šādos gadījumos ECB nav pienākuma par ECB uzraudzības lēmumu informēt arī šāda pārstāvja pārstāvēto uzraudzīto iestādi.

3.   Ja ECB pusi par ECB uzraudzības lēmumu informē mutiski, uzskata, ka adresāts ir informēts par lēmumu, kad ECB darbinieks ir informējis a) attiecīgo fizisko personu vai b) juridiskās personas gadījumā – tās pārstāvi, kas ir pilnvarots saņemt ECB uzraudzības lēmumu. Šādā gadījumā pēc šāda mutiska paziņojuma adresātam bez liekas kavēšanās izsniedz ECB uzraudzības lēmuma rakstisku kopiju.

4.   Ja ECB pusi par ECB uzraudzības lēmumu informē ierakstīta pasta sūtījuma veidā (ar saņemšanas apliecinājumu), uzskata, ka adresāts ir informēts par ECB uzraudzības lēmumu 10. dienā pēc tam, kad vēstule ir nodota pasta pakalpojumu sniedzējam, ja vien saņemšanas apliecinājumā nav norādīts cits vēstules saņemšanas datums.

5.   Ja ECB pusei par ECB uzraudzības lēmumu paziņo, izmantojot kurjerpastu, uzskata, ka adresāts ir informēts par ECB uzraudzības lēmumu 10. dienā pēc tam, kad vēstule ir nodota kurjerpasta pakalpojumu sniedzējam, ja vien kurjerpasta pieņemšanas dokumentā nav norādīts cits vēstules saņemšanas datums.

6.   4. un 5. punkta vajadzībām ECB uzraudzības lēmumu nosūta uz derīgu adresi. Derīga adrese ir:

a)

ja ECB uzraudzības procedūra uzsākta, pamatojoties uz ECB uzraudzības lēmuma adresāta lūgumu vai pieteikumu, – adrese, ko adresāts norādījis attiecīgi savā lūgumā vai pieteikumā;

b)

uzraudzītās iestādes gadījumā – galvenā biroja jaunākā adrese, ko uzraudzītā iestāde darījusi zināmu ECB;

c)

fiziskās personas gadījumā – tās jaunākā adrese, kas darīta zināma ECB, bet, ja ECB neviena adrese nav zināma un ja fiziskā persona ir uzraudzītās iestādes darbinieks, vadītājs vai akcionārs, b) apakšpunktā minētā uzraudzītās iestādes biroja adrese.

7.   Pēc ECB pieprasījuma ECB uzraudzības procedūras puse dara zināmu derīgu adresi.

8.   Ja persona ir reģistrēta vai tās dzīvesvieta atrodas valstī, kas nav dalībvalsts, ECB var pieprasīt, lai puse atbilstošā termiņā dara zināmu personu, kas ir dalībvalsts rezidents (vai dalībvalstī izmanto telpas komercdarbībai) un ko tā pilnvarojusi saņemt ECB uzraudzības lēmumu. Ja arī pēc ECB pieprasījuma tā netiek informēta par šādu pilnvarotu saņēmēju vai attiecīgi līdz informēšanai par šādu pilnvarotu saņēmēju jebkāda saziņa var notikt saskaņā ar 3.–5. un 9. punktu, izmantojot ECB zināmo puses adresi.

9.   Ja ECB uzraudzības lēmuma adresāts ir informējis ECB par savu faksa numuru, ECB to var izmantot, lai informētu par ECB uzraudzības lēmumu. Ir uzskatāms, ka ECB uzraudzības lēmums ir nosūtīts adresātam, ja ECB ir saņēmusi faksa nosūtīšanas apstiprinājumu.

10.   ECB nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem ECB uzraudzības lēmums var tikt nosūtīts ar elektroniskajiem vai citiem līdzīgiem sakaru līdzekļiem.

3.   SADAĻA

ZIŅOŠANA PAR PĀRKĀPUMIEM

36. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

Jebkura persona, rīkojoties godprātīgi, var ziņot tieši ECB, ja šai personai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka no tās ziņojuma iespējams konstatēt, ka kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai kompetentā iestāde (t. sk. pati ECB) ir pārkāpusi VUM regulas 4. panta 3. punktā minētos tiesību aktus.

37. pants

Ziņojumā par pārkāpumu minēto datu aizsardzība

1.   Ja persona, rīkojoties godprātīgi, ziņo par to, ka uzraudzītā iestāde vai kompetentā iestāde, iespējams, ir pārkāpusi VUM regulas 4. panta 3. punktā minētos tiesību aktus, šāds ziņojums ir uzskatāms par aizsargātu informāciju.

2.   Personas datus attiecībā uz personu, kas sniedz aizsargātu informāciju, un personu, kas, iespējams, ir atbildīga par pārkāpumu, aizsargā saskaņā ar Savienībā piemērojamo personas datu aizsardzības tiesisko regulējumu.

3.   ECB neizpauž aizsargāto informāciju sniegušās personas identitāti, ja vien iepriekš nav saņemta attiecīga šīs personas tieši formulēta atļauja; šo normu nepiemēro gadījumos, kad tiesa uzdod izpaust šīs ziņas papildu izmeklēšanas vai vēlākas tiesvedības vajadzībām.

38. pants

Ziņojumu sekojumpārbaudes procedūra

1.   ECB izvērtē visus ziņojumus attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi. Attiecībā uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi tā izvērtē ziņojumus par ECB regulas vai lēmuma pārkāpumu. Ja šādu ziņojumu saņem NKI, tā to pārsūta ECB, neizpaužot ziņotājas personas identitāti, ja vien šī persona nav devusi attiecīgu tieši formulētu atļauju.

2.   Neierobežojot 1. punkta piemērošanu, ECB ziņojumu par mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi pārsūta attiecīgajai NKI, neizpaužot ziņotājas personas identitāti, ja vien šī persona nav devusi attiecīgu tieši formulētu atļauju.

3.   ECB un NKI apmainās ar informāciju, lai a) konstatētu, vai šāds ziņojums ir nosūtīts gan ECB, gan attiecīgajai NKI, un lai koordinētu turpmāko rīcību, un b) iepazītos ar ziņojuma, kas pārsūtīts uz NKI, sekojumpārbaudes rezultātiem.

4.   ECB, nosakot saņemto ziņojumu izvērtēšanas kārtību un veicamās darbības, izmanto atbilstošu rīcības brīvību.

5.   Ja tiek apgalvots, ka uzraudzītā iestāde pārkāpusi tiesību normas, tā ECB sniedz jebkādu informāciju un dokumentus, lai ECB varētu izvērtēt saņemtās ziņas par pārkāpumu.

6.   Gadījumā, ja kompetentā iestāde (kas nav ECB) pārkāpusi tiesību normas, ECB lūdz to sniegt paskaidrojumus par ziņojumā paustajām ziņām.

7.   ECB VUM regulas 20. panta 2. punktā minētajā gada pārskatā saīsinātā un apkopotā veidā informē par saņemtajiem ziņojumiem, neminot konkrētās uzraudzītās iestādes vai personas.

IV   DAĻA

UZRAUDZĪTĀS IESTĀDES NOZĪMĪGUMA KONSTATĒŠANA

1.   SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAR KLASIFICĒŠANU ATBILSTOŠI NOZĪMĪGUMAM

39. pants

Atsevišķas nozīmīgās uzraudzītās iestādes klasifikācija

1.   Ievērojot 43.–49. pantu, ECB uzraudzīto iestādi atzīst par nozīmīgu tai adresētā argumentētā ECB lēmumā.

2.   Uzraudzītā iestāde zaudē nozīmīgās uzraudzītās iestādes statusu, ja ECB tai adresētā argumentētā lēmumā nosaka, ka tā turpmāk uzskatāma par mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestādi vai vairs nav uzskatāma par uzraudzīto iestādi.

3.   Uzraudzīto iestādi var klasificēt kā nozīmīgu, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)

lielums, ko konstatē saskaņā ar 50.–55. pantu (tālāk tekstā – “lieluma kritērijs”);

b)

svarīgums Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai, ko konstatē saskaņā ar 56.–58. pantu (tālāk tekstā – “ekonomiskā svarīguma kritērijs”);

c)

pārrobežu darbības nozīmīgums, ko konstatē saskaņā ar 59. un 60. pantu (tālāk tekstā – “pārrobežu darbības kritērijs”);

d)

ir pieprasīta vai saņemta tieša publiskā sektora finansiālā palīdzība no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), ko konstatē saskaņā ar 61.–64. pantu (tālāk tekstā – “tiešas publiskās finanšu palīdzības kritērijs”);

e)

uzraudzītā iestāde ir viena no trim iesaistītās dalībvalsts nozīmīgākajām kredītiestādēm, ko konstatē saskaņā ar 65. un 66. pantu.

4.   ECB veic nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiešu uzraudzību, ja vien konkrētie apstākļi neattaisno to, ka uzraudzību saskaņā ar šīs daļas 9. sadaļu veic attiecīgā NKI.

5.   Pamatojoties uz saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu pieņemtu ECB lēmumu, ECB veic arī mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību, tieši izmantojot VUM regulas 6. panta 4. punktā minētās attiecīgās pilnvaras. VUM vajadzībām šādu mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai mazāk nozīmīgo uzraudzīto grupu klasificē kā nozīmīgu.

6.   Pirms šajā pantā minētā ECB lēmuma pieņemšanas ECB konsultējas ar attiecīgo NKI. Par katru šajā pantā minēto ECB lēmumu tiek informēta arī attiecīgā NKI.

40. pants

Grupā ietilpstošas nozīmīgās uzraudzītās iestādes klasifikācija

1.   Ja viena vai vairākas uzraudzītās iestādes ietilpst uzraudzītā grupā, kritērijus, pēc kuriem konstatē nozīmīgumu, saskaņā ar IV daļas 3.–7. sadaļā izklāstītajiem noteikumiem piemēro augstākajā konsolidācijas līmenī (iesaistīto dalībvalstu ietvaros).

2.   Ikviena uzraudzītā iestāde, kas ietilpst uzraudzītā grupā, par nozīmīgu ir uzskatāma šādos apstākļos:

a)

ja uzraudzītā grupa tās augstākajā konsolidācijas līmenī (iesaistīto dalībvalstu ietvaros) atbilst lieluma kritērijam, ekonomiskā svarīguma kritērijam vai pārrobežu darbības kritērijam; vai

b)

ja viena no uzraudzītajām iestādēm, kas ietilpst uzraudzītā grupā, atbilst tiešas publiskās finanšu palīdzības kritērijam; vai

c)

ja viena no uzraudzītajām iestādēm, kas ietilpst uzraudzītā grupā, atbilst triju nozīmīgāko kredītiestāžu kritērijam.

3.   Ja tiek konstatēts, ka uzraudzītā grupa ir nozīmīga (vai ka tā vairs nav nozīmīga), ECB saskaņā ar 39. pantā izklāstītajiem kritērijiem un procedūrām pieņem ECB lēmumu par uzraudzītās iestādes klasifikāciju kā nozīmīgu (vai attiecīgi par nozīmīgās uzraudzītās iestādes statusa atcelšanu) un nosaka ECB tiešās uzraudzības sākuma un beigu datumu attiecībā uz ikvienu attiecīgajā uzraudzītajā grupā ietilpstošu uzraudzīto iestādi.

41. pants

Īpaši noteikumi par neiesaistītās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm

1.   Visas filiāles, kuras neiesaistītā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde izveidojusi vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī, šīs regulas vajadzībām uzskata par vienu vienotu uzraudzīto iestādi.

2.   Filiāles, kuras neiesaistītā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde izveidojusi dažādās iesaistītajās dalībvalstīs, šīs regulas vajadzībām uzskata par atsevišķām uzraudzītajām iestādēm.

3.   Neierobežojot 1. punktu, lai konstatētu atbilstību VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, ikvienu neiesaistītā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāli vērtē kā atsevišķu uzraudzīto iestādi (nošķirti no šīs kredītiestādes meitasuzņēmumiem).

42. pants

Īpaši noteikumi par neiesaistītās dalībvalstīs vai trešās valstīs reģistrētu kredītiestāžu meitasuzņēmumiem

1.   Lai konstatētu atbilstību jebkuram VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajam kritērijam, kredītiestādes, kuras galvenais birojs atrodas neiesaistītā dalībvalstī vai trešā valstī, meitasuzņēmumus, kas reģistrēti vienā vai vairākās iesaistītās dalībvalstīs, vērtē nošķirti no šīs kredītiestādes filiālēm.

2.   Lai konstatētu atbilstību jebkuram VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajam kritērijam, atsevišķi vērtē meitasuzņēmumus, kas:

a)

reģistrēti iesaistītā dalībvalstī;

b)

ietilpst grupā, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas neiesaistītā dalībvalstī vai trešā valstī; un

c)

neietilpst uzraudzītā grupā iesaistīto dalībvalstu ietvaros.

2.   SADAĻA

NOZĪMĪGĀS UZRAUDZĪTĀS IESTĀDES KLASIFIKĀCIJAS PROCEDŪRAS

1.

NODAĻA

Nozīmīgās uzraudzītās iestādes klasifikācija

43. pants

Uzraudzītās iestādes statusa pārbaude

1.   Ja vien citur šajā regulā nav noteikts citādi, ECB vismaz reizi gadā pārbauda, vai nozīmīgā uzraudzītā iestāde vai nozīmīgā uzraudzītā grupa joprojām atbilst jebkuram VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajam kritērijam.

2.   Ja vien citur šajā regulā nav noteikts citādi, ikviena NKI vismaz reizi gadā pārbauda, vai mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde vai mazāk nozīmīgā uzraudzītā grupa atbilst kādam no VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem. Mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas gadījumā pārbaudi veic tās iesaistītās dalībvalsts NKI, kurā reģistrēts mātesuzņēmums (augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistīto dalībvalstu ietvaros).

3.   ECB jebkurā laikā pēc attiecīgas informācijas saņemšanas, jo īpaši 52. pantā norādītajos gadījumos, var pārbaudīt: a) vai uzraudzītā iestāde atbilst kādam no VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem un b) vai nozīmīgā uzraudzītā iestāde vairs neatbilst nevienam no šiem kritērijiem.

4.   Ja saskaņā ar NKI vērtējumu mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde vai mazāk nozīmīgā uzraudzītā grupa atbilst kādam no VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, attiecīgā NKI bez liekas kavēšanās par to informē ECB.

5.   Pēc ECB vai attiecīgās NKI lūguma abas iestādes sadarbojas, lai konstatētu, vai uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa atbilst kādam no VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem.

6.   Ja ECB nolemj, ka tā a) uzņemas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību vai b) izbeidz uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību, ECB un attiecīgā NKI sadarbojas, lai nodrošinātu, ka uzraudzības kompetence tiek nodota līdzsvaroti. Konkrēti, ja ECB uzņemas uzraudzītās iestādes tiešu uzraudzību, attiecīgā NKI sagatavo ziņojumu par uzraudzītās iestādes uzraudzības vēsturi un riska profilu, savukārt ECB šādu ziņojumu sagatavo tad, ja attiecīgā NKI kļūst kompetenta uzraudzīt attiecīgo iestādi.

7.   ECB, lai konstatētu, vai uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa ir nozīmīga, pamatojas uz VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, kas to izklāsta secībā ir: a) lielums; b) svarīgums Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai; c) pārrobežu darbības nozīmīgums; d) pieprasīta vai saņemta tieša ESM publiskā finanšu palīdzība; e) tā ir viena no trim nozīmīgākajām iesaistītās dalībvalsts kredītiestādēm.

44. pants

Uzraudzītās iestādes nozīmīguma konstatēšanas procedūra

1.   Pieņemot lēmumus par uzraudzīto iestāžu vai uzraudzīto grupu klasifikāciju par nozīmīgu saskaņā ar šo sadaļu, ja vien nav noteikt pretējais, ECB piemēro šīs regulas III daļas 2. sadaļas procedūras noteikumus.

2.   ECB 45. pantā minētajā termiņā par ECB lēmumu par uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas klasifikāciju kā nozīmīgu rakstiski informē ikvienu attiecīgo uzraudzīto iestādi un attiecīgo NKI. Par uzraudzītajām iestādēm, kas ir nozīmīgas uzraudzītās grupas daļa ECB lēmumu ECB paziņo uzraudzītajai iestādei augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistīto dalībvalstu ietvaros un nodrošina, ka visas nozīmīgā uzraudzītā grupā esošās uzraudzītās iestādes tiek par to pienācīgi informētas.

3.   Attiecībā uz uzraudzīto iestādi, ko ECB neinformē saskaņā ar 1. punktu, 49. panta 2. punktā minētais saraksts uzskatāms par informēšanu, ka tā klasificēta kā mazāk nozīmīga.

4.   ECB ikvienai attiecīgajai uzraudzītajai iestādei dod iespēju pirms 1. punktā minētā ECB lēmuma pieņemšanas sniegt rakstiskus paskaidrojumus.

5.   Turklāt ECB, ievērojot 39. panta 6. punktu, attiecīgajai NKI dod iespēju sniegt rakstiskus apsvērumus un paskaidrojumus, kurus ECB pienācīgi ņem vērā.

6.   Uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu klasificē kā nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu ar dienu, kad tai darīts zināms ECB lēmums par tās nozīmīguma statusu.

2.

NODAĻA

ECB tiešās uzraudzības sākums un noslēgums

45. pants

ECB tiešās uzraudzības uzsākšana

1.   ECB lēmumā norāda konkrētu datumu, kurā tā uzņemas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas, kas klasificēta kā nozīmīga, tiešu uzraudzību. ECB par to var lemt 44. panta 2. punktā minētā lēmuma ietvaros. Ievērojot 2. punktu, ECB šo savu lēmumu ikvienai attiecīgajai uzraudzītajai iestādei dara zināmu vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad tā uzņemas tiešo uzraudzību.

2.   Ja ECB uzņemas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību, pamatojoties uz to, ka ir pieprasīta vai saņemta tieša ESM publiskā finanšu palīdzība, ECB vismaz vienu nedēļu pirms dienas, kad tā uzņemas tiešo uzraudzību, informē ikvienu attiecīgo uzraudzīto iestādi par 1. punktā minēto ECB lēmumu.

3.   ECB ikvienai attiecīgajai NKI nosūta 1. punktā minētā ECB lēmuma kopiju.

4.   ECB uzņemas uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību vēlākais 12 mēnešus pēc dienas, kad ECB savu lēmumu saskaņā ar 44. panta 2. punktu paziņo šai uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai.

5.   Šā panta vajadzībām uzraudzītās grupas gadījumā ECB savu lēmumu paziņo uzraudzītajai iestādei augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistīto dalībvalstu ietvaros un nodrošina, ka visas nozīmīgā uzraudzītā grupā esošās uzraudzītās iestādes tiek pienācīgi informētas par attiecīgo termiņu.

46. pants

ECB tiešās uzraudzības noslēgšana

1.   Ja ECB nolemj, ka uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas ECB tiešā uzraudzība tiek noslēgta, ECB pieņem ECB lēmumu, kas adresēts ikvienai attiecīgajai uzraudzītajai iestādei, norādot konkrētu tiešās uzraudzības beigu datumu un tās noslēgšanas iemeslus. ECB šādu lēmumu pieņem vismaz vienu mēnesi pirms ECB tiešās uzraudzības beigu datuma. ECB šā sava lēmuma kopiju nosūta arī ikvienai attiecīgajai NKI. Attiecīgi piemēro 45. panta 5. punktu.

2.   Pirms ECB lēmuma saskaņā ar 1. punktu pieņemšanas ECB katrai attiecīgajai uzraudzītajai iestādei dod iespēju iesniegt rakstiskus paskaidrojumus.

3.   Jebkuru ECB lēmumu, kurā konkrēti norādīts uzraudzītās iestādes ECB tiešās uzraudzības beigu datums, var pieņemt vienlaikus ar lēmumu, kurā ECB šo uzraudzīto iestādi klasificē kā mazāk nozīmīgu.

47. pants

ECB tiešās uzraudzības noslēgšanas pamatojums

1.   Ja uzraudzītā iestāde klasificēta kā nozīmīga, pamatojoties uz tās a) lielumu, b) svarīgumu Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai vai c) pārrobežu darbības nozīmīgumu, vai tāpēc, ka tā ietilpst uzraudzītā grupā, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, taču ja trīs kalendāros gadus pēc kārtas ne uzraudzītā iestāde pati, ne uzraudzītā grupa, kurā tā ietilpst, neatbilst nevienam no minētajiem VUM regulas 6. panta 4. punkta kritērijiem, ECB pieņem ECB lēmumu, ar ko tā atceļ nozīmīgās uzraudzītās iestādes statusu un noslēdz šīs uzraudzītās iestādes tiešo uzraudzību.

2.   Ja uzraudzītā iestāde klasificēta kā nozīmīga, pamatojoties uz to, ka pieprasīta tieša publiskā ESM finanšu palīdzība attiecībā uz a) uzraudzīto iestādi, b) uzraudzīto grupu, kurā tā ietilpst, vai c) jebkuru citu uzraudzīto iestādi, kas ietilpst šajā grupā (taču tā nav nozīmīga citu kritēriju nozīmē), un ja šāda tiešā publiskā finanšu palīdzība ir atteikta, daļēji atmaksāta vai tiek izbeigta, ECB pieņem ECB lēmumu, ar ko atceļ nozīmīgās uzraudzītās iestādes statusu un noslēdz tiešo uzraudzību pār šo uzraudzīto iestādi. Ja tiešā publiskā finanšu palīdzība tiek atmaksāta vai izbeigta, šādu lēmumu var pieņemt vienīgi trīs kalendāros gadus pēc tiešās publiskās finanšu palīdzības pilnīgas atmaksas vai izbeigšanas.

3.   Ja uzraudzītā iestāde klasificēta kā nozīmīga, pamatojoties uz to, ka tā ir viena no trim nozīmīgākajām iesaistītās dalībvalsts kredītiestādēm, kas konstatēts saskaņā ar 65. un 66. pantu, vai tā ietilpst šādas kredītiestādes uzraudzītā grupā (bet nav nozīmīga citu kritēriju nozīmē), un ja attiecīgā uzraudzītā iestāde trīs kalendāros gadus pēc kārtas vairs nav bijusi viena no trim nozīmīgākajām iesaistītās dalībvalsts kredītiestādēm, ECB pieņem ECB lēmumu, ar ko atceļ nozīmīgās uzraudzītās iestādes statusu un noslēdz šīs uzraudzītās iestādes tiešo uzraudzību.

4.   Ja, pamatojoties uz ECB lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu, ECB veic tiešu uzraudzību pār uzraudzīto iestādi (kas nav nozīmīga citu kritēriju nozīmē) un ja pēc ECB pamatota ieskata konsekventas augstu uzraudzības standartu piemērošanas nodrošināšanai šāda tiešā uzraudzība vairs nav nepieciešama, ECB pieņem ECB lēmumu, ar ko noslēdz ECB veikto tiešo uzraudzību.

48. pants

Nenoslēgtas procedūras

1.   Ja paredzēta uzraudzības kompetences maiņa (no ECB uz NKI vai otrādi), iestāde, kuras kompetenci paredzēts izbeigt (tālāk tekstā – “iestāde, kuras kompetence beidzas”) informē iestādi, kas pārņem šo kompetenci (tālāk tekstā – “iestāde, kas uzņemas uzraudzību”), par jebkuru formāli uzsāktu uzraudzības procedūru, kurai nepieciešams lēmums. Iestāde, kuras kompetence beidzas, šo informāciju sniedz, tiklīdz tai kļuvis zināms par paredzēto kompetences maiņu. Iestāde, kuras kompetence beidzas, šo informāciju pastāvīgi atjaunina (parasti reizi mēnesī), iekļaujot jaunu informāciju par uzraudzības procedūrām. Iestāde, kas uzņemas uzraudzību, var atļaut, ka informācija tiek sniegta retāk (ja tam ir pienācīgs attaisnojums). 48. un 49. panta vajadzībām uzraudzības procedūra ir ECB uzraudzības procedūra vai NKI uzraudzības procedūra.

Ja pirms uzraudzības kompetences maiņas formāli tiek uzsākta jauna uzraudzības procedūra, par kuru nepieciešams attiecīgs lēmums, iestāde, kuras kompetence beidzas, pēc šādas procedūras uzsākšanas bez liekas kavēšanās sazinās un sadarbojas ar iestādi, kas uzņemas uzraudzību.

2.   Ja notiek uzraudzības kompetences maiņa, vēl pirms dienas, kad paredzēta uzraudzības kompetences maiņa, iestāde, kuras kompetence beidzas, veic darbības, lai noslēgtu jebkuru vēl nenoslēgtu uzraudzības procedūru, par kuru nepieciešams attiecīgs lēmums.

3.   Ja formāli uzsāktu uzraudzības procedūru, par kuru nepieciešams attiecīgs lēmums, nav iespējams noslēgt pirms uzraudzības kompetences maiņas dienas, iestāde, kuras kompetence beidzas, joprojām ir kompetenta, lai noslēgtu šādu vēl nenoslēgtu uzraudzības procedūru. Šajā nolūkā iestādei, kuras kompetence beidzas, līdz uzraudzības procedūras noslēgšanai paliek arī visas attiecīgās pilnvaras. Iestāde, kuras kompetence beidzas, saskaņā ar piemērojamām tiesību normām noslēdz attiecīgo vēl nenoslēgto uzraudzības procedūru, izmantojot tai palikušās pilnvaras. Pirms jebkura lēmuma pieņemšanas uzraudzības procedūrā, kas pirms kompetences maiņas vēl bija nenoslēgta, iestāde, kuras kompetence beidzas, par to informē iestādi, kas uzņemas uzraudzību. Tā iesniedz iestādei, kas uzņemas uzraudzību, pieņemtā lēmuma kopiju un jebkurus nozīmīgus ar šo lēmumu saistītus dokumentus.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, viena mēneša laikā no dienas, kad tā saņēmusi informāciju, kas nepieciešama, lai pabeigtu savu vērtējumu par attiecīgo formāli sākto uzraudzības procedūru, ECB pēc apspriešanās ar attiecīgo NKI var lemt par attiecīgās uzraudzības procedūras pārņemšanu. Ja nacionālajos tiesību aktos noteikts, ka pirms iepriekšējā teikumā minētā novērtēšanas termiņa beigām nepieciešams ECB lēmums, NKI sniedz ECB nepieciešamo informāciju, un īpaši nosaka konkrētu termiņu, kurā ECB būtu jāizlemj, vai tā pārņem šo procedūru. Ja ECB nolemj pārņemt uzraudzības procedūru, tā par šo savu lēmumu informē attiecīgo NKI un puses. ECB savā lēmumā norāda šādas uzraudzības procedūras pārņemšanas sekas.

5.   ECB un attiecīgā NKI sadarbojas, lai noslēgtu jebkuru vēl nenoslēgtu procedūru, un šajā nolūkā var apmainīties ar jebkādu nozīmīgu informāciju.

6.   Šis pants neattiecas uz kopējām procedūrām.

3.

NODAĻA

Uzraudzīto iestāžu saraksts

49. pants

Publicēšana

1.   ECB publicē sarakstu, norādot katras tādas uzraudzītās iestādes un uzraudzītās grupas nosaukumu, kuras tiešu uzraudzību veic ECB, uzraudzītajām iestādēm vajadzības gadījumā norādot uzraudzīto grupu, pie kurām tās pieder, kā arī attiecīgo tiešās uzraudzības tiesisko pamatu. Ja sarakstā iekļauta uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa klasificēta kā nozīmīga, pamatojoties uz lieluma kritēriju, norāda uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas aktīvu kopējo vērtību. ECB publicē arī ikvienas tādas uzraudzītās iestādes nosaukumu, kuru, lai gan tā atbilst kādam no VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem un tāpēc to varētu klasificēt kā nozīmīgu, saskaņā ar IV daļas 9. sadaļu un konkrēto apstākļu dēļ ECB tomēr uzskata par mazāk nozīmīgu, tāpēc ECB neveic tās tiešu uzraudzību.

2.   ECB publicē visu to uzraudzīto iestāžu sarakstu, kuru uzraudzību veic NKI, norādot ikvienas uzraudzītās iestādes un attiecīgās NKI nosaukumu.

3.   1. un 2. punktā minētos sarakstus publicē elektroniski; tie ir pieejami ECB interneta vietnē.

4.   1. un 2. punktā minētos sarakstus regulāri atjaunina.

3.   SADAĻA

NOZĪMĪGUMA KONSTATĒŠANA ATBILSTOŠI LIELUMAM

50. pants

Nozīmīguma konstatēšana atbilstoši lielumam

1.   To, vai uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa ir nozīmīga atbilstoši lieluma kritērijam, konstatē, izmantojot tās aktīvu kopējo vērtību.

2.   Uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu klasificē kā nozīmīgu, ja tās aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 30 mljrd. euro (tālāk tekstā – “lieluma robežvērtība”).

51. pants

Uzraudzītās iestādes nozīmīguma konstatēšanas atbilstoši lieluma kritērijam pamats

1.   Ja uzraudzītā iestāde ietilpst uzraudzītā grupā, tās aktīvu kopējo vērtību konstatē, pamatojoties uz uzraudzītās grupas prudenciālo konsolidēto pārskatu (atbilstoši stāvoklim gada beigās), kas sagatavots saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem datiem, aktīvu kopsummu konstatēt nav iespējams, aktīvu kopējo vērtību konstatē, pamatojoties uz visjaunāko revidēto konsolidēto gada finanšu pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kurus Savienībā piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (12), bet, ja šāds gada pārskats nav pieejams, – pamatojoties uz konsolidēto gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts grāmatvedības tiesību aktiem.

3.   Ja uzraudzītā iestāde neietilpst uzraudzītā grupā, tās aktīvu kopējo vērtību konstatē, pamatojoties uz tās atsevišķo prudenciālo pārskatu (atbilstoši stāvoklim gada beigās), kas sagatavots saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

4.   Ja, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem datiem, aktīvu kopsummu konstatēt nevar, aktīvu kopējo vērtību konstatē, pamatojoties uz visjaunākajiem revidētajiem gada finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar Savienībā piemērojamiem SFPS saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, bet, ja šādi gada pārskati nav pieejami, – pamatojoties uz gada pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts grāmatvedības noteikumiem.

5.   Ja uzraudzītā iestāde ir neiesaistītā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, tās aktīvu kopējo vērtību konstatē, pamatojoties uz statistiskajiem datiem, kas sniegti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) (13).

52. pants

Nozīmīguma konstatēšanas atbilstoši lieluma kritērijam pamats īpašos vai ārkārtas apstākļos

1.   Ja attiecībā uz mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestādi notikušas būtiskas ārkārtas pārmaiņas apstākļos, kas ir nozīmīgi, lai konstatētu nozīmīgumu atbilstoši lieluma kritērijam, attiecīgā NKI pārliecinās, vai joprojām ir sasniegta lieluma robežvērtība.

Ja šādas pārmaiņas notikušas attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi, ECB pārliecinās, vai joprojām ir sasniegta lieluma robežvērtība.

Būtiskas ārkārtas pārmaiņas apstākļos, kas ir nozīmīgi, lai konstatētu nozīmīgumu atbilstoši lieluma kritērijam, ir: a) divu vai vairāku kredītiestāžu apvienošanās; b) būtiskas komercdarbībā iesaistīto aktīvu daļas (uzņēmuma) pārdošana vai nodošana (pāreja); c) kredītiestādes akciju atsavināšana, kā rezultātā tā vairs neietilpst uzraudzītajā grupā; d) galīgs lēmums par uzraudzītās iestādes (vai grupas) likvidācijas procesa īstenošanu vai e) līdzīgi faktiskie apstākļi.

2.   Mazāk nozīmīga uzraudzītā iestāde (bet mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas gadījumā – mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistīto dalībvalstu ietvaros) informē attiecīgo NKI par jebkurām 1.

punktā minētajām pārmaiņām. Nozīmīgā uzraudzītā iestāde (bet nozīmīgās uzraudzītās grupas gadījumā – uzraudzītā iestāde augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistīto dalībvalstu ietvaros) informē ECB par jebkurām 1. punktā minētajām pārmaiņām

3.   Atkāpjoties no 47. panta 1.–3. punktā minētā triju gadu principa, ja iestājušies nozīmīgie apstākļi, t. sk. 1. punktā minētie, ECB saziņā ar NKI konstatē, vai ietekmētā uzraudzītā iestāde ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga, un nosaka datumu, kurā ECB vai NKI sāk tās uzraudzību.

53. pants

Konsolidētu uzņēmumu grupas

1.   Lai konstatētu nozīmīgumu atbilstoši lieluma kritērijam, uzraudzītā konsolidētu uzņēmumu grupā ieskaita uzņēmumus, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir konsolidējami prudenciālās uzraudzības vajadzībām.

2.   Lai konstatētu nozīmīgumu atbilstoši lieluma kritērijam, konsolidētu uzņēmumu uzraudzītā grupā ieskaita meitassabiedrības un filiāles neiesaistītās dalībvalstīs un trešās valstīs.

54. pants

Konsolidācijas metode

Kā konsolidācijas metodi izmanto konsolidācijas metodi, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tiek piemērota prudenciālās uzraudzības vajadzībām.

55. pants

Aktīvu kopsummas aprēķina metode

Lai konstatētu kredītiestādes nozīmīgumu, pamatojoties uz lieluma kritēriju, kā aktīvu kopējo vērtību izmanto bilances, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem sagatavota prudenciālās uzraudzības vajadzībām, aktīvu kopsummas posteni.

4.   SADAĻA

NOZĪMĪGUMA KONSTATĒŠANA ATBILSTOŠI SVARĪGUMAM SAVIENĪBAS VAI IESAISTĪTAS DALĪBVALSTS TAUTSAIMNIECĪBAI

56. pants

Valsts mēroga ekonomiskā svarīguma robežvērtība

Uzraudzītu iestādi, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī, un uzraudzītu grupu, kuras mātesuzņēmums reģistrēts iesaistītā dalībvalstī, klasificē kā nozīmīgu atbilstoši tās svarīgumam attiecīgās iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai, ja:

Formula (valsts mēroga ekonomiskā svarīguma robežvērtība)

un

A ≥ 5 mljrd. euro,

kur

A

ir aktīvu kopējā vērtība, kas par attiecīgo kalendāro gadu konstatēta saskaņā ar 51.–55. pantu, un

B

ir iekšzemes kopprodukts tirgus cenās, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (14) (EKS 2010) A pielikuma 8.89. punktā un ko Eurostat publicējis par attiecīgo kalendāro gadu.

57. pants

Nozīmīguma konstatēšanas atbilstoši svarīgumam Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai kritēriji

1.   Lai novērtētu, vai uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa ir svarīga Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai (bet ja tas tā nav 56. pantā minēto iemeslu dēļ), ECB īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

a)

uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas svarīgums konkrētām Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēm;

b)

uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas saikne ar Savienības vai iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecību;

c)

uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas kā tirgus dalībnieka un klientiem paredzētu pakalpojumu sniedzēja aizstājamība;

d)

uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas komercdarbības, organizācijas struktūras un darba procesu sarežģītība.

2.   Atbilstoši tam piemēro 52. panta 3. punktu.

58. pants

Nozīmīguma konstatēšana atbilstoši svarīgumam iesaistītās dalībvalsts tautsaimniecībai (pēc NKI lūguma)

1.   NKI var informēt ECB, ka tā uzraudzīto iestādi uzskata par nozīmīgu, pamatojoties uz tās svarīgumu iekšzemes tautsaimniecībai.

2.   ECB izvērtē NKI sniegto informāciju, pamatojoties uz 57. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.

3.   Atbilstoši tam piemēro 57. pantu.

5.   SADAĻA

NOZĪMĪGUMA KONSTATĒŠANA ATBILSTOŠI PĀRROBEŽU DARBĪBAS NOZĪMĪGUMAM

59. pants

Uzraudzītas grupas nozīmīguma konstatēšanas kritēriji atbilstoši pārrobežu darbības nozīmīgumam

1.   ECB uzraudzītu grupu var atzīt par nozīmīgu, pamatojoties uz tās pārrobežu darbību, vienīgi tad, ja uzraudzītās grupas mātesuzņēmums vairāk nekā vienā citā iesaistītā dalībvalstī izveidojis meitassabiedrību, kas ir kredītiestāde.

2.   ECB uzraudzītu grupu var atzīt par nozīmīgu, pamatojoties uz tās pārrobežu darbību, vienīgi tad, ja tās aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 5 mljrd. euro un:

a)

tās pārrobežu aktīvu īpatsvars aktīvu kopsummā pārsniedz 20 %; vai

b)

tās pārrobežu saistību īpatsvars saistību kopsummā pārsniedz 20 %.

3.   Atbilstoši tam piemēro 52. panta 3. punktu.

60. pants

Pārrobežu aktīvi un saistības

1.   Pārrobežu aktīvi uzraudzītas grupas kontekstā ir aktīvu daļa, attiecībā uz kuru darījuma partneris ir kredītiestāde vai cita juridiskā vai fiziskā persona, kas atrodas iesaistītā dalībvalstī, kurā neatrodas attiecīgās uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma galvenais birojs.

2.   Pārrobežu saistības uzraudzītas grupas kontekstā ir saistību daļa, attiecībā uz kuru darījuma partneris ir kredītiestāde vai cita juridiskā vai fiziskā persona, kas atrodas iesaistītā dalībvalstī, kurā neatrodas attiecīgās uzraudzītās grupas mātesuzņēmuma galvenais birojs.

6.   SADAĻA

NOZĪMĪGUMA KONSTATĒŠANA, PAMATOJOTIES UZ PUBLISKĀS ESM FINANŠU PALĪDZĪBAS LŪGUMU VAI SAŅEMŠANU

61. pants

Lūgums piešķirt tiešu publisko ESM finanšu palīdzību vai tās saņemšana

1.   Tiešas publiskās ESM finanšu palīdzības piešķiršanu uzraudzītajai iestādei lūdz kāds no ESM dalībniekiem, pamatojoties uz attiecīgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi 19. pantu pieņemtu ESM Valdes lēmumu par kredītiestādes tiešu rekapitalizāciju un šajā lēmumā norādītajiem tiesību aktiem (instrumentiem).

2.   Tieša publiskā finanšu palīdzība kredītiestādei ir uzskatāma par saņemtu, ja kredītiestāde šādu finanšu palīdzību ir saņēmusi, pamatojoties uz 1. punktā minēto lēmumu un tiesību aktiem (instrumentiem).

62. pants

NKI pienākums informēt ECB par varbūtēju mazāk nozīmīgas uzraudzītās iestādes lūgumu sniegt publisko finanšu palīdzību

1.   Neierobežojot 96. pantā minēto pienākumu informēt ECB par mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, NKI informē ECB, tiklīdz tai kļuvis zināms, ka mazāk nozīmīgajai uzraudzītajai iestādei varētu būt nepieciešama netieša publiskā ESM finanšu palīdzība nacionālajā līmenī un/vai publiskā ESM finanšu palīdzība.

2.   NKI savu vērtējumu par mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes finansiālo stāvokli pirms iesniegšanas ESM iesniedz ECB izskatīšanai, ja vien attaisnojamas steidzamības dēļ tas nav neiespējams.

63. pants

Tiešās uzraudzības sākšana un noslēgšana

1.   Uzraudzīto iestādi, attiecībā uz kuru ESM ir lūgta tieša publiskā finanšu palīdzība vai kura ir saņēmusi tiešu publisko ESM finanšu palīdzību, kā nozīmīgu uzraudzīto iestādi klasificē no dienas, kad tās vārdā iesniegts lūgums piešķirt tiešu publisko finanšu palīdzību.

2.   ECB lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar 2. sadaļu, norāda konkrētu datumu, kurā ECB uzņemas tiešo uzraudzību.

3.   Atbilstoši tam piemēro 52. panta 3. punktu.

64. pants

Piemērošanas mērogs

Ja tieša publiskā finanšu palīdzība tiek lūgta attiecībā uz uzraudzīto iestādi, kas ietilpst uzraudzītā grupā, visas šajā uzraudzītajā grupā ietilpstošās uzraudzītās iestādes klasificē kā nozīmīgas.

7.   SADAĻA

NOZĪMĪGUMA KONSTATĒŠANA, PAMATOJOTIES UZ TO, KA UZRAUDZĪTĀ IESTĀDE IR VIENA NO TRIM NOZĪMĪGĀKAJĀM IESAISTĪTĀS DALĪBVALSTS KREDĪTIESTĀDĒM

65. pants

Triju nozīmīgāko iesaistītās dalībvalsts kredītiestāžu konstatēšanas kritēriji

1.   Kredītiestādi vai uzraudzītu grupu klasificē kā nozīmīgu, ja tā ir viena no trim iesaistītās dalībvalsts nozīmīgākajām kredītiestādēm vai attiecīgi uzraudzītajām grupām.

2.   Lai konstatētu trīs nozīmīgākās iesaistītās dalībvalsts kredītiestādes vai uzraudzītās grupas, ECB un attiecīgā NKI saskaņā ar 50.–55. pantu ņem vērā uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas lielumu.

66. pants

Pārskatīšanas procedūra

1.   Līdz katra gada 1. oktobrim ECB attiecībā uz katru iesaistīto dalībvalsti konstatē, vai trīs kredītiestādes vai attiecīgi uzraudzītās grupas, kuru attiecīgais mātesuzņēmums reģistrēts kādā iesaistītajā dalībvalstī, ir klasificējamas kā nozīmīgas uzraudzītās iestādes.

2.   Pēc ECB lūguma NKI līdz attiecīgā gada 1. oktobrim informē ECB par trim nozīmīgākajām kredītiestādēm vai uzraudzītajām grupām, kas reģistrētas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī. NKI konstatē trīs nozīmīgākās kredītiestādes vai uzraudzītās grupas, pamatojoties uz 50.–55. pantā minētajiem kritērijiem.

3.   Attiecīgā NKI iesniedz ECB ziņojumu par katru no trim nozīmīgākajām iesaistītās dalībvalsts kredītiestādēm vai uzraudzītajām grupām, izklāstot ikviena gadījuma uzraudzības vēsturi un riska profilu, ja vien kredītiestāde vai uzraudzītā grupa jau nav klasificēta kā nozīmīga.

Pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas ECB veic attiecīgu novērtējumu. ECB var lūgt attiecīgo NKI sniegt jebkādu šim nolūkam nozīmīgu informāciju.

4.   Ja attiecīgā gada 1. oktobrī viena vai vairākas no trim nozīmīgākajām iesaistītās dalībvalsts kredītiestādēm vai uzraudzītajām grupām nav klasificētas kā nozīmīgas uzraudzītās iestādes, ECB pieņem 2. sadaļā paredzēto lēmumu attiecībā uz katru no trim nozīmīgākajām kredītiestādēm vai uzraudzītajām grupām, kas nav klasificētas kā nozīmīgas.

5.   Atbilstoši tam piemēro 52. panta 3. punktu.

8.   SADAĻA

ECB LĒMUMS PAR MAZĀK NOZĪMĪGAS UZRAUDZĪTĀS IESTĀDES TIEŠU UZRAUDZĪBU SASKAŅĀ AR VUM REGULAS 6. PANTA 5. PUNKTA B) APAKŠPUNKTU

67. pants

Kritēriji ECB lēmuma pieņemšanai saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu

1.   Saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu ECB jebkurā laikā var pieņemt ECB lēmumu par mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas tiešās uzraudzības veikšanu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

2.   Pirms 1. punktā minētā ECB lēmuma pieņemšanas ECB inter alia ņem vērā jebkuru no šādiem faktoriem:

a)

vai mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde vai mazāk nozīmīgā uzraudzītā grupa gandrīz atbilst vienam no VUM regulas 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem;

b)

mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas saikne ar citām kredītiestādēm;

c)

vai mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde ir tādas uzraudzītās iestādes meitassabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas neiesaistītā dalībvalstī vai trešā valstī un kura ir nodibinājusi vienu vai vairākas meitassabiedrības (arī kredītiestādes) un vai tā iesaistītajā dalībvalstī ir izveidojusi vienu vai vairākas filiāles, no kurām viena vai vairākas ir nozīmīgas;

d)

NKI nav ievērojusi ECB norādījumus;

e)

NKI nav ievērojusi VUM regulas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētos tiesību aktus;

f)

mazāk nozīmīgā uzraudzītā iestāde lūgusi vai saņēmusi netiešu finanšu palīdzību no EFSF vai ESM.

68. pants

VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētā ECB lēmuma (pēc NKI lūguma) sagatavošanas procedūra

1.   ECB pēc NKI lūguma novērtē, vai nepieciešams saskaņā ar VUM regulu veikt mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas tiešu uzraudzību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

2.   NKI savā lūgumā norāda: a) tās mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās grupas nosaukumu, attiecībā uz kuru NKI uzskata par nepieciešamu ECB tiešo uzraudzību un b) iemeslu, kāpēc augstu uzraudzības standartu konsekventas piemērošanas nodrošināšanai nepieciešama mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas ECB uzraudzība.

3.   NKI savam lūgumam pievieno ziņojumu, kurā izklāstīta attiecīgās mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas uzraudzības vēsture un riska profils.

4.   Ja ECB neatbalsta NKI lūgumu, tā pirms sava galīgā novērtējuma, vai nepieciešama mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas ECB uzraudzība, apspriežas ar attiecīgo NKI, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

5.   Ja ECB nolemj, ka augstu uzraudzības standartu konsekventas piemērošanas nodrošināšanai nepieciešama mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas ECB tiešā uzraudzība, tā pieņem 2. sadaļā paredzēto ECB lēmumu.

69. pants

VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktā paredzētā ECB lēmuma (pēc savas iniciatīvas) sagatavošanas procedūra

1.   ECB var lūgt NKI ziņojumu, kurā izklāstīta mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas uzraudzības vēsture un riska profils. ECB norāda šāda ziņojuma iesniegšanas termiņu.

2.   ECB pirms sava galīgā novērtējuma par mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas ECB uzraudzības nepieciešamību apspriežas ar NKI, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

3.   Ja ECB nolemj, ka augstu uzraudzības standartu konsekventas piemērošanas nodrošināšanai nepieciešama mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai mazāk nozīmīgās uzraudzītās grupas ECB tiešā uzraudzība, tā pieņem 2. sadaļā paredzēto ECB lēmumu.

9.   SADAĻA

APSTĀKĻI, KAS VAR ATTAISNOT UZRAUDZĪTĀS IESTĀDES KLASIFIKĀCIJU KĀ MAZĀK NOZĪMĪGU NEATKARĪGI NO ATBILSTĪBAS NOZĪMĪGUMA KRITĒRIJIEM

70. pants

Apstākļi, kas attaisno nozīmīgās uzraudzītās iestādes klasifikāciju kā mazāk nozīmīgu

1.   Īpaši apstākļi, kas minēti VUM regulas 6. panta 4. punkta otrajā un piektajā daļā (tālāk tekstā – “īpašie apstākļi”), ir konkrēti un faktiski pastāvoši apstākļi, kuros nav atbilstoši uzraudzīto iestādi klasificēt kā nozīmīgu, ņemot vērā VUM regulas mērķus un principus un īpaši nepieciešamību nodrošināt augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

2.   Terminu “īpašie apstākļi” interpretē šauri.

71. pants

Īpašo apstākļu pastāvēšanas novērtējums

1.   To, vai pastāv īpašie apstākļi, kas attaisno citos apstākļos par nozīmīgu uzskatāmas uzraudzītās iestādes klasifikāciju kā mazāk nozīmīgu, konstatē katrā konkrētā gadījumā par attiecīgo uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, bet ne attiecībā uz uzraudzīto iestāžu kategoriju.

2.   Atbilstoši tam piemēro 40. pantu.

3.   Atbilstoši tam piemēro arī 44.–46., 48. un 49. pantu. ECB lēmumā norāda iemeslus, kas tai ļauj izdarīt secinājumus par īpašo apstākļu pastāvēšanu.

72. pants

Pārskatīšana

1.   ECB ar attiecīgās NKI atbalstu vismaz reizi gadā pārbauda, vai attiecībā uz uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, kas īpašo apstākļu dēļ klasificēta kā mazāk nozīmīga, joprojām pastāv īpašie apstākļi.

2.   Attiecīgā uzraudzītā iestāde sniedz jebkādu ECB pieprasītu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami 1. punktā minētās pārskatīšanas veikšanai.

3.   Ja ECB uzskata, ka īpašie apstākļi vairs nepastāv, tā pieņem attiecīgajai uzraudzītajai iestādei adresētu ECB lēmumu, ar kuru atzīts, ka tā klasificēta kā nozīmīga un ka īpašie apstākļi vairs nepastāv.

4.   Atbilstoši tam piemēro IV daļas 2. sadaļu.

V   DAĻA

KOPĒJĀS PROCEDŪRAS

1.   SADAĻA

SADARBĪBA SAISTĪBĀ AR LŪGUMU IZSNIEGT KREDĪTIESTĀDEI ATĻAUJU SĀKT KOMERCDARBĪBU

73. pants

ECB informēšana attiecībā uz lūgumu izsniegt kredītiestādei atļauju sākt komercdarbību

1.   NKI, kas saņem pieteikumu, kurā lūgta atļauja sākt tādas kredītiestādes komercdarbību, kuru paredzēts reģistrēt iesaistītajā dalībvalstī, 15 (piecpadsmit) darbdienu laikā informē ECB par šāda pieteikuma saņemšanu.

2.   NKI informē ECB arī par termiņu, līdz kuram saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem jāpieņem lēmums par pieteikumu un par to jāinformē pieteicējs.

3.   Ja pieteikums ir nepilnīgs, NKI pēc savas iniciatīvas vai pēc ECB lūguma pieprasa no pieteicēja nepieciešamo papildinformāciju. NKI 15 darbdienu laikā pēc šādas papildinformācijas saņemšanas to nosūta ECB.

74. pants

Pieteikuma NKI novērtējums

NKI, kurai iesniegts pieteikums, novērtē, vai pieteicējs atbilst visiem piemērojamos NKI dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

75. pants

NKI lēmums par pieteikuma noraidīšanu

NKI noraida pieteikumu, kas neatbilst piemērojamos NKI dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, un lēmuma kopiju nosūta ECB.

76. pants

NKI lēmuma par atļauju sākt kredītiestādes komercdarbību projekts

1.   Ja NKI ir pārliecinājusies, ka pieteikums atbilst visiem piemērojamos nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, tā sagatavo lēmuma par ECB atļauju pieteicējam sākt kredītiestādes komercdarbību projektu (tālāk tekstā – “lēmuma par atļauju projekts”).

2.   NKI nodrošina, ka ECB un pieteicējs par lēmuma par atļauju projektu tiek informēti vismaz 20 darbdienu pirms vēlākā iespējamā piemērojamos nacionālajos tiesību aktos paredzētā izvērtēšanas termiņa beigām.

3.   NKI var ierosināt lēmuma par atļauju projektā iekļaut nacionālajos tiesību aktos un Savienības tiesību aktos paredzētus ieteikumus, nosacījumus un/vai ierobežojumus. Šādos gadījumos NKI ir atbildīga par to, vai un kā tiek novērtēta atbilstība nosacījumiem un/vai ierobežojumiem.

77. pants

Pieteikuma ECB vērtējums un pieteicēja uzklausīšana

1.   ECB izvērtē pieteikumu, pamatojoties uz piemērojamos Savienības tiesību aktos paredzētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem. Ja ECB uzskata, ka šie nosacījumi nav ievēroti, tā saskaņā ar 31. pantu dod pieteicējam iespēju sniegt rakstiskus paskaidrojumus par vērtējumam nozīmīgajiem faktiskajiem apstākļiem, kā arī iebildumiem.

2.   Ja nepieciešama apspriede klātienē, kā arī citos attaisnotos gadījumos ECB saskaņā ar VUM regulas 14. panta 3. punktu var pagarināt maksimālo termiņu, kurā jāpieņem lēmums par pieteikumu. Pieteicēju par šādu pagarinājumu informē saskaņā ar šīs regulas 35. pantu.

78. pants

ECB lēmums par pieteikumu

1.   Ja saskaņā ar 77. panta 2. punktu nav pieņemts lēmums par maksimālā termiņa pagarināšanu, ECB pieņem lēmumu par NKI lēmuma par atļauju projektu 10 darbdienu laikā. Tā var atbalstīt šādu lēmuma par atļauju projektu, tādējādi piekrītot atļaujas izsniegšanai, vai arī pret to iebilst.

2.   ECB pieņem lēmumu, pamatojoties uz savu vērtējumu par pieteikumu, lēmuma par atļauju projektu un paskaidrojumiem, kas sniegti saskaņā ar 77. pantu.

3.   Ja ECB nepieņem lēmumu 1. punktā norādītajā termiņā, NKI sagatavoto atļaujas lēmuma projektu uzskata par pieņemtu.

4.   ECB pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja pieteicējs atbilst visiem piemērojamos Savienības tiesību aktos un dalībvalsts, kurā pieteicējs ir reģistrēts, tiesību aktos paredzētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

5.   Lēmums par atļaujas izsniegšanu attiecas uz pieteicēja darbību kredītiestādes statusā saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem, neierobežojot papildu prasības, kas piemērojamos nacionālajos tiesību aktos noteiktas attiecībā uz atļaujas izsniegšanu citādas darbības veikšanai, kas nav ne noguldījumu vai citādu atmaksājamu naudas līdzekļu piesaistīšana no iedzīvotājiem, ne kredītu izsniegšana savā vārdā.

79. pants

Atļaujas spēkā neesamības procedūra

Atļauja zaudē spēku Direktīvas 2013/36/ES 18. panta a) punktā minētajos gadījumos, ja tas paredzēts piemērojamos nacionālajos tiesību aktos. NKI informē ECB par katru gadījumu, kurā atļauja zaudē spēku. ECB to, ka atļauja zaudējusi spēku, publicē saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem pēc tam, kad tā informējusi attiecīgo NKI un attiecīgo uzraudzīto iestādi.

2.   SADAĻA

SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ ATĻAUJAS ATSAUKŠANU

80. pants

NKI priekšlikums par atļaujas atsaukšanu

1.   Ja attiecīgā NKI uzskata, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem nepieciešams pilnīgi vai daļēji atsaukt kredītiestādei izsniegtu atļauju (t. sk. pēc pašas kredītiestādes lūguma), tā iesniedz ECB lēmuma par atļaujas atsaukšanu projektu (tālāk tekstā – “lēmuma par atsaukšanu projekts”) un lēmuma pieņemšanai nozīmīgus pamatojuma dokumentus.

2.   NKI koordinē sadarbību ar nacionālo iestādi, kas ir pilnvarota īstenot kredītiestāžu noregulējumu, (tālāk tekstā – “noregulējuma nacionālā iestāde”) attiecībā uz lēmuma projektu par atsaukšanu, kas ir nozīmīgs noregulējuma nacionālajai iestādei.

81. pants

ECB vērtējums par lēmuma par atsaukšanu projektu

1.   ECB lēmuma par atsaukšanu projektu izvērtē bez liekas kavēšanās. Tā īpaši ņem vērā NKI norādītos steidzamības iemeslus.

2.   Atbilstoši tam piemēro 31. pantā paredzētās tiesības tikt uzklausītam.

82. pants

ECB vērtējums pēc savas iniciatīvas un konsultācijas ar NKI

1.   Ja ECB kļūst zināmi apstākļi, kas var attaisnot atļaujas atsaukšanu, tā pēc savas iniciatīvas novērtē, vai saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem atļauja jāatsauc.

2.   ECB jebkurā laikā var konsultēties ar attiecīgo NKI. Ja ECB ir paredzējusi atsaukt atļauju, tā vismaz 25 darbdienas pirms dienas, kad paredzēts pieņemt lēmumu, konsultējas ar tās dalībvalsts NKI, kurā kredītiestāde reģistrēta. Attaisnotos steidzamības gadījumos konsultācijām atvēlēto laiku var saīsināt līdz piecām darbdienām.

3.   Ja ECB paredzējusi atsaukt atļauju, tā informē attiecīgo NKI par kredītiestādes sniegtajiem paskaidrojumiem. Attiecībā uz kredītiestādi piemēro 31. pantā paredzētās tiesības tikt uzklausītam.

4.   ECB koordinē sadarbību ar noregulējuma nacionālo iestādi attiecībā uz priekšlikumu atsaukt atļauju saskaņā ar VUM regulas 14. panta 5. punktu. ECB tūlīt pēc sazināšanās ar noregulējuma nacionālo iestādi informē NKI.

83. pants

ECB lēmums par atļaujas atsaukšanu

1.   ECB bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu par atļaujas atsaukšanu. Ar savu lēmumu tā attiecīgo lēmuma par atsaukšanu projektu var atbalstīt vai noraidīt.

2.   Pieņemot lēmumu, ECB ņem vērā visu minēto: a) savu vērtējumu par atsaukšanu attaisnojošiem apstākļiem; b) attiecīgā gadījumā NKI sagatavoto lēmuma par atsaukšanu projektu; c) konsultācijas ar attiecīgo NKI un, ja NKI nav noregulējuma nacionālā iestāde, ar attiecīgo noregulējuma nacionālo iestādi (tālāk tekstā abas kopā sauktas – “nacionālās iestādes”); un d) paskaidrojumus, kurus kredītiestāde sniegusi saskaņā ar 81. panta 2. punktu un 82. panta 3. punktu.

3.   Ja attiecīgā noregulējuma nacionālā iestāde neiebilst pret atļaujas atsaukšanu vai ja ECB konstatē, ka nacionālās iestādes nav īstenojušas atbilstošus finanšu stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamus pasākumus, ECB pieņem lēmumu arī 84. pantā minētajos gadījumos.

84. pants

Nacionālo iestāžu veiktu noregulējuma pasākumu procedūra

1.   Ja noregulējuma nacionālā iestāde iebilst pret ECB nodomu atsaukt atļauju, ECB un noregulējuma nacionālā iestāde vienojas par laikposmu, kura ietvaros ECB atturas no atļaujas atsaukšanas. ECB par to informē NKI tūlīt pēc sazināšanās ar noregulējuma nacionālo iestādi šādas vienošanās nolūkā.

2.   Pēc šādi saskaņotā laikposma ECB konstatē, vai, ņemot vērā starplaikā sasniegto, tā vēlas turpināt atļaujas atsaukšanas procedūru vai arī pagarināt šo laikposmu saskaņā ar VUM regulas 14. panta 6. punktu. ECB konsultējas ar attiecīgo NKI un noregulējuma nacionālo iestādi (ja tā nav pati NKI). NKI informē ECB par nacionālo iestāžu īstenotajiem pasākumiem un iespējamo atsaukšanas seku novērtējumu.

3.   Ja noregulējuma nacionālā iestāde neiebilst pret atļaujas atsaukšanu vai ja ECB konstatē, ka nacionālās iestādes nav īstenojušas atbilstošus finanšu stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamus pasākumus, piemēro 83. pantu.

3.   SADAĻA

SADARBĪBA SAISTĪBĀ AR BŪTISKAS LĪDZDALĪBAS IEGĀDI

85. pants

NKI informēšana par būtiskas līdzdalības iegādi

1.   NKI, kas saņem informāciju par nodomu iegādāties būtisku līdzdalību kredītiestādē, kas reģistrēta šajā iesaistītajā dalībvalstī, par to informē ECB ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc apliecinājuma saņemšanas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 22. panta 2. punktu.

2.   NKI informē ECB, ja tai nepieciešams apturēt vērtēšanai atvēlēto laiku, jo tai pieprasīta papildinformācija. NKI šādu papildu informāciju nosūta ECB piecu darbadienu laikā pēc tās saņemšanas.

3.   NKI informē ECB arī par termiņu, kurā saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem pieteicējam jādara zināms lēmums par iebildumiem (ja tādi ir) pret būtiskas līdzdalības iegādi.

86. pants

Iespējamas iegādes vērtējums

1.   NKI, kas tiek informēta par nodomu iegādāties būtisku līdzdalību kredītiestādē, novērtē, vai iecerētā iegāde atbilst visiem piemērojamos Savienības un nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Pēc šāda novērtējuma NKI sagatavo lēmuma projektu, kurā ECB iebilst vai attiecīgi neiebilst pret šādu iegādi.

2.   NKI lēmuma projektu par to, vai tā iebilst vai neiebilst pret iegādi, iesniedz ECB vismaz 15 darbdienu pirms piemērojamos Savienības tiesību aktos paredzētā novērtēšanas termiņa beigām.

87. pants

ECB lēmums attiecībā uz iecerētu iegādi

ECB lēmumu par to, vai tā iebilst vai neiebilst pret iegādi, pieņem, pamatojoties uz savu vērtējumu par iecerēto iegādi un NKI sagatavoto lēmuma projektu. Atbilstoši tam piemēro 31. pantā paredzētās tiesības tikt uzklausītam.

4.   SADAĻA

INFORMĒŠANA PAR KOPĒJO PROCEDŪRU LĒMUMIEM

88. pants

Lēmumu paziņošanas procedūras

1.   ECB, ievērojot 35. pantu, bez liekas kavēšanās informē puses par šādiem lēmumiem:

a)

ECB lēmums par kredītiestādes atļaujas atsaukšanu;

b)

ECB lēmums par nodomu iegādāties būtisku līdzdalību kredītiestādē.

2.   ECB bez liekas kavēšanās informē attiecīgo NKI par šādiem lēmumiem:

a)

ECB lēmums par pieteikumu izsniegt kredītiestādes atļauju;

b)

ECB lēmums par kredītiestādes atļaujas atsaukšanu;

c)

ECB lēmums par nodomu iegādāties būtisku līdzdalību kredītiestādē.

3.   NKI informē pieteicēju, kas lūdzis izsniegt atļauju, par šādiem lēmumiem:

a)

lēmuma par atļaujas izsniegšanu projekts;

b)

NKI lēmums noraidīt lūgumu izsniegt atļauju (ja pieteicējs neatbilst piemērojamos nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem);

c)

ECB lēmums par iebildumiem pret a) apakšpunktā minēto lēmuma par atļaujas izsniegšanu projektu;

d)

ECB lēmums par atļaujas izsniegšanu.

4.   NKI informē attiecīgo noregulējuma nacionālo iestādi par ECB lēmumu par kredītiestādes atļaujas atsaukšanu.

5.   ECB paziņo Eiropas Banku iestādei (EBI) par katru ECB lēmumu piešķirt vai atsaukt kredītiestādes atļauju, kā arī par katru gadījumu, kad atļauja zaudē spēku. Paziņojumā ECB norāda lēmuma par atļaujas atsaukšanu vai atļaujas spēka zaudēšanu iemeslus.

VI   DAĻA

NOZĪMĪGO UZRAUDZĪTO IESTĀŽU UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRAS

1.   SADAĻA

NOZĪMĪGO UZRAUDZĪTO IESTĀŽU UZRAUDZĪBA UN NKI SNIEGTAIS ATBALSTS

89. pants

Nozīmīgo uzraudzīto iestāžu uzraudzība

ECB, veicot nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiešu uzraudzību, ievēro II daļā izklāstītās procedūras, īpaši tās, kuras attiecas uz kopējo uzraudzības komandu uzdevumiem un sastāvu.

90. pants

NKI atbalsts ECB

1.   NKI atbalsta ECB tās uzdevumu īstenošanā, ievērojot VUM regulā un šajā regulā izklāstītos nosacījumus, un īpaši veic šādas darbības:

a)

saskaņā ar 91. pantu sagatavo un iesniedz ECB lēmuma projektus attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, kas reģistrētas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī;

b)

palīdz ECB sagatavot un izpildīt tiesību aktus saistībā ar VUM regulā ECB uzticēto uzdevumu veikšanu, t. sk. palīdz veikt pārbaudes darbības un nozīmīgās uzraudzītās iestādes stāvokļa ikdienas novērtēšanu;

c)

palīdz ECB tās lēmumu izpildē, nepieciešamības gadījumā izmantojot VUM regulas 9. panta 1. punkta trešajā daļā un 11. panta 2. punktā minētās pilnvaras.

2.   NKI, sniedzot atbalstu ECB, ievēro ECB norādījumus attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm.

91. pants

NKI sagatavotu lēmuma projektu izskatīšana ECB

1.   ECB, ievērojot VUM regulas 6. panta 3. punktu un 6. panta 7. punkta b) apakšpunktu, var lūgt NKI sagatavot un iesniegt tai izskatīšanai lēmuma projektu saistībā ar VUM regulas 4. pantā minēto uzdevumu īstenošanu.

Lūgumā norāda lēmuma projekta iesniegšanas termiņu.

2.   Izskatīšanai ECB paredzētu lēmuma projektu attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi NKI pēc savas iniciatīvas var iesniegt ar kopējās uzraudzības komandas starpniecību.

92. pants

Informācijas apmaiņa

ECB un NKI bez liekas kavēšanās apmainās ar informāciju par nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, ja ir nopietnas norādes, ka vairs nevar paļauties uz to, ka šīs nozīmīgās uzraudzītās iestādes pildīs saistības pret saviem kreditoriem un, īpaši, vairs nevar sniegt nodrošinājumu attiecībā uz tām uzticētajiem noguldītāju aktīviem, vai ja pastāv nopietnas bažas par apstākļiem, kas varētu likt konstatēt, ka attiecīgā kredītiestāde nespēj atmaksāt noguldījumus, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (15) 1. panta 3. punkta i) apakšpunktā. ECB un NKI apmainās ar informāciju pirms lēmuma par šādu konstatējumu.

2.   SADAĻA

KREDĪTIESTĀŽU VADĪTĀJIEM IZVIRZĪTĀS ATBILSTĪBAS UN PIEMĒROTĪBAS PRASĪBAS

93. pants

Nozīmīgo uzraudzīto iestāžu vadītāju piemērotības novērtējums

1.   Lai nodrošinātu, ka iestādes ievieš stabilu pārvaldības kārtību, un neierobežojot piemērojamos Savienības un nacionālos tiesību aktus un V daļu, nozīmīgā uzraudzītā iestāde informē attiecīgo NKI par savu pārvaldes institūciju, kuras veic vadības un uzraudzības funkcijas (tālāk tekstā – “vadītāji”), sastāva pārmaiņām Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunkta un 3. panta 2. punkta izpratnē, t. sk. par vadītāju pilnvaru termiņa pagarināšanu. Attiecīgā NKI bez liekas kavēšanās informē ECB par šādām pārmaiņām, norādot termiņu, kurā saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem jāpieņem un jādara zināms attiecīgs lēmums.

2.   Lai novērtētu nozīmīgo uzraudzīto iestāžu vadītāju piemērotību, ECB var izmantot piemērojamos Savienības un nacionālajos tiesību aktos paredzētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras.

94. pants

Pastāvīgā vadītāju piemērotības pārbaude

1.   Nozīmīgā uzraudzītā iestāde bez liekas kavēšanās informē attiecīgo NKI par jauniem apstākļiem vai ziņām, kas varētu ietekmēt sākotnējo piemērotības novērtējumu vai vadītāja piemērotību, tiklīdz šie apstākļi vai ziņas kļūst zināmi uzraudzītajai iestādei vai attiecīgajam vadītājam. Attiecīgā NKI bez liekas kavēšanās informē ECB par šādiem jauniem apstākļiem vai ziņām.

2.   ECB, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem jaunajiem apstākļiem vai ziņām vai ja pašai ECB kļūst zināmi jauni apstākļi vai ziņas, kas var ietekmēt vadītāja sākotnējo novērtējumu vai vadītāja piemērotību, var ierosināt veikt jaunu novērtējumu. Tādā gadījumā ECB lemj par atbilstošām piemērojamos Savienības un nacionālajos tiesību aktos paredzētām darbībām un bez liekas kavēšanās par šādām darbībām informē attiecīgo NKI.

3.   SADAĻA

CITAS PROCEDŪRAS, KO IZMANTO NOZĪMĪGĀS UZRAUDZĪTĀS IESTĀDES

95. pants

Nozīmīgo uzraudzīto iestāžu lūgumi, paziņojumi un pieteikumi

1.   Neierobežojot iepriekš šajā regulā, īpaši V daļā, izklāstītās procedūras un parasto mijiedarbību ar attiecīgo NKI, nozīmīgā uzraudzītā iestāde adresē ECB ikvienu lūgumu, paziņojumu vai pieteikumu saistībā ar ECB uzticēto uzdevumu īstenošanu.

2.   ECB jebkuru šādu lūgumu, paziņojumu vai pieteikumu dara zināmu attiecīgajai NKI; ECB var lūgt NKI saskaņā ar 91. pantu sagatavot lēmuma projektu.

3.   Ja salīdzinājumā ar atļauju, kas izsniegta, pamatojoties uz sākotnējo lūgumu, paziņojumu vai pieteikumu, notikušas būtiskas pārmaiņas, nozīmīgā uzraudzītā iestāde saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru adresē ECB jaunu lūgumu, paziņojumu vai pieteikumu.

VII   DAĻA

MAZĀK NOZĪMĪGO UZRAUDZĪTO IESTĀŽU UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRAS

1.   SADAĻA

ECB INFORMĒŠANA PAR BŪTISKĀM NKI UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRĀM UN BŪTISKIEM UZRAUDZĪBAS LĒMUMA PROJEKTIEM

96. pants

Mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās

Neierobežojot 62. panta piemērošanu, NKI informē ECB par mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes finansiālā stāvokļa strauju un ievērojamu pasliktināšanos, īpaši, ja tās dēļ varētu tikt lūgta tieša vai netieša ESM finanšu palīdzība.

97. pants

ECB informēšana par būtiskām NKI uzraudzības procedūrām

1.   Lai ECB varētu īstenot VUM regulas 6. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteikto finanšu sistēmas darbības pārraudzību, NKI iesniedz ECB informāciju par būtiskām mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu NKI uzraudzības procedūrām. ECB nosaka vispārīgus kritērijus, īpaši ņemot vērā riska situāciju un attiecīgās mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes iespējamo ietekmi uz iekšzemes finanšu sistēmu, pēc kuriem konstatē, kāda informācija un par kurām mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm tiek nosūtīta. NKI šādu informāciju sniedz pirms vai – attaisnotos steidzamības gadījumos – vienlaikus ar procedūras sākšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās būtiskās NKI uzraudzības procedūras ir:

a)

mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu valdes locekļu atbrīvošana no amata un īpaši pilnvarotu personu iecelšana, lai pārņemtu mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu vadību; un

b)

procedūras, kas būtiski ietekmē mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi.

3.   Papildus informācijas sniegšanas prasībām, ko ECB noteikusi saskaņā ar šo pantu, ECB var jebkurā laikā lūgt NKI informāciju par to uzdevumu izpildi attiecībā uz mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm.

4.   Papildus ECB saskaņā ar šo pantu noteikto informācijas sniegšanas prasību ievērošanai NKI pēc savas iniciatīvas informē ECB par jebkuru citu NKI uzraudzības procedūru:

a)

kuru NKI uzskata par būtisku; vai

b)

kura var negatīvi ietekmēt VUM reputāciju.

5.   Ja ECB lūdz NKI papildus izvērtēt būtisku NKI uzraudzības procedūru, tā šādā lūgumā konkrēti norāda to interesējošos aspektus. ECB un NKI nodrošina, ka otrai pusei atvēlēts pietiekams laiks, lai procedūra un VUM kopumā varētu darboties efektīvi.

98. pants

NKI paziņojums ECB par būtiska uzraudzības lēmuma projektu

1.   Lai ECB varētu īstenot VUM regulas 6. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteikto sistēmas darbības pārraudzību, NKI iesniedz ECB 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem atbilstošu uzraudzības lēmuma projektu attiecībā uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi, par kuru ECB, balstoties uz vispārīgiem ECB noteiktiem kritērijiem par riska situāciju un iespējamo ietekmi uz iekšzemes finanšu sistēmu, vēlas saņemt informāciju.

2.   Ievērojot 1. punkta noteikumus, uzraudzības lēmumu projektus nosūta uz ECB vēl pirms to nosūtīšanas mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, ja vien šādi lēmumi:

a)

attiecas uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu valdes locekļu atbrīvošanu no amata vai īpaši pilnvarotu personu iecelšanu; vai

b)

būtiski ietekmē mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi.

3.   Papildus 1. un 2. punktā izklāstīto informācijas sniegšanas prasību ievērošanai NKI nosūta uz ECB jebkuru citu uzraudzības lēmuma projektu:

a)

par ko tās vēlas noskaidrot ECB viedokli; vai

b)

kas var negatīvi ietekmēt VUM reputāciju.

4.   NKI lēmuma projektu, kas atbilst 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem un kas tāpēc uzskatāms par būtiska uzraudzības lēmuma projektu, nosūta ECB vismaz 10 dienu pirms paredzētās lēmuma pieņemšanas dienas. ECB savu viedokli par šo lēmuma projektu pauž pienācīgu laiku pirms paredzētās lēmuma pieņemšanas dienas. Steidzamos gadījumos lēmumu par to, kas ir pienācīgs laiks 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem atbilstoša lēmuma projekta nosūtīšanai ECB, pieņem attiecīgā NKI.

2.   SADAĻA

NKI EX POST PĀRSKATA IESNIEGŠANA ECB PAR MAZĀK NOZĪMĪGAJĀM UZRAUDZĪTAJĀM IESTĀDĒM

99. pants

Vispārīgs NKI pienākums informēt ECB

1.   Lai ECB dotu iespēju īstenot VUM regulas 6. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteikto VUM darbības pārraudzību un neierobežojot 1. nodaļas piemērošanu, ECB var pieprasīt, lai NKI regulāri informē ECB par tās īstenotajiem pasākumiem un VUM regulas 6. panta 6. punktā noteikto uzdevumu veikšanas gaitu. ECB reizi gadā informē NKI par mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu kategorijām un par nepieciešamās informācijas būtību.

2.   Prasības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, neierobežo ECB tiesības attiecībā uz mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm izmantot VUM regulas 10.–13. pantā minētās pilnvaras.

100. pants

NKI ziņojumu ECB biežums un saturs

NKI, ievērojot ECB noteiktās prasības, iesniedz ECB gada pārskatu par mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām grupām vai mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu kategorijām.

VIII   DAĻA

ECB, NKI UN NNI SADARBĪBA MAKROPRUDENCIĀLO UZDEVUMU UN INSTRUMENTU JOMĀ

1.   SADAĻA

MAKROPRUDENCIĀLO INSTRUMENTU DEFINĪCIJA

101. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Šīs daļas vajadzībām makroprudenciālie instrumenti ir:

a)

kapitāla rezerve Direktīvas 2013/36/ES 130.–142. panta izpratnē;

b)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantā noteiktie pasākumi attiecībā uz kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju darbībai iekšzemē, vai šādu kredītiestāžu apakškopu;

c)

citi NNI vai NKI veiktie pasākumi, kuru nolūks ir to sistēmisko jeb makroprudenciālo risku risināšana, kuri noteikti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES un uz kuriem attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajos konkrētajos gadījumos attiecas tajās noteiktās procedūras.

2.   Neierobežojot VUM regulas 22. panta piemērošanu attiecībā uz atsevišķām uzraudzītajām iestādēm adresētiem lēmumiem, VUM regulas 5. panta 1. un 2. punktā minētās makroprudenciālās procedūras nav uzskatāmas par ECB vai NKI uzraudzības procedūrām šīs regulas izpratnē.

102. pants

ECB izmantotie makroprudenciālie instrumenti

ECB saskaņā ar šo regulu, kā arī VUM regulas 5. panta 2. punktu un 9. panta 2. punktu izmanto 101. pantā minētos makroprudenciālos instrumentus un, ja makroprudenciālie instrumenti noteikti arī kādā direktīvā, kuru paredzēts ieviest nacionālajos tiesību aktos. Ja NNI nenosaka rezerves likmi, tas neliedz ECB noteikt prasības par rezervi saskaņā ar šo regulu un VUM regulas 5. panta 2. punktu.

2.   SADAĻA

PROCESUĀLĀS NORMAS PAR MAKROPRUDENCIĀLO INSTRUMENTU IZMANTOŠANU

103. pants

Par makroprudenciālajiem instrumentiem atbildīgo NKI un NNI saraksts

ECB no iesaistīto dalībvalstu NKI un NNI iegūst informāciju par iestādēm, kas norīkotas izmantot attiecīgos 101. pantā minētos makroprudenciālos instrumentus, un makroprudenciālajiem instrumentiem, kurus šīs iestādes var izmantot.

104. pants

Informācijas apmaiņa un sadarbība NKI (NNI) izmantoto makroprudenciālo instrumentu jomā

1.   Saskaņā ar VUM regulas 5. panta 1. punktu attiecīgā NKI vai NNI, kas paredzējusi izmantot šādus instrumentus, 10 darbdienu pirms šāda lēmuma pieņemšanas par savu nodomu informē ECB. Neatkarīgi no tā, ja NKI vai NNI paredzējusi izmantot makroprudenciālo instrumentu, tā pēc iespējas drīz informē ECB par to, kādus finanšu sistēmas makroprudenciālos jeb sistēmiskos riskus tā konstatējusi, un, ja iespējams, sniedz detalizētu paredzētā instrumenta aprakstu. Šāda informācija pēc iespējas ietver konkrētas ziņas par paredzēto instrumentu, t. sk. datumu, kurā paredzēts sākt tā izmantošanu.

2.   NKI vai NNI par savu nodomu informē ECB.

3.   Ja ECB iebilst pret NKI vai NNI paredzēto instrumentu, tā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmusi informāciju par NKI vai NNI nodomu, dara zināmu savu iebildumu pamatojumu. Šādus iebildumus un to pamatojumu noformē rakstiski. NKI vai NNI pirms sava lēmuma pieņemšanas pienācīgi apsver ECB izklāstīto pamatojumu.

105. pants

Informācijas apmaiņa un sadarbība ECB izmantoto makroprudenciālo instrumentu jomā

1.   Saskaņā ar VUM regulas 5. panta 2. punktu, ja ECB pēc savas iniciatīvas vai pēc NKI vai attiecīgi NNI ierosinājuma paredz piemērot stingrākas kapitāla rezerves prasības vai piemērot stingrākus pasākumus attiecībā uz sistēmiskajiem jeb makroprudenciālajiem riskiem, tā cieši sadarbojas ar attiecīgās dalībvalsts NNI un 10 darbdienu pirms šāda lēmuma pieņemšanas par savu nodomu informē NKI vai NNI. Neatkarīgi no tā, ja ECB paredzējusi kredītiestādes līmenī piemērot stingrākas kapitāla rezerves prasības vai piemērot stingrākus pasākumus attiecībā uz sistēmiskajiem jeb makroprudenciālajiem riskiem gadījumos, kas konkrēti paredzēti Savienības tiesību aktos, tā, ievērojot Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES izklāstītās procedūras, pēc iespējas drīz informē attiecīgo NKI vai NNI par tās konstatēto finanšu sistēmas sistēmisko jeb makroprudenciālo risku un, ja iespējams, sniedz detalizētu paredzētā instrumenta aprakstu. Šāda informācija pēc iespējas ietver konkrētas ziņas par paredzēto instrumentu, t. sk. datumu, kurā paredzēts sākt tā izmantošanu.

2.   Ja attiecīgā NKI vai NNI iebilst pret ECB plānoto instrumentu, tā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmusi informāciju par ECB nodomu, dara zināmus ECB savus iebildumus. Šādus iebildumus un to pamatojumu noformē rakstiski. ECB pirms sava attiecīga lēmuma pieņemšanas pienācīgi apsver šo pamatojumu.

IX   DAĻA

CIEŠAS SADARBĪBAS PROCEDŪRAS

1.   SADAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN KOPĒJIE NOTEIKUMI

106. pants

Ciešas sadarbības izveides procedūra

ECB izvērtē ārpus euro zonas esošo dalībvalstu lūgumus izveidot ciešu sadarbību saskaņā ar Lēmumā ECB/2014/5 (16) izklāstīto procedūru.

107. pants

Pēc ciešas sadarbības izveides piemērojamie principi

1.   No dienas, kad stājas spēkā ECB lēmums par ECB un ārpus euro zonas esošas dalībvalsts NKI ciešas sadarbības izveidi, kas pieņemts saskaņā ar VUM regulas 7. panta 2. punktu, līdz šādas ciešas sadarbības izbeigšanai vai pārtraukšanai ECB saskaņā ar VUM regulas 6. pantu veic tās 4. panta 1. un 2. punktā un 5. pantā minētos uzdevumus attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm un grupām, kas reģistrētas attiecīgajā iesaistītajā ciešas sadarbības dalībvalstī.

2.   Ja, ievērojot VUM regulas 7. panta 2. punktu, izveidota cieša sadarbība, ECB un ciešas sadarbības NKI attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, kā arī mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, kas reģistrētas iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī, atrodas situācijā, kas pielīdzināma nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, kā arī mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, kas reģistrētas euro zonas dalībvalstī, ņemot vērā, ka ECB nav tieši piemērojamu pilnvaru attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, kā arī mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, kas reģistrētas iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī.

3.   Saskaņā ar VUM regulas 6. pantu ECB var dot norādījumus ciešas sadarbības NKI attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām, bet attiecībā uz mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un grupām – tikai vispārīga rakstura norādījumus.

4.   Ciešā sadarbība beidzas dienā, kad saskaņā ar LESD 140. panta 2. punktu attiecībā uz iesaistīto ciešas sadarbības dalībvalsti tiek atcelts LESD 139. pantā minētais izņēmums; atbilstoši tam šīs daļas normas vairs nepiemēro.

108. pants

Ar ciešas sadarbības ietvaros īstenoto uzraudzību saistīti instrumenti

1.   ECB var dot norādījumus, iesniegt lūgumus un pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz VUM regulas 4. panta 1. un 2. punktā un 5. pantā minētajiem ciešas sadarbības uzdevumiem.

2.   Ja ECB uzskata, ka ciešas sadarbības NKI attiecībā uz uzraudzītu iestādi vai uzraudzītu grupu jāizmanto ar VUM regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem uzdevumiem saistīts instruments, tā šai NKI dod:

a)

attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu – vispārīgu vai konkrētu norādījumu, lūgumu vai pamatnostādni, par nepieciešamību pieņemt uzraudzības lēmumu par šo nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu ciešas sadarbības NKI teritorijā; vai

b)

attiecībā uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai mazāk nozīmīgo uzraudzīto grupu – vispārīgu norādījumu vai pamatnostādni.

3.   Ja ECB uzskata, ka ciešas sadarbības NKI vai NNI jāizmanto ar VUM regulas 5. pantā minētajiem uzdevumiem saistīts instruments, tā šai NKI vai NNI var dot vispārīgu vai konkrētu norādījumu vai iesniedz lūgumu, vai pieņem pamatnostādni par nepieciešamību piemērot stingrākas kapitāla rezerves prasības vai stingrāku sistēmisko jeb makroprudenciālo risku risināšanas instrumentu.

4.   ECB savā norādījumā, lūgumā vai pamatnostādnē norāda konkrētu ciešas sadarbības NKI instrumenta izmantošanas termiņu, kas nav īsāks par 48 stundām, ja vien nav nepieciešams to piemērot drīzāk, lai novērstu neatgriezenisku kaitējumu. Nosakot šādu termiņu, ECB ņem vērā administratīvo un procesuālo tiesību normas, kas jāievēro attiecīgajai ciešas sadarbības NKI.

5.   Ciešas sadarbības NKI veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu atbilstību ECB norādījumiem, lūgumiem un pamatnostādnēm; tā bez liekas kavēšanās informē ECB par veiktajiem pasākumiem.

2.   SADAĻA

CIEŠA SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ III, IV, V, VIII, X UN XI DAĻU

109. pants

Ciešas sadarbības ietvaros piemērojamais valodu lietojuma režīms

Kārtība, kas norādīta 23. pantā mutatis mutandis attiecas uz ciešas sadarbības NKI.

110. pants

Kredītiestādes nozīmīguma novērtēšana ciešas sadarbības ietvaros

1.   Ievērojot šā panta noteikumus, IV daļu par uzraudzītās iestādes vai uzraudzītās grupas nozīmīguma konstatēšanu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz uzraudzītām iestādēm vai uzraudzītām grupām iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī.

2.   Ciešas sadarbības NKI nodrošina, ka attiecībā uz tās dalībvalstī reģistrētām uzraudzītām iestādēm vai uzraudzītām grupām var piemērot IV daļā izklāstītās procedūras.

3.   Apstākļos, attiecībā uz kuriem IV daļā paredzēts, ka ECB lēmumu adresē uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai, ECB tā vietā, lai lēmumu adresētu uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai, dod norādījumus ciešas sadarbības NKI, savukārt šī NKI saskaņā ar šādiem norādījumiem pieņem uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai adresētu lēmumu.

111. pants

Ciešas sadarbības ietvaros piemērojamās kopējās procedūras

1.   Ievērojot šā panta noteikumus, attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm vai uzraudzītajām grupām iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī mutatis mutandis piemēro V daļas normas par kopējām procedūrām.

2.   Ciešas sadarbības NKI nodrošina, ka attiecībā uz tās dalībvalstī reģistrētu uzraudzīto iestādi var piemērot V daļā izklāstītās procedūras. Ciešas sadarbības NKI īpaši nodrošina, ka ECB saņem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami tai VUM regulā uzticēto uzdevumu veikšanai.

3.   Apstākļos, attiecībā uz kuriem V daļā noteikts, ka ECB lēmumu adresē uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai, ECB tā vietā, lai lēmumu adresētu uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai, dod norādījumus ciešas sadarbības NKI, savukārt šī NKI saskaņā ar šādiem norādījumiem pieņem uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai adresētu lēmumu.

4.   Apstākļos, attiecībā uz kuriem V daļā paredzēts, ka attiecīgā NKI sagatavo lēmuma projektu, ciešas sadarbības NKI lēmuma projektu iesniedz ECB un lūdz norādījumus turpmākām darbībām.

112. pants

Ciešas sadarbības ietvaros izmantojamie makroprudenciālie instrumenti

VIII daļas normas par ECB, NKI un NNI sadarbību attiecībā uz makroprudenciāliem uzdevumiem un instrumentiem mutatis mutandis piemēro attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm vai uzraudzītajām grupām iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī.

113. pants

Ciešas sadarbības ietvaros piemērojamie administratīvie naudas sodi

1.   Attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm vai uzraudzītajām grupām iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī mutatis mutandis piemēro X daļas normas par administratīviem naudas sodiem.

2.   Apstākļos, attiecībā uz kuriem VUM regulas 18. pantā saistībā ar šīs regulas X daļu paredzēts, ka ECB lēmumu adresē uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai, ECB tā vietā, lai lēmumu adresētu uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai, dod norādījumus ciešas sadarbības NKI, savukārt šī NKI saskaņā ar šādiem norādījumiem pieņem uzraudzītajai iestādei vai uzraudzītajai grupai adresētu lēmumu.

3.   Gadījumos, attiecībā uz kuriem VUM regulas 18. pantā vai šīs regulas X daļā paredzēts, ka attiecīgā NKI lēmumu adresē nozīmīgajai uzraudzītajai iestādei vai nozīmīgajai uzraudzītajai grupai, ciešas sadarbības NKI uzsāk procedūru, lai nodrošinātu, ka atbilstošs administratīvais naudas sods tiek uzlikts, pamatojoties vienīgi uz ECB norādījumiem. Ciešas sadarbības NKI nekavējoties informē ECB par šāda lēmuma pieņemšanu.

114. pants

VUM regulas 10.–13. pantā paredzēto izmeklēšanas pilnvaru izmantošana ciešas sadarbības ietvaros

1.   XI daļas normas par sadarbību attiecībā uz VUM regulas 10.–13. panta prasībām mutatis mutandis piemēro attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm vai uzraudzītajām grupām iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī.

2.   Ciešas sadarbības NKI savas VUM regulas 10.–13. pantā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras izmanto atbilstoši ECB norādījumiem.

3.   Ciešas sadarbības NKI informē ECB par savu VUM regulas 10.–13. pantā noteikto izmeklēšanas pilnvaru izmantošanas gaitā izdarītajiem konstatējumiem.

4.   Ciešas sadarbības NKI nodrošina, ka saskaņā ar VUM regulas 10.–13. pantu veiktā izmeklēšanā novērotāja statusā var piedalīties ECB darbinieki.

3.   SADAĻA

CIEŠA SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ NOZĪMĪGAJĀM UZRAUDZĪTAJĀM IESTĀDĒM

115. pants

Nozīmīgās uzraudzītās iestādes uzraudzība iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī

1.   Ievērojot šā panta noteikumus, attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm vai nozīmīgajām uzraudzītajām grupām, kas reģistrētas iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī, mutatis mutandis piemēro II un VI daļas normas.

2.   Ciešas sadarbības NKI nodrošina, ka ECB no nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgajām uzraudzītajām grupām vai attiecībā uz šīm iestādēm un grupām saņem visu informāciju, ko saņem pati ciešas sadarbības NKI un kas nepieciešama VUM regulā ECB uzticēto uzdevumu veikšanai.

3.   Lai veiktu ikvienas iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī reģistrētas nozīmīgās uzraudzītās iestādes vai nozīmīgās uzraudzītās grupas uzraudzību, izveido kopējo uzraudzības komandu. Kopējās uzraudzības komandas dalībniekus ieceļ saskaņā ar 4. pantu. Ciešas sadarbības NKI ieceļ NKI apakškoordinatoru, kas darbojas tieši attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu, ievērojot KUK koordinatora norādījumus.

4.   Ciešas sadarbības NKI nodrošina, ka ECB norīkoti darbinieki tiek uzaicināti novērotāja statusā piedalīties pārbaudēs uz vietas attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu. ECB var noteikt to ECB darbinieku skaitu, kuri piedalīsies pārbaudēs kā novērotāji.

5.   Konsolidētās uzraudzības un uzraudzības iestāžu kolēģiju kontekstā apstākļos, kad mātesuzņēmums reģistrēts euro zonas dalībvalstī vai iesaistītā ārpus euro zonas esošā dalībvalstī, ECB kā kompetentā iestāde veic konsolidēto uzraudzību un vada uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu. ECB uzaicina attiecīgo ciešas sadarbības NKI iecelt NKI darbinieku novērotāja statusā. ECB var dot norādījumus attiecīgajai ciešas sadarbības NKI.

116. pants

Lēmumi attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu

1.   Neierobežojot NKI pilnvaras attiecībā uz uzdevumiem, kas VUM regulā nav uzticēti ECB, ciešas sadarbības NKI lēmumu attiecībā uz tās dalībvalsts nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgajām uzraudzītajām grupām pieņem vienīgi pēc attiecīga ECB norādījuma. Ciešas sadarbības NKI var lūgt ECB sniegt tai šādu norādījumu.

2.   Ciešas sadarbības NKI nekavējoties informē ECB par jebkuru lēmumu attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi vai nozīmīgo uzraudzīto grupu.

3.   Ciešas sadarbības NKI informē ECB par: a) lēmumu, ko tā pieņem, izmantojot savas pilnvaras attiecībā uz uzdevumiem, kas VUM regulā nav uzticēti ECB; un b) lēmumu, ko tā pieņem pēc ECB norādījuma vai saskaņā ar šo daļu.

4.   SADAĻA

CIEŠA SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ MAZĀK NOZĪMĪGAJĀM UZRAUDZĪTAJĀM IESTĀDĒM VAI MAZĀK NOZĪMĪGAJĀM UZRAUDZĪTAJĀM GRUPĀM

117. pants

Mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu vai mazāk nozīmīgo uzraudzīto grupu uzraudzība

1.   Ievērojot turpmāk izklāstītos noteikumus, attiecībā uz mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām grupām iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī mutatis mutandis piemēro VII daļas normas.

2.   Lai VUM ietvaros nodrošinātu konsekventus uzraudzības rezultātus, ECB var dot ciešas sadarbības NKI vispārīgus norādījumus, pieņemt pamatnostādnes un iesniegt lūgumus par to, lai tā pieņem uzraudzības lēmumu attiecībā uz mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm vai mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām grupām, kas reģistrētas ciešas sadarbības dalībvalstī. Šāds vispārīgs norādījums, pamatnostādne un lūgums var attiekties uz kredītiestāžu grupām vai kategorijām.

3.   ECB var arī adresēt ciešas sadarbības NKI lūgumu papildus izvērtēt VUM regulas 6. panta 7. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētos būtiskas NKI procedūras aspektus.

5.   SADAĻA

PROCEDŪRA IESAISTĪTĀS CIEŠAS SADARBĪBAS DALĪBVALSTS NKI NEPIEKRIŠANAS GADĪJUMĀ

118. pants

Procedūra nepiekrišanas gadījumā attiecībā uz VUM regulas 7. panta 8. punktā paredzētā Uzraudzības valdes lēmuma projektu

1.   ECB, ievērojot Savienības tiesību aktos noteiktās konfidencialitātes prasības, informē ciešas sadarbības NKI par pilnīga Uzraudzības valdes lēmuma projektu attiecībā uz uzraudzīto iestādi vai uzraudzīto grupu, kas reģistrēta iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalstī.

2.   Ja ciešas sadarbības NKI nepiekrīt pilnīgam Uzraudzības valdes lēmuma projektam, tā piecu darbdienu laikā pēc pilnīga lēmuma projekta saņemšanas rakstiski informē ECB Padomi par savas nepiekrišanas iemesliem.

3.   ECB Padome piecu darbdienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas lemj par šo lietu, pilnībā ņemot vērā nepiekrišanas iemeslus, un rakstiski sniedz ciešas sadarbības NKI sava lēmuma pamatojumu.

4.   Iesaistītā ciešas sadarbības dalībvalsts NKI var lūgt ECB ar tūlītēju spēku izbeigt tās ciešo sadarbību; tādā gadījumā vēlāk pieņemti ECB Padomes lēmumi tai nav saistoši.

119. pants

Procedūra nepiekrišanas gadījumā attiecībā uz ECB Padomes iebildumiem pret VUM regulas 7. panta 7. punktā paredzēto Uzraudzības valdes lēmuma projektu

1.   ECB informē ciešas sadarbības NKI par ECB Padomes iebildumiem pret pilnīga Uzraudzības valdes lēmuma projektu.

2.   Ja ciešas sadarbības NKI nepiekrīt ECB Padomes iebildumiem pret pilnīga Uzraudzības valdes lēmuma projektu, tā piecu darbdienu laikā pēc pilnīga lēmuma projekta saņemšanas informē ECB Padomi par savas nepiekrišanas iemesliem.

3.   ECB Padome 30 dienu laikā pēc ciešas sadarbības NKI paustās argumentētās nepiekrišanas sniedz savu rakstisku atzinumu par šādu nepiekrišanu un, izklāstot savas nostājas pamatojumu, savus iebildumus atstāj spēkā vai atsauc. ECB par to informē ciešas sadarbības NKI.

4.   Ja ECB Padome savus iebildumus atstāj spēkā, ciešas sadarbības NKI piecu darbdienu laikā pēc dienas, kad tā tika informēta, ka ECB Padome savus iebildumus atstāj spēkā, var informēt ECB, ka lēmumi, kas pieņemti pēc tam, kad grozīts sākotnējā pilnīgā Uzraudzības valdes lēmuma projekts, pret kuru ECB Padome iebilst, tai nav saistoši.

ECB, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības iedarbīgumu, apsver, vai apturēt (vai izbeigt) ciešo sadarbību ar ciešas sadarbības NKI, un pieņem attiecīgu lēmumu. ECB īpaši ņem vērā VUM regulas 7. panta 7. punktā minētos faktorus.

X   DAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI

1.   SADAĻA

DEFINĪCIJAS UN SAISTĪBA AR PADOMES REGULU (EK) NR. 2532/98  (17)

120. pants

Administratīvā soda definīcija

Šīs daļas vajadzībām administratīvais sods ir:

a)

administratīvais naudas sods, kas paredzēts un tiek uzlikts saskaņā ar VUM regulas 18. panta 1. punktu; un

b)

naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2532/98 2. pantā un tiek uzlikti saskaņā ar VUM regulas 18. panta 7. punktu.

121. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 2532/98

1.   VUM regulas 18. panta 1. punktā paredzēto procedūru vajadzībām saskaņā ar tās 18. panta 4. punktu piemēro vienīgi šajā regulā ietvertās procesuālās normas.

2.   VUM regulas 18. panta 7. punktā paredzēto procedūru vajadzībām šajā regulā ietvertās procesuālās normas papildina Regulā (EK) Nr. 2532/98 izklāstītās procesuālās normas, un tās piemēro saskaņā ar VUM regulas 25. un 26. pantu.

122. pants

ECB pilnvaras uzlikt VUM regulas 18. panta 7. punktā paredzēto administratīvo sodu

ECB uzliek 120. panta b) punktā definēto administratīvo sodu, ja ECB regulā vai lēmumā paredzētos pienākumus neievēro:

a)

nozīmīgās uzraudzītās iestādes; vai

b)

mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes, ja attiecīgajās ECB regulās vai lēmumos noteikti to pienākumi pret ECB.

2.   SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SODA (IZŅEMOT PERIODISKO SODA MAKSĀJUMU) UZLIKŠANAS EURO ZONAS DALĪBVALSTS UZRAUDZĪTAJAI IESTĀDEI PROCESUĀLĀS NORMAS

123. pants

Neatkarīgas izmeklēšanas nodaļas izveide

1.   ECB izveido neatkarīgu izmeklēšanas struktūrvienību (tālāk tekstā – “izmeklēšanas nodaļa”), kuras sastāvā ir ECB iecelti izmeklētāji.

2.   Izmeklētāji var būt vienīgi tādas personas, kuras nav (un divus gadus pirms izmeklētāja amata ieņemšanas nav bijušas) iesaistītas ne tiešā vai netiešā attiecīgās uzraudzītās iestādes uzraudzībā, ne tai nepieciešamo atļauju izsniegšanā.

3.   Izmeklētāji veic izmeklēšanas funkcijas neatkarīgi no Uzraudzības valdes un ECB Padomes un nepiedalās ne Uzraudzības valdes, ne ECB Padomes apspriedēs.

124. pants

Iespējamo pārkāpumu nodošana izmeklēšanas nodaļas ziņā

Ja ECB, veicot savus VUM regulā uzticētos uzdevumus, uzskata, ka pastāv pamatotas aizdomas, ka:

a)

nozīmīgā uzraudzītā iestāde, kuras galvenais birojs atrodas euro zonas dalībvalstī, pārkāpj vai ir pārkāpusi attiecīgos VUM regulas 18. panta 1. punktā minētos tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus; vai

b)

uzraudzītā iestāde, kuras galvenais birojs atrodas euro zonas dalībvalstī, pārkāpj vai ir pārkāpusi VUM regulas 18. panta 7. punktā minēto ECB regulu vai lēmumu,

ECB lietu nodod izskatīšanai izmeklēšanas nodaļā.

125. pants

Izmeklēšanas nodaļas pilnvaras

1.   Lai izmeklētu iespējamos 124. pantā minētos pārkāpumus, izmeklēšanas nodaļa var izmantot VUM regulā ECB piešķirtās pilnvaras.

2.   Ja, pamatojoties uz VUM regulā ECB piešķirtajām pilnvarām, izmeklēšanas kontekstā attiecīgajai uzraudzītajai iestādei tiek iesniegts pieprasījums, izmeklēšanas nodaļa tajā norāda konkrētu izmeklēšanas priekšmetu un nolūku.

3.   Veicot savus uzdevumus, izmeklēšanas nodaļa var piekļūt jebkuriem ECB dokumentiem un informācijai, un, ja nepieciešams, arī dokumentiem un informācijai, ko uzraudzības darbības ietvaros ieguvusi attiecīgā NKI.

126. pants

Procesuālās tiesības

1.   Pabeigusi izmeklēšanu un pirms pilnīga lēmuma projekta sagatavošanas un iesniegšanas Uzraudzības valdei izmeklēšanas nodaļa rakstiski informē attiecīgo uzraudzīto iestādi par veiktās izmeklēšanas ietvaros gūtajiem konstatējumiem un par tai izvirzītajiem iebildumiem (ja tādi ir).

2.   Šā panta 1. punktā minētajā informācijā izmeklēšanas nodaļa iekļauj norādi par attiecīgās uzraudzītās iestādes tiesībām iesniegt izmeklēšanas nodaļai rakstiskus paskaidrojumus par faktiskajiem rezultātiem un par šai iestādei izvirzītajiem iebildumiem, t. sk. konkrētām normām, kas iespējams pārkāptas, nosakot atbilstošu termiņu šādu paskaidrojumu iesniegšanai. ECB nav pienākuma ņemt vērā rakstiskos paskaidrojumus, kurus tā saņēmusi pēc izmeklēšanas nodaļas noteiktā termiņa beigām.

3.   Izmeklēšanas nodaļa pēc 1. punktā minētās informēšanas var arī uzaicināt attiecīgo uzraudzīto iestādi piedalīties mutiskā procesā (uzklausīšanā). Pusi, pret kuru tiek veikta izmeklēšana, uzklausīšanā var pārstāvēt un/vai tai var palīdzēt juristi vai citas kvalificētas personas. Mutiskais process plašākai sabiedrībai ir slēgts.

4.   Tās uzraudzītās iestādes tiesības piekļūt izmeklēšanas nodaļas lietas materiāliem, par kuru tiek veikta izmeklēšana, nosaka, ievērojot 32. pantu.

127. pants

Lietas izskatīšana Uzraudzības valdē

1.   Ja izmeklēšanas nodaļa uzskata, ka uzraudzītajai iestādei jāuzliek administratīvais sods, izmeklēšanas nodaļa iesniedz Uzraudzības valdei priekšlikumu par pilnīga lēmuma projektu, kurā tā konstatē, ka attiecīgā uzraudzītā iestāde izdarījusi pārkāpumu, un norāda konkrētu uzliekamo administratīvo sodu. Izmeklēšanas nodaļa iesniedz Uzraudzības valdei arī savas izmeklēšanas lietas materiālus.

2.   Izmeklēšanas nodaļa savu priekšlikumu par pilnīga lēmuma projektu pamato vienīgi ar faktiskajiem apstākļiem un iebildumiem, par kuriem uzraudzītajai iestādei bijusi iespēja paust savu viedokli.

3.   Ja Uzraudzības valde uzskata, ka izmeklēšanas nodaļas iesniegtie lietas materiāli ir nepilnīgi, tā lietas materiālus var nodot atpakaļ izmeklēšanas nodaļai, pievienojot argumentētu lūgumu sniegt papildinformāciju. Atbilstoši tam piemēro 125. pantu.

4.   Ja Uzraudzības valde, pamatojoties uz pilnīgiem lietas materiāliem, atbalsta priekšlikumu par izmeklēšanas nodaļas iesniegto pilnīga lēmuma projektu par pārkāpumiem un piekrīt, ka šāds lēmums ir balstīts uz attiecīgiem faktiskajiem apstākļiem, tā pieņem izmeklēšanas nodaļas ierosināto pilnīga lēmuma projektu par attiecīgo pārkāpumu. Ciktāl Uzraudzības valde lēmuma projektu neatbalsta, tā lēmumu pieņem saskaņā ar attiecīgajiem šā panta punktiem.

5.   Ja Uzraudzības valde, pamatojoties uz pilnīgiem lietas materiāliem, uzskata, ka 1. punktā minētajā priekšlikumā par pilnīga lēmuma projektu izklāstītie faktiskie apstākļi nesniedz pietiekamus pierādījumus par 124. pantā minēto pārkāpumu, tā var pieņemt pilnīga lēmuma projektu, ar ko lieta tiek slēgta.

6.   Ja Uzraudzības valde, pamatojoties uz pilnīgiem lietas materiāliem, piekrīt konstatējumam priekšlikumā par izmeklēšanas nodaļas iesniegto pilnīga lēmuma projektu, ka attiecīgā uzraudzītā iestāde ir izdarījusi pārkāpumu, bet neatbalsta ierosinātā administratīvā soda uzlikšanu, tā pieņem pilnīga lēmuma projektu, norādot konkrētu administratīvo sodu, ko tā uzskata par atbilstošu.

7.   Ja Uzraudzības valde, pamatojoties uz pilnīgiem lietas materiāliem, neatbalsta izmeklēšanas nodaļas iesniegto priekšlikumu, bet secina, ka uzraudzītā iestāde izdarījusi citādu pārkāpumu vai ka izmeklēšanas nodaļas priekšlikums pamatojams ar citiem faktiskajiem apstākļiem, tā attiecīgo uzraudzīto iestādi rakstiski informē par savu konstatējumu un par uzraudzītajai iestādei izvirzītajiem iebildumiem. Atbilstoši tam attiecībā uz Uzraudzības valdi piemēro 126. panta 2.–4. punktu.

8.   Uzraudzības valde sagatavo pilnīga lēmuma projektu, kurā konstatē, vai attiecīgā uzraudzītā iestāde izdarījusi pārkāpumu, un norāda konkrētu uzliekamo administratīvo sodu, ja tādu piemēro.

9.   Uzraudzības valdes pieņemtais un ECB Padomē iesniedzamais pilnīga lēmuma projekts balstās vienīgi uz faktiskajiem apstākļiem un iebildumiem, par kuriem uzraudzītajai iestādei bijusi iespēja paust savu viedokli.

128. pants

Gada kopējā apgrozījuma definīcija administratīvā naudas soda maksimālā apmēra noteikšanai

VUM regulas 18. panta 1. punktā minētais uzraudzītās iestādes gada kopējais apgrozījums ir gada apgrozījums Direktīvas 2013/36/ES 67. panta izpratnē, kas atspoguļots šādas uzraudzītās iestādes jaunākajā pieejamā gada finanšu pārskatā. Ja uzraudzītā iestāde, kas izdarījusi pārkāpumu, ietilpst uzraudzītajā grupā, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir gada kopējais apgrozījums, kas atspoguļots jaunākajā uzraudzītās grupas konsolidētajā gada finanšu pārskatā.

3.   SADAĻA

PERIODISKAIS SODA MAKSĀJUMS

129. pants

Procesuālās normas attiecībā uz periodisko soda maksājumu

1.   Ja pastāvīgi tiek pārkāpts ECB uzraudzības lēmums vai regula, ECB var uzlikt periodisko soda maksājumu, lai attiecīgajai personai liktu ievērot uzraudzības lēmumu vai regulu. ECB piemēro VUM regulas 22. pantā un šīs regulas III daļas 2. sadaļā izklāstītās procesuālās normas.

2.   Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu aprēķina par katru pārkāpuma dienu, līdz attiecīgā persona ievēro ECB uzraudzības lēmumu vai attiecīgo regulu.

3.   Periodiskā soda maksājuma maksimālais apmērs konkretizēts Regulā (EK) Nr. 2532/98. Attiecīgā laikposma ritējums sākas dienā, kas minēta lēmumā par periodiskā soda maksājuma uzlikšanu. Agrākais lēmumā noteiktais datums ir diena, kad attiecīgā persona tikusi rakstiski informēta par ECB uzlikto periodisko soda maksājumu un tā pamatojumu.

4.   Periodisko soda maksājumu var uzlikt par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc 3. punktā minētajā lēmumā norādītā datuma.

4.   SADAĻA

TERMIŅI

130. pants

Administratīvā soda uzlikšanas noilgums

1.   Uz ECB pilnvarām uzlikt uzraudzītajai iestādei administratīvo sodu attiecas piecu gadu noilgums, ko skaita no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Pārkāpuma turpināšanas vai atkārtošanas gadījumā noilgumu skaita no dienas, kad pārkāpums tiek izbeigts.

2.   Jebkura ECB veikta izmeklēšana vai citāda procesuāla darbība attiecībā uz 124. pantā minēto pārkāpumu aptur administratīvā naudas soda uzlikšanas noilguma termiņa ritējumu. Noilguma termiņa ritējumu aptur dienā, kad attiecīgā uzraudzītā iestāde tiek informēta par šādām ECB darbībām.

3.   Pēc ikviena pārtraukuma noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna. Tomēr noilgums iestājas vēlākais dienā, kad pagājis laika posms, kas ir divreiz ilgāks par noilguma termiņu, ja ECB nebūtu uzlikusi administratīvo sodu. Šo termiņu pagarina par laikposmu, par kādu saskaņā ar 5. punktu tika apturēts noilguma termiņa ritējums.

4.   Administratīvā soda uzlikšanas noilguma termiņa ritējumu aptur uz laiku, kamēr apstrīdēto ECB Padomes lēmumu izskata Administratīvā pārskatīšanas padome vai kamēr attiecīgo pārsūdzēto lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesa.

5.   Noilguma termiņa ritējumu aptur arī uz laiku, kamēr saistībā ar tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem pret uzraudzīto iestādi tiek izskatīta krimināllieta.

131. pants

Administratīvā soda izpildes noilgums

1.   ECB pilnvarām izpildīt lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar VUM regulas 18. panta 1. un 7. punktu, piemēro piecu gadu noilguma termiņu, kura ritējums sākas attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā.

2.   Soda izpildes noilguma termiņa ritējumu aptur jebkura ECB darbība, kuras nolūks ir nodrošināt attiecīgā administratīvā soda samaksu vai izpildīt samaksas noteikumus un nosacījumus.

3.   Pēc ikviena pārtraukuma noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna.

4.   Administratīvā soda izpildes noilguma termiņa ritējumu aptur uz laiku, kamēr:

a)

ir ļauts veikt samaksu;

b)

samaksas izpilde ir pārtraukta, pamatojoties uz ECB Padomes lēmumu vai Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu.

5.   SADAĻA

LĒMUMA PUBLICĒŠANA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

132. pants

Lēmuma par administratīvo sodu publicēšana

1.   ECB pēc tam, kad lēmums paziņots attiecīgajai uzraudzītajai iestādei, bez liekas kavēšanās savā interneta vietnē publicē ikvienu lēmumu, ar ko uzraudzītajai iestādei iesaistītā dalībvalstī uzlikts 120. pantā definētais administratīvais sods, t. sk. informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un attiecīgās uzraudzītās iestādes nosaukumu, ja vien šāda veida publikācija:

a)

neapdraud finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanu krimināllietas ietvaros; vai

b)

neizraisa, ciktāl to iespējams konstatēt, nesamērīgu kaitējumu attiecīgajai uzraudzītajai iestādei.

Šādā gadījumā publikācijā par lēmumu par administratīvo sodu uzraudzītās iestādes nosaukumu nenorāda. Alternatīvi: ja gaidāms, ka šādi apstākļi drīzumā beigs pastāvēt, minēto publikāciju uz attiecīgo laiku var atlikt.

2.   Ja 1. punktā minētais lēmums ir pārsūdzēts Eiropas Savienības Tiesā, ECB bez liekas kavēšanās savā oficiālajā interneta vietnē publicē arī informāciju par tiesvedības aktuālo statusu vai iznākumu.

3.   ECB nodrošina, ka saskaņā ar 1. un 2. punktu publicētā informācija tās oficiālajā interneta vietnē tiek uzturēta vismaz 5 (piecus) gadus.

133. pants

EBI informēšana

Ievērojot VUM regulas 27. pantā minētās prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu, ECB informē Eiropas Banku iestādi (EBI) par katru 120. pantā definēto administratīvo sodu, kas euro zonas dalībvalstī uzlikts uzraudzītajai iestādei, t. sk. par šāda soda apstrīdēšanu vai pārsūdzību (ar attiecīgo procesa iznākumu).

6.   SADAĻA

ECB UN EURO ZONAS DALĪBVALSTS NKI SADARBĪBA SASKAŅĀ AR VUM REGULAS 18. PANTA 5. PUNKTU

134. pants

Nozīmīgās uzraudzītās iestādes

1.   NKI attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi šādu procedūru uzsāk vienīgi pēc ECB lūguma, ja tas nepieciešams, lai veiktu VUM regulā ECB uzticētos uzdevumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, uz kuru neattiecas VUM regulas 18. panta 1. punkts, tiek uzlikts atbilstošs sods. Tā rīkojas gadījumos, kad tiek uzlikts:

a)

sods, kas nav naudas sods, ja juridiskā vai fiziskā persona pārkāpj tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu, kā arī jebkāds naudas sods, ja fiziskā persona pārkāpj tieši piemērojamu Savienības tiesību aktu;

b)

naudas sods vai sods, kas nav naudas sods, ja juridiskā vai fiziskā persona pārkāpj nacionālo tiesību aktu, ar ko transponēta attiecīgā Savienības direktīva;

c)

naudas sods vai sods, kas nav naudas sods, ko uzliek saskaņā ar piemērojamu nacionālo tiesību aktu, kurā euro zonas dalībvalsts NKI piešķirtas īpašas pilnvaras, kādas attiecīgie Savienības tiesību akti vēl neparedz.

Šā punkta noteikumi neierobežo NKI iespējas pēc savas iniciatīvas uzsākt procedūru, piemērojot nacionālos tiesību aktus saistībā ar uzdevumiem, kas nav uzticēti ECB.

2.   NKI var lūgt ECB, lai tā 1. punktā minētajos gadījumos lūdz NKI uzsākt procedūru.

3.   Iesaistītās dalībvalsts NKI informē ECB par soda uzlikšanas procedūras, kas saskaņā ar 1. punktu uzsākta pēc ECB lūguma, noslēgšanu. ECB īpaši tiek informēta par jebkuru uzliktu naudas sodu.

135. pants

Informācija attiecībā uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi

Attiecīgā NKI regulāri informē ECB par ikvienu administratīvo naudas sodu, kas uzlikts mazāk nozīmīgajai uzraudzītajai iestādei saistībā ar NKI veiktajiem uzraudzības uzdevumiem.

7.   SADAĻA

NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI

136. pants

Pierādījumi par faktiem, kas norāda uz varbūtēju noziedzīga nodarījuma sastāvu

Ja, veicot savus VUM regulā uzticētos uzdevumus, ECB rodas pamatotas aizdomas, ka, iespējams, ticis izdarīts noziedzīgs nodarījums, tā lūdz attiecīgo NKI lietu nodot izskatīšanai attiecīgai iestādei izmeklēšanas un, iespējams, kriminālvajāšanas darbību veikšanai, kas paredzētas nacionālajos tiesību aktos.

8.   SADAĻA

IEŅĒMUMI NO UZLIKTAJIEM NAUDAS SODIEM

137. pants

Ieņēmumi no uzliktajiem sodiem

Ieņēmumi no administratīvajiem sodiem, kurus ECB uzlikusi saskaņā ar VUM regulas 18. panta 1. un 7. punktu, pieder ECB.

XI   DAĻA

PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI, ZIŅOŠANA, IZMEKLĒŠANA UN PĀRBAUDES UZ VIETAS

1.   SADAĻA

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

138. pants

ECB un NKI sadarbība saistībā ar VUM regulas 10.–13. pantā minētajām pilnvarām

Šīs daļas normas piemēro attiecībā uz nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm. Ja ECB saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta d) apakšpunktu nolemj attiecībā uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi izmantot VUM regulas 10.–13. pantā minētās pilnvaras, šīs daļas normas piemēro arī attiecībā uz šādu mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi. Tomēr tas neierobežo NKI kompetenci tieši veikt mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes uzraudzību saskaņā ar VUM regulas 6. panta 6. punktu.

2.   SADAĻA

SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ LŪGUMU SNIEGT INFORMĀCIJU

139. pants

Ad hoc lūgums sniegt informāciju saskaņā ar VUM regulas 10. pantu

1.   Saskaņā ar VUM regulas 10. pantu, ievērojot citus piemērojamos Savienības tiesību aktus, ECB var pieprasīt VUM regulas 10. panta 1. punktā minētai juridiskajai vai fiziskajai personai sniegt visu informāciju, kas nepieciešama VUM regulā ECB uzticēto uzdevumu veikšanai. ECB norāda konkrēto informāciju un saprātīgu termiņu, kādā tā iesniedzama ECB.

2.   Pirms pieprasījuma sniegt informāciju saskaņā ar VUM regulas 10. panta 1. punktu ECB vispirms ņem vērā informāciju, kas jau atrodas attiecīgās NKI rīcībā.

3.   ECB attiecīgajai NKI iesniedz no juridiskās vai fiziskās personas, kurai adresēts šāds pieprasījums, saņemtās informācijas kopiju.

3.   SADAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANA

140. pants

Ar uzraudzības pārskatu sniegšanu kompetentām iestādēm saistītie uzdevumi

1.   ECB nodrošina atbilstību piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, kuros kredītiestādēm noteiktas prasības par pārskatu sniegšanu kompetentām iestādēm.

2.   Šajā nolūkā ECB attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestādi veic tādus uzdevumus un tai ir tādas pilnvaras, kā noteikts piemērojamos Savienības tiesību aktos par uzraudzības pārskatu sniegšanu. NKI attiecībā uz mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestādi veic tādus uzdevumus un tai ir tādas pilnvaras, kā noteikts piemērojamos Savienības tiesību aktos par pārskatu sniegšanu kompetentām iestādēm.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem un ja vien nav noteikts citādi, ikviena uzraudzītā iestāde informāciju, kas regulāri jāiesniedz saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, nosūta attiecīgajai NKI. Ja vien īpašās normās nav noteikts citādi, uzraudzītā iestāde jebkuru sniegto informāciju iesniedz NKI. NKI veic iesniegto datu sākotnējo pārbaudi un nodod šo informāciju ECB rīcībā.

4.   ECB organizē uzraudzītās iestādes iesniegto datu apkopošanas un to kvalitātes pārbaudes procedūras, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus un EBI regulējuma īstenošanas tehniskos standartus.

141. pants

Lūgums periodiski iesniegt informāciju saskaņā ar VUM regulas 10. pantu

1.   Saskaņā ar VUM regulas 10. pantu, īpaši par ECB pilnvarām pieprasīt periodiski un konkrētā formātā sniedzamu informāciju uzraudzības un ar to saistītas statistikas vajadzībām, ECB, ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus, jebkurā laikā var pieprasīt uzraudzītajai iestādei sniegt papildinformāciju uzraudzības vajadzībām, kas ECB nepieciešama VUM regulā uzticēto uzdevumu veikšanai. Ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB var norādīt konkrētas sniedzamās informācijas kategorijas, kā arī tās sniegšanas procedūras, formātu, periodiskumu un termiņus.

2.   Ja ECB no VUM regulas 10. panta 1. punktā minētas juridiskās vai fiziskās personas pieprasa periodiski sniedzamu informāciju, atbilstoši tam piemēro šīs regulas 140. panta 3. un 4. punktu.

4.   SADAĻA

SADARBĪBA VISPĀRĪGAS IZMEKLĒŠANAS JOMĀ

142. pants

Vispārīgas izmeklēšanas uzsākšana saskaņā ar VUM regulas 11. pantu

ECB, pamatojoties uz ECB lēmumu, veic izmeklēšanu par jebkuru VUM regulas 10. panta 1. punktā minēto juridisko vai fizisko personu. Tā šādā lēmumā norāda:

a)

lēmuma tiesisko pamatu un nolūku;

b)

nodomu izmantot VUM regulas 11. panta 1. punktā minētās pilnvaras;

c)

to, ka personas, par kuru tiek veikta izmeklēšana, rīcība, kas kavē izmeklēšanu, uzskatāma par ECB lēmuma pārkāpumu VUM regulas 18. panta 7. punkta izpratnē, neierobežojot nacionālo tiesību aktu piemērošanu, kā tas noteikts VUM regulas 11. panta 2. punktā.

5.   SADAĻA

PĀRBAUDES UZ VIETAS

143. pants

ECB lēmums veikt pārbaudi uz vietas saskaņā ar VUM regulas 12. pantu

1.   Saskaņā ar VUM regulas 12. pantu ECB, lai veiktu VUM regulā tai uzticētos uzdevumus, ieceļ 144. pantā minēto komandu pārbaudēm uz vietas, kura veic visas nepieciešamās pārbaudes uz vietas VUM regulas 10. panta 1. punktā minētas juridiskās personas telpās.

2.   Neierobežojot 142. panta piemērošanu, saskaņā ar VUM regulas 12. panta 3. punktu pārbaudi uz vietas veic, pamatojoties uz ECB lēmumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

a)

pārbaudes uz vietas priekšmetu un nolūku; un

b)

to, ka tās juridiskās personas, par kuru tiek veikta pārbaude uz vietas, rīcība, kas to kavē, uzskatāma par ECB lēmuma pārkāpumu VUM regulas 18. panta 7. punkta izpratnē, neierobežojot nacionālo tiesību aktu piemērošanu, kā tas noteikts VUM regulas 11. panta 2. punktā.

3.   Ja pārbaude uz vietas tiek veikta pēc izmeklēšanas, kas notiek, pamatojoties uz 142. pantā minēto ECB lēmumu, un ja pārbaudei uz vietas ir tāds pats nolūks un priekšmets kā šādai izmeklēšanai, juridiskā persona, par kuru tiek veikta izmeklēšana, saskaņā ar VUM regulas 12. panta 2. un 4. punktu, bet neierobežojot tās 13. panta piemērošanu un ievērojot minēto lēmumu, amatpersonām un citām ECB un NKI pilnvarotām personām nodrošina piekļuvi savā komercdarbībā izmantotajām telpām un zemesgabaliem.

144. pants

Komandas pārbaudēm uz vietas izveide un sastāvs

1.   Saskaņā ar VUM regulas 12. pantu ECB, pieaicinot NKI, izveido komandu pārbaudēm uz vietas un nosaka tās sastāvu.

2.   ECB par komandas pārbaudēm uz vietas vadītāju ieceļ ECB vai NKI darbinieku.

3.   ECB un NKI apspriežas un vienojas par NKI resursu izmantošanu pārbaužu uz vietas komandām.

145. pants

Pārbaudes uz vietas procedūra un paziņošana

1.   ECB vismaz piecas darbdienas pirms pārbaudes uz vietas sākšanas juridiskajai personai, par kuru tiek veikta pārbaude uz vietas, paziņo 143. panta 2. punktā minēto ECB lēmumu un komandas pārbaudēm uz vietas sastāvu. Tā vismaz vienu nedēļu pirms paziņojuma juridiskajai personai, par kuru ir paredzēts veikt pārbaudi uz vietas, informē tās dalībvalsts NKI, kurā paredzēts veikt pārbaudi uz vietas.

2.   Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, ECB var veikt pārbaudi uz vietas, iepriekš neinformējot attiecīgo uzraudzīto iestādi. Tomēr tā pēc iespējas drīz (pirms pārbaudes uz vietas uzsākšanas) informē attiecīgo NKI.

146. pants

Pārbaudes uz vietas norise

1.   Personas, kas veic pārbaudi uz vietas, ievēro komandas pārbaudēm uz vietas vadītāja norādījumus.

2.   Ja tiek veikta nozīmīgās uzraudzītās iestādes pārbaude uz vietas, komandas pārbaudēm uz vietas vadītājs ir atbildīgs par koordināciju starp komandu pārbaudēm uz vietas un kopējo uzraudzības komandu, kas ir atbildīga par šīs nozīmīgās uzraudzītās iestādes uzraudzību.

XII   DAĻA

PĀREJAS UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

147. pants

ECB tiešās uzraudzības uzsākšana pirmajā ECB uzdevumu uzņemšanās reizē

1.   Vismaz divus mēnešus pirms 2014. gada 4. novembra ECB adresē lēmumu ikvienai uzraudzītajai iestādei, attiecībā uz kuru tā uzņemas VUM regulā uzticētos uzdevumus, kurā tā apstiprina nozīmīgās uzraudzītās iestādes statusu. Ja uzraudzītā iestāde ietilpst nozīmīgā uzraudzītajā grupā, ECB savu lēmumu dara zināmu uzraudzītajai iestādei augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistīto dalībvalstu ietvaros un nodrošina, ka visas nozīmīgā uzraudzītā grupā esošās uzraudzītās iestādes tiek par to pienācīgi informētas. Šāds lēmums stājas spēkā 2014. gada 4. novembrī.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, ja ECB tai uzticētos uzdevumus sāk īstenot pirms 2014. gada 4. novembra, tā savu lēmumu adresē attiecīgajai uzraudzītajai iestādei un attiecīgajai NKI. Ja vien šādā lēmumā nav noteikts citādi, tas stājas spēkā tā paziņošanas dienā. Attiecīgā NKI par nodomu pieņemt šādu lēmumu tiek informēta iepriekš (un pēc iespējas drīz).

3.   Pirms 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas ECB dod iespēju attiecīgajai uzraudzītajai iestādei sniegt rakstiskus paskaidrojumus.

148. pants

ECB iesniedzamās NKI informācijas par uzraudzības vēsturi un riska profilu formāta noteikšana

1.   Katra NKI vēlākais līdz 2014. gada 4. augustam informē ECB par kredītiestādēm, kurām NKI ir izsniegusi atļauju, iesniedzot par tām pārskatu ECB noteiktajā formātā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, ja ECB tai uzticētos uzdevumus sāk īstenot pirms 2014. gada 4. novembra, tā var lūgt NKI darīt zināmu ECB ikvienas attiecīgās kredītiestādes nosaukumu un iesniegt par to pārskatu ECB noteiktajā formātā konkrēti norādītā atbilstošā termiņā.

149. pants

Pastāvošo procedūru nepārtrauktība

1.   Ja vien ECB nenolemj citādi, tad, ja NKI uzsākusi uzraudzības procedūru, kurā ECB uzņemas kompetenci, pamatojoties uz VUM regulu, un ja tas notiek pirms 2014. gada 4. novembra, piemēro 48. pantā izklāstītās procedūras.

2.   Atkāpjoties no 48. panta noteikumiem, šo pantu piemēro kopējām procedūrām.

150. pants

NKI pieņemtie uzraudzības lēmumi

Neierobežojot VUM regulā noteikto ECB pilnvaru izmantošanu, pirms 2014. gada 4. novembra pieņemtie NKI uzraudzības lēmumi paliek spēkā.

151. pants

Dalībvalstis, kuras ievieš euro

1.   Ievērojot 2. punkta noteikumus, apstākļos, kad saskaņā ar LESD 140. panta 2. punktu attiecībā uz dalībvalsti tiek atcelts LESD 139. pantā paredzētais izņēmums, atbilstoši tam attiecībā uz šādas dalībvalsts NKI uzsāktu uzraudzības procedūru vai pieņemtu lēmumu piemēro 148.–150. pantu.

2.   Atsauci uz 2014. gada 4. novembri 149. un 150. pantā interpretē kā atsauci uz dienu, kad attiecīgā dalībvalsts ievieš euro.

152. pants

Pastāvošo vienošanos nepārtrauktība

Visas pastāvošās vienošanās par sadarbību ar citām iestādēm, kuras NKI noslēgusi pirms 2014. gada 4. novembra un kuras vismaz daļēji attiecas uz VUM regulā ECB nodotajiem uzdevumiem, paliek spēkā. Lai īstenotu VUM regulā tai nodotos uzdevumus, ECB var lemt par to, vai piedalīties šādā pastāvošā sadarbībā, ievērojot attiecīgās vienošanās ietvaros piemērojamo procedūru, un vai slēgt jaunas vienošanās par sadarbību ar trešām personām. NKI turpina piemērot pastāvošās vienošanās par sadarbību, ciktāl tās netiek aizstātas ar ECB sadarbības vienošanos. Ja tas nepieciešams pastāvošo sadarbības vienošanos izpildei, NKI ir atbildīga par atbalsta sniegšanu ECB, izmantojot savas tiesības un pildot pienākumus, kas paredzēti ar ECB koordinēti noslēgtos līgumos.

153. pants

Noslēguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 16. aprīlī

ECB Padomes vārdā

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  OV L 320, 30.11.2013., 1. lpp.

(3)  Eiropas Centrālās bankas 2004. gada 19. februāra Lēmums ECB/2004/2, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.).

(4)  Pieņemts 2014. gada 31. martā un pieejams ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu

(5)  2014. gada 14. aprīļa Lēmums ECB/2014/16 par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidi un tās darbības noteikumiem. Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(11)  Publicēts ECB interneta vietnē.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32) (OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

(16)  2014. gada 31. janvāra Lēmums ECB/2014/5 par ciešu sadarbību ar nacionālajām kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, kuru valūta nav euro (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(17)  Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.).


Top