Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014L0032

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 96, 29.3.2014, p. 149–250 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/32/oj

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/149


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/32/ES

(2014. gada 26. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem (3) ir būtiski grozīta (4). Ievērojot to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (5), nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (6) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Direktīva 2004/22/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(4)

Šī direktīva attiecas uz mērinstrumentiem, kuri ir jauni Eiropas Savienības tirgū brīdī, kad tie tiek laisti šajā tirgū; tas nozīmē, ka tie ir vai nu pilnīgi jauni mērinstrumenti, ko izgatavojis ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī mērinstrumenti (jauni vai lietoti), kas importēti no trešās valsts.

(5)

Precīzus un viegli pārbaudāmus mērinstrumentus var izmantot dažādu mērījumu veikšanai. Ja šie mērījumi skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, vides un patērētāju aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu, kā arī godīgu tirdzniecību, kas daudzējādā ziņā tieši vai netieši ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi, var noteikt, ka ir jāizmanto reglamentēti mērinstrumenti.

(6)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visa veida piegādei, tostarp tālpārdošanai.

(7)

Reglamentēta metroloģiskā kontrole nedrīkst radīt šķēršļus brīvai mērinstrumentu apritei. Piemērojamajiem noteikumiem vajadzētu būt vienādiem visās dalībvalstīs, un atbilstības pierādījumiem vajadzētu būt atzītiem visā Savienībā.

(8)

Reglamentēta metroloģiskā kontrole paredz atbilstību noteiktām mērīšanas veiktspējas prasībām. Mērinstrumentiem piemērojamām mērīšanas veiktspējas prasībām ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis. Atbilstības novērtēšanas mērķis ir panākt augstu ticamības līmeni.

(9)

Reglamentētā metroloģiskā kontrole parasti jāievieš dalībvalstīm. Ja reglamentētā metroloģiskā kontrole ir noteikta, drīkst izmantot tikai tos mērinstrumentus, kas atbilst kopīgām mērīšanas veiktspējas prasībām.

(10)

Ar Direktīvu 2004/22/EK ieviestais brīvās izvēles princips ļauj dalībvalstīm izmantot savas izvēles tiesības, lemjot par to, vai paredzēt šīs direktīvās darbības jomā iekļauto mērinstrumentu izmantošanu.

(11)

Valsts specifikācijām saistībā ar attiecīgajām valsts prasībām nevajadzētu būt pretrunā šīs direktīvas noteikumiem par nodošanu ekspluatācijā.

(12)

Dažu mērinstrumentu mērīšanas veiktspēja ir īpaši jutīga pret vidi, jo īpaši pret elektromagnētisko vidi. Mērinstrumentu noturībai pret elektromagnētiskajiem traucējumiem vajadzētu būt šīs direktīvas neatņemamai daļai, tādēļ turpmāk nav piemērojamas prasības attiecībā uz noturību, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību (7).

(13)

Lai nodrošinātu mērinstrumentu brīvu apriti Savienībā, dalībvalstis nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgie pasākumi, lai nepieļautu prasībām neatbilstīgu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā. Tāpēc, lai sasniegtu šo mērķi visā Savienībā, ir vajadzīga atbilstīga sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(15)

Lai nodrošinātu augstu to sabiedrības interešu aspektu aizsardzības līmeni, uz kurām attiecas šī direktīva, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par mērinstrumentu atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(16)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek darīti pieejami tikai tādi mērinstrumenti, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(17)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(18)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(19)

Jānodrošina, lai mērinstrumenti no trešām valstīm, kuri nokļūst Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai un jo īpaši lai ražotāji šiem mērinstrumentiem būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai mērinstrumenti, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū mērinstrumentus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka mērinstrumentu marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(20)

Laižot mērinstrumentu tirgū, katram importētājam uz mērinstrumenta būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai. Gadījumos, kad mērinstrumenta izmērs vai raksturs to neatļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumu, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz mērinstrumenta norādītu savu nosaukumu un adresi.

(21)

Izplatītājs dara mērinstrumentu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir to laidis tirgū. Izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar mērinstrumentu nelabvēlīgi neietekmē minētā mērinstrumenta atbilstību šai direktīvai.

(22)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu mērinstrumentu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina mērinstrumentu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(23)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo mērinstrumentu.

(24)

Nodrošinot mērinstrumenta izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgus mērinstrumentus darījuši pieejamus tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā direktīvā prasīta citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji šādu informāciju atjaunina par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši mērinstrumentu vai kuriem tie ir piegādājuši mērinstrumentu.

(25)

Šajā direktīvā būtu jāparedz tikai tādas pamatprasības, vēlams, mērīšanas veiktspējas prasības, kas nekavē tehnikas attīstību. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to mērinstrumentu atbilstību, kuri atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (8) ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas.

(26)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

(27)

Tehniskās un mērīšanas veiktspējas specifikācijas starptautiski saskaņotajos normatīvajos dokumentos var daļēji vai pilnībā atbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām. Šādos gadījumos šos starptautiski saskaņotos normatīvos dokumentus būtu jāatļauj izmantot saskaņoto standartu vietā, kas noteiktos apstākļos nodrošina atbilstības prezumpciju.

(28)

Atbilstību šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām var nodrošināt arī specifikācijas, kas nav iekļautas kādā saskaņotā standartā vai starptautiski saskaņotā normatīvā dokumentā. Tāpēc saskaņoto standartu vai starptautiski saskaņotu normatīvo dokumentu izmantošanai nevajadzētu būt obligātai.

(29)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka mērinstrumenti, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem. Tomēr šie moduļi ir jāpielāgo, lai atspoguļotu specifiskus metroloģiskās kontroles aspektus.

(30)

Veicot kompleksa daļu atbilstības novērtēšanu, būtu jāievēro šī direktīva. Ja kompleksa daļas dara pieejamas tirgū atsevišķi un neatkarīgi no mērinstrumenta, to atbilstības novērtēšana būtu jāveic neatkarīgi no attiecīgā mērinstrumenta novērtēšanas.

(31)

Metroloģijā notiek nepārtraukta attīstība, kas var radīt jaunas prasības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu. Tāpēc katrai mērinstrumenta un, vajadzības gadījumā, kompleksa daļas kategorijai būtu jāparedz attiecīga procedūra vai iespēja izvēlēties starp vairākām vienlīdz stingrām procedūrām.

(32)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, lai sniegtu saskaņā ar šo direktīvu prasīto informāciju par mērinstrumenta atbilstību šai direktīvai un pārējiem attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

(33)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kurā iekļautas atbilstīgas atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(34)

CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, kas norāda mērinstrumenta atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma uzlikšanas noteikumi.

(35)

Ņemot vērā atšķirīgos klimatiskos apstākļus un patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirības, kādas ir katrā valstī, vides vai precizitātes klases ir jānosaka kā pamatprasības.

(36)

Dažas šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(37)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2004/22/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(38)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāuzskata, ka tā atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

(39)

Lai nodrošinātu saskaņotu mērinstrumentu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(40)

Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(41)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(42)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams tirgū laižamajiem mērinstrumentiem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(43)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(44)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(45)

Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(46)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz mērinstrumentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles šo uzdevumu veikšanai.

(47)

Dalībvalstīm būtu veic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka mērinstrumentus laiž tirgū tikai tad, ja tie, pareizi uzglabāti un izmantoti paredzētajam nolūkam vai izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību un drošību. Būtu jāuzskata, ka mērinstrumenti neatbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda izmantošana varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultātā.

(48)

Direktīvā 2004/22/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas ļauj Komisijai pārbaudīt, vai ir pamatots dalībvalsts veiktais pasākums attiecībā uz mērinstrumentiem, kurus tā uzskata par neatbilstīgiem. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(49)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz mērinstrumentiem, kas rada apdraudējumu sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Tai būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgi rīkoties saistībā ar šādiem mērinstrumentiem.

(50)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta vai kāda normatīva dokumenta trūkumi.

(51)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (9).

(52)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(53)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto arī, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz iebildumiem pret normatīvajiem dokumentiem, par kuriem ir starptautiska vienošanās un kuru atsauces vēl nav publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā, ka attiecīgais dokuments vēl nav bijis par iemeslu pieņēmumam par atbilstīgumu piemērojamajām pamatprasībām.

(54)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto attiecībā uz īstenošanas aktu pieņemšanu par iebildumiem pret starptautiski saskaņotiem normatīviem dokumentiem, uz kuriem atsauces jau ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja dalībvalsts vai Komisija šos iebildumus uzskata par pamatotiem, ņemot vērā, ka šādi akti var ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

(55)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto arī, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgiem mērinstrumentiem, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

(56)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina vai nu tās priekšsēdētājs, vai dalībvalsts pārstāvis.

(57)

Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz šo direktīvu, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un vajadzības gadījumā – uzaicinājums piedalīties šādās sanāksmēs.

(58)

Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 šo aktu īpašā rakstura dēļ, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem mērinstrumentiem ir pamatoti.

(59)

Lai ņemtu vērā metroloģijas tehnoloģiju attīstību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem īpašajos mērinstrumentu pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(60)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(61)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu mērinstrumentu pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā, kuri pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 2004/22/EK, bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produktu prasībām. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu varēt piegādāt mērinstrumentus, kuri ir laisti tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(62)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai tirgū pieejamie mērinstrumenti atbilstu prasībām, kas paredz augstu veselības aizsardzības un drošības un citu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, garantējot iekšējā tirgus darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(63)

Pienākumam šo direktīvu transponēt attiecīgu valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, kuri paredz būtiskus grozījumus salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(64)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XIV pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas datumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir noteiktas prasības, kādām mērinstrumentiem jāatbilst, lai tos varētu darīt pieejamus tirgū un/vai nodot ekspluatācijā 3. panta 1. punktā minēto mērīšanas uzdevumu veikšanai.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī direktīva attiecas uz mērinstrumentiem, kuri ir definēti īpašajā mērinstrumentu III līdz XII pielikumā (turpmāk “īpašie mērinstrumentu pielikumi”), proti, uz ūdens skaitītājiem (MI-001), gāzes skaitītājiem un tilpuma korektoriem (MI-002), aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem (MI-003), siltumenerģijas skaitītājiem (MI-004), mērsistēmām nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma mērīšanai, kas nav ūdens (MI-005), automātiskajiem svariem (MI-006), taksometriem (MI-007), materiālajiem mēriem (MI-008), dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem (MI-009) un izplūdes gāzu analizatoriem (MI-010).

2.   Šī ir īpašā direktīva, kurā noteiktas prasības attiecībā uz elektromagnētisko noturību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/30/ES (10) 2. panta 3. punkta nozīmē. Minētās direktīvas prasības attiecībā uz emisiju paliek spēkā.

3. pants

Brīvās izvēles princips

1.   Dalībvalstis var noteikt mērinstrumentu izmantošanu mērījumiem, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, patērētāju aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un godīgu tirdzniecību, ja tās uzskata to par pamatotu.

2.   Ja dalībvalstis neparedz šādu izmantošanu, tās sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm savas rīcības pamatojumu.

4. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“mērinstruments” ir jebkura ierīce vai sistēma, kuras mērfunkcija ir minēta 2. panta 1. punktā;

2)

“kompleksa daļa” ir katram instrumentam atsevišķi paredzētajos pielikumos minēta tehniskā ierīce, kas funkcionē patstāvīgi un ir ietverta mērinstrumentā kopā ar citām kompleksa daļām, kas ir saderīgas ar to, vai kopā ar mērinstrumentu, kas ir saderīgs ar to;

3)

“reglamentēta metroloģiskā kontrole” ir tādu mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu, patērētāju aizsardzību un godīgu tirdzniecību;

4)

“normatīvais dokuments” ir dokuments, kurā ir tehniskās specifikācijas, ko apstiprinājusi Starptautiskā reglamentētās metroloģijas organizācija;

5)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas mērinstrumentu piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

6)

“laist tirgū” nozīmē mērinstrumentu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

7)

“nodošana ekspluatācijā” ir tiešajam lietotājam paredzēta mērinstrumenta pirmreizēja izmantošana tam paredzētajiem nolūkiem;

8)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo mērinstrumentu vai kas ir projektējis vai izgatavojis un laiž minēto mērinstrumentu tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

9)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā un veikt konkrētus uzdevumus;

10)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts mērinstrumentu;

11)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara mērinstrumentu pieejamu tirgū;

12)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

13)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām mērinstrumentam ir jāatbilst;

14)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

15)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

16)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

17)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar mērinstrumentu saistītās pamatprasības, kas noteiktas šajā direktīvā;

18)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;

19)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ mērinstrumentu, kas jau ir bijis pieejams galalietotājam;

20)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka mērinstruments no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

21)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

22)

CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka mērinstruments atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

5. pants

Piemērojamība kompleksa daļām

Ja pamatprasības attiecībā uz kompleksa daļām nosaka katram instrumentam atsevišķi paredzēti pielikumi, šādām kompleksa daļām šo direktīvu piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

Nosakot kompleksa daļu un mērinstrumentu atbilstību prasībām, tos var novērtēt atsevišķi un neatkarīgi vienu no otra.

6. pants

Pamatprasības

Mērinstruments atbilst I pielikumā un attiecīgajā īpašajā mērinstrumentu pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

Ja tas ir vajadzīgs pareizai mērinstrumenta lietošanai, dalībvalstis var paredzēt, ka I pielikuma 9. punktā vai attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos minētā informācija ir jānodrošina galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka tā dalībvalsts, kurā šis mērinstruments tiek darīts pieejams tirgū.

7. pants

Pieejamība tirgū un nodošana ekspluatācijā

1.   Šajā direktīvā minētu iemeslu dēļ dalībvalstis nekavē tādu mērinstrumentu pieejamību tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mērinstrumentus var darīt pieejamus tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām.

3.   Dalībvalsts var pieprasīt, ka mērinstrumentam ir jāatbilst tādiem nodošanas ekspluatācijā noteikumiem, kas izriet no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Šajā gadījumā dalībvalsts izraugās augšējo un apakšējo temperatūras robežu pēc I pielikuma 1. tabulas un var norādīt nosacījumus attiecībā uz mitrumu (mitruma kondensācija ir pieļaujama vai nav), kā arī paredzēto atrašanās vietu (ārpus telpām vai telpās).

4.   Ja mērinstrumentam ir noteiktas vairākas precizitātes klases:

a)

īpašajos mērinstrumentu pielikumos sadaļā “Nodošana ekspluatācijā” var norādīt, kādai jābūt precizitātes klasei konkrētiem pielietojumiem;

b)

pārējos gadījumos dalībvalsts var noteikt, kura no paredzētajām precizitātes klasēm der katram konkrētam pielietojumam, ja tās teritorijā ir atļautas visas precizitātes klases.

Gan a), gan b) apakšpunktā minētajos gadījumos īpašnieks var pēc savas izvēles izmantot augstākas precizitātes klases mērinstrumentu.

5.   Gadatirgos, komercizstādēs, demonstrācijās vai līdzīgos pasākumos dalībvalstis nekavē tādu mērinstrumentu demonstrēšanu, kas neatbilst šai direktīvai, ar noteikumu, ka skaidri saskatāma zīme norāda uz šādu mērinstrumentu neatbilstību un to, ka tos nedrīkst darīt pieejamus tirgū un/vai nodot ekspluatācijā, kamēr nav nodrošināta atbilstība.

2.   NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

8. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot savus mērinstrumentus tirgū un/vai nododot tos ekspluatācijā, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un izgatavoti saskaņā ar pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikumā un īpašajos mērinstrumentu pielikumos.

2.   Ražotāji sagatavo 18. pantā minēto tehnisko dokumentāciju un nodrošina, ka ir veikta 17. pantā minētā attiecīgā atbilstības novērtēšanas procedūra.

Ja ar šo atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka mērinstruments atbilst šīs direktīvas piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā mērinstrumenta projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta mērinstrumenta atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar mērinstrumenta darbību, ražotāji veic tirgū pieejamo mērinstrumentu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus mērinstrumentus un atsauktus mērinstrumentus, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.   Ražotāji nodrošina, lai uz mērinstrumenta, kuru viņi laiduši tirgū, būtu modeļa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja mērinstrumenta izmērs vai raksturs to neļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta mērinstrumentam pievienotajā dokumentā un uz iepakojuma, ja tāds ir, saskaņā ar I pielikuma 9.2. punktu.

6.   Ražotāji uz mērinstrumenta norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, šos datus norāda mērinstrumentam pievienotajā dokumentā un uz iepakojuma, ja tāds ir, saskaņā ar I pielikuma 9.2. punktu. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, ka mērinstrumentiem, kurus viņi ir laiduši tirgū, saskaņā ar I pielikuma 9.3. punktu ir pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija un instrukcijas un informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mērinstrumentu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību šai direktīvai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada mērinstrumenti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

9. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 8. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 8. panta 1. punktā noteiktais pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

a)

10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt mērinstrumenti, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

10. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai prasībām atbilstīgus mērinstrumentus.

2.   Pirms mērinstrumenta laišanas tirgū un/vai nodošanas ekspluatācijā importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 17. pantā. Viņi nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka mērinstrumentam ir CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, ka tam ir pievienota ES atbilstības deklarācijas kopija un vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 8. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments neatbilst I pielikumā un īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, viņš nelaiž mērinstrumentu tirgū vai nenodod ekspluatācijā, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz mērinstrumenta norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, šos datus norāda mērinstrumentam pievienotajā dokumentā un uz iepakojuma, ja tāds ir, saskaņā ar I pielikuma 9.2. punktu. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka mērinstrumentam saskaņā ar I pielikuma 9.3. punktu ir pievienotas instrukcijas un informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par mērinstrumentu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar mērinstrumenta darbību, importētāji veic tirgū pieejamo mērinstrumentu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus mērinstrumentus un atsauktus mērinstrumentus, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mērinstrumentu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Importētāji 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada mērinstrumenti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

11. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot mērinstrumentu pieejamu tirgū un/vai nododot to ekspluatācijā, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms mērinstruments tiek darīts pieejams tirgū un/vai nodots ekspluatācijā, izplatītāji pārliecinās, ka mērinstrumentam ir CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, ka tam ir pievienota ES atbilstības deklarācija, vajadzīgie dokumenti, kā arī instrukcijas un cita I pielikuma 9.3. punktā minētā informācija tās dalībvalsts galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā mērinstruments tiks darīts pieejams tirgū un/vai nodots ekspluatācijā, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 8. panta 5. un 6. punktā un 10. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments neatbilst I pielikumā un īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, viņš nedara mērinstrumentu pieejamu tirgū vai nenodod to ekspluatācijā, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par mērinstrumentu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū vai nodevuši ekspluatācijai, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja mērinstruments rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi mērinstrumentu minētajam nolūkam ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mērinstrumenta atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada mērinstrumenti, kurus viņi ir darījuši pieejamus tirgū.

12. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu mērinstrumentu ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu mērinstrumentu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, viņu šajā direktīvā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 8. pants.

13. pants

Uzņēmēju identifikācija

Uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma norāda šādu informāciju:

a)

visus uzņēmējus, kuri tiem piegādājuši mērinstrumentu;

b)

visus uzņēmējus, kuriem tie piegādājuši mērinstrumentu.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad mērinstruments tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši mērinstrumentu.

3.   NODAĻA

MĒRINSTRUMENTU ATBILSTĪBA

14. pants

Pieņēmums par mērinstrumentu atbilstību

1.   Mērinstrumentus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2.   Mērinstrumentus, kas atbilst normatīvo dokumentu daļām, kuru saraksts ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētās normatīvo dokumentu daļas.

3.   Ražotājs var izvēlēties jebkuru tehnisku risinājumu, kas atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos noteiktajām pamatprasībām. Lai nodrošinātu pieņēmumu par atbilstību, ražotājam turklāt pareizi jāizmanto risinājumi, kas norādīti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai 1. un 2. punktā minētajos normatīvajos dokumentos.

4.   Dalībvalstis uzskata, ka ir veiktas attiecīgās pārbaudes saskaņā ar 18. panta 3. punkta i) apakšpunktu, ja attiecīgā testēšanas programma ir izpildīta saskaņā ar attiecīgajiem 1., 2. un 3. punktā minētajiem dokumentiem un testēšanas rezultāti nodrošina pamatprasību izpildi.

15. pants

Normatīvo dokumentu norāžu publicēšana

Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija attiecīgā gadījumā:

a)

identificē normatīvos dokumentus un saraksta veidā uzskaita to daļas, kas atbilst prasībām, kuras tie ietver un kuras ir izklāstītas I pielikumā un attiecīgajos katram instrumentam atsevišķi paredzētajos pielikumos;

b)

publicē norādes uz normatīvajiem dokumentiem un a) apakšpunktā minēto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

16. pants

Norāžu uz normatīvajiem dokumentiem atsaukšana

1.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka normatīvais dokuments, uz kuru norādes ir publicētas vai ir paredzēts publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pilnībā neatbilst I pielikumā vai attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecīgais normatīvais dokuments attiecas, Komisija pieņem lēmumu:

a)

publicēt, nepublicēt vai publicēt ierobežoti norādes uz attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)

saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai izņemt norādes uz attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 3. punktā.

17. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

Pēc ražotāja izvēles mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām pamatprasībām novērtē pēc vienas no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas minētas attiecīgajā īpašajā mērinstrumentu pielikumā.

Atbilstības novērtēšanas procedūras ir izklāstītas II pielikumā.

Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām veic tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā atrodas paziņotā struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas procedūras, vai citā iestādei pieņemamā valodā.

18. pants

Tehniskā dokumentācija

1.   Tehniskajā dokumentācijā saprotamā veidā izskaidro mērinstrumenta projektu, izgatavošanu un darbību, lai ir iespējams novērtēt tā atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

2.   Tehniskā dokumentācija ir izstrādāta pietiekami sīki, lai tā atbilstu šādām prasībām:

a)

tajā ir metroloģisko raksturlielumu definīcija;

b)

tā nodrošina ražoto mērinstrumentu metroloģisko rādītāju reproducējamību, ja tie ir pareizi noregulēti, izmantojot šim mērķim paredzētos līdzekļus;

c)

tā nodrošina mērinstrumentu integritāti.

3.   Tehniskajā dokumentācijā, ciktāl tas attiecas uz mērinstrumenta un/vai tā tipa novērtējumu un identifikāciju, ir šāda informācija:

a)

vispārīgs mērinstrumenta apraksts;

b)

skiču projekts, rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

c)

ražošanas procedūras, kas nodrošina atbilstīgu produkciju;

d)

vajadzības gadījumā, elektronisko ierīču apraksts kopā ar rasējumiem, diagrammām, loģikas plūsmkartēm un vispārēju informāciju par programmatūru, kas izskaidro to raksturlielumus un darbību;

e)

apraksti un paskaidrojumi, kas vajadzīgi labākai b), c) un d) apakšpunktā minētās informācijas izpratnei, ietverot mērinstrumenta darbību;

f)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu un/vai normatīvo dokumentu saraksts, kuri minēti 14. pantā un uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

g)

ja 14. pantā minētie saskaņotie standarti un/vai normatīvie dokumenti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas pamatprasībām, tostarp citu atbilstīgo tehnisko specifikāciju saraksts;

h)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

i)

vajadzības gadījumā, attiecīgo testu rezultāti, kas apliecina, ka mērinstrumenti un/vai to tips atbilst:

šīs direktīvas prasībām deklarētajos nominālajos darbības apstākļos un paredzētajos vides traucējumos,

noturīguma specifikācijām, kas noteiktas gāzes, ūdens un siltumenerģijas skaitītājiem, kā arī citu šķidrumu, kas nav ūdens, skaitītājiem;

j)

tādu mērinstrumentu ES tipa pārbaudes sertifikāti vai ES projekta pārbaudes sertifikāti, kuru daļas ir identiskas konstrukcijā izmantojamajām.

4.   Ražotājs norāda plombu un marķējumu atrašanās vietas.

5.   Vajadzības gadījumā ražotājs norāda saskarņu un kompleksa daļu savietojamības nosacījumus.

19. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir XIII pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir II pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā mērinstrumentu laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz mērinstrumentu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par mērinstrumenta atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

20. pants

Atbilstības marķējums

Par mērinstrumenta atbilstību šai direktīvai norāda tā CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, kas minēts 21. pantā.

21. pants

CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma vispārējie principi

1.   Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

2.   Metroloģiskais papildmarķējums ir lielais burts “M” un marķējuma piestiprināšanas gada divi pēdējie cipari, kas atrodas taisnstūra iekšpusē. Taisnstūra augstums ir vienāds ar CE zīmes augstumu.

3.   Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā izklāstītos vispārējos principus mutatis mutandis piemēro metroloģiskajam papildmarķējumam.

22. pants

CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma uzlikšanas noteikumi

1.   CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek mērinstrumentam vai iekļauj tā informācijas plāksnītē. Ja tas nav iespējams vai attaisnojams mērinstrumenta īpatnību dēļ, to uzliek pievienotajiem dokumentiem un uz iepakojuma, ja tāds ir.

2.   Ja mērinstrumentā ir vairākas ierīces, kas darbojas kopā, bet nav uzskatāmas par kompleksa daļām, CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumupiestiprina pie mērinstrumenta galvenās ierīces.

3.   CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu uzliek pirms mērinstrumenta laišanas tirgū.

4.   CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu var uzlikt mērinstrumenta ražošanas gaitā, ja tam ir pamatojums.

5.   Metroloģiskais papildmarķējums ir tūlīt aiz CE zīmes.

Aiz CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma ir paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā, kā izklāstīts II pielikumā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

Attiecīgās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir neizdzēšams vai tāds, ko nevar izmainīt, to nesabojājot.

6.   Aiz CE zīmes, metroloģiskā papildmarķējuma un vajadzības gadījumā paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

7.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

4.   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

23. pants

Paziņošana

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Ja dalībvalsts nav pieņēmusi attiecīgus valsts tiesību aktus 3. pantā minēto mērīšanas uzdevumu veikšanai, tai ir tiesības paziņot struktūru, kas veiks atbilstības novērtēšanas uzdevumus saistībā ar konkrētu mērinstrumentu.

24. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 29. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šādai iestādei jābūt spējīgai uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

25. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

26. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

27. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai mērinstrumenta, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu apvienībai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo mērinstrumentu projektēšanā, izgatavošanā, piegādē, uzstādīšanā, izmantošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo mērinstrumentu projektētāji, izgatavotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos mērinstrumentus, kas ir nepieciešami atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus mērinstrumentus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šo mērinstrumentu projektēšanu, izgatavošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, izmantošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Tomēr ar otro daļu netiek izslēgta iespēja atbilstības novērtēšanas nolūkā veikt apmaiņu ar tehnisko informāciju starp ražotāju un attiecīgo struktūru.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti II pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un mērinstrumentu veidiem un kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamības iespēju. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās mērinstrumentu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida produktus.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos izklāstītajām pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un normatīvajiem dokumentiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas II pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes minētās darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

28. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, atsauces uz kuriem publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 27. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

29. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 27. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar II pielikumu.

30. pants

Akreditētas iekšējās struktūras

1.   Lai īstenotu procedūras, kas izklāstītas II pielikuma 2. punktā (A2 modulī) un 5. punktā (C2 modulī), var izmantot akreditētu iekšējo struktūru, lai veiktu atbilstības novērtēšanu uzņēmumam, kura daļa tā ir. Minētā struktūra ir atsevišķa un skaidri nodalīta uzņēmuma daļa, un tā nepiedalās novērtējamo mērinstrumentu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, izmantošanā vai apkopē.

2.   Akreditēta iekšējā struktūra atbilst šādām prasībām:

a)

tā ir akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008;

b)

tās struktūra un darbinieki ir organizatoriski identificējami, un tiem uzņēmumā, kura daļa tie ir, ir izstrādātas pārskatu sniegšanas metodes, kas nodrošina to objektivitāti un pierāda to attiecīgajai valsts akreditācijas struktūrai;

c)

ne struktūra, ne tās darbinieki nav atbildīgi par novērtējamo mērinstrumentu projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, izmantošanu vai apkopi, un tie arī neiesaistās jebkādās darbībās, kas varētu būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei novērtēšanas darbībās;

d)

tā sniedz pakalpojumus tikai un vienīgi uzņēmumam, kura daļa tā ir.

3.   Akreditētu iekšējo struktūru nepaziņo dalībvalstīm vai Komisijai, bet informāciju par tās akreditāciju paziņojošai iestādei pēc tās pieprasījuma sniedz uzņēmums, kura daļa tā ir, vai valsts akreditācijas struktūra.

31. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un mērinstrumentu vai mērinstrumentus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 27. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 27. panta prasībām.

32. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 27. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj informāciju par mērinstrumenta(-u) veidu(-iem), par kuru(-iem) katra struktūra ir paziņota, un attiecīgajā gadījumā mērinstrumentu precizitātes klasi, mērījumu diapazonu, mērīšanas tehnoloģiju un citus mērinstrumenta raksturlielumus, kas ierobežo paziņojumā noteikto jomu. Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo mērinstrumentu vai mērinstrumentiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 31. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 27. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

33. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

34. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 27. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

35. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

36. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar II pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās mērinstrumenta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai mērinstruments atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā un attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos, normatīvajos dokumentos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka kāds mērinstruments vairs neatbilst prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

37. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem.

38. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai paziņošanas nosacījumiem;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem mērinstrumentiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

39. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

40. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares vai starpnozaru paziņoto struktūru grupas vai grupu veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas vai minēto grupu darbā.

5.   NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO MĒRINSTRUMENTU KONTROLE, KURI NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

41. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to mērinstrumentu kontrole, kuri nokļūst Savienības tirgū

Mērinstrumentiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

42. pants

Procedūra darbībām ar mērinstrumentiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka mērinstruments, uz kuru attiecas šī direktīva, apdraud šajā direktīvā paredzētos sabiedrības interešu aizsardzības aspektus, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo mērinstrumentu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka mērinstruments neatbilst šīs direktīvas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem mērinstrumentiem, kurus tas darījis pieejamas tirgū Savienībā.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka mērinstruments tiek darīts pieejams valsts tirgū, lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus prasībām neatbilstīga mērinstrumenta identificēšanai, datus par mērinstrumenta izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

mērinstrumenta neatbilstība šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, kas saistītas ar sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem; vai

b)

trūkumi 14. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai normatīvajos dokumentos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā mērinstrumenta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo mērinstrumentu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, mērinstrumenta izņemšana no tirgus.

43. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 42. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā mērinstrumenta izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un mērinstrumenta neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 42. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

4.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un mērinstrumenta neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem normatīvajos dokumentos, kas minēti 42. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro 16. pantā paredzēto procedūru.

44. pants

Atbilstīgi mērinstrumenti, kas rada apdraudējumu

1.   Ja dalībvalsts pēc 42. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan mērinstruments atbilst šīs direktīvas prasībām, tas apdraud sabiedrības interešu aizsardzības aspektus, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais mērinstruments, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā pienācīgajā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem mērinstrumentiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgā mērinstrumenta identificēšanai, datus par tā izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 3. punktā.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

45. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 42. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme vai metroloģiskais papildmarķējums ir uzlikts, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 22. pantu;

b)

CE zīme vai metroloģiskais papildmarķējums nav uzlikts;

c)

paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 22. pantu, ja minētā struktūra ir iesaistīta ražošanas kontroles posmā, vai tas nav uzlikts;

d)

mērinstrumentam nav pievienota ES atbilstības deklarācija;

e)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

f)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

g)

informācija, kas minēta 8. panta 6. punktā vai 10. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

h)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 8. vai 10. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu mērinstrumentu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

6.   NODAĻA

KOMITEJA UN DELEĢĒTIE AKTI

46. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Mērinstrumentu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs locekļu vairākums.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

47. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi 48. pantam saskaņā ar grozījumiem īpašajos mērinstrumentu pielikumos. Saistībā ar:

a)

maksimālajām pieļaujamām kļūdām (MPK) un precizitātes klasēm;

b)

nominālajiem darbības apstākļiem;

c)

kritiskajām robežnovirzēm;

d)

traucējumiem.

48. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 47. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 18. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 47. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 47. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7.   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmēji pārkāpj to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Šādi noteikumi smagu pārkāpumu gadījumā var paredzēt kriminālsodu.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

50. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis nekavē tādu mērinstrumentu pieejamību tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kuri atbilst Direktīvas 2004/22/EK prasībām un kuri tika laisti tirgū pirms 2016. gada 20. aprīļa.

Sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar Direktīvu 2004/22/EK, ir derīgi saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Direktīvas 2004/22/EK 23. pants paliek spēkā līdz 2016. gada 30. oktobrim.

51. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. panta 5. līdz 22. punkta, 8. līdz 11. panta, 13., 14., 19. un 21. panta, 22. panta 1., 3., 5. un 6. punkta, 23. līdz 45. panta, 49. un 50. panta, kā arī II pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos arī iekļauj paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

52. pants

Atcelšana

Neskarot 50. pantu, Direktīvu 2004/22/EK, kurā grozījumi izdarīti ar tiesību aktu, kas minēts šīs direktīvas XIV pielikuma A daļā, atceļ no 2016. gada 20. aprīļa, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz XIV pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas datumiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XV pielikumā.

53. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 1., 2. un 3. pantu, 4. panta 1. līdz 4. punktu, 5., 6., 7., 15. līdz 18. un 20. pantu, 22. panta 2. un 4. punktu, kā arī I un III līdz XII pielikumu piemēro no 2016. gada 20. aprīļa.

54. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 20. februāra lēmums.

(3)  OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  Skatīt XIV pielikuma A daļu.

(5)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(7)  OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

(8)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(9)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 79. lpp).


I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

Mērinstrumentam jānodrošina augsts metroloģiskās aizsardzības līmenis, lai ieinteresētās personas varētu uzticēties mērījumu rezultātiem; tā projektēšanai un ražošanai jāatbilst augstām kvalitātes prasībām, ņemot vērā mērīšanas tehnoloģiju un mērījumu datu drošumu.

Tālāk ir noteiktas pamatprasības, kādām jāatbilst mērinstrumentiem; vajadzības gadījumā tās papildinātas ar īpašo mērinstrumentu prasībām, kas ietvertas III līdz XII pielikumā, kuros ir sīkāk aplūkoti daži vispārējo prasību aspekti.

Izvēloties risinājumus, kas izriet no šīm pamatprasībām, ir jāņem vērā paredzētais mērinstrumenta izmantošanas veids un tā paredzamās nepareizas izmantošanas iespējas.

DEFINĪCIJAS

Mērāmais lielums

Mērāmais lielums ir konkrēts lielums, kas ir mērījumu objekts.

Ietekmes faktors

Ietekmes faktors ir lielums, kas netiek mērīts, bet kurš var ietekmēt mērījumu rezultātus.

Nominālie darbības apstākļi

Nominālie darbības apstākļi ir mērāmā lieluma un ietekmes faktora vērtības, kas ir mērinstrumenta normālie darba apstākļi.

Pārrāvums

Ietekmes faktors, kura vērtība nepārsniedz attiecīgajā prasībā paredzētās robežas, bet neiekļaujas mērinstrumentam noteiktajos nominālajos darbības apstākļos. Ietekmes faktors ir uzskatāms par traucējumu, ja šo faktoru neņem vērā, nosakot nominālos darbības apstākļus.

Kritiskā robežnovirze

Kritiskā robežnovirze ir vērtība, sasniedzot kuru, mērījumu rezultātu izmaiņas ir uzskatāmas par nevēlamām.

Materiāls mērs

Materiāls mērs ir ierīce, kas paredzēta viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību pastāvīgai reproducēšanai vai aizvietošanai tā lietošanas laikā.

Tiešā tirdzniecība

Tirdzniecības darījums ir uzskatāms par tiešo tirdzniecību, ja:

pamatojoties uz mērījuma rezultātu, tiek noteikta cena un

vismaz viena no darījumā iesaistītajām personām saistībā ar šo mērījumu ir patērētājs vai kāda cita persona, kam nepieciešams līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, un

visas darījumā iesaistītās personas tajā laikā un vietā atzīst mērījuma rezultātu.

Klimatiskie apstākļi

Klimatiskie apstākļi ir apstākļi, kādos drīkst izmantot mērinstrumentus. Ņemot vērā klimatiskās atšķirības starp dalībvalstīm, ir noteikts robežtemperatūru diapazons.

Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums

Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir uzņēmums, kas piegādā elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju vai ūdeni.

PAMATPRASĪBAS

1.   Pieļaujamās kļūdas

1.1.   Nominālajos darbības apstākļos, ja nav traucējumu, mērījumu kļūdas nedrīkst pārsniegt maksimālās pieļaujamās kļūdas (MPK) vērtību, kas noteikta attiecīgajās īpašajās mērinstrumenta prasībās.

Ja īpašajos mērinstrumentu pielikumos nav noteikts citādi, MPK vērtību norāda kā divpusēju novirzi no mērījuma patiesās vērtības.

1.2.   Nominālajos darbības apstākļos, ja novēro traucējumus, mērīšanas veiktspējas prasībai jāatbilst attiecīgajām īpašajām mērinstrumenta prasībām.

Ja mērinstruments ir paredzēts izmantošanai pastāvīgā un nemainīgā noteiktas intensitātes elektromagnētiskajā laukā, pieļaujamie mērījumu rezultāti, kas iegūti, veicot testēšanu modulētas amplitūdas elektromagnētiskajā laukā, nedrīkst pārsniegt MPK vērtību.

1.3.   Ražotājam jānorāda klimatiskie, mehāniskie un elektromagnētiskie apstākļi, kādos paredzēts izmantot mērinstrumentu, kā arī enerģijas avots un citi ietekmes faktori, kas var ietekmēt tās precizitāti, ņemot vērā attiecīgos īpašajos mērinstrumentu pielikumos noteiktās prasības.

1.3.1.   Klimatiskie apstākļi

Ražotājs norāda augšējo un apakšējo temperatūras robežu, izvēloties kādu no 1. tabulā ietvertajiem lielumiem, ja III līdz XII pielikumā nav noteikts citādi, kā arī norāda gaisa mitrumu (kondensācija ir pieļaujama vai nav) un paredzēto mērinstrumenta atrašanās vietu (ārpus telpas vai telpā).

1.   tabula

 

Temperatūras robežas

Augšējā temperatūras robeža

30 °C

40 °C

55 °C

70 °C

Apakšējā temperatūras robeža

5 °C

–10 °C

–25 °C

–40 °C

a)

Mehānisko vidi iedala M1 līdz M3 klasē, kā tas aprakstīts turpmāk.

M1

Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro nenozīmīgu vibrāciju un triecienus, piem., mērinstrumenti, kas piestiprināti pie vieglas balsta konstrukcijas, kura pakļauta nelielām vibrācijām un triecieniem, kas rodas, tuvumā veicot spridzināšanas darbus vai pāļu dzīšanu, aizcērtot durvis u. tml.

M2

Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro lielu vibrāciju un triecienus, kurus, piemēram, izraisa tuvumā esoši mehānismi un garām braucoši transportlīdzekļi vai blakus esoši smagie mehānismi, lentes transportieri u. tml.

M3

Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās ar augstu vai ļoti augstu vibrācijas un triecienu līmeni, piemēram, mērinstrumenti, kas tieši uzstādīti uz mehānismiem, lentes transportieriem u. tml.

b)

sakarā ar mehānisko vidi ir jāņem vērā šādi ietekmes faktori:

vibrācija,

mehāniskie triecieni.

a)

Elektromagnētisko vidi iedala E1, E2 vai E3 klasē, kā tas aprakstīts turpmāk, ja vien attiecīgajos īpašajos mērinstrumentu pielikumos nav noteikts citādi.

E1

Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro tādus elektromagnētiskos traucējumus, kādi parasti novērojami dzīvojamās ēkās, tirdzniecības un vieglās rūpniecības ēkās.

E2

Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro tādus elektromagnētiskos traucējumus, kādi parasti novērojami citās rūpniecības ēkās.

E3

Šai klasei atbilst mērinstrumenti, kas saņem elektroenerģiju no transportlīdzekļa akumulatora. Šiem mērinstrumentiem jāatbilst E2 klases prasībām un turpmāk norādītajām papildprasībām attiecībā uz:

sprieguma pazemināšanos, ko izraisa iekšdedzes dzinēju startera strāvas ķēžu iedarbināšana,

īslaicīgiem slodzes kritumiem, ko novēro, kad atvieno izlādējušos akumulatoru, dzinējam turpinot strādāt.

b)

sakarā ar elektromagnētisko vidi ir jāņem vērā šādi ietekmes faktori:

sprieguma pārtraukumi,

īslaicīgi sprieguma kritumi,

sprieguma pārejas elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās,

elektrostatiskās izlādes,

elektromagnētiskie lauki radiofrekvenču diapazonā,

pārraidāmie radiofrekvenču diapazona elektromagnētiskie lauki elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās,

pārsprieguma viļņi elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās.

1.3.4.   Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā arī šādi ietekmes faktori:

sprieguma svārstības,

tīkla frekvences svārstības,

tīkla frekvences magnētiskie lauki,

visi citi faktori, kas var ievērojami ietekmēt mērinstrumenta precizitāti.

1.4.   Veicot šajā direktīvā paredzētos testus, ievēro šādus noteikumus:

1.4.1.   Pamatnoteikumi, kas jāievēro, veicot testēšanu un nosakot kļūdas

Jāpārbauda katrs būtisks ietekmes faktors, ņemot vērā 1.1. un 1.2. punktā noteiktās pamatprasības. Ja īpašajā mērinstrumentu pielikumā nav noteikts citādi, šīs pamatprasības piemēro, pārbaudot katru atsevišķu ietekmes faktoru un novērtējot tā ietekmes sekas, kamēr pārējie ietekmes faktori paliek samērā nemainīgi un atbilst to etalonvērtībai.

Metroloģiskos testus veic pēc ietekmes faktora iedarbības vai iedarbības laikā, ievērojot to, kurš stāvoklis atbilst normāliem mērinstrumenta darbības apstākļiem, kad parasti iedarbojas ietekmes faktors.

1.4.2.   Gaisa mitrums

a)

Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, kādos paredzēts izmantot mērinstrumentu, var veikt testēšanu mitrumā un nemainīgā temperatūrā (kondensācija nenotiek) vai mitrumā, cikliski mainoties temperatūrai (notiek kondensācija).

b)

Testēšanu mitrumā, cikliski mainoties temperatūrai, veic tad, ja kondensācijai ir būtiska nozīme, vai tad, ja tvaika iekļūšanu veicina elpošana. Apstākļos, kad nenotiek mitruma kondensācija, ir ieteicams veikt testēšanu mitrumā un nemainīgā temperatūrā.

2.   Reproducējamība

Piemērojot to pašu mērāmo lielumu citā vietā, vai ko veic cits lietotājs, visiem citiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, ir jāiegūst tādi secīgo mērījumu rezultāti, kas būtiski neatšķiras viens no otra. Mērījumu rezultātu starpībām jābūt samērojamām ar MPK.

3.   Atkārtojamība

Piemērojot to pašu mērāmo lielumu vienādos mērīšanas apstākļos ir jāiegūst tādi secīgo mērījumu rezultāti, kas būtiski neatšķiras viens no otra. Mērījumu rezultātu starpībām jābūt samērojamām ar MPK.

4.   Izšķiršanas spēja un jutība

Mērinstrumentam jābūt pietiekami jutīgam un izšķiršanas spējas slieksnim jābūt pietiekami zemam paredzamo mērījumu veikšanai.

5.   Mērījumu noturība

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ražotāja aprēķinātajā laikā pietiekamā mērā tam nodrošina metroloģisko raksturlielumu noturīgumu, ja tas ir pareizi uzstādīts un to apkopj un izmanto saskaņā ar ražotāja norādījumiem tam paredzētajos vides apstākļos.

6.   Ticamība

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas pēc iespējas samazina bojājumu ietekmi uz mērījumu precizitāti, ja vien šāds bojājums nav acīmredzams.

7.   Piemērotība

7.1.

Mērinstrumentam nedrīkst būt funkcijas, kas veicina tā negodīgu izmantošanu, un, pēc iespējas, jāsamazina tā nepareizas izmantošanas iespējas aiz pārskatīšanās.

7.2.

Mērinstrumentam jābūt piemērotam paredzētajiem mērķiem, ņemot vērā tā faktiskos darba apstākļus, un nedrīkst izvirzīt nepamatoti augstas prasības lietotājam, lai iegūtu pareizus mērījumu rezultātus.

7.3.

Sabiedrisko pakalpojumu mērinstrumentu kļūdas nedrīkst pārmērīgi nosvērties vienā pusē, ja plūsma vai strāva atrodas ārpus ierastā diapazona.

7.4.

Ja mērinstruments ir paredzēts tāda mērāmā lieluma mērījumiem, kas laika gaitā paliek nemainīgs, mērinstrumentam jābūt nejūtīgam pret nelielām mērāmā lieluma svārstībām vai tam attiecīgi uz tām jāreaģē.

7.5.

Mērinstrumentam jābūt izturīgam un izgatavotam no materiāliem, kas ir piemēroti apstākļiem, kādos to paredzēts izmantot.

7.6.

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ļauj kontrolēt mērījumu norisi pēc mērinstrumenta laišanas tirgū un nodošanas ekspluatācijā. Vajadzības gadījumā mērinstrumentu aprīko ar īpašu iekārtu vai programmatūru šādas kontroles veikšanai. Lietošanas pamācībā jābūt testēšanas procedūras aprakstam.

Ja mērinstruments ir aprīkots ar papildus programmatūru, kas bez mērījumu veikšanas tam nodrošina vēl citas funkcijas, programmatūrai, kas nosaka metroloģiskos raksturlielumus, jābūt viegli identificējamai un tā nedrīkst būt pārāk atkarīga no papildu programmatūras.

8.   Aizsardzība pret bojājumiem

8.1.

Mērinstrumenta metroloģiskos raksturlielumus nedrīkst pārmērīgi ietekmēt citas ierīces pieslēgšana vai pieslēgtās ierīces īpatnības, kā arī jebkura attāla ierīce, kas ir savienota ar mērinstrumentu.

8.2.

Ja aparatūras sastāvdaļa būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, tās konstrukcijai jābūt aizsargātai. Drošuma pasākumiem jāgarantē, ka jebkura neatļauta iejaukšanās tiks pamanīta.

8.3.

Programmatūru, kas būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, attiecīgi marķē, un tai jābūt aizsargātai.

Mērinstrumenta programmatūrai jābūt viegli identificējamai.

Neatļautas iejaukšanās pierādījumiem jābūt pieejamiem pietiekami ilgi.

8.4.

Mērījumu dati, programmatūra, kas būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, un uzglabājamie vai pārraidāmie metroloģiski svarīgie parametri ir attiecīgi jāaizsargā pret netīšu vai tīšu iejaukšanos.

8.5.

Sabiedrisko pakalpojumu mērinstrumentu rādījumi, kas apliecina kopējo piegādāto daudzumu, vai rādījumi, pēc kuriem var noteikt kopējo piegādāto daudzumu un kas pilnībā vai daļēji kalpo kā maksājuma pamatojums, nedrīkst būt atiestatāmi.

9.   Uz mērinstrumenta norādāmā un mērinstrumentam pievienojamā informācija

9.1.

Uz mērinstrumenta ir jābūt šādām zīmēm:

a)

ražotāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme;

b)

dati par tā precizitāti;

un vajadzības gadījumā:

c)

informācija par izmantošanas apstākļiem;

d)

mērījumu intensitāte;

e)

mērījumu diapazons;

f)

identifikācijas marķējums;

g)

ES tipa pārbaudes sertifikāta vai ES projekta pārbaudes sertifikāta numurs;

h)

informācija par to, vai papildu ierīces, kas nodrošina metroloģiskos rezultātus, atbilst šīs direktīvas noteikumiem par reglamentēto metroloģisko kontroli.

9.2.

Ja mērinstrumenta izmēri ir pārāk mazi vai tas ir pārāk jutīgs, lai uz tā norādītu vajadzīgo informāciju, attiecīgajam marķējumam jābūt uz iepakojuma, ja tāds ir, vai šīs direktīvas noteikumos paredzētajos pavaddokumentos.

9.3.

Mērinstrumentam obligāti jāpievieno informācija par tā darbību, ja vien mērinstruments nav tik vienkāršs, ka šāda informācija ir lieka. Informācijai jābūt viegli saprotamai, un vajadzības gadījumā tajā jānorāda:

a)

nominālie darbības apstākļi;

b)

mehāniskās un elektromagnētiskās vides klases;

c)

augšējā un apakšējā temperatūras robeža, kondensācija ir vai nav iespējama, atrašanās vieta (ārpus telpas vai telpā);

d)

uzstādīšanas, apkopes, remontdarbu veikšanas, pieļaujamās regulēšanas norādījumi;

e)

norādījumi par pareizu darbību un īpašie izmantošanas apstākļi;

f)

saskarņu, kompleksu daļu vai mērinstrumentu savietojamības nosacījumi.

9.4.

Ja vienkopus vai sabiedrisko pakalpojumu mērījumiem vienlaikus izmanto vairākus vienādus mērinstrumentus, katram no tiem nav obligāti jānodrošina atsevišķa lietošanas pamācība.

9.5.

Ja īpašajā mērinstrumentu pielikumā nav noteikts citādi, skalas iedaļas vērtībai, mērot kādu lielumu, jābūt vienādai ar 1×10n, 2 ×10n vai 5 ×10n, kur n ir vesels skaitlis vai nulle. Mērvienību vai tās simbolu norāda blakus skaitliskajai vērtībai.

9.6.

Materiālajam mēram norāda nominālvērtību vai skalu kopā ar izmantoto mērvienību.

9.7.

Izmantotajām mērvienībām un to simboliem jābūt saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem par mērvienībām un to simboliem.

9.8.

Visiem marķējumiem un uzrakstiem, kas paredzēti saskaņā ar kādu prasību, jābūt skaidriem, neizdzēšamiem, nepārprotamiem un nenomaināmiem.

10.   Mērinstrumentu rādījumi

10.1.

Mērījumu rezultātus nolasa no indikatora vai papīra izdrukas.

10.2.

Mērinstrumentu rādījumiem jābūt skaidriem un nepārprotamiem, tiem jāpievieno atzīmes un uzraksti, kas vajadzīgi, lai lietotājam paskaidrotu rezultātu nozīmi. Normālos izmantošanas apstākļos ir jānodrošina viegla rādījumu nolasīšana. Ir atļauti papildu rādījumi, ar nosacījumu, ka tos nevar sajaukt ar metroloģiski kontrolētajiem rādījumiem.

10.3.

Ja rādījumi ir izdrukas veidā, šādai izdrukai jābūt viegli lasāmai un neizdzēšamai.

10.4.

Mērinstrumentam, ko izmanto tiešās tirdzniecības darījumos, jābūt projektētam tā, lai pēc tā pareizas uzstādīšanas mērījumu rezultāti būtu pieejami abām darījuma pusēm. Ja tam ir būtiska nozīme tiešās tirdzniecības gadījumā, uz visām kvītīm, ko patērētājiem izsniedz palīgierīce, kas neatbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, jābūt attiecīgai ierobežojošai norādei.

10.5.

Neatkarīgi no tā, vai sabiedrisko pakalpojumu mērinstrumenta rādījumus var nolasīt no attāluma vai nevar, tam jebkurā gadījumā jābūt aprīkotam ar metroloģiski kontrolētu indikatoru, kas ir pieejams patērētājam bez palīglīdzekļu izmantošanas. Mērījumu rezultāts, ko nolasa no šāda indikatora, kalpo par pamatu maksas noteikšanai.

11.   Datu turpmākā apstrāde pirms tirdzniecības darījuma noslēgšanas

11.1.

Mērinstrumentam, kas nav sabiedrisko pakalpojumu mērinstruments, ilgstoši jāuzglabā mērījumu rezultātu ieraksti kopā ar informāciju par konkrēto darījumu, uz kuru tie attiecas, ja:

a)

šo mērījumu nav iespējams atkārtot; un

b)

mērinstrumentu parasti paredzēts izmantot, klāt neesot vienai no darījuma pusēm.

11.2.

Turklāt mērījuma pabeigšanas brīdī pēc pieprasījuma jābūt pieejamam paliekošam pierādījumam, kas apliecina mērījumu rezultātu, un datiem par to, ka tas attiecas un konkrētu darījumu.

12.   Atbilstības novērtēšana

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ļauj viegli novērtēt tā atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.


II PIELIKUMS

A MODULIS.   IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

1.   Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un vienīgi uz savu atbildību paziņo, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā 18. pantā norādīto tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

4.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu, kas noteikti šajā direktīvā, katram atsevišķam mērinstrumentam, kas atbilst šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumentu, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

A2 MODULIS.   IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE UN UZRAUDZĪTAS MĒRINSTRUMENTU PĀRBAUDES PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM

1.   Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzītas mērinstrumentu pārbaudes pēc nejauši izvēlētiem intervāliem ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3., 4. un 5. punktā paredzētos pienākumus un nodrošina un vienīgi uz savu atbildību paziņo, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā 18. pantā norādīto tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.   Mērinstrumenta pārbaudes

Pēc ražotāja izvēles vai nu akreditēta iekšējā struktūra, vai arī ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra pēc šīs struktūras noteiktiem nejauši izvēlētiem intervāliem veic mērinstrumenta pārbaudes vai nodrošina to veikšanu, lai pārliecinātos par mērinstrumenta iekšējo pārbaužu kvalitāti, ņemot vērā arī mērinstrumentu tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomu. Pārbauda atbilstīgus gala produktu paraugus, kurus paziņotā struktūra ir paņēmusi ražošanas vietā pirms laišanas tirgū, kā arī veic attiecīgus testus, kas norādīti attiecīgajās saskaņotā standarta daļās un/vai normatīvajos dokumentos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ja nav atbilstīga saskaņota standarta vai normatīva dokumenta, attiecīgā akreditētā iekšējā struktūra vai paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Ja atbilstīgs mērinstrumentu skaits šajos paraugos neatbilst pieņemamam kvalitātes līmenim, akreditēta iekšējā struktūra vai paziņotā struktūra veic atbilstīgus pasākumus.

Ja pārbaudes veic paziņotā struktūra, ražotājs uz šīs paziņotās struktūras atbildību ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

5.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, katram mērinstrumentam, kas atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumentu, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

6.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 5. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

B MODULIS.   ES TIPA PĀRBAUDE

1.

ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda mērinstrumenta tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apliecina, ka attiecīgā mērinstrumenta tehniskais projekts atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.

ES tipa pārbaudi var veikt kādā no turpmāk norādītajiem veidiem:

a)

pārbauda pilnīgi pabeigtu mērinstrumentu, kas ir tipisks paredzamās produkcijas paraugs (produkcijas tips);

b)

novērtē instrumenta atbilstību tehniskajam projektam, izmantojot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, kā arī pārbauda vienu vai vairākas būtiskas produkta, kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs, detaļas (produkcijas tipa un projekta tipa kombināciju);

c)

novērtē instrumenta atbilstību tehniskajam projektam, pārbaudot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus bez paša parauga pārbaudes (projekta tips).

Paziņotā struktūra lemj par tās atbilstīgo veidu un vajadzīgajiem paraugiem.

3.

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

tehnisko dokumentāciju, kā minēts 18. pantā. Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver aparāta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

Pieteikumā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

d)

tipiski paredzamās produkcijas paraugi. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu;

e)

apstiprinoši pierādījumi par tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos apstiprinošajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti un/vai normatīvie dokumenti. Apstiprinošajos pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādu testu rezultātus, kurus saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja uzdevumā un uz viņa atbildību.

4.

Paziņotā struktūra:

 

attiecībā uz mērinstrumentiem:

4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai novērtētu mērinstrumenta tehniskā projekta atbilstību;

 

attiecībā uz paraugu(-iem):

4.2.

pārliecinās, ka paraugs(-i) ir izgatavots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem un/vai normatīvajiem dokumentiem, kā arī elementus, kas izstrādāti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

4.3.

veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos un normatīvajos dokumentos paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;

4.4.

veic attiecīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai normatīvajos dokumentos paredzētie risinājumi, ražotāja izvēlētie risinājumi piemērot citas attiecīgas tehniskās specifikācijas atbilst attiecīgajām šīs direktīvas pamatprasībām;

4.5.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testi.

 

attiecībā uz citām mērinstrumenta daļām:

4.6.

paziņotā struktūra pārbauda tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai novērtētu citu mērinstrumenta daļu tehniskā projekta atbilstību;

5.

Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

6.

Ja tips atbilst šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus. ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto mērinstrumentu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā. Lai būtu iespējams novērtēt izgatavoto mērinstrumentu atbilstību pārbaudītajam tipam attiecībā uz metroloģisko rādījumu reproducējamību, ja tie ir pareizi noregulēti, pielietojot atbilstīgus līdzekļus, jo īpaši norāda šādu informāciju:

mērinstrumenta tipa metroloģiskos raksturlielumus,

pasākumus, kas vajadzīgi mērinstrumentu integritātes nodrošināšanai (plombēšana, programmatūras identifikācija u. tml.),

informāciju par citām sastāvdaļām, kas vajadzīgas, lai identificētu mērinstrumentus un pārbaudītu to ārējā izskata atbilstību tipam,

vajadzības gadījumā jebkuru konkrētu informācija, kas nepieciešama izgatavoto mērinstrumentu raksturlielumu pārbaudei,

ja tā ir kompleksa daļa, visu vajadzīgo informāciju, kas ļauj pārliecināties par tā savietojamību ar citām kompleksa daļām vai mērinstrumentiem.

ES tipa pārbaudes sertifikāts ir derīgs desmit gadus no tā izsniegšanas dienas, un šo termiņu var vairākkārt pagarināt par desmit gadiem katru reizi.

Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.

Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu izmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

8.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa pārmaiņām, kas var ietekmēt mērinstrumentu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

9.

Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz tās paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.

Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

10.

Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamas valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

11.

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 8. un 10. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

C MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOTA AR IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo, ka attiecīgais mērinstruments atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

3.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, katram mērinstrumentam, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

3.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

4.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 3. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

C2 MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI UN UZRAUDZĪTĀM MĒRINSTRUMENTU PĀRBAUDĒM PĒC NEJAUŠI IZVĒLĒTIEM INTERVĀLIEM

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām mērinstrumentu pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā norādītos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgais mērinstruments atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Mērinstrumenta pārbaudes

Pēc ražotāja izvēles vai nu akreditēta iekšējā struktūra, vai arī ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra pēc šīs struktūras noteiktiem nejauši izvēlētiem intervāliem veic mērinstrumenta pārbaudes vai nodrošina to veikšanu, lai pārliecinātos par mērinstrumenta iekšējo pārbaužu kvalitāti, ņemot vērā arī mērinstrumentu tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomu. Pārbauda atbilstīgus gala produktu paraugus, kurus akreditētā iekšējā struktūra vai paziņotā struktūra ir paņēmusi ražošanas vietā pirms laišanas tirgū, kā arī veic attiecīgus testus, kas norādīti attiecīgajās saskaņotā standarta daļās un/vai normatīvajos dokumentos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Ja paraugs neatbilst pieņemamam kvalitātes līmenim, akreditētā iekšējā struktūra vai paziņotā struktūra veic atbilstīgus pasākumus.

Piemērojamās paraugu ņemšanas procedūras nolūks ir noteikt, vai konkrētais mērinstrumenta ražošanas process notiek pieņemamās robežās, lai tādējādi nodrošinātu mērinstrumenta atbilstību.

Ja pārbaudes veic paziņotā struktūra, ražotājs uz šīs paziņotās struktūras atbildību ražošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

4.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

4.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, katram atsevišķam mērinstrumentam, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

D MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo mērinstrumentu ražošanai, galīgajai produkta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un viņš ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju par mērinstrumenta paredzēto kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka mērinstrumenti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un tām šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produkta kvalitāti;

b)

attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus, kā arī izmantojamās sistemātiskās darbības;

c)

pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

d)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

e)

līdzekļus nepieciešamās produkta kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvai darbībai.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās mērinstrumenta jomas un produkta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās.

Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

5.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju,

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

D1 MODULIS.   RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1.   Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 4. un 7. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā 18. pantā norādīto tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

3.   Ražotājs tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

4.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo mērinstrumentu ražošanai, galīgajai produkta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un viņš ir pakļauts 6. punktā noteiktajai uzraudzībai.

5.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

5.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju par mērinstrumenta paredzēto kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

5.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produkta kvalitāti;

b)

attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus, kā arī izmantojamās sistemātiskās darbības;

c)

pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

d)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

e)

līdzekļus nepieciešamās produkta kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvai darbībai.

5.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās mērinstrumenta jomas un produkta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās.

Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

5.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

5.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 5.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

6.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

6.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

6.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

6.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

6.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

7.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

7.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 5.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

7.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

8.   Ražotājs 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

5.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 5.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 5.5., 6.3. un 6.4. punktos.

9.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

10.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 3., 5.1., 5.5., 7. un 8. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

E MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ MĒRINSTRUMENTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz mērinstrumenta kvalitātes nodrošināšanu, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu produktu galīgajai pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un viņš ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju par mērinstrumenta paredzēto kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka mērinstrumenti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produktu kvalitāti;

b)

pārbaudes un testus, kas tiks veikti pēc ražošanas;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

d)

līdzekļus kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzībai.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās mērinstrumenta jomas un produkta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās.

Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē paredzētās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā var veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

5.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra produkta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

E1 MODULIS.   MĒRINSTRUMENTA GALĪGĀS INSPEKCIJAS UN TESTĒŠANAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1.   Mērinstrumenta galīgās inspekcijas un testēšanas kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 4. un 7. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā 18. pantā norādīto tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

3.   Ražotājs tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

4.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo produktu galīgajai inspicēšanai un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un viņš ir pakļauts 6. punktā noteiktajai uzraudzībai.

5.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

5.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju par mērinstrumenta paredzēto kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

5.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produkta kvalitāti;

b)

pārbaudes un testus, kas tiks veikti pēc ražošanas;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

d)

līdzekļus kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzībai.

5.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās mērinstrumenta jomas un produkta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās.

Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

5.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

5.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 5.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

6.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

6.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

6.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

6.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

6.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

7.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

7.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 5.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

7.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

8.   Ražotājs 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

5.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 5.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 5.5., 6.3. un 6.4. punktā.

9.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

10.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3., 5.1., 5.5., 7. un 8. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir paredzēti pilnvarā.

F MODULIS.   ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar ko ražotājs izpilda 2., 5.1. un 6. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti, uz kuriem attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vajadzīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai verificētu mērinstrumentu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

Pārbaudes un testus, kas ļauj verificēt mērinstrumentu atbilstību minētajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic vai nu katram mērinstrumentam, kā norādīts 4. punktā, vai mērinstrumentus pārbauda un testē statistiski, kā norādīts 5. punktā.

4.   Atbilstības verificēšana, pakļaujot katru mērinstrumentu pārbaudēm un testiem.

4.1.

Katru atsevišķu mērinstrumentu pārbauda un tam veic atbilstīgos testus, kas noteikti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os) un/vai normatīvajos dokumentos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

Ja nav saskaņota standarta vai normatīva dokumenta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru ikvienam apstiprinātajam mērinstrumentam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

5.   Atbilstības statistiskā verificēšana.

5.1.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavotās partijas vienveidīgumu, viņš nodrošina to, ka verificēšanai paredzētā mērinstrumentu partija ir vienveidīga.

5.2.

No katras partijas ņem izlases paraugus saskaņā ar 5.3. punktā minētajām prasībām. Visus mērinstrumentu izlases paraugus pārbauda atsevišķi un veic atbilstīgos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os) un/vai normatīvajos dokumentos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti atbilstīgajās tehniskajās specifikācijās, kuri ļauj pārliecināties par to atbilstību tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām, un pieņemt lēmumu par šīs partijas akceptēšanu vai izbrāķēšanu. Ja nav saskaņota standarta vai normatīva dokumenta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

5.3.

Statistiskās procedūras gaitā ir jāievēro turpmāk minētās prasības.

Statistiskā kontrole pamatojas uz raksturīgām pazīmēm. Paraugu ņemšanas sistēma nodrošina:

a)

kvalitātes līmeni, kas atbilst 95 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstīgo mērinstrumentu īpatsvars ir mazāks nekā 1 %;

b)

kvalitātes robežlīmeni, kas atbilst 5 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstīgo mērinstrumentu īpatsvars ir mazāks nekā 7 %.

5.4.

Ja mērinstrumentu partija ir akceptēta, visi šīs partijas mērinstrumenti tiek uzskatīti par akceptētiem, izņemot tos izlases paraugu mērinstrumentus, kuri ir izbrāķēti testos.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru ikvienam apstiprinātajam mērinstrumentam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

5.5.

Ja partiju izbrāķē, paziņotā struktūra veic attiecīgos pasākumus, lai nepieļautu šīs partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, paziņotā struktūra var apturēt statistisko verifikāciju un veic attiecīgos pasākumus.

6.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

6.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 3. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

6.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt, ražotājs uz tās atbildību mērinstrumentiem var piestiprināt arī paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

7.   Ja ir panākta vienošanās ar paziņoto struktūru, ražotājs var piestiprināt mērinstrumentiem paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā, tai uzņemoties par to atbildību.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt ražotāja pienākumus, kas paredzēti 2. un 5.1. punktā.

F1 MODULIS.   ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar ko ražotājs izpilda 2., 3., 6.1. un 7. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti, uz kuriem attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā 18. pantā norādīto tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vajadzīgās pārbaudes un testus, lai verificētu mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, vai nodrošina to veikšanu.

Pārbaudes un testus, kas ļauj verificēt mērinstrumentu atbilstību prasībām, pēc ražotāja izvēles veic vai nu katram mērinstrumentam, kā norādīts 5. punktā, vai mērinstrumentus pārbauda un testē statistiski, kā norādīts 6. punktā.

5.   Atbilstības verificēšana, pakļaujot katru mērinstrumentu pārbaudēm un testiem.

5.1.

Atsevišķi pārbauda katru mērinstrumentu un veic atbilstīgos testus, kas norādīti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai normatīvajos dokumentos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ja nav saskaņota standarta vai normatīva dokumenta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

5.2.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru ikvienam apstiprinātajam mērinstrumentam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

6.   Atbilstības statistiskā verificēšana

6.1.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu katras ražošanas gaitā izgatavotās partijas vienveidīgumu, viņš nodrošina to, ka verificēšanai paredzētā mērinstrumentu partija ir vienveidīga.

6.2.

No katras partijas ņem izlases paraugus saskaņā ar 6.4. punktā minētajām prasībām.

6.3.

Katru mērinstrumenta izlases paraugu pārbauda atsevišķi, kā arī veic attiecīgus testus, kas norādīti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai normatīvajos dokumentos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās atbilstīgajās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu mērinstrumentu atbilstību šīs direktīvas piemērojamajām prasībām, un lai pieņemtu lēmumu par šīs partijas akceptēšanu vai izbrāķēšanu. Ja nav saskaņota standarta vai normatīva dokumenta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

6.4.

Statistiskās procedūras gaitā ir jāievēro šādas prasības:

Statistiskā kontrole pamatojas uz raksturīgām pazīmēm. Paraugu ņemšanas sistēmai ir jānodrošina:

a)

kvalitātes līmenis, kas atbilst 95 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstīgo mērinstrumentu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 1 %;

b)

kvalitātes robežlīmenis, kas atbilst 5 % atbilsmes varbūtībai, neatbilstīgo mērinstrumentu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 7 %.

6.5.

Ja mērinstrumentu partija ir akceptēta, visi šīs partijas mērinstrumenti tiek uzskatīti par akceptētiem, izņemot tos izlases paraugu mērinstrumentus, kuri ir izbrāķēti testos.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru ikvienam apstiprinātajam mērinstrumentam vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

Ja partiju izbrāķē, paziņotā struktūra veic attiecīgos pasākumus, lai nepieļautu šīs partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, paziņotā struktūra var apturēt statistisko verifikāciju un veic attiecīgos pasākumus.

7.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

7.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

7.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

Ja 5. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt, ražotājs uz tās atbildību mērinstrumentiem var piestiprināt arī paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

8.   Ja ir panākta vienošanās ar paziņoto struktūru, ražotājs var piestiprināt mērinstrumentiem paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā, tai uzņemoties par to atbildību.

9.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt ražotāja saistības, kas noteiktas 2. punkta pirmajā daļā, 3. un 6.1. punktā.

G MODULIS.   ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība, kas pamatojas uz vienības verificēšanu ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar ko ražotājs izpilda 2., 3. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgais mērinstruments, uz kuru attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā 18. pantā norādīto tehnisko dokumentāciju, un dara to pieejamu 4. punktā minētajai paziņotai struktūrai. Dokumentācija dara iespējamu mērinstrumenta atbilstības attiecīgajām prasībām novērtēšanu un ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību.

Ražotājs tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vajadzīgās pārbaudes un testus, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai normatīvajos dokumentos vai līdzvērtīgus testus, kas izstrādāti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām, lai verificētu mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, vai nodrošina to veikšanu. Ja nav saskaņota standarta vai normatīva dokumenta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru katriem apstiprinātajiem mērinstrumentiem vai uz savu atbildību nodrošina tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

5.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram mērinstrumentam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumentu, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno mērinstrumentam.

6.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 2. un 5. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

H MODULIS.   ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VISAPTVEROŠU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktās saistības, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo mērinstrumentu projektēšanai, izgatavošanai, galīgajai produkta inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, kā arī ražotājs ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

tehnisko dokumentāciju, kā aprakstīts 18. pantā, vienam modelim no katras ražošanai paredzētā mērinstrumenta kategorijas. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver mērinstrumenta projektēšanu, izgatavošanu un darbību;

c)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju; un

d)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz konstrukciju un produkta kvalitāti;

b)

konstrukcijas tehniskās specifikācijas, tostarp standartus, kas tiks piemēroti, un, ja netiks pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti un/vai normatīvie dokumenti, izmantojamie paņēmieni, ar kādiem tiks nodrošināta mērinstrumentu atbilstība šīs direktīvas pamatprasībām, piemērojot citas attiecīgās tehniskās specifikācijas;

c)

konstrukcijas kontroles un konstrukcijas pārbaudes metodes, procesus un sistemātiskas darbības, kuras tiks izmantotas, izstrādājot attiecīgās mērinstrumentu kategorijas mērinstrumentus;

d)

attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus, kā arī izmantojamās sistemātiskās darbības;

e)

pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

f)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

g)

līdzekļus, kā uzraudzīt to, lai tiktu nodrošināta produkta atbilstīga konstrukcija un pienācīga kvalitāte, kā arī to, lai efektīvi darbotos kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgās produktu jomas un ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās.

Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta b) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt mērinstrumenta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātus, kā to paredz sistēma projektēšanas kvalitātes nodrošināšanai;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju, kā to paredz sistēma ražošanas kvalitātes nodrošināšanai.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

5.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 5.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

3.1. punktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

c)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

d)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

H1 MODULIS.   ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VISAPTVEROŠU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU UN PROJEKTA PĀRBAUDI

1.   Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu un projekta pārbaudi ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 6. punktā noteiktās saistības, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgie mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo mērinstrumentu projektēšanai, izgatavošanai, galīgajai produkta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, kā arī ražotājs ir pakļauts 5. punktā noteiktajai uzraudzībai.

Mērinstrumenta tehniskā projekta atbilstību pārbauda saskaņā ar 4. punktu.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

visu atbilstīgo informāciju par mērinstrumenta paredzēto kategoriju;

c)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

d)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka mērinstrumenti atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz konstrukciju un produkta kvalitāti;

b)

konstrukcijas tehniskās specifikācijas, tostarp standartus, kas tiks piemēroti, un, ja netiks pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti un/vai normatīvie dokumenti, izmantojamie paņēmieni, ar kādiem tiks nodrošināta mērinstrumentu atbilstība šīs direktīvas pamatprasībām, kas uz tiem attiecas, piemērojot citas attiecīgās tehniskās specifikācijas;

c)

konstrukcijas kontroles un konstrukcijas verifikācijas metodes, procesus un sistemātiskas darbības, kuras tiks izmantotas, izstrādājot attiecīgās mērinstrumentu kategorijas mērinstrumentus;

d)

attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus, kā arī izmantojamās sistemātiskās darbības;

e)

pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, un biežums, kādā tos veic;

f)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

g)

līdzekļus, kā uzraudzīt to, lai tiktu nodrošināta atbilstīga konstrukcija un produkta pienācīga kvalitāte, kā arī to, lai efektīvi darbotos kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze kā vērtētājam attiecīgajā instrumenta un tehnoloģijas jomā un zināšanas par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās.

Lēmumu paziņo ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.6.

Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

4.   Projekta pārbaude

4.1.

Ražotājs iesniedz projekta pārbaudes pieteikumu 3.1. punktā minētajai paziņotajai struktūrai.

4.2.

Pieteikumam jānodrošina mērinstrumenta projekta, izgatavošanas un darbības izpratne un jārada iespēja novērtēt tā atbilstību šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

tehnisko dokumentāciju, kā minēts 18. pantā. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mērinstrumenta atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tajā norāda informāciju par mērinstrumenta projektēšanu un darbību, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai;

d)

apstiprinošus pierādījumus par tehniskā projekta atbilstību. Šajos apstiprinošajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti un/vai normatīvie dokumenti, un vajadzības gadījumā tajos iekļauj testu rezultātus, kurus saskaņā ar citām atbilstīgajām tehniskajām specifikācijām ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja uzdevumā un uz viņa atbildību.

4.3.

Paziņotā struktūra izskata pieteikumu un izsniedz ražotājam ES projekta pārbaudes sertifikātu, ja projekts atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz mērinstrumentu attiecas. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā projekta identifikācijai nepieciešamos datus. Minētajam sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Minētajā sertifikātā un tā pielikumos ir visa informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu izgatavoto mērinstrumentu atbilstību pārbaudītajam projektam un veikt pārbaudi lietošanas laikā. Lai būtu iespējams novērtēt izgatavoto mērinstrumentu atbilstību pārbaudītajam projektam attiecībā uz to metroloģisko rādījumu reproducējamību, ja tie ir pienācīgi noregulēti, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, cita starpā norāda šādu informāciju:

a)

mērinstrumenta projekta metroloģiskos raksturlielumus;

b)

pasākumus, kas vajadzīgi mērinstrumentu integritātes nodrošināšanai (plombēšana, programmatūras identifikācija);

c)

informāciju par citām sastāvdaļām, kas vajadzīgas, lai identificētu mērinstrumentus un pārbaudītu to ārējā izskata atbilstību projektam;

d)

vajadzības gadījumā jebkuru konkrētu informāciju, kas nepieciešama izgatavoto mērinstrumentu raksturlielumu pārbaudei;

e)

ja tā ir kompleksa daļa, visu vajadzīgo informāciju, kas ļauj pārliecināties par tā savietojamību ar citām kompleksa daļām vai mērinstrumentiem.

Paziņotā struktūra šajā sakarā sagatavo novērtējuma ziņojumu, kam jābūt pieejamam izraudzītājai dalībvalstij. Neskarot 27. panta 10. punktu, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

Sertifikāts ir derīgs desmit gadus no tā izsniegšanas dienas, un šo termiņu var vairākkārt pagarināt par desmit gadiem katru reizi.

Ja projekts neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES projekta pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

4.4.

Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu izmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais projekts varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas izsniegusi ES projekta pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā projekta izmaiņām, kas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums no paziņotās struktūras, kas izdevusi attiecīgo ES projekta pārbaudes sertifikātu, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

4.5.

Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem ES projekta pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz tās paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES projekta pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas.

Paziņotā struktūra glabā ES projekta pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

4.6.

Ražotājs glabā ES projekta pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamas valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū.

5.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

5.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

5.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju projektēšanas, ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

datus par kvalitāti, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātus, kā to paredz sistēma projektēšanas kvalitātes nodrošināšanai;

c)

datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml., kā to paredz sistēma ražošanas kvalitātes nodrošināšanai.

5.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

5.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testēšanas ziņojumu.

6.   Atbilstības marķējums un ES atbilstības deklarācija

6.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi, metroloģisko papildmarķējumu, kā paredzēts šajā direktīvā, un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam mērinstrumentam, kurš atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

6.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra mērinstrumenta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē mērinstrumenta modeli, kuram tā sagatavota, kā arī norāda projekta pārbaudes sertifikāta numuru.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pievieno katram mērinstrumentam, ko laiž tirgū. Ja vienam lietotājam piegādā lielu skaitu mērinstrumentu, šo prasību tomēr var attiecināt uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu kopumā, nevis uz katru atsevišķu mērinstrumentu.

7.   Ražotājs 10 gadus pēc mērinstrumenta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 5.3. un 5.4. punktā.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 4.1. un 4.2. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 3.1., 3.5., 4.4., 4.6., 6. un 7. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


III PIELIKUMS

ŪDENS SKAITĪTĀJI (MI-001)

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz ūdens skaitītājiem, kuri paredzēti tīra aukstā vai siltā ūdens tilpuma mērījumiem, to izmantojot privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

DEFINĪCIJAS

Ūdens skaitītājs

Mērinstruments, kas paredzēts ūdens tilpuma mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem, tam plūstot caur mērpārveidotāju mērījumu režīmā.

Minimālais caurplūdums (Q1)

Minimālais caurplūdums, kas nodrošina ūdens skaitītāja rādījumus saskaņā ar prasībām attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kļūdu (MPK).

Pārejas caurplūdums (Q2)

Pārejas caurplūdums ir caurplūduma lielums, ko novēro starp pastāvīgo un minimālo caurplūdumu un kas sadala caurplūduma diapazonu divās zonās – augšējā zonā un apakšējā zonā. Katrai zonai ir sava MPK.

Pastāvīgais caurplūdums (Q3)

Maksimālais caurplūdums, pie kura ūdens skaitītājs darbojas apmierinoši normālos lietošanas apstākļos, t. i., nemainīgos vai mainīgos caurplūdes apstākļos.

Pārslodzes caurplūdums (Q4)

Pārslodzes caurplūdums ir maksimālais caurplūdums, pie kura ūdens skaitītājs vēl darbojas apmierinoši un nerodas bojājumi, ja šāds caurplūdums ir īslaicīgs.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk.

1.

Ūdens caurplūduma diapazons

Caurplūduma diapazona vērtības atbilst šādiem nosacījumiem:

 

Formula

 

Formula

 

Formula

2.

Ūdens temperatūras diapazons

Temperatūras diapazona vērtības atbilst šādiem nosacījumiem:

 

0,1 °C līdz vismaz 30 °C vai

 

30 °C līdz vismaz 90 °C.

Skaitītājs var būt projektēts darbībai abos diapazonos.

3.

Ūdens relatīvā spiediena diapazons ir 0,3 bar līdz vismaz 10 bar (Q3).

4.

Energoapgāde – maiņstrāvas sprieguma nominālvērtība un/vai līdzstrāvas robežvērtības.

MPK

5.

Tilpuma MPK, pozitīva vai negatīva, kas piegādāts caurplūduma diapazonā starp pārejas caurplūdumu (Q2) (to ieskaitot) un pārslodzes caurplūdumu (Q4) ir:

 

2 %, ja ūdens temperatūra ≤ 30 °C,

 

3 %, ja ūdens temperatūra > 30 °C.

Skaitītājam neizmanto MPK un arī nepieļauj, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

6.

Tilpuma MPK, pozitīva vai negatīva, kas piegādāts caurplūduma diapazonā starp minimālo caurplūdumu (Q1) un pārejas caurplūdumu (Q2) (to neieskaitot) ir 5 % neatkarīgi no ūdens temperatūras.

Skaitītājam neizmanto MPK un arī nepieļauj, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

Pieļaujamā traucējumu ietekme

7.1.   Elektromagnētiskā noturība

7.1.1.

Elektromagnētisko traucējumu ietekme uz ūdens skaitītāju drīkst izpausties tiktāl, lai:

mērījumu rezultātu izmaiņas nepārsniegtu 7.1.3. punktā noteikto kritisko robežnovirzi,

iegūtais mērinstrumenta rādījums netiktu uztverts kā derīgs rādījums, jo šādas īslaicīgas svārstības nedrīkst tikt uztvertas, uzskaitītas vai pārraidītas kā mērījumu rezultāts.

7.1.2.

Pēc elektromagnētisko traucējumu ietekme vairs nav novērojama, ūdens skaitītājam:

jāatsāk darboties pieļaujamo kļūdu robežās,

jānodrošina visas mērfunkcijas un

jānodrošina visu pirms traucējumu ietekmes iegūto mērījumu datu atjaunošana.

7.1.3.

Kritiskā robežnovirze ir mazākais no šādiem diviem lielumiem:

tilpums, kas atbilst pusei no MPK absolūtās vērtības tilpuma mērījumu augšējā zonā,

tilpums, kas atbilst tāda tilpuma MPK, kurš izplūst minūtes laikā, ja caurplūduma vērtība ir Q3.

7.2.   Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja aprēķināto testa ilgumu, jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

7.2.1.

Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības pārbaudes, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt:

3 % no izmērītā tilpuma diapazonā starp Q1 (ieskaitot) un Q2 (neieskaitot),

1,5 % no izmērītā tilpuma diapazonā starp Q2 (ieskaitot) un Q4 (ieskaitot) caurplūduma diapazonā.

7.2.2.

Tilpuma rādījumu kļūda pēc mērījumu noturības pārbaudes nepārsniedz:

± 6 % no izmērītā tilpuma diapazonā starp Q1 (ieskaitot) un Q2 (neieskaitot),

± 2,5 % no izmērītā tilpuma diapazonā starp Q2 (ieskaitot) un Q4 (ieskaitot), ja ūdens skaitītāji paredzēti ūdenim, kura temperatūra ir no 0,1 °C līdz 30 °C,

± 3,5 % no izmērītā tilpuma diapazonā starp Q2 (ieskaitot) līdz Q4 (ieskaitot), ja ūdens skaitītāji paredzēti ūdenim, kura temperatūra ir no 30 °C līdz 90 °C.

Piemērotība

8.1.

Ja marķējumā nav skaidri norādīts citādi, skaitītājs darbojas neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī to novieto uzstādot.

8.2.

Ražotājs norāda, vai skaitītājs ir paredzēts pretējā virzienā plūstoša ūdens mērījumiem. Šajā gadījumā ūdens tilpumu, kas plūst pretējā virzienā, atņem no kopējā tilpuma vai to reģistrē atsevišķi. Ūdens plūsmas mērījumu MPK jābūt vienādai abos virzienos.

Ja ūdens skaitītāji nav paredzēti pretējā virzienā plūstoša ūdens mērījumiem, šāda plūsma ir jānovērš vai, ja ūdens nejauši aizplūst atpakaļgaitā, tas nedrīkst radīt bojājumus vai ietekmēt skaitītāja metroloģiskās īpašības.

Mērījumu mērvienības

9.

Tilpuma rādījumiem jābūt kubikmetros.

Nodošana ekspluatācijā

10.

Dalībvalsts nodrošina to, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, nosaka 1., 2. un 3. punktā paredzētās prasības, kas nodrošina precīzus paredzētā vai paredzamā patēriņa mērījumus.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

B + F vai B + D, vai H1.


IV PIELIKUMS

GĀZES SKAITĪTĀJI UN TILPUMA KOREKTORI (MI-002)

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz turpmāk minētajiem gāzes skaitītājiem un tilpuma korektoriem, kuri paredzēti izmantošanai privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

DEFINĪCIJAS

Gāzes skaitītājs

Mērinstruments, kas paredzēts gāzveida kurināmā daudzuma (tilpuma vai masas) mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem, tam plūstot caur mērinstrumentu.

Tilpuma korektors

Gāzes skaitītājam pievienota ierīce, kas automātiski pārrēķina mērījumu režīmā izmērīto daudzumu daudzumā, kas atbilst bāzes režīmam.

Minimālais caurplūdums (Qmin)

Minimālais caurplūdums, kas nodrošina gāzes skaitītāja rādījumus saskaņā ar prasībām attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kļūdu (MPK).

Maksimālais caurplūdums (Qmax)

Maksimālais caurplūdums, kas nodrošina gāzes skaitītāja rādījumus saskaņā ar prasībām attiecībā uz MPK.

Pārejas caurplūdums (Qt)

Pārejas caurplūdums ir caurplūdums, ko novēro diapazonā starp pastāvīgo un minimālo caurplūdumu un kas sadala caurplūduma diapazonu divās zonās – “augšējā zonā” un “apakšējā zonā”. Katrai zonai ir sava MPK.

Pārslodzes caurplūdums (Qr)

Pārslodzes caurplūdums ir maksimālais caurplūdums, pie kura skaitītājs vēl darbojas apmierinoši un nerodas bojājumi, ja šāds caurplūdums ir īslaicīgs.

Bāzes režīms

Noteiktais stāvoklis, attiecībā uz kuru pārrēķina gāzveida kurināmā daudzuma mērījumus.

I   DAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS

GĀZES SKAITĪTĀJI

1.   Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam jānosaka gāzes skaitītāja nominālie darbības apstākļi, ņemot vērā šādus rādītājus:

1.1.   Gāzes caurplūduma diapazonam jāatbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

Kategorija

Qmax/Qmin

Qmax/Qt

Qr/Qmax

1,5

≥ 150

≥ 10

1,2

1,0

≥ 20

≥ 5

1,2

1.2.   Gāzes temperatūras diapazons; minimālais diapazons – 40 °C.

1.3.   No degvielas/gāzes kurināmā atkarīgie nosacījumi

Gāzes skaitītājus projektē atkarībā no gāzes kategorijas un padeves spiediena galamērķa valstī. Ražotājam pirmām kārtām jānorāda:

gāzes kategorija vai grupa,

maksimālais darba spiediens.

1.4.   Minimālais temperatūras diapazons, ko nosaka klimatiskie apstākļi, ir 50 °C.

1.5.   Pievadītās maiņstrāvas sprieguma nominālvērtība un/vai pievadītās līdzstrāvas robežvērtības.

2.   Maksimālā pieļaujamā kļūda (MPK)

2.1.   Gāzes skaitītāji, kas uzrāda tilpumu mērījumu režīmā vai masu.

1.   tabula

Kategorija

1,5

1,0

Qmin ≤ Q < Qt

3 %

2 %

Qt ≤ Q ≤ Qmax

1,5 %

1 %

Gāzes skaitītājam neizmanto MPK un arī nedrīkst pieļaut, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

2.2.   Gāzes skaitītājiem ar temperatūras korektoru, kas uzrāda tikai pārrēķinātu tilpumu, skaitītāja MPK palielina par 0,5 % 30 °C diapazonā, kurš simetriski aptver ražotāja norādīto temperatūru, kas ietilpst 15 °C līdz 25 °C intervālā. Ārpus šā diapazona ir pieļaujams papildu 0,5 % pieaugums uz katru 10 °C intervālu.

3.   Pieļaujamā traucējumu ietekme

3.1.   Elektromagnētiskā noturība

3.1.1.

Elektromagnētisko traucējumu ietekme uz gāzes skaitītāju vai tilpuma korektoru drīkst izpausties tiktāl, lai:

mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 3.1.3. punktā noteikto kritisko robežnovirzi,

iegūtais mērinstrumenta rādījums netiktu uztverts kā derīgs rādījums, jo šādas īslaicīgas svārstības nedrīkst tikt uztvertas, uzskaitītas vai pārraidītas kā mērījumu rezultāts.

3.1.2.

Pēc elektromagnētisko traucējumu ietekmes gāzes skaitītājam:

jāatsāk darboties pieļaujamo kļūdu robežās,

būtu nodrošinātas visas mērfunkcijas,

jānodrošina visu pirms traucējumu ietekmes iegūto mērījumu datu atjaunošana.

3.1.3.

Kritiskā robežnovirze ir mazākais no šādiem diviem lielumiem:

daudzums, kas atbilst pusei no MPK absolūtās vērtības tilpuma mērījumu augšējā zonā,

daudzums, kas atbilst tāda daudzuma MPK, kurš izplūst minūtes laikā, maksimālā caurplūduma apstākļos.

3.2.   Augšpus un lejpus skaitītāja radušos plūsmas traucējumu ietekme

Ievērojot ražotāja noteiktos uzstādīšanas nosacījumus, plūsmas traucējumu ietekme nedrīkst būt lielāka par vienu trešdaļu no MPK.

4.   Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja aprēķināto testa ilgumu, jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

4.1.   1,5 klases skaitītāji

4.1.1.

Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu Qt līdz Qmax caurplūduma diapazonā, nedrīkst pārsniegt 2 % no mērījumu rezultāta.

4.1.2.

Rādījuma kļūda pēc mērījumu noturības testa nedrīkst divreiz pārsniegt 2. punktā paredzēto MPK.

4.2.   1,0 klases skaitītāji

4.2.1.

Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo rādījumu, nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no 2. punktā paredzētās MPK.

4.2.2.

Rādījuma kļūda pēc mērījumu noturības testa nedrīkst pārsniegt 2. punktā paredzēto MPK.

5.   Piemērotība

5.1.

Gāzes skaitītājs, kas pievienots maiņstrāvas vai līdzstrāvas tīklam, ir jāaprīko ar rezerves energoapgādes ierīci vai citiem līdzekļiem, kas nodrošina visas mērfunkcijas, ja rodas galvenā enerģijas avota bojājumi.

5.2.

Šāda autonomā enerģijas avota kalpošanas laikam jābūt vismaz pieci gadi. Kad pagājuši 90 % no tā kalpošanas laika, jāparādās attiecīgam brīdinājumam.

5.3.

Indikācijas ierīcei rādījumā jābūt pietiekamam ciparu skaitam, lai tā neatgrieztos sākotnējā stāvoklī, gāzei plūstot 8 000 stundu laikā (Qmax) caur skaitītāju.

5.4.

Gāzes skaitītājam pēc uzstādīšanas jādarbojas jebkurā stāvoklī, ko ražotājs norādījis uzstādīšanas pamācībā.

5.5.

Gāzes skaitītājam jābūt aprīkotam ar kontrolietaisi, lai pieņemamā laikā būtu iespējams to pārbaudīt.

5.6.

Gāzes skaitītājam jāstrādā MPK robežās neatkarīgi no plūsmas virziena vai tikai vienā plūsmas virzienā, kas skaidri jānorāda marķējumā.

6.   Mērvienības

Daudzuma rādījumiem jābūt kubikmetros vai kilogramos.

II   DAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS

TILPUMA KOREKTORI

Tilpuma korektors ir kompleksa daļa ja tas ir kopā ar mērinstrumentu, kas ir saderīgs ar to.

Uz tilpuma korektoru attiecas gāzes skaitītājiem paredzētās pamatprasības, ja tādas ir. Bez tam ir spēkā šādas prasības:

7.   Bāzes režīms pārrēķinātiem daudzumiem

Ražotājam jānorāda bāzes režīms pārrēķinātiem daudzumiem.

8.   MPK

0,5 % apkārtējā temperatūrā 20 °C ± 3 °C, gaisa mitrumā 60 % ± 15 %, ja ir ievērotas energoapgādes nominālvērtības,

0,7 %, ja temperatūras korektori darbojas nominālajā darba režīmā,

1 %, ja citi korektori darbojas nominālajā darba režīmā.

Piezīme

Gāzes skaitītāja kļūda netiek ņemta vērā.

Tilpuma korektoram neizmanto MPK un arī nedrīkst pieļaut, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

9.   Piemērotība

9.1.

Elektroniskajam tilpuma korektoram jāreaģē, ja tas strādā ārpus noteiktā diapazona(-iem), ko ražotājs norādījis parametriem, kas var ietekmēt mērījumu precizitāti. Šajā gadījumā tilpuma korektoram jāpārstāj integrēt pārrēķināto daudzumu, kuru tas var summēt atsevišķi, kamēr mērinstruments darbojas ārpus noteiktā diapazona(-iem).

9.2.

Elektroniskajam tilpuma korektoram jāuzrāda visi vajadzīgie mērījumu dati bez papildu ierīču palīdzības.

III   DAĻA

NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Nodošana ekspluatācijā

10.

a)

Ja dalībvalsts nosaka gāzes patēriņa mērījumus privātajai lietošanai, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem 1,5 klases skaitītājiem un 1,0 klases skaitītājiem, kam Qmax/Qmin attiecība ir vienāda ar 150 vai lielāka par to;

b)

ja dalībvalsts nosaka gāzes patēriņa mērījumus tirdzniecības un/vai vieglās rūpniecības vajadzībām, tai jāatļauj šādu mērījumu veikšana ar visiem 1,5 klases skaitītājiem;

c)

kas attiecas uz 1.2. un 1.3. punktā paredzētajām prasībām, dalībvalsts nodrošina to, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu tā īpašības tā, lai ar šo skaitītāju varētu precīzi noteikt paredzēto vai paredzamo patēriņu.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

B + F vai B + D, vai H1.


V PIELIKUMS

AKTĪVĀS ELEKTROENERĢIJAS SKAITĪTĀJI (MI-003)

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem, kuri paredzēti izmantošanai privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

Piezīme

Atkarībā no izvēlētās mērījumu metodes elektroenerģijas skaitītājus var izmantot kopā ar ārējo mērmaini. Šajā pielikumā ir aplūkoti tikai elektroenerģijas skaitītāji, bet mērmaiņi šeit nav aplūkoti.

DEFINĪCIJAS

Aktīvās elektroenerģijas skaitītājs ir ierīce, ar ko nosaka aktīvās elektroenerģijas patēriņu strāvas ķēdē.

I

=

elektriskā strāva, kas plūst caur skaitītāju;

In

=

norādītā standartstrāva, kādai paredzēts skaitītājs, kas savienots ar transformatoru;

Ist

=

minimālā norādītā I vērtība, kādā skaitītājs reģistrē aktīvo elektroenerģiju, jaudas koeficientam esot vienādam ar 1 (trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi);

Imin

=

I vērtība, virs kuras kļūda nepārsniedz maksimālo MPK robežu (trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi);

Itr

=

I vērtība, virs kuras kļūda nepārsniedz minimālo MPK robežu atbilstīgi skaitītāja klasei;

Imax

=

I maksimālā vērtība, kuras svārstības nepārsniedz MPK robežas;

U

=

skaitītājam pievadītās elektrības spriegums;

Un

=

norādītais nominālais spriegums;

f

=

skaitītājam pievadītā sprieguma frekvence;

fn

=

norādītā nominālā frekvence;

PF

=

jaudas koeficients = cosφ = I un U fāžu nobīdes (φ) kosinuss.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1.   Precizitāte

Ražotājam jānorāda skaitītāja precizitātes klase. Precizitātes klases ir šādas: A, B un C klase.

2.   Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda skaitītāja nominālie darbības apstākļi, jo īpaši:

jānorāda attiecīgā skaitītāja fn, Un, In, Ist, Imin, Itr un Imax vērtība. Attiecībā uz strāvai noteiktajām vērtībām skaitītājam jāatbilst 1. tabulā norādītajiem nosacījumiem.

1.   tabula

 

A klase

B klase

C klase

Tiešā pieslēguma skaitītājiem

Ist

Formula

Formula

Formula

Imin

Formula

Formula

Formula

Imax

Formula

Formula

Formula

Skaitītājiem, kas savienoti ar transformatoru

Ist

Formula

Formula

Formula

Imin

Formula

Formula

 (1)

Formula

In

Formula

Formula

Formula

Imax

Formula

Formula

Formula

Šā pielikuma 2. tabulā ir norādīts, kādā sprieguma, frekvenču un jaudas koeficienta diapazonā skaitītājs nedrīkst pārsniegt prasības attiecībā uz MPK. Šos diapazonus nosaka, ņemot vērā elektroenerģijas raksturlielumus publiskajās sadales sistēmās.

Uz sprieguma un frekvenču diapazonu attiecas vismaz šādi nosacījumi:

 

Formula

 

Formula

Jaudas koeficients aptver diapazonu no cosφ = 0,5 (induktīvs) līdz cosφ = 0,8 (kapacitatīvs).

3.   MPK

Dažādu mērāmo lielumu un ietekmes faktoru (a, b, c, …) ietekmi novērtē atsevišķi; citiem mērāmajiem lielumiem un ietekmes faktoriem jābūt samērā nemainīgiem un jāatbilst savai etalonvērtībai. Mērījuma kļūdu, kas nedrīkst pārsniegt 2. tabulā noteikto MPK, aprēķina šādi:

Formula

Ja skaitītājs strādā mainīgos strāvas slodzes apstākļos, tā procentuālās svārstības nedrīkst pārsniegt 2. tabulā norādītās robežvērtības.

2.   tabula

MPK (%), skaitītājam strādājot nominālajos darbības apstākļos noteiktas slodzes strāvā un noteiktā darbības temperatūrā

 

Darbības temperatūra

Darbības temperatūra

Darbības temperatūra

Darbības temperatūra

 

+ 5 °C … + 30 °C

– 10 °C … + 5 °C

vai

+ 30 °C … + 40 °C

– 25 °C … – 10 °C

vai

+ 40 °C … + 55 °C

– 40 °C … – 25 °C

vai

+ 55 °C … + 70 °C

Skaitītāju klase

A

B

C

A

B

C

A

B

C

A

B

C

Vienfāzes skaitītājs; trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi

Formula

3,5

2

1

5

2,5

1,3

7

3,5

1,7

9

4

2

Formula

3,5

2

0,7

4,5

2,5

1

7

3,5

1,3

9

4

1,5

Trīsfāžu skaitītājs ar vienfāzes slodzi

Formula

, sk. izņēmumu turpmāk tekstā

4

2,5

1

5

3

1,3

7

4

1,7

9

4,5

2

Elektromehāniskajiem trīsfāžu skaitītājiem strāvas diapazons vienfāzes slodzei ir

Formula

Ja skaitītājs strādā dažādos temperatūras diapazonos, izmanto attiecīgās MPK vērtības.

Skaitītājam neizmanto MPK un arī nedrīkst pieļaut, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

4.   Pieļaujamā traucējumu ietekme

4.1.   Vispārīga informācija

Elektroenerģijas skaitītājus pievieno tieši strāvas tīklam, un tā kā tīkla strāva ir arī viens no mērāmajiem lielumiem, elektroenerģijas skaitītājiem paredzēta īpaša elektromagnētiskā vide.

Skaitītājam jāatbilst elektromagnētiskajai videi E2 un 4.2. un 4.3. punktā noteiktajām papildprasībām.

Elektromagnētiskā vide un pieļaujamā traucējumu ietekme liecina par to, ka ir ilglaicīgi traucējumi, kuru ietekme uz mērījumu precizitāti nepārsniedz kritiskās robežnovirzes, un ir pārejoši traucējumi, kas var izraisīt pagaidu bojājumus vai darbības un mērīšanas veiktspējas zudumu, lai gan skaitītājs tos spēj pārvarēt, un to ietekme uz mērījumu precizitāti nepārsniedz kritiskās robežnovirzes.

Ja paredz nopietnu apdraudējumu, ko var radīt zibens spēriens, vai ja energoapgādei galvenokārt izmanto virszemes energotīklus, skaitītāja metroloģiskajiem raksturlielumiem jābūt aizsargātiem.

4.2.   Ilgstošas ietekmes traucējumi

3.   tabula

Kritiskās robežnovirzes ilgstošas ietekmes traucējumiem

Pārrāvums

Kritiskās robežnovirzes (%) katras klases skaitītājiem

A

B

C

Apgriezta fāžu secība

1,5

1,5

0,3

Sprieguma nelīdzsvarotība (tikai trīsfāžu skaitītājiem)

4

2

1

Harmoniku koeficienti strāvas ķēdēs (2)

1

0,8

0,5

Līdzstrāva un harmonikas strāvas ķēdēs (2)

6

3

1,5

Īslaicīgi strāvas pieplūdumi

6

4

2

Magnētiskie lauki; augstfrekvences (izstarotas radio frekvences) elektromagnētiskais lauks; novadīti traucējumi, ko rada radio frekvences lauki; noturība pret svārstību viļņiem

3

2

1

4.3.   Pārejošu elektromagnētisko parādību pieļaujamā ietekme

4.3.1.

Elektromagnētisko traucējumu ietekmei uz elektroenerģijas skaitītāju jābūt tādai, lai traucējumu ietekmes laikā un tūlīt pēc tam:

skaitītāja precizitātes noteikšanai paredzētie testi neradītu izejošus impulsus vai signālus, kuru enerģija pārsniedz kritisko robežnovirzi,

un pēc pieņemama laika sprīža skaitītājs:

atsāktu darbu MPK robežās,

būtu nodrošinātas visas mērķfunkcijas,

būtu nodrošināta visu pirms traucējumiem iegūto mērījumu datu atjaunošana,

reģistrētās enerģijas rādījumu kļūda nepārsniegtu kritisko robežnovirzi.

Kritiskā robežnovirze (kWh) ir Formula

(kur m ir skaitītāja mērelementu skaits; Un norāda voltos un Imax – ampēros).

4.3.2.

Virsstrāvas kritiskā robežnovirze ir 1,5 %.

5.   Piemērotība

5.1.   Skaitītāja pozitīvā kļūda, darbojoties zem nominālā darba sprieguma, nedrīkst būt lielāka kā 10 %.

5.2.   Kopējās enerģijas indikatoram jāuzrāda pietiekams ciparu skaits, lai nepieļautu, ka skaitītāja indikators pēc 4 000 stundu darbības ar pilnu slodzi (I = Imax, U = Un un PF = 1) atgriežas sākotnējā stāvoklī; lietošanas laikā jāizslēdz iespēja atiestatīt indikatoru.

5.3.   Pārtrūkstot elektrības padevei strāvas ķēdē, elektroenerģijas rādījumiem jāsaglabājas vismaz četrus mēnešus.

5.4.   Ekspluatācija bez slodzes

Ja strāvas ķēdē zem sprieguma nav strāvas (pārtraukta strāvas ķēde), skaitītājs nedrīkst reģistrēt enerģiju sprieguma diapazonā Formula un 1,1 Un.

5.5.   Palaišana

Skaitītājam jāsāk veikt nepārtrauktus mērījumus, ja Un, PF = 1 (trīsfāžu skaitītājs ar simetrisku slodzi) un strāvas stiprums ir vienāds ar Ist.

6.   Mērvienības

Elektroenerģijas rādījumiem jābūt kilovatstundās vai megavatstundās.

7.   Nodošana ekspluatācijā

a)

Ja dalībvalsts nosaka elektroenerģijas patēriņa mērījumus privātai lietošanai, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem A klases skaitītājiem. Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt noteiktiem mērķiem izmantot visus B klases skaitītājus.

b)

Ja dalībvalsts nosaka elektroenerģijas patēriņa mērījumus tirdzniecības un/vai vieglās rūpniecības vajadzībām, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem B klases skaitītājiem. Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt noteiktiem mērķiem izmantot visus C klases skaitītājus.

c)

Dalībvalsts nodrošina to, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu strāvas diapazonu, kurā ar skaitītāju var precīzi noteikt paredzēto vai paredzamo patēriņu.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

B + F vai B + D, vai H1.


(1)  B klases elektromehāniskajiem skaitītājiem Formula.

(2)  Ja tie ir elektromehāniskie elektroenerģijas skaitītāji, tiem netiek noteiktas kritiskās robežnovirzes attiecībā uz harmoniku koeficientiem strāvas ķēdēs, kā arī attiecībā uz līdzstrāvu un harmonikām strāvas ķēdē.


VI PIELIKUMS

SILTUMENERĢIJAS SKAITĪTĀJI (MI-004)

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz turpmāk minētajiem siltumenerģijas skaitītājiem, kuri paredzēti privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

DEFINĪCIJAS

Siltumenerģijas skaitītājs ir mērinstruments, kas paredzēts siltumenerģijas mērījumiem siltumapmaiņas ķēdē, kurā siltumu izdala siltumvadītājs šķidrums.

Siltumenerģijas skaitītājs var būt autonoms vai kombinēts mērinstruments, pēdējā gadījumā to veido kompleksa daļas (plūsmas devējs, termoelementu devējs un skaitļošanas ierīce), kas atbilst definīcijai 4. panta 2. punktā, vai to savienojums.

θ

=

siltumvadītāja šķidruma temperatūra;

θin

=

θ vērtība siltumapmaiņas ķēdes ieejā;

θοut

=

θ vērtība siltumapmaiņas ķēdes izejā;

Δθ

=

temperatūras starpība θin – θοutθ ≥ 0);

θmax

=

θ augšējā robeža, kas nodrošina pareizu skaitītāja darbu MPK robežās;

θmin

=

θ apakšējā robeža, pie kuras skaitītājs darbojas pareizi MPK robežās;

Δθmax

=

Δθ augšējā robeža, pie kuras skaitītājs darbojas pareizi MPK robežās;

Δθmin

=

Δθ apakšējā robeža, pie kuras skaitītājs darbojas pareizi MPK robežās;

q

=

siltumvadītāja šķidruma caurplūdums;

qs

=

augstākā, īslaicīgā laikposmā pieļaujamā q vērtība, pie kuras skaitītājs darbojas pareizi;

qp

=

augstākā q vērtība, kas pieļaujama pastāvīgā darbības režīmā;

qi

=

zemākā pieļaujamā vērtība q, pie kuras skaitītājs darbojas pareizi;

P

=

siltumapmaiņas siltumjauda;

Ps

=

pieļaujamā augšējā P robeža, pie kuras skaitītājs darbojas pareizi.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1.   Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam jānorāda šādi nominālie darbības apstākļi:

1.1.

Šķidruma temperatūra – θmax, θmin,

temperatūras starpība – Δθmax, Δθmin,

ievērojot šādus ierobežojumus – Formula; Δθmin = 3 K vai 5 K, vai 10 K.

1.2.

Šķidruma spiediens: maksimālais pozitīvais iekšējais spiediens, kādu siltumenerģijas skaitītājs var ilgstoši izturēt, temperatūrai esot tuvu pie augšējās robežas.

1.3.

Šķidruma caurplūdums – qs, qp, qi, ja uz qp un qi attiecas ierobežojums

Formula

.

1.4.

Siltumjauda – Ps.

2.   Precizitātes kategorijas

Siltumenerģijas skaitītājiem ir noteiktas šādas precizitātes klases – 1, 2, 3.

3.   Autonomo siltumenerģijas skaitītāju MPK

Katras precizitātes klases siltumenerģijas skaitītājam ir šādas relatīvās MPK, ko norāda procentos no patiesās vērtības:

1. klasei: Formula, kur Ef, Et, Ec atbilst definīcijai 7.1. līdz 7.3. punktā,

2. klasei: Formula, kur Ef, Et, Ec atbilst definīcijai 7.1. līdz 7.3. punktā,

3. klasei: Formula, kur Ef, Et, Ec atbilst definīcijai 7.1. līdz 7.3. punktā.

Siltumenerģijas skaitītājam neizmanto MPK un arī nedrīkst pieļaut, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

4.   Elektromagnētisko traucējumu pieļaujamā ietekme

4.1.

Mērinstrumentam jābūt izturīgam pret statisko magnētisko lauku un elektromagnētisko lauku ietekmi tīkla frekvencē.

4.2.

Elektromagnētisko traucējumu ietekme drīkst izpausties tiktāl, lai mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 4.3. punktā paredzēto kritisko robežnovirzi un lai šāds rādījums netiktu uztverts kā derīgs rezultāts.

4.3.

Autonoma siltumenerģijas skaitītāja kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar attiecīgā siltumenerģijas skaitītāja absolūto MPK vērtību (sk. 3. punktu).

5.   Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja aprēķināto testa ilgumu, jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

5.1.

Plūsmas sensori. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt kritisko robežnovirzi.

5.2.

Termosensori. Mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt 0,1 °C.

6.   Uzraksti uz siltumenerģijas skaitītāja

Precizitātes klase

Caurplūduma robežas

Temperatūras robežas

Temperatūras starpības robežas,

Plūsmas devēja uzstādīšanas vieta – pie ieejas vai pie izejas

Plūsmas virziena norāde

7.   Kompleksa daļas

Noteikumi kompleksa daļām var attiekties uz kompleksa daļām, ko izgatavojis viens vai dažādi ražotāji. Ja siltumenerģijas skaitītājs ir no kompleksa daļām, pamatprasības siltumenerģijas skaitītājam attiecīgā gadījumā skar arī kompleksa daļas. Bez tam ir jāievēro arī šādas prasības:

7.1.   Plūsmas sensora relatīvā MPK (%) atkarībā no precizitātes klases:

1. klase: Formula, bet ne lielāka kā 5 %,

2. klase: Formula, bet ne lielāka kā 5 %,

3. klase: Formula, bet ne lielāka kā 5 %,

kur Ef ir uzrādītās vērtības kļūda salīdzinājumā ar patieso vērtību plūsmas sensora izejas signāla un masas vai tilpuma korelācijā.

7.2.   Termoelementu sensora relatīvā MPK (%):

Formula,

kur Ef ir uzrādītās vērtības kļūda salīdzinājumā ar patieso vērtību termoelementu sensora izejas signāla un temperatūras starpības korelācijā.

7.3.   Skaitļošanas ierīces relatīvā MPK (%):

Formula,

kur Ec ir uzrādītās siltumenerģijas kļūda attiecībā pret siltumenerģijas patieso vērtību.

7.4.   Siltumenerģijas kompleksa daļas kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar attiecīgās kompleksa daļas MPK absolūto vērtību (sk. 7.1., 7.2. vai 7.3. punktu).

7.5.   Uzraksti uz kompleksa daļām

Plūsmas devējs:

Precizitātes klase

Caurplūduma robežas

Temperatūras robežas

Skaitītāja nominālais koeficients (piem., litri/impulss) vai atbilstīgais izejas signāls

Plūsmas virziena norāde

Termoelementu devējs:

Modeļa marķējums (piem., Pt 100)

Temperatūras robežas

Temperatūras starpības robežas,

Skaitļošanas ierīce:

Termodevēju modelis

Temperatūras robežas

Temperatūras starpības robežas,

Paredzētais skaitītāja nominālais koeficients (piem., litri/impulss) vai atbilstīgais ieejas signāls no plūsmas devēja

Plūsmas devēja uzstādīšanas vieta – pie ieejas vai pie izejas

NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

a)

Ja dalībvalsts nosaka siltumenerģijas patēriņa mērījumus privātai lietošanai, tai jāatļauj šos mērījumus veikt ar visiem 3. klases skaitītājiem.

b)

Ja dalībvalsts nosaka siltumenerģijas patēriņa mērījumus tirdzniecības un/vai vieglās rūpniecības vajadzībām, tai ir tiesības pieprasīt šos mērījumus veikt ar visiem 2. klases skaitītājiem.

c)

Attiecībā uz 1.1. līdz 1.4. punktā paredzētajām prasībām dalībvalsts nodrošina to, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums vai persona, kas likumīgi izraudzīta uzstādīt skaitītāju, noteiktu tā īpašības tā, lai ar skaitītāju varētu precīzi noteikt paredzēto vai paredzamo patēriņu.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

B + F vai B + D, vai H1.


VII PIELIKUMS

MĒRSISTĒMAS NEPĀRTRAUKTAI UN DINAMISKAI ŠĶIDRUMU DAUDZUMA NOTEIKŠANAI, KAS NAV ŪDENS (MI-005)

Atbilstīgās pamatprasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz mērsistēmām, kuras paredzētas nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma (tilpuma vai masas) noteikšanai, kas nav ūdens. Attiecīgos gadījumos termini “tilpums un litrs” šajā pielikumā atbilst terminiem “masa un kg”.

DEFINĪCIJAS

Skaitītājs

Mērinstruments, kas paredzēts nepārtrauktiem šķidruma daudzuma mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem mērījumu režīmā, tam plūstot caur mērpārveidotāju slēgtā un ar šķidrumu piepildītā cauruļvadā.

Skaitļošanas mērinstruments

Skaitītāja daļa, kas uztver izejas signālus no mērpārveidotāja(-iem) un, iespējams, no palīgmērinstrumentiem un uzrāda mērījumu rezultātus.

Palīgmērinstruments

Mērinstruments, kas savienots ar skaitļošanas mērinstrumentu, ar ko nosaka dažus šķidruma raksturlielumus nolūkā izdarīt to korekciju un/vai pārrēķinu.

Tilpuma korektors

Skaitļošanas mērinstrumenta daļa, kas, pamatojoties uz šķidruma raksturlielumiem (temperatūru, blīvumu u. tml.), kas noteikti ar palīgmērinstrumentiem vai kuri glabājas atmiņā, automātiski pārrēķina:

mērījumu režīmā noteikto šķidruma tilpumu bāzes režīma un/vai masas tilpumā vai

mērījumu režīmā noteikto šķidruma masu mērījumu režīma tilpumā un/vai bāzes režīma tilpumā.

Piezīme

Tilpuma korektors ietver attiecīgos palīgmērinstrumentus.

Bāzes režīms

Noteiktais stāvoklis, kuru ņem vērā, pārrēķinot mērījumu režīmā noteikto šķidruma daudzumu.

Mērsistēma

Sistēma, kas ietver pašu skaitītāju un visas nepieciešamās ierīces, kuras nodrošina pareizus mērījumus vai atvieglo mērīšanas darbības.

Degvielas uzpildes iekārta

Mērsistēma, kas paredzēta mehānisko transportlīdzekļu, nelielu kuģu un nelielu lidaparātu uzpildīšanai.

Pašapkalpošanās iekārta

Iekārta, kas ļauj pircējam izmantot mērsistēmu, iegādājoties šķidrumu savām vajadzībām.

Pašapkalpošanās ierīce

Konkrēta ierīce, kas ir pašapkalpošanās iekārtas sastāvdaļa, kura nodrošina vienas vai vairāku mērsistēmu darbību šajā pašapkalpošanās iekārtā.

Minimālais mērāmais lielums (MML)

Vismazākais šķidruma daudzums, kura mērījumus spēj metroloģiski nodrošināt mērsistēma.

Tiešais rādījums

Tilpuma vai masas rādījums, kas atbilst mērāmajam daudzumam un kuru skaitītājs spēj fiziski izmērīt.

Piezīme:

Tiešo rādījumu var pārvērst citā lielumā ar tilpuma korektora palīdzību.

Pārtraucama/nepārtraucama mērsistēma

Mērsistēma ir uzskatāma par pārtraucamu/nepārtraucamu atkarībā no tā, vai tajā var/nevar viegli un ātri apstādināt šķidruma plūsmu.

Caurplūduma diapazons

Diapazons starp minimālo (Qmin) un maksimālo (Qmax) caurplūdumu.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1.   Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk tekstā.

1.1.   Caurplūduma diapazons

Attiecībā uz caurplūduma diapazonu ir jāievēro šādi nosacījumi:

i)

mērsistēmas caurplūduma diapazonam jāsakrīt ar visu tās sastāvdaļu, jo īpaši skaitītāja, caurplūduma diapazonu;

ii)

skaitītājs un mērsistēma:

1.   tabula

Konkrēta mērsistēma

Šķidruma raksturojums

Minimālā Qmax:Qmin attiecība

Degvielas uzpildes iekārta

Nesašķidrinātas gāzes

10: 1

Sašķidrinātas gāzes

5: 1

Mērsistēma

Kriogēnie šķidrumi

5: 1

Cauruļvadu mērsistēmas un sistēmas kuģu iekraušanai

Visi šķidrumi

Lietošanai piemērota attiecība

Citas mērsistēmas

Visi šķidrumi

4: 1

1.2.   Ar konkrētu mērinstrumentu mērāmā šķidruma īpašības, norādot šķidruma nosaukumu vai veidu, kā arī tā būtiskās īpatnības, piemēram:

temperatūras diapazonu,

spiediena diapazonu,

blīvuma diapazonu,

viskozitātes diapazonu.

1.3.   Pievadītā maiņsprieguma nominālvērtība un/vai pievadītā līdzstrāvas sprieguma robežas.

1.4.   Pārveidoto vērtību bāzes režīms.

Piezīme

Šā pielikuma 1.4. punkts neierobežo dalībvalstu pienākumu pieprasīt izmantot 15 °C temperatūru saskaņā ar 12. panta 2. punktu Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1) vai kas attiecas uz smago dīzeļdegvielu, sašķidrinātu naftas gāzi un metānu, citu temperatūru saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 2. punktu.

2.   Precizitātes klases un maksimālās pieļaujamās kļūdas (MPK)

2.1.   Ja daudzums ir 2 litri vai lielāks, rādījumiem ir noteiktas šādas MPK:

2.   tabula

 

Precizitātes klase

 

0,3

0,5

1,0

1,5

2,5

Mērsistēmas (A)

0,3 %

0,5 %

1,0 %

1,5 %

2,5 %

Skaitītāji (B)

0,2 %

0,3 %

0,6 %

1,0 %

1,5 %

2.2.   Ja daudzums ir mazāks par 2 litriem, rādījumiem ir noteiktas šādas MPK:

3.   tabula

Mērāmais tilpums (V)

MPK

V < 0,1 L

4 × 2. tabulā norādītā vērtība attiecībā uz 0,1 l

0,1 L ≤ V < 0,2 L

4 × 2. tabulā norādītā vērtība

0,2 L ≤ V < 0,4 L

2 × 2. tabulā norādītā vērtība attiecībā uz 0,4 l

0,4 L ≤ V < 1 L

2 × 2. tabulā norādītā vērtība

1 L ≤ V < 2 L

2. tabulā norādītā vērtība attiecībā uz 2 l

2.3.   Tomēr neatkarīgi no mērāmā daudzuma MPK absolūto lielumu norāda, izvēloties lielāko no divām vērtībām:

MPK absolūtā vērtība, kas norādīta 2. vai 3. tabulā,

MPK absolūtā vērtība, kas noteikta minimālajam mērāmajam daudzumam (Emin).

2.4.1.   Uz minimālo mērāmo daudzumu, kas ir vismaz 2 litri vai lielāks, attiecas šādi nosacījumi:

 

1. nosacījums

Uz Emin attiecas nosacījums – Emin ≥ 2 R, kur R ir indikācijas ierīces vismazākā skalas iedaļas vērtība.

 

2. nosacījums

Emin aprēķina ar formulu – Formula, kur:

MMD ir minimālais mērāmais daudzums,

A ir 2. tabulas A rindā norādītā skaitliskā vērtība.

2.4.2.   Uz minimālo mērāmo daudzumu, kas ir mazāks par 2 litriem, attiecas iepriekš minētais 1. nosacījums, bet Emin ir divreiz lielāks par 3. tabulā norādīto vērtību, kura saistīta ar 2. tabulas A rindu.

2.5.   Pārveidotie rādījumi

Pārveidota rādījuma MPK ir norādīta 2. tabulas A rindā.

2.6.   Tilpuma korektori

Tilpuma korektora pārveidoto rādījumu MPK ir vienādas ar ± (A – B), kur A un B ir 2. tabulā norādītās vērtības.

Tilpuma korektoru sastāvdaļas, kuras var testēt atsevišķi.

a)   Skaitļošanas mērinstruments

Skaitļošanas mērinstrumenta pozitīvās vai negatīvās MPK, kas attiecas uz šķidruma daudzuma rādījumiem, ir vienādas ar vienu desmito daļu no 2. tabulas A rindā noteiktās MPK.

b)   Palīgmērinstrumenti

Palīgmērinstrumentu precizitātei jāatbilst vismaz 4. tabulā norādītajai vērtībai.

4.   tabula

Mērījumu MPK

Mērsistēmu precizitātes klases

0,3

0,5

1,0

1,5

2,5

Temperatūra

± 0,3 °C

± 0,5 °C

± 1,0 °C

Spiediens

Līdz 1 MPa: ± 50 kPa

No 1 līdz 4 MPa: ± 5 %

Virs 4 MPa: ± 200 kPa

Blīvums

± 1 kg/m3

± 2 kg/m3

± 5 kg/m3

Šīs vērtības attiecas uz šķidruma raksturīgo daudzumu rādījumiem, ko iegūst ar tilpuma korektora palīdzību.

c)   Aprēķinu precizitāte

Jebkura šķidruma raksturīgā lieluma aprēķinu pozitīvā vai negatīvā MPK ir vienāda ar divām piektdaļām no vērtības, kas noteikta b) apakšpunktā.

2.7.   Prasība 2.6. punkta a) apakšpunktā attiecas ne tikai uz pārveidošanu, bet arī uz jebkuru aprēķinu.

2.8.   Mērsistēmai neizmanto MPK un arī nedrīkst pieļaut, ka kāda no iesaistītajām personām sistemātiski gūst labumu.

3.   Maksimālā pieļaujamā traucējumu ietekme

3.1.

Elektromagnētiskie traucējumi drīkst iedarboties uz mērsistēmu tiktāl, lai:

mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 3.2. punktā noteikto kritisko robežnovirzi un

mērinstrumenta rādījuma īslaicīgās svārstības netiktu uztvertas, saglabātas atmiņā vai pārraidītas kā mērījumu rezultāts. Turklāt, ja tā ir pārtraucama sistēma, tas arī nozīmē, ka nav iespējams veikt nevienu mērījumu, vai

ja mērījumu rezultāta izmaiņas pārsniedz kritisko robežnovirzi, mērsistēma ļauj atgūt mērījumu rezultātu, kas iegūts tieši pirms kritiskās robežnovirzes sasniegšanas, un plūsma tiek apstādināta.

3.2.

Mērāmā daudzuma kritiskā robežnovirze ir lielākā no divām vērtībām – viena piektdaļa no MPK vai Emin.

4.   Mērījumu noturība

Pēc attiecīgā testa, ko veic, ņemot vērā ražotāja noteikto pārbaudes ilgumu, jābūt izpildītam šādam kritērijam:

mērījumu rezultāta svārstības pēc mērījumu noturības testa, salīdzinot ar sākotnējo mērījumu rezultātu, nedrīkst pārsniegt vērtību, kas noteikta skaitītājiem 2. tabulas B rindā.

5.   Piemērotība

5.1.   Veicot vienādus mērījumus, jebkura mērāmā lieluma rādījumi, kas iegūti ar dažādām ierīcēm, nedrīkst savstarpēji atšķirties par vairāk nekā vienu skalas iedaļas vērtību, ja šo ierīču skalas iedaļas vērtība sakrīt. Ja ierīcēm ir atšķirīga skalas iedaļas vērtība, šī novirze nedrīkst pārsniegt lielāko skalas iedaļas vērtību.

Pašapkalpošanās iekārtā mērsistēmas galvenās indikācijas ierīces skalas iedaļas vērtībai un pašapkalpošanās ierīces skalas iedaļas vērtībai tomēr jābūt vienādām, un mērījumu rezultāti nedrīkst savstarpēji atšķirties.

5.2.   Normālos izmantošanas apstākļos ir jāizslēdz iespēja novirzīt citur izmērīto lielumu, ja tas netiek skaidri uzrādīts.

5.3.   Gaisa vai gāzes procentuālais saturs šķidrumā, ja to nevar viegli noteikt, nedrīkst radīt kļūdas, kas pārsniedz:

0,5 %, ja šķidrumi nav dzeramie šķidrumi un šķidrumu viskozitāte nepārsniedz 1 mPa.s vai

1 %, ja tie ir dzeramie šķidrumi un šķidrumi, kuru viskozitāte pārsniedz 1 mPa.s.

Pieļaujamās svārstības tomēr nedrīkst būt mazākas par 1 % no MMD. Šī vērtība attiecas uz gaisa vai gāzes burbuļiem.

5.4.   Mērinstrumenti tiešajai tirdzniecībai

5.4.1.   Mērsistēmām tiešajai tirdzniecībai jābūt aprīkotām ar mērinstrumentu, kas veic indikatora atiestatīšanu nulles stāvoklī.

Jāizslēdz iespēja atsevišķi nodalīt izmērīto lielumu.

5.4.2.   Daudzuma rādījumam, uz kuru pamatojas darījums, jāpaliek nemainītam, kamēr darījuma puses nav piekritušas mērījuma rezultātam.

5.4.3.   Mērsistēmām tiešajai tirdzniecībai jābūt pārtraucamām.

5.4.4.   Gaisa vai gāzes saturs šķidrumā nedrīkst radīt kļūdas svārstības, kas pārsniedz 5.3. punktā norādītās vērtības.

5.5.   Degvielas uzpildes iekārtas

5.5.1.   Degvielas uzpildes iekārtu rādījumu indikatori nedrīkst būt atiestatāmi nulles stāvoklī mērījuma laikā.

5.5.2.   Jauna mērījuma uzsākšanai jābūt bloķētai, kamēr indikators nav atiestatīts nulles stāvoklī.

5.5.3.   Ja mērsistēma ir aprīkota ar cenas indikatoru, cenu starpība starp uzrādīto cenu un cenu, kas aprēķināta, pamatojoties uz vienības cenu un uzrādīto daudzumu, nedrīkst pārsniegt cenu, kura atbilst Emin. Šai starpībai tomēr nav obligāti jābūt mazākai par sīkāko naudas vienību.

6.   Energoapgādes traucējumi

Mērsistēma jāaprīko ar avārijas energoapgādes iekārtu, kas nodrošina visas mērfunkcijas, rodoties traucējumiem galvenajā energoapgādes iekārtā, vai jāaprīko ar ierīci, kas saglabā un nodrošina esošos rādījumus, kuri nepieciešami kārtējā darījuma noslēgšanai, kā arī ar ierīci, kas apstādina plūsmu, iestājoties traucējumiem galvenajā energoapgādes iekārtā.

7.   Nodošana ekspluatācijā

5.   tabula

Precizitātes klase

Mērsistēmas veids

0,3

Cauruļvadu mērsistēmas

0,5

Jebkura mērsistēma, kas nav atsevišķi norādīta citur šajā tabulā, proti:

degvielas uzpildes iekārtas (izņemot iekārtas sašķidrinātai gāzei),

mērsistēmas autocisternām, kas pārvadā zemas viskozitātes šķidrumus (< 20 mPa.s),

mērsistēmas, ko izmanto kuģu, dzelzceļa cisternu un autocisternu izkraušanai (2),

mērsistēmas pienam,

mērsistēmas gaisa kuģu uzpildīšanai.

1,0

Mērsistēmas sašķidrinātai gāzei zem spiediena, ko mēra – 10 °C vai augstākā temperatūrā

Mērsistēmas, kas parasti pieder pie 0,3 vai 0,5 klases, bet ko izmanto šķidrumiem:

kuru temperatūra ir zemāka par – 10 °C vai augstāka par 50 °C,

kuru dinamiskā viskozitāte ir lielāka par 1 000 mPa.s,

kuru maksimālais tilpuma caurplūdums nepārsniedz 20 l stundā.

1,5

Mērsistēmas sašķidrinātam oglekļa dioksīdam

Mērsistēmas sašķidrinātai gāzei zem spiediena, ko mēra temperatūrā, kura ir zemāka par: – 10 °C (kas nav kriogēnie šķidrumi)

2,5

Kriogēno šķidrumu mērsistēmas (temperatūra zemāka par – 153 °C)

8.   Mērvienības

Mērāmo daudzumu norāda mililitros, kubikcentimetros, litros, kubikmetros, gramos, kilogramos vai tonnās.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

B + F vai B + D, vai H1, vai G.


(1)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(2)  Dalībvalstis var tomēr pieprasīt nodokļu iekasēšanai par minerāleļļām izmantot mērsistēmas, kuru precizitātes klase ir 0,3 vai 0,5, veicot kuģu, dzelzceļa cisternu un autocisternu iekraušanu (izkraušanu).

Piezīme: Ražotājs tomēr var noteikt augstāku precizitātes klasi kādam mērsistēmas veidam.


VIII PIELIKUMS

AUTOMĀTISKIE SVARI (MI-006)

Atbilstīgās pamatprasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šā pielikuma I nodaļā, attiecas uz turpmāk minētajiem automātiskajiem svariem, kuri paredzēti ķermeņa masas noteikšanai gravitācijas ietekmē.

DEFINĪCIJAS

Automātiskie svari

Mērinstruments, kas nosaka ražojuma masu bez lietotāja iejaukšanās saskaņā ar iepriekš noteikto programmu, kurā ietvertas šim mērinstrumentam raksturīgās automātiskās darbības.

Automātiskie svari atsevišķu preču svēršanai

Automātiskie svari, kas paredzēti atsevišķu iepriekš iepakotu kravu (piemēram, fasējumu) vai atsevišķu neiepakotu kravu masas noteikšanai.

Automātiskie kontrolsvari

Automātiskie svari, kas šķiro dažādas masas izstrādājumus divās vai vairākās apakšgrupās atkarībā no to masas starpības un nominālā kontrolpunkta.

Svara etiķetes izdrukas svari

Automātiskie svari masas uzrādīšanai, kas atsevišķiem izstrādājumiem izdrukā etiķeti, kurā norādīts svars.

Svara/cenas etiķetes izdrukas svari

Automātiskie svari masas uzrādīšanai, kas atsevišķiem izstrādājumiem izdrukā etiķeti, kurā norādīts svars un cena.

Automātiskie gravimetriskās iepildes svari

Automātiskie svari, kas iepilda iepakojumā iepriekš noteiktas un faktiski nemainīgas masas produktus.

Pārtrauktas darbības summējošie svari (summējošie piltuves tipa svari)

Automātiskie svari, kas nosaka neiesaiņota produkta svaru, sadalot to atsevišķās porcijās. Katras atsevišķas porcijas masu nosaka secīgi, tās summējot. Pēc tam katru atsevišķo porciju pievieno kopējam daudzumam.

Nepārtrauktas darbības summējošie svari

Automātiskie svari, kas nepārtraukti nosaka neiesaiņota produkta masu uz transportiera lentes bez periodiskas produkta sadalīšanas porcijās, un nepārtraucot lentes transportiera kustību.

Dzelzceļa vagonu svari

Automātiskie svari ar slodzes uztvērēju, ietverot sliedes dzelzceļa transportlīdzekļu pārvietošanai.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

I   NODAĻA

Kopīgās prasības visiem mērinstrumentu veidiem

1.   Nominālie darbības apstākļi

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk:

1.1.

Attiecībā uz mērāmo lielumu:

Mērījumu diapazons, ņemot vērā maksimālo un minimālo svērtspēju.

1.2.

Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo elektroapgādes ietekmi:

Maiņstrāvas gadījumā

:

piegādātais nominālais maiņspriegums vai maiņsprieguma robežas.

Līdzstrāvas gadījumā

:

piegādātās līdzstrāvas nominālais spriegums vai līdzstrāvas sprieguma robežas.

1.3.

Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo mehānisko un klimatisko faktoru ietekmi:

Maksimālais temperatūras diapazons ir 30 °C, ja šā pielikuma nākamajās nodaļās nav norādīts citādi.

Mehāniskās vides klases saskaņā ar I pielikuma 1.3.2. punktu neizmanto. Mērinstrumentiem, kas pakļauti īpašai mehāniskai slodzei, piemēram, transportlīdzekļos uzstādītiem mērinstrumentiem, ražotājs nosaka mehāniskos lietošanas noteikumus.

1.4.

Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo citus ietekmes faktorus (ja tādi ir):

 

Darbības ātrums(-i)

 

Sveramā(-o) produkta(-u) īpatnības.

2.   Pieļaujamā traucējumu ietekme – elektromagnētiskā vide

Paredzētā svērtspēja un kritiskā robežnovirze ir norādīta katram mērinstrumenta veidam attiecīgajā šā pielikuma nodaļā.

3.   Piemērotība

3.1.

Jānodrošina līdzekļi, kas ierobežo slīpuma, noslodzes un darbības ātruma ietekmi tā, lai normālos darbības apstākļos netiktu pārsniegta maksimālā pieļaujamā kļūda (MPK).

3.2.

Jānodrošina piemērotas izejvielu pārkraušanas iekārtas, lai normālos darbības apstākļos netiktu pārsniegta mērinstrumenta MPK.

3.3.

Visām lietotāja vadības saskarnēm jābūt skaidri redzamām un efektīvām.

3.4.

Jānodrošina iespēja lietotājam pārbaudīt indikatora (ja tāds ir) rādījumu pareizumu.

3.5.

Jānodrošina piemērota atiestates ierīce, lai normālos ekspluatācijas apstākļos netiktu pārsniegts mērinstrumenta MPK.

3.6.

Jebkurš rezultāts ārpus mērījumu diapazona ir jāidentificē, ja iespējams iegūt izdruku.

4.   Atbilstības novērtēšana

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

 

mehāniskajām sistēmām:

B + D vai B + E, vai B + F, vai D1, vai F1, vai G, vai H1.

 

elektromehāniskajiem mērinstrumentiem:

B + D vai B + E, vai B + F, vai G, vai H1.

 

elektroniskajām sistēmām vai sistēmām, kas izmanto programmatūru:

B + D vai B + F, vai G, vai H1.

II   NODAĻA

Automātiskie svari atsevišķu preču svēršanai

1.   Precizitātes klases

1.1.

Mērinstrumenti pieder pie vienas no divām pamatkategorijām

X vai Y,

kas jānorāda ražotājam.

1.2.

Šīs pamatkategorijas vēl tiek sadalītas četrās precizitātes klasēs:

 

XI, XII, XIII & XIV

kā arī

 

Y(I), Y(II), Y(a) & Y(b)

kas jānorāda ražotājam.

2.   X kategorijas mērinstrumenti

2.1.

X kategorijas mērinstrumentus izmanto, lai pārbaudītu fasējumus, kas sagatavoti saskaņā ar fasējumiem piemērojamām prasībām Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīvā 76/211/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu (1) iepildīšanu pēc svara vai tilpuma.

2.2.

Precizitātes klasi vēl papildina koeficients (x), kas reizināms ar 4.2. punktā norādīto maksimālo pieļaujamo standartnovirzi.

Ražotājam jānorāda koeficients (x), kur x ≤ 2 un atbilst izteiksmei 1 × 10k, 2 × 10k vai 5 × 10k, kur k ir vesels negatīvs skaitlis vai nulle.

3.   Y kategorijas mērinstrumenti

Pie Y kategorijas pieder visi automātiskie svari atsevišķu preču svēršanai.

4.   MPK

4.1.   X kategorijas mērinstrumentu vidējā kļūda/Y kategorijas mērinstrumentu MPK

1.   tabula

Neto svars (m), kas norādīta verifikācijas skalas iedaļas vērtībās (e)

Maksimālā pieļaujamā vidējā kļūda

Maksimāli pieļaujamā kļūda

XI

Y(I)

XII

Y(II)

XIII

Y(a)

XIV

Y(b)

X

Y

0 < m ≤ 50 000

0 < m ≤ 5 000

0 < m ≤ 500

0 < m ≤ 50

± 0,5 e

± 1 e

50 000 < m ≤ 200 000

5 000 < m ≤ 20 000

500 < m ≤ 2 000

50 < m ≤ 200

± 1,0 e

± 1,5 e

200 000 < m

20 000 < m ≤ 100 000

2 000 < m ≤ 10 000

200 < m ≤ 1 000

± 1,5 e

± 2 e

4.2.   Standartnovirze

X (x) klases mērinstrumentu standartnovirzes maksimālo pieļaujamo vērtību aprēķina, reizinot koeficientu (x) ar 2. tabulā norādīto vērtību.

2.   tabula

Neto svars (m)

Maksimālā pieļaujamā standartnovirze X(1) klases mērinstrumentiem

m ≤ 50 g

0,48 %

50 g < m ≤ 100 g

0,24 g

100 g < m ≤ 200 g

0,24 %

200 g < m ≤ 300 g

0,48 g

300 g < m ≤ 500 g

0,16 %

500 g < m ≤ 1 000 g

0,8 g

1 000 g < m ≤ 10 000 g

0,08 %

10 000 g < m ≤ 15 000 g

8 g

15 000 g < m

0,053 %

XI un XII klasei (x) ir mazāks nekā 1.

XIII klasei (x) nav lielāks kā 1.

XIV klasei (x) ir lielāks nekā 1.

4.3.   Verifikācijas skalas iedaļas vērtība – mērinstrumenti ar vienu skalas iedaļas vērtību

3.   tabula

Precizitātes kategorijas

Verifikācijas skalas iedaļas vērtība

Verifikācijas skalas iedaļas vērtību skaits

Formula

 

 

 

Minimālais skaits

Maksimālais skaits

XI

Y(I)

0,001 g ≤ e

50 000

XII

Y(II)

0,001 g ≤ e ≤ 0,05 g

100

100 000

0,1 g ≤ e

5 000

100 000

XIII

Y(a)

0,1 g ≤ e ≤ 2 g

100

10 000

5 g ≤ e

500

10 000

XIV

Y(b)

5 g ≤ e

100

1 000

4.4.   Verifikācijas skalas iedaļas vērtības – mērinstrumenti ar vairākām skalas iedaļas vērtībām

4.   tabula

Precizitātes kategorijas

Verifikācijas skalas iedaļas vērtība

Verifikācijas skalas iedaļas vērtību skaits

Formula

 

 

 

minimālā vērtība (2)

Formula

Maksimālā vērtība

Formula

XI

Y(I)

0,001 g ≤ ei

50 000

XII

Y(II)

0,001 g ≤ ei ≤ 0,05 g

5 000

100 000

 

 

0,1 g ≤ ei

5 000

100 000

XIII

Y(a)

0,1 g ≤ ei

500

10 000

XIV

Y(b)

5 g ≤ ei

50

1 000

kur:

i

=

1, 2, … r

i

=

daļējais svēršanas diapazons

r

=

daļējo diapazonu kopējais skaits

5.   Mērījumu diapazons

Norādot mērījumu diapazonu Y klases svariem, ražotājam jāņem vērā, ka to minimālā svērtspēja nedrīkst būt mazāka kā:

Y(I) klase

:

100 e

Y(II) klase

:

20 e (0,001 g) ≤ e ≤ (0,05 g) un 50 e (0,1 g) ≤ e

Y(a) klase

:

20 e

Y(b) klase

:

10 e

Šķirošanas svari, piem., pasta svari un atkritumu svari

:

5 e

6.   Dinamiskā iestatīšana

6.1.

Dinamiskās iestatīšanas ierīcei jāstrādā ražotāja norādītajā svara diapazonā.

6.2.

Dinamiskās iestatīšanas ierīci, kas izlīdzina kustībā esošu kravu dinamisko ietekmi, nedrīkst pēc uzstādīšanas izmantot ārpus noteiktā svara diapazona, un vajadzības gadījumā tai jābūt aizsargātai.

7.   Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

7.1.   Ietekmes faktoru radītās MPK.

7.1.1.   X kategorijas mērinstrumentiem:

automātiskajā režīmā izmanto 1. un 2. tabulā norādītās vērtības,

statiskai svēršanai neautomātiskajā režīmā izmanto 1. tabulā norādītās vērtības.

7.1.2.   Y kategorijas mērinstrumentiem:

katrai kravai, ko sver automātiskajā režīmā, izmanto 1. tabulā norādītās vērtības,

statiskai svēršanai neautomātiskajā režīmā izmanto 1. tabulā X kategorijai norādītās vērtības.

7.2.   Traucējumu radītā kritiskā robežnovirze atbilst vienai verifikācijas skalas iedaļas vērtībai.

7.3.   Temperatūras diapazons:

XI un Y(I) klasei minimālais temperatūras diapazons ir 5 °C,

XII un Y(II) klasei minimālais temperatūras diapazons ir 15 °C.

III   NODAĻA

Automātiskie gravimetriskās iepildes svari

1.   Precizitātes kategorijas

1.1.

Ražotājam jānorāda gan precizitātes standartklase Ref(x), gan funkcionālās precizitātes klase(-es) X(x).

1.2.

Mērinstrumenta veidam piešķir precizitātes standartklasi, Ref(x), kas atbilst šāda veida mērinstrumentu labākajai iespējamai precizitātei. Katram atsevišķam mērinstrumentam pēc uzstādīšanas piešķir vienu vai vairākas funkcionālās precizitātes klases, X(x), atkarībā no tā, kādu konkrētu produktu svēršanai tā paredzēta. Klasei piešķirtais koeficients (x) ir ≤ 2 un atbilst izteiksmei 1 × 10k, 2 × 10k vai 5 × 10k, kur k ir vesels negatīvs skaitlis vai nulle.

1.3.

Precizitātes standartklasi, Ref(x), nosaka statiskām kravām.

1.4.

Kas attiecas uz funkcionālo precizitātes klasi, X apzīmē precizitātes atkarību no kravas svara, bet (x) ir X(1) klasei 2.2. punktā norādīto kļūdas robežu reizinātājs.

2.   MPK

2.1.   Statiskās svēršanas kļūda

2.1.1.

Sverot statiskās kravas nominālajos darbības apstākļos, precizitātes standartklases Ref(x,) MPK nosaka, reizinot ar 0,312 katra iepildījuma maksimālo pieļaujamo novirzi no 5. tabulā norādītā vidējā lieluma un ar klasei piešķirto koeficientu (x).

2.1.2.

Mērinstrumentiem, kuru iepildījumu var veidot vairākas kravas (piem., kumulatīvi vai selektīvi kombinētie svari), statisko kravu MPK atbilst iepildījumam paredzētajai precizitātei, kas norādīta 2.2. punktā (nevis atsevišķo kravu maksimālo pieļaujamo noviržu summai).

2.2.   Novirze no vidējā iepildījuma

5.   tabula

Iepildījuma masa, m (g)

Katra iepildījuma maksimālā pieļaujamā novirze no vidējā lieluma X(1) klasei

m ≤ 50

7,2 %

50 < m ≤ 100

3,6 g

100 < m ≤ 200

3,6 %

200 < m ≤ 300

7,2 g

300 < m ≤ 500

2,4 %

500 < m ≤ 1 000

12 g

1 000 < m ≤ 10 000

1,2 %

10 000 < m ≤ 15 000

120 g

15 000 < m

0,8 %

Piezīme

Katram iepildījumam aprēķināto novirzi var koriģēt atkarībā no vielas daļiņu lieluma.

2.3.   Novirzes no iepriekš noteiktās vērtības (iestatījuma kļūda)

Mērinstrumentiem, kuriem iespējams jau iepriekš noteikt iepildījuma svaru, maksimālā iepriekš noteiktās vērtības novirze no iepildījuma vidējās masas nedrīkst pārsniegt katram iepildījumam 5. tabulā norādīto maksimālo pieļaujamo novirzi no vidējās vērtības, kura reizināta ar 0,312.

3.   Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

3.1.

Ietekmes faktoru radītā MPK ir noteikta 2.1. punktā.

3.2.

Traucējumu radītā kritiskā robežnovirze statiskā svara rādījumiem ir vienāda ar 2.1. punktā norādīto MPK, kas aprēķināta minimālajam nominālajam iepildījumam, vai ir vienāda ar izmaiņu, kurai ir līdzvērtīga ietekme uz iepildījumu, ja iepildījums ir no vairākām kravām. Aprēķināto kritisko robežnovirzi noapaļo līdz nākamai augstākajai skalas iedaļas vērtībai (d).

3.3.

Ražotājam jānorāda nominālais minimālais iepildījums.

IV   NODAĻA

Pārtrauktas darbības summējošie svari

1.   Precizitātes klases

Mērinstrumenti tiek iedalīti šādās precizitātes klasēs: 0,2; 0,5; 1; 2.

2.   MPK

6.   tabula

Precizitātes klase

Summārās slodzes MPK

0,2

± 0,10 %

0,5

± 0,25 %

1

± 0,50 %

2

± 1,00 %

3.   Summēšanas skalas iedaļas vērtība

Summēšanas skalas iedaļas vērtībai (dt) jābūt šādā diapazonā:

0,01 % Max ≤ dt ≤ 0,2 % Max

4.   Minimālā summārā slodze (Σmin)

Minimālā summārā slodze (Σmin) nedrīkst būt mazāka kā slodze, kuras MPK ir vienāda ar summēšanas skalas iedaļas vērtību (dt) un mazāka par ražotāja norādīto minimālo slodzi.

5.   Nulles iestatīšana

Mērinstrumenti, kas nenosaka taras svaru pēc katras svēršanas, jāaprīko ar nulles iestatīšanas ierīci. Automātiskais darbības režīms jāpārtrauc, ja nulles iestatīšanas svārstības ir:

1 dt mērinstrumentiem ar automātisko nulles iestatīšanas ierīci,

0,5 dt mērinstrumentiem ar pusautomātisko vai neautomātisko nulles iestatīšanas ierīci.

6.   Lietotāja vadības saskarne

Strādājot automātiskajā režīmā, regulēšanas un atiestatīšanas funkcijai jābūt bloķētai.

7.   Izdruka

Mērinstrumentos, kas aprīkoti ar iespiedierīci, kopējā daudzuma rādījumam jāsaglabājas, kamēr tas nav izdrukāts. Kopējā daudzuma rādījums tiek izdrukāts, pārtraucot automātisko režīmu.

8.   Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

8.1.

Ietekmes faktoru radītā MPK ir noteikta 7. tabulā.

7.   tabula

Slodze (m), kas norādīta summēšanas skalas iedaļas vērtībās (dt)

MPK

0 < m ≤ 500

± 0,5 dt

500 < m ≤ 2 000

± 1,0 dt

2 000 < m ≤ 10 000

± 1,5 dt

8.2.

Traucējumu radītā kritiskā robežnovirze ikvienam svara rādījumam un atmiņā saglabātam kopējam daudzumam atbilst vienas summēšanas skalas iedaļas vērtībai.

V   NODAĻA

Nepārtrauktas darbības summējošie svari

1.   Precizitātes kategorijas

Mērinstrumenti tiek iedalīti trijās precizitātes klasēs 0,5; 1; 2.

2.   Mērījumu diapazons

2.1.

Ražotājam jānorāda mērījumu diapazons, svēršanas agregāta minimālā neto svara un maksimālās svērtspējas attiecība, kā arī minimālā summārā slodze.

2.2.

Minimālā summārā slodze Σmin nedrīkst būt mazāka kā:

 

800 d klasei 0,5;

 

400 d klasei 1;

 

200 d klasei 2.

kur d ir galvenās summēšanas ierīces summēšanas skalas iedaļas vērtība.

3.   MPK

8.   tabula

Precizitātes klase

Summārās slodzes MPK

0,5

± 0,25 %

1

± 0,5 %

2

± 1,0 %

4.   Lentes ātrums

Lentes ātrums jānorāda ražotājam. Vienātruma transportiersvariem un mainīga ātruma transportiersvariem ar manuālo ātruma iestatīšanu ātrums nedrīkst pārsniegt 5 % no nominālvērtības. Produkta ātrums nedrīkst atšķirties no lentes ātruma.

5.   Kopējā summēšanas ierīce

Jāizslēdz iespēja atiestatīt kopējo summēšanas ierīci nulles stāvoklī.

6.   Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

6.1.

Ja slodze nav mazāka par Σmin, ietekmes faktora radītai MPK jābūt vienādai ar attiecīgo 8. tabulā noteikto vērtību reiz 0,7, noapaļojot to līdz tuvākajai summēšanas skalas iedaļas vērtībai (d).

6.2.

Traucējumu rādītajai kritiskās robežnovirzes slodzei, kas vienāda ar Σmin, atbilst noteiktās transportiersvaru klases attiecīgajai vērtībai, kura norādīta 8. tabulā, to noapaļojot līdz nākamai augstākajai summēšanas skalas iedaļas vērtībai (d).

VI   NODAĻA

Automātiskie dzelzceļa vagonu svari

1.   Precizitātes kategorijas

Mērinstrumenti tiek iedalīti šādās precizitātes klasēs:

0,2; 0,5; 1; 2.

2.   MPK

2.1.

Svēršanas MPK, kustībā sverot atsevišķu vagonu vai visu vilcienu, ir norādītas 9. tabulā.

9.   tabula

Precizitātes klase

MPK

0,2

± 0,1 %

0,5

± 0,25 %

1

± 0,5 %

2

± 1,0 %

2.2.

Savienotu vai nesavienotu vagonu svara MPK, sverot tos kustībā, atbilst vienai no turpmāk norādītajām vērtībām, izvēloties lielāko no tām:

saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, kas noapaļota līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai,

saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, kas noapaļota līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai, ja svars ir vienāds ar 35 % no vagona maksimālā svara (norādīts specifikācijas zīmē),

vienas skalas iedaļas vērtība (d).

2.3.

Vilciena svara MPK, sverot to kustībā, atbilst vienai no turpmāk norādītajām vērtībām, izvēloties lielāko no tām:

saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, kas noapaļota līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai,

saskaņā ar 9. tabulu aprēķinātā vērtība, ja viena vagona svars ir vienāds ar 35 % no vagona maksimālā svara (norādīts specifikācijas zīmē), reiz standartvagonu skaits vilciena sastāvā (ne vairāk kā 10), noapaļojot to līdz tuvākajai skalas iedaļas vērtībai,

vienas skalas vērtība (d) par katru vilciena vagonu, nepārsniedzot 10 d.

2.4.

Sverot savienotus vagonus, kļūdas, kas nepārsniedz 10 % no svēršanas rezultātiem, kuri iegūti, vilcienam vienreiz vai vairākas reizes izbraucot cauri, drīkst pārsniegt attiecīgo 2.2. punktā norādīto MPK, bet tā nedrīkst būt divreiz lielāka par to.

3.   Skalas iedaļas vērtība (d)

10. tabulā ir norādītas skalas iedaļas vērtības atkarībā no mērinstrumenta precizitātes klases.

10.   tabula

Precizitātes klase

Skalas iedaļas vērtība (d)

0,2

d ≤ 50 kg

0,5

d ≤ 100 kg

1

d ≤ 200 kg

2

d ≤ 500 kg

4.   Mērījumu diapazons

4.1.

Minimālā svērtspēja nedrīkst būt mazāka kā 1 t un lielāka kā minimālais vagona svars, kas dalīts ar daļējo svērumu skaitu.

4.2.

Minimālais vagona svars nedrīkst būt mazāks kā 50 d.

5.   Svērtspēja ietekmes faktoru un elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē

5.1.

Ietekmes faktoru radītā MPK ir noteikta 11. tabulā.

11.   tabula

Slodze (m), kas norādīta verifikācijas skalas iedaļas vērtībās (d)

MPK

0 < m ≤ 500

± 0,5 d

500 < m ≤ 2 000

± 1,0 d

2 000 < m ≤ 10 000

± 1,5 d

5.2.

Traucējumu ietekmei noteiktā kritiskā robežnovirze atbilst vienai skalas iedaļas vērtībai.


(1)  OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.

(2)  Ja i = r, piemēro attiecīgo 3. tabulas aili, e aizvietojot ar er.


IX PIELIKUMS

TAKSOMETRI (MI-007)

Atbilstīgās I pielikuma prasības, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz taksometriem.

DEFINĪCIJAS

Taksometrs

Mērinstruments, kas strādā kopā ar signālu ģeneratoru (1) un kopā ar to veido mērinstrumentu.

Šī ierīce nosaka brauciena ilgumu un aprēķina nobraukumu, pamatojoties uz distanciālā signālu ģeneratora pārraidīto signālu. Bez tam tā aprēķina un uzrāda maksu par braucienu, pamatojoties uz nobraukumu un/vai noteikto brauciena ilgumu.

Braukšanas maksa

Kopējā naudas summa, kurā ietverta noteikta nomas sākummaksa, kas jāmaksā par braucienu un/vai ir atkarīga no nobraukuma un/vai no brauciena ilguma. Braukšanas maksā nav ietverta piemaksa par papildu pakalpojumiem.

Pārslēgšanās ātrums

Tas ir ātrums, ko aprēķina, izdalot laika tarifu ar nobraukuma tarifu.

Normālais aprēķinu režīms S (vienkāršais tarifa aprēķins)

Braukšanas maksas aprēķināšana, pamatojoties uz laika tarifu, ja nav sasniegts pārslēgšanās ātrums, un pamatojoties uz nobraukuma tarifu, ja pārslēgšanās ātrums ir pārsniegts.

Normālais aprēķinu režīms D (divkāršais tarifa aprēķins)

Braukšanas maksas aprēķināšana, visa brauciena laikā vienlaicīgi piemērojot laika tarifu un nobraukuma tarifu.

Darbības režīms

Dažādi režīmi, kādos taksometrs veic dažādas funkcijas. Par dažādiem darbības režīmiem liecina šādas norādes:

“Brīvs”

:

darbības režīms, kurā netiek aprēķināta braukšanas maksa;

“Aizņemts”

:

darbības režīms, kurā tiek aprēķināta braukšanas maksa, pamatojoties uz eventuālo sākummaksu, kā arī uz nobraukuma tarifu un/vai uz brauciena ilgumu.

“Norēķins”

:

darbības režīms, kurā tiek uzrādīta maksa par braucienu un tiek pārtraukta vismaz no laika atkarīgās braukšanas maksas aprēķināšana.

KONSTRUKCIJAS PRASĪBAS

1.

Taksometram jābūt konstruētam tā, lai aprēķinātu nobraukumu un noteiktu brauciena ilgumu.

2.

Taksometram jābūt konstruētam tā, lai tas aprēķinātu un uzrādītu braukšanas maksu, veicot to pakāpeniski saskaņā ar dalībvalsts noteikto tarifu darbības režīmam “aizņemts”. Taksometram jābūt konstruētam tā, lai tas darbības režīmā “norēķins” uzrādītu galīgo braukšanas maksu.

3.

Taksometram jānodrošina normālais aprēķinu režīms S un D. Viena vai otra aprēķinu režīma iestatīšanai jābūt aizsargātai.

4.

Taksometram jānodrošina šāda informācija, izmantojot piemērotu un aizsargātu; saskarni(-es):

darbības režīms: “brīvs”, “aizņemts” vai “norēķins”,

summatora dati saskaņā ar 15.1. punktu,

vispārējā informācija: distanciālā signālu ģeneratora konstante, uzstādīšanas diena, taksometra pazīšanas zīme, reālais laiks, tarifa apzīmējums,

informācija par brauciena maksu: kopējā iekasētā summa, braukšanas maksa, braukšanas maksas aprēķins, papildu maksa, datums, brauciena sākumlaiks, brauciena beigu laiks, nobraukums,

informācija par tarifu(-iem): tarifa(-u) rādītāji.

Atsevišķu valstu tiesību akti var paredzēt, ka ar taksometra saskarni(-ēm) ir jāsavieno dažas ierīces. Šajā gadījumā ar drošības ierīces palīdzību ir iespējams panākt to, ka taksometra darbība tiek automātiski pārtraukta, ja tas nav aprīkots ar paredzēto ierīci vai šī ierīce strādā nepareizi.

5.

Vajadzības gadījumā jāpastāv iespējai regulēt taksometru distanciālā signālu ģeneratora konstantei, kuram tas tiks pievienots, un nodrošināt regulējuma aizsardzību.

NOMINĀLIE DARBĪBAS APSTĀKĻI

6.1.

Izmanto mehāniskās vides klasi M3.

6.2.

Ražotājam ir jānorāda mērinstrumenta nominālie darbības apstākļi, kas uzskaitīti turpmāk.

minimālais temperatūras diapazons sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem – 80 °C,

piegādātās līdzstrāvas robežas, kādām ir paredzēts šis mērinstruments.

MAKSIMĀLĀS PIEĻAUJAMĀS KĻŪDAS (MPK)

7.

MPK, izņemot kļūdas, ko rada taksometra izmantošana transportlīdzeklī, ir šādas:

patērētais laiks: ± 0,1 %

minimālā MPK vērtība: 0,2 s,

nobraukums: ± 0,2 %

minimālā MPK vērtība: 4 m,

braukšanas maksas aprēķināšana: ± 0,1 %

minimālā vērtība, ieskaitot noapaļošanu, atbilst braukšanas maksas rādījuma vismazākajam skaitlim.

PIEĻAUJAMĀ TRAUCĒJUMU IETEKME

8.   Elektromagnētiskā noturība

8.1.

Izmanto elektromagnētiskās vides klasi E3.

8.2.

MPK, kas noteikta 7. punktā, ir jāievēro arī elektromagnētisko traucējumu gadījumā.

ENERGOAPGĀDES TRAUCĒJUMI

9.

Pazeminoties barošanas avota spriegumam zem ražotāja norādītās apakšējās darbības robežas, taksometram:

jāturpina pareizi strādāt vai jāatsāk pareiza darbība, nezaudējot pirms sprieguma krituma pieejamos datus, ja sprieguma kritums bijis īslaicīgs, t. i., ko radījusi dzinēja atkārtota iedarbināšana,

jāpārtrauc kārtējais mērījums un jāatgriežas režīmā “brīvs”, ja sprieguma kritums bijis ilglaicīgs.

CITAS PRASĪBAS

10.

Taksometra un distanciālā signālu ģeneratora savietojamības nosacījumus nosaka taksometra ražotājs.

11.

Ja par papildu pakalpojumiem pienākas papildu maksa, ko vadītājs ievada manuālajā režīmā, tā netiek iekļauta uzrādītajā braukšanas maksā. Minētajā gadījumā taksometrs var tomēr īslaicīgi uzrādīt braukšanas maksu kopā ar papildu maksu.

12.

Ja braukšanas maksu aprēķina pēc aprēķinu metodes D, taksometram var būt papildu indikācijas režīms, kad reālajā laikā tiek uzrādīts tikai kopējais nobraukums un brauciena ilgums.

13.

Visiem pasažierim paredzētajiem rādījumiem jābūt viegli atpazīstamiem. Šiem rādījumiem un to apzīmējumiem jābūt viegli salasāmiem gan dienasgaismā, gan nakts apstākļos.

14.1.

Ja braukšanas maksa vai pret negodīgu rīcību vērstie pasākumi ir atkarīgi no iepriekš ieprogrammētu funkciju izvēles vai no brīvi izvēlētu datu ievadīšanas, ir jānodrošina ievadīto iestatījumu un datu saglabāšana.

14.2.

Nodrošinot taksometra datu saglabāšanu, jābūt iespējai saglabāt atsevišķus iestatījumus.

14.3.

Noteikumi I pielikuma 8.3. punktā attiecas arī uz tarifiem.

15.1.

Taksometram jābūt aprīkotam ar neatiestatāmu summatoru šādiem rādījumiem:

kopējais transportlīdzekļa nobraukums,

kopējais nobraukums, vedot pasažierus,

kopējais pasažieru uzņemšanas skaits,

kopējā naudas summa, kas iekasēta, saņemot papildmaksu,

kopējā naudas summa, kas iekasēta, saņemot braukšanas maksu.

Summārie rādījumi ietver arī rādījumus, kas saglabāti saskaņā ar 9. punktu, rodoties energoapgādes traucējumiem.

15.2.

Ja taksometrs ir atvienots no elektroenerģijas avota, vienu gadu jānodrošina summāro rādījumu uzglabāšana, lai tos būtu iespējams nolasīt ar cita informācijas nesēja palīdzību.

15.3.

Jāveic attiecīgie pasākumi, lai nepieļautu summāro rādījumu izmantošanu pasažieru krāpšanai.

16.

Automātiska tarifu maiņa ir pieļaujama, pamatojoties uz:

brauciena garumu,

brauciena ilgumu,

diennakts stundu,

datumu,

nedēļas dienu.

17.

Ja taksometra pareiza darbība ir atkarīga no transportlīdzekļa īpatnībām, taksometrs jāaprīko ar ierīcēm, kas nodrošina taksometra savienojumu ar transportlīdzekli, kurā tas uzstādīts.

18.

Pēc taksometra uzstādīšanas jāpastāv iespējai testēšanas nolūkā atsevišķi pārbaudīt laika un nobraukuma mērījumu precizitāti, kā arī aprēķinu pareizumu.

19.

Taksometra konstrukcijai un ražotāja noteiktajiem uzstādīšanas norādījumiem jābūt tādiem, kas ļauj pietiekami labi nodrošināties pret krāpnieciskiem mēģinājumiem pārveidot signālu, pēc kura notiek nobraukuma mērījumi, ja taksometrs ir uzstādīts saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

20.

Vispārējās pamatprasības, kas vērstas pret taksometra negodīgu izmantošanu, jāievēro tā, lai tiktu aizsargātas patērētāju, vadītāja, vadītāja darba devēja un finanšu iestāžu intereses.

21.

Taksometra konstrukcijai jānodrošina tā ekspluatācija MPK robežās viena gada laikā bez regulēšanas, ja tas strādā normālā lietošanas režīmā.

22.

Taksometrs jāaprīko ar reālā laika pulksteni, kas rāda diennakts laiku un datumu, lai vienu vai abus šos rādījumus varētu izmantot automātiskai tarifu maiņai. Prasības attiecībā uz reālā laika pulksteni:

hronometrāža jāveic ar precizitāti 0,02 %,

pulksteņa rādījumu korekcija nedrīkst pārsniegt 2 minūtes nedēļā. Pārejai uz vasaras un ziemas laiku jānotiek automātiski,

jāizslēdz iespēja automātiski vai manuāli veikt korekcijas brauciena laikā.

23.

Nobraukuma un patērētā laika rādījumos vai izdrukās, kas iegūtas saskaņā ar šo direktīvu, jāizmanto šādas mērvienības:

 

Nobraukums

kilometri,

jūdzes tajās dalībvalstīs, uz kurām atticas Direktīvas 80/181/EEK 1. panta b apakšpunkts.

 

Patērētais laiks

sekundes, minūtes vai stundas, atkarībā no vajadzības un ņemot vērā vajadzīgo precizitāti, kā arī lai novērstu iespējamos pārpratumus.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

B + F vai B + D, vai H1.


(1)  Distanciālais signālu ģenerators neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.


X PIELIKUMS

MATERIĀLIE MĒRI (MI-008)

I   NODAĻA

Materiālie garuma mēri

Atbilstīgās I pielikuma pamatprasības, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā nodaļā, attiecas uz tālāk minētajiem materiālajiem garuma mēriem. Prasību nodrošināt atbilstības apliecinājumu kopijas tomēr var interpretēt tā, ka šī prasība ir attiecināma uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu, nevis uz atsevišķiem mērinstrumentiem.

DEFINĪCIJAS

Materiālie garuma mēri

Mērinstruments ar iedaļu atzīmēm, kuru atstatums ir norādīts likumīgās garuma vienībās.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

Bāzes režīms

1.1.

Mērlentēm, kuru garums ir pieci metri vai lielāks, jāiekļaujas maksimālo pieļaujamo kļūdu (MPK) robežās, uz tām iedarbojoties 50 ņūtonu vai citam ražotāja noteiktajam vilces spēkam, ko ražotājs attiecīgi norāda mērlentes marķējumā; ja mēri ir izgatavoti no cieta vai puscieta materiāla, vilces spēks nav jāpiemēro.

1.2.

Standarta temperatūra ir 20 °C, ja mēra marķējumā nav norādīta cita, ražotāja noteikta temperatūra.

MPK

2.

Pozitīvās vai negatīvās MPK (mm) starp divām iedaļu atzīmēm, kuras nav viena otrai blakus, nosaka ar formulu (a + bL), kur:

L ir mērāmais garums, kas noapaļots līdz nākamajam veselam metram un

a un b ir norādīti 1. tabulā.

Ja gala intervāls robežojas ar virsmu, jebkuram attālumam, kas sākas šajā punktā, MPK palielina par 1. tabulā norādīto c vērtību.

1. tabula

Precizitātes klase

a (mm)

b

c (mm)

I

0,1

0,1

0,1

II

0,3

0,2

0,2

III

0,6

0,4

0,3

D –

īpaša iegremdējamo mērlenšu klase (1)

Garumā, kas nepārsniedz 30 m (2)

1,5

nulle

nulle

S –

tvertņu kalibrēšanas mērlenšu īpašā klase

Katriem garuma 30 m, ja mērlente atrodas uz plakanas virsmas

1,5

nulle

nulle

Var izmantot arī I vai II klases lotes; šajā gadījumā jebkuram garumam starp divām iedaļu atzīmēm, viena no kurām atrodas uz svērteņa, bet otrā – uz mērlentes, MPK ir ± 0,6 mm, ja tās vērtība, kas aprēķināta pēc formulas, ir mazāka nekā 0,6 mm.

MPK garumam starp divām secīgām iedaļu atzīmēm un divu secīgo posmu maksimālās pieļaujamās svārstības ir norādītas 2. tabulā.

2. tabula

Posma i garums

MPK jeb svārstības (mm) atkarībā no precizitātes klases

I

II

III

i ≤ 1 mm

0,1

0,2

0,3

1 mm < i ≤ 1 cm

0,2

0,4

0,6

Saliekamo lineālu kustīgie savienojumi papildus jau aplūkotajām kļūdām nedrīkst radīt kļūdas, kas lielākas nekā 0,3 mm (II klase) un 0,5 mm (III klase).

Materiāli

3.1.

Materiālos mērus izgatavo no tādiem materiāliem, kuru garuma svārstības, temperatūrai par ± 8 °C novirzoties no standarta temperatūras, nepārsniedz MPK. Tas neattiecas uz S un D klases mēriem, ja vajadzības gadījumā ražotājs paredz novēroto rādījumu korekciju, ņemot vērā termisko izplešanos.

3.2.

Garuma mēri, kas izgatavoti no materiāla, kura izmēri var mainīties atkarībā no relatīvā mitruma diapazona, ir iedalāmi tikai II vai III klasē.

Marķējums

4.

Uz garuma mēra jānorāda tā nominālvērtība. Ja izmanto milimetru skalu, ir jānumurē katra centimetra iedaļa, bet ja skalas intervāls ir lielāks nekā 2 cm, ir jānumurē visas skalas iedaļas atzīmes.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

vai D1, vai B + D, vai H, vai G.

II   NODAĻA

Tilpuma mēri

Atbilstīgās I pielikuma pamatprasības, kā arī īpašās prasības un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā nodaļā, attiecas uz turpmāk minētajiem tilpuma mēriem. Prasību nodrošināt atbilstības apliecinājumu kopijas tomēr var interpretēt tā, ka šī prasība ir attiecināma uz mērinstrumentu partiju vai sūtījumu, nevis uz atsevišķiem mērinstrumentiem. Nav jāievēro arī prasība, ka uz mērinstrumenta ir jānorāda informācija par tās precizitāti.

DEFINĪCIJAS

Tilpuma mērs

Tilpuma mērs (piemēram, dzeramās glāzes vai kausa veidā), kas paredzēts konkrēta tilpuma nomērīšanai, pārdodot šķidrumus (kas nav farmaceitiskie produkti) tūlītējai lietošanai.

Svītras mērs

Tilpuma mērs ar svītru, kas iezīmē nominālo ietilpību.

Tilpuma mērs “līdz augšējai malai”

Tilpuma mērs, kura iekšējais tilpums atbilst nominālajai ietilpībai.

Pārliešanas mērs

Tilpuma mērs, kas paredzēts šķidruma pārliešanai pirms tā patēriņa.

Jauda

Ietilpība ir iekšējais tilpums, ja tie ir tilpuma mēri “līdz augšējai malai”, vai iekšējais tilpums līdz uzpildes atzīmei, ja tie ir svītras mēri.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1.   Bāzes režīms

1.1.

Temperatūra – standarta temperatūra tilpuma mērījumiem ir 20 °C.

1.2.

Pareizais novietojums – brīvi novietots uz līdzenas virsmas.

2.   MPK

1. tabula

 

Pozīcija

Līdz augšējai malai

Pārliešanas mēri

 

 

< 100 ml

± 2 ml

– 0

+ 4 ml

≥ 100 ml

± 3 %

– 0

+ 6 %

Dzērienu pasniegšanai

 

 

< 200 ml

± 5 %

– 0

+ 10 %

≥ 200 ml

± (5 ml + 2,5 %)

– 0

+ 10 ml + 5 %

3.   Materiāli

Tilpuma mērus izgatavo no pietiekami izturīga materiāla, kas labi saglabā formu un kura tilpums iekļaujas MPK robežās.

4.   Forma

4.1.

Pārliešanas mēriem jābūt tādiem, lai satura izmaiņas, kas vienādas ar MPK, vismaz par 2 mm izmainītu šķidruma līmeni attiecībā pret augšējo malu vai uzpildes atzīmi.

4.2.

Pārliešanas mēru formai jābūt tādai, kas netraucē pilnībā pārliet tajā nomērīto šķidrumu.

5.   Marķēšana

5.1.

Uz tilpuma mēra skaidri un neizdzēšami jānorāda tam noteiktā nominālā ietilpība.

5.2.

Tilpuma mēriem var būt pat līdz trim atzīmēm, kas norāda uz skaidri atšķirīgiem tilpumiem un nedrīkst radīt nekādus pārpratumus.

5.3.

Visām uzpildes atzīmēm jābūt pietiekami skaidrām un izturīgām, lai izslēgtu MKP pārsniegšanu lietošanas laikā.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

A2 vai F1, vai D1, vai E1, vai B + E, vai B + D, vai H.


(1)  Attiecas uz mērlentes/iegremdējamo atsvaru savienojumiem.

(2)  Ja nominālais mērlentes garums pārsniedz 30 m, katriem 30 m mērlentes garuma paredz papildu MPK 0,75 mm apmērā.


XI PIELIKUMS

DIMENSIĀLO MĒRĪJUMU MĒRINSTRUMENTI (MI-009)

Atbilstīgās I pielikuma pamatprasības, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā nodaļā, attiecas uz tālāk minētajiem dimensiālo mērījumu mērinstrumentu tipiem.

DEFINĪCIJAS

Garuma mērinstruments

Garuma mērinstrumentu lieto garenu izstrādājumu (piem., tekstilmateriālu, slokšņu, kabeļu) garuma noteikšanai laikā, kad mērāmo izstrādājumu padod uz priekšu.

Laukuma mērinstrumenti

Ar laukuma mērinstrumentu nosaka neregulāras formas priekšmetu, piem., ādas, laukumu.

Daudzdimensiju mērinstrumenti

Ar daudzdimensiju mērinstrumentu nosaka ražojumu aptveroša vismazākā taisnstūra paralēlskaldņa šķautnes garumu (garumu, augstumu, platumu).

I   NODAĻA

Prasības, kas attiecas uz visiem dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem

Elektromagnētiskā noturība

1.

Elektromagnētisko traucējumu ietekme uz dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem drīkst izpausties tā, lai:

mērījumu rezultāta izmaiņas nepārsniegtu 2. punktā noteikto kritisko robežnovirzi vai

nebūtu iespējams veikt jebkādus mērījumus, vai

mērījumu rezultāta īslaicīgās svārstības nevarētu uztvert, saglabāt atmiņā vai pārraidīt kā mērījuma rezultātu, vai

mērījumu rezultāta svārstības būtu pietiekami izteiktas, lai tās pamanītu visi, kurus interesē mērījumu rezultāts.

2.

Kritiskajai robežnovirzei jābūt vienādai ar vienas skalas iedaļas vērtību.

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

Ražotājs var izvēlēties šādas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 17. pantā:

 

Mehāniskajiem un elektromehāniskajiem mērinstrumentiem:

F1 vai E1, vai D1, vai B + F, vai B + E, vai B + D, vai H, vai H1, vai G.

 

Elektroniskajiem mērinstrumentiem vai mērinstrumentiem ar programmatūru:

B + F vai B + D, vai H1, vai G.

II   NODAĻA

Garuma mērinstrumenti

Mērāmā izstrādājuma raksturojums

1.

Tekstilizstrādājumiem piešķir raksturfaktoru K. Šis faktors raksturo mērāmā izstrādājuma stiepjamību un stiprumu, kas piemīt tā vienai laukuma vienībai, un to nosaka pēc šādas formulas:

K

=

Formula, kur

ε ir 1 m plata auduma parauga relatīvā stiepes deformācija, pielietojot tam 10 N stiepes spēku;

GA ir auduma parauga stiprums, kas piemīt tā laukuma vienībai (N/m2).

Darbības apstākļi

2.1.   Diapazons

Izmēri un vajadzības gadījumā K faktors šim mērinstrumentam ražotāja norādītajā diapazonā. K faktora diapazons ir aplūkojams 1. tabulā.

1.   tabula

Grupa

K diapazons

Ražojums

I

0 < K < 2 × 10–2 N/m2

zema stiepjamība

II

2 × 10–2 N/m2 < K < 8 × 10–2 N/m2

vidēja stiepjamība

III

8 × 10–2 N/m2 < K < 24 × 10–2 N/m2

augsta stiepjamība

IV

24 × 10–2 N/m2 < K

ļoti augsta stiepjamība

2.2.   Ja mērinstruments pats nepārvieto uz priekšu mērāmo priekšmetu, tā ātrumam jābūt šim mērinstrumentam ražotāja noteiktajā diapazonā.

2.3.   Ja mērījumu rezultāts ir atkarīgs no biezuma, virsmas īpatnībām un piegādes veida (t. i., liels rullis vai kaudze), attiecīgos ierobežojumus nosaka ražotājs.

MPK

3.   Instruments

2.   tabula

Precizitātes klase

MPK

I

0,125 %, bet ne mazāka kā 0,005 Lm

II

0,25 %, bet ne mazāka kā 0,01 Lm

III

0,5 %, bet ne mazāka kā 0,02 Lm

Kur Lm ir minimālais mērāmais garums, t. i., vismazākais garums, ko noteicis ražotājs mērījumu veikšanai ar mērinstrumentu.

Atšķirīgu materiālu faktiskais garums ir jāmēra ar piemērotu mērinstrumentu (piem., ar mērlenti). Turklāt mērāmais materiāls taisni jāizklāj uz piemērotas virsmas (piem., uz piemērota galda), nestiepjot to.

Citas prasības

4.

Mērinstrumentiem jānodrošina izstrādājuma mērīšana, to nestiepjot un izmantojot mērinstrumentu, kas paredzēts vajadzīgajai materiāla stiepjamībai.

III   NODAĻA

Laukuma mērinstrumenti

Darbības apstākļi

1.1.   Diapazons

Mērinstrumenta izmēriem jābūt ražotāja noteiktajā diapazonā.

1.2.   Izstrādājuma īpatnības

Ražotājam vajadzības gadījumā jānosaka, kādi ierobežojumi attiecas uz mērinstrumentu atkarībā no izstrādājuma kustības ātruma, tā biezuma un virsmas īpatnībām.

MPK

2.   Instruments

MPK ir 1,0 %, bet ne mazāka kā 1 dm2.

Citas prasības

3.   Izstrādājuma noformējums

Pavelkot mērāmo izstrādājumu atpakaļ vai apstādinot tā kustību, mērinstruments nedrīkst reģistrēt kļūdu vai mērījuma rādījums ir jāizdzēš.

4.   Skalas iedaļas vērtība

Mērinstrumentu skalai jābūt ar iedaļu vērtību 1,0 dm2. Turklāt testu veikšanai jāparedz skalas iedaļu vērtība ar 0,1 dm2.

IV   NODAĻA

Daudzdimensiju mērinstrumenti

Darbības apstākļi

1.1.   Diapazons

Mērinstrumenta izmēriem jābūt ražotāja noteiktajā diapazonā.

1.2.   Minimālā dimensija

1. tabulā minimālā dimensija visām skalas iedaļu vērtībām.

1.   tabula

Skalas iedaļas vērtība (d)

Minimālā dimensija (min)

(apakšējā robeža)

d ≤ 2 cm

10 d

2 cm < d ≤ 10 cm

20 d

10 cm < d

50 d

1.3.   Izstrādājuma padeves ātrums

Ātrumam jābūt diapazonā, ko mērinstrumentam noteicis ražotājs.

MPK

2.   Mērinstruments

MPK ir ± 1,0 d.


XII PIELIKUMS

IZPLŪDES GĀZU ANALIZATORI (MI-010)

Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz tālāk minētajiem izplūdes gāzu analizatoriem, kuri paredzēti ekspluatācijā esošo mehānisko transportlīdzekļu apskatei un profesionālajai apkopei.

DEFINĪCIJAS

Izplūdes gāzu analizatori

Izplūdes gāzu analizators ir mērinstruments, ar kuru nosaka noteiktu sastāvdaļu tilpumfrakcijas mehāniska transportlīdzekļa dzirksteļaizdedzes dzinēja izplūdes gāzē, saglabājoties analizējamā parauga mitruma līmenim.

Šīs gāzes sastāvdaļas ir oglekļa oksīds (CO), oglekļa dioksīds (CO2), skābeklis (O2) un ogļūdeņraži (HC).

Ogļūdeņražu saturu norāda kā n-heksāna (C6 H14) koncentrāciju, kas noteikta, izmantojot infrasarkanās absorbcijas metodes.

Gāzes sastāvdaļu CO, CO2 un O2 tilpumfrakcijas norāda procentos (tilp. %) un HC – miljondaļās (tilp. ppm).

Bez tam izplūdes gāzu analizators pēc izplūdes gāzes sastāvdaļu tilpumfrakcijām aprēķina lambda vērtību.

Lambda

Lambda ir bezdimensijas vērtība, kas raksturo dzinēja degšanas efektivitāti atkarībā no gaisa/degvielas attiecības izplūdes gāzēs. To nosaka ar standartizētu standartformulu.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS

Mērinstrumentu klases

1.

Izplūdes gāzu analizatoriem ir noteiktas divas klases (0 un I klase). 1. tabulā ir norādīti attiecīgie minimālie mērījumu diapazoni abām klasēm.

1. tabula

Klases un mērījumu diapazons

Parametrs

0 un I klase

CO frakcija

no 0 līdz 5 tilp. %

CO2 frakcija

no 0 līdz 16 tilp. %

HC frakcija

no 0 līdz 2 000 tilp. ppm

O2 frakcija

no 0 līdz 21 tilp. %

λ

no 0,8 līdz 1,2

Nominālie darbības apstākļi

2.

Ražotājam jānorāda šādi nominālie darbības apstākļi:

2.1.

Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo klimatisko un mehānisko faktoru ietekmi:

minimālais temperatūras diapazons sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem ir 35 °C,

izmanto mehāniskās vides klasi M1.

2.2.

Attiecībā uz lielumiem, kas raksturo elektroenerģijas ietekmi:

piegādātās maiņstrāvas sprieguma un frekvenču diapazons,