EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0215

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014 ( 2014. gada 7. marts ), ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

OJ L 69, 8.3.2014, p. 65–84 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 13/03/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/215/oj

8.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 215/2014

(2014. gada 7. marts),

ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 8. panta trešo daļu, 22. panta 7. punkta piekto daļu un 96. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēti kopīgi nosacījumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku un tagad darbojas saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru.

(2)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas uz īpašiem fondu noteikumiem katram no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) saistībā ar aspektiem, kas ir kopīgi trim vai vairākiem fondiem, proti, ar metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un tie visi ietekmē programmu saturu. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kam būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, veicinot ESI fondu stratēģisko plānošanu, un lai visiem Savienības iedzīvotājiem būtu iespējams gūt visaptverošu skatījumu par šiem fondiem un viegli piekļūt to finansējumam, ir vēlams iekļaut vienā regulā šos elementus, kas attiecas uz ESI fondu plānošanu un kuri jānosaka ar īstenošanas aktiem, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1303/2013.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 8. panta trešo daļu ir jāpieņem kopīga metodoloģija, lai katram no pieciem ESI fondiem noteiktu atbalsta līmeni klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai. Šai metodoloģijai būtu jāietver konkrēta svēruma piešķiršana ESI fondu sniegtajam atbalstam tādā līmenī, kas atspoguļo to, kādā mērā šāds atbalsts dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas mērķos. Konkrētais svērums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz to, vai šis atbalsts dod būtisku vai arī tikai daļēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Ja atbalsts nedod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā vai arī ieguldījums ir nenozīmīgs, būtu jāpiešķir nulles svērums. Standarta svērumi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju tādu izdevumu uzraudzībā, kas saistīti ar klimata pārmaiņām dažādās Savienības politikas jomās. Metodoloģijā tomēr būtu jāņem vērā katra ESI fonda intervences atšķirības. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu svērumiem būtu jābūt saistītiem ar intervences kategorijām, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtajai nomenklatūrai. Attiecībā uz ELFLA svērumiem būtu jābūt saistītiem ar prioritārajām jomām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (2), savukārt attiecībā uz EJZF — ar pasākumiem, kas paredzēti topošajā Savienības tiesību aktā par nosacījumiem finanšu atbalstam jūrniecības un zivsaimniecības politikai 2014.-2020. gada plānošanas periodam.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta piekto daļu ir arī jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, ar ko nosaka ESI fondu atbalstīto programmu katras prioritātes starpposma mērķus un galamērķus darbības rezultātu satvarā un izvērtē šo starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu.

(5)

Lai pārbaudītu, vai starpposma mērķi un galamērķi atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikumā, nepieciešams reģistrēt šajā nolūkā izmantoto informāciju un metodoloģisko pieeju, kas izmantota darbības rezultātu satvara izveidei. Lai gan šīs informācijas iekļaušanai programmās vajadzētu būt brīvprātīgai, šādai dokumentācijai būtu jābūt pieejamai gan dalībvalstij, gan Komisijai, lai informētu par tāda darbības rezultātu satvara izveidi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikumam.

(6)

Darbības rezultātu satvarā noteikto starpposma mērķu sasniegšana ir priekšnoteikums izpildes rezerves galīgai piešķiršanai, savukārt, ja pastāv nopietnas nepilnības starpposma mērķu sasniegšanā, starpposma maksājumus var apturēt. Tādēļ ir svarīgi paredzēt sīki izstrādātus noteikumus starpposma mērķu noteikšanai un precīzi definēt, ko nozīmē starpposma mērķu sasniegšana.

(7)

Tā kā līdz plānošanas perioda beigām izpildāmo galamērķu sasniegšanai ir liela nozīme veiksmīgā ESI fondu īstenošanā un nopietnas nepilnības šo mērķu sasniegšanā var būt iemesls finanšu korekcijām, ir svarīgi skaidri norādīt, kādi ir mērķu noteikšanas noteikumi, un precīzi noskaidrot, ko nozīmē galamērķu sasniegšana vai nopietnas nepilnības galamērķu sasniegšanā.

(8)

Lai atspoguļotu darbību īstenošanas progresu prioritātes ietvaros, ir jāsniedz galveno īstenošanas posmu raksturojums.

(9)

Lai nodrošinātu to, ka darbības rezultātu satvars atbilstošā veidā atspoguļo katra fonda, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un attiecīgā gadījumā reģionu kategorijas paredzētos mērķus un rezultātus, ir jānosaka konkrēti noteikumi par darbības rezultātu satvara struktūru un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas novērtēšanu, ja attiecīgā prioritāte attiecas uz vairāk nekā vienu fondu vai reģionu kategoriju. Tā kā tikai ESF un ERAF nodrošina finanšu piešķīrumus pa reģionu kategorijām, pēdējais nebūtu jāuzskata par būtisku, lai noteiktu darbības rezultātu satvaru Kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta otro daļu ir jāprecizē kopējās intervences kategorijas ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, lai dalībvalstis Komisijai varētu iesniegt saturīgu informāciju par šo fondu plānoto izmantošanu, kā arī informāciju par šo fondu kumulatīvo piešķīrumu un izdevumiem katrai kategorijai un par darbību skaitu programmas piemērošanas periodā. Šādi ir jārīkojas tādēļ, lai Komisija pienācīgā veidā varētu informēt citas Savienības iestādes un Savienības pilsoņus par fondu izmantošanu. Izņemot tās intervences kategorijas, kas tieši atbilst tematiskajiem mērķiem vai investīciju prioritātēm, kuras noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un īpašajos fondu noteikumos, intervences kategorijas var piemērot atbalstam saskaņā ar dažādiem tematiskajiem mērķiem.

(11)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu tūlītēju piemērošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 3. punkta otro daļu, ņemot vērā, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 150. panta 1. punktu, ir sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

METODOLOĢIJA, KO IZMANTO, LAI NOTEIKTU KATRA ESI FONDA SNIEGTO ATBALSTU KLIMATA PĀRMAIŅU MĒRĶU SASNIEGŠANAI

(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 8. panta trešo daļu)

1. pants

Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai

1.   No ERAF un Kohēzijas fonda piešķirto atbalstu, kas tiks izmantots klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai, aprēķina divos posmos šādā veidā:

(a)

šīs regulas I pielikuma 1. tabulā noteiktos koeficientus piemēro pēc intervences jomas kodiem attiecībā uz finanšu datiem, kas paziņoti attiecībā uz šiem kodiem;

(b)

ja finanšu dati ir norādīti tematiskā mērķa dimensijā attiecībā uz kodiem 04 un 05, kas minēti šīs regulas I pielikuma 5. tabulā, šiem datiem piemēro koeficientu 40 % atkarībā no to devuma klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā.

2.   Koeficientus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, piemēro, pamatojoties uz šīs regulas I pielikuma 1. tabulu, arī attiecīgajām kategorijām atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kuras noteiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (3) 8. panta 2. punkta otro daļu.

3.   No ESF piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķiem aprēķina, nosakot finanšu datus, kas paziņoti attiecībā uz dimensijas 01. kodu “Atbalsts pārejai uz resursu efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju” saskaņā ar 6. dimensiju “Kodi, kas attiecas uz dimensiju saistībā ar sekundārajiem tematiem Eiropas Sociālā fonda ietvaros”, kas minēta šīs regulas I pielikuma 6. tabulā.

2. pants

Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu no ELFLA piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai

1.   No ELFLA piešķirtā atbalsta indikatīvu summu, kas katrā programmā izmantojama klimata pārmaiņu mērķiem un kura minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 6. punktā, aprēķina, piemērojot šīs regulas II pielikumā noteiktos koeficientus plānotajiem izdevumiem, kas norādīti finansēšanas plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā, saistībā ar prioritātēm un prioritārajām jomām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 4., 5. punktā un 6. punkta b) apakšpunktā.

2.   Lai gada īstenošanas ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. un 5. punktu informētu par atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem, 1. punktā minētos koeficientus piemēro informācijai par izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. panta 2. punktā.

3. pants

Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu no EJZF piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai

1.   EJZF ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā aprēķina, piemērojot koeficientus katram no EJZF atbalstītajiem galvenajiem pasākumiem, atspoguļojot katra šā pasākuma nozīmīgumu klimata pārmaiņu jomā.

No EJZF piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķiem aprēķina, pamatojoties uz šādu informāciju:

(a)

indikatīvā atbalsta summa, kas EJZF paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem katrā programmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 6. punktā;

(b)

koeficienti, kas noteikti galvenajiem EJZF atbalstītajiem pasākumiem, kā noteikts šīs regulas III pielikumā;

(c)

informācija, ko dalībvalstis paziņojušas par finanšu apropriācijām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem gada īstenošanas ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. un 5. punktu;

(d)

dalībvalstu sniegtā informācija un dati saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar topošo Savienības tiesību aktu, ar ko paredz nosacījumus finansiālam atbalstam jūrlietu un zivsaimniecības politikai 2014.-2020. gada plānošanas periodam (“EJZP regula”).

2.   Dalībvalsts savā darbības programmā var ierosināt, ka koeficientu 40 % piemēro kādam pasākumam, kuram šīs regulas III pielikumā ir noteikts koeficients 0 %, ja tā var pierādīt šā pasākuma nozīmību attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām.

II   NODAĻA

STARPPOSMA MĒRĶU UN GALAMĒRĶU NOTEIKŠANA DARBĪBAS REZULTĀTU SATVARĀ UN ŠO MĒRĶU SASNIEGŠANAS NOVĒRTĒŠANA

(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta piekto daļu)

4. pants

Informācija, kas jāreģistrē struktūrām, kuras sagatavo programmas

1.   Struktūras, kuras sagatavo programmas, reģistrē informāciju par metodoloģiju un kritērijiem, ko izmanto, izvēloties rādītājus darbības rezultātu satvaram, lai nodrošinātu, ka attiecīgie starpposma mērķi un galamērķi atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 3. punkta nosacījumiem, kas paredzēti visām programmām un prioritātēm, ko atbalsta ESI fondi, kā arī īpašam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013 (4) 16. pantā, ar izņēmumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 1. punktā.

2.   Informācija, ko reģistrē struktūras, kas sagatavo programmas, ļauj pārbaudīt atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 3. punktā attiecībā uz starpposma mērķiem un galamērķiem. Tajā ietilpst:

(a)

dati vai pierādījumi, ko izmanto, lai novērtētu starpposma mērķu un galamērķu vērtību un aprēķināšanas metodi, piemēram, dati par vienības izmaksām, kritēriji, standarta vai iepriekšējais īstenošanas līmenis, ekspertu konsultācijas un ex-ante novērtējums;

(b)

informācija par finanšu piešķīruma daļu darbībām, kurām atbilst darbības rezultātu satvarā paredzētie iznākumu rādītāji un galvenie īstenošanas posmi, kā arī paskaidrojums par to, kā minētā daļa tiek aprēķināta;

(c)

informācija par to, kā tika izmantota metodoloģija un mehānismi, lai nodrošinātu konsekvenci darbības rezultātu satvara darbībā, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu;

(d)

paskaidrojums par iznākumu rādītāju vai galveno īstenošanas posmu izvēli, ja tie ir tikuši iekļauti darbības rezultātu satvarā.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma ir jādara pieejama arī informācija par metodoloģiju un kritērijiem, ko izmanto, lai izvēlētos rādītājus darbības rezultātu satvaram un lai noteiktu atbilstošus starpposma mērķus un galamērķus, ko reģistrē struktūras, kas sagatavo programmas.

4.   Prasības, kas minētas šā panta 1. līdz 3. punktā, attiecas arī uz starpposma mērķu un galamērķu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 30. pantu.

5. pants

Starpposma mērķu un galamērķu izvirzīšana

1.   Starpposma mērķus un galamērķus izvirza prioritātes līmenī, izņemot 7. pantā minētajos gadījumos. Darbības rezultātu satvarā paredzētie iznākumu rādītāji un galvenie īstenošanas posmi atbilst vairāk nekā 50 % no finanšu piešķīruma prioritātei. Lai varētu šo summu aprēķināt, piešķīrumu kādam rādītājam vai galvenajam īstenošanas posmam skaita ne vairāk kā vienu reizi.

2.   Visiem ESI fondiem, izņemot attiecībā uz ELFLA, finanšu rādītāja starpposma mērķi un galamērķi attiecas uz attiecināmo izdevumu kopējo summu, kas iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā un ko šī iestāde ir sertificējusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 126. panta c) punktu.

Attiecībā uz ELFLA tie attiecas uz realizētiem kopējiem publiskajiem izdevumiem, kas iekļauti kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā.

3.   Visiem ESI fondiem, izņemot ESF un ELFLA, starpposma mērķi un galamērķi iznākumu rādītājam attiecas uz darbībām, kur visi pasākumi, kas rada rezultātus, ir pilnībā īstenoti, bet par kuriem ne visi maksājumi ir veikti.

Attiecībā uz ESF un ELFLA pasākumiem, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pantu, 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 27., 28., 29., 30., 31., 33. un 34. pantu, tie var attiekties arī uz sasniegto vērtību darbībās, kas ir uzsāktas, bet kurās vēl nav pabeigti daži pasākumi, kuri rada rezultātu.

Attiecībā uz citiem pasākumiem ELFLA ietvaros tie attiecas uz pabeigtām darbībām Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 14. punkta nozīmē.

4.   Galvenais īstenošanas posms ir svarīgs etaps darbību īstenošanā prioritātes ietvaros, kura pabeigšana ir pārbaudāma un ko var izteikt skaitliski vai kā procentuālo daļu. Šīs regulas 6. un 7. panta nolūkā galvenie īstenošanas posmi tiks aplūkoti kā rādītāji.

5.   Iznākumu rādītāju izmanto tikai vajadzības gadījumā un ciešā saistībā ar atbalstītajām politikas intervencēm.

6.   Ja tiks konstatēts, ka šīs regulas 4. panta 2. punktā minētā informācija ir balstīta uz nepareiziem pieņēmumiem, kā rezultātā galamērķi vai starpposma mērķi tikuši noteikti pārāk zemi vai pārāk augsti, to var uzskatīt par pienācīgi pamatotu gadījumu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 5.punkta nozīmē.

6. pants

Starpposma mērķu un galamērķu sasniegšana

1.   To, vai starpposma mērķi un galamērķi ir sasniegti, novērtē, ņemot vērā visus rādītājus un galvenos īstenošanas posmus, kas iekļauti darbības rezultātu satvarā un noteikti prioritātes līmenī Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 8. punkta nozīmē, izņemot šīs regulas 7. pantā minētajos gadījumos.

2.   Prioritātes starpposma mērķus un galamērķus uzskata par sasniegtiem, ja visi rādītāji, kas ir iekļauti attiecīgajā darbības rezultātu satvarā, sasnieguši vismaz 85 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām vai vismaz 85 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām. Pieļaujot atkāpi, ja darbības rezultātu satvarā iekļauti trīs vai vairāk rādītāju, prioritātes starpposma mērķus vai galamērķus var uzskatīt par sasniegtiem, ja visi rādītāji, izņemot vienu, sasniedz 85 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām vai 85 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām. Rādītājam, kas nav sasniedzis 85 % no starpposma mērķa vai galamērķa vērtības, jābūt sasniegušam ne mazāk kā 75 % no tā starpposma mērķa vai galamērķa vērtības.

3.   Attiecībā uz prioritāti, kuras darbības rezultātu satvarā ietilpst ne vairāk kā divi rādītāji, nespēju sasniegt vismaz 65 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām attiecībā uz kādu no šiem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību starpposma mērķu sasniegšanā. Nespēju sasniegt vismaz 65 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām attiecībā uz kādu no šiem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību galamērķu sasniegšanā.

4.   Attiecībā uz prioritāti, kuras darbības rezultātu satvarā ietilpst vairāk kā divi rādītāji, nespēju sasniegt vismaz 65 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām attiecībā uz vismaz diviem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību starpposma mērķu sasniegšanā. Nespēju sasniegt vismaz 65 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām attiecībā uz vismaz diviem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību galamērķu sasniegšanā.

7. pants

Darbības rezultātu satvars prioritārajiem virzieniem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1303/2013 96. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un prioritārie virzieni, kas iekļauj JNI

1.   Rādītājus un galvenos īstenošanas posmus, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram, to starpposma mērķus un galamērķus, kā arī šo mērķu sasniegšanas vērtības sadala pa fondiem un attiecībā uz ERAF un ESF — pa reģionu kategorijām.

2.   Šīs regulas 4. panta 2. punktā prasīto informāciju nosaka attiecībā uz katru fondu un — attiecīgā gadījumā — katru reģionu kategoriju.

3.   Starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu izvērtē katram fondam atsevišķi un katram reģionam atsevišķi prioritātes ietvaros, ņemot vērā rādītājus, to starpposma mērķus un galamērķus, kā arī šo mērķu sasniegšanas vērtības, kas sadalītas pa fondiem un pa reģionu kategorijām. Darbības rezultātu satvarā paredzētie iznākumu rādītāji un galvenie īstenošanas posmi atbilst vairāk nekā 50 % no finanšu piešķīruma fondam un attiecīgā gadījumā reģiona kategorijai. Lai varētu šo summu aprēķināt, piešķīrumu kādam rādītājam vai galvenajam īstenošanas posmam skaita ne vairāk kā vienu reizi.

4.   Ja resursi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai ir plānoti kā daļa no prioritārā virziena saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 18. panta c) punktu, darbības rezultātu satvaru izstrādā atsevišķi JNI un JNI paredzēto starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu novērtē atsevišķi no citas prioritārā virziena daļas.

III   NODAĻA

ERAF, ESF UN KOHĒZIJAS FONDA INTERVENCES KATEGORIJU NOMENKLATŪRA SASKAŅĀ AR MĒRĶI “IEGULDĪJUMS IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI”

8. pants

ERAF, ESF un Kohēzijas fonda intervences kategorijas

(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta otro daļu)

1.   Intervences kategoriju nomenklatūra, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta otrajā daļā, ir noteikta šīs regulas I pielikuma 1. līdz 8. tabulā. Šajās tabulās norādītos kodus piemēro ERAF attiecībā uz mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, Kohēzijas fondu, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kā noteikts šā panta 2. un 3. punktā.

2.   Kodus no 001 līdz 101, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro tikai ERAF un Kohēzijas fondam.

Kodus no 102 līdz 120, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro tikai ESF.

Tikai kodu 103, kas norādīts šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai.

Kodus no 121, 122 un 123, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro ERAF, Kohēzijas fondam un ESF.

3.   Kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 2. līdz 4., 7. un 8. tabulā, piemēro ERAF, ESF, JNI un Kohēzijas fondam.

Kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 5. tabulā, piemēro tikai ERAF un Kohēzijas fondam.

Kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 6. tabulā, piemēro tikai ESF un JNI.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas III pielikumu un 3. pantu piemēro, sākot no dienas, kad stājas spēkā EJZF regula.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 487, 20.12.2013., 487. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).


PIELIKUMS I

Fondu  (1) intervences kategoriju nomenklatūra saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

1. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ INTERVENCES JOMAS DIMENSIJU

1.

INTERVENCES JOMA

Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai

I.   Ienesīgi ieguldījumi

001

Vispārīgi ienesīgi ieguldījumi mazos un vidējos uzņēmumos (MVU)

0 %

002

Pētniecība un inovācijas procesi lielos uzņēmumos

0 %

003

Ienesīgi ieguldījumi lielos uzņēmumos, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku

40 %

004

Ienesīgi ieguldījumi, kas saistīti ar sadarbību starp lieliem uzņēmumiem un MVU informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) produktu un pakalpojumu izstrādē, e-tirdzniecībā un pieprasījuma pēc IKT uzlabošanu

0 %

II.   Infrastruktūra, kas nodrošina pamatpakalpojumus, un saistītie ieguldījumi

Enerģētikas infrastruktūra

 

005

Elektroenerģija (uzglabāšana un pārvade)

0 %

006

Elektroenerģija (TWN-E uzglabāšana un pārvade)

0 %

007

Dabasgāze

0 %

008

Dabasgāze (TEN-E)

0 %

009

Atjaunojama enerģija: vējš

100 %

010

Atjaunojama enerģija: saule

100 %

011

Atjaunojama enerģija: biomasa

100 %

012

Cita atjaunojama enerģija (tostarp hidroelektroenerģija, ģeotermālā enerģija un jūras enerģija) un atjaunojamas enerģijas integrācija (tostarp uzglabāšana, strāva līdz gāzei un atjaunojamā ūdeņraža struktūra)

100 %

013

Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, projektu demonstrēšana un atbalsta pasākumi

100 %

014

Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, projektu demonstrēšana un atbalsta pasākumi

100 %

015

Gudras enerģijas sadales sistēmas vidējos uz zemsprieguma līmeņos (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas)

100 %

016

Augstas efektivitātes koģenerācija un centrālā apkure

100 %

Vides infrastruktūra

 

017

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana (tostarp apjoma samazināšanas, šķirošanas, pārstrādes pasākumi)

0 %

018

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana (tostarp mehāniski bioloģiskās apstrādes, termiskās apstrādes, sadedzināšanas un apglabāšanas poligonā pasākumi)

0 %

019

Komerciālo, rūpniecisko un bīstamo atkritumu apsaimniekošana

0 %

020

Ūdens nodrošināšana cilvēku patēriņam (iegūšanas, apstrādes, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra)

0 %

021

Ūdens apsaimniekošana un dzeramā ūdens saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, ūdens apgāde, konkrēti pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, rajonu un patērētāju patēriņa uzskaitīšana, iekasēšanas sistēmas un noplūdes mazināšana)

40 %

022

Notekūdeņu attīrīšana

0 %

023

Vides pasākumi ar mērķi samazināt un/vai novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas (tostarp metāna apstrāde un uzglabāšana un kompostēšana)

100 %

Transporta infrastruktūra

 

024

Dzelzceļi (TEN-T pamattīkls)

40 %

025

Dzelzceļi (TEN-T visaptverošais tīkls)

40 %

026

Citi dzelzceļi

40 %

027

Mobilie sliežu aktīvi

40 %

028

TEN-T maģistrāļu un ceļu — pamattīkls (jaunu objektu būvniecība)

0 %

029

TEN-T maģistrāļu un ceļu — visaptverošais tīkls (jaunu objektu būvniecība)

0 %

030

TEN-T ceļu tīkla sekundārie ceļu posmi un mezgli (jaunu objektu būvniecība)

0 %

031

Citi valsts un reģionālie ceļi (jaunu objektu būvniecība)

0 %

032

Vietējās piekļuves ceļi (jaunu objektu būvniecība)

0 %

033

TEN-T rekonstruēts vai uzlabots ceļš

0 %

034

Citi rekonstruēti vai uzlaboti ceļi (maģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie)

0 %

035

Kombinētais transports (TEN-T)

40 %

036

Kombinētais transports

40 %

037

Lidostas (TEN-T) (2)

0 %

038

Citas lidostas (2)

0 %

039

Jūras ostas (TEN-T)

40 %

040

Citas jūras ostas

40 %

041

Iekšzemes ūdensceļi un ostas (TEN-T)

40 %

042

Iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālas un vietējas nozīmes)

40 %

Ilgtspējīgs transports

 

043

Tīra pilsētas transporta infrastruktūra un veicināšana (tostarp aprīkojums un ritošais sastāvs)

40 %

044

Inteliģentas transporta sistēmas (tostarp pieprasījuma vadības ieviešana, nodevu iekasēšanas sistēmas, IT uzraudzība, kontrole un informācija)

40 %

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

 

045

IKT: pamattīkls/atvilces maršrutēšanas tīkls

0 %

046

IKT: ātrdarbīgs platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā abonentlīnija; >/= 30 Mbps)

0 %

047

IKT: īpaši ātrdarbīgs platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā abonentlīnija; >/= 100 Mbps)

0 %

048

IKT: citi IKT infrastruktūras/lielapjoma datorresursu/aprīkojuma veidi (tostarp e-infrastruktūra, datu centri un sensori; arī tādi, kas iegulti citā infrastruktūrā, piemēram, pētniecības telpas, vides un sociālā infrastruktūra)

0 %

III.   Sociālā, veselības un izglītības infrastruktūra un saistītās investīcijas

049

Izglītības infrastruktūra terciārajā izglītībā

0 %

050

Izglītības infrastruktūra profesionālajā izglītībā un apmācībā un pieaugošo mācīšanās

0 %

051

Izglītības infrastruktūra skolu izglītībā (pamatizglītība un vispārējā vidējā izglītība)

0 %

052

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūra

0 %

053

Veselības infrastruktūra

0 %

054

Mājokļu infrastruktūra

0 %

055

Cita sociālā infrastruktūra, kas sekmē reģionālo un vietējo attīstību

0 %

IV.   Iekšējā potenciāla attīstība

Pētniecība, attīstība un inovācija

 

056

Investīcijas tādu MVU infrastruktūrā, spējās un aprīkojumā, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

057

Investīcijas tādu lielu uzņēmumu infrastruktūrā, spējās un aprīkojumā, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām

0 %

058

Pētniecības un inovācijas infrastruktūra (publiska)

0 %

059

Pētniecības un inovācijas infrastruktūra (privāta, tostarp zinātnes parki)

0 %

060

Pētniecības un inovācijas darbības publiskos pētniecības centros un kompetences centros, kas ietver sadarbības tīklu veidošanu

0 %

061

Pētniecības un inovācijas darbības privātos pētniecības centros, kas ietver sadarbības tīklu veidošanu

0 %

062

Tehnoloģiju pārnese un augstskolu un uzņēmumu sadarbība, kas lielāko labumu sniedz MVU

0 %

063

Atbalsts kopām un uzņēmējdarbības tīkliem, kas lielāko labumu sniedz MVU

0 %

064

Pētniecības un inovācijas procesi MVU (tostarp kuponu shēmas, procesu, dizaina, pakalpojumu un sociālā inovācija)

0 %

065

Pētniecības un inovācijas infrastruktūra, procesi, tehnoloģiju pārnese un sadarbība uzņēmumos, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai un noturībai pret klimata pārmaiņām

100 %

Uzņēmējdarbības attīstība

 

066

Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi)

0 %

067

MVU uzņēmējdarbības izstrāde, atbalsts uzņēmējdarbībai un inkubācijai (tostarp atbalsts jaunu uzņēmumu izveidei uz esošo bāzes un jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem)

0 %

068

Energoefektivitāte un projektu demonstrēšana MVU un atbalsta pasākumi

100 %

069

Atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU

40 %

070

Energoefektivitātes veicināšana lielos uzņēmumos

100 %

071

Tādu uzņēmumu attīstība un veicināšana, kas specializējas pakalpojumu sniegšanā, kas sekmē zemu oglekļa emisiju ekonomiku un noturību pret klimata pārmaiņām (tostarp atbalsts šādiem pakalpojumiem)

100 %

072

MVU uzņēmējdarbības infrastruktūra (tostarp rūpniecības parki un zonas)

0 %

073

Atbalsts sociālajiem uzņēmumiem (MVU)

0 %

074

MVU komerctūrisma priekšrocību attīstība un veicināšana

0 %

075

MVU komerctūrisma pakalpojumu attīstība un veicināšana MVU vai attiecībā uz MVU

0 %

076

MVU kultūras un radošo priekšrocību attīstība un veicināšana

0 %

077

MVU kultūras un radošo pakalpojumu attīstība un veicināšana MVU vai attiecībā uz MVU

0 %

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) —pieprasījuma veicināšana, lietojumprogrammas un pakalpojumi

 

078

E-pārvaldes pakalpojumi un lietojumprogrammas (tostarp e-iepirkums, IKT pasākumi, kas atbalsta valsts pārvaldes reformas, kiberdrošība, uzticamības un privātuma pasākumi, e-tiesiskums un e-demokrātija)

0 %

079

Piekļuve publiskā sektora informācijai (tostarp atklāto datu e-kultūra, digitālās bibliotēkas, digitālais saturs un e-tūrisms)

0 %

080

E-iekļautība, e-pieejamība, e-mācību un e-izglītības pakalpojumi un lietojumprogrammas, digitālās prasmes

0 %

081

IKT risinājumi, kas vērsti uz veselīgas aktīvas novecošanas jautājumiem un e-veselības pakalpojumi un lietojumprogrammas (tostarp e-aprūpe un interaktīva automatizēta dzīves vide)

0 %

082

MVU paredzēti pakalpojumi un lietojumprogrammas (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā), dzīvās laboratorijas, tīmekļa uzņēmēji un jauni IKT uzņēmumi)

0 %

Vide

 

083

Gaisa kvalitātes pasākumi

40 %

084

Piesārņojuma integrētā novēršana un kontrole (IPNK)

40 %

085

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un spēcināšana, dabas aizsardzība un zaļā infrastruktūra

40 %

086

Natura 2000 teritoriju aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga lietošana

40 %

087

Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku (piemēram, erozijas, ugunsgrēku, plūdu, vētru un sausumu) profilakses un vadības pasākumi, tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras

100 %

088

Ar klimatu nesaistītu dabas risku (piemēram, zemestrīču) un ar cilvēku darbību saistītu risku (piemēram, tehnoloģisku negadījumu) riska profilakse un vadība, tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras

0 %

089

Rūpniecībā izmantotās un piesārņotās zemes rehabilitācija

0 %

090

Velosipēdu celiņi un gājēju celiņi

100 %

091

Dabas zonu tūrisma potenciāla pilnveidošana un popularizēšana

0 %

092

Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana

0 %

093

Publisko tūrisma pakalpojumu pilnveidošana un popularizēšana

0 %

094

Publisko kultūras un mantojuma vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana

0 %

095

Publisko kultūras un mantojuma pakalpojumu pilnveidošana un popularizēšana

0 %

Citi

 

096

Valsts pārvaldes un tādu sabiedrisko pakalpojumu institucionālās spējas, kas saistīti ar ERAF īstenošanu, vai darbības, kas atbalsta ESF institucionālo spēju iniciatīvas

0 %

097

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvas pilsētu un lauku rajonos

0 %

098

Visattālākie reģioni: visu tādu papildizmaksu kompensēšana, kas radušās saistībā ar nepietiekamu pieejamību un teritoriālo fragmentāciju

0 %

099

Visattālākie reģioni: konkrēta darbība, kas vērsta uz tādu papildizmaksu kompensēšanu, kas radušās saistībā ar tirgus faktoru apjomu

0 %

100

Visattālākie reģioni: atbalsts tādu papildizmaksu kompensēšanai, kas radušās saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem un reljefa problēmām

40 %

101

Starpfondu finansējums saskaņā ar ERAF (atbalsts ESF-tipa darbībām, kas vajadzīgas, lai pienācīgi īstenotu ERAF darbības daļu, un kas ir tieši saistītas ar to)

0 %

V.   Stabilas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšana un atbalsts darbaspēka mobilitātei

102

Darba meklētāju un nenodarbinātu cilvēku, tostarp ilgstošu bezdarbnieku un no darba tirgus attālinātu personu, piekļuve nodarbinātībai, arī ar vietējām nodarbinātības iniciatīvām, kā arī atbalsts darbaspēka mobilitātei

0 %

103

Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam, un jauniešiem no atstumtām kopienām, arī ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu

0 %

104

Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana, tostarp inovatīvi mikrouzņēmumi, inovatīvi mazi un vidējie uzņēmumi

0 %

105

Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp piekļuve nodarbinātībai, karjeras attīstība, darba un privātās dzīves apvienošana un vienādas samaksas par vienādu darbu veicināšana

0 %

106

Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām

0 %

107

Aktīva un veselīga novecošana

0 %

108

Darba tirgus iestāžu modernizēšana, piemēram, publisku un privātu nodarbinātības dienestu modernizēšana, un atbilstības darba tirgus vajadzībām uzlabošana, tostarp ar pasākumiem, kas uzlabo darbaspēka transnacionālo mobilitāti, kā arī ar mobilitātes shēmām un labāku sadarbību starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām

0 %

VI.   Sociālās iekļautības veicināšana, nabadzības un jebkādas diskriminācijas apkarošana

109

Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību

0 %

110

Atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomiskā integrācija

0 %

111

Visu veidu diskriminācijas apkarošana un vienlīdzīgu iespēju veicināšana

0 %

112

Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem

0 %

113

Sociālās uzņēmējdarbības un profesionālās integrācijas veicināšana sociālajos uzņēmumos un sociālajā un solidaritātes ekonomikā ar mērķi uzlabot nodarbinātības pieejamību

0 %

114

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas

0 %

VII.   Ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā

115

Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas piekļuves veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un neoficiālām mācību iespējām, kas ļauj atkārtoti integrēties izglītības iegūšanā un mācībās

0 %

116

Terciārās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

0 %

117

Formālas, neformālas un neoficiālas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu

0 %

118

Darba tirgus saistības ar izglītības un apmācības sistēmām uzlabošana, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi

0 %

VIII.   Publisko iestāžu un ieineterēto personu institucionālo spēju uzlabošana un efektīva valsts pārvalde

119

Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību

0 %

120

Spēju veidošana visām ieinteresētajām personām, kas īsteno izglītības, mūžizglītības, apmācības un nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp izmantojot sektoru un teritoriju paktus, lai mobilizētu valsts, reģionu un vietējā līmeņa reformu ieviešanai

0 %

IX.   Tehniskā palīdzība

121

Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un pārbaude

0 %

122

Novērtēšana un pētījumi

0 %

123

Informācija un komunikācija

0 %


2. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ FINANSĒŠANAS DIMENSIJAS VEIDU

2.   FINANSĒŠANAS VEIDS

01

Neatmaksājama dotācija

02

Atmaksājama dotācija

03

Atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: riska un pašu kapitāls vai līdzvērtīgs instruments

04

Atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: aizdevums vai līdzvērtīgs instruments

05

Atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: garantija vai līdzvērtīgs instruments

06

Atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: procentu likmes subsīdija, garantijas maksas subsīdija, tehniskais atbalsts vai līdzvērtīgs instruments

07

Balva


3. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ TERITORIJAS DIMENSIJU

3.   TERITORIJAS TIPS

01

Lielas pilsētu teritorijas (blīvi apdzīvotas > 50 000 iedzīvotāju)

02

Mazas pilsētu teritorijas (vidēji blīvi apdzīvotas > 5 000 iedzīvotāju)

03

Lauku teritorijas (reti apdzīvotas)

04

Makroreģiona sadarbības teritorija

05

Sadarbības starp valsts vai reģionu programmu jomām valsts kontekstā

06

ESF transnacionālā sadarbība

07

Nepiemēro


4. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ TERITORIJAS DIMENSIJAS ĪSTENOŠANAS MEHĀNISMU

4.   TERITORIJAS ĪSTENOŠANAS MEHĀNISMI

01

Integrētie teritoriālie ieguldījumi — Pilsētas

02

Cita integrēta pieeja ilgtspējīgai pilsētattīstībai

03

Integrētie teritoriālie ieguldījumi — Citi

04

Cita integrēta pieeja ilgtspējīgai lauku attīstībai

05

Cita integrēta pieeja ilgtspējīgai pilsētattīstībai/lauku attīstībai

06

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvas

07

Nepiemēro


5. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ TEMATISKO MĒRĶU DIMENSIJU

5.   TEMATISKAIS MĒRĶIS (ERAF un Kohēzijas fonds)

01

Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

02

Uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti

03

Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju

04

Atbalstīt pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku visās nozarēs

05

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un vadību

06

Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti

07

Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās

08

Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti

09

Veicināt sociālo iekļautību, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

010

Veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju ieguvei, kā arī mūžizglītībā

011

Publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju uzlabošana un efektīva valsts pārvalde

012

Nepiemēro (tikai tehniska palīdzība)


6. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ DIMENSIJU SAISTĪBĀ AR SEKUNDĀRAJIEM TEMATIEM ESF IETVAROS

6.

ESF SEKUNDĀRAIS TEMATS

Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai

01

Atbalsts pārejai uz resursu efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju

100 %

02

Sociālā inovācija

0 %

03

MVU konkurētspējas veicināšana

0 %

04

Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

0 %

05

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas un kvalitātes, kā arī piekļuves uzlabošana tām

0 %

06

Nediskriminācija

0 %

07

Dzimumu līdztiesība

0 %

08

Nepiemēro

0 %


7. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS DIMENSIJU

7.   SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

01

Lauksaimniecība un mežsaimniecība

02

Zvejniecība un akvakultūra

03

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana

04

Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu ražošana

05

Transportlīdzekļu ražošana

06

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

07

Citas konkrēti neminētas rūpniecības nozares

08

Celtniecība

09

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (tostarp enerģētiskā kurināmā ieguve)

10

Elektroenerģija, gāze, siltumapgāde, siltais ūdens un gaisa kondicionēšana

11

Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

12

Transports un uzglabāšana

13

Informācija par komunikācijas darbībām, tostarp telekomunikācijas, informācijas pakalpojumu darbībām, datorprogrammēšanu, konsultācijām un saistītām darbībām

14

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

15

Tūrisma, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu darbības

16

Finanšu un apdrošināšanas darbības

17

Darbības ar nekustamo īpašumu, noma un darījumi

18

Valsts pārvalde

19

Izglītība

20

Cilvēku veselības jomas darbības

21

Sociālā darba darbības, komunālie, sociālie un personiskie pakalpojumi

22

Darbības, kas saistītas ar vidi un klimata pārmaiņām

23

Māksla, izklaide, radošās nozares un atpūta

24

Citi konkrēti neminēti pakalpojumi


8. TABULA.   KODI, KAS ATTIECAS UZ ATRAŠANĀS VIETAS DIMENSIJU

8.   

ATRAŠANĀS VIETA (2)

Kods

Vieta

 

Reģiona vai teritorijas kods, kurā darbība atrodas/tiek veikta, kā norādīts statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā (NUTS), kas iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (3) pielikumā.


(1)  Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds.

(2)  Attiecas vienīgi uz investīcijām, kas saistītas ar vides aizsardzību vai kuras papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Koeficienti, ko izmanto, lai aprēķinātu atbalsta summas klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar 2. pantu

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (1) pants

Prioritāte/prioritārā joma

Koeficients

5. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Lauku saimniecību riska novēršana un pārvaldības atbalsts

40 %

5. panta 4. punkts

Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību (visas prioritārās jomas)

100 %

5. panta 5. punkts

Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē (visas prioritārās jomas)

100 %

5. panta 6. punkta b) apakšpunkts

Sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos

40 %


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).


III PIELIKUMS

Koeficienti, ko izmanto, lai aprēėinātu atbalsta summas klimata pārmaiĦu mērėu sasniegšanai attiecībā uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu saskaĦā ar 3. pantu

 

Pasākuma nosaukums

Pagaidu numerācija

Koeficients

I   

NODAĻA

 

Inovācija

28. pants

0 %* (1)

 

Konsultāciju pakalpojumi

29. pants

0 %

 

Zinātnieku un zvejnieku partnerības

30. pants

0 %*

 

Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana – apmācība, tīklu veidošana un sociālais dialogs

31. pants

0 %*

 

Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana –atbalsts laulātajiem un dzīves partneriem

31. panta 2. punkts

0 %*

 

Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana – mācekļi uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem

31. panta 3. punkts

0 %*

 

Dažādošana un jauni ienākumu veidi

32. pants

0 %*

 

Atbalsts jauniem zvejniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai

32.a pants

0 %

 

Veselība un drošība

33. pants

0 %

 

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana

33.a pants

40 %

 

Zvejas darbību pilnīga izbeigšana

33.b pants

100 %

 

Kopieguldījumu fondi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un vides katastrofu gadījumā

33.c pants

40 %

 

Atbalsts sistēmām zvejas iespēju iedalīšanai

34. pants

40 %

 

Atbalsts saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai

35. pants

0 %

 

Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai

36. pants

40 %

 

Ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistīta inovācija

37. pants

40 %

 

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – atkritumu savākšana

38. panta 1. punkta a) apakšpunkts

0 %

 

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – labākas resursu apsaimniekošanas vai saglabāšanas veicināšana, stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana, aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošana attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām un īpaši aizsargājamām teritorijām, aizsargājamo jūras teritoriju, tostarp NATURA 2000 teritoriju, apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings, izpratnes veicināšana par vides jautājumiem, līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus.

38. panta 1. punkta b)-e), ea) un f) apakšpunkts

40 %

 

Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – zīdītāju un putnu nozvejai radīto zaudējumu kompensācijas mehānismi

38. panta 1. punkta eb) apakšpunkts

0 %

 

Klimata pārmaiņu mazināšana – ieguldījumi zvejas kuģos

39. panta 1. punkta a) apakšpunkts

100 %

 

Klimata pārmaiņu mazināšana – energoefektivitātes auditi un sistēmas

39. panta 1. punkta b) apakšpunkts

100 %

 

Energoefektivitāte – pētījumi, ar ko paredzēts novērtēt alternatīvu dzinēju un korpusu būves sistēmu devumu

39. panta 1. punkta c) apakšpunkts

40 %

 

Galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņa vai modernizācija

39. panta 2. punkts

100 %

 

Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamas nozvejas izmantošana

40. pants

0%

 

Zvejas ostas, izkraušanas vietas un izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi ar nolūku uzlabot zvejas ostu un izsoles namu infrastruktūru vai izkraušanas vietas un patvēruma vietas

41. panta 1. punkts

40 %

 

Zvejas ostas, izkraušanas vietas un izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi, kas palīdzētu ievērot pienākumu izkraut visas nozvejas

41. panta 2. punkts

0%

 

Zvejas ostas, izkraušanas vietas un izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi, kas uzlabo zvejnieku drošību

41. panta 3. punkts

0%

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi kuģos vai individuālajā aprīkojumā, kā norādīts 33. pantā

42. panta 1. punkta a) apakšpunkts

0*%

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi aprīkojumā un darbības veidos, kā minēts 36. un 37. pantā.

42. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās

42. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana

42. panta 1. punkta aa) apakšpunkts

0 %

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – zvejas ostas, izkraušanas vietas un patvēruma vietas

42. panta 1. punkta d) apakšpunkts

0 %

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes uzlabošanai

42. panta 1. punkta da) apakšpunkts

0 %

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – jaunu zvejnieku uzņēmējdarbības uzsākšana

42. panta 1.a punkts

0 %

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – inovācijas attīstība un veicināšana

42. panta 1.b punkts

0 %*

 

Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ūdens faunas un floras aizsardzība un attīstība

42. panta 5. punkts

40 %

II   

NODAĻA

 

Inovācija

45. pants

0 %*

 

Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā

46. pants

0 %*

 

Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi

48. pants

0 %*

 

Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšana

49. pants

0 %*

 

Akvakultūras audzētavu potenciāla palielināšana

50. pants

40 %

 

Jaunu ilgtspējīgu akvakultūras audzētāju darbības rosināšana

51. pants

0 %

 

Pāreja uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru

53. pants

40 %

 

Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus

54. pants

40 %

 

Pasākumi sabiedrības veselības jomā

55. pants

0 %

 

Dzīvnieku veselības un labturības pasākumi

56. pants

0 %

 

Akvakultūras krājuma apdrošināšana

57. pants

40 %

III   

NODAĻA

 

Sagatavošanās atbalsts

63. panta 1. punkta a) apakšpunkts

0 %

 

Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana

65. pants

40 %

 

Sadarbības pasākumi

66. pants

0 %*

 

Kārtējās izmaksas un aktivizēšana

63. panta 1. punkta d) apakšpunkts

0 %

IV   

NODAĻA

 

Ražošanas un tirdzniecības plāni

69. pants

0 %*

 

Uzglabāšanas atbalsts

70. pants

0 %

 

Tirdzniecības pasākumi

71. pants

0 %*

 

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

72. pants

40 %

V   

NODAĻA

 

Kompensācijas režīms

73. pants

0 %

VI   

NODAĻA

 

Kontrole un noteikumu izpilde

78. pants

0 %

 

Datu vākšana

79. pants

0 %*

VII   

NODAĻA

 

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

79.a pants

0 %

VIII   

NODAĻA

 

Integrētā jūras uzraudzība

79.b panta 1. punkta a) apakšpunkts

40 %

 

Jūras vides aizsardzības veicināšana un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana

79.b panta 1. punkta b) apakšpunkts

40 %


(1)  Saskaņā ar 3.panta 2. punktu 40 % koeficientu var piemērot pasākumiem, kas tabulā atzīmēti ar zvaigznīti *.


Top