12.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 357/51

(1)

Polija 2012. gada 7. septembra vēstulē juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ paziņoja Komisijai par plāniem finansēt militārā lidlauka, kas atrodas netālu no Gdiņas Polijas ziemeļos, pārveidošanu par civilās aviācijas lidostu. Pasākums tika reģistrēts kā valsts atbalsta lieta ar numuru SA.35388.

(2)

Komisija 2012. gada 7. novembra un 2013. gada 6. februāra vēstulēs lūdza sniegt papildu informāciju par paziņoto pasākumu. Polija 2012. gada 7. decembrī un 2013. gada 15. martā iesniedza papildu informāciju. Komisijas un Polijas pārstāvju tikšanās notika 2013. gada 17. aprīlī. Šajā sanāksmē Polija apstiprināja, ka paziņotais finansējums jau ir neatgriezeniski piešķirts.

(3)

Komisija 2013. gada 15. maija vēstulē informēja Poliju, ka tā nosūtīs lietu uz nepaziņoto lietu reģistru (NN lieta), jo lielākā daļa no Komisijai paziņotā finansējuma jau ir neatgriezeniski piešķirta. Polija 2013. gada 16. maija vēstulē iesniedza papildu informāciju.

(4)

Komisija 2013. gada 10. jūlija vēstulē informēja Poliju par savu lēmumu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (2) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras uzsākšanu”) attiecībā uz finansējumu, ko Gdiņas pilsēta (turpmāk “Gdiņa”) un Kosakovas pašvaldība (turpmāk “Kosakova”) piešķīrusi Port Lotniczy Gdynia-Kosakowo sp. z o.o. (turpmāk “SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta””). Polija 2013. gada 6. augustā iesniedza piezīmes par lēmumu par procedūras uzsākšanu.

(5)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par attiecīgo pasākumu viena mēneša laikā pēc publicēšanas datuma.

(6)

Komisija nesaņēma ieinteresēto personu piezīmes. Polija par to tika informēta 2013. gada 9. oktobra vēstulē.

(7)

Komisija 2013. gada 30. oktobra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Polija sniedza papildu informāciju 2013. gada 4. novembra un 2013. gada 15. novembra vēstulēs. Komisijas un Polijas pārstāvju tikšanās notika 2013. gada 26. novembrī. Polija sniedza papildu informāciju 2013. gada 3. decembra un 2014. gada 2. janvāra vēstulēs.

(8)

Lieta attiecas uz jaunas civilās aviācijas lidostas finansēšanu Pomožes vojevodistē (województwo pomorskie) uz robežas starp Gdiņas pilsētu un Kosakovas pašvaldību 25 km attālumā no Gdaņskas lidostas (4). Jaunā lidosta pieder SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” (turpmāk arī “lidostas pārvaldnieks” vai “Gdiņas lidosta”), un tā to pārvaldīs. Lidostas pārvaldnieks pilnībā pieder Gdiņas un Kosakovas pašvaldībām.

(9)

Ieguldījumu projekta mērķis ir izveidot otru lidostu Pomožē, izmantojot tās militārā lidlauka infrastruktūru, kas atrodas Kosakovā (5). Jaunā lidosta galvenokārt apkalpotu vispārējas nozīmes aviācijas satiksmi (piemēram, privātas reaktīvās lidmašīnas, planierus / vieglos sporta gaisa kuģus), zemo cenu pārvadātājus (turpmāk “LCC”) un līgumreisus. Paziņojuma laikā bija gaidāms, ka lidosta sāks darboties 2014. gada sākumā. PricewaterhouseCoopers (turpmāk “PWC”) 2012. gada ziņojumā attiecībā uz pasažieru satiksmi pirmo darbības gadu laikā tika sniegtas šādas prognozes: aptuveni […] 2014. gadā, […] 2017. gadā, […] 2020. gadā un aptuveni […] 2028. gadā.

(10)

Projekta aizsākums meklējams 2005. gada aprīlī, kad dažādas reģionālās iestādes, Valsts aizsardzības ministrija un Gdaņskas lidostas pārstāvji (6) parakstīja nodomu vēstuli par jaunas lidostas izveidi Pomožē, izmantojot militārā lidlauka infrastruktūru Kosakovā. Gdiņas un Kosakovas vietējās iestādes 2007. gada jūlijā nodibināja uzņēmumu SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”. Gdiņa, un Kosakova 2009. gada decembrī saņēma Transporta ministrijas piekrišanu, ka SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” turpmāk būs atbildīga par jauno lidostu. Tādējādi Polijas valdība saskaņā ar 2010. gada 9. septembra nolīgumu nodeva nomā 254 hektārus lielo militāro lidlauku Kosakovai uz 30 gadiem; tad Kosakova iznomāja zemi SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” uz to pašu periodu.

(11)

Tā kā sākotnēji esošais Gdynia-Kosakowo (Gdynia-Oksywie) lidlauks tika izmantots tikai militārām vajadzībām, jaunās lidostas pārvaldnieks varēs izmantot esošo infrastruktūru (piemēram, 2 500 metru garu skrejceļu, manevrēšanas ceļus, peronu, navigācijas iekārtas u. c.). Kopējās ieguldījumu izmaksas pārveides projektā tiek lēstas PLN 164, 9 miljonu apmērā (EUR 41,2 miljoni (7)) nominālā izteiksmē un PLN 148,4 miljonu apmērā (EUR 37,1 miljons) reālā izteiksmē. Nākamajā tabulā sniegts lidostas pakāpeniskas attīstības pārskats, kurš sadalīts četros posmos. Polija uzskata, ka kopējās ieguldījumu izmaksas ietver arī ieguldījumus, kas attiecas uz valsts politikas kompetencē esošu uzdevumu veikšanu (8), kas kopā (par visiem četriem posmiem) veido aptuveni PLN […] miljonus (EUR […] miljoni).

1. tabula

Kopējās nominālās ieguldījumu izmaksas Gdynia-Kosakowo lidostā 2007.–2030. gadā

(12)

Ieguldījumu projekts tiek finansēts no publiskā sektora akcionāru (t. i., Gdiņa un Kosakova) iepludinātā kapitāla. Ar kapitāla ieplūdi paredzēts segt gan ieguldījumu izmaksas, gan lidostas pamatdarbības izmaksas tās darbības sākotnējā posmā (t. i., periodā līdz 2019. gada beigām). Publiskā sektora akcionāri sagaida, ka lidostas pārvaldnieks sāks pelnīt un varēs finansēt savu darbību no ieņēmumiem 2020. gadā.

(13)

Pirms projekts tika paziņots Komisijai (t. i., pirms 2012. gada 7. septembra) publiskā sektora akcionāri Gdiņas lidostā vienojās ieguldīt kopumā aptuveni PLN 207,48 miljonus (9) (aptuveni EUR 51,87 miljoni), lai īstenotu ieguldījumu projektu un segtu lidostas zaudējumus tās darbības pirmajos gados. Gdiņa ieguldītu PLN 142,48 miljonus (aptuveni EUR 35,62 miljoni) materiāla ieguldījuma veidā 2007.–2019. gadā. Kosakova nodrošināja materiālu ieguldījumu PLN 0,1 miljona apmērā (EUR 25 000), kad uzņēmums tika dibināts. Kosakova 2011.–2040. gadā veiktu arī nemateriālu ieguldījumu PLN 64,9 miljonu apmērā (aptuveni EUR 16,2 miljoni), pārvēršot lidostas akcijās daļu no gada īres maksas, kas Gdiņas lidostai jāmaksā saskaņā ar nomas līgumu (skatīt 2. tabulu).

2. tabula

Ieguldījumu projekta finansēšana, palielinot kapitālu

(14)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu tika izvirzīti šādi jautājumi:

(15)

Attiecībā uz pirmo jautājumu Komisija pauda šaubas, vai MEIP pētījums, kas veikts 2012. gadā, t. i., pēc publiskā sektora akcionāru pieņemtā negrozāmā lēmuma finansēt lidostas pārveidi, var tikt izmantots, lai novērtētu valsts atbalsta esamību. Tāpēc Komisija apšaubīja, vai būtu piemērots alternatīvais scenārijs, saskaņā ar kuru ieguldīšana būtu pabeigta 2012. gadā.

(16)

Ņemot vērā, ka Gdiņas lidosta rīkosies saskaņā ar tādu pašu uzņēmējdarbības modeli (pievēršot galveno uzmanību LCC, līgumreisiem un vispārējas nozīmes aviācijai) kā Gdaņskas lidostā, kurā joprojām ir neizmantota jauda un turpmākas paplašināšanās plāni un kas atrodas tikai 25 km attālumā, Komisija pauda šaubas, vai ieņēmumu prognozes Gdiņas lidostai ir balstītas uz reālistiskiem pieņēmumiem, it sevišķi attiecībā uz lidostu maksām un gaidāmo pasažieru plūsmas līmeni. Jo īpaši Komisija norādīja, ka Gdiņas lidostas uzņēmējdarbības plānā paredzēta lielāka pasažieru maksa, nekā tiek piemērota Gdaņskas lidostā un citās līdzīgās reģionālās lidostās Polijā pēc atlaižu/rabatu atskaitīšanas.

(17)

Komisija pauda šaubas arī par to, vai uzņēmējdarbības plānā ņemti vērā visi plānotie stimuli (piemēram, tirgvedības atbalsts, rabati vai jebkuri citi ar maršruta pilnveidošanu saistītie stimuli u. c.), kuri Gdiņas lidostai, tās akcionāriem vai citām reģionālām iestādēm būtu tieši jāpiešķir aviokompānijām, lai tās mudinātu veidot jaunus maršrutus no lidostas.

(18)

Tā kā uzņēmuma vispārējās izaugsmes temps nav lielāks kā ekonomikas izaugsmes temps, kurā tas darbojas (t. i., IKP izaugsmes ziņā), Komisija pauda šaubas, vai apgrozījuma izaugsmes temps […] apmērā, ko izmanto, lai aprēķinātu galīgo vērtību, ir piemērots (11). Šīs šaubas tieši ietekmē ieguldījumu projekta rentabilitātes novērtējumu, jo jaunās lidostas pašu kapitāla vērtība kļūst pozitīva tikai no 2040. gada, ņemot vērā projekta galīgo vērtību (kumulatīvā diskontētā naudas plūsma 2010.–2040. gada prognozes periodā ir negatīva).

(19)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka publisks finansējums investīciju projektam rada selektīvas ekonomiskas priekšrocības Gdiņas lidostas pārvaldniekam. Publiskais finansējums tika arī piešķirts no valsts līdzekļiem un ir attiecināms uz valsti. Turklāt tas rada vai draud radīt konkurences un tirdzniecības izkropļojumus starp dalībvalstīm. Tā kā visi kumulatīvie kritēriji attiecībā uz atbalsta jēdzienu tika izpildīti, Komisija uzskatīja, ka publiskais finansējums veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(20)

Attiecībā uz otro jautājumu Komisija pauda šaubas, vai ieguldījumu un darbības atbalstu Gdiņas lidostai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(21)

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu Komisija apšaubīja, vai ir izpildīti visi 2005. gada Aviācijas vadlīnijās (12) noteiktie saderīguma kritēriji. Jo īpaši Komisija apšaubīja, vai attiecīgais ieguldījums atbilst skaidri definētam kopēju interešu mērķim, vai infrastruktūra ir nepieciešama un samērīga un vai tajā ir ietvertas apmierinošas vidēja termiņa prognozes par izmantošanu. Turklāt Komisija apšaubīja, vai ietekme uz tirdzniecības attīstību ir saderīga ar kopējām interesēm.

(22)

Attiecībā uz darbības atbalstu finansējuma veidā SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” zaudējumu segšanai, kas radušies pirmajos darbības gados, Komisija pauda šaubas, vai šādam atbalstam var tikt piemērota LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe. Jo īpaši Komisija pauda šaubas, vai darbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu saskaņā ar valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam (turpmāk “RAP”) (13).

(23)

Polija joprojām uzskata, ka ieguldījumu Gdiņas lidostā publisks finansējums atbilst MEIP un tāpēc neveido valsts atbalstu. Šajā saistībā Polija atsaucas uz MEIP pētījumiem, kuri veikti attiecībā uz ieguldījumiem 2010.–2012. gadā. Polija apgalvo, ka visu MEIP pētījumu rezultātā tika iegūta pozitīva neto pašreizējā vērtība un iekšējā procentuālā atdeve (14) (turpmāk “IRR”), kas pārsniedz kapitāla izmaksas.

(24)

Polija skaidro, ka apspriedes par Gdynia-Kosakowo militārā lidlauka pārveidi par civilās aviācijas lidostu un ar to saistītais darbs sākās jau 2005. gadā. Tajā laikā tika iesaistīti citi partneri (piemēram, Gdaņskas lidosta). Polija arī skaidro, ka 2007. gadā Gdiņa un Kosakova izveidoja uzņēmumu SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”, kurš no tā brīža bija atbildīgs par ieguldījumiem.

(25)

Procedūras laikā Polija iesniedza trīs MEIP pētījumus, kurus veicis PWC. Pirmais MEIP pētījums (datēts ar 2010. gada 16. jūliju, turpmāk “2010. gada MEIP pētījums”) tika veikts 2010. gada jūlijā. Pēc tam PWC izstrādāja divus MEIP atjauninājumus: pirmo – 2011. gada maijā (datēts ar 2011. gada 13. maiju, turpmāk “2011. gada MEIP atjauninājums” vai “2011. gada MEIP pētījums”) un otro – 2012. gada jūlijā (datēts ar 2012. gada 13. jūliju, turpmāk “2012. gada MEIP atjauninājums” vai “2012. gada MEIP pētījums”). Šie atjauninājumi ietver jaunas prognozes attiecībā uz pasažieru plūsmu, izmaiņas projekta darbības jomā, izmaiņas ieguldījumu skaitļos un izmaiņas metodikā un NPV aprēķinu pamatdatos (piemēram, beta un diskonta likme). Polija 2013. gada novembrī sniedza papildu informāciju, kura liecināja, ka jauni ieņēmumu avoti (t. i., degvielas pārdošana un navigācijas pakalpojumu sniegšana) palielinātu projekta NPV. Lēmuma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas datumā Polija bija iesniegusi tikai 2012. gada MEIP atjauninājumu.

(26)

Polija arī skaidro Gdiņas un Kosakovas projekta par ieguldījumu Gdiņas lidostā termiņu. Šajā ziņā Polija uzsver, ka ieguldījuma procesu var sadalīt divos projekta īstenošanas posmos.

(27)

Polija skaidro, ka pirmajā posmā Gdiņas un Kosakovas dibinātais uzņēmums veica sagatavošanas darbus (piemēram, tika sagatavots ieguldījumu ģenerālplāns, lidostas operatora statusa saņemšanai nepieciešamie dokumenti, ziņojums par ieguldījumu ietekmi uz vidi, projekta dokumentācija u. c.).

(28)

Polija apgalvo, ka pirmajā posmā netika veikts būtisks kapitālieguldījums un ka lidostas pārvaldniekam piešķirtais publiskais finansējums atbilda de minimis atbalsta (15) noteikumiem. Polija norāda, ka kapitāla iemaksu kopsumma uzņēmumā pirms 2009. gada 26. jūnija bija PLN 1,691 miljons (aptuveni EUR 423 000).

(29)

Turpinājumā Polija skaidro, ka pirmais sagatavošanas posms beidzās 2010. gadā, kad tika pabeigts gan ģenerālplāns (16), gan pirmais 2010. gada MEIP pētījums par Gdiņas lidostu. Polija uzsver, ka 2010. gada MEIP pētījums pierādīja, ka abu vietējo iestāžu ieguldījums tiktu īstenots saskaņā ar tirgus noteikumiem (t. i., tas nebūtu valsts atbalsts), mudinot akcionārus palielināt uzņēmuma akciju kapitālu līdz PLN 6,05 miljoniem (aptuveni EUR 1,5 miljoni).

(30)

2010. gada MEIP pētījumā ieguldījumu projekta NPV aprēķināta, izmantojot brīvās naudas plūsmas uz uzņēmumu (FCFF) metodi (17). Šā NPV aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka visas ieguldījumu plānā paredzētās kapitāla iemaksas tiks veiktas, lai īstenotu ieguldījumu projektu (18). Šo izvērtēšanas metodi izmanto, lai aprēķinātu naudas plūsmu visiem kapitāla īpašniekiem uzņēmumā (gan pašu kapitāla īpašniekiem, gan obligāciju turētājiem) prognozes periodā. Tad naudas plūsmas prognozes tiek diskontētas, izmantojot vidējās svērtās kapitāla izmaksas (19) (WACC), lai iegūtu uzņēmuma diskontēto naudas plūsmu (DNP) prognozes periodā. Tad tiek aprēķināta galējā vērtība, izmantojot nepārtrauktas izaugsmes metodi (kuras pamatā ir pieņēmums par stabilu izaugsmi, kas balstīta uz FCFF pēdējā prognozes periodā). NPV pamatā ir DNP summa prognozes periodā un galīgā vērtība. Šajā gadījumā 2010. gada MEIP pētījumā sniegtas naudas plūsmas aplēses 2010.–2040. gadam, izmantojot WACC […] % apmērā (20). Izmantojot šos datus, pētījumā aprēķināta negatīva DNP PLN […] miljonu apmērā (EUR […] miljoni) 2010.–2040. gadam un (diskontēta) galīgā vērtība aptuveni PLN […] miljonu apmērā (EUR […] miljoni) (21). Tāpēc tiek lēsts, ka visa projekta NPV ir PLN […] miljoni (vai EUR […] miljoni).

(31)

Nākamajā attēlā (skatīt 1. attēlu) attēlota gaidāmā kumulatīvā diskontētā naudas plūsma 2010.–2040. gada prognozes periodā, kā aprēķināts 2010. gada MEIP pētījumā.

1. attēls

Kumulatīvā (reālā) DNP (PLN)

[…]

(32)

Polija skaidro, ka 2010. gada 29. jūlijā uzņēmuma pašu kapitāls tika palielināts līdz PLN 6,052 miljoniem (aptuveni EUR 1,5 miljoni). Vienlaikus Polija piebilst, ka akcionāri, neraugoties uz to, ka MEIP pētījums parādīja, ka ieguldījums neveido valsts atbalstu, sāka gatavot paziņojumu Komisijai, kas bija iesniedzams tikai juridiskās noteiktības vajadzībām.

(33)

Turpinājumā Polija skaidro, ka 2011. gada maijā tika veikts jauns MEIP pētījums. Polija norāda, ka šis MEIP pētījums bija 2010. gada MEIP pētījuma atjauninājums, kuru veica, ņemot vērā sagatavošanas laikā gūto progresu un precīzāku datu pieejamību par ieguldījumu plānu, tā grafiku un finansēšanu. Polija skaidro, ka laikposmā starp 2010. gada MEIP pētījuma un 2011. gada MEIP pētījuma sagatavošanu:

(34)

Polija skaidro, ka arī 2011. gada MEIP pētījumā aprēķināta pozitīva NPV. Turpinājumā Polija norāda, ka, pamatojoties uz to, lidostas pārvaldnieka publiskā sektora akcionāri veica turpmāku kapitāla iepludināšanu. Polija norāda, ka uzņēmuma pašu kapitāls 2011. gada jūlijā tika palielināts līdz PLN 33,801 miljonam (EUR 8,45 miljoni) un 2013. gada aprīlī līdz PLN 64,810 miljoniem (EUR 16,20 miljoni).

(35)

2011. gada MEIP pētījumā DNP tika aprēķināta, pamatojoties uz DNP 2011.–2040. gada prognozes periodam. Atjauninātā DNP bija PLN (–[…]) miljoni (EUR –[…] miljoni), paredzot lielākus zaudējumus, bet galīgā vērtība tika samazināta līdz PLN […] miljoniem (aptuveni EUR […] miljoni). Tāpēc NPV tika samazināta līdz PLN […] miljoniem (jeb mazāk nekā EUR […] miljoni). WACC tika samazinātas līdz […] % (22) un galīgās vērtības aprēķinam izmantotais stabilas izaugsmes temps tika samazināts no […] % līdz […] %.

(36)

Polija norāda, ka makroekonomikas situācijas izmaiņu rezultātā (finanšu krīze un ekonomikas attīstības tempa samazinājums) projekts 2012. gadā bija jāpārvērtē un tāpēc tika veikts jauns MEIP pētījums (proti, 2012. gada MEIP pētījums). Polija norāda, ka 2012. gada MEIP pētījuma vajadzībām tika veiktas šādas izmaiņas iepriekšējo MEIP pētījumu pieņēmumos:

(37)

Polija arī norāda, ka 2012. gada MEIP pētījuma vajadzībām tika mainīta iepriekšējos MEIP pētījumos izmantotā metodika:

(38)

2012. gada MEIP pētījumā DNP tika aprēķināta, pamatojoties uz DNP 2012.–2030. gada prognozes periodam (t. i., iepriekšējā pētījumā izmantotais prognozes periods tika samazināts par 10 gadiem). Atjauninātā DNP bija PLN (–[…] miljoni) (aptuveni EUR (–[…]) miljoni), bet galīgā vērtība ievērojami pieauga, palielinoties līdz PLN […] miljoniem (EUR […] miljoni). Tad tika atskaitīta jau veikto ieguldījumu kapitalizētā vērtība (PLN […] miljoni). Saskaņā ar 2012. gada atjauninājumu NPV bija PLN […] miljoni (jeb EUR […] miljoni). Lai aprēķinātu NPV, tika izmantotas pašu kapitāla izmaksas […] % apmērā (25) un galīgās vērtības aprēķinam izmantotais stabilas izaugsmes temps tika papildus samazināts no […] % līdz […] %.

(39)

Polija uzsver, ka 2012. gada MEIP pētījuma rezultāti joprojām bija pozitīvi, un tāpēc akcionāri turpināja iepludināt kapitālu. Polija norādīja, ka līdz 2013. gada aprīlim uzņēmuma kapitāls bija pieaudzis līdz PLN 91,310 miljoniem (EUR 22,8 miljoni) un, kā apkopots 3. tabulā, tas vairs nemainījās 2013. gadā.

3. tabula

Gdiņas un Kosakovas veiktais Gdiņas lidostas pārvaldnieka kapitāla palielinājums

(40)

Kopumā Polija apgalvo, ka, lai gan vietējās iestādes veica sākotnējos pasākumus, lai izveidotu Gdiņas lidostu, jau 2005. gadā, projekta galīgā versija tika sagatavota tikai pēc tam, kad bija izstrādāts ģenerālplāns un pirmais MEIP pētījums, t. i., 2010. gadā. Polija skaidro, ka projekta sākotnējie pieņēmumi tika ievērojami pārskatīti ārējo apstākļu izmaiņu rezultātā. Polija apgalvo, ka publiskā sektora akcionāru galīgais lēmums par projekta īstenošanu un galīgo versiju tika pieņemts 2012. gadā. Polija arī uzsver, ka visās trīs MEIP pētījuma versijās apstiprinājās projekta dzīvotspēja un tika pierādīts, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu īstenojis šo projektu.

(41)

Attiecībā uz hipotētisko scenāriju Polija apgalvo, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem Kosakovai bija tiesības izmantot zemi, uz kuras atrodas Gdiņas lidosta, tikai jaunas civilās aviācijas lidostas izveidei. Šajā ziņā Polija skaidro, ka lidostas teritorija tika nomāta Kosakovai uz 30 gadiem. Polija norāda, ka nomas līgumā Kosakovai noteikts pienākums iznomāt zemi tikai struktūrai, kura ir atbildīga par civilās aviācijas lidostas izveidi un apsaimniekošanu. Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju valsts būtu varējusi atņemt zemi, ja Kosakova sešu mēnešu laikā nebūtu to iznomājusi civilās aviācijas lidostas izveides vajadzībām, ja zeme būtu izmantota citiem nolūkiem vai ja lidosta nesāktu darboties triju gadu laikā. Tā kā nebija iespējams scenārijs, kurā Gdiņas lidostas zeme tiek izmantota/iznomāta citām vajadzībām, kas nav saistītas ar aviāciju, to nevarēja izmantot, lai veidotu hipotētisku scenāriju.

(42)

Polija skaidro, ka, lai negrautu vietējo tirgu un vienlaikus nodrošinātu atbilstošu projekta rentabilitātes līmeni, pamatojoties uz paredzēto pasažieru plūsmas apjomu, plānoto lidostas maksu pamatā bija publiski pieejami tarifi, kurus piemēroja citas lidostas. Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju maksas ievērojami neatšķiras no standarta maksām, kuras iekasē nelielas lidostas. Jo īpaši – divas nesen atvērtas reģionālās lidostas Modlinā un Ļubļinā piemēro standarta lidostas maksas, kas ir līdzīgas MEIP pētījumā par Gdiņas lidostu paredzētajām maksām.

(43)

Atbildē uz Komisijas piezīmi, ka Gdiņas lidostai paredzētās maksas (PLN 25 (EUR 5,25) par katru izlidojošo pasažieri pirmajos divos gados un PLN 40 (EUR 10) pēc tam) ir augstākas nekā diskontētās maksas, kuras piemēro Gdaņskas lidostā (PLN 24 (EUR 5) par katru izlidojošo pasažieri, kas izmanto zemo cenu pārvadātāju gaisa kuģi starptautiskā maršrutā, ko veic vismaz divas reizes nedēļā, un PLN 12,5 (EUR 3,1) iekšzemes maršrutā), Polija norāda, ka maksu līmenis uzņēmējdarbības plānā ir vidējais lielums attiecībā uz visu prognozes periodu (2014.–2030. gads), ņemot vērā faktu, ka maksas Gdaņskas lidostā ilgtermiņā paaugstināsies, jo pakalpojumu standarti lidostā uzlabojas.

(44)

Turklāt Polija uzsver, ka projekta peļņas daļa, pārskatītā (nedaudz augstākā) gaisa satiksmes prognoze un dažu ekspluatācijas izmaksu dalīšana ar militāro lietotāju nozīmē, ka Gdiņas lidosta spētu saglabāt samazinātas pasažieru maksas ilgāku laiku (samazinātas maksas varētu piemērot līdz 2021. gada beigām), vienlaikus saglabājot pozitīvu NPV publiskā sektora akcionāriem.

(45)

Polija arī apgalvo, ka (2013. gada martā) atjauninātajā satiksmes prognozē Pomožei pieņemts, ka satiksme būs intensīvāka, nekā paredzēts 2012. gada MEIP pētījumā. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Gdiņas lidosta 2030. gadā apkalpotu 1 149 978 pasažierus, nevis 1 083 746. Attiecībā uz Pomoži kopumā tiek prognozēts pasažieru skaita pieaugums no 7,8 līdz 9 miljoniem pasažieru 2030. gadā.

(46)

Polija uzskata, ka šie dati apstiprina, ka ir iespējama Gdaņskas lidostas un Gdiņas lidostas līdzāspastāvēšana un kopīga darbība Pomožes tirgū. Tā uzskata, ka, pat ja Gdaņskas lidosta tiktu paplašināta, lai sasniegtu plānoto jaudu 7 miljonu pasažieru apmērā, Pomožes augošajā aviācijas tirgū ir pietiekami daudz vietas vēl vienai nelielai reģionālai lidostai (ar jaudu 1 miljona apmērā), kas papildinātu Gdaņskas lidostas sniegtos pakalpojumus.

4. tabula

2012. gada MEIP pētījuma satiksmes prognožu un atjaunināto satiksmes prognožu (2013. gada marts) Gdiņas lidostai salīdzinājums

(47)

Polija skaidro, ka MEIP pētījumā ņemti vērā lidostas tirgvedības un reklāmas pasākumi, nosakot:

(48)

Polija arī norāda, ka MEIP pētījumā pieņemts, ka visas darbības izmaksas segs ieguldītājs, tādējādi neņemot vērā darbības izmaksu dalīšanu ar lidostas militāro lietotāju. Polija apgalvo, ka darbības izmaksu par kopīgo infrastruktūru dalīšana bija paredzēta […] atbilstoši civilās un militārās aviācijas lidojumu skaitam. Polija arī skaidro, ka remonta un atjaunošanas izmaksas būs […]. Polija uzsver, ka noteikumu par lidostas kopīgu izmantošanu pieņemšanas rezultātā (par kuru vēl nav panākta oficiāla vienošanās ar lidostas militāro lietotāju) vismaz par […] samazināsies ar trešās puses sniegtajiem pakalpojumiem un algām saistītās izmaksas. Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju šā faktora ietveršanas MEIP pētījumos rezultātā palielinātos projekta prognozētā rentabilitāte.

(49)

Polija skaidro, ka izaugsmes temps […] % apmērā, kas pieņemts MEIP pētījumā, attiecas uz galīgo vērtību nominālā izteiksmē.

(50)

Polija arī norāda, ka izaugsmes temps […] % apmērā ir vienāds ar inflācijas mērķi, ko Polijai noteikusi Monetārās politikas padome (Polijas Valsts bankas lēmējinstance). Polija norāda, ka saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda jaunāko 2013. gada jūlija prognozi Polijas IKP izaugsmes temps 2014. gadā būs 2,2 %, 2015. gadā – 3 %, 2017. gadā – 3,3 % un 2018. gadā – 3,8 %.

(51)

Polija 2013. gada novembrī ziņoja, ka lidostas pārvaldnieks bija saņēmis administratīvus lēmumus no muitas iestādes un enerģētikas regulatora, ar kuriem tam tika atļauts pārdot degvielu tieši gaisa kuģim. Lidostas pārvaldnieks, pārdodot degvielu, radītu papildu ieņēmumu avotu un uzlabotu uzņēmējdarbības plāna finansiālos rezultātus.

(52)

Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju visos līdz šim veiktajos MEIP pētījumos paredzēta degvielas tirdzniecība ar ārēja operatora starpniecību. Lidostas pārvaldnieks, pārdodot degvielu, palielinātu uzņēmuma peļņas daļu par šo darbību no PLN […] (EUR […]) par litru (ja degvielu pārdod ārējs operators) līdz PLN […] (EUR […]) (ja degvielu pārdod tieši lidostas pārvaldnieks).

(53)

Polija uzskata, ka šie papildu ieņēmumi uzlabotu 2012. gada MEIP atjauninājuma rezultātu. Polija uzsver, ka tāpēc gaidāms, ka projekta NPV palielināsies no PLN […] miljoniem (EUR […] miljoni) līdz PLN […] miljoniem (EUR […] miljoni). Turpinājumā Polija skaidro, ka IRR palielinātos no […] % līdz […] %.

(54)

Polija apgalvo, ka papildu ieņēmumi ļautu ilgtermiņā saglabāt zemas lidostas maksas aviokompānijām.

(55)

Polija apstiprināja, ka tieša degvielas pārdošana, ko veic pati lidosta, netika iekļauta MEIP pētījumos piesardzīgas pieejas dēļ. Laikā, kad tika veikti pētījumi, lidostas operatoram nebija nepieciešamo atļauju vai jebkādu garantiju, ka tādas varētu saņemt.

(56)

Turklāt Polija norādīja, ka uzņēmums plāno (Polijas Gaisa navigācijas pakalpojumu aģentūras vietā) sniegt navigācijas pakalpojumus aviokompānijām. Polija uzsver, ka tas dotu iespēju samazināt aviokompāniju maksāto termināļa nodevu (pašlaik to maksā aģentūrai) un tādējādi padarīt Gdiņas lidostu pievilcīgāku aviokompānijām. Lidostas pārvaldnieks tādēļ varētu piedāvāt aviokompānijām konkurētspējīgākas lidostu maksas nekā kaimiņu lidostas.

(57)

Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju ir izpildīti visi saderīguma kritēriji, kas attiecībā uz ieguldījumu atbalstu lidostām paredzēti 2005. gada Aviācijas vadlīnijās.

(58)

Polija apgalvo, ka ar Gdiņas lidostas kā Pomožes transporta sistēmas elementa izveidi tiks optimizēta pieejamās infrastruktūras izmantošana un tam būs labvēlīga ietekme uz reģiona attīstību, proti, tādēļ, ka palielināsies darba vietu skaits lidostā, radīsies ienākumi no aviācijas tirgus piegādes ķēdes un attīstīsies tūrisms.

(59)

Polija atsaucas uz “Reģionālo transporta attīstības stratēģiju Pomožē 2007.–2020. gadam”, kuras pamatā ir gaisa satiksmes prognozes reģionam un kurā norādīts uz vajadzību būvēt tādu lidostu mezglu, kas cieši sadarbojas, lai apmierinātu Trójmiasto  (26) teritorijas iedzīvotāju vajadzības.

(60)

Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju galvenie argumenti attiecībā uz lidostu mezgla celtniecību Trójmiasto teritorijā ir: pieaugošā gaisa satiksme Polijā, iespējas trūkums palielināt Gdaņskas lidostas jaudu un aglomerācijas paplašināšanās gandrīz līdz 60 km (vai līdz 100 km, ja tiek ietvertas Tczew un Wejherowo pilsētas). Polija apgalvo, ka, lai gan pašlaik Gdaņskas lidostas jauda ir aptuveni 5 miljoni pasažieru, dažās gaisa satiksmes prognozēs paredzēts, ka iespējamā pasažieru satiksme šajā lidostā var pārsniegt 6 miljonus pasažieru 2035. gadā. No vienas puses, Polija apgalvo savās piezīmēs, ka vides ierobežojumi un dzīvojamo zonu attīstība Gdaņskas lidostas tuvumā ierobežo turpmākas paplašināšanās izredzes. No otras puses, Polija 2012. gada 6. decembra piezīmēs atsaucās uz Gdaņskas lidostas ģenerālplānu un apgalvoja, ka nekas neierobežo Gdaņskas lidostas paplašināšanos.

(61)

Polija norāda, ka arī gaisa drošības apsvērumi kalpo par attaisnojumu lidostu mezgla celtniecībai Trójmiasto teritorijā ar Gdiņas lidostu kā rezerves, ārkārtas lidostu (Gdiņas lidostā ir iespējams veikt nosēšanos aptuveni 80 % no gadījumiem, kad mākoņu seguma un redzamības dēļ Gdaņskas lidostā nav atļauts nosēsties).

(62)

Visbeidzot, Polija apgalvo, ka Gdiņas lidostas attīstība atbilst valsts un reģiona stratēģijas dokumentos noteiktajiem mērķiem attiecībā uz aviācijas infrastruktūras attīstību Polijā. Polija skaidro, ka sagaidāms, ka Gdiņas lidostas attīstībai būs labvēlīga ietekme uz Pomožes attīstību un esošās militārās infrastruktūras izmantošanu un ka ar to papildinās Gdaņskas lidostas darbību.

(63)

Polija apgalvo, ka infrastruktūra ir nepieciešama un samērīga ar noteikto mērķi šādu apsvērumu dēļ – lidostas darbību nelielais apjoms (1,55 % no Polijas aviācijas tirgus 2030. gadā), pasažieru plūsmas apjoma prognozes, kas pārsniedz Gdaņskas lidostas jaudas palielināšanas iespējas, reģiona pievilcība tūrismam un paredzētā straujā Pomožes attīstība.

(64)

Polija uzsver Gdiņas militārā lidlauka stratēģisko nozīmi reģionā un norāda, ka esošās infrastruktūras izmantošana samazina ieguldījuma izmaksas un palielina labvēlīgo ietekmi uz reģiona attīstību.

(65)

Polija arī uzsver, ka izmaksas ir tikušas samazinātas un ieguldījuma efektivitāte tikusi palielināta, īstenojot tādus tehniskus risinājumus kā, piemēram, vispārējas nozīmes aviācijas termināļa būvniecība gan vispārējas nozīmes aviācijas, gan pasažieru pārvadājumu vajadzībām, vairuma lidostas pakalpojumu sniegšana vienā ēkā (robežsardze, muitas dienests, policija, ugunsdzēsēju brigāde, vadība) un esošo ēku pielāgošana, lai optimizētu to izmantošanu. Turklāt infrastruktūras darbības izmaksas tiks dalītas ar armiju.

(66)

Polija uzsver, ka vidējā termiņa prognozes par Gdiņas lidostas izmantošanu ir apmierinošas, ņemot vērā IKP izaugsmi Pomožē, kas – sagaidāms – pārspēs Polijas un ES vidējos rādītājus, reģiona pievilcību tūristiem, tās ārvalstu ieguldījumu centra statusu un gaisa satiksmes prognozēto izaugsmi.

(67)

Polija uzsver, ka plānotā sadarbība ar Gdaņskas lidostu un abu lidostu piedāvāto pakalpojumu papildināmība (Gdiņas lidosta būs paredzēta galvenokārt vispārējas nozīmes aviācijas satiksmei) vēl vairāk stiprina vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes Gdiņas lidostai.

(68)

Turpinājumā Polija skaidro, ka lidosta arī plāno izstrādāt speciālas ar aviāciju saistītas darbības lidostas zonā, piemēram, vienkāršu rezerves daļu ražošana, gaisa kuģu daļu remonts vai citu tādu komponentu/izstrādājumu ražošana, ko piegādā tieši laikā (just-in-time).

(69)

Polija norāda uz nodomu vēstuli, kuru parakstīja komercbanka un kurā banka pauda vēlmi sākt sarunas par ieguldījumu finansēšanu Gdiņas lidostā kā projekta pievilcības papildu pierādījumu.

(70)

Tā kā paredzēts, ka Gdiņas lidosta ir lidosta ar nelielu tirgus daļu (kas apkalpos mazāk nekā 1 miljonu pasažieru gadā), Polija neuzskata, ka projekta ietekme uz tirdzniecību ir pretrunā kopējām interesēm. Ņemot vērā gaisa satiksmes paredzēto izaugsmi, Polija sagaida, ka Gdaņskas un Gdiņas lidostas veidos aviācijas sadarbības mezglu, kas apkalpos Trójmiasto teritoriju un piedāvās savstarpēji papildinošus pakalpojumus.

(71)

Polija uzsver, ka Gdiņas lidosta nekonkurēs ar Gdaņskas lidostu, jo tā pievērsīs galveno uzmanību pakalpojumu sniegšanai vispārējas nozīmes aviācijas nozarē (tehniskā apkope, remonts un kapitālremonta pakalpojumi, aviācijas akadēmija) un sadarbībai ar Gdiņas jūras ostu.

(72)

Turpinājumā Polija apgalvo, ka līgumreisi un zemo cenu satiksme Gdiņas lidostā netiks piedāvāta uz Gdaņskas lidostas rēķina, bet notiks, pieaugot vispārējai labklājībai un mobilitātei. Polija uzsver, ka Gdaņskas lidostas izaugsmes temps un tās nodrošinātās gaisa kuģu ekspluatācijas raksturs liecina, ka tās apkalpoto reisu skaits agrāk vai vēlāk būtu jāierobežo. Polija norāda, ka šie secinājumi ir izklāstīti vides ietekmes novērtējuma ziņojumā par projektu “Lech Wałęsa Gdansk lidostas paplašināšana”.

(73)

Polija skaidro, ka ieguldījums Gdiņas lidostā var ierobežot jebkuras darbības aizlieguma Gdaņskas lidostā finansiālās un sociālās izmaksas. Polija uzsver, ka, pārvietojot daļu gaisa satiksmes no Gdaņskas lidostas uz Gdiņas lidostu, labāk tiks izmantota abu lidostu jauda.

(74)

Polija apgalvo, ka uzņēmums nebūtu īstenojis projektu bez publiska finansējuma. Polija norāda, ka atbalsts ir samazināts līdz minimumam un projekta izmaksas ir samazinātas un optimizētas, izmantojot esošo militāro infrastruktūru.

(75)

Polija uzskata, ka kapitāla iepludināšana Gdiņas lidostā ir nepieciešama un ierobežota līdz minimumam, par ko liecina:

(76)

Turpinājumā Polija skaidro atbalsta pasākuma samērīgumu, salīdzinot tā publisko finansējumu (aptuveni PLN 148 reālā izteiksmē) ar ieguldījumu jaunā nozarē (Lublin-Świdnik lidosta, kuras neto celtniecības izmaksas bija aptuveni PLN 420 miljoni) un ieguldījumu, par pamatu ņemot militāru lidlauku (Warsaw-Modlin lidosta, kuras celtniecība līdz šim izmaksājusi gandrīz PLN 454 miljonus).

(77)

Polija apgalvo, ka projekts atbilst saderības kritērijiem, kas paredzēti Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs attiecībā uz darbības atbalstu reģionā, uz kuru attiecas LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Polija uzskata, ka darbības atbalsts projektam:

(78)

Polija arī uzsver, ka atbalsts paredzēts nelielai lidostai ar maksimālo jaudu 1 miljons pasažieru gadā, kas nozīmē, ka risks, ka tas kropļos konkurenci un būs pretrunā kopējām interesēm, ir minimāls, jo īpaši ņemot vērā plānoto sadarbību starp Gdiņas un Gdaņskas lidostu un to sadarbības papildināmību.

(79)

Polija arī uzsver, ka sadarbība, par kuru pašlaik notiek sarunas ar lidostas militāro lietotāju, un tā dalība lidostas darbības izmaksu segšanā samazinās uzņēmuma zaudējumus un darbības izmaksas.

(80)

Komisija nav saņēmusi apsvērumus no ieinteresētām personām pēc tam, kad tika publicēts lēmums par LESD 108. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu attiecībā uz Gdiņas un Kosakovas piešķirto finansējumu SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”.

(81)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(82)

LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi. Tāpēc, lai noteiktu, vai attiecīgie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jāizpilda visi minētie nosacījumi. Proti:

(83)

Saskaņā ar iedibinātu judikatūru Komisijai, pirmkārt, jānosaka, vai SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” ir uzņēmums LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Uzņēmuma jēdziens ietver visas struktūras, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansējuma veida (27). Jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu attiecīgajā tirgū, ir saimnieciska darbība (28).

(84)

Tiesa Leipcigas-Halles lidostas spriedumā apstiprināja, ka lidostas pārvaldīšana komerciāliem nolūkiem un lidostas infrastruktūras celtniecība ir saimnieciska darbība (29). Tiklīdz lidostas operators veic saimniecisku darbību, piedāvājot lidostas pakalpojumus pret atlīdzību, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansējuma veida tas ir uzņēmums LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, un tāpēc priekšrocībām, kuras lidostas operatoram piešķir valsts vai kuras tam piešķirtas no valsts līdzekļiem, var piemērot Līguma noteikumus par valsts atbalstu (30).

(85)

Šajā ziņā Komisija norāda, ka lidostas pārvaldniekam SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” ir jāpārvalda šajā lēmumā minētā infrastruktūra komerciālos nolūkos. Tā kā lidostas pārvaldnieks iekasēs maksu no lietotājiem par infrastruktūras izmantošanu, infrastruktūra jāuzskata par ekspluatējamu komerciālos nolūkos. No tā izriet, ka struktūra, kura ekspluatē šo infrastruktūru, ir uzņēmums LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(86)

Tomēr nav obligāti, ka visas lidostas pārvaldnieka veiktās darbības ir saimnieciskas darbības (31).

(87)

Tiesa (32) ir lēmusi, ka darbības, par kurām parasti ir atbildīga valsts, pildot savas oficiālās pilnvaras kā publiska iestāde, nav saimnieciska rakstura darbības un uz tām neattiecas valsts atbalsta noteikumi. Tās ir tādas darbības kā, piemēram, drošība, gaisa satiksmes kontrole, policija, muita u. c. Šo darbību finansēšana ir stingri jāierobežo, lai tā attiektos tikai uz tādu izmaksu kompensāciju, kuras rodas šo darbību rezultātā, un lai to nevarētu izmantot citu saimnieciska rakstura darbību finansēšanai (33).

(88)

Tāpēc to darbību finansēšana, kas ir sabiedriskās kārtības jomā, vai ar šīm darbībām tieši saistītas infrastruktūras finansēšana parasti nav valsts atbalsts (34). Vispārēji tiek uzskatīts, ka lidostā tādas darbības kā gaisa satiksmes kontrole, policija, muita, ugunsdzēsība, darbības, kas paredzētas civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās darbībām, un ieguldījumi, kuri saistīti ar infrastruktūru un iekārtām, kas vajadzīgas šo darbību veikšanai, nav saimnieciska rakstura darbības (35).

(89)

Tomēr publiskais finansējums darbībai, kas nav saimnieciska darbība, bet ir cieši saistīta ar saimnieciskas darbības veikšanu, nedrīkst radīt nepamatotu diskrimināciju starp aviokompānijām un lidostu pārvaldniekiem. Judikatūrā paredzēts, ka priekšrocība rodas, ja valsts iestādes atbrīvo uzņēmumus no izdevumiem, kas attiecas uz to saimniecisko darbību (36). Tāpēc, ja attiecīgajā tiesību sistēmā aviokompānijas vai lidostu pārvaldnieki parasti sedz noteiktu pakalpojumu izmaksas, bet dažām aviokompānijām vai lidostu pārvaldniekiem, kas sniedz tos pašus pakalpojumus to pašu valsts iestāžu vārdā, nav jāsedz minētie izdevumi, lidostu pārvaldnieki var saņemt priekšrocību pat tad, ja tiek uzskatīts, ka šie pakalpojumi paši par sevi nav saimnieciska rakstura. Tāpēc jāveic lidostas operatoram piemērojamā tiesiskā regulējuma analīze, lai novērtētu, vai saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu lidostu pārvaldniekiem vai aviokompānijām ir jāsedz dažu tādu pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kuri paši par sevi varētu nebūt saimnieciska rakstura pakalpojumi, bet attiecas uz saimniecisko darbību veikšanu.

(90)

Pat tad, ja 88. apsvērumā minētās darbības var uzskatīt par darbībām, kurām nav saimnieciska rakstura, Komisija norāda, ka Polijas tiesību aktos (37) paredzēts lidostu pārvaldnieku pienākums no saviem līdzekļiem finansēt telpas un iekārtas, kas vajadzīgas šo darbību veikšanai.

(91)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Gdiņas lidostas pārvaldniekam sniegtais publiskais finansējums par iepriekš minētajām telpām un iekārtām atbrīvo to no izmaksām, kas attiecas uz tā saimniecisko darbību (skatīt 5.1.3. iedaļu). Komisija tāpēc secina, ka šīm telpām un iekārtām piešķirtais kapitāls būtu jāietver, aprēķinot attiecīgā ieguldījuma rentabilitāti. Tādējādi Komisija piemēro pieeju, kuru Polija pienācīgi izmantoja MEIP pētījumos.

(92)

Valsts atbalsta jēdziens attiecas uz jebkuru priekšrocību, ko valsts vai starpniecības struktūra, darbojoties saskaņā ar savām pilnvarām, piešķir, izmantojot valsts līdzekļus (38). LESD 107. pantā vietējo iestāžu līdzekļi ir valsts līdzekļi (39). Šajā gadījumā kapitāls SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” tika iepludināts no divu vietējo iestāžu, Gdiņas un Kosakovas, budžeta. Tāpēc Komisija uzskata, ka abu iesaistīto pašvaldību līdzekļi ir valsts līdzekļi.

(93)

Tādējādi Komisija uzskata, ka ieguldījumi ir finansēti no valsts līdzekļiem un attiecināmi uz valsti.

(94)

Komisija norāda, ka Polija apgalvo, no vienas puses, ka kapitāla iepludināšana atbilst MEIP, bet, no otras puses, uzskata atbalstu par saderīgu, jo lidostas operators nebūtu veicis ieguldījumu bez publiska finansējuma.

(95)

Lai noteiktu, vai ar attiecīgo pasākumu šajā gadījumā SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” tiek piešķirta priekšrocība, kuru tā nebūtu saņēmusi parastos tirgus apstākļos, Komisijai jāsalīdzina lidostas pārvaldnieka publiskā sektora akcionāru rīcība ar tāda tirgus ekonomikas ieguldītāja rīcību, kurš vadās pēc peļņas ilgtermiņā (40).

(96)

Jebkura pozitīva ietekme uz tā reģiona ekonomiku, kurā atrodas lidosta, nebūtu jāņem vērā novērtējumā, jo Tiesa ir skaidrojusi, ka attiecīgais jautājums, kas jānoskaidro, izmantojot MEIP pētījumu, ir šāds: “Vai līdzīgos apstākļos privāts akcionārs, ņemot vērā ienākumu gūšanas prognozējamību un neņemot vērā nekādus sociālus, reģionālās politikas un nozares apsvērumus, būtu parakstījies uz attiecīgo kapitālu” (41).

(97)

Polija apgalvo, ka ar attiecīgajiem pasākumiem netiek piešķirta ekonomiska priekšrocība Gdiņas lidostas pārvaldniekam, jo tie atbilst MEIP. Kā aprakstīts 3.1. iedaļā, lai pamatotu iepriekš minēto, Polija iesniedza trīs PWC veiktus MEIP pētījumus (42). Turklāt Polija 2013. gada novembrī paziņoja, ka jaunie ieņēmumu avoti palielinātu projekta NPV (t. i., degvielas pārdošana, navigācijas pakalpojumi). Lēmuma par procedūras uzsākšanu laikā Polija bija iesniegusi tikai 2012. gada MEIP atjauninājumu.

(98)

Neraugoties uz faktu, ka 2011. gada akcionāru nolīgumā bija paredzēts, ka Gdiņa un Kosakova veiks gan materiālu, gan nemateriālu ieguldījumu, lai finansētu ieguldījumu projektu līdz 2040. gadam, Polija apgalvo, ka, lai novērtētu, vai kapitāla iepludināšana ir saderīga ar iekšējo tirgu, ir jāizmanto tikai 2012. gada MEIP atjauninājums un jaunākā informācija par papildu ieņēmumu plūsmām.

(99)

Tiesa Stardust Marine spriedumā atzina, ka, “[…] lai pārbaudītu, vai valsts ir rīkojusies kā apdomīgs tirgus ekonomikas principu vadīts ieguldītājs, ir jāņem vērā stāvoklis laikposmā, kad tika veikti finansiālā atbalsta pasākumi, lai tādējādi varētu novērtēt, vai valsts rīcība ir bijusi ekonomiski saprātīga, un ir jāatturas no vērtējuma, kura pamatā ir vēlāka situācija” (43).

(100)

Turklāt EDF lietā Tiesa lēma, ka “[…] ekonomiskie vērtējumi, kas ir veikti pēc minētās priekšrocības piešķiršanas, retrospektīvs konstatējums par attiecīgās dalībvalsts veikta ieguldījuma faktisko ienesīgumu vai vēlāki pamatojumi faktiski veiktās rīcības izvēlei nav pietiekami, lai tiktu pierādīts, ka šī dalībvalsts pirms vai vienlaikus ar šo piešķiršanu ir pieņēmusi šādu lēmumu akcionāres statusā” (44).

(101)

Lai varētu piemērot MEIP, Komisijai ir jāņem vērā stāvoklis laikposmā, kad tika pieņemti atsevišķi lēmumi attiecībā uz iepriekšējā militārā lidlauka pārveidi civilās aviācijas lidostā. Komisijai arī jābalsta savs novērtējums uz informāciju un pieņēmumiem, kas publiskā sektora akcionāriem bija pieejami laikā, kad tika pieņemts lēmums par ieguldījumu projekta finansiālajiem nosacījumiem.

(102)

Komisija uzskata 2010. gada MEIP pētījumu par pirmo nozīmīgo analīzi, kas paredzēta, lai noteiktu, vai Gdiņas un Kosakovas pašvaldības rīkojās kā privāti ieguldītāji. Novērtējums, vai valsts intervence atbilst tirgus nosacījumiem, būtu jāveic, pamatojoties uz ex ante analīzi, ņemot vērā informāciju un datus, kas bija pieejami laikā, kad pieņēma lēmumu par ieguldījumu.

(103)

Komisija norāda, ka pētījumi un sagatavošanās darbi saistībā ar attiecīgo ieguldījumu projektu tika veikti līdz 2010. gadam. Tie ietvēra ieguldījumu projekta ģenerālplānu, vides ziņojumu, vispārējas nozīmes aviācijas termināļa projektēšanas dokumentāciju, administrācijas ēkas un ugunsdzēsēju brigādes ēkas projektēšanas dokumentāciju, specifiskus aviācijas dokumentus un citus pētījumus. Līdz 2010. gada beigām šo pētījumu izmaksas bija PLN […] miljoni (EUR […]) (45). Tas liecina, ka ieguldītāji pieņēma lēmumu attīstīt Gdiņas lidostu pirms 2010. gada. Gdiņa un Kosakova veica virkni sagatavošanās pasākumu, lai īstenotu projektu (skatīt 10. apsvērumu), un šajā nolūkā tika pasūtīti speciāli pētījumi.

(104)

Turklāt Polija norāda, ka 2010. gadā lidostas pārvaldnieka publiskā sektora akcionāri pabeidza attiecīgā ieguldījumu projekta sagatavošanu. Tajā pašā gadā publiskā sektora akcionāri palielināja uzņēmuma akciju kapitālu līdz PLN 6,05 miljoniem (aptuveni EUR 1,5 miljoni), lai īstenotu ieguldījumu projektu. Tika plānots, ka galvenie ieguldījumi pamatlīdzekļos (piemēram, vispārējas nozīmes aviācijas termināļa celtniecība) sāksies 2011. gadā, bet faktiski tas notika 2012. gadā. Komisija uzskata, ka ikviens privāts ieguldītājs būtu novērtējis gaidāmo projekta rentabilitāti tajā brīdī. Ja ieguldījumu plānā nebūtu norādīta pieņemama peļņas norma vai ja tā pamatā būtu apšaubāmi pieņēmumi, privāts ieguldītājs nebūtu sācis plāna īstenošanu un nebūtu turpinājis tērēt naudu papildus tai, kas jau iztērēta iepriekšējā apsvērumā minētajiem sagatavošanas darbiem.

(105)

Attiecībā uz kapitāla iepludināšanu Komisija norāda, ka lēmumu par pirmo nozīmīgo kapitāla iepludināšanu PLN 4,4 miljonu apmērā pieņēma 2010. gada 29. jūlijā (gandrīz četrkāršojot esošo kapitālu PLN 1,7 miljonu apmērā), uzreiz pēc tam, kad 2010. gada 16. jūlijā tika pabeigts 2010. gada MEIP pētījums. Turklāt nolīgums par turpmākām kapitāla iepludināšanām (līdz 2040. gadam), lai finansētu pārveides projektu (minēts 33. apsvērumā), tika parakstīts 2011. gada martā (pat pirms otrā MEIP pētījuma pabeigšanas 2011. gada 13. maijā). Turklāt tajā pašā laikā tika noslēgts darbības nolīgums ar lidostas militāro lietotāju (2011. gada 7. marts) un nomas līgums par uzņēmuma zemi (2011. gada 11. marts (minēts iepriekš 33. apsvērumā)).

(106)

Komisija arī uzsver, ka Polija apstiprināja, ka tās kapitāla iepludināšanas pamatā, par kuru pieņēma lēmumu 2010. gada 29. jūlijā, bija 2010. gada MEIP pētījumā ietvertais projekta ekonomiskais novērtējums. Tāpēc šajā posmā publiskā sektora akcionāri bija nolēmuši iesaistīties attiecīgajā ieguldījumu projektā, kas bija jāīsteno 30 gadus. Lai gan privāts ieguldītājs var pielāgot savu ieguldījumu plānu tā īstenošanas gaitā, ņemot vērā mainīgos apstākļus, ir skaidrs, ka ikviens privāts ieguldītājs būtu jau novērtējis attiecīgā ieguldījumu projekta priekšrocības 2010. gadā, pirms sākt ieguldīt tajā ievērojamus līdzekļus.

(107)

Līdz tam, kad 2011. gadā tika veikts pirmais MEIP atjauninājums, publiskā sektora akcionāri jau bija iemaksājuši uzņēmumā PLN 6,05 miljonus (skatīt 3. tabulu). Uzņēmums jau bija nomājis no Kosakovas zemi lidostai (nomas līgums, ko SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” un Kosakova parakstīja 2011. gada 11. martā) un arī parakstījis darbības nolīgumu ar lidostas militāro lietotāju (2011. gada 7. martā). Turklāt 2011. gada 11. martā akcionāri parakstīja nolīgumu par uzņēmuma akciju kapitāla palielināšanu līdz 2040. gadam (46). Līdz tam, kad 2012. gada jūlijā tika pabeigts otrais MEIP pētījuma atjauninājums, publiskā sektora akcionāri bija iepludinājuši kopā PLN 64,810 miljonus (t. i., aptuveni 70 % no visa iepludinātā kapitāla). Komisija uzsver, ka 2011. un 2012. gada MEIP pētījumi neapstrīdami ir sākotnējā ieguldījumu plāna pielāgojumi, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts sākotnējais lēmums uzsākt militārā lidlauka pārveidi. Tāpēc, lai gan pēc pirmā 2010. gada MEIP pētījuma tika veikta lielāka kapitāla iepludināšana, šo iepludināšanu nevar aplūkot atsevišķi.

(108)

2012. gada MEIP pētījumā ieguldījumi pamatlīdzekļos tiek sadalīti četros posmos. Pirmajā ieguldījumu projekta posmā tika ietverta projekta izstrāde un arī vietas attīrīšana (koku un krūmāju novākšana, vairāku angāru nojaukšana un zemes nolīdzināšana). Šīs izmaksas radās 2011. gadā un kopā veidoja PLN […] miljonus (EUR […]). Otrais projekta posms sākās jau 2012. gadā un ietvēra vispārējas nozīmes aviācijas termināļa, administrācijas ēkas un ugunsdzēsēju brigādes ēkas celtniecību. Otrais projekta posms ir vissvarīgākais kapitālizdevumu ziņā, jo laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam radās […] % no nomināliem kapitālizdevumiem (turpmāk “CAPEX”). Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju 2012. gadā radās kapitālizdevumi PLN […] miljonu apmērā (no kuriem vairāk nekā puse tika iztērēta jau pirms tam, kad tika sākta 2012. gada pētījuma atjauninājumu izstrādāšana). Nākamajā grafikā (2. attēls) attēloti (nominālie) CAPEX pa ieguldījumu posmiem, kā izklāstīts 2012. gada MEIP pētījumā.

2. attēls

CAPEX pa posmiem (2012. gada MEIP pētījums)

[…]

(109)

Ņemot vērā 103. un 108. apsvērumu, Komisija uzskata, ka ne 2011. gada MEIP pētījums, ne 2012. gada MEIP pētījums netika veikts laikus un pamatojoties uz informāciju, kas bija publiskā sektora akcionāru rīcībā, kad tika pieņemts galvenais lēmums par pārveides projekta finansēšanu. Turklāt, lai pamatotu lēmumus, kurus publiskā sektora akcionāri pieņēma 2010. un 2011. gadā, Komisija nevar ar atpakaļejošu datumu ņemt vērā papildu plānotos ieņēmumu avotus, pamatojoties uz 2013. gada novembrī sniegto informāciju.

(110)

Tāpēc Komisija uzskata, ka, lai novērtētu, vai Gdiņa un Kosakova rīkojās kā piesardzīgs privātais ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, tai galvenokārt jābalsta novērtējums uz 2010. gada MEIP pētījumu, neņemot vērā nekādus turpmākos pasākumus un informāciju, kas nebija publiskā sektora akcionāru rīcībā tajā laikā, kad tie pieņēma lēmumu īstenot attiecīgo ieguldījumu projektu.

(111)

Taču 2011. gada MEIP pētījumā un 2012. gada MEIP pētījumā novērtēja tikai tā sākotnējā lēmuma par ieguldījumu projekta uzsākšanu grozījumus, kuru pieņēma 2010. gadā, pamatojoties uz 2010. gada MEIP pētījumu. Patiesi, 2012. gada MEIP pētījumā atzīts, ka vairāki ieguldījumi (piemēram, vispārējas nozīmes aviācijas terminālis, administrācijas ēka, elektroenerģijas sistēma) jau atradās “īstenošanas beigu posmā”. Divi nākamie pētījumi liecina, ka akcionāri vadījās pēc tirgus attīstības un atbilstīgi koriģēja projekta darbības jomu (uz augšu vai leju, atkarībā no ieguldījuma veida). Tomēr šīs izmaiņas bija nelielas salīdzinājumā ar vispārējo lēmumu pārveidot militāro bāzi par civilās aviācijas lidostu. Nākamajā grafikā (3. attēls) parādīti kapitālizdevumi, kā izklāstīts 2010., 2011. un 2012. gada MEIP pētījumos (izteikti 2010. gada reālā izteiksmē). Kā redzams, lai gan termiņš un ieguldījumu apmērs tika atjaunināti gan 2011. gadā, gan 2012. gadā, šīs izmaiņas nebija būtiskas, salīdzinot ar projekta kopējo apjomu. Tika lēsts, ka 2010. gadā reālais CAPEX bija aptuveni PLN […] miljoni, un šis skaitlis palielinājās […] līdz aptuveni PLN […] miljoniem gan 2011., gan 2012. gadā (t. i., […] % ieguldījuma periodā gandrīz 20 gadu laikā).

(112)

Būtībā šajā gadījumā Komisijai jāvērtē virkne ieguldījumu lēmumu, ko īsā laikposmā, kuram nav raksturīgi neparedzēti notikumi, pieņēmuši tie paši publiskā sektora akcionāri, lai īstenotu principā to pašu ieguldījumu projektu. Tāpēc 2011. un 2012. gada MEIP atjauninājumi nevar pārveidot ieguldījumu lēmumu, kurš neatbilda MEIP tā pieņemšanas laikā, par pamatotu ieguldījumu lēmumu. Atjauninājumi labākajā gadījumā varētu pierādīt, ka Polijas iestādes rīkojās kā privāts ieguldītājs, ja tie parādītu, ka, ieguldot papildu līdzekļus, projekts varētu radīt peļņu, kura pienācīgi atlīdzinātu kapitālu, kas tika un tiks ieguldīts (vai kura pienācīgi atlīdzinātu minēto kapitālu, pat ņemot vērā risku, ka būs jāatmaksā jebkurš iepriekš saņemts nelikumīgs atbalsts).

3. attēls

CAPEX (tūkstošos PLN), kā paredzēts 2010., 2011. un 2012. gada MEIP pētījumos (2010. gada reālā izteiksmē)

[…]

(113)

Polijas iesniegtā 2010. gada MEIP pētījuma pamatā ir uzņēmējdarbības plāns, kurā paredzētas nākotnes naudas plūsmas pašu kapitāla ieguldītājiem laikposmā no 2010. līdz 2040. gadam. Laikā, kad tika veikts MEIP pētījums, Polija plānoja, ka lidosta sāks apkalpot vispārējas nozīmes aviācijas satiksmi 2011. gadā, līgumreisus 2013. gadā un LCC 2015. gadā. Tā rezultātā pastāvīgi pieaugtu apkalpoto pasažieru skaits no […] pasažieriem 2013. gadā līdz gandrīz […] miljoniem pasažieru 2024. gadā un 1,753 miljoniem 2040. gadā (kā parādīts 5. tabulā).

5. tabula

2010. gada MEIP pētījumā izmantotās satiksmes prognozes Gdiņas lidostai (tūkstošos)

(114)

Saskaņā ar 2010. gada MEIP pētījumu uzņēmums būtu rentabls EBITDA līmenī no 2018. gada. Gada diskontētā naudas plūsma būtu pozitīva no 2020. gada, kā parādīts nākamajā attēlā (4. attēls). Tomēr, vērtējot kumulatīvi (t. i., pēc iepriekšējo gadu naudas plūsmas apkopošanas katru gadu), gaidāms, ka kopējā DNP visā laikposmā no 2010. līdz 2040. gadam būs negatīva (kā parādīts 1. attēlā). Citiem vārdiem, gaidāms, ka pozitīvās naudas plūsmas, kas radīsies no 2018. gada, nebūs pietiekami lielas, lai segtu ļoti negatīvās naudas plūsmas agrīnos ieguldījuma periodos.

4. attēls

DNP (tūkstošos PLN) (2010. gada MEIP pētījums)

[…]

(115)

Gaidāms, ka pēc 2040. gada lidostas pārvaldnieka izaugsme notiks nemitīgi saskaņā ar brīvās naudas plūsmas stabilu izaugsmes tempu […] % apmērā. Saskaņā ar šo pieņēmumu Polija aprēķināja lidostas operatora galīgo vērtību 2040. gadā. Diskontētā galīgā vērtība ir PLN […] miljoni.

(116)

No 2010. gada MEIP pētījuma izriet, ka pašu kapitāla vērtība ir pozitīva (47), proti, PLN […] miljoni (t. i., aptuveni EUR […] miljoni). Turklāt ieguldījumu projekta IRR […] % apmērā ir augstāka nekā prognozētās lidostas pārvaldnieka kapitāla izmaksas ([…] %).

(117)

Komisija norāda, ka Gdiņas lidostas pārvaldnieka nākotnes naudas plūsmu galvenais vērtības veidotājs ir gaidāmie ieņēmumi, kas būs atkarīgi no pasažieru skaita un aviokompāniju maksāto lidostas maksu līmeņa. Ieņēmumi no LCC un līgumreisiem (pasažieru, nosēšanās, stāvvietas nodevas) 2010. gada MEIP pētījumā veido [80–90] % no visiem ieņēmumiem 2040. gadā un vidēji [80–90] % no visiem ieņēmumiem par visu novērtēto laikposmu, proti, no 2010. līdz 2040. gadam. Komisija norāda, ka šis fakts ir pretrunā Polijas apgalvojumiem, ka Gdiņas lidostas darbības papildinātu Gdaņskas lidostas darbības, jo Gdiņa galveno uzmanību pievērstu vispārējas nozīmes aviācijas darbībām. Faktiski, kā liecina iepriekš minētie dati, LCC un līgumreisi ir galvenais ieņēmumu avots lielākajā daļā no gadiem, uz ko attiecas prognoze. Tomēr, kā tiks paskaidrots turpmāk, arī Gdaņskas lidosta lielāko ieņēmumu daļu gūst no LCC un līgumreisiem (skatīt 121. apsvērumu).

(118)

Saistībā ar pieprasījumu no pasažieru un gaisa pārvadātāju puses Komisija norāda, ka Gdiņas lidostai būtu tā pati apkalpošanas teritorija kā Gdaņskas lidostai, kura atrodas tikai 25 km attālumā no Gdiņas lidostas. Gdaņskas lidosta tika paplašināta 2012. gadā, lai apkalpotu līdz 5 miljoniem pasažieru, un turpmāka paplašināšana tiek plānota 2015. gadā, lai apkalpotu līdz pat 7 miljoniem pasažieru. Šis paplašināšanas grafiks bija publiski zināms jau 2010. gadā, t. i., 2010. gada MEIP pētījuma sagatavošanas laikā (48). Turklāt publisks finansējums Gdaņskas lidostas paplašināšanai, lai tās jauda būtu 5 miljoni pasažieru, tika paziņots Komisijai 2008. gada 24. septembrī ar valsts atbalsta lietu N 472/08, un Komisija to apstiprināja 2009. gada 5. februārī (49).

(119)

Polija informēja Komisiju, ka Gdaņskas lidostai 2010. gadā sagatavotajā ģenerālplānā (50) paredzēta skrejceļa, peronu un citas lidostas infrastruktūras paplašināšana, kuras rezultātā Gdaņskas lidosta nākotnē spētu apkalpot vairāk nekā 10 miljonus pasažieru gadā.

(120)

Komisija norāda, ka 2010. gadā Gdaņskas lidosta apkalpoja 2,2 miljonus pasažieru (t. i., izmantoja 45 % savas jaudas, tostarp tās jaudas, kas atradās celtniecības posmā). Saskaņā ar Gdaņskas lidostai paredzētajām prognozēm 2020. gadā tiks izmantoti tikai 50–60 % no pieejamās jaudas (51). Šajās prognozēs nav ņemta vērā darbības uzsākšana Gdiņas lidostā (t. i., tiek pieņemts, ka Gdaņskas lidosta apmierinās visu pieprasījumu aptvēruma teritorijā). Komisija norāda, ka Gdaņskas lidosta spēs apmierināt pieprasījumu reģionā ilgu laiku, t. i., vismaz līdz 2030. gadam, pat ja tiek pieņemts, ka strauji palielināsies pasažieru plūsmas.

(121)

Kā norādīts iepriekš, 2010. gada MEIP pētījumā par Gdiņas lidostu paredzēts, ka lielākā daļa ieņēmumu (vidēji [80–90] % visā laikposmā no 2012. līdz 2040. gadam) tiks gūta no LCC un līgumreisiem. Šajā saistībā Komisija norāda, ka arī Gdaņskas lidosta apkalpo galvenokārt LCC un līgumreisus. LCC un līgumreisu pasažieri 2010. gadā bija 72 % no visiem Gdaņskas lidostas apkalpotajiem pasažieriem (52).

(122)

Ņemot vērā, ka tiešā tuvumā jau darbojas cita nepārslogota lidosta, kura izmanto tādu pašu uzņēmējdarbības modeli un kurai ilgtermiņā ir ievērojama neizmantota jauda, Komisija uzskata, ka Gdiņas lidostas pārvaldnieka spēja piesaistīt satiksmi un pasažierus lielā mērā būs atkarīga no aviokompānijām piedāvāto lidostas maksu līmeņa, jo īpaši salīdzinājumā ar tās tuvākajiem konkurentiem.

(123)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka 2010. gada MEIP pētījumā paredzēta pasažieru maksa par līgumreisiem un LCC reisiem PLN 25/PAX (EUR 6,25) līdz 2014. gadam un PLN 40/PAX (EUR 10) no 2015. gada (līdz 2040. gadam). Nosēšanās maksa par to pašu kategoriju reisiem tika noteikta PLN 25/tonna (EUR 6,25) visam periodam (tika paredzēts, ka vidēji MTOW (maksimālā pacelšanās masa) būs 70 tonnas), bet stāvvietas maksa tika lēsta PLN 4/24 h/tonna apmērā (EUR 1,0) (ar vidējo MTOW 70 tonnas). Saskaņā ar 2010. gada MEIP pētījumu cenas tika noteiktas līdzīgā līmenī kā citās reģiona lidostās laikā, kad tika veikts 2010. gada MEIP pētījums. Cenas Gdiņas lidostā tika noteiktas arī, pieņemot, ka nebūs konkurences ar Gdaņskas lidostu.

(124)

Komisija arī norāda, ka kopš 2008. gada 31. decembra Gdaņskas lidostas piemērotajā tarifu grafikā noteiktā standarta pasažieru maksa ir PLN 48/PAX (EUR 12,0), standarta nosēšanās maksa gaisa kuģiem, kuru svars pārsniedz 2 tonnas (tostarp visiem līgumreisu un LCC gaisa kuģiem), ir PLN 25/tonna (EUR 6,25) un stāvvietas maksa ir PLN 4,5/24 h/tonna (EUR 1,25).

(125)

Tomēr Komisija norāda, ka šajā Gdaņskas lidostas piemērotajā tarifu grafikā paredzētas arī dažādas atlaides un rabati, cita starpā attiecībā uz LCC reisiem. Gdaņskas lidosta piemēro samazinātu pasažieru maksu PLN 24/PAX (EUR 6) visiem jauniem savienojumiem (no 2004. gada 1. janvāra) un visiem reisu biežuma pieaugumiem, tostarp gaisa kuģiem, kuru MTOW ir 50–100 tonnas (piemēram, Airbus A320 un Boeing 737 un citiem gaisa kuģiem, kurus izmanto LCC). Nosēšanās maksa, ko piemēro šādiem savienojumiem, arī tiek samazināta par 50 % (t. i., līdz PLN 12,5/tonna). Stāvvietas maksa tiek pilnībā atcelta, ja savienojuma reisu biežums ir vismaz sešas reizes nedēļā. Turklāt sākumā standarta pasažieru maksa tiek samazināta par PLN 23 visiem izlidojošiem pasažieriem regulārajos iekšzemes savienojumos. Tad tiek piemērota atbilstoša atlaide. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Gdaņskas lidostas piemērotās atlaides un rabatus, Gdiņas lidostā paredzētās vidējās lidostas maksas ir ievērojami augstākas nekā jau darbojošās kaimiņu lidostā.

(126)

Piemērojot attiecīgās lidostas maksas, Gdiņas lidosta kā jaunienācēja nespēs piesaistīt ievērojamu satiksmi, ja jau pastāv stabila lidosta ar neizmantotu jaudu tajā pašā aptvēruma teritorijā, kura piemēro zemākas neto maksas jauniem savienojumiem un reisu biežuma palielinājumam esošajos savienojumos. Komisija arī norāda, ka Gdaņskas lidostas maksu grafikā paredzēts piemērot diskontētas maksas līdz 2028. gada 31. decembrim. Tā kā 2010. gada MEIP pētījumā (pamatojoties uz lidostas operatora uzņēmējdarbības plānu šajā laikā) lidostas maksas tiek uzskatītas par lidostas pārvaldnieka galveno ieņēmumu avotu, Komisija uzskata šo risinājumu par pierādījumu, ka 2010. gada MEIP pētījums nav pietiekami pamatots un ticams, lai pierādītu, ka privāts ieguldītājs būtu īstenojis attiecīgo ieguldījumu projektu.

(127)

Ņemot vērā, ka gan Gdiņas lidosta, gan Gdaņskas lidosta galveno uzmanību pievērstu galvenokārt zemo cenu pārvadātājiem un līgumreisiem, ka Gdaņskas lidosta neizmanto visu jaudu, ka tās faktiskās maksas ir zemākas nekā Gdiņas uzņēmējdarbības plānā paredzētās maksas, kā arī abu lidostu ciešo tuvumu, Komisija pieņēmumu, ka starp abām lidostām nebūs cenu konkurences, uzskata par kļūdainu.

(128)

Komisija arī norāda, ka 2010. gada MEIP pētījuma sagatavošanas laikā Bidgoščas (Bydgoszcz) lidostas (atrodas 196 kilometru un 2 stundu un 19 minūšu brauciena ar automobili attālumā no Gdiņas lidostas) un Ščecinas (Szczecin) lidostas (atrodas 296 kilometru un 4 stundu un 24 minūšu brauciena ar automobili attālumā no Gdiņas lidostas), kuras ir otrā un trešā tuvākā Polijas reģionālā lidosta, piemērotās neto maksas (standarta maksas pēc atlaižu piemērošanas) bija ievērojami zemākas (53).

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka, tā kā ciešā tuvumā atrodas vēl viena nepārslogota lidosta, kuras uzņēmējdarbības modelis ir tāds pats, 2010. gada MEIP pētījumā ietvertās lidostu maksas, kuras ir augstākas nekā Gdaņskas un citu tuvāko lidostu piemērotās maksas, nav reālistiskas. Turklāt, ņemot vērā Gdiņas lidostas konkurences situāciju, Komisija uzskata, ka 2010. gada MEIP pētījuma satiksmes prognožu pamatā ir nereālistiski pieņēmumi.

(130)

Jānorāda arī, ka 2010. gada MEIP pētījumā nav ietverta ne jutīguma analīze, ne iespējamo rezultātu novērtējums (piemēram, sliktākā iznākuma, labākā iznākuma un pamata scenārijs). Tāpēc Komisija secina, ka 2010. gada MEIP pētījumā izklāstītā scenārija pamatā, šķiet, ir pārāk optimistiski pieņēmumi attiecībā uz pasažieru plūsmas attīstību un maksu līmeni.

(131)

Komisija norāda, ka, samazinot gada ieņēmumus no pasažieru maksām, kas saistītas ar LCC un līgumreisu satiksmi tikai par […] % (prognozes periodā 2010.–2040. gadā), rodas negatīva pašu kapitāla vērtība publiskā sektora akcionāriem. Šāds ieņēmumu samazinājums varētu notikt, ja maksas un/vai satiksme būtu ne tik intensīva, kā paredzēts. Šajā ziņā jāatzīmē, ka lidostas maksas uzņēmējdarbības plānā, kuru izmantoja 2010. gada MEIP pētījumā, jau ir par […] % augstākas nekā Gdaņskas lidostā (54). Šajā saistībā ir maz ticams, ka Gdiņas lidosta spētu piesaistīt satiksmi, nesniedzot ievērojamu atlaidi no uzņēmējdarbības plānā minētās maksas PLN 40 (EUR 10) apmērā. Tāpēc augstā NPV jutība pret šķietami nelielo lidostas maksu samazinājumu (kas rodas reālistisku pieņēmumu rezultātā) raisa nopietnas šaubas par sākotnējā uzņēmējdarbības plāna ticamību.

(132)

Lai gan 2010. gada MEIP pētījuma pamatā bija tajā laikā pieejamās satiksmes prognozes un ex post informācija nebūtu jāizmanto, lai tieši novērtētu MEIP pētījumu, tomēr Komisija norāda, ka šādas prognozes lielā mērā bija pārāk optimistiskas. Patiešām – 2010. un 2012. gada satiksmes prognožu salīdzinājumā redzamas lielas atšķirības. Projekta sākums ne tikai tika nokavēts, bet turklāt “pozitīvā EBITDA” perioda laikā satiksmes prognozes samazinājās no […] % līdz […] % katru gadu. Šādas ievērojamas korekcijas pēc tikai diviem gadiem un bez ievērojamām apstākļu pārmaiņām rada iemeslu veikt sākotnējo pieņēmumu jutīguma pārbaudi. Tas papildus parāda, ka Komisijas veiktās jutīguma pārbaudes (kas salīdzinājumā ir nelielas) ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā to pieņēmumu nereālistisko raksturu, kuri ir secinājuma par projekta vērtīgumu pamatā.

6. tabula

2010. gada MEIP pētījumā un 2012. gada MEIP atjauninājumā izmantoto pasažieru satiksmes prognožu salīdzinājums

(133)

Turklāt jutīguma testi liecina, ka projekts kļūtu nerentabls, ja kopējie ieņēmumi būtu tikai par […] % gadā zemāki visā prognozes periodā vai ja ieņēmumi būtu par […] % zemāki un darbības izdevumi par […] % augstāki. Tāpēc ieguldījuma rentabilitāte ir ļoti jutīga attiecībā uz nelielām izmaiņām pamatpieņēmumos. Komisija uzskata šādas izmaiņas par nelielām salīdzinājumā ar izmaiņām, kas veiktas vēlākos MEIP pētījumos.

(134)

Komisijas veiktās jutīguma pārbaudes šķiet vēl pamatotākas, jo mazāk nekā gadu pēc 2010. gada MEIP pētījuma Polijas iestādes saņēma atjauninātu analīzi, kura liecināja, ka projekta NPV būs ievērojami zemāka, t. i., tikai PLN […] miljoni (aptuveni EUR […]). Tādējādi 2011. gada maijā projekta NPV tika samazināta par […] % salīdzinājumā ar sākotnējo projektu.

(135)

Komisija turklāt norāda, ka 2010. gada MEIP pētījuma pozitīvie rezultāti lielā mērā ir atkarīgi arī no ieguldījuma galīgās vērtības uzņēmējdarbības plānā ietvertā perioda beigās (t. i., 2040. gadā). Tiešām, uzņēmuma diskontētā naudas plūsma laikposmā no 2010. līdz 2040. gadam ir negatīva, t. i., PLN (–[…] miljoni). Diskontētā galīgā vērtība 2010. gada 30. jūnijā ir PLN […] miljoni.

(136)

Galīgās vērtības pamatā bija pieņēmumi, ka pēc 2040. gada ieguldījuma naudas plūsmas gada izaugsmes temps būs […] %. Saskaņā ar standarta praksi uzņēmuma izaugsmes tempam nav jābūt augstākam par ekonomikas izaugsmes tempu, kurā tas darbojas (t. i., IKP izaugsmes ziņā). Galīgā vērtība ir aprēķināta laikā, kad gaidāms, ka uzņēmums būs sasniedzis briedumu un tādējādi augstu izaugsmes rādītāju periods būs beidzies. Ņemot vērā, ka paredzams, ka ekonomiku veidos uzņēmumi ar augstiem izaugsmes tempiem un citi uzņēmumi ar stabiliem izaugsmes rādītājiem, gaidāms, ka briedumu sasniegušu uzņēmumu izaugsmes temps būs zemāks nekā visas ekonomikas vidējais izaugsmes temps. Polija piezīmēs nenorādīja pamatojumu, kāpēc tā izvēlējās ilgtermiņa izaugsmes tempu […] % apmērā, bet skaidroja, ka ilgtermiņa izaugsmes temps ir nomināls izaugsmes temps. Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no SVF, Komisija konstatēja, ka 2010. gada sākumā Polijā pieejamās reālā IKP izaugsmes prognozes liecināja, ka Polijas ekonomikas nominālais izaugsmes temps svārstīsies no 5,6 % 2011. gadā līdz 6,6 % 2015. gadā. Ar inflāciju 2,5 % apmērā varētu gaidīt, ka reālais IKP palielināsies par 4 %. Tāpēc sākotnēji varētu uzskatīt, ka nominālā izaugsmes tempa izvēle […] % apmērā Gdiņas lidostai atbilst tajā laikā pieejamajai informācijai un standarta praksei izvēlēties izaugsmes tempu, kas ir zemāks nekā ekonomikas izaugsmes temps. Tomēr, izvēloties ilgtermiņa izaugsmes tempu, kas ir lielāks par inflācijas rādītāju (kurš 2010. gada aprīlī bija aplēsts 2,5 % apmērā), uzņēmējdarbības plānā paredzēts, ka lidostas izaugsme turpināsies katru gadu pēc 2040. gada.

7. tabula

Ar IKP un inflāciju saistītie dati un prognozes, kas bija pieejamas no SVF 2010. gada aprīlī

(137)

Turklāt Komisija norāda, ka šajā gadījumā, ņemot vērā īpaši ilgo prognozes periodu un to, ka datums, par kuru tika aprēķināta galīgā vērtība, ir tālu, noteikt vispiemērotāko izaugsmes tempu ir vēl sarežģītāk un nenoteiktība – vēl lielāka. IKP izaugsmes prognozes reti pārsniedz piecu gadu periodu, bet šajā gadījumā, izmantojot modeli, bija jāparedz pamatots izaugsmes temps lidostai pēc tam, kad tā būs darbojusies 30 gadus. Šis fakts norāda, ka piesardzīgs tirgus ieguldītājs būtu veicis virkni jutīguma testu.

(138)

Šajā ziņā jānorāda, ka sākotnējā uzņēmējdarbības plāna vēlākos atjauninājumos stabilais izaugsmes temps tika samazināts no […] % līdz […] %. Tomēr Polija nav sniegusi skaidru samazinājuma skaidrojumu. Galīgā vērtība ir paredzētā ilgstošā stabilā izaugsmes tempa funkcija, kā arī stabilas izaugsmes laikā gaidāmās paredzētās peļņas funkcija. Komisija veica vairākus jutīguma testus, ar ko apstiprināja, ka 2010. gada MEIP pētījuma secinājums ir ļoti jutīgs attiecībā uz nelieliem un reālistiskiem grozījumiem pamatpieņēmumos. Stabils izaugsmes temps, pie kura 2010. gada uzņēmējdarbības plānā iegūst negatīvu NPV, ir aptuveni […] %. Tomēr, pieņemot, ka ieņēmumi ir tikai par […] % zemāki, nekā paredzēts, stabilais izaugsmes temps, pie kura projekts kļūst nerentabls, ir […] %.

(139)

Arī šajā gadījumā stabilas izaugsmes tempa modelī, kas izmantots, lai aprēķinātu galīgo vērtību, jāizvirza pieņēmumi par datumu, no kura uzņēmums sāks izaugsmi stabilā tempā, nemitīgi to saglabājot. Šis datums 2010. gada MEIP pētījumā tika noteikts kā 2040. gads, kas nozīmē, ka prognozes periods ir 30 gadi (2010.–2040. gads). Savukārt 2012. gada MEIP atjauninājumā prognozes periods tika samazināts līdz 18 gadiem (2012.–2030. gads) un tāpēc galīgā vērtība aprēķināta attiecībā uz 2030. gadu. Ja 2010. gada MEIP pētījumā tiktu piemērots tāds pats periods, NPV kļūtu negatīva.

(140)

Komisija arī norāda, ka 2012. gada MEIP pētījumā īpaši minēts, ka piesardzīgs tirgus ieguldītājs būtu ņēmis vērā faktu, ka projekts aptver īpaši ilgu laika periodu, pirms tas sasniedz rentabilitāti (skatīt 2012. gada MEIP pētījuma 4.10.1.2. iedaļu, kurā secināts, ka “neto pašreizējās vērtības pozitīvais rezultāts pierāda, ka ieguldījums Gdynia-Kosakowo lidostā var būt interesants iespējamiem ieguldītājiem. Tomēr pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas ieguldītājiem būs jāapsver arī ilgtermiņa ieguldījuma periods, kas raksturīgs infrastruktūras ieguldījumu projektiem”).

(141)

Komisija norāda, ka 2010. gadā, kad tika veikts pirmais MEIP pētījums, uzņēmējdarbības plānā un NPV aprēķinos tika ņemti vērā visi kapitālizdevumi, tostarp izdevumi, kas saistīti ar valsts kompetencē esošiem pienākumiem (ugunsdzēsēju brigāde, drošība, muita u. c.). Komisija norāda, ka šī pieeja šķiet pareiza, ņemot vērā, ka būtībā šādi izdevumi ir cieši saistīti ar lidostas celtniecību un darbību (un tāpēc ir projekta papildu izmaksas).

(142)

Tomēr Komisija ir arī novērtējusi projekta rentabilitāti, pamatojoties uz 2010. gada MEIP pētījumu bez kapitālizdevumiem par uzdevumiem, kas ir valsts politikas kompetencē.

(143)

Polijas iesniegtā informācija nedod iespēju precīzi noteikt, kuri kapitālizdevumu un darbības izdevumu elementi ir attiecināmi uz valsts kompetenci. Komisija norāda, ka 2012. gada MEIP atjauninājumā Polija ir sadalījusi pa pozīcijām ieguldījumus, kas ir valsts politikas kompetencē; tomēr 2010. gada MEIP pētījumā tas netika izdarīts. Neraugoties uz to, Komisija atkārtoti aprēķināja NPV, izslēdzot vairākus identificējamus kapitālizdevumu posteņus, kas ir skaidri saistīti ar valsts kompetencē esošām darbībām. Jo īpaši Komisija atkārtoti aprēķināja NPV, izslēdzot šādus kapitālizdevumus: “Ugunsdzēsības transportlīdzekļi un iekārtas”, “Lidostas žogs un uzraudzība” un “Iekārtas lidostas apsardzei”, kas veidoja PLN […] miljonus (nominālā kopsumma).

(144)

2010. gada MEIP pētījumā tā rezultātā, ka tika izņemti ar valsts kompetenci saistītie izdevumi, diskontētā naudas plūsma pieauga līdz aptuveni PLN (–[…]) miljoniem (vai citiem vārdiem – gaidāmais diskontētais zaudējums laikposmā no 2010. līdz 2040. gadam samazinājās par PLN […] miljoniem no PLN (–[…]) miljoniem līdz PLN (–[…]) miljoniem). Ņemot vērā, ka galīgā vērtība netiek mainīta (un ir PLN […] miljoni), projekta NPV palielinās no PLN […] miljoniem līdz PLN […] miljoniem (t. i., tā palielinās no EUR […] miljoniem līdz aptuveni EUR […] miljoniem).

(145)

Tika veikti papildu jutīguma testi, un tie liecināja, ka NPV kļūst negatīvs, ja notiek šādi grozījumi: kopējo ieņēmumu samazinājums par […] %, ieņēmumu no lidostas maksām samazinājums par […] % vai kopējo ieņēmumu samazinājums par […] %, kas saistīts ar izdevumiem, kuri ir augstāki par […] % (visi grozījumi notiek katru gadu). Ņemot vērā ļoti nereālistiskos pieņēmumus attiecībā uz lidostas maksām (par […] % augstākas nekā Gdaņskas lidostai (55)) un pārāk optimistiskās satiksmes prognozes (sākotnēji paredzētās prognozes, kas samazinātas no […] % līdz […] %), šādi jutīguma testi liecina, ka nedaudz reālistiskāki pieņēmumi liek secināt, ka projekts nebūtu rentabls.

(146)

Ja 2010. gada MEIP pētījumā tiek izslēgti identificējami ar valsts kompetenci saistīti izdevumi, jutīguma testi liecina, ka NPV kļūtu negatīvs, ja gaidāmie ieņēmumi no LCC lidostas maksām (nesamazinot lidostas maksas līgumreisiem) samazinātos par […] % gadā, vienlaikus saglabājot ieņēmumus no līgumreisiem, visus citus ieņēmumus, darbības izmaksas un kapitālizdevumus, kā prognozēts uzņēmējdarbības plānā (ņemot vērā, ka ieņēmumi no LCC sāks rasties 2017. gadā un to apjoms pakāpeniski pieaugs laika gaitā).

(147)

Turklāt jāatgādina, ka projekts ir rentabls, tikai pateicoties galīgajai vērtībai (t. i., lidostas vērtībai no 2040. gada, pieņemot, ka pastāvīgais gada naudas plūsmas izaugsmes temps būs […] %). Līdz 2040. gadam projekta naudas plūsma ir negatīva.

(148)

Tāpēc pat tad, kad projekta rentabilitāte tiek novērtēta, pamatojoties uz 2010. gada MEIP pētījumu bez kapitālizdevumiem par uzdevumiem, kas ir valsts politikas kompetencē, nevar skaidri secināt, ka privāts ieguldītājs būtu veicis attiecīgo ieguldījumu.

(149)

Gdiņas lidostas pārveide ietver ievērojamu ieguldījumu un ilgu negatīvu naudas plūsmas periodu. Uzņēmējdarbības plānā tiešām parādīts, ka kumulatīvā diskontētā naudas plūsma 2010.–2040. gada prognozes periodā ir negatīva (PLN –[…] miljoni jeb –EUR […] miljoni). Saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu projekts uzrāda pozitīvus skaitļus, tikai pateicoties diskontētai galīgai vērtībai PLN […] miljonu apmērā, kas aprēķināta attiecībā uz 2040. gadu un nemitīgi pēc tam saglabājas, pieņemot, ka katru gadu un visu laiku pēc tam lidostas izaugsmes temps būs […] %. Neraugoties uz ievērojamu nenoteiktību, kas raksturīga šādam ilgtermiņa projektam, uzņēmējdarbības plāns neietver jutīguma analīzi un tāpēc atšķiras no analīzes, kuru būtu veicis piesardzīgs ieguldītājs attiecībā uz šādu projektu.

(150)

Turklāt Komisijas analīzē secināts, ka uzņēmējdarbības plāna pamatā ir virkne pieņēmumu, kuri ir pārāk optimistiski un nereālistiski, ņemot vērā Gdaņskas lidostas tuvumu, kurai ir tāds pats uzņēmējdarbības modelis, neizmantota jauda un paplašināšanās plāni. No vairākiem jutīguma testiem izriet, ka projekta NPV kļūst negatīva, ja pamatā esošajos pieņēmumos tiek veikti nelieli un reālistiski grozījumi.

(151)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka privāts ieguldītājs nebūtu nolēmis uzsākt attiecīgo ieguldījumu projektu, pamatojoties uz 2010. gada MEIP pētījumu. Tāpēc ar Gdiņas un Kosakovas pašvaldību lēmumu lidostas pārvaldniekam tiek piešķirta ekonomiska priekšrocība, kuru tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos.

(152)

Attiecībā uz 2011. un 2012. gadā veiktajiem MEIP pētījumiem (un finansējumu, kas saskaņā ar Polijas sniegto informāciju tika iepludināts lidostas pārvaldniekam pēc šiem pētījumiem) Komisija uzskata, ka par šo kapitāla iepludināšanu jau bija panākta vienošanās 2011. gada 11. marta akcionāru nolīgumā (skatīt iepriekš 33. apsvērumu), t. i., pirms tika veikti 2011. un 2012. gada MEIP pētījumi. Tāpēc, kad tika veikti 2011. un 2012. gada MEIP pētījumi, akcionāru ieguldījumu lēmumi jau bija pieņemti, neraugoties uz to, ka tie tika izpildīti vēlāk. Turklāt Komisija uzskata, ka kapitāla iepludināšanu, kas izdarīta pēc tam, kad tika veikti 2011. un 2012. gada MEIP pētījumi, nevar uzskatīt par autonomiem ieguldījumu lēmumiem, kas pieņemti atsevišķi, jo tie attiecas uz to pašu ieguldījumu projektu, kuru valsts akcionāri sāka īstenot, vēlākais, 2010. gadā, un tie ir tikai sākotnējā projekta korekcijas vai grozījumi.

(153)

Tāpēc, kā jau minēts, Komisija uzskata, ka pētījumi varēja parādīt, ka Polija rīkojās kā privāts ieguldītājs, tikai tādā gadījumā, ja tie pierādītu, ka papildu līdzekļu ieguldījums dotu iespēju projektam radīt pienācīgu peļņu no jau ieguldītā vai ieguldāmā kapitāla (vai ka radītu pienācīgu peļņu no šā kapitāla, pat ņemot vērā risku, ka būs jāatmaksā jebkurš iepriekš saņemts nelikumīgs atbalsts).

(154)

Tomēr pētījumi atšķirībā no iepriekš minētā nešķiet ticami turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(155)

Pirmais MEIP pētījuma atjauninājums tika veikts 2011. gada maijā. Lai gan vienošanās par kapitāla iepludināšanu, ko veica pēc šā MEIP pētījuma, jau bija panākta pirms 2011. gada maija (skatīt iepriekš 33. apsvērumu), Komisija ir arī novērtējusi, vai, pamatojoties uz ekonomiskajā pētījumā ietverto informāciju, var uzskatīt, ka kapitāla iepludināšana atspoguļo privāta ieguldītāja rīcību, kurš darbojas tirgus ekonomikā. 2011. gada MEIP pētījumā projekta ieņēmumi tika saglabāti nemainīgi, bet kapitālizdevumi tika palielināti (skatīt 3. attēlu, kurā parādīti kumulatīvie ieguldījuma izdevumi 2010. gada reālā izteiksmē). Šajā pētījumā ņemta vērā arī jau iepriekš veiktā kapitāla iepludināšana un kapitālizdevumi. WACC tika nedaudz samazinātas (no […] % līdz […] %), un ilgtermiņa izaugsmes temps tika samazināts no […] % līdz […] %. Šo atjauninājumu rezultātā ievērojami samazinājās NPV, kas bija PLN […] miljoni (aptuveni EUR […])). Tas notika lielāku zaudējumu dēļ (diskontētā naudas plūsma laikposmā no 2011. līdz 2030. gadam būtu PLN –[…] miljoni), un tāpēc galīgā vērtība nedaudz samazinātos līdz PLN […] miljoniem.

(156)

Tādējādi Komisija secina, ka Gdiņas un Kosakovas pašvaldību lēmums finansēt Gdynia-Kosakowo (Gdynia-Oksywie) militārā lidlauka pārveidi civilās aviācijas lidostā neatbilst MEIP, arī pamatojoties uz 2011. gada MEIP atjauninājumu, un tādējādi tiek piešķirta ekonomiska priekšrocība, kuru lidostas pārvaldnieks nesaņemtu parastos tirgus apstākļos.

(157)

Polija uzskata, ka Komisijai jānovērtē atbilstība MEIP, pamatojoties uz 2012. gada MEIP pētījumu. Lai atbildētu uz šo argumentu – lai gan vienošanās par kapitāla iepludināšanu, kas veikta pēc šā MEIP pētījuma, jau bija panākta iepriekš (skatīt 33. apsvērumu) –, Komisija ir arī novērtējusi, vai, pamatojoties uz ekonomiskajā pētījumā ietverto informāciju, var uzskatīt, ka kapitāla iepludināšana atspoguļo privāta ieguldītāja rīcību, kurš darbojas tirgus ekonomikā.

(158)

Komisija norāda, ka 2012. gada MEIP atjauninājumā tiek ņemta vērā iepriekšējā kapitāla iepludināšana un jau veiktie kapitālizdevumi. 2012. gada MEIP atjauninājumā parādīts, ka SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” sniegtā finansējuma rezultātā rodas pozitīva pašu kapitāla vērtība akcionāriem PLN […] miljonu apmērā (aptuveni EUR […] miljoni). Turklāt ieguldījumu projekta IRR […] % ir augstāka nekā lidostas pārvaldnieka kapitāla izmaksu prognoze ([…] %).

(159)

2012. gada MEIP pētījumā uzņēmuma pašu kapitāla vērtība ar turpmākiem ieguldījumiem situācijā, kad sāk darboties jaunā lidosta (“pamatscenārijs”), tiek salīdzināta ar uzņēmuma pašu kapitāla vērtību bez turpmākiem ieguldījumiem situācijā, kad ieguldījumu projekts tiek pārtraukts 2012. gada jūnijā (“hipotētiskais scenārijs”) (56).

(160)

Šajā kontekstā Komisija jau ir secinājusi, ka pēc 2010. gada veikto kapitāla iepludināšanu nevar aplūkot atsevišķi no 2010. gadā pieņemtā sākotnējā ieguldījuma lēmuma. Pareizais hipotētiskais scenārijs 2010. gadā būtu bijis neuzsākt projekta īstenošanu. Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju Kosakovai nomas līgumā ļāva izmantot zemi tikai civilās aviācijas lidostai. Komisija norāda, ka privāts ieguldītājs visupirms jau nebūtu noslēdzis šādu līgumu, ja plānā attīstīt jaunu civilās aviācijas lidostu nebūtu paredzētas reālistiskas izredzes gūt peļņu no šāda ieguldījuma. Tāpēc 2012. gada MEIP atjauninājumā noteikto hipotētisko scenāriju izkropļo iepriekš pieņemtais lēmums, kurš neatspoguļo privāta ieguldītāja rīcību. Citiem vārdiem, pareizs hipotētiskais scenārijs 2010. un 2012. gadā būtu tāds, kurā attiecīgās civilās aviācijas lidostas būvniecības projekts netiktu īstenots, jo visas kapitāla iepludināšanas un Polijas veiktie MEIP pētījumi attiecas uz tā paša ieguldījuma projekta īstenošanu.

(161)

Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka pamatscenārija pamatā Polijas iesniegtajā 2012. gada MEIP atjauninājumā ir uzņēmējdarbības plāns, kurā paredzētas nākotnes naudas plūsmas pašu kapitāla ieguldītājiem laikposmā no 2012. līdz 2030. gadam (t. i., augstu izaugsmes rādītāju laikā) (57). Paredzētās nākotnes naudas plūsmas ir balstītas uz pieņēmumu, ka lidosta sāks darboties 2013. gadā. Laikā, kad tika veikts 2012. gada MEIP atjauninājums, Polija gaidīja, ka lidosta apkalpos aptuveni […] pasažierus 2014. gadā un pakāpeniski paplašinās darbību līdz […] pasažieriem 2020. gadā un aptuveni […] pasažieriem 2028. gadā (skatīt pasažieru skaita attīstības prognozi 8. tabulā).

8. tabula

Pasažieru satiksmes prognozes Gdiņas lidostai (tūkstošos)

(162)

Saskaņā ar 2012. gada MEIP atjauninājumu gaidāms, ka pēc 2030. gada lidostas operatora izaugsme notiks nemitīgi saskaņā ar stabilu izaugsmes tempu […] apmērā. Saskaņā ar šo pieņēmumu Polija aprēķināja lidostas operatora galīgo vērtību 2030. gadā.

(163)

Komisija norāda, ka – kā minēts 2010. gada MEIP pētījumā – Gdiņas lidostas pārvaldnieka nākotnes naudas plūsmas galvenais vērtības veidotājs ir gaidāmie aviācijas ieņēmumi, kas būs atkarīgi no pasažieru skaita un aviokompāniju maksāto lidostas maksu līmeņa.

(164)

Attiecībā uz gaidāmo pasažieru skaita palielinājumu Polija apgalvo, ka pieprasījums pēc gaisa pārvadājumu pasažieru pakalpojumiem pieaugs laika gaitā un saistībā ar gaidāmo Polijas IKP pieaugumu un reģionu attīstību. Tāpēc Polija uzskata, ka satiksmes prognozes ir piesardzīgas un ka faktiskais satiksmes līmenis var būt augstāks, nekā prognozēts. Polija uzskata, ka 2013. gada martā atjauninātajā satiksmes prognozē reģionam paredzēta intensīvāka satiksme nekā 2012. gada MEIP atjauninājumā.

(165)

Polija apgalvo, ka uzņēmējdarbības plānā paredzēts, ka Gdiņas lidosta apkalpos mazāk nekā […] % no reģiona pasažieru plūsmas. Turklāt Polija uzskata, ka Pomožes gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirgus attīstība pieļauj, ka papildus Gdaņskas lidostai pakalpojumus piedāvā vēl viena neliela lidosta.

(166)

Attiecībā uz pasažieru pieprasījumu Komisija uzskata, ka 118.–129. apsvērumā izklāstītie argumenti attiecībā uz Gdiņas konkurenci par aviokompānijām un pasažieriem ar Gdaņskas lidostu attiecas arī uz 2012. gada MEIP atjauninājuma novērtējumu.

(167)

Komisija jo īpaši norāda, ka 2012. gada MEIP atjauninājumā minētais lidostas maksu līmenis bija tāds pats kā 2010. gada MEIP pētījumā. Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju 2012. gada MEIP atjauninājumā izmantotās maksas ievērojami neatšķiras no standarta tarifiem, kurus iekasē citas nelielas lidostas Polijā. Polija skaidro, ka maksu līmenis uzņēmējdarbības plānā ir vidējais līmenis visā uzņēmējdarbības plāna periodā (t. i., 2014.–2040. gads), un tiek pieņemts, ka Gdaņskas lidostas piemērotās ilgtermiņa maksas palielināsies, uzlabojoties pakalpojumu standartiem šajā lidostā.

(168)

Tā kā Gdaņskas, Bidgoščas un Ščecinas lidosta 2012. gadā piemēroja tādus pašus tarifus kā 2010. gadā (tostarp tādas pašas atlaides), Komisijas novērtējums par maksu līmeni Gdiņas lidostā, kas paredzēts 2012. gada MEIP pētījumā, ir tāds pats kā attiecībā uz 2010. gada MEIP pētījumu (skatīt 122.–129. apsvērumu).

(169)

Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs, kas vadās no peļņas izredzēm, nebūtu balstījis nevienu ieguldījumu lēmumu par attiecīgo projektu uz tādu maksu līmeni, kuras ir ievērojami augstākas nekā neto maksas, ko piemēro citās Polijas reģionālajās lidostās (58), īpaši Gdaņskas lidostā.

(170)

Komisija arī norāda, ka Polijas veiktais spriedzes tests liecina, ka pašu kapitāla vērtība kļūst negatīva, ja pasažieru maksa tiek samazināta līdz PLN […]. Šajā saistībā Komisija norāda, ka samazināta lidostas maksa, kas līdzvērtīga maksām citās Polijas reģionālajās lidostās (piemēram, Gdaņskas, Bidgoščas, Ščecinas, Ļubļinas lidostā), radītu negatīvu pašu kapitāla vērtību.

(171)

Turklāt Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs nenoteiktu maksas augstākā līmenī, balstoties uz pieņēmumu, ka ilgtermiņā maksas Gdaņskas lidostā palielināsies. Šajā ziņā Komisija norāda, ka Gdaņskas lidostā piemēroto maksu grafikā paredzēts piemērot atlaides līdz 2028. gadam (t. i., laikposmam, kurš ir tikai par diviem gadiem īsāks nekā 2012. gada MEIP atjauninājumā paredzētajā uzņēmējdarbības plānā). Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka prognozētās vidējās lidostas maksas uzņēmējdarbības plānā paredzētajā periodā (t. i., līdz 2030. gadam) joprojām būs augstākas nekā vidējais līmenis konkurējošā lidostā, pat ja lidostas maksas Gdaņskas lidostā pēc 2028. gada palielināsies.

(172)

Polija apstiprināja, ka 2012. gada MEIP atjauninājumā ņemtas vērā darbības izmaksas, kas saistītas ar militāro darbību lidostā. Gaidāms, ka valsts kompensēs šīs izmaksas. Polija arī apstiprināja, ka Gdiņas lidosta un militārais lietotājs vēl nav panākuši oficiālu nolīgumu par izmaksu (gan darbības, gan ieguldījuma izmaksu) sadali.

(173)

Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs balstītu savu novērtējumu tikai uz ieguldījuma lēmuma pieņemšanas laikā paredzamiem rezultātiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka, novērtējot ieguldījuma atbilstību MEIP, nebūtu jāņem vērā iespējamais izmaksu samazinājums, ko iegūs, dalot izmaksas ar lidostas militāro lietotāju (un ietekme uz lidostas kopējām izmaksām un ieņēmumiem). Patiešām, 2012. gada MEIP pētījumā nav noteikts tā izmaksu samazinājuma apjoms, kuru lidostas pārvaldnieks varētu saņemt šajā saistībā.

(174)

Tāpat kā 2010. gada MEIP pētījumā, laikposmā no 2012. līdz 2030. gadam projekta kopējā DNP ir negatīva, kā parādīts 5. attēlā. Lidosta sāks radīt pozitīvu naudas plūsmu tikai 2020. gadā, bet garais ieguldījumu periods nozīmē, ka kumulatīvā naudas plūsma diskontētā izteiksmē prognozes periodā joprojām būs negatīva.

5. attēls

Kumulatīvā (reālā) DNP (PLN) 2012. gada MEIP atjauninājumā

[…]

(175)

Tādējādi Komisija secina, ka Gdiņas un Kosakovas pašvaldību lēmums finansēt Gdynia-Kosakowo (Gdynia-Oksywie) militārā lidlauka pārveidošanu par civilās aviācijas lidostu neatbilst MEIP, arī pamatojoties uz 2012. gada MEIP atjauninājumu, un tāpēc piešķir ekonomisku priekšrocību, kuru lidostas pārvaldnieks nesaņemtu parastos tirgus apstākļos.

(176)

Komisija arī uzskata, ka ieguldījumu plāna grozījumi, kuru mērķis bija radīt papildu ieņēmumus, lidostai pārdodot degvielu (bez ārēja operatora) un piedāvājot navigācijas pakalpojumus, nebūtu jāņem vērā, novērtējot ieguldījuma saderību ar MEIP. Polija apstiprināja, ka šie iespējamie papildu ieņēmumu avoti netika iekļauti 2010. gada MEIP pētījumā, 2011. gada MEIP pētījumā vai 2012. gada MEIP atjauninājumā par Gdiņas lidostu, jo tajā laikā, kad šie pētījumi tika sagatavoti, ne publiskā sektora akcionāri, ne uzņēmums nevarēja būt pārliecināti, ka tie saņems visas atļaujas un koncesijas, kas vajadzīgas šādu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā laikā, kad tika veikti MEIP pētījumi, nebija iespējams saņemt vajadzīgās atļaujas un koncesijas, Komisija nevar tās ņemt vērā ar atpakaļejošu datumu.

(177)

Komisija uzskata, ka Gdiņas un Kosakovas pašvaldību sniegtais publiskais finansējums lidostas pārvaldniekam neatbilst MEIP. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums piešķir SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” ekonomisku priekšrocību, kuru tā nesaņemtu parastos tirgus apstākļos.

(178)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, lai pasākumu definētu kā valsts atbalstu, ar to ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Šajā lietā Komisija norāda, ka kapitāla iepludināšana attiecas tikai uz SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”. Tāpēc tā ir selektīva LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(179)

Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts stiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē iekšējā tirgū, uzskatāms, ka minētais atbalsts ietekmē šos uzņēmumus (59). Attiecīgā pasākuma piešķirtā ekonomiskā priekšrocība stiprina lidostas operatora ekonomisko stāvokli, jo lidostas operators varēs sākt uzņēmējdarbību, neveicot tam nepieciešamo ieguldījumu un nesedzot darbības izmaksas.

(180)

Kā novērtēts 5.1.1. iedaļā, lidostas ekspluatācija ir saimnieciska darbība. Notiek konkurence, no viens puses, starp lidostām, lai piesaistītu aviokompānijas un attiecīgo gaisa satiksmi (pasažierus un kravas) un, no otras puses, starp lidostu pārvaldniekiem, kuri var konkurēt savā starpā, lai tiem uzticētu pārvaldīt konkrēto lidostu. Turklāt Komisija uzsver, ka – īpaši attiecībā uz LCC – lidostas, kas atrodas dažādās aptvēruma teritorijās un dažādās dalībvalstīs, arī var savstarpēji konkurēt, lai piesaistītu minētās aviokompānijas. Komisija norāda, ka Gdiņas lidosta apkalpos aptuveni […] tūkstošus pasažieru līdz 2020. gadam un līdz 1 miljonam pasažieru 2030. gadā.

(181)

Kā minēts 2005. gada Aviācijas vadlīniju 40. punktā, pat mazas lidostas nevar izslēgt no LESD 107. panta 1. punkta darbības jomas piemērošanas. Ņemot vērā satiksmes prognozi Gdiņas lidostai un tās tuvumu Gdaņskas lidostai (ne vairāk kā 25 km attālumā), Komisija uzskata, ka konkurence un tirdzniecība starp dalībvalstīm var tikt iespaidota.

(182)

Pamatojoties uz 179.–181. apsvērumā izklāstītajiem argumentiem, Gdiņas lidostas pārvaldniekam radītā ekonomiskā priekšrocība stiprina tā stāvokli salīdzinājumā ar tā konkurentiem lidostu pakalpojumu sniedzēju tirgū Savienībā. Tāpēc izvērtējamais publiskais finansējums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(183)

Ņemot vērā 83.–182. apsvērumā izklāstītos argumentus, Komisija uzskata, ka SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” piešķirtā kapitāla iepludināšana ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā finansējums jau bija piešķirts SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”, Komisija arī uzskata, ka Polija ir pārkāpusi LESD 108. panta 3. punktā paredzēto aizliegumu (60).

(184)

Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Kā aprakstīts iepriekš, atbalstu veido finansējums ieguldījuma izmaksām, kas saistītas ar Gdiņas lidostas darbības uzsākšanu, un darbības zaudējumiem pirmajos lidostas darbības gados (t. i., līdz 2019. gadam, tostarp saskaņā gan ar 2010. gada MEIP pētījumu, gan ar 2012. gada MEIP pētījumu).

(185)

LESD 107. panta 3. punktā paredzēti vairāki izņēmumi no LESD 107. panta 1. punkta vispārējo noteikumu, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Attiecīgo atbalstu var novērtēt, tikai pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šajā ziņā 2005. gada Aviācijas vadlīnijās paredzēta novērtēšanas sistēma, lai noteiktu, vai atbalstu lidostu operatoriem var uzskatīt par saderīgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Tajās minēti vairāki kritēriji, kas Komisijai ir jāņem vērā.

(186)

Valsts atbalsts lidostas infrastruktūras finansēšanai ir saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbilst 2005. gada Aviācijas vadlīniju 61. punktā paredzētajiem nosacījumiem:

(187)

Turklāt, lai tas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, valsts atbalstam lidostām, tāpat kā jebkuram citam valsts atbalsta pasākumam, jābūt ar stimulējošu ietekmi, kā arī nepieciešamam un samērīgam noteiktajam likumīgajam mērķim.

(188)

Polija uzskata, ka publiskais finansējums Gdiņas lidlauka pārveides projektam atbilst visiem 2005. gada Aviācijas vadlīnijās noteiktajiem ieguldījumu atbalsta kritērijiem.

(189)

Komisija norāda, ka Pomoži jau efektīvi apkalpo Gdaņskas lidosta, kura atrodas tikai 25 km attālumā no plānotās jaunās lidostas.

(190)

Gdaņskas lidosta atrodas netālu no Trójmiasto apvedceļa, kas ir daļa no S6 ātrgaitas ceļa, pa kuru apbrauc Gdiņu, Sopotu un Gdaņsku, un nodrošina lielākajai daļai Pomožes iedzīvotāju vieglu piekļuvi lidostai. Pat Gdiņas iedzīvotājiem jaunas lidostas būvniecība pati par sevi neradīs ievērojamus uzlabojumus savienojamības ziņā, jo gan Gdiņas, gan Gdaņskas lidosta atrodas 20–25 minūšu brauciena ar automobili attālumā no Gdiņas centra.

(191)

Komisija arī piebilst, ka Trójmiasto metropolitēna dzelzceļa (Trójmiejska Kolej Metropolitalna) savienojums, ko pašlaik būvē ar Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, dos iespēju gan Gdaņskas, gan Gdiņas iedzīvotājiem aizbraukt tieši no pilsētas centra līdz Gdaņskas lidostai aptuveni 25 minūtēs. Trójmiasto metropolitēna dzelzceļš arī nodrošinās iedzīvotājiem citās Pomožes daļās tiešus vai netiešus dzelzceļa savienojumus ar Gdaņskas lidostu.

(192)

Komisija arī norāda, ka pašlaik Gdaņskas lidostas jauda ir 5 miljoni pasažieru gadā, bet faktiskā pasažieru satiksme 2010.–2013. gadā bija šāda: 2010. gadā – 2,2 miljoni, 2011. gadā – 2,5 miljoni, 2012. gadā – 2,9 miljoni, 2013. gadā – 2,8 miljoni. Komisija arī norāda, ka pašlaik Gdaņskas lidosta tiek paplašināta, lai apkalpotu 7 miljonus pasažieru gadā. Šis ieguldījums jāpabeidz 2015. gadā.

(193)

Turklāt saskaņā ar Polijas sniegto satiksmes prognozi Pomožei, kuru izmantoja, lai sagatavotu 2012. gada MEIP atjauninājumu, kopējais pieprasījums reģionā būs […] pasažieri […]. gadā.

9. tabula

Satiksmes prognozes Pomožei (miljonos)

(194)

Komisija arī norāda, ka saskaņā ar Polijas sniegto informāciju Gdaņskas lidostas ģenerālplānā paredzēta turpmāka lidostas paplašināšana, lai apkalpotu vairāk nekā 10 miljonus pasažieru gadā. Tāpēc atkarībā no satiksmes attīstības nākotnē var tikt pieņemts lēmums paplašināt Gdaņskas lidostas jaudu, lai apkalpotu vairāk nekā 7 miljonus.

(195)

Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju atjaunināta prognoze (sagatavota 2013. gada martā) liecina, ka gaidāms, ka pieprasījums aptvēruma teritorijā būs augstāks, nekā tas minēts 2012. gadā sagatavotajās satiksmes prognozēs. Saskaņā ar grozītajām prognozēm pieprasījums aptvēruma teritorijā būs aptuveni 9 miljoni pasažieru 2030. gadā. Tomēr pat šī prognoze liecina, ka, lai apmierinātu šo pieprasījumu reģionā vismaz līdz 2025. gadam, pietiktu tikai ar Gdaņskas lidostu, neveicot turpmāku ieguldījumu (pamatojoties uz 45. apsvērumā aprakstīto koriģēto satiksmes prognozi).

(196)

Turklāt saskaņā ar Polijas sniegto informāciju pašreizējā skrejceļu jauda Gdaņskas lidostā ir 40–44 darbības stundā, bet to izmanto vidēji 4,7 darbībām stundā.

(197)

Pamatojoties uz Polijas sniegto informāciju (skatīt 192.–196. apsvērumu), Komisija norāda, ka turpmākajos gados Gdaņskas lidostu izmantos tikai aptuveni 50–60 % apmērā no tās jaudas. Tādējādi, pat strauji palielinoties pasažieru skaitam Pomožē, Gdaņskas lidosta varēs apmierināt aviokompāniju un pasažieru radīto pieprasījumu ilgu laiku.

(198)

Komisija arī norāda, ka Gdaņskas lidosta piedāvā vairāk nekā 40 iekšzemes un starptautiskus galamērķus (gan tiešie savienojumi, gan savienojumi ar tādām centrālām lidostām kā Frankfurte, Minhene, Varšava un Kopenhāgena).

(199)

Kā minēts 60. apsvērumā, Polija apgalvo, no vienas puses, ka jaudas paplašināšanas iespējas Gdaņskas lidostā ir ierobežotas plānošanas un vides apsvērumu dēļ. No otras puses, tā arī apgalvo, ka nav ierobežojumu attiecībā uz jaudas paplašināšanu Gdaņskas lidostā. Tā kā argumenti attiecībā uz jaudas paplašināšanas ierobežojumiem ir pretrunīgi un netiek pamatoti, Komisija uzskata, ka tā nevar balstīt uz tiem savu novērtējumu.

(200)

Ņemot vērā neizmantoto jaudu Gdaņskas lidostā, kura netiks pilnībā izmantota ilgu laiku, un plānu vajadzības gadījumā turpināt paplašināt jaudu lidostā ilgtermiņā, Komisija neuzskata, ka vēl vienas lidostas izveide Pomožē veicinātu reģiona attīstību. Turklāt Komisija norāda, ka Gdaņskas lidosta jau nodrošina labus savienojumus Pomožei un ka jauna lidosta neuzlabos savienojumus ar šo reģionu.

(201)

Komisija arī norāda, ka saskaņā ar Gdiņas lidostas uzņēmējdarbības modeli paredzēts, ka tā konkurēs par pasažieriem ar Gdaņskas lidostu LCC, līgumreisu un vispārējās aviācijas tirgū. Turklāt jaunas lidostas izveide, kura kalpotu kā rezerves, ārkārtas lidosta, nevar attaisnot ieguldījumu apjomu Gdiņas lidostā.

(202)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka ieguldījuma Gdiņas lidostā rezultātā vienkārši tiks dublēta infrastruktūra reģionā, kas neatbilst skaidri noteiktam kopēju interešu mērķim.

(203)

Kā norādīts 189.–202. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Gdiņas lidostas aptvēruma teritoriju efektīvi apkalpo un apkalpos Gdaņskas lidosta. Turklāt abas lidostas rīkotos saskaņā ar līdzīgu uzņēmējdarbības modeli un galveno uzmanību pievērstu galvenokārt LCC un līgumreisiem.

(204)

Tā kā nav izvirzīts skaidri noteikts kopēju interešu mērķis, Komisija uzskata, ka infrastruktūru nevar uzskatīt par nepieciešamu vai samērīgu kopējo interešu mērķim (skatīt arī 202. apsvērumu).

(205)

Kā norādīts i) punktā, Gdiņas lidosta atrodas tikai aptuveni 25 km attālumā no esošās Gdaņskas lidostas un abām lidostām ir viena un tā pati aptvēruma teritorija un līdzīgs uzņēmējdarbības modelis.

(206)

Patlaban Gdaņskas lidosta izmanto mazāk nekā 60 % no savas jaudas. Ņemot vērā pašlaik veiktos ieguldījumus, ar Gdaņskas lidostu pietiek, lai apkalpotu pieprasījumu reģionā vismaz līdz 2025.–2028. gadam atkarībā no izmantotajām prognozēm, un ir iespējama tās turpmāka paplašināšana.

(207)

Komisija arī norāda, ka Gdiņas lidostas uzņēmējdarbības plānā noteikts, ka lidosta aptuveni [80–90] % ieņēmumu radīs, apkalpojot zemo cenu reisus un līgumreisus. Tas nozīmē, ka Gdiņas lidosta galveno uzmanību pievērsīs tirgiem, kuri veido Gdaņskas lidostas pamatdarbību.

(208)

Šajā saistībā Komisija arī norāda, ka Polija nesniedza abu lidostu iespējamās sadarbības pierādījumus.

(209)

Ar plāniem radīt ieņēmumus no citām aviācijas un ar aviāciju nesaistītām darbībām (ražošana un pakalpojumi) nepietiktu, lai segtu augstās darbības izmaksas, kas saistītas ar Gdiņas lidostas darbību.

(210)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Gdiņas lidosta nepiedāvā apmierinošas prognozes par tās vidēja termiņa izmantošanu.

(211)

Polija apstiprināja, ka lidostas infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem, bez komerciāli nepamatotas diskriminācijas.

(212)

Komisija norāda, ka Polija nav sniegusi nekādus pierādījumus, ka Gdiņas un Gdaņskas lidostas veidos aviācijas sadarbības centru. Loģiski, ka faktiski abām lidostām būs jākonkurē par būtībā vienu un to pašu pasažieru piesaistīšanu.

(213)

Komisija arī norāda, ka ar Gdiņas lidostas uzņēmējdarbības plānu (kurā aptuveni [80–90] % ieņēmumu rada zemo cenu reisi un līgumreisi) un ieguldījumu apjomu (piemēram, terminālis ar jaudu 0,5 miljoni pasažieru gadā, kurš nākotnē būs jāpaplašina) netiek pamatots apgalvojums, ka Gdiņas lidosta galveno uzmanību pievērsīs vispārējas nozīmes aviācijas satiksmei un sniegs pakalpojumus tikai vai galvenokārt vispārējas nozīmes aviācijas nozarei.

(214)

Ņemot vērā iepriekš minēto un faktu, ka abas lidostas galveno uzmanību pievērsīs LCC un līgumreisiem, Komisija uzskata, ka atbalsts tiek novirzīts uz lidostu, kura tieši konkurēs ar otru lidostu tajā pašā aptvēruma teritorijā, kurā nav tāda pieprasījuma pēc lidostu pakalpojumiem, kuru nevarētu apmierināt esošā lidosta.

(215)

Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgais atbalsts iespaidotu tirdzniecību tādā apmērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Šo secinājumu apstiprina tāda kopējā interešu mērķa trūkums, kuru paredzēts sasniegt ar atbalstu.

(216)

Pamatojoties uz Polijas sniegtajiem datiem, Komisija uzskata, ka ieguldījuma izmaksas var būt zemākas, nekā tās ir attiecībā uz citu līdzīgu reģionālu lidostu būvniecību Polijā. Tas ir galvenokārt tāpēc, ka tiek izmantota esošā infrastruktūra militārajā lidlaukā. Turklāt Polija apgalvo, ka bez atbalsta lidostas pārvaldnieks nebūtu veicis ieguldījumu.

(217)

Komisija arī norāda, ka ilgais periods, kas nepieciešams, lai sasniegtu peļņas slieksni, veicot šāda veida ieguldījumu, nozīmē, ka publiskais finansējums varētu būt vajadzīgs, lai mainītu atbalsta saņēmēja rīcību, mudinot to veikt ieguldījumu. Turklāt, tā kā ieguldījumu projekta gaidāmo rentabilitāti nevar noteikt (skatīt 177. apsvērumu) un tirgus ekonomikas ieguldītājs neveiktu šādu projektu, patiešām ir visai ticams, ka atbalsts maina lidostas pārvaldnieka rīcību.

(218)

Tomēr, tā kā nav izvirzīts skaidri noteikts kopēju interešu mērķis, Komisija secina, ka atbalstu nevar uzskatīt par nepieciešamu un samērīgu ar šo mērķi.

(219)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Gdiņas un Kosakovas ieguldījumu atbalsts SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” neatbilst 2005. gada Aviācijas vadlīniju prasībām un to nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(220)

Komisija uzskata, ka SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” darbības zaudējumu finansēšana veido darbības atbalstu, samazinot lidostas operatora kārtējos izdevumus. Saskaņā ar Tiesas judikatūru šāds darbības atbalsts principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar 2005. gada Aviācijas vadlīnijām darbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu vienīgi izņēmuma kārtā un ar stingriem nosacījumiem, ja to piešķir lidostām mazāk labvēlīgajos reģionos.

(221)

Komisija norāda, ka Gdiņas lidosta atrodas mazāk labvēlīgā reģionā, uz kuru attiecas LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe, kas nozīmē, ka Komisijai jānovērtē, vai attiecīgo darbības atbalstu var uzskatīt par saderīgu saskaņā ar RAP.

(222)

Saskaņā ar RAP 76. punktu darbības atbalstu reģionos, uz kuriem attiecas LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe, var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi kritēriji: i) to attaisno šā atbalsta devums reģiona attīstībai un veids; un ii) tā apjoms ir proporcionāls trūkumiem, ko ar šo atbalstu paredzēts mazināt.

(223)

Polija uzskata, ka darbības atbalsts ir saderīgs ar RAP 76. punktu (skatīt 77.–79. apsvērumu).

(224)

Tā kā Pomoži jau apkalpo Gdaņskas lidosta un jauna lidosta neuzlabos savienojumus ar šo reģionu, Komisija nevar secināt, ka atbalsts veicinās reģiona attīstību.

(225)

Tāpēc Komisija uzskata, ka darbības atbalstu nevar uzskatīt par proporcionālu trūkumiem, ko ar šo atbalstu paredzēts mazināt, jo nešķiet, ka Pomože cieš no jebkāda savienojamības trūkuma.

(226)

Turklāt Komisija uzskata, ka novērtētais darbības atbalsts ir piešķirts, lai finansētu iepriekš noteiktu izdevumu kopumu. Tomēr, ņemot vērā Komisijas veikto Gdiņas lidostas uzņēmējdarbības plāna novērtējumu un 5.1.3. iedaļā izklāstīto prognozēto ieņēmumu un izdevumu līmeņa novērtējumu, nevar secināt, ka atbalsts būtu ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, piešķirts kā pagaidu atbalsts un būtu degresīvs. Jo īpaši, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz lidostas operatora gaidāmo rentabilitāti (skatīt iedaļu par atbalsta esamību), nevar nodrošināt to, ka atbalsts ir pagaidu un degresīvs pasākums.

(227)

Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka darbības atbalsta piešķiršana, lai nodrošinātu tāda ieguldījumu projekta darbību, kas gūst labumu no nesaderīga ieguldījumu atbalsta, pēc būtības nav saderīga ar iekšējo tirgu.

(228)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Gdiņas un Kosakovas piešķirtais darbības atbalsts SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta” neatbilst RAP noteiktajiem kritērijiem.

(229)

Tādējādi Komisija secina, ka valsts atbalsts, kas piešķirts SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(230)

Komisija nav konstatējusi citu tādu noteikumu par saderību ar iekšējo tirgu esamību, kurus varētu izmantot kā pamatu, lai attiecīgo atbalstu uzskatītu par saderīgu ar Līgumu. Polija arī nav atsaukusies uz jebkādiem noteikumiem par saderību ar iekšējo tirgu vai sniegusi būtiskus argumentus, kas ļautu Komisijai uzskatīt šo atbalstu par saderīgu.

(231)

Ieguldījumu un darbības atbalsts, ko Polija ir piešķīrusi vai plāno piešķirt SIA “Gdiņas-Kosakovas lidosta”, nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Polija ir nelikumīgi īstenojusi atbalstu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.

(232)

Saskaņā ar LESD un Tiesas noteikto judikatūru Komisijai, ja tā ir konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, ir tiesības lemt, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāatceļ vai jāmaina atbalsts (61). Tiesa ir arī pastāvīgi lēmusi, ka valsts pienākums atcelt tādu atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir paredzēts iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai (62). Šajā saistībā Tiesa ir noteikusi, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis ar nelikumīgo atbalstu piešķirtās summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bija tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (63).

(233)

Saskaņā ar šo judikatūru Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (64) 14. pantā noteikts: “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(234)

Tāpēc iepriekš minētais valsts atbalsts jāatmaksā Polijas iestādēm tādā mērā, kādā tas ir ticis izmaksāts,

a)

2007. gada 28. augustā summa PLN 50 000 apmērā;

b)

2008. gada 4. martā summa PLN 200 000 apmērā;

c)

2008. gada 11. septembrī summa PLN 500 000 apmērā;

d)

2009. gada 28. jūlijā summa PLN 1 345 000 apmērā;

e)

2010. gada 8. decembrī summa PLN 4 361 000 apmērā;

f)

2011. gada 8. jūlijā summa PLN 25 970 000 apmērā;

g)

2011. gada 1. septembrī summa PLN 1 779 000 apmērā;

h)

2012. gada 25. aprīlī summa PLN 31 009 000 apmērā;

i)

2013. gada 27. maijā summa PLN 6 469 000 apmērā;

j)

2013. gada 17. jūnijā summa PLN 20 031 000 apmērā.

a)

kopējā summa (pamatsumma un atgūšanas procenti), kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja;

b)

šā lēmuma izpildei jau veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.