Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R1286

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 ( 2013. gada 11. decembris ), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (" Fiscalis 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK

OJ L 347, 20.12.2013, p. 25–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1286/oj

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/25


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1286/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Fiscalis 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Nodokļu jomas daudzgadu rīcības programma, kura bija spēkā līdz 2014. gadam, ir devusi ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Minētās programmas pievienoto vērtību, tostarp Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu interešu aizsargāšanā, ir atzinušas iesaistīto valstu nodokļu pārvaldes. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nav iespējams risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām vai cieši nesadarbojas ar saviem partneriem. Ar programmu "Fiscalis", ko, sadarbojoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars, un tas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā.

(2)

Ar šo regulu izveidotā programma "Fiscalis 2020" un tās sekmīga darbība ir ļoti svarīga pašreizējā ekonomiskajā situācijā, un tai vajadzētu atbalstīt sadarbību fiskālos jautājumos.

(3)

Paredzams, ka darbības saskaņā ar Fiscalis 2020 t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kā noteikts šajā regulā (Eiropas informācijas sistēmas), kopīgas darbības nodokļu iestāžu ierēdņiem un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu, stiprinot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot regulējumu, kurā atbalstīt darbības, kas uzlabo publiskā sektora ražīgumu, un veicinot tehnisko progresu un inovāciju. Nodrošinot regulējumu darbībām, kuru mērķis ir padarīt efektīvākas nodokļu iestādes, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un veicināt Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību, Fiscalis 2020 aktīvi stiprinās nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū, vienlaikus pakāpeniski izskaužot pašreizējos šķēršļus un izkropļojumus iekšējā tirgū.

(4)

Fiscalis 2020 darbības joma būtu jāpielāgo atbilstīgi aktuālajām vajadzībām tā, lai koncentrētos uz visiem nodokļiem, kas saskaņoti Savienības līmenī, un citiem nodokļiem, ciktāl tie attiecas uz iekšējo tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību.

(5)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, iespēja piedalīties Fiscalis 2020 būtu jānodrošina valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, un potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi un to piedalīšanās ietver atbalstu vienīgi tām darbībām saskaņā ar Fiscalis 2020, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un pret nodokļu agresīvu plānošanu. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas savstarpējās savienojamības līmeni, ar Fiscalis 2020 arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja uzaicināt ārējos ekspertus, lai sekmētu darbības saskaņā ar Fiscalis 2020. Ārējie eksperti, piemēram, valdības iestāžu pārstāvji, ekonomikas dalībnieki un to organizācijas vai starptautisko organizāciju pārstāvji būtu jāuzaicina tikai tad, ja viņu ieguldījumu uzskata par būtisku Fiscalis 2020 mērķu sasniegšanā.

(6)

Fiscalis 2020 mērķos un prioritātēs ir ņemtas vērā problēmas un uzdevumi, kas nodokļu nozarei būs aktuāli nākamajā desmitgadē. Fiscalis 2020 būtu jāturpina darboties tādās svarīgās jomās kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana nodokļu jomā, informācijas apmaiņas nodrošināšana un administratīvās sadarbības atbalstīšana, un nodokļu iestāžu administratīvo spēju uzlabošana. Ņemot vērā jauno uzdevumu dinamiku, papildu uzsvars būtu jāliek uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu. Uzsvars būtu jāliek arī uz tādiem jautājumiem kā administratīvā sloga samazināšana nodokļu iestādēm un atbilstības nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu samazināšana nodokļu maksātājiem un nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumu novēršana.

(7)

Operatīvā līmenī ar Fiscalis 2020 vajadzētu īstenot, uzturēt un atbalstīt Eiropas informācijas sistēmas un administratīvo sadarbību, stiprināt nodokļu jomā strādājošu ierēdņu prasmes un kompetences, vairot izpratni par Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā un sekmēt to īstenošanu, kā arī atbalstīt administratīvo procedūru uzlabošanu un administratīvās paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu ar to. Īstenojot minētos mērķus, uzsvars būtu jāliek uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu.

(8)

Pirms Fiscalis 2020 izmantotos programmas rīkus vajadzētu papildināt, lai atbilstīgi risinātu problēmas, ar ko nodokļu iestādes saskarsies nākamajā desmitgadē, un saglabātu atbilstību Savienības tiesību aktiem to izstrādes gaitā. Fiscalis 2020 vajadzētu aptvert šādas jomas: divpusējas vai daudzpusējas kontroles un citi attiecīgajos Savienības tiesību aktos par administratīvo sadarbību paredzēti administratīvās sadarbības veidi; ekspertu grupas; valsts pārvaldes administratīvo spēju veidošanas pasākumi, ar ko nodokļu jomā nodrošinātu konkrētu un specializētu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašiem ārkārtas apstākļiem, kas attaisno šādas mērķtiecīgas darbības; un vajadzības gadījumā – pētījumi un kopīgi saziņas pasākumi, lai sekmētu Savienības tiesību aktu īstenošanu nodokļu jomā.

(9)

Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga loma nodokļu iestāžu savstarpējā savienojamībā un līdz ar to – nodokļu sistēmu stiprināšanā Savienībā, un tādēļ tās arī turpmāk vajadzētu finansēt no Fiscalis 2020 un uzlabot ar tās palīdzību. Turklāt vajadzētu pastāvēt iespējai Fiscalis 2020 iekļaut jaunas ar nodokļiem saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas informācijas sistēmām attiecīgajā gadījumā vajadzētu būt veidotām, balstoties uz kopīgiem attīstības modeļiem un vienotu IT arhitektūru.

(10)

Saistībā ar administratīvās sadarbības uzlabošanu plašākā mērogā un ar atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu Savienībai var būt lietderīgi noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai ļautu šīm valstīm izmantot Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus nolūkā atbalstīt drošu informācijas apmaiņu starp minētajām valstīm un dalībvalstīm attiecībā uz divpusējiem nodokļu nolīgumiem.

(11)

Arī kopīgi apmācību pasākumi būtu jāīsteno ar Fiscalis 2020 starpniecību. Ar Fiscalis 2020 arī turpmāk vajadzētu atbalstīt iesaistītās valstis, lai ar kopīgi izstrādātu uzlabotu mācību saturu, kas paredzēts nodokļu jomā strādājošiem ierēdņiem un ekonomikas dalībniekiem, stiprinātu profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem. Minētajā nolūkā Fiscalis 2020 pašreizējā kopīgā apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, būtu jāattīsta par daudzšķautņainu Savienības apmācības atbalsta programmu.

(12)

Fiscalis 2020 darbības laiks būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2).

(13)

Šajā regulā ir paredzēts finansējums visam Fiscalis 2020 laikam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3).

(14)

Atbilstīgi Komisijas apņēmībai, kas pausta tās paziņojumā par 2010. gada budžeta pārskatīšanu, saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās darbības saskaņā ar Fiscalis 2020 atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot divkāršu finansēšanu.

(15)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas finansiālai īstenošanai, pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (5).

(16)

Iesaistītajām valstīm būtu jāsedz Fiscalis 2020 valsts elementu izmaksas, kuros inter alia tiktu iekļauti Eiropas informācijas sistēmu ārpussavienības elementi un jebkāda apmācība, kas nav kopīgo apmācību iniciatīvu daļa.

(17)

Ņemot vērā to, cik būtiska ir iesaistīto dalībvalstu pilnīga iesaistīšanās vienotās rīcībās, līdzfinansējuma likme dotācijām ir iespējama 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudām, lai pilnībā sasniegtu Fiscalis 2020 mērķus.

(18)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, izmantojot atbilstīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp īstenojot pārkāpumu novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot sankcijas.

(19)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(20)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot daudzgadu programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj efektīvi nodrošināt minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamo sadarbību un saskaņošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Programmas īstenošanā Komisijai palīdz Fiscalis 2020 komiteja.

(22)

Lai atvieglotu Fiscalis 2020 izvērtēšanu, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga sistēma Fiscalis 2020 sasniegto rezultātu pārraudzīšanai. Lai pārraudzītu gūtos rezultātus darbībām saskaņā ar Fiscalis 2020, Komisijai kopā ar iesaistītajām valstīm būtu jānosaka pielāgojami rādītāji un jāvienojas par iepriekš definētiem bāzes datiem. Būtu jāveic starpposma izvērtēšana, analizējot Fiscalis 2020 mērķu īstenošanu, tās efektivitāti un pievienoto vērtību, ko tā sniedz Eiropas mērogā. Noslēguma izvērtējumā papildus būtu jāiekļauj tādi jautājumi kā Fiscalis 2020 ilgtermiņa ietekme un ilgtspēja. Būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība, tostarp regulāru pārraudzības ziņojumu sagatavošana un izvērtējuma ziņojumu iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)

Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs šīs regulas kontekstā un dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu publisku neatkarīgu iestāžu, pārraudzībā, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7). Personas datu apstrādi, ko veic Komisija saskaņā ar šo regulu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (8). Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(24)

Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (9). Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo tiek izveidota daudzgadu rīcības programma "Fiscalis 2020" ("programma"), lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū un atbalstītu ar to saistīto sadarbību.

2.   Programma ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

"nodokļu iestādes" ir iesaistītajās valstīs par nodokļu pārvaldību un ar nodokļiem saistītiem pasākumiem atbildīgās valsts iestādes un citas struktūras;

2)

"ārējie eksperti" ir:

a)

valdības iestāžu pārstāvji, tostarp tie, kas ir no valstīm, kuras nepiedalās programmā, ievērojot 3. panta 2. punktu,

b)

ekonomikas dalībnieki un organizācijas, kas pārstāv ekonomikas dalībniekus,

c)

starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji;

3)

"nodokļi" ir šādi:

a)

Padomes Direktīvā 2006/112/EK (10) noteiktais pievienotās vērtības nodoklis,

b)

Padomes Direktīvā 92/83/EEK (11) noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam,

c)

Padomes Direktīvā 2011/64/ES noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem (12),

d)

Padomes Direktīvā 2003/96/EK (13) noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai,

e)

citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES (14) 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomas nodokļi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz iekšējo tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību;

4)

"divpusējas vai daudzpusējas kontroles" ir nodokļu saistību saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic divas vai vairākas iesaistītās valstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis.

3. pants

Dalība programmā

1.   Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā punktā uzskaitītie nosacījumi.

2.   Piedalīties programmā var šādas valstis:

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmsiestāšanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un noteikumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

b)

Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības tiesību aktiem un administratīvajām metodēm.

Šā punkta pirmās daļas b) punktā minētās partnervalstis piedalās programmā saskaņā ar noteikumiem, kas pēc tādu pamatlīgumu noslēgšanas, kuri attiecas uz to piedalīšanos Savienības programmās, jānosaka ar šīm valstīm. To piedalīšanās ietver atbalstu tikai tām darbībām saskaņā ar programmu, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vēršanās pret nodokļu agresīvu plānošanu.

4. pants

Dalība darbībās saskaņā ar programmu

Ārējos ekspertus var uzaicināt sniegt ieguldījumu konkrētās saskaņā ar programmu organizētajās darbībās, kad vien tas ir būtiski 5. un 6 pantā minēto mērķu sasniegšanai. Ārējos ekspertus atlasa Komisija kopā ar iesaistītajām valstīm, pamatojoties uz konkrētajām darbībām vajadzīgajām prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus un nodrošinot līdzsvaru starp komerciālo interešu pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem. Atlasīto ārējo ekspertu sarakstu publisko un regulāri atjaunina.

5. pants

Vispārējais mērķis un konkrētais mērķis

1.   Programmas vispārējais mērķis ir uzlabot nodokļu sistēmu pienācīgu darbību iekšējā tirgū, veicinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu iestādēm un to ierēdņiem.

2.   Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu un atbalstīt Savienības tiesību aktu īstenošanu nodokļu jomā, nodrošinot informācijas apmaiņu, atbalstot administratīvo sadarbību un, ja tas ir nepieciešami un atbilstīgi, uzlabojot iesaistīto valstu administratīvās spējas, lai palīdzētu samazināt administratīvo slogu nodokļu iestādēm un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas rodas nodokļa maksātājiem.

3.   Šajā pantā minēto mērķu sasniegšanu vērtē, jo īpaši pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a)

pieejams vienots saziņas tīkls Eiropas informācijas sistēmām, kā arī nodrošināta pilnīga piekļuve šim tīklam;

b)

iesaistīto valstu atsauksmes attiecībā uz darbību saskaņā ar programmu rezultātiem.

6. pants

Programmas darbības mērķi un prioritātes

1.   Programmas darbības mērķi un prioritātes ir šādas:

a)

īstenot, uzlabot, uzturēt un atbalstīt Eiropas informācijas sistēmas nodokļu jomā;

b)

atbalstīt administratīvo sadarbību;

c)

pastiprināt nodokļu jomā strādājošu ierēdņu prasmes un kompetences;

d)

vairot izpratni par Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā un sekmēt to īstenošanu;

e)

atbalstīt administratīvo procedūru uzlabošanu un apmaiņu ar administratīvo paraugpraksi.

2.   Panta 1. punktā minētos mērķus un prioritātes īsteno, īpašu uzsvaru liekot uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu.

II   NODAĻA

Atbalstāmās darbības

7. pants

Atbalstāmās darbības

1.   Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 14. pantā minētajā gada darba programmā, programma sniedz finansiālu atbalstu šādiem darbības veidiem:

a)

kopīgas darbības:

i)

semināri un darbsemināri;

ii)

projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš definētu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu;

iii)

divpusējas vai daudzpusējas kontroles un citi Savienības tiesību aktos par administratīvo sadarbību paredzēti pasākumi, ko organizē divas vai vairākas iesaistītās valstis, tostarp vismaz divas dalībvalstis;

iv)

darba vizītes, ko organizē iesaistītās valstis vai cita valsts, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu jautājumos;

v)

ekspertu grupas, proti, nepastāvīgas strukturētas sadarbības grupas, kurās apkopo speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētos domēnos, jo īpaši Eiropas informācijas sistēmās, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

vi)

valsts pārvaldes administratīvo spēju veidošana un atbalsta darbības;

vii)

pētījumi;

viii)

komunikācijas projekti;

ix)

jebkuri citi pasākumi 5. un 6. pantā izklāstīto vispārējo, konkrēto un darbības mērķu un prioritāšu īstenošanas atbalstam, ar noteikumu, ka šo citu pasākumu nepieciešamība ir pienācīgi pamatota.

b)

Eiropas informācijas sistēmas izveide: pielikuma A. punktā izklāstīto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole, kā arī jaunas Eiropas informācijas sistēmas, kas izveidotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iestāžu savstarpēju savienojamību;

c)

kopīgi apmācību pasākumi: kopīgi izstrādātas apmācību darbības, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem.

Darba vizītes, kas minētas pirmās daļas a) punkta iv) apakšpunktā, nepārsniedz vienu mēnesi. Darba vizītēm, ko organizē trešās valstīs, programmas attiecināmās izmaksas ir tikai ceļa izdevumi un uzturs (uzturēšanās un dienas nauda).

Ekspertu grupas, kas minētas pirmās daļas a) punkta v) apakšpunktā, organizē Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm un, ja vien nav pienācīga pamatojuma, to darbība nepārsniedz vienu gadu;

2.   Līdzekļus šajā pantā minētajām atbalstāmajām darbībām piešķir līdzsvaroti un proporcionāli faktiskajām vajadzībām, kas izriet no minētajām darbībām.

3.   Izvērtējot programmu, Komisija izvērtē nepieciešamību dažādajām atbalstāmajām darbībām noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu.

8. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi kopīgām darbībām

1.   Dalība 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās kopīgajās darbībās ir brīvprātīga.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgās darbībās tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstīgu profilu un kvalifikāciju, tostarp valodu zināšanām.

3.   Iesaistītās dalībvalstis vajadzības gadījumā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu informētību par kopīgajām darbībām un nodrošinātu panākto rezultātu izmantošanu.

9. pants

Īpaši īstenošanas nosacījumi Eiropas informācijas sistēmām

1.   Komisija un iesaistītās valstis nodrošina pielikuma A. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, darbību un pienācīgu uzturēšanu.

2.   Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē tos pielikuma A. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmas Savienības un ārpussavienības elementu izveides un darbības aspektus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojamību un pastāvīgus uzlabojumus.

3.   Pielikuma A. punktā minētos Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus neiesaistītās valstis izmanto saskaņā ar nolīgumiem, kas ar minētajām valstīm jānoslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu.

10. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi kopīgiem apmācību pasākumiem

1.   Dalība 7. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajos kopīgajos apmācību pasākumos ir brīvprātīga.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgos apmācību pasākumos tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstīgu profilu un kvalifikāciju, tostarp valodu zināšanām.

3.   Iesaistītās valstis vajadzības gadījumā savās valstu apmācību programmās integrē kopīgi izstrādāto apmācību saturu, tostarp e-apmācības moduļus, apmācību programmas un apmācību standartus, par kuriem panākta kopīga vienošanās.

III   NODAĻA

Finanšu līdzekļu apjoms

11. pants

Finanšu līdzekļu apjoms

1.   Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 223 366 000 pašreizējās cenās.

2.   No programmas finansējuma piešķīruma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, pārbaudes, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri regulāri nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām saistībā ar šajā regulā izklāstītajiem mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuros uzsvars likts uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kādi Komisijai rodas programmas pārvaldībai.

Administratīvo izdevumu daļa parasti nedrīkst pārsniegt 5 % no programmas kopējām izmaksām.

12. pants

Finansēšanas pasākumu veidi

1.   Komisija programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.   Savienības finansiālais atbalsts 7. pantā izklāstītajām darbībām tiek īstenots kā:

a)

dotācijas;

b)

publiskā iepirkuma līgumi;

c)

tādu izmaksu atlīdzināšana, kas radušās regulas 4. pantā minētajiem ārējiem ekspertiem.

3.   Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja tie ir ceļa un uzturēšanās izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudas.

Likmi piemēro visām atbalstāmajām darbībām, bet to nepiemēro ekspertu grupām, kas minētas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punktā. Ja minētajām darbībām nepieciešama dotāciju piešķiršana, ekspertu grupām piemērojamo līdzfinansēšanas likmi nosaka gada darba programmās.

4.   Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izmaksas finansē programma. Iesaistītās valstis jo īpaši sedz Eiropas informācijas sistēmu ārpussavienības elementu iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas.

13. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus un naudas sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, veikt revīziju, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas.

3.   Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un apskates atbilstīgi noteikumiem un kārtībai, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (15) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (16).

IV   NODAĻA

Īstenošanas pilnvaras

14. pants

Darba programma

Lai īstenotu programmu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba programmas, kurās nosaka sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katram darbības veidam piešķirto finansējuma apjomu un provizorisku īstenošanas grafiku. Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu gada darba programmās norāda prioritātes, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Minētos īstenošanas aktus balsta uz iepriekšējo gadu rezultātiem un pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

15. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V   NODAĻA

Pārraudzība un izvērtēšana

16. pants

Darbību saskaņā ar programmu pārraudzība

1.   Sadarbojoties ar iesaistītajām valstīm, Komisija uzrauga programmu un darbības saskaņā ar to.

2.   Komisija un iesaistītās valstis nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus un programmas izpildes gaitā vajadzības gadījumā tiem pievieno jaunus. Šos rādītājus izmanto, lai izmērītu programmas rezultātus, tos salīdzinot ar iepriekš definētiem bāzes datiem.

3.   Komisija publisko 1. punktā minētās pārraudzības rezultātus un 2. punktā minēto rādītāju sarakstu.

4.   Pārraudzības rezultātus izmanto programmas izvērtēšanai saskaņā ar 17. pantu.

17. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Starpposma un noslēguma izvērtēšanas ziņojumus attiecībā uz 2. un 3. punktā minētajiem jautājumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minēto izvērtēšanu rezultātus iekļauj lēmumos par šīs programmu iespējamu atjaunināšanu, grozīšanu vai apturēšanu turpmākajos laikposmos. Minētās izvērtēšanas veic neatkarīgs ārējs vērtētājs.

2.   Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam sagatavo starpposma izvērtēšanas ziņojumu par darbību saskaņā ar programmu mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas pievienoto vērtību, ko tā sniedz Eiropas mērogā. Minētajā ziņojumā papildus pievēršas vienkāršošanai un programmas mērķu būtiskumam turpmāk, kā arī programmas ieguldījumam Savienības prioritāšu labā, īstenojot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

3.   Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija sagatavo noslēguma izvērtēšanas ziņojumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem un par programmas ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

4.   Iesaistītās valstis pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai visus pieejamos datus un informāciju, kas nepieciešama tās starpposma un noslēguma izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanai.

VI   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

18. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 1482/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr finanšu saistības, kas attiecas uz darbībām, kuras veiktas saskaņā ar minēto lēmumu, turpina reglamentēt ar to līdz minēto saistību pabeigšanai.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 143, 22.5.2012., 48. lpp. un OV C 11, 15.1.2013., 84. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris) ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (Sk. šo 884. lpp. OV).

(3)  OV C 37, 20.12.2013., 1 lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1482/2007/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko izveido Kopienas programmu (Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK (OV L 330, 15.12.2007., 1. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).

(13)  Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.)

(16)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ((OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


PIELIKUMS

EIROPAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS UN TO SAVIENĪBAS ELEMENTI

A.

Eiropas informācijas sistēmas ir šādas:

1)

kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSICCN2), CCN mail3, CSI tilts, http tilts, CCN LDAP un saistītie rīki, CCN tīmekļa portāls, CCN uzraudzība;

2)

atbalsta sistēmas, konkrētāk – lietojumkonfigurācijas rīks CNN, pasākumu paziņošanas rīks (ART2), Taxud tiešsaistes projektu elektroniskā pārvaldība (TEMPO), pakalpojumu pārvaldības rīks (SMT), lietotāju pārvaldības sistēma (UM), BPM sistēma, pieejamības infopanelis un AvDB, IT pakalpojumu pārvaldības portāls, direktorijs un lietotāju piekļuves pārvaldība;

3)

programmu informācijas un sakaru telpa (PICS);

4)

ar PVN saistītās sistēmas, jo īpaši PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) un PVN kompensācijas, tostarp VIES sākotnējā piemērošana, VIES uzraudzības rīks, nodokļu statistikas sistēma, VIES-tiešsaistē, VIES-tiešsaistē konfigurācijas rīks, VIES un PVN kompensācijas testa rīki, PVN skaitļu algoritmi, PVN apmaiņas e-veidlapas, PVN e-pakalpojumiem (VoeS); VoeS testa rīks, PVN e-veidlapu testa rīks, mini vienas pieturas shēma (MoSS);

5)

ar piedziņu saistītas sistēmas, jo īpaši e-veidlapas prasījumu atgūšanai, e-veidlapas vienotam instrumentam likuma izpildei (UIPE) un vienotam paziņojumu veidam (UNF);

6)

ar tiešajiem nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši uzkrājumu nodokļu sistēma, uzkrājumu nodokļu testa rīks, e-veidlapas tiešajiem nodokļiem, nodokļu identifikācijas numurs TIN tiešsaistē, Padomes Direktīvas 2011/16/ES (1) 8. pantā minētās informācijas apmaiņas un ar to saistītie testa rīki;

7)

citas ar nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši Nodokļi Eiropas datubāzē (TEDB);

8)

akcīzes preču sistēmas, jo īpaši sistēma akcīzes datu apmaiņai (SEED), akcīzes preču aprites un kontroles sistēma (EMCS), MVS e-veidlapas, testa lietojumprogramma (TA);

9)

citas centrālās sistēmas, jo īpaši dalībvalstu nodokļu informācijas un saziņas sistēma (TIC), pašapkalpošanās testēšanas sistēma (SSTS), ar nodokļiem saistīta statistikas sistēma, centrālais pieteikums tīmekļa veidlapām, centrālo pakalpojumu / pārvaldes informācijas sistēma akcīzes precēm (CS/MISE).

B.

Eiropas informācijas sistēmas Savienības elementi ir:

1)

IT aktīvi, piemēram, sistēmu tehniskais nodrošinājums, programmnodrošinājums un tīkla savienojumi, tostarp ar tiem saistīto datu infrastruktūra;

2)

IT pakalpojumi, kas nepieciešami sistēmu izstrādes, uzturēšanas, atjaunināšanas un darbības atbalstam; un

3)

jebkurš cits elements, kuru efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā Komisija nosaka par kopīgu iesaistītajām valstīm.


(1)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).


Top