Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014L0047

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/47/ES ( 2014. gada 3. aprīlis ) par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 127, 29.4.2014, p. 134–218 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/47/oj

29.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/134


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/47/ES

(2014. gada 3. aprīlis)

par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā ar nosaukumu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” izklāsta tā saukto “nulles vīzijas” mērķi, saskaņā ar kuru Savienībai līdz 2050. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits jāsamazina līdz 0. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek sagaidīts, ka autotransporta drošības rādītāju uzlabošanā lielā mērā ieguldījumu sniegs transportlīdzekļu tehnoloģijas.

(2)

Komisija paziņojumā ar nosaukumu “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” ierosināja ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Savienībā līdz 2020. gadam samazināt vēl uz pusi, sākot no 2010. gada. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija formulēja septiņus stratēģiskos mērķus un identificēja pasākumus transportlīdzekļu drošības uzlabošanai, stratēģiju cietušo skaita samazināšanai, kā arī pasākumus neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši motociklu vadītāju, drošības uzlabošanai.

(3)

Tehniskā apskate iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas ziņā pieņemamā stāvoklī. Minētais regulējums aptver visu transportlīdzekļu periodisko tehnisko apskati un to transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi uz ceļiem, kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām, lai ļautu apturēt atļauju izmantot transportlīdzekli ceļu satiksmē, ja transportlīdzeklis rada tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai. Periodiskajai apskatei vajadzētu būt galvenajam instrumentam, lai nodrošinātu tehniskā stāvokļa atbilstību. Komerciālo transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļa būtu jāveic vienīgi papildus periodiskajām apskatēm.

(4)

Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz transportlīdzekļu drošību, kā arī ekoloģiskajiem parametriem. Ar šādu negaidītu tehnisko pārbaužu uz ceļiem režīmu ir svarīgi garantēt, ka transportlīdzekļi ir braukšanas kārtībā.

(5)

Tehniskās pārbaudes uz ceļiem ir izšķirošs priekšnoteikums tam, lai komerciālo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis vienmēr būtu augstā līmenī visā to ekspluatācijas laikā. Šādas pārbaudes ne tikai sniedz ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā un palīdz samazināt transportlīdzekļu radītās emisijas, bet vienlaikus nodrošina to, lai autotransporta pārvadājumu jomā nebūtu negodīgas konkurences, kas tiek pieļauta apstākļos, kad pārbaužu līmeņi dalībvalstīs atšķiras.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 (3) tika izveidots Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistrs (ERRU). ERRU sniedz iespēju Savienības līmenī savstarpēji savienot dalībvalstu elektroniskos reģistrus atbilstoši Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību. Šādas sistēmas, ko katrā dalībvalstī administrē kompetentā iestāde, izmantošana atvieglo dalībvalstu sadarbību.

(7)

Šī direktīva būtu jāpiemēro konkrētiem komerciāliem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kuru kategorijas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (4). Tomēr ar šiem noteikumiem nebūtu jāliedz dalībvalstīm veikt tādu transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas, vai arī pārbaudīt citus autotransporta pārvadājumu aspektus, jo īpaši tos, kas saistās ar braukšanas un atpūtas laiku vai ar bīstamu kravu pārvadāšanu.

(8)

Vietējā transporta izmantošanā un komerciāliem kravu autopārvadājumiem kravas automobiļu vietā arvien biežāk izmanto riteņtraktorus, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šīs kategorijas transportlīdzekļiem, kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem, ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāpiemēro tāda paša veida tehniskās pārbaudes uz ceļiem kā kravas automobiļiem.

(9)

Ziņojumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/30/EK (5) īstenošanu skaidri parāda to, cik svarīgas ir tehniskās pārbaudes uz ceļiem. Laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam, veicot tehniskās pārbaudes uz ceļiem Savienībā, vairāk nekā par 35 000 transportlīdzekļu tika ziņots, ka tie bija tādā stāvoklī, ka nevarēja turpmāk tikt izmantoti. No šiem ziņojumiem var arī secināt, ka dažādās dalībvalstīs veikto pārbaužu rezultāti ļoti atšķiras. Laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam atsevišķu trūkumu atklāšanas īpatsvars svārstījās no 2,1 % no visiem vienā dalībvalstī pārbaudītajiem transportlīdzekļiem līdz 48,3 % no citā dalībvalstī pārbaudītajiem. Visbeidzot, šie ziņojumi liecina, cik ļoti atšķiras atsevišķās dalībvalstīs veikto tehnisko pārbaužu uz ceļiem skaits. Lai veidotu līdzsvarotāku pieeju, dalībvalstīm būtu jāapņemas veikt atbilstīgu skaitu pārbaužu, kas būtu proporcionāls to teritorijā reģistrēto un/vai ekspluatēto komerciālo transportlīdzekļu skaitam.

(10)

Uz tādiem autofurgoniem kā N1 kategorijas transportlīdzekļi un to piekabēm Savienības līmenī neattiecas tādas pašas prasības kā smagajiem transportlīdzekļiem, piemēram, prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku, profesionālo autovadītāju apmācību vai ātruma ierobežošanas iekārtu uzstādīšana. Kaut gan N1 kategorijas transportlīdzekļi nav iekļauti šīs direktīvas piemērošanas jomā, dalībvalstīm tomēr tie būtu jāņem vērā savās vispārējās stratēģijās par ceļu satiksmes drošību un tehniskajām pārbaudēm uz ceļa.

(11)

Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un izmaksām, kā arī lai uzlabotu pārbaužu efektivitāti, valstu kompetentajām iestādēm būtu jāvar izvēlēties par prioritāriem transportlīdzekļus, kurus ekspluatē uzņēmumi, kas neievēro ceļu satiksmes un ekoloģiskos standartus, savukārt transportlīdzekļiem, kurus ekspluatē atbildīgi un piesardzīgi uzņēmumi un kuriem tiek nodrošināta atbilstīga tehniskā apkope, jāpiemēro labvēlīgāks režīms, tiem nosakot mazāku skaitu pārbaužu. Transportlīdzekļus pārbaudēm uz ceļa izraugoties pēc lietotāja riska profila, tiktu veicināta paaugstināta riska uzņēmumu stingrāka un biežāka kontrole.

(12)

Riska novērtēšanas sistēmai būtu jāatvieglo pārbaužu veikšana uz ceļiem. Regulā (EK) Nr. 1071/2009 dalībvalstīm ir noteikta prasība riska novērtējuma sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK (6) par transportlīdzekļa vadīšanas laika un vadītāja atpūtas laika noteikumu īstenošanu, attiecināt arī uz citām konkrētām jomām, kas saistītas ar autotransportu, tostarp uz komerciālo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. Tāpēc riska novērtējuma sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu, būtu jāiekļauj informācija par transportlīdzekļiem konstatēto trūkumu skaitu un smaguma pakāpi. Dalībvalstīm būtu jāvar lemt par piemērotiem tehniskiem un administratīviem pasākumiem riska novērtējuma sistēmu izmantošanai. Riska novērtējuma sistēmas efektivitāte un saskaņošana būtu precīzāk jāanalizē visā Savienībā.

(13)

Reģistrācijas apliecības turētājam un attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa lietotājam vajadzētu būt atbildīgam par transportlīdzekļa uzturēšanu braukšanas kārtībā.

(14)

Inspektoriem, kas veic tehniskās pārbaudes uz ceļiem, būtu jādarbojas neatkarīgi, un viņu viedokli nevajadzētu ietekmēt interešu konfliktiem, tostarp ekonomiskai vai personiskai ieinteresētībai, jo īpaši attiecībā uz vadītāju, lietotāju vai reģistrācijas apliecības turētāju, kas tādējādi varētu ietekmēt pieņemtā lēmuma taisnīgumu un objektivitāti. Tādējādi inspektoru atlīdzībai nevajadzētu būt tieši saistītam ar tehnisko pārbaužu uz ceļiem rezultātiem. Tam nevajadzētu traucēt dalībvalstīm izsniegt atļauju privātām struktūrām, lai tās veiktu gan detalizētākas tehniskās pārbaudes uz ceļiem, gan transportlīdzekļa remontu, tostarp tam pašam transportlīdzeklim.

(15)

Tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem vajadzētu izpausties kā sākotnējām pārbaudēm un, vajadzības gadījumā, detalizētākām pārbaudēm. Abos gadījumos būtu jāpārbauda attiecīgās transportlīdzekļu daļas un sistēmas. Lai detalizētākas pārbaudes Savienības līmenī būtu saskaņotas, attiecībā uz katru pārbaudāmo elementu būtu jānosaka ieteicamās pārbaudes metodes un piemēri tam, kādus trūkumus iespējams konstatēt, un to klasifikācija atbilstīgi to smagumam.

(16)

Kravas nostiprināšanai ir būtiska nozīme attiecībā uz ceļu satiksmes drošību. Tāpēc krava būtu jānostiprina tā, lai tā būtu noturīga pret ātruma palielināšanu transportlīdzekļa lietošanas laikā uz ceļa. Praktisku apsvērumu dēļ šādas ātruma palielināšanas radīto spēku lielumi būtu jāizmanto kā robežvērtības, kuru pamatā ir Eiropā noteikti standarti. Kravu nostiprināšanas pārbaudēs iesaistītais personāls būtu pienācīgi jāapmāca.

(17)

Visi loģistikas procesā iesaistītie dalībnieki, tostarp iesaiņotāji, krāvēji, transporta uzņēmumi, lietotāji un vadītāji, nodrošina, lai krava būtu kārtīgi iesaiņota un iekrauta piemērotā transportlīdzeklī.

(18)

Vairākās dalībvalstīs ziņojumus par tehniskajām pārbaudēm uz ceļa sagatavo elektroniski. Šādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājam būtu jāizsniedz šā pārbaudes ziņojuma kopija. Visi dati un informācija, kas apkopota tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem, būtu jānosūta uz vienotu attiecīgās dalībvalsts datubāzi, lai šādus datus būtu viegli apstrādāt un lai informācijas nosūtīšana varētu notikt bez nekāda papildu administratīva sloga.

(19)

Lai samazinātu administratīvo slogu iestādēm, kuras veic pārbaudes, ziņojumos par sākotnējām tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem, tostarp par tām, kas veiktas trešās valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, būtu jāietver tikai pamatinformācija par to, ka šāda pārbaude konkrētajam transportlīdzeklim ir veikta, un par tās rezultātu. Detalizēts ziņojums būtu nepieciešams tikai tad, ja pēc sākotnējās pārbaudes notiek detalizētāka pārbaude.

(20)

Komisijai būtu jāapsver iespēja IV pielikumā iekļauto ziņojuma formu ir apvienot ar citiem ziņojumiem.

(21)

Mobilo pārbaudes vienību izmantošana samazinātu kavēšanos un izmaksas, kas rodas lietotājiem, jo šādā veidā detalizētākas pārbaudes ir iespējams veikt turpat – tieši ceļa malā. Detalizētāku pārbaužu veikšanai var izmantot arī vistuvāk atrodamās izmantojamās tehniskās apskates stacijas un īpašas iekārtas pārbaudēm uz ceļa.

(22)

Personālam, kas veic tehniskās pārbaudes uz ceļiem, vajadzētu būt atbilstīgi apmācītam vai kvalificētam, lai cita starpā tas varētu efektīvi veikt vizuālās pārbaudes. Inspektoriem, kas iesaistīti detalizētāko tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanā, vajadzētu būt vismaz tādam pašam prasmju līmenim un tiem vajadzētu atbilst tām pašām prasībām, kādas ievēro tie inspektori, kas veic tehniskās apskates saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/45/ES (7). Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai inspektori, kas veic pārbaudes īpašās iekārtās pārbaudei uz ceļa vai izmantojot mobilās pārbaudes vienības, atbilst minētajām prasībām vai līdzvērtīgām prasībām, kuras apstiprinājusi kompetentā iestāde.

(23)

Lai samazinātu tehniskā aprīkojuma izmantošanas izmaksas detalizētākā pārbaudē uz ceļa, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt maksājumu gadījumos, ja transportlīdzeklim tiek konstatēti trūkumi. Minētā maksājuma apmēram vajadzētu būt saprātīgam un samērīgam.

(24)

Lai visā Savienībā izveidotu saskaņotāku sistēmu tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanai, ārkārtīgi svarīga nozīme ir sadarbībai un paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm. Tādēļ dalībvalstīm pēc iespējas būtu jāizvērš vēl lielāka sadarbība arī operatīvo pasākumu laikā. Šādas sadarbības satvarā periodiski būtu jāorganizē saskaņotas tehniskās pārbaudes uz ceļiem.

(25)

Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, katrā dalībvalstī vajadzētu būt kontaktpunktam sakaru nodrošināšanai ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm. Šim kontaktpunktam būtu arī jāvāc attiecīgi statistikas dati. Turklāt dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāīsteno arī saskaņota valsts kontroles stratēģija, un tās var norīkot struktūru, lai koordinētu stratēģijas īstenošanu. Katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jādefinē procedūras, ar kurām nosaka termiņus informācijas paziņošanai un šādas informācijas saturu.

(26)

Izraugoties kontaktpunktus, būtu jāievēro konstitucionālie noteikumi un no tiem izrietošais kompetences līmenis.

(27)

Lai pārraudzītu Savienībā īstenoto pārbaužu uz ceļiem regulējumu, dalībvalstīm līdz 2021. gada 31. martam un vēlāk katrus divus gadus līdz 31. martam būtu jāpaziņo Komisijai uz ceļiem veikto tehnisko pārbaužu rezultāti. Savāktie dati Komisijai būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Lai mazinātu uzņēmumu un transportlīdzekļa vadītāju zaudēto laiku un palielinātu pārbaužu uz ceļiem vispārējo efektivitāti, būtu jāveicina kopēju tehnisko pārbaužu uz ceļiem un pārbaužu veikšana, lai noteiktu atbilstību sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 561/2006 (8), Direktīvai 2006/22/EK un Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85 (9).

(29)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka šie noteikumi tiek īstenoti. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām, preventīvām un nediskriminējošām. Dalībvalstīm būtu jo īpaši jāparedz atbilstīgi pasākumi, lai risinātu gadījumus, ja vadītājs vai lietotājs atsakās sadarboties ar inspektoru un neatļauti tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram ir atklāti bīstami trūkumi.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(31)

Īstenošanas akti attiecībā uz procedūrām ziņošanai kontaktpunktiem transportlīdzekļu reģistrācijas dalībvalstīs par transportlīdzekļiem, kuriem ir būtiski vai bīstami trūkumi, kā arī tie akti, kas nosaka, kādā formātā tiks nosūtīti dati Komisijai par attiecīgās dalībvalsts vākto informāciju par pārbaudītajiem transportlīdzekļiem, Komisijai nebūtu jāpieņem, ja saskaņā ar šo direktīvu izveidotā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas iesniegto īstenošanas akta projektu.

(32)

Lai attiecīgā gadījumā atjauninātu 2. panta 1. punktu un IV pielikuma 6. punktu, neskarot šīs direktīvas piemērošanas jomu, atjauninātu II pielikuma 2. punktu attiecībā uz metodēm un pielāgotu II pielikuma 2. punktu saistībā ar pārbaudāmo elementu sarakstu, metodēm, neatbilstības cēloņiem un trūkumu novērtējumu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot ceļu satiksmes drošību, nosakot kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz Savienībā izmantotu transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)

Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

(35)

Šī direktīva attīsta pastāvošo tehnisko pārbaužu uz ceļiem sistēmu, atjaunina Direktīvas 2000/30/EK tehniskās prasības, un tajā ir iestrādāti noteikumi, kas ietverti Komisijas Ieteikumā 2010/379/ES (11). Tāpēc Direktīva 2000/30/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un samazinātu tās ietekmi uz vidi, ar šo direktīvu nosaka minimālās prasības attiecībā uz regulējumu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem, ko veic dalībvalstu teritorijā ekspluatētiem komerciāliem transportlīdzekļiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro komerciāliem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h un kuri atbilst turpmākajām kategorijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/37/EK (12) un Direktīvā 2007/46/EK:

a)

M2 un M3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai un kuros bez vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

b)

N2 un N3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas;

c)

O3 un O4 kategorija – piekabes, kuras konstruētas un izgatavotas galvenokārt kravu vai pasažieru pārvadāšanai, kā arī pasažieru uzņemšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas;

d)

T5 kategorijas riteņtraktori, kurus uz koplietošanas ceļiem izmanto galvenokārt komerciālu kravu pārvadāšanai un kuru projektētais maksimālais ātrums pārsniedz 40 km/h.

2.   Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības veikt tehniskās pārbaudes uz ceļiem transportlīdzekļiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas, piemēram, N1 kategorijas vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, un pārbaudes citiem autotransporta un drošības aspektiem vai veikt pārbaudes ne tikai uz koplietošanas ceļiem. Nekas šajā direktīvā neliedz dalībvalstij satiksmes drošības apsvērumu dēļ atļaut konkrēta tipa transportlīdzekļu izmantošanu tikai konkrētās ceļu tīkla daļās.

3. pants

Definīcijas

Tikai šīs direktīvas nolūkos lieto šādas definīcijas:

1)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas nepārvietojas pa sliedēm, vai tā piekabe;

2)

“mehānisks transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis ar riteņiem, kurš pārvietojas ar savu spēku un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

3)

“piekabe” ir jebkurš transportlīdzeklis uz riteņiem, kurš nepārvietojas ar savu spēku un kurš ir projektēts un būvēts tā, lai to vilktu kāds mehānisks transportlīdzeklis;

4)

“puspiekabe” ir jebkura piekabe, kas projektēta savienošanai ar mehānisku transportlīdzekli tā, lai daļa no tās balstītos uz mehāniskā transportlīdzekļa un lai mehāniskais transportlīdzeklis nestu būtisku gan šīs piekabes, gan tajā iekrautās kravas masas daļu;

5)

“krava” ir visas preces, kuras parasti novieto transportlīdzekļa daļā, kas paredzēta kravas novietošanai, vai uz tās un kuras nav pastāvīgi piestiprinātas transportlīdzeklim, tostarp priekšmeti, kas novietoti transportlīdzekļa kravas nesējā, piemēram, kastē, maināmajā virsbūvē vai konteineros;

6)

“komerciāls transportlīdzeklis” ir mehanizēts transportlīdzeklis un tā piekabe vai puspiekabe, ko galvenokārt izmanto kravu vai pasažieru pārvadāšanai komerciālos nolūkos, piemēram, pārvadājumiem par atlīdzību vai pašpārvadājumiem, vai citos profesionālos nolūkos;

7)

“dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kurš ir reģistrēts vai nodots ekspluatācijā kādā dalībvalstī;

8)

“reģistrācijas apliecības turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts;

9)

“uzņēmums” ir tāds uzņēmums, kas atbilst definīcijai Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. panta 4. punktā;

10)

“tehniskā pārbaude uz ceļa” ir dalībvalsts kompetento iestāžu vai šo iestāžu tiešā uzraudzībā veikta neparedzama tehniskā pārbaude, kuras laikā pārliecinās par to, vai komerciālais transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā;

11)

“koplietošanas ceļš” ir plašākas sabiedrības izmantošanai pieejams ceļš – piemēram, vietējas, reģionālas vai valsts nozīmes ceļi, automaģistrāles vai ātrgaitas šosejas;

12)

“tehniskā apskate” ir pārbaude saskaņā ar Direktīvas 2014/45/ES 3. panta 9. punktu;

13)

“tehniskās apskates sertifikāts” ir kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas izdots tehniskās apskates ziņojums, kurā ietverti tehniskās apskates rezultāti;

14)

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai publiska struktūra, kuru pilnvarojusi dalībvalsts un kura atbild par tehnisko pārbaužu sistēmu uz ceļiem pārvaldību, tostarp attiecīgā gadījumā par šādu pārbaužu veikšanu;

15)

“inspektors” ir persona, kuru dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde ir pilnvarojusi sākotnējo un/vai detalizētāku pārbaužu uz ceļiem veikšanai;

16)

“trūkumi” ir tehniski defekti un citas tehniskās pārbaudēs uz ceļiem konstatētas neatbilstības;

17)

“saskaņota pārbaude uz ceļiem” ir tehniska pārbaude uz ceļiem, kuru kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes;

18)

“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas lieto transportlīdzekli kā īpašnieks vai ko transportlīdzekļa īpašnieks pilnvarojis lietot attiecīgo transportlīdzekli;

19)

“mobila pārbaudes vienība” ir pārvietojama diagnostikas iekārtas sistēma, kas nepieciešama detalizētāku tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanai un ar ko strādā inspektori, kuri ir pilnvaroti veikt detalizētāku pārbaudi uz ceļa;

20)

“īpašas iekārtas pārbaudēm uz ceļa” ir noteikta vieta, kas paredzēta sākotnējas un/vai detalizētākas tehniskās pārbaudes uz ceļa veikšanai, kas var būt aprīkota ar pastāvīgi uzstādītu kontroles aprīkojumu.

II   NODAĻA

TEHNISKO PĀRBAUŽU UZ CEĻIEM SISTĒMA UN VISPĀRĪGIE PIENĀKUMI

4. pants

Pārbaužu uz ceļiem sistēma

Tehnisko pārbaužu uz ceļiem sistēmā ietilpst sākotnējās tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kas minētas 10. panta 1. punktā, un detalizētākas tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kas minētas 10. panta 2. punktā.

5. pants

Pārbaudāmo transportlīdzekļu procentuālā daļa

1.   Transportlīdzekļiem, kas minēti 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, Savienībā katra kalendārā gada laikā veikto sākotnējo tehnisko pārbaužu uz ceļiem kopskaits atbilst vismaz 5 % no kopējā šo transportlīdzekļu skaita, kuri ir reģistrēti dalībvalstīs.

2.   Katra dalībvalsts pieliek pūliņus, lai veiktu atbilstošu skaitu sākotnējo tehnisko pārbaužu uz ceļiem, kas būtu proporcionāls šādu transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri ir reģistrēti tās teritorijā.

3.   Informāciju par pārbaudītajiem transportlīdzekļiem nosūta Komisijai saskaņā ar 20. panta 1. punkta noteikumiem.

6. pants

Riska novērtējuma sistēma

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas minēti 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka riska novērtējuma sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu, tiek iekļauta informācija par to II pielikumā un attiecīgā gadījumā III pielikumā izklāstīto trūkumu skaitu un smaguma pakāpi, kas konstatēti atsevišķu uzņēmumu ekspluatētiem transportlīdzekļiem. Uzņēmuma riska profila noteikšanai dalībvalstis var izmantot I pielikumā izklāstītos kritērijus. Minēto informāciju izmanto, lai rūpīgāk un biežāk pārbaudītu uzņēmumus ar augstu riska novērtējumu. Riska novērtējuma sistēmu administrē dalībvalsts kompetentās iestādes.

Lai īstenotu pirmās daļas noteikumus, transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts izmanto no citām dalībvalstīm saņemto informāciju saskaņā ar 18. panta 1. punkta noteikumiem.

Dalībvalstis var atļaut brīvprātīgi veikt papildu tehniskās apskates. Informāciju par atbilstību tehniskā stāvokļa prasībām, kas iegūta no brīvprātīgi veiktajām apskatēm, var ņemt vērā, lai uzlabotu uzņēmuma riska profilu.

7. pants

Atbildība

1.   Dalībvalstis prasa, lai transportlīdzeklī tiktu turēts jaunākais tehniskās apskates sertifikāts vai tā kopija, vai – ja ir runa par elektroniski noformētu tehniskās apskates sertifikātu – šāda sertifikāta oriģināla vai apstiprināta izdruka, kā arī ziņojums par pēdējo veikto tehnisko pārbaudi uz ceļa, ja šie dokumenti ir pieejami. Dalībvalstis var atļaut savām iestādēm pieņemt elektroniskus pierādījumus par minētajām pārbaudēm, ja šāda informācija ir pieejama.

2.   Dalībvalstis prasa, lai uzņēmumi un tā transportlīdzekļa vadītāji, kam tiek veikta tehniska pārbaude uz ceļa, sadarbojas ar inspektoriem un pārbaudes veikšanai nodrošina piekļuvi transportlīdzeklim, tā daļām un visiem attiecīgajiem dokumentiem.

3.   Dalībvalstis, neskarot transportlīdzekļa vadītāja atbildību, nodrošina, ka tiek noteikts uzņēmuma pienākums par to, lai minētais transportlīdzeklis vienmēr būtu drošs un braukšanas kārtībā.

8. pants

Inspektori

1.   Inspektori, izraudzīdamies transportlīdzekli tehniskai pārbaudei uz ceļa un šīs pārbaudes laikā, atturas no jebkādas diskriminācijas vadītāja valstspiederības vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts dēļ vai tās valsts dēļ, kurā transportlīdzeklis laists ekspluatācijā.

2.   Veicot tehnisko pārbaudi uz ceļa, inspektors ir brīvs no jebkāda interešu konflikta, kas varētu ietekmēt viņa pieņemtā lēmuma taisnīgumu un objektivitāti.

3.   Inspektoru atalgojums nav tieši saistīts ar sākotnējo vai detalizētāko tehnisko pārbaužu uz ceļiem rezultātiem.

4.   Detalizētākās tehniskās pārbaudes uz ceļiem veic inspektori, kuri atbilst prasību minimumam attiecībā uz kompetenci un apmācību, kurš noteikts Direktīvas 2014/45/ES 13. pantā un IV pielikumā. Dalībvalstis var paredzēt, ka inspektori, kas veic pārbaudes īpašās iekārtās pārbaudei uz ceļa vai izmantojot mobilās pārbaudes vienības, atbilst minētajām prasībām vai līdzvērtīgām prasībām, kuras apstiprinājusi kompetentā iestāde.

III   NODAĻA

PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

9. pants

Transportlīdzekļu izraudzīšana sākotnējai tehniskajai pārbaudei uz ceļa

Nosakot, kuriem transportlīdzekļiem jāveic sākotnējā tehniskā pārbaude uz ceļa, inspektori prioritārā kārtā var izraudzīties tos transportlīdzekļus, ko ekspluatē paaugstināta riska profila uzņēmumi, kā noteikts Direktīvā 2006/22/EK. Transportlīdzekļus pārbaudei var izraudzīties arī nejauši vai tad, ja ir aizdomas, ka transportlīdzeklis rada apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai videi.

10. pants

Tehnisko pārbaužu uz ceļiem saturs un metodes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļiem, kas izraudzīti saskaņā ar 9. pantu, veic sākotnējo tehnisko pārbaudi uz ceļa.

Katrā sākotnējā tehniskā pārbaudē uz ceļa, ko veic transportlīdzeklim, inspektors:

a)

pārbauda pēdējās tehniskās apskates sertifikātu un attiecīgā gadījumā ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļa, kam jāglabājas transportlīdzeklī vai par ko jābūt pieejamiem elektroniskiem pierādījumiem saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

b)

vizuāli novērtē transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

c)

var veikt vizuālu apskati, lai saskaņā 13. pantu novērtētu, kā nostiprināta transportlīdzekļa krava;

d)

var veikt tehniskas pārbaudes, izmantojot jebkādu metodi, ko uzskata par piemērotu. Šādas tehniskas pārbaudes var veikt nolūkā pamatot lēmumu veikt transportlīdzeklim detalizētāku tehnisko pārbaudi uz ceļa vai pieprasīt, lai saskaņā ar 14. panta 1. punktu tiktu nekavējoties novērsti trūkumi.

Ja ziņojumā par iepriekšējo tehnisko pārbaudi uz ceļa ir norādīts uz trūkumu vai vairākiem trūkumiem, inspektors pārbauda, vai šis vai šie trūkumi ir novērsti.

2.   Atkarībā no tā, kā norisinājusies sākotnējā pārbaude, inspektors nolemj, vai transportlīdzeklim vai tā piekabei būtu jāveic detalizētāka pārbaude uz ceļa.

3.   Detalizētāka tehniskā pārbaude uz ceļa ietver II pielikumā uzskaitītos elementus, kas atzīti par nepieciešamiem un svarīgiem, jo īpaši ņemot vērā transportlīdzekļa bremžu, riepu, riteņu, šasiju drošību un negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī ieteicamās metodes šo elementu pārbaudei.

4.   Ja tehniskās apskates sertifikāts vai pārbaudes uz ceļa ziņojums liecina par to, ka iepriekšējo trīs mēnešu laikā ir pārbaudīts kāds no II pielikumā uzskaitītajiem elementiem, inspektors šo elementu nepārbauda, izņemot gadījumu, kad šādu pārbaudi pamato fakts, ka attiecīgais trūkums ir acīmredzams.

11. pants

Diagnostikas iekārtas

1.   Detalizētākās tehniskās pārbaudes uz ceļiem veic, izmantojot mobilu pārbaudes vienību vai īpašas iekārtas pārbaudēm uz ceļa, vai tās norisinās tehniskās apskates stacijā, kā minēts Direktīvā 2014/45/ES.

2.   Ja detalizētākas pārbaudes paredzēts veikt tehniskās apskates stacijā vai īpašās iekārtās pārbaudēm uz ceļa, tās jāveic pēc iespējas drīz kādā no vistuvāk esošajām pieejamām stacijām vai iekārtām.

3.   Mobilajām pārbaudes vienībām un īpašajām iekārtām pārbaudēm uz ceļa ir pienācīgs aprīkojums detalizētāku tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanai, tostarp aprīkojums, kas vajadzīgs, lai izvērtētu, kādā stāvoklī ir transportlīdzekļa bremzes un kāda ir to efektivitāte, kā arī stūres iekārta, atsperojums un, ja nepieciešams, – negatīvo ietekmi uz vidi, ko var radīt transportlīdzeklis. Ja mobilajām pārbaudes vienībām vai īpašajām iekārtām pārbaudēm uz ceļa nav aprīkojuma, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu sākotnējā pārbaudē norādītu elementu, transportlīdzekli nosūta uz tehniskās apskates staciju vai iekārtu, kur var veikt minētā elementa detalizētu pārbaudi.

12. pants

Trūkumu novērtēšana

1.   Par katru pārbaudāmo elementu II pielikumā ir sniegts iespējamo trūkumu saraksts un šo trūkumu smaguma pakāpe, un tas ir jāizmanto, veicot tehniskās pārbaudes uz ceļa.

2.   Transportlīdzekļu tehniskās pārbaudēs uz ceļa konstatētos trūkumus klasificē šādās grupās:

a)

sīki trūkumi, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību vai ietekmi uz vidi, un citas sīkas neatbilstības;

b)

būtiski trūkumi, kas var mazināt transportlīdzekļa drošību, ietekmēt vidi vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas neatbilstības;

c)

bīstami trūkumi, kuri tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē vidi.

3.   Ja transportlīdzeklim konstatētie trūkumi ietilpst vairākās no 2. punktā minētajām trūkumu grupām, to klasificē grupā, kas atbilst nopietnākajam trūkumam. Ja transportlīdzeklim konstatēti vairāki trūkumi vienos un tajos pašos pārbaudāmajos elementos, kas noteikti II pielikuma 1. punktā norādītajā pārbaužu apjomā, tos var klasificēt smaguma ziņā visnopietnāko trūkumu grupā gadījumā, ja var uzskatīt, ka konstatēto trūkumu kumulatīvā ietekme rada augstāku risku ceļu satiksmes drošībai.

13. pants

Kravas nostiprināšanas pārbaude

1.   Pārbaudes uz ceļa laikā var pārbaudīt, kā transportlīdzeklim ir nostiprināta krava, ievērojot III pielikumu, lai nodrošinātu, ka krava ir nostiprināta tā, lai netraucētu drošai braukšanai vai neradītu apdraudējumu dzīvībai, veselībai, mantai vai videi. Pārbaudes laikā var pārliecināties, ka dažādas transportlīdzekļa izmantošanas laikā, tostarp ārkārtas situācijās vai uzsākot kustību pret kalnu:

kravas vienībām ir iespējas tikai minimāli mainīt stāvokli attiecībā citai pret citu un pret transportlīdzekļa bortiem vai virsmām un

kravai nav iespējas izkrist no kravas telpas vai izkustēties ārpus iekraušanas virsmas.

2.   Neskarot prasības, kas piemērojamas konkrētu kravu kategoriju transportēšanai, piemēram, to, uz kurām attiecas Eiropas valstu Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) (13), kravas nostiprināšanu un kravas nostiprināšanas pārbaudi var veikt saskaņā ar principiem un attiecīgā gadījumā ar standartiem, kas noteikti III pielikuma I iedaļā. Var izmantot standartu jaunāko versiju, kas noteikta III pielikuma I iedaļas 5. punktā.

3.   Pēcpārbaudes procedūras, kas minētas 14. pantā, piemēro arī gadījumā, ja konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi saistībā ar kravas nostiprināšanu.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka kravu nostiprināšanas pārbaudēs iesaistītais personāls ir pienācīgi sagatavots šādam darbam.

14. pants

Pēcpārbaudes gadījumā, kad ir konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi

1.   Neskarot 14. panta 3. punktu, dalībvalstis paredz, ka jebkādi būtiski vai bīstami trūkumi, kas tiek konstatēti, veicot sākotnējo vai detalizētāku pārbaudi, jānovērš pirms transportlīdzekļa turpmākas izmantošanas uz koplietošanas ceļiem.

2.   Inspektors var nolemt, ka transportlīdzeklim ir jāiztur pilna tehniskā apskate noteiktā termiņā, ja šis transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, kurā ir veikta tehniskā pārbaude uz ceļa. Ja transportlīdzeklis ir reģistrēts citā dalībvalstī, kompetentā iestāde, izmantojot 17. pantā minētos kontaktpunktus, var pieprasīt šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei veikt atkārtotu tehnisko apskati šim transportlīdzeklim atbilstīgi 18. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai. Ja transportlīdzeklim, kas reģistrēts ārpus Savienības, konstatē būtiskus vai bīstamus trūkumus, dalībvalstis var nolemt informēt transportlīdzekļa reģistrācijas valsts kompetento iestādi.

3.   Ja konstatēti jebkādi trūkumi, kuri jānovērš nekavējoties vai tūlīt, jo tie rada tiešu un tūlītēju apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, dalībvalsts vai attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina to, ka konkrētā transportlīdzekļa ekspluatācija tiek aizliegta vai ierobežota, kamēr šie trūkumi nav novērsti. Šādu transportlīdzekli var atļaut izmantot, lai nonāktu kādā no tuvākajiem autoservisiem, kur minētos trūkumus iespējams novērst, ar nosacījumu, ka šie bīstamie trūkumi ir izlaboti tā, lai transportlīdzeklis varētu nonākt minētajā autoservisā, un ka netiek radīts tūlītējs risks šā transportlīdzekļa pasažieru vai citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. Ja trūkumus nav nepieciešams novērst nekavējoties, dalībvalstis vai attiecīgā kompetentā iestāde var lemt par noteikumiem un saprātīgu laikposmu, kurā transportlīdzekli var izmantot līdz trūkumu novēršanai.

Ja transportlīdzekli nevar salabot tā, lai ar to varētu aizbraukt līdz autoservisam, to var nogādāt vietā, kur to var salabot.

15. pants

Pārbaudes nodevas

Ja, veicot detalizētāku pārbaudi, konstatē trūkumus, dalībvalstis var pieprasīt maksāt saprātīgu un samērīgu nodevas maksājumu, kas būtu saistīts ar šādas pārbaudes izmaksām.

16. pants

Ziņojums par pārbaudi un tehnisko pārbaužu uz ceļiem datubāzes

1.   Par katru veikto sākotnējo tehnisko pārbaudi uz ceļa kompetentajai iestādei paziņo šādu informāciju:

a)

transportlīdzekļa reģistrācijas valsts;

b)

transportlīdzekļa kategorija;

c)

sākotnējās tehniskās pārbaudes uz ceļa rezultāts.

2.   Pabeidzot detalizētāku pārbaudi, inspektors sagatavo ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu. Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļa vadītājam tiek izsniegta pārbaudes ziņojuma kopija.

3.   Inspektors paziņo kompetentajai iestādei detalizētāko tehnisko pārbaužu uz ceļiem rezultātus saprātīgā termiņā pēc šo pārbaužu veikšanas. Kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par datu aizsardzību šo informāciju glabā ne mazāk kā 36 mēnešus no tās saņemšanas dienas.

IV   NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

17. pants

Kontaktpunktu izraudzīšana

1.   Dalībvalstis izraugās kontaktpunktu, kura uzdevumos ir:

nodrošināt koordināciju ar citu dalībvalstu izraudzītajiem kontaktpunktiem saistībā ar pasākumiem, kas īstenoti atbilstoši 18. pantam,

nosūtīt 20. pantā minētos datus Komisijai,

attiecīgā gadījumā nodrošināt jebkādu citu informācijas apmaiņu un palīdzību citu dalībvalstu kontaktpunktiem.

2.   Dalībvalstis pārsūta Komisijai savu nacionālo kontaktpunktu nosaukumu un kontaktinformāciju ne vēlāk kā 2015. gada 20. maijā un to nekavējoties informē par jebkurām izmaiņām minētajā informācijā. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

18. pants

Dalībvalstu sadarbība

1.   Ja transportlīdzeklim, kas reģistrēts citā dalībvalstī, nevis tajā, kur tam veic pārbaudi, tiek konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi vai trūkumi, kuru dēļ transportlīdzeklim tiek ierobežota vai aizliegta dalība ceļu satiksmē, kontaktpunkts par pārbaudes rezultātiem paziņo tās dalībvalsts kontaktpunktam, kurā transportlīdzeklis reģistrēts. Minētajā informācijā ietver ziņojumā par pārbaudi uz ceļa iekļautos elementus, kā noteikts IV pielikumā, un to paziņo, galvenokārt izmantojot valsts elektronisko reģistru, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par procedūru, kā saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts kontaktpunktam tiek ziņots par transportlīdzekļiem, kam ir būtiski vai bīstami trūkumi.

2.   Ja transportlīdzeklim konstatē būtiskus vai bīstamus trūkumus, kontaktpunkts dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis tika pārbaudīts, ar reģistrācijas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību var lūgt tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, pieņemt attiecīgus pasākumus trūkumu novēršanas garantēšanai, piemēram, noteikt transportlīdzeklim atkārtotu tehnisko apskati, kā noteikts 14. pantā.

19. pants

Saskaņotas tehniskās pārbaudes uz ceļiem

Dalībvalstis regulāri katru gadu veic saskaņotas pārbaudes uz ceļiem. Dalībvalstis šos pasākumus var kombinēt ar pasākumiem, kas noteikti Direktīvas 2006/22/EK 5. pantā.

20. pants

Informācijas paziņošana Komisijai

1.   Līdz 2021. gada 31. martam un pēc tam līdz 31. martam ik pa diviem gadiem dalībvalstis elektroniski paziņo Komisijai datus, kas savākti par iepriekšējiem diviem kalendārajiem gadiem par transportlīdzekļiem, kuriem attiecīgās valsts teritorijā veiktas pārbaudes. Paziņo šādus datus:

a)

pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu;

b)

pārbaudīto transportlīdzekļu kategoriju;

c)

valsti, kurā katrs pārbaudītais transportlīdzeklis reģistrēts;

d)

detalizētāku pārbaužu gadījumā – pārbaudītās zonas un elementus, kurus uzskata par neapmierinošiem, atbilstīgi IV pielikuma 10. punktam.

Pirmais ziņojums aptver divu gadu laikposmu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī.

2.   Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā, pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kādā elektroniskā formātā jāpaziņo 1. punktā minētā informācija. Pirms tiek izstrādāti šādi noteikumi, izmanto V pielikumā sniegtās standarta ziņojumu sagatavošanas veidlapas.

Savāktos datus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

V   NODAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

21. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22. pantu, lai:

attiecīgā gadījumā atjauninātu 2. panta 1. punktu un IV pielikuma 6. punktu ar mērķi ņemt vērā izmaiņas transportlīdzekļu kategorijās, kuras izriet no grozījumiem iepriekšminētajā pantā minētajos tiesību aktos, neskarot šīs direktīvas piemērošanas jomu,

atjauninātu II pielikuma 2. punktu attiecībā uz metodēm gadījumā, ja kļūst pieejamas labākas un efektīvākas pārbaudes metodes, nepaplašinot pārbaudāmo rādītāju sarakstu,

pēc pozitīva izmaksu un ieguvumu novērtējuma pielāgotu II pielikuma 2. punktu saistībā ar pārbaudāmo elementu sarakstu, metodēm, neatbilstības cēloņiem un trūkumu novērtējumu, ja Savienības drošības vai vides tiesību aktos mainās obligātās prasības saistībā ar tipa apstiprinājumu.

22. pants

Deleģēšana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 21. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 19. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 21. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

23. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Transportlīdzekļu atbilstības komiteja, kas minēta Direktīvā 2014/45/ES. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Ziņošana

1.   Komisija līdz 2016. gada 20. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un rezultātiem. Ziņojumā jo īpaši tiek analizēti rezultāti attiecībā uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, kā arī izmaksas un ieguvumi saistībā ar N1 un O2 kategorijas transportlīdzekļu varbūtēju iekļaušanu šīs direktīvas piemērošanas jomā.

2.   Ne vēlāk kā 2022. gada 20. maijā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu un rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz riska novērtēšanas sistēmu efektivitāti un saskaņošanu, proti, nosakot atsevišķu attiecīgo uzņēmumu savstarpēji salīdzināmu risku profilu. Minēto ziņojumu papildina detalizēts ietekmes novērtējums, kurā tiek analizētas izmaksas un ieguvumi Savienības līmenī. Ietekmes novērtējumu dara pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei vismaz sešus mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas, lai attiecīgā gadījumā šīs direktīvas piemērošanas jomā iekļautu jaunas transportlīdzekļu kategorijas.

25. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas, preventīvas un nediskriminējošas.

26. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais 2017. gada 20. maijā pieņem un publicē normatīvos un administratīvos noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties par to informē Komisiju.

Tās sāk piemērot minētos pasākumus no 2018. gada 20. maija.

Attiecībā uz šīs direktīvas 6. pantā minēto riska novērtējuma sistēmu tās sāk piemērot minētos noteikumus no 2019. gada 20. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos pasākumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

27. pants

Atcelšana

Direktīvu 2000/30/EK atceļ no 2018. gada 20. maija.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

29. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 44, 15.2.2013., 128. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 24. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/30/EK (2000. gada 6. jūnijs) par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/45/ES (2014. gada 3. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 51. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Komisijas Ieteikums 2010/379/ES (2010. gada 5. jūlijs) par saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK veicamajās (komerciālo transportlīdzekļu) tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem konstatēto trūkumu radītās bīstamības risku novērtēšanu (OV L 173, 8.7.2010., 97. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK (OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.).

(13)  Transponēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.), kas grozīta inter alia ar Komisijas Direktīvu 2012/45/ES (OV L 332, 4.12.2012., 18. lpp.).


I PIELIKUMS

RISKA NOVĒRTĒJUMA SISTĒMAS ELEMENTI

Riska novērtējuma sistēma ir pamats tādu transportlīdzekļu mērķtiecīgai atlasei, kurus ekspluatē uzņēmumi ar sliktiem rādītājiem transportlīdzekļu tehniskās apkopes un tehniskās apskates prasību izpildē. Tajā ņem vērā gan periodiskās tehniskās apskates, gan uz ceļiem veikto tehnisko pārbaužu uz ceļiem rezultātus.

Lai novērtētu uzņēmuma risku, riska novērtējuma sistēmā tiek ņemti vērā šādi rādītāji:

trūkumu skaits,

trūkumu smaguma pakāpe,

tehnisko pārbaužu uz ceļiem vai periodisko vai brīvprātīgo tehnisko apskašu skaits,

laika faktors.

1.

Trūkumu svērumu atbilstīgi to smaguma pakāpei nosaka, izmantojot šādus smaguma koeficientus:

=

bīstams trūkums

=

40

=

nozīmīgs trūkums

=

10

=

maznozīmīgs trūkums

=

1

2.

Uzņēmuma (transportlīdzekļa) stāvokļa attīstību atspoguļo, “senākiem” pārbaužu rezultātiem (trūkumiem) piešķirot mazāku svērumu nekā “nesenākiem”, šādam nolūkam izmantojot šādus koeficientus:

1. gads = iepriekšējie 12 mēneši = koeficients 3

2. gads = 13–24 mēneši = koeficients 2

3. gads = 25–36 mēneši = koeficients 1

Šo punktu piemēro tikai vispārējā riska novērtējuma aprēķināšanai.

3.

Riska novērtējumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a)

vispārējā riska novērtējuma formula

Formula

kur:

RR

=

vispārējā riska novērtējuma pakāpe

DYi

=

bojājumu kopējais skaits 1., 2. un 3. gadā

DY1

=

Formula 1. gadā

#…

=

… skaits

DD

=

bīstami trūkumi

MaD

=

nozīmīgi trūkumi

MiD

=

maznozīmīgi trūkumi

C

=

kontroles (tehniskās pārbaudes uz ceļiem vai periodiskās vai brīvprātīgās tehniskās apskates) 1., 2. un 3. gadā

b)

gada riska novērtējuma formula

Formula

kur:

AR

=

gada riska novērtējuma pakāpe

#…

=

… skaits

DD

=

bīstami trūkumi

MaD

=

nozīmīgi trūkumi

MiD

=

maznozīmīgi trūkumi

C

=

kontroles (tehniskās pārbaudes uz ceļiem vai periodiskās vai brīvprātīgās tehniskās apskates)

Gada riska pakāpi izmanto, lai novērtētu uzņēmuma attīstību pa gadiem.

Uzņēmumu (transportlīdzekļu) klasifikāciju, pamatojoties uz vispārējo riska novērtējumu, veic tā, lai panāktu šādu uzskaitīto uzņēmumu (transportlīdzekļu) sadalījumu:

< 30 % zems risks,

30–80 % vidējs risks,

> 80 % augsts risks.


II PIELIKUMS

TEHNISKĀS PĀRBAUDES UZ CEĻA TVĒRUMS

1.   PĀRBAUDĀMĀS JOMAS

0)

Transportlīdzekļa identifikācija

1)

Bremžu iekārta

2)

Stūres pārvads

3)

Redzamība

4)

Apgaismes iekārtas un elektrosistēmas daļas

5)

Asis, riteņi, riepas, balstiekārta

6)

Šasija un šasijas detaļas

7)

Cits aprīkojums

8)

Traucējumi

9)

Papildu apskates pasažieru M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem

2.   PĀRBAUDES PRASĪBAS

Elementi, ko var pārbaudīt, vienīgi izmantojot aprīkojumu, apzīmēti ar “E”.

Elementi, ko daļēji var pārbaudīt, neizmantojot aprīkojumu, apzīmēti ar “+E”.

Ja noteikta vizuāla pārbaude, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais elements ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi piemēroti pārbaudes paņēmieni, neizmantojot aprīkojumu.

Tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem var pārbaudīt 1. tabulā norādītos elementus; pārbaudēs būtu jāizmanto tabulā izklāstītās ieteicamās apskates metodes. Neviena norāde šajā pielikumā neliedz inspektoram vajadzības gadījumā izmantot papildu aprīkojumu, piemēram, remontbedri vai pacēlāju.

Pārbaudes veic ar pašreiz pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa detaļas demontāžai vai noņemšanai. Var arī pārbaudīt, vai minētā transportlīdzekļa attiecīgās daļas un detaļas atbilst drošības un vides prasībām, kas bija spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas laikā vai attiecīgā gadījumā modernizēšanas laikā.

Ja transportlīdzekļa konstrukcija neļauj piemērot šajā pielikumā noteiktās apskates metodes, pārbaudi veic saskaņā ar ieteicamajām apskates metodēm, ko pieņēmušas kompetentās iestādes.

“Neatbilstības cēloņus” nepiemēro gadījumos, kad tie attiecas uz prasībām, kuras nav aprakstītas attiecīgajos transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesību aktos transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas laikā vai tad, kad tas pirmoreiz nodots ekspluatācijā, vai modernizēšanas prasībās.

3.   APSKATES SATURS UN METODES, TRANSPORTLĪDZEKĻIEM KONSTATĒTO TRŪKUMU NOVĒRTĒJUMS

Pārbaude ietver tos elementus, kurus uzskata par nepieciešamiem un atbilstīgiem, jo īpaši ņemot vērā bremžu, riepu, riteņu, šasijas un traucējumu drošību, kā arī šajā tabulā iekļautās ieteicamās metodes.

Attiecībā uz visām transportlīdzekļa sistēmām un detaļām, kuras pārbauda tehniskās apskates laikā, trūkumu novērtējumu veic saskaņā ar tabulā izklāstītajiem kritērijiem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Šajā pielikumā neminētos trūkumus novērtē atbilstoši satiksmes drošības apdraudējumam.

Elements

Metode

Neatbilstības cēloņi

Trūkumu novērtējums

 

Maznozīmīgs

Nozīmīgs

Bīstams

0.   

TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.

Reģistrācijas numura zīmes (ja noteikts prasībās 1)

Vizuāla pārbaude.

a)

Numura zīmes(-ju) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist.

 

X

 

b)

Uzraksta nav, vai arī tas nav salasāms.

 

X

 

c)

Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

 

X

 

0.2.

Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs

Vizuāla pārbaude.

a)

Numura nav, vai arī to nevar atrast.

 

X

 

b)

Nepilnīgs, nesalasāms, acīmredzami viltots vai neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem.

 

X

 

c)

Nesalasāmi transportlīdzekļa dokumenti vai pareizrakstības neprecizitātes.

X

 

 

1.   

BREMŽU IEKĀRTA

1.1.   

Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedāļa/rokas sviras šarnīrs

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu būtu jāpārbauda ar izslēgtu motoru.

a)

Šarnīrs pārāk stingrs.

 

X

 

b)

Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens.

 

X

 

1.1.2.

Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu būtu jāpārbauda ar izslēgtu motoru.

a)

Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

 

X

 

Bremze nevar darboties pilnā mērā vai ir bloķēta.

 

X

b)

Nepietiekami brīva bremzes darbināšanas ierīces atgriešanās sākumstāvoklī.

X

 

 

Ja ir ietekmēta tā funkcionalitāte.

X

c)

Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

 

X

 

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

Detaļu vizuāla pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbauda laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību, un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena izlīdzināšanas vārsta darbību.

a)

Spiediens/vakuums nav pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

 

X

 

Bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

X

b)

Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, ir pārāk ilgs salīdzinājumā ar prasībām 1.

 

X

 

c)

Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas.

 

X

 

d)

Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

 

X

 

e)

Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

 

X

 

Papildu bremžu darbības rādītāji neatbilst prasībām.

 

X

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude.

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

X

 

 

Zemu spiedienu nevar konstatēt.

X

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

 

X

 

b)

Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums.

 

X

 

c)

Vaļīgi savienojumi vai noplūdes sistēmā.

 

X

 

d)

Neapmierinoša darbība.

 

X

 

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Sprūdrats nenotur pietiekami.

 

X

 

b)

Nodilums pie sviras šarnīra vai sprūdrata mehānismā.

X

 

 

Pārmērīgs nodilums.

X

c)

Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

 

X

 

d)

Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas.

 

X

 

e)

Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

 

X

 

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

 

X

 

Ir ietekmēta tā funkcionalitāte.

 

X

b)

Pārmērīga eļļas noplūde no kompresora.

X

 

 

c)

Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums.

 

X

 

d)

Hidrauliskā šķidruma noplūde.

 

X

 

Ir ietekmēta tā funkcionalitāte.

 

X

1.1.8.

Piekabes bremžu savienojums (elektriskās un pneimatiskās)

Atvieno un pievieno piekabes bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a)

Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts.

X

 

 

Ir ietekmēta tā funkcionalitāte.

X

b)

Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

X

 

 

Ir ietekmēta tā funkcionalitāte.

X

c)

Pārmērīgas noplūdes.

 

X

 

Ir ietekmēta tā funkcionalitāte.

X

d)

Nepareiza darbība.

 

X

 

Ietekmēta bremzes darbība.

X

1.1.9.

Energoakumulators/spiedtvertne

Vizuāla pārbaude.

a)

Tvertne nedaudz bojāta vai neliela korozija.

X

 

 

Tvertne ievērojami bojāta. Korozija vai noplūde.

X

b)

Nedarbojas drenāžas ierīce.

 

X

 

c)

Tvertne nostiprināta nedroši vai nepareizi.

 

X

 

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs.

 

X

 

Ja nedarbojas.

X

b)

Bojājums galvenajā cilindrā, bet bremze vēl darbojas.

 

X

 

Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

X

c)

Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs, bet bremze vēl darbojas.

 

X

 

Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs.

X

d)

Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums – zem MIN atzīmes.

X

 

 

Bremžu šķidruma daudzums būtiski zem MIN atzīmes.

X

 

Bremžu šķidrums nav redzams.

 

X

e)

Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

X

 

 

f)

Bremžu šķidruma signāllampiņa iedegusies vai bojāta.

X

 

 

g)

Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

X

 

 

1.1.11.

Nelokanās bremžu caurulītes

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams bojājuma vai plīsuma risks.

 

 

X

b)

Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas).

 

X

 

Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas).

X

c)

Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija.

 

X

 

Ietekmēta bremžu darbība bloķēšanās dēļ vai tūlītējas noplūdes risks.

X

d)

Nepareizs caurulīšu novietojums.

X

 

 

Bojājuma risks.

X

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams bojājuma vai plīsuma risks.

 

 

X

b)

Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

X

 

 

Šļūtenes bojātas vai nodilušas.

X

c)

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas).

 

X

 

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas).

 

X

d)

Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

 

X

 

Bojāts kords.

X

e)

Šļūteņu porainums.

 

X

 

1.1.13.

Bremžu uzlikas un kluči

Vizuāla pārbaude.

a)

Pārmērīgs uzliku vai kluču nodilums (sasniegta minimuma atzīme).

 

X

 

Pārmērīgs uzliku vai kluču nodilums (minimuma atzīme nav redzama).

X

b)

Uzlikas vai kluča piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

 

X

 

Ietekmēta bremzes efektivitāte.

X

c)

Nav uzlikas vai kluču, vai arī tie ir nepareizi uzstādīti.

 

 

X

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude.

a)

Trumulis vai disks ir nodilis.

 

X

 

Trumuļa vai diska pārmērīgs robojums, plaisas, nepietiekams nostiprinājums vai lūzumi.

X

b)

Trumuļa vai diska piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

 

X

 

Ievērojami ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

c)

Nav trumuļa vai diska.

 

 

X

d)

Vaļīgi nostiprināts atbalsta paliktnis.

 

X

 

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviras, savienojumi

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Trose bojāta vai samezglota.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

b)

Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

c)

Vaļīga trose, stienis vai savienojums.

 

X

 

d)

Troses vadīklas bojājums.

 

X

 

e)

Bremžu sistēmas komponentu brīvas kustības ierobežojums.

 

X

 

f)

Pārmērīga sviru, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

 

X

 

1.1.16.

Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Spēka pievada plaisas vai bojājumi.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

b)

Noplūde no spēka pievada.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

c)

Vaļīgs vai nepareizi uzstādīts spēka pievads.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

d)

Pārmērīga spēka pievada korozija.

 

X

 

Var saplaisāt.

X

e)

Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte (nepietiekama kustības rezerve).

X

f)

Putekļusargss ir bojāts.

X

 

 

Nav putekļusarga, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

X

1.1.17.

Bremžu spēka regulators

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Savienojuma bojājums.

 

X

 

b)

Nepareizs savienojuma regulējums.

 

X

 

c)

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas (ABS darbojas).

 

X

 

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

X

d)

Regulatora nav (ja nepieciešams).

 

 

X

e)

Nav datu plāksnītes.

X

 

 

f)

Dati nav salasāmi vai neatbilst prasībām 1.

X

 

 

1.1.18.

Pašregulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude.

a)

Pašregulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nodilums vai nepareizs regulējums.

 

X

 

b)

Pašregulēšanas mehānisma defekts.

 

X

 

c)

Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

 

X

 

1.1.19.

Papildbremzes (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi.

X

 

 

Ir ietekmēta to funkcionalitāte.

X

b)

Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

 

X

 

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvieno piekabes bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremzes pēc savienojuma atvienošanas neieslēdzas automātiski.

 

 

X

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude.

a)

Citu sistēmas ierīču (piemēram, antifrīza sūkņa, sausinātāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas rada negatīvu ietekmi uz bremžu sistēmu.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

b)

Gaisa vai antifrīza noplūde.

X

 

 

Ietekmēta sistēmas funkcionalitāte.

X

c)

Vaļīgs vai nepareizs jebkuras detaļas stiprinājums.

 

X

 

d)

Nedrošs jebkuras detaļas pārveidojums 3.

 

X

 

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Vizuāla pārbaude.

Nav.

 

X

 

1.1.23.

Inerces bremzes

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nepietiekama efektivitāte.

 

X

 

1.2.   

Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

(A)

Pārbaudot ar bremžu pārbaudītāju, pakāpeniski palielina bremzēšanas spēku līdz maksimālajai piepūlei.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

 

X

 

Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem.

X

b)

Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass. Vai, pārbaudot uz ceļa, transportlīdzeklis pārmērīgi novirzās no taisnas līnijas.

 

X

 

Vadāmo asu gadījuma bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 50 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass.

X

c)

Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens).

 

X

 

d)

Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem.

 

X

 

e)

Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

 

X

 

1.2.2.

Efektivitāte

(A)

Pārbaude ar statisko bremžu pārbaudes iekārtu atbilstīgi konkrētajam svaram vai, ja to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ, pārbaude uz ceļa, izmantojot reģistrējošo deselorometru (1).

Netiek sasniegtas pat šādas minimālās vērtības (2):

 

 

 

M1, M2 un M3 kategorija –50 % (3)

X

 

N1 kategorija – 45 %

 

 

N2 un N3 kategorija – 43 % (4)

 

 

O3 un O4 kategorija – 40 % (5)

 

 

Sasniegti mazāk nekā 50 % no minētajiem lielumiem.

 

X

1.3.   

Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

(A)

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmanto metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

 

X

 

Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem.

X

b)

Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass. Vai, pārbaudot uz ceļa, transportlīdzeklis pārmērīgi novirzās no taisnas līnijas.

 

X

 

Vadāmo asu gadījumā bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 50 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass.

X

c)

Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens).

 

X

 

1.3.2.

Efektivitāte

(A)

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmanto metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (6) no prasītajiem darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas.

 

X

 

Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no norādītajām bremzēšanas spēka vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu.

X

1.4.   

Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

(A)

Darbina bremzi, veicot pārbaudi uz statiskas bremžu pārbaudes iekārtas.

Bremze nedarbojas vienā pusē, vai, pārbaudot uz ceļa, transportlīdzeklis pārmērīgi novirzās no taisnas līnijas.

 

X

 

Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no 1.4.2. punktā norādītajām bremzēšanas spēka vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu.

X

1.4.2.

Efektivitāte

(A)

Pārbaude ar statisku bremžu pārbaudes iekārtu. Ja nav iespējams, tad pārbaude uz ceļa, izmantojot deselerometra rādījumus vai nolasījumus.

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients nav vismaz 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – vismaz 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

 

X

 

Pārbaudes laikā sasniegti mazāk nekā 50 % no bremzēšanas koeficienta vērtībām attiecībā pret transportlīdzekļa masu.

X

1.5.

Papildbremžu darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbauda, vai sistēma darbojas.

a)

Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (nav piemērojams motorbremzes sistēmām).

 

X

 

b)

Sistēma nedarbojas.

 

X

 

1.6.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

Vizuāla pārbaude un signālierīces pārbaude un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

 

X

 

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

 

X

 

c)

Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

 

X

 

d)

Bojāta elektroinstalācija.

 

X

 

e)

Nav citu detaļu, vai tās ir bojātas.

 

X

 

f)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

1.7.

Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

Vizuāla pārbaude un signālierīces pārbaude un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

 

X

 

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

 

X

 

c)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

d)

Savienojums starp velkošo transportlīdzekli un piekabi neatbilst prasībām, vai tā nav.

 

 

X

1.8.

Bremžu šķidrums

Vizuāla pārbaude.

Bremžu šķidruma piesārņojums vai nogulsnes tajā.

 

X

 

Tūlītējs bojājuma risks.

X

2.   

STŪRES PĀRVADS

2.1.   

Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres mehānisma stāvoklis

Stūres mehānisma darbības vizuāla pārbaude, griežot riteņu iestatījumu.

a)

Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nodilis ķīlis.

 

X

 

Ietekmē funkcionalitāti.

X

b)

Pārmērīgi nodilusi sektora vārpsta.

 

X

 

Ietekmē funkcionalitāti.

X

c)

Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta.

 

X

 

Ietekmē funkcionalitāti.

X

d)

Noplūde.

 

X

 

Veidojas pilieni.

X

2.1.2.

Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

Stūres mehānisma korpusa stiprinājuma pie šasijas vizuāla pārbaude, griežot riteņu iestatījumu pulksteņrādītāja kustības virzienā un pretēji tam.

a)

Stūres mehānisma korpuss nav pareizi nostiprināts.

 

X

 

Stiprinājumi ir bīstami vaļīgi vai atrodas relatīvā kustībā attiecībā pret šasiju/virsbūvi.

X

b)

Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā.

 

X

 

Stiprinājumi ir būtiski ietekmēti.

X

c)

Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas.

 

X

 

Stiprinājumi ir būtiski ietekmēti.

X

d)

Stūres mehānisma korpuss saplaisājis.

 

X

 

Ietekmēta korpusa stabilitāte vai stiprinājumi.

X

2.1.3.

Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis

Stūres mehānisma detaļu nolietojuma, plaisu un drošības vizuāla pārbaude, griežot riteņu iestatījumu pulksteņrādītāja kustības virzienā un pretēji tam.

a)

Relatīva detaļu kustība, kas jānovērš.

 

X

 

Pārmērīga kustība vai savienojuma izjukšanas iespējamība.

X

b)

Pārmērīgs savienojumu nodilums.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

X

c)

Kādas detaļas lūzums vai deformācija.

 

X

 

Ietekmēta darbība.

X

d)

Nav fiksatoru.

 

X

 

e)

Detaļu (piemēram, stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa) nobīde.

 

X

 

f)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

Ietekmēta darbība.

X

g)

Putekļusargs bojāts vai izdilis.

X

 

 

Nav putekļusarga, vai tas ir ļoti izdilis.

X

2.1.4.

Stūres mehānisma savienojumu darbība

Stūres mehānisma detaļu nolietojuma, plaisu un drošības vizuāla pārbaude, griežot riteņu iestatījumu pulksteņrādītāja kustības virzienā un pretēji tam, ar riteņiem uz zemes un ar iedarbinātu motoru (stūres pastiprinātājs).

a)

Kustīgs stūres mehānisma savienojums saskaras ar fiksētu šasijas daļu.

 

X

 

b)

Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā nav.

 

X

 

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

Pārbauda, vai stūres sistēmā nav noplūdes, un pārbauda hidrauliskā šķidruma tvertnes līmeni (ja redzams). Riteņiem esot uz zemes un motoram darbojoties, pārbauda, vai stūres pastiprinātāja sistēma darbojas.

a)

Šķidruma noplūde.

 

X

 

b)

Nepietiekams šķidruma daudzums (zem MIN atzīmes).

 

X

 

Nepietiekams rezervuārs.

X

c)

Mehānisms nedarbojas.

 

X

 

Ietekmēta stūrēšana.

X

d)

Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis.

 

X

 

Ietekmēta stūrēšana.

X

e)

Detaļu nobīde vai aizķeršanās.

 

X

 

Ietekmēta stūrēšana.

X

f)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

Ietekmēta stūrēšana.

X

g)

Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules.

 

X

 

Ietekmēta stūrēšana.

X

2.2.   

Stūres rats, motocikla stūre un stienis

2.2.1.

Riteņu iestatījuma stāvoklis

Riteņiem esot uz zemes, pastumj un pavelk riteņu iestatījumu vienā līmenī ar statni, pastumj riteņu iestatījumu dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni. Brīvgājiena un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvokļa vizuāla pārbaude.

a)

Relatīva kustība starp riteņu iestatījumu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns savienojuma izjukšanai.

X

b)

Riteņu iestatījuma rumbai nav fiksatora.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns savienojuma izjukšanai.

X

c)

Riteņu iestatījuma rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns savienojuma izjukšanai.

X

d)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

2.2.2.

Stūres statnis un stūres vibrāciju slāpētāji

Pastumj un pavelk riteņu iestatījumu vienā virzienā ar statni, pastumj riteņu iestatījumu dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni. Brīvgājiena un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvokļa vizuāla pārbaude.

a)

Riteņu iestatījuma centra pārmērīga kustība augšup un lejup.

 

X

 

b)

Statņa augšdaļas pārmērīga novirzīšanās radiāli no ass uz statņa pusi.

 

X

 

c)

Bojāts lokanais savienojums.

 

X

 

d)

Bojāts stiprinājums.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns savienojuma izjukšanai.

 

X

e)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

 

X

2.3.

Stūres brīvgājiens

Transportlīdzekļa ar stūres pastiprinātāju motoram darbojoties un riteņiem atrodoties uz priekšu vērstā novietojumā, viegli griež riteņu iestatījumu pulksteņrādītāja kustības virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam, cik tālu vien iespējams, nekustinot riteņus. Brīvas kustības vizuāla pārbaude.

Pārmērīgi liels stūres mehānisma brīvgājiens (piemēram, riteņa loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no riteņu iestatījuma diametra) vai nav saskaņā ar prasībām 1.

 

X

 

Ietekmēta stūrēšanas drošība.

X

2.4.

Riteņu iestatījums (X) 2

Vizuāla pārbaude.

Acīmredzama nobīde.

X

 

 

Ietekmēta braukšana taisni; traucēta virziena stabilitāte.

X

 

2.5.

Piekabes vadāmās ass grozīšanas mehānisms

Vizuāla pārbaude vai speciāli pielāgota riteņu brīvgaitas detektora izmantošana.

a)

Neliels detaļas bojājums.

 

X

 

Stipri bojāta vai saplaisājusi detaļa.

X

b)

Pārāk liels brīvgājiens.

 

X

 

Ietekmēta braukšana taisni; traucēta virziena stabilitāte.

X

c)

Bojāts stiprinājums.

 

X

 

Stiprinājums ir būtiski ietekmēts.

X

2.6.

Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS)

Vizuāla un atbilstības pārbaude starp riteņu iestatījuma leņķi un riteņu leņķi, ieslēdzot/izslēdzot motoru un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a)

EPS kļūmes vizuāls indikators (MIL) norāda uz jebkādu sistēmas kļūdu.

 

X

 

b)

Stūres pastiprinātājs nedarbojas.

 

X

 

c)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

3.   

REDZAMĪBA

3.1.

Redzamības lauks

Vizuāla pārbaude no vadītāja sēdekļa.

Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu vai uz sāniem (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).

X

 

 

Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse, vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

3.2.

Stikla stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts) (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).

X

 

 

Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse, vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

b)

Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajām specifikācijām 1 (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).

X

 

 

Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse, vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

c)

Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.

 

X

 

Ievērojami ietekmēta redzamība caur vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpusi.

X

3.3.

Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)

Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām 1 (pieejamas vismaz divas atpakaļskata ierīces).

X

 

 

Pieejamas mazāk nekā divas atpakaļskata ierīces.

X

b)

Spogulis vai ierīce nedaudz bojāta vai vaļīga.

X

 

 

Spogulis vai ierīce nedarbojas, stipri bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

X

c)

Nav aptverts vajadzīgais redzamības lauks.

 

X

 

3.4.

Vējstikla tīrītāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Tīrītāji nedarbojas, vai to nav.

 

X

 

b)

Tīrītāju slotiņa bojāta.

X

 

 

Tīrītāju slotiņas nav, vai tā redzami bojāta.

X

3.5.

Vējstikla apskalotāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

Apskalotāji nedarbojas pareizi (trūkst apskalošanas šķidruma, bet sūknis darbojas, vai arī ūdens strūkla nobīdījusies).

X

 

 

Apskalotāji nedarbojas.

X

3.6.

Pretaizsvīšanas ierīce (X) 2

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta.

X

 

 

4.   

LUKTURI, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1.   

Priekšējie lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts (vairākas gaismas/vairāki gaismas avoti; LED gadījumā – darbojas mazāk nekā 1/3).

X

 

 

Viena gaisma/viens gaismas avots; LED gadījumā – būtiski ietekmēta redzamība.

X

b)

Nedaudz bojāta projicēšanas sistēma (atstarotājs un lēca).

X

 

 

Projicēšanas sistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir stipri bojāta.

X

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

 

X

 

4.1.2.

Iestatījums

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Priekšējā luktura iestatījumam ir būtiska novirze.

 

X

 

b)

Gaismas avots ir nepareizi uzstādīts.

 

 

 

4.1.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām 1 (vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits).

X

 

 

Tiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais gaismas spilgtums virzienā uz priekšu.

X

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

X

 

4.1.4.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām 1.

 

X

 

b)

Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami mazina gaismas spilgtumu vai maina izstaroto krāsu.

 

X

 

c)

Gaismas avots un lukturis nav saderīgi.

 

X

 

4.1.5.

Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

a)

Ierīce nedarbojas.

 

X

 

b)

Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

 

X

 

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

Ierīce nedarbojas.

X

 

 

Gāzizlādes lampu gadījumā.

X

4.2.   

Priekšējie un pakaļējie gabarītlukturi, sānu gabarītgaismas, kontūrgaismu lukturi un dienas gaitas lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

 

X

 

b)

Bojāta lēca.

 

X

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

4.2.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

 

X

 

Aizmugurējos gabarītlukturus un sānu gabarītgaismas var izslēgt, kad ir ieslēgti priekšējie lukturi.

X

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

X

 

4.2.3.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām 1.

X

 

 

Sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

b)

Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas spilgtumu vai maina izstaroto krāsu.

X

 

 

Sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

4.3.   

Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas mazāk nekā 1/3).

X

 

 

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

 

Nedarbojas neviens gaismas avots.

 

X

b)

Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).

X

 

 

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

X

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

4.3.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

Novēlota darbība.

X

Nedarbojas vispār.

 

X

b)

Vadības ierīces darbība ir traucēta.

 

X

 

4.3.3.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām 1.

X

 

 

Balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

4.4.   

Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas mazāk nekā 1/3).

X

 

 

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

b)

Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).

X

 

 

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

X

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

4.4.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

Nedarbojas vispār.

X

4.4.3.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām 1.

 

X

 

4.4.4.

Mirgošanas biežums

Vizuāla un darbības pārbaude.

Mirgošanas ātrums neatbilst prasībām 1 (biežuma novirze vairāk nekā 25 %).

X

 

 

4.5.   

Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas mazāk nekā 1/3).

X

 

 

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

b)

Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).

X

 

 

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

X

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks nokrist vai apžilbināt pretimbraucošos transportlīdzekļus.

X

4.5.2.

Iestatījums (X) 2

Vizuāla un darbības pārbaude.

Priekšējam miglas lukturim nav pareizs horizontālais iestatījums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža (gaismas/tumsas robeža pārāk zema).

X

 

 

Gaismas/tumsas robeža atrodas virs priekšējā tuvās gaismas luktura.

X

4.5.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

Nedarbojas.

X

4.5.4.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām 1.

 

X

 

b)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

4.6.   

Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Bojāts gaismas avots.

X

 

 

b)

Bojāta lēca.

X

 

 

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

4.6.2.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām 1.

 

X

 

b)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

 

X

 

4.6.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

Atpakaļgaitas lukturi var ieslēgt, ja ātruma pārslēgs nav atpakaļgaitas stāvoklī.

X

4.7.   

Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturis spīdina tiešu vai baltu gaismu uz aizmuguri no transportlīdzekļa.

X

 

 

b)

Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti).

X

 

 

Bojāts gaismas avots (viens gaismas avots).

X

c)

Lukturis nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

4.7.2.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

4.8.   

Aizmugurējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes un aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Atstarojošās ierīces ir bojātas.

X

 

 

Ietekmēta atstarošana.

X

b)

Atstarotājs nav droši nostiprināts.

X

 

 

Var nokrist.

X

4.8.2.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla pārbaude.

Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām 1.

 

X

 

Atstarojošo ierīču nav, vai tās atstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

 

X

4.9.   

Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nedarbojas.

X

 

 

Nedarbojas galvenajam tālās gaismas lukturim vai aizmugurējiem miglas lukturiem.

X

 

4.9.2.

Atbilstība prasībām 1

Vizuāla un darbības pārbaude.

Neatbilst prasībām 1.

X

 

 

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

Vizuāla pārbaude: ja iespējams, pārbauda elektriskā savienojuma nepārtrauktību.

a)

Fiksētās detaļas nav droši nostiprinātas.

X

 

 

Vaļīga kontaktligzda.

X

b)

Bojāta vai nodilusi izolācija.

X

 

 

Var izraisīt īssavienojumu.

X

c)

Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektriskie savienojumi nedarbojas pareizi.

 

X

 

Piekabes bremžu signāllukturi nedarbojas.

X

4.11.

Elektroinstalācija

Vizuāla pārbaude, pārbaudot arī dzinēja nodalījuma iekšpusi (vajadzības gadījumā).

a)

Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti.

X

 

 

Vaļīgi stiprinājumi, saskaras ar asām malām, savienotājvadi var atvienoties.

X

 

Elektrības vadi var saskarties ar karstām detaļām, rotējošām detaļām vai ar zemi, savienotājvadi atvienojušies (attiecīgās daļas bremzēšanai, stūrēšanai).

 

X

b)

Elektrības vadi nedaudz bojāti.

X

 

 

Elektrības vadi stipri bojāti.

X

Elektrības vadi ārkārtīgi stipri bojāti (attiecīgās daļas bremzēšanai, stūrēšanai).

X

c)

Bojāta vai nodilusi izolācija.

X

 

 

Var izraisīt īssavienojumu.

X

 

Būtisks aizdegšanās risks, dzirksteļu veidošanās.

 

X

4.12.

Neobligāti lukturi un aizmugurējie atstarotāji (X) 2

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

Izstaro/atstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

X

b)

Lukturi nedarbojas atbilstoši prasībām 1.

X

 

 

Vienlaikus darbojošos priekšējo gaismu skaits pārsniedz pieļaujamo gaismas spilgtumu; izstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

X

c)

Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav droši nostiprināts.

X

 

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

4.13.

Akumulators(-i)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nedroši nostiprināts.

X

 

 

Nav pienācīgi nostiprināts; var izraisīt īssavienojumu.

X

b)

Noplūde.

X

 

 

Bīstamu vielu noplūde.

X

c)

Bojāts slēdzis (ja nepieciešams).

 

X

 

d)

Bojāti drošinātāji (ja nepieciešami).

 

X

 

e)

Neatbilstoša ventilācija (ja nepieciešama).

 

X

 

5.   

ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.   

Asis

5.1.1.

Asis

(+A)

Vizuāla pārbaude, izmantojot riteņu brīvgaitas detektorus, ja tādi ir pieejami.

a)

Ass saplaisājusi vai deformējusies.

 

 

X

b)

Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa.

 

X

 

Traucēta stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte: pārmērīga kustība attiecībā pret tās stiprinājumiem.

X

c)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

Traucēta stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte, nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām vai līdz zemei.

X

5.1.2.

Pusass šarnīri

(+A)

Vizuāla pārbaude, izmantojot riteņu brīvgaitas detektorus, ja tādi ir pieejami. Pieliek vertikālu spēku vai sānspēku katram ritenim un ņem vērā kustības apmēru starp ass siju un pusass šarnīru.

a)

Saplaisājis pusass šarnīrs.

 

 

X

b)

Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums.

 

X

 

Var kļūt vaļīgi; traucēta virziena stabilitāte.

X

c)

Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju.

 

X

 

Var kļūt vaļīgi; traucēta virziena stabilitāte.

X

d)

Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.

 

X

 

Var kļūt vaļīgi; traucēta virziena stabilitāte.

X

5.1.3.

Riteņu gultņi

(+A)

Vizuāla pārbaude, izmantojot riteņu brīvgaitas detektorus, ja tādi ir pieejami. Kustina riteni vai pieliek sānspēku katram ritenim un ņem vērā riteņa augšupvērstas kustības apjomu attiecībā pret pusass šarnīru.

a)

Pārmērīga riteņa gultņa brīvkustība.

 

X

 

Traucēta virziena stabilitāte; izjukšanas risks.

X

b)

Riteņa gultnis pārāk stingrs, ieķīlējies.

 

X

 

Pārkaršanas risks; izjukšanas risks.

X

5.2.   

Riteņi un riepas

5.2.1.

Riteņa rumba

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav visu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas.

 

X

 

Trūkst stiprinājuma, vai tas ir tik vaļīgs, ka nopietni ietekmē satiksmes drošību.

X

b)

Nolietojusies vai bojāta rumba.

 

X

 

Rumba nolietojusies vai bojāta tā, ka ir ietekmēta riteņu droša piestiprināšana.

X

5.2.2.

Riteņi

Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)

Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums.

 

 

X

b)

Riepu bortgredzens nav pareizi uzstādīts.

 

X

 

Var nokrist.

X

c)

Ritenis stipri bojāts vai nolietots.

 

X

 

Ietekmēta droša piestiprināšana pie rumbas; ietekmēta riepas droša piestiprināšana.

X

d)

Riteņa izmērs, tehniskā konstrukcija, savietojamība vai tips neatbilst prasībām 1 un ietekmē ceļu satiksmes drošību.

 

X

 

5.2.3.

Riepas

Vizuāli pārbauda visu riepu, ripinot transportlīdzekli atpakaļ un uz priekšu.

a)

Riepas izmērs, slodzes indekss, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām 1 un ietekmē ceļu satiksmes drošību.

 

X

 

Faktiskajam izmantojumam nepietiekama slodzes indekss vai ātruma kategorija, riepa saskaras ar citām fiksētam transportlīdzekļa daļām, mazinot braukšanas drošumu.

X

b)

Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

 

X

 

c)

Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

 

X

 

d)

Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi.

 

X

 

Kords redzams vai bojāts.

X

e)

Riepu protektora nodiluma rādītājs kļūst redzams.

 

X

 

Riepas protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām 1.

X

f)

Riepa beržas pret citām detaļām (elastīgām pretšļakatu ierīcēm).

X

 

 

Riepa beržas pret citām detaļām (braukšanas drošums netiek ietekmēts).

X

g)

Atjaunotās riepas neatbilst prasībām 1.

 

X

 

Ietekmēts korda aizsardzības slānis.

X

5.3.   

Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

(+A)

Vizuāla pārbaude, izmantojot riteņu brīvgaitas detektorus, ja tādi ir pieejami.

a)

Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass.

 

X

 

Redzama relatīva kustība, nostiprinājumi ir ļoti vaļīgi.

X

b)

Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa.

 

X

 

Ļoti nopietni ietekmēta galvenā atspere (loksne) vai papildu loksnes.

X

c)

Atsperes nav.

 

X

 

Ļoti nopietni ietekmēta galvenā atspere (loksne) vai papildu loksnes.

X

d)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

Nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; atsperu sistēma nedarbojas.

X

5.3.2.

Amortizatori

Vizuāla pārbaude

a)

Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

X

 

 

Vaļīgs amortizators.

 

X

b)

Amortizators ir bojāts, un tā stāvoklis liecina par ievērojamām noplūdēm vai nepareizu darbību.

 

X

 

c)

Amortizatora nav.

 

X

 

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

(+A)

Vizuāla pārbaude, izmantojot riteņu brīvgaitas detektorus, ja tādi ir pieejami.

a)

Nedrošs detaļas stiprinājums pie šasijas vai ass.

 

X

 

Var kļūt vaļīgs; traucēta virziena stabilitāte.

X

b)

Bojāta vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa.

 

X

 

Ietekmēta detaļas stabilitāte, vai detaļa saplaisājusi.

X

c)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

Nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; sistēma nedarbojas.

X

5.3.4.

Balstiekārtas šarnīri

(+A)

Vizuāla pārbaude, izmantojot riteņu brīvgaitas detektorus, ja tādi ir pieejami.

a)

Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai piekares šarnīru nodilums.

 

X

 

Var kļūt vaļīgi; traucēta virziena stabilitāte.

X

b)

Putekļusargs stipri bojāts.

X

 

 

Putekļusarga nav, vai tas ir saplaisājis.

 

X

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

Vizuāla pārbaude.

a)

Sistēma nedarbojas.

 

 

X

b)

Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību.

 

X

 

Sistēmas darbība ievērojami ietekmēta.

X

c)

Dzirdama noplūde sistēmā.

 

X

 

d)

Nedrošs pārveidojums.

 

X

 

6.   

ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTAS SASTĀVDAĻAS

6.1.   

Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārējais stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Kādas puses vai šķērssijas nelielas plaisas vai neliela deformācija.

 

X

 

Kādas puses vai šķērssijas būtiskas plaisas vai būtiska deformācija.

X

b)

Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi.

 

X

 

Vairums stiprinājumu ir vaļīgi; nepietiekama daļu stiprība.

X

c)

Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību.

 

X

 

Nepietiekama daļu stiprība.

X

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

Vizuāla pārbaude.

a)

Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums.

 

X

 

b)

Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi.

 

X

 

Transportlīdzeklī esošo personu veselības apdraudējums

X

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

Vizuāla pārbaude, LPG/CNG/LNG sistēmu gadījumā izmantojot noplūžu noteikšanas ierīces.

a)

Nenostiprināta tvertne vai caurules, radot īpašu aizdegšanās risku.

 

 

X

b)

Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka, vai arī tas nedarbojas.

 

X

 

Aizdegšanās risks; bīstamu vielu pārmērīgi zudumi.

X

c)

Noberztas caurules.

X

 

 

Bojātas caurules.

 

X

d)

Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi.

 

X

 

e)

Aizdegšanās riska cēloņi:

degvielas noplūde,

degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta,

motora nodalījuma stāvoklis.

 

 

X

f)

LPG/CNG/LNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām, kāda no sistēmas daļām ir bojāta 1.

 

 

X

6.1.4.

Buferi, sānu un pakaļējās drošības konstrukcija

Vizuāla pārbaude.

a)

Daļu vaļīgums vai bojājums, tās nobrāžot vai tām pieskaroties, var radīt savainojumus.

 

X

 

Daļas var nokrist; stipri ietekmēta funkcionalitāte.

X

b)

Ierīce acīmredzami neatbilst prasībām 1.

 

X

 

6.1.5.

Rezerves riteņa stiprinājums (ja uzstādīts)

Vizuāla pārbaude.

a)

Neatbilstīgs stiprinājuma stāvoklis.

X

 

 

b)

Vaļīgs vai saplaisājis stiprinājums.

 

X

 

c)

Rezerves ritenis nav droši nofiksēts stiprinājumā.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas var nokrist.

X

6.1.6.

Sakabes ierīce un vilkšanas aprīkojums

(+A)

Nodiluma un pareizas darbības vizuāla pārbaude, īpašu uzmanību pievēršot visām uzstādītajām drošības ierīcēm un/vai izmantojot mēraparātu.

a)

Bojāta vai saplaisājusi detaļa (ja netiek izmantotas).

 

X

 

Bojāta vai saplaisājusi detaļa (ja tiek izmantota).

X

b)

Pārmērīgs detaļas nodilums.

 

X

 

Zem nodiluma robežvērtības.

X

c)

Bojāts stiprinājums.

 

X

 

Kāds no stiprinājumiem ir vaļīgs, un pastāv ļoti nopietns risks, ka tas var nokrist.

X

d)

Kāda no drošības ierīcēm trūkst vai darbojas nepareizi.

 

X

 

e)

Nedarbojas kāds no sakabes indikatoriem.

 

X

 

f)

Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds no lukturiem (kad netiek izmantots).

X

 

 

Reģistrācijas numura zīme nav salasāma (kad netiek izmantota).

 

X

g)

Nedrošs pārveidojums 3 (sekundārās daļas).

 

X

 

Nedrošs pārveidojums 3 (galvenās daļas).

X

h)

Sakabe ir pārāk vāja, neatbilst prasībām, vai sakabes ierīce neatbilst prasībām.

 

 

X

6.1.7.

Transmisija

Vizuāla pārbaude.

a)

Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav.

 

X

 

Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav, tā, ka tas nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību.

X

b)

Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu kļūt vaļīgs vai ieplīst.

 

X

c)

Kardāna savienojumu vai transmisijas ķēžu/jostu pārmērīgs nolietojums.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu kļūt vaļīgs vai ieplīst.

X

d)

Bojāti lokanie savienojumi.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu kļūt vaļīgs vai ieplīst.

X

e)

Bojāta vai saliekta vārpsta.

 

X

 

f)

Gultņu korpuss ieplaisājis vai nepareizi nostiprināts.

 

X

 

Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu kļūt vaļīgs vai ieplīst.

X

g)

Putekļusargs stipri bojāts.

X

 

 

Putekļusarga nav, vai tas ir ieplaisājis

 

X

h)

Nelikumīga transmisijas pārveide.

 

X

 

6.1.8.

Motora stiprinājumi

Vizuāla pārbaude.

Nodiluši, acīmredzami un būtiski bojāti stiprinājumi.

 

X

 

Vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi.

 

X

6.1.9

Motora darbības rādītāji (X) 2

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Vadības ierīce pārveidota, ietekmējot drošību un/vai vidi.

 

X

 

b)

Motors pārveidots, ietekmējot drošību un/vai vidi.

 

 

X

6.2.   

Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus.

 

X

 

Var nokrist.

X

b)

Nedrošs virsbūves balsts.

 

X

 

Traucēta stabilitāte.

X

c)

Ieplūst motora vai izplūdes gāzes.

 

X

 

Transportlīdzeklī esošo personu veselības apdraudējums.

X

d)

Nedrošs pārveidojums 3.

 

X

 

Nepietiekams klīrenss līdz rotējošām vai kustīgām daļām un līdz ceļa virsmai.

X

6.2.2.

Stiprinājums

Vizuāla pārbaude.

a)

Nedroša virsbūve vai kabīne.

 

X

 

Ietekmēta stabilitāte

X

b)

Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas.

 

X

 

c)

Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav, un ja tie ir simetriski.

 

X

 

Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav, tā, ka tas nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību.

X

d)

Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos.

 

X

 

Traucēta stabilitāte

X

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

Vizuāla pārbaude.

a)

Durvis pareizi neatveras vai neaizveras.

 

X

 

b)

Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (bīdāmās durvis).

 

X

 

Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (veramās durvis).

X

c)

Durvis, viras, rokturslēgi vai balsti ir nolietojušies.

X

 

 

Durvis, viras, rokturslēgi vai balsti ir vaļīgi, vai to nav.

 

X

6.2.4.

Grīda

Vizuāla pārbaude.

Nedroša vai stipri nodilusi grīda.

 

X

 

Nepietiekama stabilitāte.

X

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

Vizuāla pārbaude.

a)

Sēdeklis ar bojātām detaļām.

 

X

 

Nestabils sēdeklis.

X

b)

Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi.

 

X

 

Sēdeklis kustas, vai atzveltni nevar nostiprināt

X

6.2.6.

Citi sēdekļi

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (palīgdaļas).

X

 

 

Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (galvenās daļas).

X

b)

Sēdekļi uzstādīti neatbilstīgi prasībām 1.

X

 

 

Pārsniegts atļautais sēdekļu skaits; izvietojums neatbilst apstiprinājumam.

X

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

Vizuāla un darbības pārbaude.

Kāda transportlīdzekļa drošai darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi.

 

X

 

Ietekmēta droša darbība

X

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

Vizuāla pārbaude.

a)

Kāpslis vai uzmala ir nedroša.

X

 

 

Nepietiekama stabilitāte

 

X

b)

Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus.

 

X

 

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti.

 

X

 

b)

Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām 1.

X

 

 

Piestiprinātās daļas var radīt savainojumus; ietekmēta darbības drošība.

X

c)

Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā.

X

 

 

Bīstamu vielu apjomīgi zudumi

 

X

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)

To nav, tie ir vaļīgi vai ievērojami sarūsējuši.

X

 

 

Var radīt savainojumus; var nokrist.

X

b)

Nepietiekams klīrenss līdz ritenim (pretšļakatu ierīces).

X

 

 

Nepietiekams klīrenss līdz ritenim (dubļusargi).

X

c)

Neatbilst prasībām 1.

X

 

 

Riepa nepietiekami aizsegta.

 

X

7.   

CITS APRĪKOJUMS

7.1.   

Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1.

Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

Vizuāla pārbaude.

a)

Stiprinājuma punkts ir ļoti izdilis.

 

X

 

Ietekmēta stabilitāte.

X

b)

Vaļīgi stiprinājumi.

 

X

 

7.1.2.

Drošības jostu/sprādžu stāvoklis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst.

 

X

 

b)

Drošības josta ir bojāta.

X

 

 

Jebkāds iegriezums vai pārmērīgas izstaipīšanās pazīmes.

 

X

c)

Drošības josta neatbilst prasībām 1.

 

X

 

d)

Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

e)

Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Slodzes ierobežotāja acīmredzami nav, vai tas nav piemērots transportlīdzeklim.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Nospriegotāju acīmredzami nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

7.1.5.

Drošības spilvens

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Drošības spilvenu acīmredzami nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

c)

Redzams, ka drošības spilvens nedarbojas.

 

X

 

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

Vizuāla MIL pārbaude un/vai izmantojot elektronisku saskarni.

a)

SRS MIL norāda uz jebkāda veida sistēmas kļūmi.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

7.2.

Ugunsdzēšamais aparāts (X) 2

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav.

 

X

 

b)

Neatbilst prasībām 1.

X

 

 

Ja nepieciešams (piemēram, taksometros, autobusos, tālsatiksmes autobusos u. c.).

X

7.3.

Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Ierīce nedarbojas un neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu.

X

 

 

b)

Ierīce ir bojāta.

 

X

 

Netīša aizslēgšana vai bloķēšana.

X

7.4.

Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams) (X) 2

Vizuāla pārbaude.

a)

Tā nav, vai tas ir nepilnīgs.

X

 

 

b)

Neatbilst prasībām 1.

X

 

 

7.5.

Pirmās palīdzības piederumu komplekts, (ja nepieciešams) (X) 2

Vizuāla pārbaude.

Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām 1.

X

 

 

7.6.

Riteņa atbalstķīļi, ja nepieciešami (X) 2

Vizuāla pārbaude.

To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī, nepietiekama stabilitāte vai izmēri.

 

X

 

7.7.

Skaņas signālierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Nedarbojas pienācīgi.

X

 

 

Nedarbojas vispār.

 

X

b)

Nedroša vadība.

X

 

 

c)

Neatbilst prasībām 1.

X

 

 

Radīto skaņu iespējams sajaukt ar kādu no oficiālajām sirēnām.

 

X

7.8.

Spidometrs

Vizuāla vai darbības pārbaude, pārbaudot uz ceļa vai elektroniski.

a)

Nav uzstādīts atbilstīgi prasībām 1.

X

 

 

Ja ir nepieciešams, bet nav uzstādīts.

 

X

b)

Darbības traucējumi.

X

 

 

Nedarbojas vispār.

 

X

c)

Nav iespējams pietiekami izgaismot.

X

 

 

Nav izgaismots vispār.

X

7.9.

Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav uzstādīts atbilstīgi prasībām 1.

 

X

 

b)

Nedarbojas.

 

X

 

c)

Bojātas plombas, vai to trūkst.

 

X

 

d)

Nav instalēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma, vai beidzies termiņš.

 

X

 

e)

Redzamas iejaukšanās vai manipulāciju pēdas.

 

X

 

f)

Riepu izmērs neatbilst kalibrēšanas parametriem.

 

X

 

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama)

(+A)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja pieejams aprīkojums.

a)

Nav uzstādīts atbilstīgi prasībām 1.

 

X

 

b)

Redzams, ka nedarbojas.

 

X

 

c)

Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts).

 

X

 

d)

Bojātas plombas, vai to trūkst.

 

X

 

e)

Nav plāksnes, vai arī tā nav salasāma.

 

X

 

f)

Riepu izmērs neatbilst kalibrēšanas parametriem.

 

X

 

7.11.

Odometrs, ja pieejams (X) 2

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Redzams, ka veiktas manipulācijas (krāpšana), lai samazinātu transportlīdzekļa nobraukuma rādījumu vai lai nepareizi uzrādītu transportlīdzekļa nobraukumu.

 

X

 

b)

Redzams, ka nedarbojas.

 

X

 

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama (X) 2

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a)

Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

 

X

 

b)

Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

 

X

 

c)

Bojāta elektroinstalācija.

 

X

 

d)

Nav citu detaļu, vai tās ir bojātas.

 

X

 

e)

Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi.

 

X

 

f)

ESC MIL norāda uz jebkāda veida sistēmas kļūmi.

 

X

 

8.   

TRAUCĒJUMI

8.1.   

Troksnis

8.1.1

Trokšņa slāpēšanas sistēma

(+A)

Subjektīvs novērtējums (ja vien inspektors neuzskata, ka trokšņa līmenis ir uz robežas, jo tādā gadījumā var veikt trokšņa testu nekustīgam transportlīdzeklim, izmantojot skaņas līmeņa mērītāju).

a)

Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni 1.

 

X

 

b)

Kāda šīs trokšņa slāpēšanas sistēmas daļa ir vaļīga, bojāta, nepareizi uzstādīta, trūkstoša vai uzskatāmi pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus.

 

X

 

Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

X

8.2.   

Izplūdes gāzu izmeši

8.2.1.   

Emisija no dzirksteļaizdedzes dzinējiem

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots.

 

X

 

b)

Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus.

 

X

 

c)

MIL nedarbojas pareizā secībā.

 

X

 

8.2.1.2.

Gāzveida emisijas

(A)

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases nav augstākas par Euro 5 un Euro V  (7):

mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām 1 vai OBD rādījumu. Izpūtēju pārbaudei vienmēr ir jābūt noklusējuma pārbaudes metodei izplūdes emisiju novērtēšanai.

Pamatojoties uz ekvivalences novērtējumu un ņemot vērā attiecīgos tipa apstiprinājuma tiesību aktus, dalībvalstis var atļaut lietot iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām.

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases ir, sākot no Euro 6 un Euro VI  (8):

mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām 1, vai OBD rādījumi saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām 1.

Mērījumu nepiemēro divtaktu dzinējiem.

Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.

a)

Gāzu emisija pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus.

 

X

 

b)

Vai, ja šī informācija nav pieejama, CO emisija pārsniedz:

i)

transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar mūsdienīgu emisiju kontroles sistēmu:

4,5 % vai

3,5 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās 1;

ii)

transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar mūsdienīgu emisiju kontroles sistēmu:

tukšgaitā – 0,5 %,

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,3 %

vai

tukšgaitā – 0,3 % (7),

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās 1.

 

X

 

c)

Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

 

X

 

d)

OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

 

X

 

e)

Attālie mērījumi uzrāda ievērojamu neatbilstību.

 

X

 

8.2.2.   

Emisijas no kompresijaizdedzes dzinējiem

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts.

 

X

 

b)

Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus.

 

X

 

c)

MIL nedarbojas pareizā secībā.

 

X

 

d)

Nepietiekams reaģents, ja tāds ir piemērojams.

 

X

 

8.2.2.2.

Dūmainība

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā līdz 1980. gada 1. janvārim.

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases ir, sākot no Euro 5 un Euro V  (7):

izplūdes gāzu dūmainību brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz maksimālajiem apgriezieniem) mēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs, vai ar OBD rādījumu. Izpūtēju pārbaudei vienmēr ir jābūt noklusējuma pārbaudes metodei izplūdes emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz ekvivalences novērtējumu, dalībvalstis var atļaut lietot OBD saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un un citām prasībām.

Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases ir, sākot no Euro 6 un Euro VI  (8):

izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz maksimālajiem apgriezieniem) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs vai ar OBD rādījumu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām 1.

a)

Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās 1,

 

 

 

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

 

X

 

Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

1.

Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai motors ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

b)

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības 1 neļauj izmantot atsauces vērtības:

motoram bez turbopūtes – 2,5 m–1,

motoram ar turbopūti – 3,0 m–1,

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās 1 vai pirmoreiz reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās 1 norādītā datuma:

 

1,5 m–1  (9)

vai

 

0,7 m–1  (8).

 

X

 

2.

Priekšnoteikumi:

i)

motoram jābūt pilnīgi siltam, piemēram, motora eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa mērtausta atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja tā ir zemāka, vai motora bloka temperatūra, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa, ir vismaz līdzvērtīga. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;

ii)

izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi.

 

 

X

 

Pārbaudes metode:

1.

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas tukšgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļmotoriem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

2.

Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

3.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā dzinējs pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz maksimālos apgriezienus vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādītos apgriezienus, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no maksimālajiem apgriezieniem. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

4.

Transportlīdzekļus neakceptē tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā, vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

5.

Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var neakceptēt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Tāpat, lai novērstu nevajadzīgu apskati, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trim brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.

c)

Attālie mērījumi uzrāda ievērojamu neatbilstību.

 

X

 

8.4.   

Citi ar vidi saistīti aspekti

8.4.1.

Šķidruma noplūdes

 

Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes, kas nav ūdens noplūdes un var kaitēt videi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

 

X

 

Pastāvīgi veidojas pilieni, kas rada ļoti nopietnu apdraudējumu.

X

9.   

PAPILDU PĀRBAUDES PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM M2, M3

9.1.   

Durvis

9.1.1.

Ieejas un izejas durvis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)

Traucēta darbība.

 

X

 

b)

Nolietots stāvoklis.

X

 

 

Var radīt savainojumus.