Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R1295

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 ( 2013. gada 11. decembris ), ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 347, 20.12.2013, p. 221–237 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1295/oj

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/221


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1295/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 166. panta 4. punktu, 167. panta 5. punkta pirmo ievilkumu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) mērķis ir panākt Eiropas tautu ciešāku vienotību, un tajā Savienībai citstarp ir uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus nodrošinot vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai. Šajā ziņā Savienība vajadzības gadījumā atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, lai ņemtu vērā kultūru un valodu daudzveidību, ievērojot LESD 167. pantu un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (Unesco) 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ("Unesco 2005. gada konvencija"), nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un palīdzētu pielāgoties pārmaiņām rūpniecībā.

(2)

Savienības atbalsts kultūras un radošajām nozarēm galvenokārt ir pamatots ar pieredzi, kas gūta Savienības programmās, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1718/2006/EK (4) ("programma "MEDIA""), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1855/2006/EK (5) ("programma "Kultūra"") un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1041/2009/EK (6) ("programma "MEDIA Mundus""), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1622/2006/EK (7) ("rīcība "Eiropas Kultūras galvaspilsētas""), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1194/2011/ES (8) ("rīcība "Eiropas mantojuma zīme"") arī dod ieguldījumu Savienības veiktajam kultūras un radošo nozaru atbalstam.

(3)

Komisijas paziņojumā "Par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos", kas ir apstiprināts ar Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju (9) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju (10), ir izklāstīti Savienības turpmākas rīcības mērķi saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm. Mērķis ir veicināt kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu, kultūru kā radošuma katalizatoru saistībā ar izaugsmi un darbvietām, kā arī kultūru kā būtisku elementu Savienības starptautiskajās attiecībās.

(4)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 11., 21. un 22. pantu, kultūras un radošās nozares sniedz svarīgu ieguldījumu cīņā pret visa veida diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju, kā arī ir svarīga platforma vārda brīvībai un kultūru un valodu daudzveidības ievērošanas veicināšanai.

(5)

Unesco 2005. gada konvencijā, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kam Savienība ir viena no līgumslēdzējām pusēm, ir uzsvērts, ka kultūras norisēm, precēm un pakalpojumiem ir divējāda daba – gan ekonomikas, gan kultūras, jo tie ir identitātes, vērtību un jēgas izpausme, un tāpēc nevar uzskatīt, ka tiem piemīt vienīgi komerciāla vērtība. Konvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību, tostarp starptautiskos kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus, kā arī solidaritāti, lai atbalstītu visu valstu un indivīdu kultūru izpausmes. Tajā arī ir teikts, ka pienācīga uzmanība jāvelta dažādu sociālo grupu, tostarp minoritāšu, īpašajiem apstākļiem un vajadzībām. Tādējādi kultūras un radošo nozaru atbalsta programmai saskaņā ar minēto konvenciju būtu jāveicina kultūru daudzveidība starptautiskā līmenī.

(6)

Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma veicināšanai, inter alia, Unesco 2003. gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību un Unesco 1972. gada Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību izpratnē būtu jāpalīdz arī stiprināt attiecīgo objektu vērtību, vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem sajūtu, ka šādu objektu kultūras un vēsturiskā vērtība ir viņu īpašums.

(7)

Komisijas paziņojumā ar nosaukumu "Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" (stratēģija "Eiropa 2020") ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par tādu, kuras ekonomika ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša, un nodrošina augstus nodarbinātības, produktivitātes un sociālās kohēzijas līmeņus. Minētajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Savienībai jānodrošina pievilcīgāki pamatnosacījumi inovācijām un radošumam. Šajā ziņā kultūras un radošais sektors ir uzskatāms par inovatīvu ideju avotu, un šīs idejas var tikt īstenotas, izstrādājot preces un pakalpojumus, kas nodrošina izaugsmi, rada darbvietas un palīdz pielāgoties sociālām pārmaiņām. Turklāt izcilība un konkurētspēja šajās nozarēs galvenokārt ir mākslinieku, autoru un profesionāļu pūliņu rezultāts, un tas ir jāveicina. Šajā nolūkā būtu jāuzlabo kultūras un radošo nozaru piekļuve finansējumam.

(8)

Padome secinājumos par mobilitātes informācijas pakalpojumiem māksliniekiem un kultūras jomas speciālistiem (11) apliecināja, ka mākslinieku un kultūras jomas speciālistu mobilitāte ir svarīga Savienībai un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai, un aicināja dalībvalstis un Komisiju to attiecīgajās kompetences jomās un pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu veicināt vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu māksliniekiem un kultūras jomas speciālistiem, kuri vēlas būt mobili Savienības teritorijā.

(9)

Lai veicinātu kopējās kultūras telpas uzlabošanu, ir svarīgi sekmēt kultūras un radošo darbinieku transnacionālo mobilitāti, kā arī kultūras un radošo darbu, tostarp audiovizuālo darbu un produktu, transnacionālu apriti, tādējādi veicinot apmaiņu kultūras jomā un kultūru dialogu.

(10)

Programmas "MEDIA", "Kultūra" un "MEDIA Mundus" ir tikušas regulāri uzraudzītas un tām ir veikti ārēji novērtējumi, kā arī organizētas sabiedriskās apspriešanas par to nākotni, no kā izriet, ka šīm programmām ir ļoti svarīga nozīme Eiropas kultūru un valodu daudzveidības aizsardzībā un veicināšanā un tās ir svarīgas kultūras un radošo nozaru vajadzībām. Šīs uzraudzības, novērtēšanas un apspriešanas pasākumi, kā arī dažādi neatkarīgi pētījumi, jo īpaši pētījums par kultūras un radošo nozaru komercdarbības dimensiju, arī liecina, ka kultūras un radošās nozares saskaras ar kopējām problēmām, proti, straujām digitalizācijas un globalizācijas izraisītām pārmaiņām, tirgus sadrumstalotību valodu daudzveidības dēļ, finansējuma iegūšanas grūtībām, sarežģītām administratīvām procedūrām un salīdzināmu datu trūkumu, un visām šīm problēmām ir vajadzīga Savienības līmeņa rīcība.

(11)

Eiropas kultūras un radošajām nozarēm ir raksturīga daudzveidība, kas saistīta ar valstu un valodu iezīmēm un kas nodrošina kultūras ziņā bagātu un lielā mērā neatkarīgu kultūras vidi, kas nodrošina izpausmi dažādām Eiropas kultūras mantojuma tradīcijām. Tomēr šāda daudzveidība rada arī virkni šķēršļu, kas traucē kultūras un radošo darbu transnacionālai apritei un traucē kultūras un radošo darbinieku mobilitātei gan Savienībā, gan ārpus tās, un kas var izraisīt ģeogrāfisku nelīdzsvarotību un tādējādi arī ierobežotas izvēles iespējas patērētājiem.

(12)

Ņemot vērā, ka Eiropas kultūras un radošajām nozarēm ir raksturīga valodu daudzveidība, kas dažās nozarēs rada sadrumstalotību valodu barjeras dēļ, subtitrēšana, dublēšana un audio apraksti ir ļoti svarīgi kultūras un radošo darbu, tostarp audiovizuālo darbu, apritei.

(13)

Digitalizācija būtiski ietekmē to, kā tiek izstrādātas, izplatītas, iegūtas, patērētas un naudas izteiksmē pārvērstas kultūras un radošās preces un pakalpojumi. Lai arī tiek atzīta nepieciešamība meklēt jaunu līdzsvaru starp kultūras un radošā darba arvien pieaugošo pieejamību, taisnīgu atlīdzību māksliniekiem un autoriem un jaunu komercdarbības modeļu parādīšanos, digitalizācijas izraisītās pārmaiņas Eiropas kultūras un radošajām nozarēm un Eiropas sabiedrībai kopumā piedāvā plašas iespējas. Zemākas izplatīšanas izmaksas, jauni izplatīšanas kanāli, perspektīvas jaunām un plašākām mērķauditorijām un jaunas iespējas nišas produktiem var sekmēt piekļuvi un palielināt kultūras un radošu darbu apriti visā pasaulē. Lai pilnībā izmantotu šīs iespējas un pielāgotos digitalizācijai un globalizācijai, kultūras un radošajām nozarēm ir jāattīsta jaunas prasmes, un tām ir vajadzīgas lielākas iespējas iegūt finansējumu tam, lai modernizētu aprīkojumu, izstrādātu jaunas ražošanas un izplatīšanas metodes, kā arī pielāgotu savus komercdarbības modeļus.

(14)

Filmu finansēšanu nosaka pašreizējā izplatīšanas prakse. Tomēr pastāv aizvien izteiktāka nepieciešamība veicināt pievilcīga tiesiska tiešsaistes piedāvājuma radīšanu un sekmēt jaunradi. Tādēļ ir būtiski popularizēt jaunus izplatīšanas modeļus, lai ļautu rasties jauniem komercdarbības modeļiem.

(15)

Augsto digitālā aprīkojuma izmaksu dēļ kinoteātru digitalizācija joprojām ir aktuāls jautājums daudziem mazo kinoteātru operatoriem, jo īpaši vienas kinozāles operatoriem. Kaut gan kultūras joma galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē un tādējādi tām arī turpmāk minētais jautājums būtu atbilstīgi jārisina valstu, reģionālā un vietējā līmenī, pastāv iespēja sniegt finansējumu no Savienības programmām un fondiem, jo īpaši tiem, kuru mērķis ir veicināt vietējo un reģionālo attīstību.

(16)

Auditorijas piesaistīšanai, it īpaši no jauniešu vidus, ir nepieciešama Savienības īpaša apņemšanās atbalstīt plašsaziņas līdzekļu un kinomākslas lietotprasmes sekmēšanu.

(17)

Viena no lielākajām kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikroorganizāciju, mazo un vidējo organizāciju, tostarp bezpeļņas un nevalstisko organizāciju, problēmām ir grūtības iegūt līdzekļus, kas tiem vajadzīgi, lai finansētu savu darbību, augtu, saglabātu un palielinātu savu konkurētspēju vai sāktu darboties starptautiski. Lai gan tā ir bieži sastopama problēma MVU vispār, situācija ir būtiski sarežģītāka tieši kultūras un radošajās nozarēs, jo daudzas to vērtības ir nemateriālas, to darbībām ir prototipisks profils un, lai nodarbotos ar jaunradi, tām ir raksturīga vajadzība riskēt un eksperimentēt. Šāda riska uzņemšanās ir jāsaprot un jāatbalsta arī finanšu sektoram.

(18)

Eiropas radošo nozaru alianse kā izmēģinājumprojekts ir starpnozaru iniciatīva, kas galvenokārt sniedz atbalstu radošajām nozarēm politikas līmenī. Tās mērķis ir mobilizēt papildu līdzekļus radošajām nozarēm un veicināt citu industriju un nozaru pieprasījumu pēc radošo nozaru pakalpojumiem. Tiks īstenota un stimulēta jaunu rīku izmēģināšana labākam inovāciju atbalstam radošajās nozarēs, lai tos iekļautu politikas mācību platformā, ko veidos Eiropas, valstu un reģionāla līmeņa ieinteresētās personas.

(19)

Apvienojot kultūras un radošajās nozarēs pastāvošās programmas "MEDIA", "Kultūra" un "MEDIA Mundus" vienā vispusīgā programmā ("Programma"), rastos iespēja efektīvāk atbalstīt MVU un mikroorganizācijas un mazas un vidējas organizācijas centienos izmantot iespējas, kuras piedāvā digitalizācija un globalizācija, un tas palīdzētu risināt problēmas, kas pašlaik noved pie tirgus sadrumstalotības. Lai programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādu nozaru specifiskās iezīmes, to dažādās mērķgrupas un to konkrētās vajadzības, īstenojot pielāgotas pieejas divās neatkarīgās apakšprogrammās un starpnozaru sadaļās. Jo īpaši īstenošanas posmā ir svarīgi nodrošināt sinerģiju starp Programmu un valstu un reģionālajām stratēģijām pārdomātai specializācijai. Šajā nolūkā ar šo Programmu būtu jāizveido saskaņota atbalsta struktūra dažādām kultūras un radošajām nozarēm, ko veido dotāciju sistēma, kas papildināta ar finanšu instrumentu.

(20)

Programmā būtu jāņem vērā kultūras un kultūras pasākumu divējādā būtība, atzīstot, no vienas puses, kultūras vispārējo un māksliniecisko vērtību, un, no otras, minēto nozaru ekonomisko vērtību, cita starpā to plašāko ieguldījumu sabiedrības radošumā, inovācijā un sociālajā iekļaušanā.

(21)

Saistībā ar Programmas īstenošanu būtu jāņem vērā kultūras vispārējā nozīme un kultūras un radošo nozaru īpašās iezīmes, cita starpā bezpeļņas organizāciju un projektu svarīgums programmas "Kultūra" apakšprogrammā.

(22)

Patstāvīgam finanšu instrumentam – Kultūras un radošo nozaru Garantiju fondam ("Garantiju fonds") būtu jārada iespēja kultūras un radošo nozaru izaugsmei kopumā un it īpaši – iespēja iegūt pietiekamus līdzekļus jaunām darbībām un jaunām iespējām. Izraudzītajiem finanšu starpniekiem būtu jārīkojas tā, lai veicinātu kultūras un radošos projektus, lai nodrošinātu līdzsvarotu aizdevumu sadalījumu attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu un nozaru pārstāvību. Turklāt valsts un privātās organizācijas šajā ziņā ir būtiskas, lai panāktu plašu pieeju Garantiju fondam.

(23)

Finansējums būtu jānodrošina arī darbībām saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētu un Eiropas kultūras mantojuma zīmes administrēšanu, jo tās veicina piederības sajūtu kopējam kultūras reģionam, starpkultūru dialogu un savstarpējo sapratni, kā arī palielina kultūras mantojuma vērtību.

(24)

Papildus dalībvalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, kurām ir tiesības piedalīties programmā saskaņā ar Lēmuma Nr. 2001/822/EK (12) 58. pantu, dalībai Programmā pie zināmiem nosacījumiem vajadzētu būt iespējamai arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma puses, un Šveices Konfederācijai. Arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras saņem atbalstu pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (izņemot attiecībā uz Garantiju fondu), vajadzētu būt atļautam piedalīties Programmā.

(25)

Programmai būtu jābūt atvērtai arī divpusējas vai daudzpusējas sadarbības pasākumiem ar trešām valstīm, pamatojoties uz papildu apropriācijām, kas ir jānosaka, un īpašiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas ar iesaistītajām pusēm.

(26)

Būtu jāveicina sadarbība starp Programmu un tādām starptautiskām organizācijām kā Unesco, Eiropas Padome, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ("ESAO") un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija ("WIPO") kultūras un audiovizuālajā jomā.

(27)

Jānodrošina visu saistībā ar Programmu īstenoto darbību un pasākumu Eiropas pievienotā vērtība, to papildināmība dalībvalstu pasākumiem to atbilstība LESD 167. panta 4. punktam, kā arī citiem Savienības pasākumiem, jo īpaši izglītības, nodarbinātības, iekšējā tirgus, uzņēmumu, jaunatnes, veselības, pilsonības un tiesiskuma, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un kohēzijas politikas, kā arī tūrisma un ārējo attiecību, tirdzniecības un attīstības, un digitalizācijas programmas jomā.

(28)

Saskaņā ar rezultātu novērtēšanas principiem programmas uzraudzības un novērtēšanas procedūrās būtu jāietver sīki izstrādāti gada ziņojumi un būtu jāatsaucas uz konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, būtiskiem un laikā ierobežotiem, tostarp kvalitatīviem, mērķiem un rādītājiem. Pārraudzības un novērtēšanas procedūrās būtu jāņem vērā darbs, ko veikuši attiecīgie jomas dalībnieki, piemēram, Eurostat un Unesco Statistikas institūts, kā arī ESS-net Culture projekta atzinumi. Šajā ziņā attiecībā uz audiovizuālo sektoru būtu jāturpina Savienības dalība Eiropas Audiovizuālajā observatorijā ("Observatorija").

(29)

Lai nodrošinātu optimālu Programmas uzraudzību un novērtējumu visā tās darbības laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz papildu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju pieņemšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(30)

Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūlija ziņojumā par ietekmi, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumi attiecībā uz Eiropas programmu juridiska pamata izmaiņām mūžizglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības jomās, būtiski pārvaldības procedūru kavējumu samazinājumi ir palielinājuši programmu efektivitāti. Īpaša rūpība būtu jāpievērš tam, lai arī turpmāk nodrošinātu administratīvo un finanšu procedūru vienkāršošanu, tostarp, izmantojot stabilas, objektīvas un regulāri atjauninātas sistēmas vienreizējo maksājumu, vienības izmaksu un vienotas likmes finansējuma noteikšanai.

(31)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(32)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (14) Komisija kopš 2009. gada ir uzticējusi Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai veikt Savienības rīcības programmas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā īstenošanas uzdevumus. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, Programmas īstenošanai var izmantot esošu izpildaģentūru, kā noteikts minētajā regulā.

(33)

Ar šo regulu visam programmas darbības laikam nosaka finansējumu, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (15) 17. punkta nozīmē.

(34)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus pārkāpumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai, un vajadzības gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 966/2012 (16) ("Finanšu regula").

(35)

Ņemot vērā Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ("OLAF") un saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (18), būtu jāizstrādā un jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu krāpšanu un atgūtu līdzekļus, kas ir pazaudēti vai nodoti, vai izmantoti neatbilstīgi.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un bagātināt Eiropas kultūras mantojumu, kā arī stiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, jo īpaši audiovizuālajā nozarē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un, ņemot vērā Programmas transnacionālo un starptautisko raksturu un to, ka tās apmēra un gaidāmās ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)

Tādēļ Lēmums Nr. 1718/2006/EK, Nr. 1855/2006/EK un Nr. 1041/2009/EK būtu jāatceļ.

(38)

Būtu jāparedz noteikums pasākumiem, ar ko reglamentē pāreju no programmām "MEDIA", "Kultūra" un "MEDIA Mundus" uz šo Programmu.

(39)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, Komisijai par finansējumam atbilstīgām izmaksām būtu jāspēj uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto darbību un pasākumu īstenošanu, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(40)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šai regulai būtu jābūt piemērojamai no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā cik ātri vien iespējams pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Izveide un darbības ilgums

1.   Ar šo regulu izveido programmu "Radošā Eiropa", lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošās nozares ("Programma").

2.   Programmu īsteno laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

"kultūras un radošās nozares" ir visas nozares, kuru darbību pamatā ir kultūras vērtības un/vai mākslas un citas radošas izpausmes – neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir vai nav vērstas uz tirgu, neatkarīgi no struktūras veida, kas tās īsteno, un neatkarīgi no minētās struktūras finansēšanas veida. Šīs darbības ietver tādu preču un pakalpojumu izstrādi, radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un saglabāšanu, kuri ir kultūras, mākslas vai citām radošas izpausmes, kā arī ar tiem saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību. Kultūras un radošās nozares inter alia ietver arhitektūru, arhīvus, bibliotēkas un muzejus, daiļamatniecību, audiovizuālo jomu (ieskaitot filmas, televīziju, videospēles un starpmēdiju darbus), materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, dizainu, festivālus, mūziku, literatūru, izpildītājmākslu, izdevējdarbību, radio un vizuālo mākslu;

2)

"MVU" ir mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (19);

3)

"iesaistītie finanšu starpnieki" ir finanšu starpnieki Finanšu regulas 139. panta 4. punkta otrās daļas nozīmē, kurus izvēlas saskaņā ar Garantiju fondu atbilstīgi Finanšu regulai un šīs regulas I pielikumam, un kuri izsniedz vai plāno izsniegt:

a)

aizdevumus MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām kultūras un radošajās nozarēs (garantijas no Eiropas Ivestīciju fonda (EIF)); vai

b)

aizdevumu garantijas citiem finanšu starpniekiem, kas sniedz aizdevumus MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām kultūras un radošajās nozarēs (pretgarantijas no EIF).

4)

"kapacitātes stiprināšanas pakalpojumu sniedzēji" ir vienības, kas spēj sniegt īpašās zināšanas saskaņā ar I pielikumu, lai iesaistītie finanšu starpnieki varētu efektīvi izvērtēt ar MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām un ar to projektiem saistītās īpatnības un riskus kultūras un radošajās nozarēs.

3. pants

Vispārīgie mērķi

Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

a)

aizsargāt, attīstīt un nostiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un veicināt Eiropas kultūras mantojumu;

b)

nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, jo īpaši audiovizuālajā nozarē, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

4. pants

Konkrētie mērķi

Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)

atbalstīt Eiropas kultūras un radošo nozaru kapacitāti darboties transnacionāli un starptautiski;

b)

veicināt kultūras un radošo darbu transnacionālo apriti un kultūras un radošo darbinieku, jo īpaši mākslinieku, transnacionālo mobilitāti, kā arī sasniegt jaunas un plašākas auditorijas un uzlabot piekļuvi kultūras un radošiem darbiem Savienībā un ārpus tās, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, jauniešiem, personām ar invaliditāti un nepietiekami pārstāvētām grupām;

c)

ilgtspējīgā veidā stiprināt MVU un mikroorganizāciju un mazo un vidējo organizāciju finansiālo spēju kultūras un radošajās nozarēs, vienlaikus cenšoties nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu un nozaru pārstāvību;

d)

veicināt politikas izstrādi, inovāciju, radošumu, auditoriju attīstību un jaunus komercdarbības un pārvaldības modeļus, atbalstot transnacionālu sadarbību politikas jomā.

5. pants

Eiropas pievienotā vērtība

1.   Atzīstot kultūras vispārējo un ekonomisko vērtību, Programma atbalsta darbības un pasākumus ar Eiropas pievienoto vērtību kultūras un radošajās nozarēs. Tā veicina stratēģijas "Eiropa 2020" un tās pamatiniciatīvu mērķu sasniegšanu.

2.   Eiropas pievienoto vērtību nodrošina, ņemot vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem ar:

a)

transnacionāla rakstura darbībām un pasākumiem, ar ko papildina reģionālās, valstu, starptautiskās un citas Savienības programmas un politikas, kā arī šādu darbību un pasākumu ietekmi uz kultūras un radošo nozari, kā arī uz iedzīvotājiem un viņu zināšanām par tādām kultūrām, kas nav viņu pašu;

b)

transnacionālas sadarbības starp kultūras un radošajiem darbiniekiem, tostarp māksliniekiem, audiovizuālās jomas speciālistiem, kultūras un radošajām organizācijām un audiovizuālās jomas organizācijām, kas koncentrējas uz to, lai veicinātu vispusīgāku, ātrāku, efektīvāku un ilgtermiņa reakciju uz globālām problēmām;

c)

Savienības atbalsta veicinātiem apjomradītiem ietaupījumiem un kritisko masu, kuri rada iespēju piesaistīt papildu finansējumu;

d)

vienlīdzīgāku darbības apstākļu nodrošināšanu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, ņemot vērā valstis ar zemu ražošanas jaudu un/vai valstis vai reģionus ar ierobežotu ģeogrāfisko un/vai valodu telpu.

6. pants

Programmas struktūra

Programmu veido:

a)

apakšprogramma "MEDIA";

b)

apakšprogramma "Kultūra";

c)

starpnozaru sadaļa;

7. pants

Apakšprogrammu logotipi

1.   Komisija nodrošina Programmas atpazīstamību, izmantojot atsevišķus logotipus katrai apakšprogrammai.

2.   Apakšprogrammas "MEDIA" atbalsta saņēmēji izmanto šīs apakšprogrammas logotipu, kā noteikts II pielikumā. Komisija izvirza nosacījumus minētā logotipa izmantošanai un par tiem informē atbalsta saņēmējus.

3.   Apakšprogrammas "Kultūra" atbalsta saņēmēji izmanto logotipu, ko izveido Komisija. Komisija nosaka nosacījumus minētā logotipa izmantošanai un par tiem informē atbalsta saņēmējus.

4.   Komisijai un 16. pantā minētajiem "Radošās Eiropas" birojiem arī ir tiesības izmantot apakšprogrammu logotipus.

8. pants

Piekļuve programmai

1.   Programma veicina kultūru daudzveidību starptautiskā līmenī saskaņā ar Unesco 2005. gada Konvenciju.

2.   Programmā var piedalīties dalībvalstis.

3.   Neskarot 4. punktu, Programmā var piedalīties turpmāk precizētās valstis, ja tās maksā papildu apropriācijas un ja attiecībā uz apakšprogrammu "MEDIA" tās izpilda nosacījumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES (20):

a)

pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras saņem atbalstu saskaņā ar pirmspievienošanās stratēģiju, saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem šo valstu dalībai Savienības programmās;

b)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis saskaņā ar minēto līgumu;

c)

Šveices Konfederācija, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kas noslēgts ar šo valsti;

d)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politika saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm atbilstoši pamatnolīgumiem, ar kuriem paredz šo valstu dalību Savienības programmās.

4.   Valstis, kas minētas 3. punkta a) un d) apakšpunktā, tiek izslēgtas no dalības Garantijas fondā.

5.   Programma ir pieejama divpusējiem vai daudzpusējiem sadarbības pasākumiem, kas vērsti uz konkrētām valstīm vai reģioniem, pamatojoties uz papildu apropriācijām un konkrētiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas ar minētajām valstīm vai reģioniem.

6.   Programma atļauj sadarbību un kopējās darbības ar valstīm, kas nepiedalās programmā, un ar starptautiskām organizācijām, kuras darbojas kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, Unesco, Eiropas Padomi, ESAO vai WIPO, pamatojoties uz kopējiem ieguldījumiem Programmas mērķu īstenošanā.

II   NODAĻA

Apakšprogramma "MEDIA"

9. pants

Apakšprogrammas "MEDIA" prioritātes

1.   Prioritātes saistībā ar Eiropas audiovizuālās nozares transnacionālās darbības kapacitātes nostiprināšanu ir šādas:

a)

sekmēt audiovizuālās jomas speciālistu prasmju un kompetenču apgūšanu un pilnveidošanu un tīklu izveidi, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu pielāgošanos tirgus attīstībai, testētu jaunas pieejas auditorijas piesaistīšanai un testētu jaunus komercdarbības modeļus;

b)

palielināt audiovizuālās jomas organizāciju kapacitāti izstrādāt Eiropas mēroga audiovizuālos darbus, kurus iespējams izplatīt Savienībā un ārpus tās, kā arī veicināt Eiropas un starptautiskus kopražojumus, tostarp sadarbībā ar televīzijas raidorganizācijām;

c)

mudināt apmaiņu starp uzņēmumiem, veicinot audiovizuālās jomas organizāciju piekļuvi tirgiem un komercdarbības rīkiem, lai palielinātu viņu projektu atpazīstamību Savienības un starptautiskajos tirgos.

2.   Prioritātes saistībā ar transnacionālās aprites veicināšanu ir šādas:

a)

atbalstīt izplatīšanu kinoteātros, izmantojot audiovizuālo darbu starptautisko tirgvedību, zīmolradi, izplatīšanu un demonstrēšanu;

b)

sekmēt audiovizuālo darbu starptautisko tirgvedību, zīmolradi un izplatīšanu visās citās izplatīšanas platformās, izņemot kinoteātrus;

c)

atbalstīt auditorijas attīstību, lai veicinātu interesi par Eiropas audiovizuālajiem darbiem un uzlabotu piekļuvi tiem, jo īpaši izmantojot popularizēšanu, pasākumus, kinomākslas lietotprasmi un festivālus;

d)

popularizēt jaunus izplatīšanas modeļus, lai dotu iespēju rasties jauniem komercdarbības modeļiem.

10. pants

Apakšprogrammas "MEDIA" atbalsta pasākumi

Lai īstenotu 9. pantā noteiktās prioritātes, apakšprogramma "MEDIA" sniedz atbalstu:

a)

tādu vispusīgu pasākumu kopuma izstrādei, kas veicina audiovizuālās jomas speciālistu prasmju un kompetenču apgūšanu un pilnveidošanu, zināšanu apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanas ierosmes, tostarp attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrēšanu;

b)

tādu Eiropas audiovizuālo darbu izstrādei, kam ir liels pārrobežu aprites potenciāls, jo īpaši tādām filmām un televīzijas darbiem kā mākslas, dokumentālās un bērnu un animācijas filmas, kā arī tādiem interaktīvajiem darbiem kā videospēles un starpmēdiju darbi;

c)

pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas audiovizuālu darbu ražošanas uzņēmumus, jo īpaši neatkarīgu ražošanas uzņēmumus, lai veicinātu Eiropas un starptautiskus audiovizuālo darbu kopražojumus, tostarp televīzijas darbus;

d)

pasākumiem, ar ko palīdz nodibināt kontaktus starp Eiropas un starptautiskajiem kopražojumu partneriem un/vai nodrošina netiešu atbalstu audiovizuālo darbu kopražojumiem no starptautiskiem kopražojumu fondiem, kas atrodas Programmā iesaistītajās valstīs;

e)

piekļuves sekmēšanai profesionāliem audiovizuālo darbu tirdzniecības pasākumiem un tirgiem, kā arī tiešsaistes komercdarbības rīku izmantošanai Savienībā un ārpus tās;

f)

atbalsta sistēmu izveidei, lai izplatītu citu Eiropas valstu filmas kinoteātros un visās citās platformās, kā arī starptautiskajām pārdošanas darbībām, jo īpaši audiovizuālo darbu subtitrēšanai, dublēšanai un audio aprakstiem;

g)

Eiropas filmu aprites veicināšanai pasaulē un starptautisku filmu aprites veicināšanai Savienībā visās izplatīšanas platformās, izmantojot starptautiskus sadarbības projektus audiovizuālajā nozarē;

h)

Eiropas kinoteātru operatoru tīklam, kuru izrādīto kinofilmu būtiska daļa ir citu Eiropas valstu filmas;

i)

iniciatīvām, kurās iepazīstina ar Eiropas audiovizuālo darbu – cita starpā īsfilmu – daudzveidību un to popularizē, piemēram, festivāliem un citiem popularizējošiem pasākumiem;

j)

pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt auditorijas – jo īpaši jauniešu auditorijas – kinomākslas lietotprasmi un uzlabot zināšanas un interesi par Eiropas audiovizuālajiem darbiem, tostarp audiovizuālo un kinematogrāfijas mantojumu;

k)

inovatīvām darbībām, kurās izmēģina jaunus komercdarbības modeļus un rīkus jomās, kuras varētu skart digitālo tehnoloģiju ieviešana un izmantošana.

11. pants

Eiropas Audiovizuālā observatorija

1.   Savienība ir observatorijas dalībniece visā Programmas darbības laikā.

2.   Savienības dalība observatorijā veicina apakšprogrammas "MEDIA" prioritāšu sasniegšanu:

a)

veicinot pārredzamību un līdzvērtīgu konkurences apstākļu izveidi attiecībā uz juridiskās un finansiālās/tirgus informācijas pieejamību un palielinot juridiskās un statistikas informācijas salīdzināmību;

b)

sniedzot datus un tirgus analīzi, ko var izmantot apakšprogrammas "MEDIA" darbības virzienu izstrādei un to ietekmes uz tirgu novērtēšanai.

3.   Komisija darbībās ar observatoriju pārstāv Savienību.

III   NODAĻA

Apakšprogramma "Kultūra";

12. pants

Apakšprogrammas "Kultūra" prioritātes

1.   Prioritātes saistībā ar kultūras un radošās nozares transnacionālās darbības kapacitātes nostiprināšanu ir šādas:

a)

atbalsts darbībām, kas kultūras un radošo nozaru darbiniekiem nodrošina tādas prasmes, kompetences un zinātību, kas palīdz stiprināt kultūras un radošās nozares, tostarp arī darbības, ar kurām veicina pielāgošanos digitālajām tehnoloģijām, pārbauda jaunas pieejas auditorijas piesaistīšanai un testē jaunus komercdarbības un pārvaldības modeļus;

b)

atbalsts pasākumiem, kas kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem dod iespēju sadarboties starptautiskā līmenī un veidot starptautisku karjeru, un darbības Savienībā un ārpus tās, ja iespējams, balstoties uz ilgtermiņa stratēģiju;

c)

atbalsts, lai stiprinātu Eiropas kultūras un radošās organizācijas un starptautisko sadarbības tīklu veidošanu ar mērķi veicināt profesionālu iespēju izmantošanu.

2.   Prioritātes saistībā ar transnacionālās aprites un mobilitātes veicināšanu ir šādas:

a)

atbalstīt starptautiskas viesizrādes, pasākumus, izstādes un festivālus;

b)

atbalstīt Eiropas literatūras apriti, lai nodrošinātu tās iespējami visplašāko pieejamību;

c)

atbalstīt auditoriju attīstību kā līdzekli tam, lai veicinātu interesi par Eiropas kultūras un radošo darbu, kā arī materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu un uzlabotu pieeju tam.

13. pants

Apakšprogrammas "Kultūra" atbalsta pasākumi

1.   Lai īstenotu 12. pantā noteiktās prioritātes, apakšprogramma "Kultūra" sniedz atbalstu:

a)

transnacionālas sadarbības projektiem, kuros iesaistītas kultūras un radošās organizācijas no dažādām valstīm, lai īstenotu konkrētās nozares un starpnozaru pasākumus;

b)

dažādu valstu kultūras un radošo organizāciju Eiropas tīklu pasākumiem;

c)

uz Eiropu orientētu organizāciju darbībām, ar ko veicina jaunu talantu pilnveidošanos un sekmē kultūras un radošo darbinieku transnacionālo mobilitāti un darbu apriti, ar potenciālu plaši ietekmēt kultūras un radošās nozares un nodrošināt paliekošu ietekmi;

d)

literatūras tulkošanai un tās turpmākai veicināšanai;

e)

īpašiem pasākumiem, lai panāktu Eiropas kultūru bagātības un daudzveidības lielāku atpazīstamību, kā arī veicinātu starpkultūru dialogu un savstarpēju sapratni, tostarp piešķirot Savienības kultūras balvas, izmantojot rīcību "Eiropas kultūras galvaspilsētas" un rīcību "Eiropas kultūras mantojuma zīme".

2.   Ar šā panta 1. punktā uzskaitītajiem atbalsta pasākumiem jo īpaši atbalsta bezpeļņas projektus.

IV   NODAĻA

Starpnozaru sadaļa

14. pants

Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonds

1.   Komisija izveido Garantiju fondu, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm.

Garantiju fonds darbojas kā patstāvīgs instruments, un to izveido un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII nodaļu.

2.   Garantiju fondam ir šādas prioritātes:

a)

atvieglot kultūras un radošajās nozarēs strādājošo MVU un mikroorganizāciju un mazo un vidējo organizāciju piekļuvi finansējumam;

b)

uzlabot iesaistīto finanšu starpnieku kapacitāti novērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām un to projektiem kultūras un radošajās nozarēs, tostarp sniedzot tehnisko palīdzību, zināšanu apkopošanu un tīklu izveides pasākumus.

Prioritātes īsteno saskaņā ar I pielikumu.

3.   Saskaņā ar Finanšu regulas 139. panta 4. punktu Komisija Garantiju fondu īsteno netiešās pārvaldības veidā, uzticot uzdevumus EIF, kā noteikts minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, ievērojot nosacījumus nolīgumā starp Komisiju un EIF.

15. pants

Transnacionālā sadarbība politikas jomā

1.   Lai veicinātu transnacionālo sadarbību politikas jomā, starpnozaru sadaļa atbalsta:

a)

transnacionālo apmaiņu ar pieredzi un zinātību par jauniem komercdarbības un pārvaldības modeļiem, mācīšanos no līdzbiedriem un sadarbības tīklu veidošanu starp kultūras un radošajām organizācijām un politikas veidotājiem, kas saistīti ar kultūras un radošo nozaru attīstību, vajadzības gadījumā veicinot digitālu sadarbības tīklu veidošanu;

b)

tirgus datu vākšanu, pētījumus, darba tirgus un vajadzīgo prasmju analīzi, Eiropas un valstu kultūras politikas analīzi un atbalstu statistiskiem apsekojumiem, pamatojoties uz instrumentiem un kritērijiem, kas raksturīgi katrai nozarei, cita starpā uz Programmas ietekmes visu aspektu mērīšanu;

c)

maksu par Savienības dalību observatorijā, lai veicinātu datu apkopošanu un analīzi audiovizuālajā nozarē;

d)

jaunu un starpnozaru komercdarbības pieeju izmēģināšanu līdzekļu piešķiršanai, sadalei un naudas izteiksmes noteikšanai;

e)

konferences, seminārus un politisko dialogu, cita starpā arī kultūras un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā attiecīgos gadījumos veicinot digitālu sadarbības tīklu veidošanu;

f)

šīs regulas 16. pantā paredzēto programmas "Radošā Eiropa" biroju uzdevumu veikšana.

2.   Līdz 2014. gada 30. jūnijam Komisija veic priekšizpēti, kurā noskaidro iespēju apkopot un analizēt datus kultūras un radošajās nozarēs, izņemot audiovizuālo nozari, un tās rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Atkarībā no priekšizpētes rezultātiem Komisija var iesniegt priekšlikumu attiecīgi grozīt šo regulu.

16. pants

Programmas "Radošā Eiropa" biroji

1.   Programmā iesaistītās valstis kopā ar Komisiju izveido programmas "Radošā Eiropa" birojus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un pieņemto praksi (programmas "Radošā Eiropa" biroji).

2.   Komisija atbalsta programmas "Radošā Eiropa" biroju tīklu.

3.   Programmas "Radošā Eiropa" biroji, ņemot vērā katras nozares specifiku, veic šādus uzdevumus:

a)

informē par Programmu un to popularizē savās valstīs;

b)

kultūras un radošajām nozarēm sniedz ar Programmu saistītu palīdzību un sniedz pamatinformāciju par citām piemērotām atbalsta iespējām, kas pieejamas saskaņā ar Savienības politiku;

c)

veicina pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās nozarēs;

d)

atbalsta Komisiju, sniedzot palīdzību kultūras un radošajām nozarēm Programmā iesaistītajās valstīs, piemēram, nodrošinot pieejamos datus par minētajām nozarēm;

e)

atbalsta Komisiju, lai nodrošinātu atbilstīgu Programmas rezultātu un ietekmes paziņošanu un izplatīšanu;

f)

nodrošina saziņu un informācijas izplatīšanu par piešķirto Savienības finansējumu un to valstī panāktajiem rezultātiem.

4.   Komisija kopā ar dalībvalstīm garantē programmas "Radošā Eiropa" biroju sniegto pakalpojumu kvalitāti un rezultātus, veicot regulāru un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu.

V   NODAĻA

Rezultāti un to izplatīšana

17. pants

Konsekvence un savstarpēja papildināmība

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmas vispārēju konsekvenci un papildināmību ar:

a)

attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, piemēram, izglītības, nodarbinātības, veselības, iekšējā tirgus, digitalizācijas programmas, jaunatnes, pilsonības, ārējo attiecību, tirdzniecības, pētniecības un inovācijas, uzņēmumu, tūrisma, tiesiskuma, paplašināšanās un attīstības jomā;

b)

citiem attiecīgajiem Savienības finansējuma avotiem kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pētniecības un inovācijas programmām, kā arī finanšu instrumentiem saistībā ar tiesiskumu un pilsonību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem.

2.   Šo regulu piemēro un īsteno, neskarot Savienības starptautiskās saistības.

18. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Komisija nodrošina Programmas regulāru uzraudzību un ārējo novērtēšanu, izmantojot turpmāk izklāstītos kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātu rādītājus:

a)

regulas 3. pantā minēto vispārējo mērķu rādītāji:

i)

kultūras un radošo nozaru nozīme, dinamika un daļa nodarbinātībā un iekšzemes kopproduktā;

ii)

to cilvēku skaits, kas izmanto Eiropas kultūras un radošos darbus, tostarp, ja iespējams, darbus no valstīm, kas nav viņu pašu valsts;

b)

regulas 4. panta a) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji:

i)

kultūras un radošo nozaru organizāciju starptautiskās darbības vērienīgums un izveidoto transnacionālo partnerību skaits;

ii)

Programmas atbalstītās mācīšanās pieredze un pasākumu skaits, kuri ir uzlabojuši kultūras un radošo darbinieku, tostarp audiovizuālās jomas speciālistu, kompetences un nodarbināmību.

c)

regulas 4. panta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji attiecībā uz apakšprogrammu MEDIA:

i)

to kinoteātru apmeklētāju skaits Eiropā, kuri skatās citu Eiropas valstu filmas, un to apmeklētāju skaits pasaulē, kuri skatās Eiropas filmas (10 svarīgākie tirgi ārpus Eiropas);

ii)

Eiropas audiovizuālo darbu procentuālais daudzums kinoteātros, televīzijā un digitālajās platformās;

iii)

to cilvēku skaits dalībvalstīs, kuri izmanto citu Eiropas valstu audiovizuālos darbus, un to cilvēku skaits Programmā iesaistītajās valstīs, kuri izmanto Eiropas audiovizuālos darbus;

iv)

Savienībā un programmā iesaistītajās valstīs saražoto Eiropas videospēļu skaits.

d)

regulas 4. panta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji attiecībā uz apakšprogrammu "Kultūra":

i)

ar Programmas atbalstītajiem projektiem tieši un netieši sasniegto cilvēku skaits;

ii)

tādu projektu skaits, kas ir adresēti bērniem, jauniešiem un līdz šim plaši nepārstāvētām auditorijām, un sasniegto cilvēku skaita aplēse.

e)

regulas 4. panta c) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji:

i)

to aizdevumu apmērs, kas garantēti saistībā ar Garantiju fondu un sadalīti atkarībā no MVU un mikroorganizāciju un mazo un vidējo organizāciju izcelsmes valsts, lieluma un nozares;

ii)

iesaistīto finanšu starpnieku piešķirto aizdevumu daudzums, kas sadalīti atkarībā no to izcelsmes valsts;

iii)

iesaistīto finanšu starpnieku skaits un ģeogrāfiskā izplatība;

iv)

to MVU un mikroorganizāciju un mazo un vidējo organizāciju skaits, kas izmanto Garantiju fondu, kas sadalīts atkarībā no to izcelsmes valsts, lieluma un nozares;

v)

aizdevumu vidējais saistību neizpildes rādītājs;

vi)

panāktais garantēto aizdevumu sviras efekts attiecībā uz indikatīvo sviras efektu (1:5.7);

f)

regulas 4. panta d) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa rādītāji:

i)

to dalībvalstu skaits, kas izmanto atvērtās koordinācijas metodes rezultātus valsts politikas izstrādē;

ii)

jaunu iniciatīvu skaits un politikas rezultāti.

2.   Programmas īstenošanā ņem vērā pārraudzības un izvērtēšanas procesa rezultātus.

3.   Papildus Programmas regulārai uzraudzībai Komisija sagatavo starpposma novērtēšanas ziņojumu, pamatojoties uz neatkarīgu ārējā novērtējuma ziņojumu, kurā:

a)

ietverti kvalitatīvi un kvantitatīvi elementi, lai novērtētu Programmas efektivitāti tās mērķu sasniegšanā, Programmas atdevi un tās Eiropas pievienoto vērtību;

b)

aplūkots Programmas vienkāršošanas tvērums, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, visu tās mērķu turpmākais svarīgums, un pasākumu sniegtais ieguldījums attiecībā uz Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritātēm;

c)

ņemti vērā Lēmuma Nr. 1718/2006/EK, Lēmuma Nr. 1855/2006/EK un Lēmuma Nr. 1041/2009/EK ilgtermiņa ietekmes izvērtējuma rezultāti.

4.   Komisija iesniedz šā panta 3. punktā minēto starpposma novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 31. decembrim.

5.   Pamatojoties uz galīgu ārējo un neatkarīgo novērtējumu, Komisija sagatavo galīgo novērtējuma ziņojumu, kurā, pamatojoties uz izvēlētajiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, izvērtē Programmas ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju. Attiecībā uz 4. panta c) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi Komisija izvērtē arī Garantiju fonda ietekmi uz banku aizdevumu pieejamību un saistītajām izmaksām MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām kultūras un radošajās nozarēs.

6.   Komisija iesniedz šā panta 5. punktā minēto galīgo novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2022. gada 30. jūnijam.

19. pants

Saziņa un izplatīšana

1.   Komisija Programmā iesaistītajām valstīm sniedz informāciju par projektiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu, atlases lēmumus nosūtot divu nedēļu laikā pēc to pieņemšanas.

2.   Programmas atbalstīto projektu atbalsta saņēmēji izziņo un izplata informāciju par saņemto Savienības finansējumu, kā arī gūtajiem rezultātiem.

3.   Komisija nodrošina attiecīgās informācijas izplatīšanu programmas "Radošā Eiropa" birojiem.

VI   NODAĻA

Deleģētie akti

20. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai papildinātu 18. panta 1. punktā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos darbības rādītājus.

21. pants

Deleģējuma īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 20. pantā minētos deleģētus aktus Komisijai piešķir uz visu programmas darbības posmu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VII   NODAĻA

Īstenošanas noteikumi

22. pants

Programmas īstenošana

1.   Programmu īsteno Komisija saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem ikgadēju darba programmu attiecībā uz apakšprogrammām un starpnozaru sadaļu. Komisija ikgadējās darba programmās garantē, ka 3. un 4. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi, kā arī 9. un 12. pantā noteiktās prioritātes tiek konsekventi īstenotas katru gadu, un izklāsta sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finanšu plānu kopējo apjomu. Gada darba programmā ietver arī finansējamo pasākumu aprakstu, informāciju par katram pasākumam piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku.

Attiecībā uz dotācijām gada darba programmā norāda prioritātes, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma daļu. Programmas sniegtais finanšu atbalsts veido ne vairāk kā 80 % no atbalstīto darbību izmaksām.

Attiecībā uz Garantiju fondu gada darba programmā ietver atbilstības un atlases kritērijus finanšu starpniekiem, izslēgšanas kritērijus saistībā ar iesaistīto finanšu starpnieku iesniegto projektu saturu, ikgada piešķīrumu EIF, kā arī atbilstības, atlases un piešķiršanas kritērijus kapacitātes stiprināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktus par vispārīgām pamatnostādnēm programmas īstenošanai.

23. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja ("programmas "Radošā Eiropa" komiteja"). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.   Programmas "Radošā Eiropa" komiteja var sanākt īpašos sastāvos, lai risinātu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar apakšprogrammām un starpnozaru sadaļu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

24. pants

Finanšu noteikumi

1.   Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir noteikts EUR 1 462 724 000 pašreizējās cenās.

Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

2.   Šā panta 1. punktā minēto finansējumu sadala šādi:

a)

vismaz 56 % apakšprogrammai "MEDIA";

b)

vismaz 31 % apakšprogrammai "Kultūra";

c)

ne vairāk kā 13 % starpnozaru sadaļai, no kuriem vismaz 4 % tiek piešķirti 12. pantā minētajiem transnacionālās sadarbības pasākumiem un "Radošā Eiropa" birojiem.

3.   Administratīvās izmaksas saistībā ar programmas īstenošanu veido daļu no 2. punktā noteiktā piešķīruma un kopumā nepārsniedz 7 % no Programmas budžeta, no kuriem 5 % piešķir apakšprogrammas "MEDIA", un 2 % - apakšprogrammas "Kultūra" īstenošanai.

4.   No 1. punktā minētā finansējuma var segt izdevumus attiecībā uz sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtējuma darbībām, kas tieši vajadzīgas Programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai; jo īpaši attiecībā uz pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikāciju pasākumiem, tostarp Savienības politisko prioritāšu institucionālo komunikāciju, ciktāl tās attiecas uz Programmas vispārīgiem mērķiem, izdevumiem, kas saistīti ar IT tīkliem, kas galvenokārt paredzēti informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kuri Komisijai rodas saistībā ar šīs Programmas pārvaldību.

5.   No 1. punktā minētā finansējuma var segt tās tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK, uz šo regulu.

Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

6.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 130. panta 2. punkta, un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija par atbilstīgām izmaksām var uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstītajiem pasākumiem un darbībām, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

25. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo regulu finansētu darbību īstenošanā tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, veicot preventīvus pasākumus pret krāpniecību, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un apskates un tajos gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī vajadzības gadījumā nosakot efektīvas, samērīgas un preventīvas administratīvas un finansiālas sankcijas.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju, pamatojoties uz dokumentiem un pārbaudēm un apskatēm uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar Programmu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kuru finansē no Programmas līdzekļiem, nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finansiālās intereses.

4.   Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, šīs regulas īstenošanas rezultātā noslēgtie sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumi, dotāciju nolīgumi un dotāciju lēmumi ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF atbilstīgi to kompetences jomām veikt revīzijas un izmeklēšanu.

VIII   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

26. pants

Atcelšana un pārejas noteikums

1.   Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK ar šo atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.   Darbības, kas sāktas līdz 2013. gada 31. decembrim, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem lēmumiem, līdz to pabeigšanai turpina pārvaldīt saskaņā ar minētajiem lēmumiem.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembris

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 35. lpp.

(2)  OV C 277, 13.9.2012., 156. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 5. decembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris), par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1855/2006/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido programmu Kultūra (2007–2013)(OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1041/2009/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (MEDIA Mundus) (OV L 288, 4.11.2009., 10. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1622/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam Eiropas Kultūras galvaspilsēta no 2007. līdz 2019. gadam (OV L 304, 3.11.2006., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1194/2011/ES (2011. gada 16. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.).

(9)  OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(10)  OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp.

(11)  OV C 175, 15.6.2011., 5. lpp.

(12)  Padomes Lēmums Nr. 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ("Aizjūras asociācijas lēmums") (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris) par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi (OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.).

(15)  OV C 420, 20.12.2013., 1. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(19)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.04.2010., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

KULTŪRAS UN RADOŠO NOZARU GARANTIJU FONDA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

Garantijas fonda nodrošināto finansiālo atbalstu piešķir MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām kultūras un radošajās nozarēs, to pielāgojot konkrētām nozaru vajadzībām un attiecīgi marķējot.

1.   Uzdevumi

Garantiju fonds nodrošina:

a)

garantijas iesaistītajiem finanšu starpniekiem no jebkuras valsts, kas piedalās Garantiju fondā;

b)

iesaistītajiem finanšu starpniekiem papildu speciālās zināšanas izvērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām un ar to kultūras un radošajiem projektiem;

2.   Iesaistīto finanšu starpnieku atlase

EIF iesaistītos finanšu starpniekus izraugās saskaņā ar tirgus paraugpraksi un ar 5. panta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem uzdevumiem. Atlases kritērijos jo īpaši iekļauj:

a)

parāda finansējumu apmēru, kas nodrošināts MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām;

b)

riska pārvaldības politiku attiecībā uz aizdevuma operācijām, jo īpaši saistībā ar kultūras un radošajiem projektiem;

c)

spēju izveidot daudzveidīgu aizdevumu portfeli un ierosināt tirgvedības un darbības popularizēšanas plānu MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām visos reģionos un nozarēs.

3.   Garantiju fonda darbības laiks

Individuālo garantiju termiņš var būt līdz 10 gadiem.

Saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta i) apakšpunktu Garantiju fondam piešķir atmaksātos līdzekļus, ko nodrošinājušas garantijas, uz laikposmu, kas nepārsniedz saistību laikposmu plus 10 gadi. Atmaksātos līdzekļus, ko saskaņā ar attiecīgo deleģēšanas nolīgumu noteikumiem nodrošinājušas "MEDIA" ražošanas garantiju fonda darbības, kas sāktas līdz 2014. gadam, piešķir Garantiju fondam laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Komisija informē dalībvalstis par šādiem piešķīrumiem ar programmas "Radošā Eiropa" komitejas starpniecību.

4.   Kapacitātes stiprināšana

Kapacitātes stiprināšana saskaņā ar Garantiju fondu galvenokārt ir saistīta ar specializēto zināšanu sniegšanu iesaistītajiem finanšu starpniekiem, lai palielinātu to sapratni par kultūras un radošajām nozarēm (piemēram, attiecībā uz atsevišķo nodrošinājuma aktīvu nemateriālo raksturu, tāda tirgus lielumu, kam trūkst kritiskās masas, un izstrādājumu un pakalpojumu prototipu raksturu) – un sniegt katram iesaistītajam finanšu starpniekam papildu specializētās zināšanas par kultūras un radošo projektu katalogu veidošanu un ar šādiem projektiem saistīto risku novērtēšanu.

Līdzekļus, ko atvēl kapacitātes stiprināšanai, ierobežo līdz 10 % no Garantiju fonda budžeta.

EIF atlasa kapacitātes stiprināšanas sniedzējus Garantiju fonda vārdā un Komisijas uzraudzībā, izmantojot publisku un atklātu iepirkumu procedūru, balstoties uz tādiem kritērijiem kā pieredze kultūras un radošās nozares finansēšanā, speciālas zināšanas, ģeogrāfiskais diapazons, izpildes spēja un tirgus zināšanas.

5.   Budžets

Budžeta līdzekļu piešķīrums sedz Garantiju fonda pilnas izmaksas, ieskaitot maksājumu saistības pret iesaistītajiem finanšu starpniekiem, piemēram, zaudējumus no garantijām, pārvaldības maksu EIF par Savienības resursu pārvaldību, kā arī visas pārējās atbilstīgās izmaksas vai izdevumus.

6.   Atpazīstamība un informētības vairošana

EIF palīdz popularizēt Garantiju fondu Eiropas banku nozarē. Turklāt katrs iesaistītais finanšu starpnieks un EIF nodrošina atbilstīgu atpazīstamību un pārredzamību attiecībā uz Garantiju fonda sniegto atbalstu, konkrētajām MVU un mikroorganizācijām un mazām un vidējām organizācijām sniedzot informāciju par finansēšanas iespējām.

Šajā nolūkā Komisija inter alia programmas "Radošā Eiropa" biroju tīklam sniedz vajadzīgo informāciju, lai tie varētu veikt savus uzdevumus.

7.   Aizdevuma veidi

Garantiju fonds jo īpaši attiecas uz šādiem aizdevuma veidiem:

a)

ieguldījums materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)

uzņēmumu nodošana;

c)

apgrozāmais kapitāls (piemēram, pagaidu finansējums, trūkstošā finansējuma piesaiste, skaidrās naudas plūsmas, kredītlīnijas).


II PIELIKUMS

Apakšprogrammas “MEDIA” logotips

Apakšprogrammas “MEDIA” logotips ir šāds:

Image

Top