I PIELIKUMS

Obligāti piemērojamo ANO EEK noteikumu saraksts

ANO EEK noteikumu Nr.	Temats	Grozījumu sērija	OV atsauce	Piemērojamība
41.	Motociklu trokšņa emisijas	04	OV L 317, 14.11.2012., 1. lpp.	L3e, L4e

Paskaidrojums.

Tas, ka sistēma vai sastāvdaļa ir iekļauta šajā sarakstā, nenozīmē, ka tās uzstādīšana ir obligāta. Taču konkrētām sastāvdaļām obligātās uzstādīšanas prasības ir paredzētas citos šīs regulas pielikumos.

II PIELIKUMS

I tipa testa prasības — izplūdes gāzu emisijas pēc aukstās iedarbināšanas

Papildinājuma Nr.	Papildinājuma nosaukums	Lpp.
1.	II pielikumā izmantotie simboli	74.
2.	Standartdegvielas	78.
3.	Šasijas dinamometra sistēma	85.
4.	Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma	91.
5.	Ekvivalentās inerces masas un ritošās daļas pretestības klasificēšana	103.
6.	Braukšanas cikli I tipa testiem	106.
7.	Testi uz ceļa L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar vienu riteni uz dzenošās ass vai sapārotiem riteņiem, testa stenda iestatījumu noteikšanai	153.
8.	Testi uz ceļa L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar diviem vai vairākiem riteņiem uz dzenošās ass, testa stenda iestatījumu noteikšanai	160.
9.	Paskaidrojums par pārnesumu pārslēgšanas procedūru I tipa testam	168.
10.	Piesārņojuma kontroles rezerves iekārtas kā atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājuma testi L kategorijas transportlīdzekļiem	174.
11.	I tipa testa procedūra hibrīdiem L kategorijas transportlīdzekļiem	178.
12.	I tipa testa procedūra L kategorijas transportlīdzekļiem, ko darbina ar LPG, dabasgāzi/biometānu, mainīgu raksturlielumu H2NG degvielu vai ūdeņradi	189.
13.	I tipa testa procedūra L kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar periodiskas reģenerācijas sistēmu	193.

1.   Ievads

1.1.	Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra I tipa testam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 V pielikuma A daļā.

1.2.

Šajā pielikumā ir izklāstīta saskaņota metode, kas izmantojama, lai atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 168/2013 darbības jomai noteiktu gāzveida piesārņotāju emisiju, cieto daļiņu, oglekļa dioksīda emisiju līmeni un kas ir saistīta ar VII pielikumā aprakstīto degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un braukšanas attaluma elektriskā režīmā noteikšanu L kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir reprezentatīvi attiecībā uz to ekspluatāciju reālos apstākļos.

1.1.1.

“WMTC 1. posms” tika ieviests ES tipa apstiprinājuma tiesību aktos 2006. gadā, tādējādi ļaujot izgatavotājiem no tā brīža pierādīt L3e tipa motociklu emisiju rādītājus, izmantojot pasaulē saskaņoto motociklu testa tipu (WMTC), kas noteikts ANO GTR Nr. 2 kā alternatīva I tipa testam, kurā izmanto tradicionālo Eiropas braukšanas ciklu (EDC), kas noteikts Direktīvas 97/24/EK 5. nodaļā.

1.1.2.

“WMTC 2. posms” ir līdzvērtīgs WMTC 1. posmam, ar papildu uzlabojumiem pārnesumu pārslēgšanas norādījumu jomā, un to izmanto kā obligātu I tipa testu, lai apstiprinātu Euro 4 atbilstīgus L3e, L4e, L5e-A un L7e-A (apakš)kategorijas transportlīdzekļus.

1.1.3.

“Pārskatītais WMTC” vai “WMTC 3. posms” ir līdzvērtīgs “WMTC 2. posmam” attiecībā uz L3e kategorijas motocikliem, bet tas ietver arī pielāgotus braukšanas ciklus visu citu (apakš)kategoriju transportlīdzekļiem, ko izmanto kā I tipa testu, lai apstiprinātu Euro 5 atbilstīgus L kategorijas transportlīdzekļus.

1.2.	Rezultāti var veidot pamatu gāzveida piesārņotāju un oglekļa dioksīda emisiju ierobežošanai, kā arī izgatavotāja noteiktā degvielas patēriņa, elektroenerģijas patēriņa un braukšanas attāluma elektriskā režīmā noskaidrošanai, veicot ekoloģisko raksturlielumu tipa apstiprināšanas procedūras.

2.   Vispārīgas prasības

2.1.

Sastāvdaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju, oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņu, projektē, izgatavo un montē tā, lai motors, to normāli lietojot, neraugoties uz vibrācijām, kam tas var būt pakļauts, atbilstu šā pielikuma noteikumiem. 1. piezīme. II pielikumā lietoto simbolu kopsavilkums sniegts 1. papildinājumā.

2.2.

Jebkāda slēpta stratēģija, kas “optimizē” transportlīdzekļa spēka piedziņu un uzlabo emisiju laboratorijas testa cikla rezultātus, samazina izplūdes gāzu emisijas un reālos apstākļos darbojas ievērojami atšķirīgi, tiek uzskatīta par apiešanas stratēģiju un ir aizliegta, ja vien izgatavotājs to nav dokumentējis un deklarējis apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā.

3.   Veiktspējas prasības

Piemērojamās veiktspējas prasības attiecībā uz ES tipa apstiprinājumu noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A, B un C daļā.

4.   Testa apstākļi

4.1.   Testa telpa un uzsūkšanās zona

4.1.1.   Testa telpa

Testa telpā, kurā ir šasijas dinamometrs un gāzes paraugu vākšanas ierīce, temperatūra ir 298,2 ± 5 K (25 ± 5 °C). Temperatūru telpā mēra transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatora tuvumā pirms un pēc I tipa testa.

4.1.2.   Uzsūkšanās zona

Temperatūra uzsūkšanās zonā ir 298,2 ± 5 K (25 ± 5 °C), un tā ir tāda, ka testa transportlīdzekli, kam jāveic iepriekšēja sagatavošana, var novietot stāvēšanai saskaņā ar šā pielikuma 5.2.4. punktu.

4.2.   Testa transportlīdzeklis

4.2.1.   Vispārīga informācija

Visas testa transportlīdzekļa sastāvdaļas atbilst sērijveidā ražotajām, vai, ja transportlīdzeklis atšķiras no sērijveida ražojuma, testa ziņojumā to pilnībā apraksta. Izvēloties testa transportlīdzekli, izgatavotājs un tehniskais dienests apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā vienojas, kurš testētais cilmes transportlīdzeklis ir reprezentatīvs attiecībā uz saistīto transportlīdzekļu spēkiekārtu saimi, kā noteikts XI pielikumā.

4.2.2.   Iebraukšana

Transportlīdzekli piegādā labā mehāniskā stāvoklī, pienācīgi uzturētu un izmantotu. Tas ir iebraukts un pirms testa nobraucis vismaz 1 000 km. Motors, piedziņas sistēma un transportlīdzeklis ir iepriekš pienācīgi iebraukts saskaņā ar izgatavotāja prasībām.

4.2.3.   Ieregulējumi

Testa transportlīdzekli ieregulē/uzpilda saskaņā ar izgatavotāja prasībām, piemēram, attiecībā uz eļļu viskozitāti, vai, ja transportlīdzeklis atšķiras no sērijveida ražojuma, testa ziņojumā to pilnībā apraksta. Pilnpiedziņas gadījumā asi, uz kuru tiek pievadīts zemākais griezes moments, var deaktivizēt, lai varētu veikt testēšanu uz standarta šasijas dinamometra.

4.2.4.   Testa masa un slodzes sadalījums

Testa masu, ieskaitot vadītāja un instrumentu masu, izmēra pirms testu sākuma. Slodze ir sadalīta uz visiem riteņiem atbilstoši izgatavotāja norādījumiem.

4.2.5.   Riepas

Riepas ir tāda tipa riepas, ko transportlīdzekļa izgatavotājs norādījis kā oriģinālo aprīkojumu. Spiediens riepās ir ieregulēts saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām vai atbilst spiedienam, pie kura transportlīdzekļa ātrums uz ceļa veiktā testa laikā un tā ātrums uz šasijas dinamometra ir vienādi. Spiedienu riepās norāda testa ziņojumā.

4.3.   L kategorijas transportlīdzekļu apakšklasifikācija

Turpmāk 1.1. attēlā ir sniegts grafisks pārskats par L kategorijas transportlīdzekļu apakšklasifikāciju pēc motora jaudas un transportlīdzekļa maksimālā ātruma, kad tam piemēro I, VII un VIII tipa vides testus, apzīmējot ar (apakš)klašu numuriem grafika zonās. Motora darba tilpuma un transportlīdzekļa maksimālā ātruma skaitliskās vērtības nenoapaļo uz augšu vai uz leju.

1.1.   attēls

L kategorijas transportlīdzekļu apakšklasifikācija I, VII un VIII tipa vides testam

4.3.1.   1. klase

1. klasē ietilpst L kategorijas transportlīdzekļi ar šādām specifikācijām.

1.   tabula

Apakšklasifikācijas kritēriji 1. klases L kategorijas transportlīdzekļiem

motora darba tilpums < 150 cm3 un v max  < 100 km/h

1. klase

4.3.2.   2. klase

Pie 2. klases pieder L kategorijas transportlīdzekļi ar šādām specifikācijām, un to apakšklases ir šādas.

1.2.   tabula

Apakšklasifikācijas kritēriji 2. klases L kategorijas transportlīdzekļiem

Motora darba tilpums < 150 cm3 un 100 km/h ≤ v max < 115 km/h vai motora darba tilpums ≥ 150 cm3 un v max  < 115 km/h	2.1. apakšklase
115 km/h ≤ v max  < 130 km/h	2.2. apakšklase

4.3.3.   3. klase

Pie 3. klases pieder L kategorijas transportlīdzekļi ar šādām specifikācijām, un to apakšklases ir šādas.

1.3.   tabula

Apakšklasifikācijas kritēriji 3. klases L kategorijas transportlīdzekļiem

130 ≤ v max  < 140 km/h	3.1. apakšklase
v max ≥ 140 km/h vai motora darba tilpums > 1 500 cm3	3.2. apakšklase

4.3.4.   WMTC, testa cikla daļas

WMTC testa cikls (transportlīdzekļa ātrumu shēma) I, VII un VIII tipa vides testam sastāv no ne vairāk kā trim daļām, kas noteiktas 6. papildinājumā. Atkarībā no L kategorijas transportlīdzekļa, kam piemēro WMTC, kā noteikts 4.5.4.1. punktā, un tā klasifikācijas pēc motora darba tilpuma un transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma saskaņā ar 4.3. punktu, jāizpilda šādas WMTC testa cikla daļas.

1.4.   tabula

WMTC testa cikla daļas 1., 2. un 3. klases L kategorijas transportlīdzekļiem

L kategorijas transportlīdzekļa (apakš)klase	WMTC piemērojamās daļas, kā norādīts 6. papildinājumā
1. klase	1. daļa — samazināts transportlīdzekļa ātrums aukstos apstākļos, pēc tam 1. daļa — samazināts transportlīdzekļa ātrums siltos apstākļos.
2. klases apakšiedalījums:
2.1. apakšklase	1. daļa — samazināts transportlīdzekļa ātrums aukstos apstākļos, pēc tam 2. daļa — samazināts transportlīdzekļa ātrums siltos apstākļos.
2.2. apakšklase	1. daļa — aukstos apstākļos, pēc tam 2. daļa — siltos apstākļos.
3. klases apakšiedalījums:
3.1. apakšklase	1. daļa — aukstos apstākļos, pēc tam 2. daļa — siltos apstākļos, un pēc tam 3. daļa — samazināts transportlīdzekļa ātrums siltos apstākļos.
3.2. apakšklase	1. daļa — aukstos apstākļos, pēc tam 2. daļa — siltos apstākļos, un pēc tam 3. daļa — siltos apstākļos.

4.4.   Standartdegvielas specifikācija

Testēšanai izmanto atbilstīgu standartdegvielu, kas norādīta 2. papildinājumā. Lai veiktu aprēķinu, kas minēts VII pielikuma 1. papildinājuma 1.4. punktā, šķidras degvielas blīvuma mēra 288,2 K (15 °C) temperatūrā.

4.5.   I tipa tests

4.5.1.   Vadītājs

Testa vajadzībām vadītāja masa ir 75 ± 5 kg.

4.5.2.   Testa stenda specifikācija un iestatījumi

4.5.2.1.   Dinamometram ir viens atsevišķs rullis divu riteņu L kategorijas transportlīdzekļiem, kura diametrs ir vismaz 400 mm. Testējot transportlīdzekļus ar diviem priekšējiem riteņiem vai kvadriciklus, ir atļauts izmantot šasijas dinamometru, kas aprīkots ar diviem ruļļiem.

4.5.2.2.   Dinamometrs ir aprīkots ar ruļļu apgriezienu skaitītāju faktiskā nobrauktā attāluma mērīšanai.

4.5.2.3.   Lai imitētu inerci, kas minēta 5.2.2. punktā, izmanto dinamometra spararatus vai citus līdzekļus.

4.5.2.4.   Šasijas dinamometra ruļļi ir tīri, sausi, un uz tiem nav nekā, kas var izraisīt riepu slīdēšanu.

4.5.2.5.   Dzesēšanas ventilatora specifikācijas

4.5.2.5.1.

Visā testa laikā transportlīdzekļa priekšā atrodas maināma ātruma dzesēšanas ventilators, kas pūš gaisu transportlīdzekļa virzienā, tādējādi imitējot reālus ekspluatācijas apstākļus. Ventilatora ātrums ir tāds, ka darbības diapazonā no 10 līdz 50 km/h gaisa lineārais ātrums ventilatora izejas atverē ir ± 5 km/h robežās no attiecīgā ruļļa ātruma. Diapazonā virs 50 km/h gaisa lineārais gaisa ātrums ir ± 10 % robežās. Gaisa plūsmas ātrums var būt vienāds ar nulli, ja ruļļa ātrums ir mazāks par 10 km/h.

4.5.2.5.2.

Gaisa plūsmas ātrumu, kas minēts 4.5.2.5.1. punktā, nosaka kā vidējo lielumu no deviņiem mērījumu punktiem, kas atrodas centrā katram taisnstūrim, kurš sadala ventilatora izejas atveri deviņās daļās (sadalot ventilatora izejas atveri trīs vienādās daļās vertikāli un horizontāli). Vērtība katrā no deviņiem punktiem ir 10 procentu robežās no visu deviņu vērtību vidējās vērtības.

4.5.2.5.3.

Ventilatora izejas atveres šķērsgriezuma laukums ir vismaz 0,4 m2, un ventilatora izejas atveres apakšējā mala atrodas 5–20 cm virs zemes. Ventilatora izejas atvere atrodas perpendikulāri pret transportlīdzekļa garenvirziena asi, 30–45 cm priekšā priekšējam ritenim. Ierīce, ko lieto gaisa lineārā ātruma mērīšanai, atrodas 0–20 cm attālumā no ventilatora izejas atveres.

4.5.2.6.   Detalizētas prasības attiecībā uz testa stenda specifikācijām ir uzskaitītas 3. papildinājumā.

4.5.3.   Izplūdes gāzu mērīšanas sistēma

4.5.3.1.   Gāzu savākšanas ierīce ir slēgta tipa ierīce, kas var savākt visas izplūdes gāzes pie transportlīdzekļa izplūdes atverēm, ar nosacījumu, ka tā atbilst pretspiediena rādītājam ±125 mm H2O. Var izmantot vaļēju sistēmu, ja tiek nodrošināts, ka tiek savāktas visas izplūdes gāzes. Gāzu savākšana notiek tā, ka neveidojas kondensāts, kas varētu ievērojami mainīt izplūdes gāzu raksturlielumus testa temperatūrā. Gāzu savākšanas ierīces piemērs ir parādīts 1.2. attēlā.

1.2.   attēls

Gāzu paraugu ņemšanas un to tilpuma mērīšanas iekārta

4.5.3.2.   Starp ierīci un izplūdes gāzu paraugu ņemšanas sistēmu novieto savienotājcauruli. Šī caurule un ierīce ir izgatavotas no nerūsējošā tērauda vai no kāda cita materiāla, kas neietekmē savākto gāzu sastāvu un iztur šo gāzu temperatūru.

4.5.3.3.   Visā testa laikā darbojas siltummainis, kas spēj ierobežot atšķaidīto gāzu temperatūras svārstības sūkņa ieplūdes vietā līdz ± 5 K. Šis siltummainis ir aprīkots ar iepriekšējas sasildīšanas sistēmu, kas pirms testa sākšanas spēj uzsildīt siltummaini līdz tā darba temperatūrai (ar pielaidi ± 5 K).

4.5.3.4.   Izmanto pozitīva darba tilpuma sūkni, lai iesūktu atšķaidīto izplūdes maisījumu. Minētais sūknis ir aprīkots ar motoru, kam ir vairāki stingri kontrolēti vienmērīgi ātrumi. Sūkņa jauda ir pietiekami liela, lai nodrošinātu izplūdes gāzu iesūkšanu. Var izmantot arī ierīci ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli (CFV).

4.5.3.5.   Lai nepārtraukti reģistrētu sūknī ieplūstošā atšķaidītā izplūdes maisījuma temperatūru, izmanto attiecīgu ierīci (T).

4.5.3.6.   Izmanto divus mērinstrumentus — vienu, lai nodrošinātu sūknī ieplūstošā atšķaidītā izplūdes maisījuma retinājuma spiedienu attiecībā pret atmosfēras spiedienu, un otrai, lai izmērītu pozitīvā darba tilpuma sūkņa dinamiskā spiediena izmaiņas.

4.5.3.7.   Lai savāktu paraugus no atšķaidītā gaisa plūsmas caur sūkni, filtru un plūsmas mērītāju ar nemainīgu plūsmas ātrumu visa testa laikā, izmanto zondi, ko izvieto blakus gāzes savākšanas ierīcei, bet ārpus tās.

4.5.3.8.   Lai savāktu paraugus no atšķaidītā izplūdes maisījuma caur sūkni, filtru un plūsmas mērītāju ar nemainīgu plūsmas ātrumu visā testa laikā, izmanto paraugu ņemšanas zondi, kas vērsta pret atšķaidītā izplūdes maisījuma plūsmu. Minimālais parauga plūsmas ātrums paraugu ņemšanas ierīcē, kas attēlota 1.2. attēlā un minēta 4.5.3.7. punktā, ir vismaz 150 litri stundā.

4.5.3.9.   Lai visa testa laikā novirzītu paraugus vai nu uz to attiecīgajiem maisiem, vai uz āru, paraugu ņemšanas sistēmā, kas aprakstīta 4.5.3.7. un 4.5.3.8. punktā, izmanto trīsvirzienu vārstus.

4.5.3.10.   Gāzu necaurlaidīgi savākšanas maisi

4.5.3.10.1.   Maisiem, kas paredzēti atšķaidīšanas gaisam un atšķaidītajam izplūdes maisījumam, ir pietiekama ietilpība, lai nekavētu normālu parauga plūsmu un nemainītu attiecīgo piesārņotāju raksturlielumus.

4.5.3.10.2.   Maisiem ir automātiskas pašbloķējošas ierīces, un tos vienkārši un cieši piestiprina vai nu pie paraugu ņemšanas sistēmas, vai analizēšanas sistēmas testa beigās.

4.5.3.11.   Lai skaitītu pozitīvā darba tilpuma sūkņa motora apgriezienus visa testa laikā, izmanto apgriezienu skaitītāju.

2. piezīme. Jāpievērš uzmanība savienošanas metodei un savienojošo detaļu materiālam vai konfigurācijai, jo katra paraugu ņemšanas sistēmas detaļa (piem., adapteris un savienotājs) var ļoti sakarst. Ja mērījumu nevar normāli veikt, jo karstums radījis bojājumu paraugu ņemšanas sistēmā, var izmantot dzesēšanas palīgierīci, kamēr vien netiek ietekmētas izplūdes gāzes.

3. piezīme. Ja izmanto vaļēja tipa ierīces, pastāv risks, ka gāzes tiks savāktas nepilnīgi un notiks gāzu izplūde testa telpā. Visā paraugu ņemšanas laikā nedrīkst būt noplūžu.

4. piezīme. Ja izmanto pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīci (CVS) visā testa ciklā, kas ietver gan mazu, gan lielu ātrumu (t. i., 1., 2. un 3. daļas cikli), īpaša uzmanība jāpievērš lielākam ūdens kondensācijas riskam liela ātruma diapazonā.

4.5.3.12.   Cieto daļiņu emisiju masas mērīšanas iekārtas

4.5.3.12.1.   Specifikācija

4.5.3.12.1.1.   Sistēmas pārskats

4.5.3.12.1.1.1.   Cieto daļiņu paraugu ņemšanas ierīce sastāv no paraugu ņemšanas zondes atšķaidīšanas tunelī, daļiņu pārvades caurules, filtra turētāja, parciālās plūsmas sūkņa, plūsmas ātruma regulatoriem un mērīšanas ierīcēm.

4.5.3.12.1.1.2.   Ieteicams, lai pirms filtra turētāja atrastos daļiņu izmēra iepriekšējs separators (piem., ciklons vai impulsu devējs). Tomēr ir pieņemama arī paraugu ņemšanas zonde, ko izmanto kā izmēra separatoru, kā parādīts 1.6. attēlā.

4.5.3.12.1.2.   Vispārīgas prasības

4.5.3.12.1.2.1.   Paraugu ņemšanas zonde cieto daļiņu testa gāzes plūsmā atšķaidīšanas telpā ir iekārtota tā, ka gāzes plūsmas reprezentatīvu paraugu var paņemt no viendabīgā gaisa/izplūdes gāzu maisījuma.

4.5.3.12.1.2.2.   Cieto daļiņu parauga plūsmas ātrums ir proporcionāls kopējai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmai atšķaidīšanas tunelī ±5 % pielaides robežās no cieto daļiņu parauga plūsmas ātruma.

4.5.3.12.1.2.3.   Paņemto atšķaidīto izplūdes gāzi saglabā temperatūrā, kas zemāka par 325,2 K (52 °C), 20 cm attālumā pirms vai aiz cieto daļiņu filtra virsmas, izņemot reģenerācijas testā, kur temperatūra ir zem 465,2 K (192 °C).

4.5.3.12.1.2.4.   Cieto daļiņu paraugu savāc vienā filtrā, kas atrodas turētājā atšķaidītās izplūdes gāzes plūsmā.

4.5.3.12.1.2.5.   Visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas detaļas, sākot no izplūdes gāzu caurules līdz filtra turētājam, kas ir saskarē ar neapstrādātu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai tiktu samazināta daļiņu nogulsnēšanās vai izmaiņas. Visas detaļas ir izgatavotas no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un tās ir elektriski iezemētas, lai novērstu elektrostatiskos efektus.

4.5.3.12.1.2.6.   Ja nav iespējams kompensēt izmaiņas plūsmas ātrumā, ir jābūt siltummainim un temperatūras kontroles ierīcei, kā noteikts 4. papildinājumā, lai nodrošinātu to, ka plūsmas ātrums sistēmā ir nemainīgs un paraugu ņemšanas apjoms attiecīgi proporcionāls.

4.5.3.12.1.3.   Īpašas prasības

4.5.3.12.1.3.1.   Cieto daļiņu (PM) paraugu ņemšanas zonde

4.5.3.12.1.3.1.1.   Paraugu ņemšanas zonde atbilst daļiņu izmēra separēšanas prasībām, kas aprakstītas 4.5.3.12.1.3.1.4. punktā. Ieteicams, lai šī atbilstība tiktu panākta ar atvērtu zondi ar asām malām, kuru ievieto, vēršot tieši pret plūsmas virzienu, kā arī ar iepriekšēju separatoru (ciklonu, impulsu devēju utt.). Var izmantot arī piemērotu paraugu ņemšanas zondi, piemēram, kā parādīts 1.1. attēlā, ja tā atbilst iepriekšējas separēšanas prasībām, kā aprakstīts 4.5.3.12.1.3.1.4. punktā.

4.5.3.12.1.3.1.2.   Paraugu ņemšanas zondi uzstāda tuneļa centra līnijas tuvumā 10 līdz 20 tuneļa diametrus uz priekšu no izplūdes gāzu ieplūdes vietas tunelī, un tās iekšējam diametram jābūt vismaz 12 mm.

Ja no vienas zondes vienlaicīgi ņem vairāk nekā vienu paraugu, plūsmu no šīs zondes sadala identiskās apakšplūsmās, lai izvairītos no artefaktu paņemšanas.

Ja izmanto vairākas zondes, katra no tām ir atvērta, ar asām malām un novietota, vēršot tieši pret plūsmu. Zondes izvieto vienādā attālumā ap atšķaidīšanas tuneļa centrālo garenvirziena asi vismaz 5 cm citu no citas.

4.5.3.12.1.3.1.3.   Attālums no paraugu ņemšanas uzgaļa līdz filtram ir vismaz pieci zondes diametri, taču nepārsniedz 1 020 mm.

4.5.3.12.1.3.1.4.   Iepriekšējs separators (piem., ciklons, impulsu devējs utt.) atrodas pirms filtra turētāja mezgla. Iepriekšēja separatora 50 procentu pārvarošo daļiņu diametrs ir no 2,5 μm līdz 10 μm pie tilpuma plūsmas ātruma, kas izvēlēts cieto daļiņu emisijas masas paraugu ņemšanai. Iepriekšējais separators ļauj vismaz 99 procentiem no tajā nonākušo 1 μm daļiņu masas koncentrācijas šķērsot tā izeju ar tilpuma plūsmas ātrumu, kas izvēlēts cieto daļiņu emisijas masas paraugu ņemšanai. Tomēr ir pieņemams arī, ka tā vietā paraugu ņemšanas zondi izmanto kā atsevišķa iepriekšēja separatora aizstājēju, kā parādīts 1.6. attēlā.

4.5.3.12.1.3.2.   Paraugu sūknis un plūsmas mērītājs

4.5.3.12.1.3.2.1.   Parauga gāzes plūsmas mērītājs sastāv no sūkņiem, gāzes plūsmas regulatoriem un plūsmas mērierīcēm.

4.5.3.12.1.3.2.2.   Gāzes plūsmas temperatūra plūsmas mērītājā nesvārstās par vairāk nekā ± 3 K, izņemot reģenerācijas testos transportlīdzekļiem ar periodiskas reģenerācijas attīrīšanas ierīcēm. Turklāt parauga masas plūsmas ātrumam jābūt proporcionālam kopējai atšķaidītās izplūdes gāzes plūsmai ± 5 % pielaides robežās no cieto daļiņu parauga masas plūsmas ātruma. Ja plūsmas apjoms mainās pārmērīgas filtra slodzes dēļ, testu pārtrauc. Testu atkārtojot, plūsmas ātrumu samazina.

4.5.3.12.1.3.3.   Filtrs un tā turētājs

4.5.3.12.1.3.3.1.   Pēc filtra plūsmas virzienā ievieto vārstu. Šis vārsts darbojas pietiekami ātri, lai testa sākumā un beigās tas atvērtos un aizvērtos vienas sekundes laikā.

4.5.3.12.1.3.3.2.   Ieteicams, lai 47 mm diametra filtrā savāktā masa (Pe) būtu ≥ 20 μg un lai filtra slodze būtu maksimāla, ievērojot 4.5.3.12.1.2.3. un 4.5.3.12.1.3.3. punkta prasības.

4.5.3.12.1.3.3.3.   Katram konkrētam testam ātrumam pirms gāzu filtra iestata vienu vērtību diapazonā no 20 līdz 80 cm/s, ja vien atšķaidīšanas sistēma nedarbojas ar parauga plūsmu, kas ir proporcionāla CVS plūsmas ātrumam.

4.5.3.12.1.3.3.4.   Vajadzīgi ar fluorogļūdeņradi pārklāti stiklšķiedras filtri vai fluorogļūdeņraža membrānfiltri. Visu veidu filtriem ir 0,3 μm DOP (dioktilftalāta) vai PAO (polialfaolefīna) CS 68649-12-7 savākšanas efektivitāte vai CS 68037-01-4 savākšanas efektivitāte vismaz 99 procenti pie gāzes plūsmas ātruma pirms filtra 5,33 cm/s.

4.5.3.12.1.3.3.5.   Filtra turētāja mezgla konstrukcija ir tāda, kas nodrošina vienmērīgu plūsmas sadalījumu filtra laukumā. Filtra filtrējošās daļas laukums ir vismaz 1 075 mm2.

4.5.3.12.1.3.4.   Filtra svēršanas kamera un svari

4.5.3.12.1.3.4.1.   Filtra svēršanai izmatojamo mikrogramu svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 μg, un izšķirtspēja ir 1 μg vai labāka.

Ieteicams šos svarus pārbaudīt pirms katras svēršanas posma, nosverot vienu 50 mg references svara vienību. Šo svara vienību nosver trīs reizes, un reģistrē vidējo iegūto rezultātu. Svēršanas posma rezultātus un svarus uzskata par derīgiem, ja svēršanas vidējais iegūtais rezultāts ir ± 5 μg robežās no iepriekšējā svēršanas posma rezultāta.

Svēršanas kamera (vai telpa) visu filtru sagatavošanas un svēršanas darbību laikā atbilst šādām prasībām:

—	tiek uzturēta 295,2 ± 3 K (22 ± 3 °C) temperatūra;

—	tiek uzturēts relatīvais mitrums 45 ± 8 procenti;

—	tiek uzturēts rasas punkts 282,7 ± 3 K (9,5 ± 3 °C).

Temperatūras un mitruma rādītājus ieteicams reģistrēt vienlaikus ar parauga un references filtra svaru.

4.5.3.12.1.3.4.2.   Cēlējspēka korekcija

Visas filtra masas koriģē, ņemot vērā tā cēlējspēku gaisā.

Cēlējspēka korekcija ir atkarīga no parauga filtra blīvuma, gaisa blīvuma un svaru kalibrēšanai izmantotās kalibrēšanas svara vienības blīvuma. Gaisa blīvums ir atkarīgs no spiediena, temperatūras un mitruma.

Ieteicams kontrolēt, lai svēršanas vides temperatūra un rasas punkts būtu attiecīgi 295,2 ± 1 K (22 ± 1 °C) un 282,7 ± 1 K (9,5 ± 1 °C). Tomēr 4.5.3.12.1.3.4.1. punktā norādīto minimālo prasību izpilde arī nozīmē, ka korekcija attiecībā uz cēlējspēku ir pieņemama. Korekciju attiecībā uz cēlējspēku piemēro šādi.

2.1. vienādojums

kur

m corr	=	PM masa, kas koriģēta attiecībā uz cēlējspēku;
m uncorr	=	PM masa, kas nav koriģēta attiecībā uz cēlējspēku;
ρ air	=	gaisa blīvums svēršanas vidē;
ρ weight	=	svaru kalibrēšanai izmantotās svara vienības blīvums;
ρ media	=	PM paraugu ņemšanas līdzekļa (filtra) blīvums, kad filtrs ir ar teflonu klāta stiklšķiedra (piem., TX40): ρ media = 2,300 kg/m3;

ρ air var aprēķināt šādi:

2.2. vienādojums

kur:

P abs	=	absolūtais spiediens svēršanas vidē;
M mix	=	gaisa molmasa svēršanas vidē (28,836 gmol–1);
R	=	gāzes konstante (8,314 Jmol–1K–1);
T amb	=	svēršanas vides absolūtā temperatūra.

Kameras (vai telpas) vide ir brīva no apkārtnes piesārņojumiem (piem., putekļiem), kas var nosēsties uz cieto daļiņu filtriem to stabilizēšanās laikā.

Ir pieļaujamas nelielas atkāpes no svēršanas telpas temperatūras un mitruma specifikācijām, ja to kopējais ilgums vienā filtra sagatavošanas periodā nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpa atbilst vajadzīgajai specifikācijai pirms personāla ieiešanas svēršanas telpā. Svēršanas laikā nav pieļaujamas atkāpes no norādītajiem apstākļiem.

4.5.3.12.1.3.4.3.   Izslēdz statiskās elektrības ietekmi. To var panākt ar svaru sazemēšanu, pirms svēršanas novietojot tos uz antistatiska paklāja un neitralizējot cieto daļiņu filtrus ar polonija neitralizatoru vai citu ierīci, ar kuru var iegūt līdzīgu rezultātu. Statiskās elektrības ietekmi var izslēgt arī, to izlādējot.

4.5.3.12.1.3.4.4.   Testa filtru izņem no kameras ne ātrāk kā stundu pirms testa uzsākšanas.

4.5.3.12.1.4.   Ieteicamās sistēmas apraksts

Ieteicamās cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas shematisks zīmējums ir dots 1.3. attēlā. Tā kā dažādas konfigurācijas var dot līdzvērtīgus rezultātus, precīza atbilstība šim attēlam nav vajadzīga. Lai nodrošinātu papildu informāciju un koordinētu sastāvdaļu sistēmu darbību, var izmantot papildu sastāvdaļas, tādas kā instrumenti, ventiļi, solenoīdi, sūkņi un pārslēgi. Var atteikties no dažām sastāvdaļām, kas nav vajadzīgas citas sistēmas konfigurācijas precizitātes uzturēšanai, ja atteikšanās pamatojas uz labas inženierijas apsvērumiem.

1.3.   attēls

Cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma

Atšķaidītas izplūdes gāzes paraugu ņem no pilnas plūsmas atšķaidīšanas tuneļa (DT) ar cieto daļiņu parauga ņemšanas zondi (PSP) un cieto daļiņu pārvades cauruli (PTT), izmantojot sūkni (P). Paraugu laiž caur daļiņu izmēram atbilstošu iepriekšēju separatoru (PCF) un filtru turētājiem (FH), kuros atrodas cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri. Plūsmas ātrumu paraugu ņemšanai nosaka plūsmas kontrolierīce (FC).

4.5.4.   Braukšanas režīma grafiks

4.5.4.1.   Testa cikli

I tipa testa cikli (transportlīdzekļa ātruma shēma) sastāv no ne vairāk kā trim daļām, kas noteiktas 6. papildinājumā. Atkarībā no transportlīdzekļa (apakš)kategorijas jāizpilda šādas testa cikla daļas.

1.5.   tabula

Piemērojamais I tipa testa cikls transportlīdzekļiem, kas atbilst Euro 4

Transportlīdzekļa kategorija	Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums	Testa cikls Euro 4
L1e-A	Pašgājējs divritenis	ECE R47
L1e-B	Divu riteņu mopēds
L2e	Trīs riteņu mopēds
L6e-A	Vieglais ceļu kvadricikls
L6e-B	Vieglais kvadrimobilis
L3e	Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā	WMTC, 2. posms
L4e
L5e-A	Tricikls
L7e-A	Smagais ceļu kvadricikls
L5e-B	Komercijas tricikls	ECE R40
L7e-B	Smagais visurgājējkvadricikls
L7e-C	Smagais kvadrimobilis

1.6.   tabula

Piemērojamais I tipa testa cikls transportlīdzekļiem, kas atbilst Euro 5

Transportlīdzekļa kategorija	Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums	Testa cikls Euro 5
L1e-A	Pašgājējs divritenis	Pārskatītais WMTC
L1e-B	Divu riteņu mopēds
L2e	Trīs riteņu mopēds
L6e-A	Vieglais ceļu kvadricikls
L6e-B	Vieglais kvadrimobilis
L3e	Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā
L4e
L5e-A	Tricikls
L7e-A	Smagais ceļu kvadricikls
L5e-B	Komercijas tricikls
L7e-B	Smagais visurgājējkvadricikls
L7e-C	Smagais kvadrimobilis

4.5.4.2.   Transportlīdzekļa ātruma pielaides

4.5.4.2.1.   Transportlīdzekļa ātruma pielaidi jebkurā brīdī tresta ciklos, kas paredzēti 4.5.4.1. punktā, nosaka augšējās un apakšējās robežas. Augšējā robeža ir par 3,2 km/h augstāka par augstāko punktu līknē dotā laika vienas sekundes ietvaros. Apakšējā robeža ir par 3,2 km/h zemāka par zemāko punktu līknē dotā laika vienas sekundes ietvaros. Transportlīdzekļa ātruma atšķirības, kas lielākas par pielaidēm (kas var rasties, mainot pārnesumus), ir pieņemamas ar nosacījumu, ka tās nenotiek ilgāk par divām sekundēm katrā gadījumā. Transportlīdzekļa ātrums, kas ir zemāks par noteikto, ir pieļaujams ar nosacījumu, ka šādā gadījumā transportlīdzeklis darbojas ar maksimālo pieejamo jaudu. 1.4. attēlā ir parādīts pieņemamo transportlīdzekļa ātruma pielaižu diapazons tipiskiem punktiem.

1.4.   attēls

Vadītāja līkne, pieļaujamais diapazons

4.5.4.2.2.   Ja transportlīdzekļa paātrināšanās spēja nav pietiekama, lai izpildītu paātrinājuma posmus, vai ja transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums ir zemāks nekā nepieciešamais kruīza ātrums noteiktajās pielaižu robežās, transportlīdzekli darbina ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, līdz tiek sasniegts iestatītais ātrums, vai ar maksimālo sasniedzamo projektēto ātrumu ar pilnībā atvērtu droseļvārstu laikā, kad iestatītais ātrums pārsniedz maksimālo projektēto ātrumu. Abos gadījumos 4.5.4.2.1. punkts nav piemērojams. Testa ciklu turpina kā parasti, kad iestatītais ātrums atkal ir mazāks par transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu.

4.5.4.2.3.   Ja palēninājuma periods ir īsāks par attiecīgajam posmam noteikto, iestatīto ātrumu atjauno ar transportlīdzekļa konstanta ātruma vai tukšgaitas periodu, kas saplūst ar nākamo konstanto ātrumu vai darbībošanos tukšgaitā. Tādos gadījumos 4.5.4.2.1. punkts nav piemērojams.

4.5.4.2.4.   Papildus šiem izņēmumiem ruļļa ātruma novirzes no iestatītā ciklu ātruma atbilst 4.5.4.2.1. punktā noteiktajām prasībām. Ja tā nav, rezultātus neizmanto turpmākai analīzei, un tests jāatkārto.

4.5.5.   Pārnesumu pārslēgšanas norādījumi WMTC, kā paredzēts 6. papildinājumā.

4.5.5.1.   Testa transportlīdzekļi ar automātisko transmisiju

4.5.5.1.1.   Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar sadales kārbām, vairākiem ķēdes ratiem u. tml., testē konfigurācijā, ko izgatavotājs iesaka izmantot braukšanai pa ceļiem vai maģistrālēm.

4.5.5.1.2.   Visus testus veic, automātisko transmisiju ieslēdzot braukšanas (“Drive”) režīmā (visaugstākajā pārnesumā). Pēc izgatavotāja pieprasījuma automātiskās sajūga–hidrotransformatora transmisijas var pārslēgt kā manuālas transmisijas.

4.5.5.1.3.   Tukšgaitas režīmu iegūst, automātisko transmisiju ieslēdzot braukšanas (“Drive”) režīmā un nobremzējot riteņus.

4.5.5.1.4.   Automātiskās transmisijas pārslēdzas automātiski parastajā pārnesumu secībā. Hidrotransformatora sajūgs, ja tāds ir, darbojas tāpat kā reālos apstākļos.

4.5.5.1.5.   Palēninājuma režīmā brauc ar ieslēgtu pārnesumu, pēc vajadzības izmantojot bremzes vai droseļvārstu, lai uzturētu vēlamo ātrumu.

4.5.5.2.   Testa transportlīdzekļi ar manuālo transmisiju

4.5.5.2.1   Obligātās prasības

4.5.5.2.1.1.   1. posms. Pārslēgšanas ātrumu aprēķināšana

Ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1→2 un vi→i+1), izteiktus km/h, aprēķina, izmantojot šādas formulas:

2.3. vienādojums

2.4. vienādojums

, i = 2 līdz (ng - 1),

kur:

“i” ir pārnesuma numurs (≥ 2);

“ng” ir kopējais pārnesumu skaits kustībai uz priekšu;

“Pn” ir nominālā jauda, kW;

“mk” ir standartmasa, kg;

“n idle ” tukšgaitas ātrums, min–1;

“s” nominālais motora apgriezienu skaits, min–1;

“ndvi” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min–1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h pārnesumā “i”.

4.5.5.2.1.2.   Ātrumus, kādos kruīza vai palēninājuma posmos no 4. līdz ng pārnesumam notiek pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu (vi→i–1), izteiktus km/h, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.5. vienādojums

, i = 4 līdz ng

kur

“i” ir pārnesuma numurs (≥ 4);

“ng” ir kopējais pārnesumu skaits kustībai uz priekšu;

“Pn” ir nominālā jauda, kW;

“mk” ir standartma, kg;

“n idle ” tukšgaitas ātrums min–1;

“s” nominālais motora apgriezienu skaits, min–1;

“ndvi–2” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min–1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h pārnesumā “i–2”.

Ātrumu pārslēgšanai no 3. pārnesuma 2. pārnesumā (v3→2) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

2.6. vienādojums

kur:

“Pn” ir nominālā jauda, kW;

“mk” ir standartmasa, kg;

“n idle ” tukšgaitas ātrums, min–1;

“s” nominālais motora apgriezienu skaits, min-1;

“ndv1” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min–1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h 1. pārnesumā.

Ātrumu pārslēgšanai no 2. pārnesuma 1. pārnesumā (v2→1) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

2.7. vienādojums

kur:

“ndv2” ir attiecība starp motora apgriezienu skaitu min-1 un transportlīdzekļa ātrumu km/h 2. pārnesumā.

Tā kā kruīza posmus nosaka pēc posmu indikatora, var rasties nelieli ātruma palielinājumi, kas var būt pietiekami, lai pārslēgtu augstāku pārnesumu. Ātrumus, kādos notiek pārslēgšana uz augstāku pārnesumu (v1—2, v2—3 un vi—i+1), izteiktus km/h, kruīza posmos aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus:

2.7. vienādojums

2.8. vienādojums

2.9. vienādojums

, i = 3 to ng

4.5.5.2.1.3.   2. posms. Pārnesumu izvēle katram cikla paraugam

Lai izvairītos no atšķirīgām paātrinājuma, palēninājuma, kruīza un apstādināšanas posmu interpretācijām, atbilstošos rādītājus pieskaita transportlīdzekļa ātruma shēmai kā ciklu neatņemamas sastāvdaļas (sk. tabulas 6. papildinājumā).

Atbilstošo pārnesumu katram paraugam tad aprēķina atbilstoši transportlīdzekļa ātruma diapazoniem, kurus iegūst pārnesumu pārslēgšanas ātruma aprēķināšanas vienādojumos, kas noteikti 4.5.5.2.1.1. punktā, un posmu indikatoriem cikla daļām atbilstoši testa transportlīdzeklim šādi:

Pārnesumu izvēle apstādināšanas posmiem Apstādināšanas posma pēdējās piecās sekundēs pārnesumu sviru pārslēdz uz 1. pārnesumu, un izspiež sajūgu. Iepriekšējai apstādināšanas posma daļai pārnesumu sviru pārslēdz uz neitrālo pārnesumu vai izspiež sajūgu.

Pārnesumu izvēle paātrinājuma posmiem   1. pārnesums, ja v ≤ v1→2   2. pārnesums, ja v1→2 < v ≤ v2→3   3. pārnesums, ja v2→3 < v ≤ v3→4   4. pārnesums, ja v3→4 < v ≤ v4→5   5. pārnesums, ja v4→5 < v ≤ v5→6   6. pārnesums, ja v > v5→6

Pārnesumu izvēle palēninājuma vai kruīza posmiem   1. pārnesums, ja v < v2→1   2. pārnesums, ja v < v3→2   3. pārnesums, ja v3→2 ≤ v < v4→3   4. pārnesums, ja v4→3 ≤ v < v5→4   5. pārnesums, ja v5→4 ≤ v < v6→5   6. pārnesums, ja v ≥ v4→5

Sajūgu izspiež, ja:

a)	transportlīdzekļa ātrums samazinās zem 10 km/h vai

b)	motora apgriezienu skaits samazinās zem ;

c)	pastāv motora noslāpšanas risks aukstās iedarbināšanas posmā.

4.5.5.2.3.   3. posms. Korekcijas atbilstoši papildu prasībām

4.5.5.2.3.1.   Pārnesumu izvēli modificē, ievērojot šādas prasības:

a)	pārnesumu pārslēgšana nenotiek, pārejot no paātrinājuma posma uz palēninājuma posmu. Pārnesumu, kas izmantots paātrinājuma posma pēdējā sekundē, izmanto sekojošajam palēninājuma posmam, ja vien ātrums nesamazinās zem ātruma, pie kura jāieslēdz zemāks pārnesums;

b)	pārnesumu pārslēgšana uz augšu un leju notiek tikai pa vienam pārnesumam, izņemot pārslēgšanu no 2. pārnesuma neitrālajā stāvoklī, samazinot ātrumu līdz apstādināšanai;

c)

pārnesumu pārslēgšanu uz augstāku vai zemāku pārnesumu, kas ilgst līdz četrām sekundēm, aizstāj ar iepriekšējo pārnesumu, ja iepriekšējais un nākamais pārnesums ir vienādi, piemēram, 2 3 3 3 2 aizstāj ar 2 2 2 2 2, un 4 3 3 3 3 4 aizstāj ar 4 4 4 4 4 4. Secīgu apstākļu gadījumā izmanto to pārnesumu, kurš ilgst ilgāk, piemēram, 2 2 2 3 3 3 2 2 2 2 3 3 3 aizstāj ar 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 3 3 3. Ja pārnesumus izmanto vienādi ilgi, iepriekšēju pārnesumu sēriju aizstāj ar sekojošu pārnesumu sēriju, piemēram, 2 2 2 3 3 3 2 2 2 3 3 3 aizstāj ar 2 2 2 2 2 2 2 2 2 3 3 3;

d)	nepārslēdz uz zemāku pārnesumu paātrinājuma posmā.

4.5.5.2.2.   Neobligātie noteikumi

Pārnesumu izvēli var mainīt, ievērojot turpmāk izklāstītos noteikumus.

Ir pieļaujams jebkurā cikla posmā izmantot pārnesumus, kas zemāki nekā tie, kurus paredz prasības, kas noteiktas 4.5.5.2.1. punktā. Ievēro izgatavotāju norādījumus par pārnesumu izmantošanu, ja to piemērošanas rezultātā izmantotie pārnesumi nav augstāki par tiem, kurus paredz 4.5.5.2.1. punktā noteiktās prasības.

4.5.5.2.3.   Neobligātie noteikumi

5. piezīme. Kā palīgmateriālu attiecībā uz pārnesumu izvēli var izmantot aprēķina programmu, kas atrodama ANO tīmekļa vietnē

http://live.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29grpe/wmtc.html

Paskaidrojumi par pieeju un pārnesumu pārslēgšanas stratēģiju un aprēķina piemērs ir doti 9. papildinājumā.

4.5.6.   Dinamometra iestatījumi

Sniedz pilnu šasijas dinamometra un instrumentu aprakstu saskaņā ar 6. papildinājumu. Mērījumus veic ar 4.5.7. punktā norādīto precizitāti. Ritošās daļas pretestības spēku šasijas dinamometra iestatījumiem var aprēķināt vai nu no ripināšanas mērījumiem, ko veic uz ceļa, vai no ritošās daļas pretestības tabulas, atsaucoties uz 5. vai 7. papildinājumu attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumu attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm.

4.5.6.1.   Šasijas dinamometra iestatījums, kas iegūts no ripināšanas mērījumiem uz ceļa

Lai izmantotu šo alternatīvu, ripināšanas mērījumus uz ceļa veic, kā norādīts 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm.

4.5.6.1.1.   Aprīkojumam noteiktās prasības

Ātruma un laika mērīšanas aprīkojums atbilst 4.5.7. punktā noteiktajai precizitātei.

4.5.6.1.2.   Inerciālās masas iestatījums

4.5.6.1.2.1.   Ekvivalentā inerciālā masa mi šasijas dinamometram ir spararata ekvivalentā inerciālā masa mfi, kas visvairāk atbilst summai, kuru veido transportlīdzekļa masa braukšanas kārtībā un vadītāja masa (75 kg). Alternatīvi ekvivalento inerciālo masu mi var arī aprēķināt pēc 5. papildinājuma.

4.5.6.1.2.2.   Ja standartmasu mref nevar uzskatīt par vienādu ar spararata ekvivalento inerciālo masu mi, lai iegūtu mērķa ritošās daļas pretestības spēku F*, kas vienāds ar ritošās daļas pretestības spēku FE (kas jāiestata šasijas dinamometram), tad koriģēto ripināšanas laiku ΔTE var koriģēt saskaņā ar mērķa ripināšanas laika ΔT road kopējās masas koeficientu šādi:

2.10. vienādojums

2.11. vienādojums

2.12. vienādojums

2.13. vienādojums

ar

kur:

mr1 var izmērīt vai aprēķināt kilogramos pēc vajadzības. Alternatīvi mr1 var novērtēt kā procentuālo daļu f no m.

4.5.6.2.   Ritošās daļas pretestības spēks, kas aprēķināts pēc ritošās daļas pretestības tabulas

4.5.6.2.1.   Šasijas dinamometru var iestatīt, izmantojot ritošās daļas pretestības tabulu tā vietā, lai izmantotu ritošās daļas pretestības spēku, kas iegūts ar ripināšanas metodi. Ar šo tabulas metodi šasijas dinamometru iestata, izmantojot masu braukšanas kārtībā, neņemot vērā konkrētā L kategorijas transportlīdzekļa raksturlielumus.

6. piezīme. Jāievēro īpaša piesardzība, šo metodi piemērojot L kategorijas transportlīdzekļiem ar ārkārtējiem raksturlielumiem.

4.5.6.2.2.   Spararata ekvivalentā inerciālā masa mfi atbilst ekvivalentajai inerciālajai masai mi, kas norādīta attiecīgi 5., 7. vai 8. papildinājumā. Šasijas dinamometru iestata pēc nedzīto riteņu rites pretestības (a) un aerodinamiskās pretestības koeficienta (b), kas norādīts 5. pielikumā vai noteikts saskaņā ar attiecīgi 7. vai 8. papildinājumā izklāstītajām procedūrām.

4.5.6.2.3.   Ritošās daļas pretestības spēku uz šasijas dinamometra FE nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

2.14. vienādojums

4.5.6.2.4.   Mērķa ritošās daļas pretestības spēks F* ir vienāds ar ritošās daļas pretestības spēku FT, kas iegūts no ritošās daļas pretestības tabulas, jo apkārtējās vides standartapstākļu datus nav nepieciešams koriģēt.

4.5.7.   Mērījumu precizitāte

Mērījumus veic, izmantojot aprīkojumu, kas atbilst 1.7. tabulā norādītajām precizitātes prasībām.

1.7.   tabula

Nepieciešamā mērījumu precizitāte

Mērījumu pozīcijas	No izmērītās vērtības	Izšķirtspēja
a) ritošās daļas pretestības spēks F	+ 2 procenti	—
b) transportlīdzekļa ātrums (v1, v2)	± 1 procenti	0,2 km/h
c) ripināšanas ātruma intervāls ( )	± 1 procenti	0,1 km/h
d) ripināšanas laiks (Δt)	± 0,5 procenti	0,01 s
e) transportlīdzekļa kopējā masa (mk + mrid)	± 0,5 procenti	1,0 kg;
f) vēja ātrums	± 10 procenti	0,1 m/s;
g) vēja virziens	—	5 grādi
h) temperatūras	±1 K	1 K;
i) barometriskais spiediens	—	0,2 kPa;
j) attālums	± 0,1 procents	1 m;
k) laiks	± 0,1 s	0,1 s

5.   Testa procedūras

5.1.   I tipa testa apraksts

Testa transportlīdzeklim atkarībā no tā kategorijas jāatbilst I tipa testa prasībām, kā precizēts šajā 5. sadaļā.

5.1.1.   I tipa tests (vidējās gāzveida piesārņotāju emisijas, CO2 emisiju un degvielas patēriņa pārbaudīšana raksturīgā braukšanas ciklā)

5.1.1.1.   Testu veic, izmantojot 5.2. punktā aprakstīto metodi. Gāzes savāc un analizē atbilstoši noteiktajām metodēm.

5.1.1.2.   Testu skaits

5.1.1.2.1.   Testu skaitu nosaka, kā aprakstīts 1.5. attēlā. Ar Ri1 līdz Ri3 apzīmē galīgos mērījumu rezultātus pirmajam (Nr. 1) līdz trešajam (Nr. 3) testam un gāzveida piesārņotājus, oglekļa dioksīda emisiju, degvielas/elektroenerģijas patēriņu vai braukšanas attalumu elektriskā režīmā, kā noteikts VII pielikumā. “Lx” ir robežvērtības no L1 līdz L5, kas definētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A, B un C daļā.

5.1.1.2.2.   Katrā testā nosaka oglekļa monoksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu, oglekļa dioksīda un testa laikā patērētās degvielas masu. Daļiņu masu nosaka tikai tām (apakš)kategorijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A un B daļā (sk. 8. un 9. paskaidrojumu minētās regulas VIII pielikuma beigās).

1.5.   attēls

Plūsmkarte, kas attēlo I tipa testu skaita noteikšanas procedūru

5.2.   I tipa testi

5.2.1.   Pārskats

5.2.1.1.   I tipa tests sastāv no noteiktās secības, kādā notiek dinamometra sagatavošana, degvielas uzpilde, novietošana stāvēšanai un ekspluatācijas apstākļi.

5.2.1.2.   Tests ir paredzēts, lai noteiktu attiecīgi ogļūdeņraža, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa dioksīda, cieto daļiņu masas emisijas un degvielas/elektroenerģijas patēriņu, kā arī braukšanas attālumu elektriskā režīmā, imitējot ekspluatāciju reālā vidē. Tests sastāv no motora iedarbināšanām un L kategorijas transportlīdzekļa darbināšanas uz šasijas dinamometra noteiktā braukšanas ciklā. Nepārtraukti vāc proporcionālu daļu no atšķaidītajām izplūdes gāzu emisijām vēlākai analīzei, izmantojot pastāvīga tilpuma (mainīgas atšķaidīšanas) paraugu ņemšanas ierīci (CVS).

5.2.1.3.   Izņemot sastāvdaļu nepareizas darbības vai atteices gadījumus, visas emisiju kontroles sistēmas, kas uzstādītas vai iekļautas testētajā L kategorijas transportlīdzeklī, darbojas visu procedūru laikā.

5.2.1.4.   Attiecībā uz visiem emisiju komponentiem, par kuriem veic emisiju mērījumus, mēra arī fona koncentrāciju. Attiecībā uz izplūdes gāzu testēšanu šim nolūkam ir nepieciešama atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšana un analīze.

5.2.1.5.   Cieto daļiņu masas fona mērīšana

Atšķaidīšanas gaisa cieto daļiņu fona līmeni var noteikt, filtrētu atšķaidīšanas gaisu laižot caur cieto daļiņu filtru. To ņem no tā paša punkta kur cieto daļiņu paraugu, ja ir piemērojams cieto daļiņu masas mērījums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļu. Vienu mērījumu var veikt pirms vai pēc testa. Cieto daļiņu masas mērījumus var koriģēt, atskaitot fona devumu no atšķaidīšanas sistēmas uzrādītajiem datiem. Pieļaujamais fona devums ir ≤ 1 mg/km (vai līdzvērtīga masa filtrā). Ja fona devums šo līmeni pārsniedz, izmanto konstantu skaitli 1 mg/km (vai līdzvērtīgu masu filtrā). Ja pēc fona devuma atskaitīšanas iegūst negatīvu rezultātu, uzskata, ka cieto daļiņu masas rezultāts ir nulle.

5.2.2.   Dinamometra iestatījumi un verifikācija

5.2.2.1.   Testa transportlīdzekļa sagatavošana

5.2.2.1.1.   Izgatavotājs nodrošina papildu piederumus un adapterus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējama degvielas notecināšana viszemākajā iespējamajā punktā no transportlīdzeklī uzstādītajām tvertnēm un lai tiktu nodrošināta izplūdes gāzu paraugu vākšana.

5.2.2.1.2.   Spiedienu riepās ieregulē atbilstoši izgatavotāja specifikācijām un tehniskajam dienestam pieņemamā veidā vai tā, lai transportlīdzekļa ātrums uz ceļa veiktā testa laikā un transportlīdzekļa ātrums uz šasijas dinamometra būtu vienādi.

5.2.2.1.3.   Testa transportlīdzekli uz šasijas dinamometra uzsilda līdz tādam pašam stāvoklim kā uz ceļa veiktā testa laikā.

5.2.2.2.   Dinamometra sagatavošana, ja iestatījumus iegūst no ripināšanas mērījumiem uz ceļa

Pirms testa šasijas dinamometru pienācīgi uzsilda, lai iegūtu stabilu berzes spēku Ff. Slodze uz šasijas dinamometru FE, paturot prātā tā uzbūvi, veidojas no kopējā berzes zuduma Ff, kas ir šasijas dinamometra rotācijas berzes pretestības, riepu rites pretestības, transportlīdzekļa spēka piedziņas rotējošo sastāvdaļu berzes pretestības un jaudas absorbcijas ierīces bremzēšanas spēka (pau) F pau summa, kā parādīts šādā vienādojumā:

2.15. vienādojums

Ritošās daļas mērķa pretestības spēku F*, kas aprēķināts pēc 5. vai 7. papildinājuma attiecībā uz transportlīdzekli ar vienu riteni uz dzenošās ass un 8. papildinājuma attiecībā uz transportlīdzekli ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm, reproducē uz šasijas dinamometra saskaņā ar transportlīdzekļa ātrumu, t. i.:

2.16. vienādojums

Kopējo berzes zudumu Ff uz šasijas dinamometra mēra, izmantojot 5.2.2.2.1. vai 5.2.2.2.2. punktā noteikto metodi.

5.2.2.2.1.   Piedziņa ar šasijas dinamometru

Šī metode attiecas tikai uz šasijas dinamometriem, kas spēj nodrošināt L kategorijas transportlīdzekļa piedziņu. Testa transportlīdzekli vienmērīgi piedzen ar šasijas dinamometru atskaites ātrumā v0, ar aktivizētu piedziņas sistēmu un izspiestu sajūgu. Kopējo berzes zudumu Ff (v0) atskaites ātrumā v0 rada šasijas dinamometra spēks.

5.2.2.2.2.   Ripināšana bez absorbcijas

Ripināšanas laika skaitīšanas metode ir ripināšanas metode, ko izmanto kopējā berzes zuduma Ff mērīšanai. Transportlīdzekļa ripināšanu veic uz šasijas dinamometra atbilstoši procedūrai, kas aprakstīta 5. vai 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm, ar nulles šasijas dinamometra absorbciju. Mēra ripināšanas laiku Dti, kas atbilst atskaites ātrumam v0. Mērījumu veic vismaz trīs reizes, un aprēķina vidējo ripināšanas laiku , izmantojot šādu vienādojumu.

2.17. vienādojums

5.2.2.2.3.   Kopējais berzes zudums

Kopējo berzes zudumu Ff(v0) pie atskaites ātruma v0 aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu.

2.18. vienādojums

5.2.2.2.4.   Jaudas absorbcijas ierīces spēka aprēķināšana

Spēku F pau (v0), kas jāpatērē šasijas dinamometram pie atskaites ātruma v0, aprēķina, atņemot Ff(v0) no ritošās daļas mērķa pretestības spēka F*(v0), kā norādīts šajā vienādojumā:

2.19. vienādojums

5.2.2.2.5.   Šasijas dinamometra iestatīšana

Atbilstīgi šasijas dinamometra veidam to iestata, izmantojot vienu no metodēm, kas aprakstītas 5.2.2.2.5.1.–5.2.2.2.5.4. punktā. Izvēlēto iestatījumu piemēro piesārņotāju un CO2 emisiju mērījumiem, kā arī energoefektivitātes mērījumiem (degvielas/elektroenerģijas patēriņš un braukšanas attālums elektriskā režīmā), kā noteikts VII pielikumā.

5.2.2.2.5.1.   Daudzfunkcionālais šasijas dinamometrs

Daudzfunkcionālā šasijas dinamometra gadījumā, kad absorbcijas raksturlielumus nosaka slodzes indikatori dažādu ātrumu punktos, kā iestatījuma punktus izvēlas vismaz trīs izvēles ātrumus, ieskaitot atskaites ātrumu. Pie katra iestatījuma punkta šasijas dinamometram iestata vērtību F pau (vj), kas iegūta atbilstoši 5.2.2.2.4. punktam.

5.2.2.2.5.2.   Šasijas dinamometrs ar koeficientu kontroli

Šasijas dinamometra ar koeficienta kontroli gadījumā, kad absorbcijas raksturlielumus nosaka polinomu funkcijas rezultātā iegūti koeficienti, F pau (vj) lielumu pie katra izvēles ātruma iegūst, veicot aprēķinus saskaņā ar 5.2.2.2. punktā noteikto procedūru.

Pieņemot, ka būs šādi slodzes raksturlielumi:

2.20. vienādojums

kur:

koeficientus a, b un c nosaka ar polinomu regresijas metodi.

Šasijas dinamometru iestata uz koeficientiem a, b un c, kas iegūti ar polinomu regresijas metodi.

5.2.2.2.5.3.   Šasijas dinamometrs ar F* daudzfunkciju digitālo iestatītāju

Šasijas dinamometra ar F* daudzfunkcionālo digitālo iestatītāju gadījumā, ja sistēmā ir iebūvēts centrālais procesors, F* ievada tieši, un Dti, Ff un F pau automātiski izmēra un aprēķina, lai iestatītu šasijas dinamometram rites pretestības spēku mērķvērtību:

2.21. vienādojums

Šajā gadījumā digitālā formā tieši ievada vairākus secīgus punktus, izmantojot F*j un vj datu kopumu, tad veic ripināšanu un mēra ripināšanas laiku Dtj. Pēc tam, kad ripināšanas tests ir atkārtots vairākas reizes, F pau aprēķina automātiski un iestata uz L kategorijas transportlīdzekļa ātruma intervāliem 0,1 km/h šādā secībā:

2.22. vienādojums

2.23. vienādojums

2.24. vienādojums

5.2.2.2.5.4.   Šasijas dinamometrs ar f* 0, f* 2 koeficientu digitālo iestatītāju

Šasijas dinamometra ar koeficientu digitālo iestatītāju gadījumā, ja sistēmā ir iebūvēts centrālais procesors, rites pretestības spēka mērķvērtība tiek automātiski iestatīta šasijas dinamometrā.

Tādā gadījumā digitālā formā tieši ievada koeficientus f* 0 un f* 2, tad veic ripināšanu un mēra ripināšanas laiku Dti. Fpau tiek automātiski aprēķināts un iestatīts uz transportlīdzekļa ātruma intervāliem 0,06 km/h šādā secībā:

2.25. vienādojums

2.26. vienādojums

2.27. vienādojums

5.2.2.2.6.   Dinamometra iestatījumu verifikācija

5.2.2.2.6.1.   Verifikācijas tests

Tūlīt pēc sākotnējās iestatīšanas uz šasijas dinamometra izmēra ripināšanas laiku DtE, kas atbilst atskaites ātrumam (v0), izmantojot procedūru, kas noteikta 5. vai 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm. Mērījumus veic vismaz trīs reizes, un no rezultātiem aprēķina vidējo ripināšanas laiku DtE. Šasijas dinamometram iestatīto rites pretestības spēku pie atskaites ātruma FE(v0) aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

2.28. vienādojums

5.2.2.2.6.2.   Iestatījuma kļūdas aprēķināšana

Iestatījuma kļūdu ε aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

2.29. vienādojums

Šasijas dinamometru ieregulē no jauna, ja iestatījuma kļūda neatbilst šādiem kritērijiem:

ε ≤ 2 procenti, ja v0 ≥ 50 km/h;

ε ≤ 3 procenti, ja 30 km/h ≤ v0 < 50 km/h;

ε ≤ 10 procenti, ja v0 < 30 km/h.

Procedūru, kas noteikta 5.2.2.2.6.1. un 5.2.2.2.6.2. punktā, atkārtot, līdz iestatījuma kļūda atbilst kritērijiem. Šasijas dinamometra iestatījumu un novērotās kļūdas reģistrē. Reģistrācijas veidlapu paraugi ir doti testa ziņojuma veidnē, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 32. panta 1. punktu.

5.2.2.3.   Dinamometra sagatavošana, ja iestatījumus iegūst no rites pretestības tabulas

5.2.2.3.1.   Noteiktais transportlīdzekļa ātrums šasijas dinamometram

Rites pretestību uz šasijas dinamometra verificē pie noteiktā transportlīdzekļa ātruma v. To verificē pie vismaz četriem izvēlētiem ātrumiem. Izvēlēto transportlīdzekļa ātruma punktu diapazons (intervāls starp maksimālajiem un minimālajiem punktiem) atrodas uz abām pusēm no atskaites ātruma vai atskaites ātruma diapazona, ja ir vairāk nekā viens atskaites ātrums, par vismaz Dv, kā noteikts 5. vai 7. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar vienu riteni uz dzenošās ass, un 8. papildinājumā attiecībā uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar diviem vai vairāk riteņiem uz dzenošajām asīm. Izvēlētie ātruma punkti, tostarp atskaites ātruma punkti, ir savstarpēji atdalīti ar regulāriem intervāliem ne vairāk kā 20 km/h attālumā.

5.2.2.3.2.   Šasijas dinamometra verifikācija

5.2.2.3.2.1.   Tūlīt pēc sākotnējās iestatīšanas uz šasijas dinamometra mēra ripināšanas laiku, kas atbilst izvēlētajam ātrumam. Ripināšanas laika mērījumu laikā transportlīdzeklis nav jānovieto uz šasijas dinamometra. Ripināšanas laika mērīšanu sāk, kad šasijas dinamometra ātrums pārsniedz testa cikla maksimālo ātrumu.

5.2.2.3.2.2.   Mērījumus veic vismaz trīs reizes, un no rezultātiem aprēķina vidējo ripināšanas laiku DtE.

5.2.2.3.2.3.   Iestatīto ritošās daļas pretestības spēku FE(vj) pie izvēlētā ātruma uz šasijas dinamometra aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

2.30. vienādojums

5.2.2.3.2.4.   Iestatījuma kļūdu ε pie izvēlētā ātruma aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

2.31. vienādojums

5.2.2.3.2.5.   Šasijas dinamometru ieregulē no jauna, ja iestatījuma kļūda neatbilst šādiem kritērijiem:

ε ≤ 2 procenti, ja v ≥ 50 km/h;

ε ≤ 3 procenti, ja 30 km/h ≤ v < 50 km/h;

ε ≤ 10 procenti, ja v < 30 km/h.

5.2.2.3.2.6.   Iepriekš 5.2.2.3.2.1. un 5.2.2.3.2.5. punktā aprakstīto procedūru atkārto, līdz iestatījuma kļūda atbilst kritērijiem. Šasijas dinamometra iestatījumu un novērotās kļūdas reģistrē.

5.2.2.4.   Šasijas dinamometra sistēma atbilst 3. papildinājumā noteiktajām kalibrēšanas un pārbaudes metodēm.

5.2.3.   Analizatoru kalibrēšana

5.2.3.1.   Gāzes daudzumu pie norādītā spiediena, kas saderīgs ar aprīkojuma pareizu darbību, ievada analizatorā, izmantojot plūsmas mērītāju un spiediena samazināšanas vārstu, kas piemontēts katram gāzes cilindram. Ierīci noregulē, lai kā stabilu lielumu uzrādītu lielumu, kas ievadīts standarta gāzes cilindrā. Sākot no iestatījuma, kas iegūts ar vislielākā tilpuma gāzes cilindru, zīmē ierīces noviržu līkni atbilstīgi dažādo izmantoto standarta cilindru saturam. Liesmas jonizācijas tipa analizatoru periodiski atkāroti kalibrē ne retāk kā reizi mēnesī, izmantojot gaisa un propāna vai gaisa un heksāna maisījumus ar nominālo ogļūdeņraža koncentrāciju, kas vienāda ar 50 procentiem un 90 procentiem no pilnas skalas.

5.2.3.2.   Ar tādiem pašiem intervāliem pārbauda nedispersīvas ultravioletās rezonanses absorbcijas tipa analizatorus, izmantojot slāpekļa un CO un slāpekļa un CO2 maisījumus nominālajā koncentrācijā, kas vienāda ar 10, 40, 60, 85 un 90 procentiem no pilnas skalas.

5.2.3.3.   Lai kalibrētu NOX hemiluminiscences analizatoru, izmanto slāpekļa un slāpekļa oksīda (NO) maisījumus ar nominālo koncentrāciju, kas vienāda ar 50 procentiem un 90 procentiem no pilnas skalas. Visu trīs analizatoru tipu kalibrēšanu pārbauda pirms katras testu sērijas, izmantojot gāzu maisījumus, ko mēra koncentrācijā, kura vienāda ar 80 procentiem no pilnas skalas. Var izmantot atšķaidīšanas ierīci 100 procentu kalibrēšanas gāzes koncentrācijas samazināšanai līdz nepieciešamajai koncentrācijai.

5.2.3.4.   Uzkarsēta liesmas jonizācijas tipa detektora (FID) (analizatora) ogļūdeņražu reakcijas pārbaudes procedūra

5.2.3.4.1.   Detektora reakcijas optimizēšana

FID noregulē saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām. Lai optimizētu reakciju, visvairāk izmantojamajā darbības diapazonā izmanto propāna piedevu gaisā.

5.2.3.4.2.   Ogļūdeņražu analizatora kalibrēšana

Analizatoru kalibrē, izmantojot propāna piedevu gaisā un attīrītu sintētisku gaisu (sk. 5.2.3.6. punktu).

Kalibrēšanas līkni nosaka, kā aprakstīts 5.2.3.1.–5.2.3.3. punktā.

5.2.3.4.3.   Dažādu ogļūdeņražu reakcijas koeficienti un ieteicamās robežvērtības

Reakcijas koeficients (Rf) konkrētai ogļūdeņražu grupai ir FID C1 rādījuma attiecība pret gāzes cilindra koncentrāciju, izteiktu kā ppm C1.

Testa gāzes koncentrācijas līmenis ir tāds, lai darbības diapazonā dotu reakciju aptuveni 80 procenti no pilnas skalas. Koncentrācijas precizitātei jābūt ± 2 procenti attiecībā uz gravimetrisko standartu, kas izteikts ar tilpumu. Turklāt gāzes cilindrs ir iepriekš 24 stundas sagatavots temperatūrā 293,2–303,2 K (20–30 °C).

Reakcijas koeficientus nosaka, uzsākot analizatora ekspluatāciju un pēc tam – tā galveno apkopju laikā. Izmantojamās testa gāzes un ieteicamie reakcijas koeficienti ir šādi:

metāns un attīrīts gaiss: 1.00 < Rf < 1.15 vai 1,00 < Rf < 1,05 transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi/biometānu;

propilēns un attīrīts gaiss: 0,90 < Rf < 1,00.

toluols un attīrīts gaiss: 0,90 < Rf < 1,00.

Šīs vērtības dotas salīdzinājumā ar propāna un attīrīta gaisa reakcijas koeficientu (Rf) 1,00.

5.2.3.5.   Cieto daļiņu masas emisiju mērīšanas aprīkojuma kalibrēšanas un verifikācijas procedūras

5.2.3.5.1.   Plūsmas mērītāja kalibrēšana

Tehniskais dienests pārbauda, vai plūsmas mērītājam 12 mēnešos pirms testa vai kopš jebkādiem remontdarbiem vai izmaiņām, kas varētu ietekmēt kalibrēšanu, ir izdots kalibrēšanas sertifikāts, kas apliecina atbilstību izsekojamam standartam.

5.2.3.5.2.   Mikrosvaru kalibrēšana

Tehniskais dienests pārbauda, vai mikrosvariem 12 mēnešos pirms testa ir izdots kalibrēšanas sertifikāts, kas apliecina atbilstību izsekojamam standartam.

5.2.3.5.3.   Standartfiltru svēršana

Lai noteiktu konkrēto standartfiltru svaru, vismaz divus nelietotus standartfiltrus nosver astoņu stundu laikā pēc parauga ņemšanas filtru svēršanas, bet vēlams tos svērt vienlaikus ar paraugu ņemšanas filtru. Standartfiltriem ir tādi paši izmēri un materiāls kā paraugu ņemšanas filtriem.

Ja kāda standartfiltra īpatnējais svars starp paraugu ņemšanas filtru svēršanas reizēm mainās par vairāk nekā ±5 μg, paraugu ņemšanas filtru un standartfiltrus no jauna sagatavo svēršanas telpā un tad atkal nosver.

Standartfiltru svara salīdzinājumu veic starp šo filtru īpatnējo svaru un konkrētā filtra īpatnējā svara slīdošo vidējo lielumu.

Slīdošo vidējo lielumu aprēķina no īpatnējā svara rādītājiem, kas reģistrēti laikā, kopš standarta filtri ievietoti svēršanas telpā. Vidējā lieluma noteikšanas periods ir no vienas līdz 30 dienām.

Ir atļauta paraugu ņemšanas un standartfiltru vairākkārtēja sagatavošana un pārsvēršana laika periodā līdz 80 stundām pēc gāzes mērījumiem emisiju testā.

Ja minētajā laikposmā vairāk nekā puse standartfiltru atbilst ± 5 μg kritērijam, paraugu ņemšanas filtra svērumu var uzskatīt par derīgu.

Ja šā laikposma beigās izmantoti divi standartfiltri un viens no tiem neatbilst ± 5 μg kritērijam, paraugu ņemšanas filtra svērumu var uzskatīt par derīgu, ja summa absolūtajām atšķirībām starp abu standartfiltru īpatnējo un slīdošo vidējo svaru ir 10 μg vai mazāka.

Ja mazāk nekā puse standartfiltru atbilst ± 5 μg kritērijam, paraugu ņemšanas filtru likvidē un emisiju testu atkārto. Visus standartfiltrus likvidē un aizstāj 48 stundu laikā.

Visos citos gadījumos standartfiltrus aizstāj vismaz reizi 30 dienās, un tas notiek tā, ka nevienu paraugu ņemšanas filtru nesver bez salīdzināšanas ar standartfiltru, kurš ir atradies svēršanas telpā vismaz vienu dienu.

Ja nav izpildīti 4.5.3.12.1.3.4. punktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru svērumi atbilst 5.2.3.5.3. punktā minētajiem kritērijiem, transportlīdzekļa izgatavotājam ir iespēja akceptēt paraugu ņemšanas filtru svaru vai anulēt testus, salabojot svēršanas telpas kontroles sistēmu un atkārtojot testu.

1.6.   attēls

Cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondes konfigurācija

5.2.3.6.   Standartgāzes

5.2.3.6.1.   Ķīmiski tīras gāzes

Nepieciešamības gadījumā kalibrēšanai un izmantošanai ir jābūt pieejamām šādām tīrām gāzēm:

attīrīts slāpeklis (tīrība: ≤ 1 ppm C1, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO);

attīrīts sintētisks gaiss: (tīrība: ≤ 1 ppm C1, ≤ 1 ppm CO, ≤ 400 ppm CO2, ≤ 0,1 ppm NO); skābekļa saturs no 18 līdz 21 procentiem no tilpuma;

attīrīts skābeklis (tīrība >99,5 procenti tilp. O2);

attīrīts ūdeņradis (un maisījums, kas satur hēliju) (tīrība ≤ 1 ppm C1, ≤ 400 ppm CO2);

oglekļa monoksīds (minimālā tīrība 99,5 procenti);

propāns: (minimālā tīrība 99,5 procenti).

5.2.3.6.2.   Kalibrēšanas gāze un standartgāze

Ir pieejami gāzu maisījumi ar šādu ķīmisko sastāvu:

(a)	C3H8 un attīrīts sintētisks gaiss (sk. 5.2.3.5.1. punktu);

(b)	CO un attīrīts slāpeklis;

(c)	CO2 un attīrīts slāpeklis;

(d)	NO un attīrīts slāpeklis (NO2 daudzums šajā kalibrēšanas gāzē nepārsniedz 5 procentus no NO satura).

Kalibrēšanas gāzes faktiskā koncentrācija ir ± 2 % robežās no noteiktā skaitļa.

5.2.3.6.   Atšķaidīšanas sistēmas kalibrēšana un verifikācija

Atšķaidīšanas sistēmu kalibrē un verificē, un tā atbilst 4. papildinājuma prasībām.

5.2.4.   Testa transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana

5.2.4.1.   Testa transportlīdzekli nogādā uz testa vietu, un veic šādas darbības:

—	degvielas tvertnes iztukšo pa ierīkotajām degvielas tvertņu iztukšošanas atverēm un līdz pusei piepilda ar noteikto testa degvielu, kas noteikta 2. papildinājumā;

—	testa transportlīdzekli uzbrauc vai uzstumj uz dinamometra un darbina atbilstīgi piemērojamajam testa ciklam, kā noteikts attiecīgajai transportlīdzekļa (apakš)kategorijai 6. papildinājumā. Transportlīdzeklim nav jābūt aukstam, un to var izmantot, lai iestatītu dinamometra jaudu.

5.2.4.2.   Lai noteiktu minimālo droseļvārsta darbību nolūkā uzturēt pienācīgu attiecību starp ātrumu un laiku, vai lai varētu veikt paraugu ņemšanas sistēmas pielāgojumus, testa punktos var veikt izmēģinājuma braucienus atbilstoši noteiktajam braukšanas režīma grafikam.

5.2.4.3.   Piecu minūšu laikā no iepriekšējas sagatavošanas pabeigšanas testa transportlīdzekli nobrauc no dinamometra, un to var iebraukt vai iestumt uzsūkšanās zonā, lai novietotu stāvēšanai. Transportlīdzekli tur 6–36 stundas pirms I tipa aukstās iedarbināšanas testa vai līdz brīdim, kad motoreļļas temperatūra TO vai dzesēs šķidruma temperatūra TC, vai aizdedzes sveču ligzdu/blīvju temperatūra TP (tikai gaisa dzesētam motoram) ir vienāda ar gaisa temperatūru uzsūkšanās telpā 2 K robežās.

5.2.4.4.   Lai izmērītu cietās daļiņas, 6–36 stundas pirms testēšanas veic piemērojamo testa ciklu no Regulas (ES) Nr. 168/2013 VI pielikuma A daļas, pamatojoties uz minētās regulas IV pielikumu. Piemērojamā testa cikla tehniskie dati ir noteikti 6. papildinājumā, un piemērojamo testa ciklu izmanto arī transportlīdzekļa iepriekšējai sagatavošanai. Izbrauc trīs secīgus ciklus. Dinamometra iestatījums ir, kā norādīts 4.5.6. punktā.

5.2.4.5.   Pēc izgatavotāja pieprasījuma transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar netiešas iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes motoru, attiecīgi var sagatavot ar WMTC vienu pirmās daļas, vienu otrās daļas un diviem trešās daļas braukšanas cikliem.

Testēšanas vietā, kur zema cieto daļiņu emisiju līmeņa transportlīdzekļa testa rezultāti var tikt piesārņoti ar atliekām no iepriekšējā testa, kas veikts transportlīdzeklim ar augstu cieto daļiņu emisiju līmeni, ir ieteicams paraugu ņemšanas aprīkojuma iepriekšējas sagatavošanas nolūkos zema cieto daļiņu emisiju līmeņa transportlīdzeklim veikt 20 minūšu vienmērīgas braukšanas ciklu ar ātrumu 120 km/h vai 70 % no maksimālā projektētā ātruma transportlīdzekļiem, kuri nespēj sasniegt 120 km/h, kam seko trīs secīgi otrās daļas un trešās daļas WMTC cikli, ja tas ir iespējams.

Pēc šīs iepriekšējās sagatavošanas un pirms testa transportlīdzekļus glabā telpā, kurā ir salīdzinoši pastāvīga temperatūra 293,2–303,2 K (20–30 °C). Šo pirmapstrādi veic vismaz sešas stundas, un tā turpinās, līdz motora eļļas un dzeses šķidruma, ja tāds ir, temperatūra atrodas ± 2 K robežās no telpas temperatūras.

Ja izgatavotājs to pieprasa, testu veic ne vēlāk kā 30 stundas pēc tam, kad transportlīdzeklis ir darbināts tā parastajā temperatūrā.

5.2.4.6.   Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru un ko darbina ar LPG, dabasgāzi/biometānu, H2NG, ūdeņradi vai kas aprīkoti tā, ka tos var darbināt vai nu ar benzīnu, vai LPG, dabasgāzi/biometānu, H2NG vai ūdeņradi, starp testiem ar pirmo gāzveida standartdegvielu un otro gāzveida standartdegvielu transportlīdzekli iepriekš sagatavo pirms testa ar otro standartdegvielu. Šāda iepriekšēja sagatavošana ar otro standartdegvielu ietver iepriekšējas sagatavošanas ciklu, kas sastāv no viena pirmās daļas, viena otrās daļas un diviem trešās daļas WMTC cikliem, kā aprakstīts 6. papildinājumā. Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar tehniskā dienesta piekrišanu šo iepriekšējo sagatavošanu var pagarināt. Dinamometra iestatījums ir tāds, kā norādīts šā pielikuma 4.5.6. punktā.

5.2.5.   Emisiju testi

5.2.5.1.   Motora iedarbināšana un atkārtota iedarbināšana

5.2.5.1.1.   Motoru iedarbina saskaņā ar izgatavotāja ieteiktajām iedarbināšanas procedūrām. Testa ciklu sāk, kad tiek iedarbināts motors.

5.2.5.1.2.   Testa transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar automātiskajiem gaisa padeves vārstiem, darbina saskaņā ar izgatavotāja ekspluatācijas norādījumiem vai īpašnieka rokasgrāmatu, kurā aprakstīta gaisa vārstu iestatīšana un apgriezienu samazināšanās („kick-down”) no aukstās iedarbināšanas paaugstinātajiem tukšgaitas apgriezieniem. WMTC gadījumā, kā noteikts 6. papildinājumā, transmisiju pārslēdz pārnesumā 15 sekundes pēc motora iedarbināšanas. Nepieciešamības gadījumā var izmantot bremzes, lai neļautu piedziņas riteņiem griezties. ECE R40 vai 47 ciklu gadījumā transmisiju pārslēdz pārnesumā piecas sekundes pirms pirmā paātrinājuma.

5.2.5.1.3.   Testa transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar manuāliem gaisa padeves vārstiem, darbina saskaņā ar izgatavotāja ekspluatācijas norādījumiem vai īpašnieka rokasgrāmatu. Ja norādījumos ir paredzēti laiki, darbināšanas laiku var noteikt 15 sekunžu robežās no ieteicamā laika.

5.2.5.1.4.   Vadītājs vajadzības gadījumā var izmantot gaisa padeves vārstu, droseļvārstu u. tml., uzturētu motora darbību.

5.2.5.1.5.   Ja izgatavotāja ekspluatācijas norādījumos vai īpašnieka rokasgrāmatā nav norādīta siltās motora iedarbināšanas procedūra, motoru (motoriem ar automātisko vai manuālo gaisa padeves vārstu) iedarbina, atverot droseļvārstu līdz aptuveni pusei un veicot motora palaišanu, līdz tas sāk darboties.

5.2.5.1.6.   Ja aukstās iedarbināšanas laikā testa transportlīdzeklis nesāk darboties pēc desmit sekunžu ilgas palaišanas vai desmit manuālā palaišanas mehānisma izmantošanas cikliem, palaišanu izbeidz un konstatē iedarbināšanas atteices iemeslu. Apgriezienu skaitītāju uz pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīces izslēdz, un paraugu ņemšanas solenoīda vārstus šā diagnostikas perioda laikā iestata gaidstāves pozīcijā. Turklāt diagnostikas perioda laikā vai nu izslēdz CVS ventilatoru, vai atvieno izplūdes cauruli no transportlīdzekļa izplūdes caurules.

5.2.5.1.7.   Ja iedarbināšanas atteice ir saistīta ar kļūdainu rīcību, testa transportlīdzeklim ieplāno jaunu aukstās iedarbināšanas testa laiku. Ja iedarbināšanas atteici izraisījusi transportlīdzekļa kļūdaina darbība, var veikt korektīvus pasākumus (ievērojot neplānotās apkopes noteikumus), kas ilgst mazāk par 30 minūtēm, un turpina testu. Paraugu ņemšanas sistēmu atkārtoti aktivizē vienlaicīgi ar palaišanas sākšanu. Braukšanas režīma grafika laika secību sāk, kad tiek iedarbināts motors. Ja iedarbināšanas atteici izraisījusi transportlīdzekļa kļūdaina darbība un transportlīdzekli nevar iedarbināt, testu anulē, transportlīdzekli noņem no dinamometra, veic korektīvus pasākumus (ievērojot neplānotās apkopes noteikumus), un ieplāno atkārtotu transportlīdzekļa testu. Reģistrē kļūdainas darbības iemeslu (ja tas tiek noteikts) un veiktos korektīvos pasākumus.

5.2.5.1.8.   Ja karstās iedarbināšanas laikā testa transportlīdzeklis nesāk darboties pēc desmit sekunžu ilgas palaišanas vai desmit manuālā palaišanas mehānisma izmantošanas cikliem, palaišanu izbeidz, testu anulē, transportlīdzekli noņem no dinamometra, veic korektīvus pasākumus, un ieplāno atkārtotu transportlīdzekļa testu. Reģistrē kļūdainas darbības iemeslu (ja tas tiek noteikts) un veiktos korektīvos pasākumus.

5.2.5.1.9.   Ja iedarbinot, motors sāk „darboties nepareizi”, vadītājs atkārto ieteikto iedarbināšanas procedūru (piem., gaisa padeves vārsta atiestatīšana u. c.).

5.2.5.2.   Noslāpšana

5.2.5.2.1.   Ja motors noslāpst tukšgaitas periodā, to tūlīt atkārtoti iedarbina, un testu turpina. Ja motoru nevar iedarbināt pietiekami drīz, lai ļautu ar transportlīdzekli veikt nākamo paātrinājumu, kā paredzēts, braukšanas režīma grafika rādītāju aptur. Kad transportlīdzekli iedarbina atkārtoti, arī braukšanas režīma grafika rādītāju iedarbina atkārtoti.

5.2.5.2.2.   Ja motors noslāpst jebkādā citā darbības režīmā, kas nav tukšgaitas režīms, braukšanas režīma grafika rādītāju aptur, testa transportlīdzekli iedarbina atkārtoti, tā ātrumu palielina līdz ātrumam, kas vajadzīgs attiecīgajā brīdī saskaņā ar braukšanas grafiku, un testu turpina. Palielinot ātrumu līdz šim punktam, pārnesumus pārslēdz saskaņā ar 4.5.5. punktu.

5.2.5.2.3.   Ja testa transportlīdzekli neizdodas atkārtoti iedarbināt vienas minūtes laikā, testu anulē, transportlīdzekli noņem no dinamometra, un ieplāno atkārtotu transportlīdzekļa testu. Reģistrē kļūdainas darbības iemeslu (ja tas tiek noteikts) un veiktos korektīvos pasākumus.

5.2.6.   Braukšanas norādījumi

5.2.6.1.   Ar testa transportlīdzekli brauc, veicot minimālas darbības ar droseļvārstu, lai saglabātu vēlamo ātrumu. Nav atļauts vienlaicīgi darbināt bremzes un droseļvārstu.

5.2.6.2.   Ja testa transportlīdzekļa ātrumu nevar palielināt līdz norādītajam, to darbina ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, līdz ruļļa ātrums sasniedz vērtību, kas attiecīgajam laikam noteikta braukšanas režīma grafikā.

5.2.7.   Dinamometra testi

5.2.7.1.   Viss dinamometra tests sastāv no secīgām daļām, kā aprakstīts 4.5.4. punktā.

5.2.7.2.   Attiecībā uz katru testu veic šādus pasākumus:

a)	novieto transportlīdzekļa piedziņas riteni uz dinamometra, neiedarbinot motoru;

b)	ieslēdz transportlīdzekļa dzesēšanas ventilatoru;

c)	visiem testa transportlīdzekļiem, paraugu izvēles vārstiem esot pozīcijā “standby” (gaidstāve), pievieno tukšus paraugu ņemšanas maisus atšķaidīto emisiju un atšķaidīšanas gaisa paraugu savākšanas sistēmām;

d)	iedarbina CVS (ja tas vēl nav ieslēgts), paraugu ņemšanas sūkņus un temperatūras reģistratoru. (Pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīces siltummainim, ja to izmanto, un paraugu ņemšanas līnijām pirms testa sākšanas jābūt iepriekš uzsildītām līdz to attiecīgajai darba temperatūrai);

e)

paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu noregulē līdz vēlamajam plūsmas ātrumam, un gāzes plūsmas mērīšanas ierīces noregulē nulles pozīcijā; — gāzveida paraugu (izņemot ogļūdeņražus) maisiem minimālais plūsmas ātrums ir 0,08 litri sekundē; — ogļūdeņražu paraugiem liesmas jonizācijas tipa detektora (FID) (vai uzkarsēta liesmas jonizācijas tipa detektora (HFID), ja izmanto transportlīdzekļus, ko darbina ar metanolu) minimālais plūsmas ātrums ir 0,031 litri sekundē;

f)	pievieno elastīgo izplūdes cauruli pie transportlīdzekļa izplūdes caurulēm;

g)	ieslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīcei, novieto paraugu izvēles vārstus tā, lai tie virzītu paraugu plūsmu “pārejas” izplūdes paraugu ņemšanas maisā, “pārejas” atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas maisā, pagriež atslēgu un sāk motora palaišanu;

h)	pārslēdz transmisiju pārnesumā;

i)	sāk transportlīdzekļa sākotnējo paātrinājumu, kā noteikts braukšanas režīma grafikā;

j)	transportlīdzekli darbina saskaņā ar 4.5.4. punktā norādītajiem braukšanas cikliem;

k)	1. daļas vai aukstā stāvokļa 1. daļas beigās vienlaicīgi pārslēdz paraugu ņemšanas plūsmas no pirmajiem maisiem un paraugiem uz otrajiem maisiem un paraugiem, izslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 1 un ieslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 2;

l)	tādu transportlīdzekļu gadījumā, kas spēj izpildīt WMTC 3. daļu, 2. daļas beigās vienlaicīgi pārslēdz paraugu ņemšanas plūsmas no otrajiem maisiem un paraugiem uz trešajiem maisiem un paraugiem, izslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 2 un ieslēdz gāzes plūsmas mērīšanas ierīci Nr. 3;

m)

pirms jaunas daļas sākšanas reģistrē izmērītos ruļļa vai vārpstas apgriezienus un atiestata skaitītāju vai to pārslēdz uz otro skaitītāju. Cik vien iespējams drīz pārslēdz izplūdes un atšķaidīšanas gaisa paraugu plūsmu uz analizējošo sistēmu, un paraugus apstrādā saskaņā ar 6. punktu, lai iegūtu stabilu izplūdes maisa parauga rādījumu visos analizatoros 20 minūšu laikā pēc testa paraugu ņemšanas posma beigām;

n)	motoru izslēdz divas sekundes pēc testa pēdējās daļas beigām;

o)	tūlīt pēc paraugu ņemšanas perioda beigām izslēdz dzesēšanas ventilatoru;

p)	izslēdz pastāvīga tilpuma paraugu ņemšanas ierīci (CVS) vai kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi cauruli vai atvieno izplūdes cauruli no transportlīdzekļa izplūdes caurulēm;

q)	atvieno izplūdes cauruli no transportlīdzekļa izplūdes caurulēm un noņem transportlīdzekli no dinamometra;

r)	salīdzināšanai un analīzei sekundi pa sekundei novēro emisiju datus (atšķaidītā gāze), kā arī maisu rezultātus.

6.   Rezultātu analīze

6.1.   I tipa testi

6.1.1.   Izplūdes emisiju un degvielas patēriņa analīze

6.1.1.1.   Maisos ietverto paraugu analīze

Analīzi sāk cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testu beigām, lai noteiktu:

—	ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu un oglekļa dioksīda koncentrācijas maisā(-os) B savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā;

—	ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu un oglekļa dioksīda koncentrācijas maisā(-os) A savāktajā atšķaidīto izplūdes gāzu paraugā.

6.1.1.2.   Analizatoru kalibrēšana un koncentrācijas rezultāti

Rezultātu analīze jāveic šādos posmos:

a)	pirms katras parauga analīzes attiecībā uz katru piesārņotāju izmantojamo analizatora diapazonu iestata uz nulli ar attiecīgo nulles gāzi;

b)	analizatorus iestata kalibrēšanas līknēs, izmantojot nominālas koncentrācijas 70–100 procentu standarta gāzes;

c)	atkārtoti pārbauda analizatoru nulles pozīciju. Ja rādījums atšķiras vairāk nekā par 2 procentiem no b) apakšpunktā noteiktā diapazona, procedūru atkārto;

d)	analizē paraugus;

e)	pēc analīzes nulles un standarta punktus atkal pārbauda, izmantojot tās pašas gāzes. Ja rādījumi ir 2 procentu robežās no c) apakšpunktā norādītajiem, analīzes uzskata par pieņemamām;

f)	visos šīs sadaļas punktos plūsmas ātrums un dažādo gāzu spiediens ir tāds pats kā analizatoru kalibrēšanas laikā izmantotais;

g)	skaitlis, kas norāda katra piesārņotāja koncentrāciju gāzēs, ir tas, ko nolasa, kad mērīšanas ierīces rādījums ir nostabilizējies.

6.1.1.3.   Nobrauktā attāluma mērīšana

Attālumu (S), kas faktiski nobraukts testa daļā, aprēķina, no kumulatīvā skaitītāja nolasīto apgriezienu skaitu (sk. 5.2.7. punktu) reizinot ar ruļļa apkārtmēru. Šo attālumu izsaka kilometros.

6.1.1.4.   Izplūdes gāzu daudzuma noteikšana

Ziņojumā iekļaujamos testa rezultātus katram testam un katrai cikla daļai aprēķina, izmantojot turpmāk norādītās formulas. Visu emisiju testu rezultātus, izmantojot ASTM E 29-67 noteikto noapaļošanas metodi, noapaļo līdz ciparu skaitam aiz komata, ko iegūst izsakot piemērojamo standartu līdz trim zīmīgiem cipariem.

6.1.1.4.1.   Kopējais atšķaidītās gāzes tilpums

Kopējo atšķaidītās gāzes tilpumu, izteiktu m3 uz cikla daļu un koriģētu atbilstoši standartapstākļiem 273,2 K (0 °C) un 101,3 kPa, aprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

2.32. vienādojums

kur:

V0 ir gāzes tilpums, ko pārvieto sūknis P vienā apgriezienā un kas izteikts m3 uz vienu apgriezienu. Šis tilpums ir funkcija, ar ko izsaka starpību starp sūkņa ieplūdes un izplūdes daļu;

N ir sūkņa P apgriezienu skaits katrā cikla daļā;

Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa;

Pi ir vidējais pazeminātais spiediens testa daļas laikā sūkņa P ieplūdes daļā, izteikts kPa;

TP ir atšķaidīto gāzu temperatūra (izteikta K) testa daļā, ko mēra sūkņa P ieplūdes daļā.

6.1.1.4.2.   Ogļūdeņraži (HC)

Nesadegušo ogļūdeņražu masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.33. vienādojums

kur:

HCm ir testa daļā emitētā ogļūdeņražu masa, izteikta mg/km;

S ir 6.1.1.3. punktā definētais attālums;

V ir 6.1.1.4.1. punktā definētais kopējais tilpums;

dHC ir ogļūdeņražu blīvums pie standarttemperatūras un spiediena (273,2 K un 101,3 kPa); dHC = 631·103 mg/m3 benzīnam (E5) (C1H1,89O0,016); = 932·103 mg/m3 etanolam (E85) (C1H2,74O0,385); = 622·103 mg/m3 dīzeļdegvielai (B5)(C1Hl,86O0,005); = 649·103 mg/m3 sašķidrinātajai dabasgāzei (C1H2,525); = 714·103 mg/m3 dabasgāzei/biogāzei (C1H4); = mg/m3 attiecībā uz H2NG (kur , izteikts % no tilpuma);

HCc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) no oglekļa ekvivalenta (piem., koncentrācija propānā, reizināta ar trīs) un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu, izmantojot šādu vienādojumu:

2.34. vienādojums

kur:

HCe ir ogļūdeņražu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) no oglekļa ekvivalenta, maisā(-os) A savākto atšķaidīto gāzu paraugā;

HCd ir ogļūdeņražu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) no oglekļa ekvivalenta, maisā(-os) B savākto atšķaidīšanas gaisa paraugā;

DF ir 6.1.1.4.7. punktā definētais koeficients.

Ogļūdeņraža, kas nav metāns (NMHC), koncentrāciju aprēķina šādi:

2.35. vienādojums

kur

CNMHC	=	koriģētā koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē, izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm;
CTHC	=	kopējo ogļhidrātu (THC) koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē, kas izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm un koriģēta atbilstīgi THC apjomam atšķaidīšanas gaisā;
CCH4	=	metāna (CH4) koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē, kas izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm un koriģēta atbilstīgi CH4 apjomam atšķaidīšanas gaisā;

Rf CH4 ir FID reakcijas koeficients attiecībā pret metānu, kas definēts 5.2.3.4.1. punktā.

6.1.1.4.3.   Oglekļa monoksīds (CO)

Oglekļa monoksīda masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.36. vienādojums

kur:

COm ir testa daļas laikā emitētā oglekļa monoksīda masa, kas izteikta mg/km;

S ir 6.1.1.3. punktā definētais attālums;

V ir 6.1.1.4.1. punktā definētais kopējais tilpums;

dCO ir oglekļa monoksīda blīvums, mg/m3 pie standarttemperatūras un spiediena (273,2 K un 101,3 kPa);

COc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, izteikta oglekļa monoksīda miljondaļās (ppm) un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu, izmantojot šādu vienādojumu:

2.37. vienādojums

kur:

COe ir oglekļa monoksīda koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm), maisā(-os) A savākto atšķaidīto gāzu paraugā;

COd ir oglekļa monoksīda koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm), maisā(-os) B savāktā atšķaidīšanas gaisa paraugā;

DF ir 6.1.1.4.7. punktā definētais koeficients.

6.1.1.4.4.   Slāpekļa oksīdi (NOX)

Slāpekļa oksīdu masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.38. vienādojums

kur:

NOxm ir testa daļā emitētā slāpekļa oksīdu masa, izteikta mg/km;

S ir 6.1.1.3. punktā definētais attālums;

V ir 6.1.1.4.1. punktā definētais kopējais tilpums;

dNO2 ir slāpekļa oksīdu blīvums izplūdes gāzēs, pieņemot, ka tie būs slāpekļa oksīda veidā, mg/m3 pie standarttemperatūras un spiediena (273,2 K un 101,3 kPa);

NOxc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu, izmantojot šādu vienādojumu: 2.39. vienādojums kur:   NOxe ir slāpekļa oksīdu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) no slāpekļa oksīdiem, maisā(-os) A savākto atšķaidīto gāzu paraugā;   NOxd ir slāpekļa oksīdu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) no slāpekļa oksīdiem, maisā(-os) B savāktā atšķaidīšanas gaisa paraugā;   DF ir 6.1.1.4.7. punktā definētais koeficients;

Kh ir mitruma korekcijas koeficients, kas aprēķināts, izmantojot šādu formulu: 2.40. vienādojums kur: H ir absolūtais mitrums, kas izteikts ūdens gramos kilogramā sausa gaisa: 2.41. vienādojums kur:   U ir mitrums procentos;   Pd ir piesātinātais ūdens spiediens testa temperatūrā, izteikts kPa;   Pa ir atmosfēras spiediens, izteikts kPa.

6.1.1.4.5.   Cieto daļiņu masa

Cieto daļiņu emisiju Mp (mg/km) aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

2.42. vienādojums

kur izplūdes gāzes izplūst no tuneļa;

2.43. vienādojums

ja izplūdes gāzes atgriežas tunelī;

kur:

V mix	=	atšķaidīto izplūdes gāzu tilpums V standartapstākļos;
V ep	=	caur cieto daļiņu filtru plūstošās izplūdes gāzes tilpums standartapstākļos;
Pe	=	filtra(-u) savākto cieto daļiņu masa;
S	=	6.1.1.3. punktā definētais attālums;
Mp	=	cieto daļiņu emisija, izteikta mg/km.

Ja veikta korekcija cieto daļiņu fona līmenim no atšķaidīšanas sistēmas, to nosaka saskaņā ar 5.2.1.5. punktu. Tādā gadījumā cieto daļiņu masu (mg/km) aprēķina šādi:

2.44. vienādojums

kur izplūdes gāzes izplūst no tuneļa;

2.45. vienādojums

ja izplūdes gāzes atgriežas tunelī;

kur:

Vap	=	caur cieto daļiņu fona filtru plūstošā tuneļa gaisa tilpums standartapstākļos;
Pa	=	fona filtra savākto cieto daļiņu masa;
DF	=	atšķaidījuma koefcients, kas noteikts 6.1.1.4.7. punktā.

Ja fona korekcijas piemērošanas rezultātā cieto daļiņu masas skaitlis (mg/km) ir negatīvs, uzskata, ka rezultāts ir nulle mg/km cieto daļiņu masas.

6.1.1.4.6.   Oglekļa dioksīds (CO2)

Oglekļa dioksīda masu transportlīdzekļa izplūdes gāzu emisiju sastāvā testa laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2.46. vienādojums

kur:

CO2 m ir testa daļas laikā emitētā oglekļa dioksīda masa, izteikta g/km;

S ir 6.1.1.3. punktā definētais attālums;

V ir 6.1.1.4.1. punktā definētais kopējais tilpums;

dCO2 ir oglekļa monoksīda blīvums, g/m3 pie standarttemperatūras un spiediena (273,2 K un 101,3 kPa);

CO2c ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, izteikta miljondaļās (ppm) no oglekļa dioksīda ekvivalenta un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu, izmantojot šādu vienādojumu:

2.47. vienādojums

kur:

CO2e ir oglekļa dioksīda koncentrācija, izteikta procentos no maisā(-os) A savākto atšķaidīto gāzu parauga;

CO2d ir oglekļa dioksīda koncentrācija, izteikta procentos no maisā(-os) B savāktā atšķaidīšanas gaisa parauga;

DF ir 6.1.1.4.7. punktā definētais koeficients.

6.1.1.4.7.   Atšķaidījuma koeficients (DF)

Atšķaidījuma koeficientu aprēķina šādi.

Katrai standartdegvielai, izņemot ūdeņradi: 2.48. vienādojums

Degvielai ar sastāvu CxHyOz ir šāda vispārīgā formula: 2.49. vienādojums

Attiecībā uz H2NG formula ir šāda: 2.50. vienādojums

Ūdeņradim atšķaidījuma koeficientu aprēķina šādi. 2.51. vienādojums

Standartdegvielām, kas ietvertas X pielikumā, ir šādas “X” vērtības. 1.8.   tabula Koeficients “X” formulās, lai aprēķinātu DF Degviela X benzīns (E5) 13,4 dīzeļdegviela (B5) 13,5 LPG 11,9 dabasgāze/biometāns 9,5 etanols (E85) 12,5 ūdeņradis 35,03 Šajos vienādojumos: CCO2 = CO2 koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta procentos no tilpuma; CHC = HC koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta ppm oglekļa ekvivalenta; CCO = CO koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē parauga maisā, izteikta ppm; CH2O = H2O koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta procentos no tilpuma; CH2O-DA = H2O koncentrācija gaisā, ko izmanto atšķaidīšanai, izteikta procentos no tilpuma; CH2 = ūdeņraža koncentrācija atšķaidītā izplūdes gāzē parauga maisā, izteikta ppm; A = dabasgāzes/biometāna daudzums H2NG maisījumā, izteikts procentos no tilpuma.

6.1.1.5.   I tipa testa rezultātu izsvēršana

6.1.1.5.1.   Ar atkārtotiem mērījumiem (sk. 5.1.1.2. punktu) piesārņotāju (mg/km) un CO2 emisiju rezultātiem, kas iegūti, izmantojot 6.1.1. punktā aprakstīto aprēķina metodi, un degvielas/elektroenerģijas patēriņam un braukšanas attālumam elektriskā režīmā, kas noteikts saskaņā ar VII pielikumu, nosaka vidējo aritmētisko rezultātu katrai cikla daļai.

6.1.1.5.1.1.   Rezultātu izsvēršana no ANO EEK Noteikumu Nr. 40 un Noteikumu Nr. 47 testa cikliem

ANO EEK Noteikumu Nr. 40 un Noteikumu Nr. 47 testa ciklu aukstā posma (vidējo) rezultātu apzīmē kā R1; ANO EEK Noteikumu Nr. 40 un Noteikumu Nr. 47 testa ciklu siltā posma (vidējo) rezultātu apzīmē kā R2. Izmantojot šos piesārņotāju (mg/km) un CO2 (g/km) emisiju rezultātus, atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas, kas definēta 6.3. punktā, aprēķina galīgo rezultātu R, izmantojot šādus vienādojumus:

2.52. vienādojums

kur:

w1	=	svēruma koeficients aukstajam posmam;
w2	=	svēruma koeficients siltajam posmam.

6.1.1.5.1.2.   WMTC rezultātu izsvēršana

1. daļas (vidējo) rezultātu vai 1. daļas samazināto transportlīdzekļa ātrumu apzīmē kā R1, 2. daļas (vidējo) rezultātu vai 2. daļas samazināto transportlīdzekļa ātrumu apzīmē kā R2, un 3. daļas (vidējo) rezultātu vai 3. daļas samazināto transportlīdzekļa ātrumu apzīmē kā R3. Izmantojot šos emisiju (mg/km) un degvielas patēriņa (litri/100 km) rezultātus, atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas, kas definēta 6.1.1.6.2. punktā, aprēķina galīgo rezultātu R, izmantojot šādus vienādojumus:

2.53. vienādojums

kur:

w1	=	svēruma koeficients aukstajam posmam;
w2	=	svēruma koeficients siltajam posmam.

2.54. vienādojums

kur:

wn

=

svēruma koeficienta posms n (n = 1, 2 vai 3).

6.1.1.6.2.   Katram piesārņotāju emisijas komponentam izmanto 1.9. tabulā (Euro 4) un 1.10. tabulā (Euro 5) norādītās oglekļa dioksīda emisiju svērtās vērtības.

1.9.   tabula

I tipa testa cikli (piemērojami arī VII un VIII tipa testiem) Euro 4 atbilstīgiem L kategorijas transportlīdzekļiem, piemērojamie svēruma vienādojumi un svēruma koeficienti

Transportlīdzekļa kategorija	Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums	Testa cikls	Vienādojuma Nr.	Svēruma koeficienti
L1e-A	Pašgājējs divritenis	ECE R47	2.52.	w1 = 0,30 w2 = 0,70
L1e-B	Divu riteņu mopēds
L2e	Trīs riteņu mopēds
L6e-A	Vieglais ceļu kvadricikls
L6e-B	Vieglais kvadrimobilis
L3e L4e	Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  < 130 km/h	WMTC, 2. posms	2.53.	w1 = 0,30 w2 = 0,70
L5e-A	Tricikls v max  < 130 km/h
L7e-A	Smagais ceļu kvadricikls v max  < 130 km/h
L3e L4e	Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  ≥ 130 km/h	WMTC, 2. posms	2.54.	w1 = 0,25 w2 = 0,50 w3 = 0,25
L5e-A	Tricikls v max  ≥ 130 km/h
L7e-A	Smagais ceļu kvadricikls v max  ≥ 130 km/h
L5e-B	Komercijas tricikls	ECE R40	2.52.	w1 = 0,30 w2 = 0,70
L7e-B	Apvidus transportlīdzekļi
L7e-C	Smagais kvadrimobilis

1.10.   tabula

I tipa testa cikli (piemērojami arī VII un VIII tipa testiem) Euro 5 atbilstīgiem L kategorijas transportlīdzekļiem, piemērojamie svēruma vienādojumi un svēruma koeficienti

Transportlīdzekļa kategorija	Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums	Testa cikls	Vienādojuma Nr.	Svēruma koeficienti
L1e-A	Pašgājējs divritenis	WMTC 3. posms	2.53.	w1 = 0,50 w2 = 0,50
L1e-B	Divu riteņu mopēds
L2e	Trīs riteņu mopēds
L6e-A	Vieglais ceļu kvadricikls
L6e-B	Vieglais kvadrimobilis
L3e L4e	Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  < 130 km/h		2.53.	w1 = 0,50 w2 = 0,50
L5e-A	Tricikls v max  < 130 km/h
L7e-A	Smagais ceļu kvadricikls v max  < 130 km/h
L3e L4e	Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā v max  ≥ 130 km/h		2.54.	w1 = 0,25 w2 = 0,50 w3 = 0,25
L5e-A	Tricikls v max  ≥ 130 km/h
L7e-A	Smagais ceļu kvadricikls v max  ≥ 130 km/h
L5e-B	Komercijas tricikls		2.53.	w1 = 0,30 w2 = 0,70
L7e-B	Apvidus transportlīdzekļi
L7e-C	Smagais kvadrimobilis

7.   Reģistrējamie dati

Attiecībā uz katru testu reģistrē šādu informāciju:

a)	testa numurs;

b)	transportlīdzekļa, sistēmas vai komponenta identifikācija;

c)	datums un diennakts laiks katrai testa grafika daļai;

d)	instrumenta operators;

e)	vadītājs vai operators;

f)

testa transportlīdzeklis — marka, transportlīdzekļa identifikācijas numurs, modeļa gads, piedziņas sistēmas/transmisijas veids, odometra rādījums, sākot iepriekšēju sagatavošanu, motora darba tilpums, motora saime, emisiju kontroles sistēma, ieteicamais motora ātrums tukšgaitā, degvielas tvertnes nominālā ietilpība, inerciālā slodze, standartmasa, kas reģistrēta pie 0 kilometriem, un spiediens piedziņas riteņu riepās;

g)	dinamometra sērijas numurs — kā alternatīvu dinamometra sērijas numura reģistrēšanai var izmantot atsauci uz transportlīdzekļa testa telpas numuru ar administrācijas iepriekšēju apstiprinājumu, ja vien reģistrētajos testa telpas datos ir norādīta attiecīgā instrumentu informācija;

h)

visa attiecīgā informācija par instrumntiem, piemēram, noregulējums, pastiprinājums, sērijas numurs, detektora numurs, diapazons. Kā alternatīvu var izmantot atsauci uz transportlīdzekļa testa telpu ar administrācijas iepriekšēju apstiprinājumu, ja vien reģistrētajos testa telpas kalibrēšanas datos ir norādīta attiecīgā instrumentu informācija;

i)	reģistrācijas ierīces diagrammas — norāda nulles punktu, kalibrēšanas pārbaudi, izplūdes gāzes un atšķaidīšanas gaisa paraugu pēdas;

j)

barometriskais spiediens, apkārtējā temperatūra un testa spiediens testa telpā; 7. piezīme. Var izmantot galveno laboratorijas barometru, ar nosacījumu, ka tiek pierādīts, ka individuālais barometriskais spiediens testa telpā ir ±0,1 procenta robežās no barometriskā spiediena galvenā barometra atrašanās vietā;

k)	CVS mērīšanas ierīcē ieplūstošā izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa maisījuma spiediens, spiediena palielinājums visā ierīcē un temperatūra ieplūdes vietā. Temperatūru reģistrē nepārtraukti vai digitāli, lai noteiktu temperatūras svārstības;

l)	pozitīvā darba tilpuma sūkņa apgriezienu skaits, kas veikts katrā testa posmā, kamēr tiek vāki izplūdes gāzu paraugi. Kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi caurules izmērīto standarta kubikmetru skaits katrā testa posmā ir ekvivalentā vērtība CFV–CVS vajadzībām;

m)	atšķaidīšanas gaisa mitrums. 8. piezīme. Ja iepriekšējas sagatavošanas slejas neizmanto, šo mērījumu var dzēst. Ja iepriekšējas sagatavošanas slejas izmanto, un atšķaidīšanas gaisu ņem no testa telpas, šim mērījumam var izmantot apkārtējo mitrumu;

n)	braukšanas attālums katrai testa daļai, aprēķināts no izmērītā ruļļa vai vārpstas apgriezienu skaita;

o)	ruļļa faktiskā ātruma shēma testam;

p)	pārnesumu izmantošanas shēma testam;

q)	I tipa testa emisiju rezultāti katrai testa daļai un kopējie svērtie testa rezultāti;

r)	I tipa testu emisiju vērtības sekundi pa sekundei, ja to uzskata par nepieciešamu;

s)	II tipa testa emisiju rezultāti (sk. III pielikumu).