Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R1052

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 ( 2013. gada 22. oktobris ), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu ( EUROSUR )

OJ L 295, 6.11.2013, p. 11–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1052/oj

6.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/11


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1052/2013

(2013. gada 22. oktobris),

ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (“EUROSUR”) izveide ir nepieciešama, lai stiprinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, kā arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (2) (“aģentūra”). EUROSUR nodrošinās minētajām iestādēm un aģentūrai infrastruktūru un instrumentus, kas nepieciešami, lai uzlabotu situācijas apzināšanos un reaģēšanas spējas pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“ārējās robežas”) nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt labāku migrantu dzīvības aizsardzību un glābšanu.

(2)

Prakse pārvietoties mazās un kuģošanai jūrā nederīgās laivās ir ievērojami palielinājusi pie dienvidu ārējām jūras robežām noslīkušo migrantu skaitu. EUROSUR būtu ievērojami jāuzlabo aģentūras un dalībvalstu operatīvo un tehnisko spēju atklāt šīs mazās laivas un uzlabot dalībvalstu reaģēšanas spējas, tādējādi palīdzot samazināt migrantu bojāeju.

(3)

Šajā regulā ir atzīts, ka migrācijas ceļus izmanto arī tādas personas, kam ir vajadzīga starptautiska aizsardzība.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts koordinācijas centri, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību starp tām un aģentūru attiecībā uz robežu uzraudzību. EUROSUR pienācīgai darbībai ir būtiski, lai visas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sadarbotos, izmantojot valsts koordinācijas centrus.

(5)

Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm noteikt saviem valsts koordinācijas centriem atbildību arī par informācijas apmaiņas un sadarbības koordināciju attiecībā uz gaisa robežu uzraudzību un pārbaudēm robežšķērsošanas punktos.

(6)

Aģentūrai būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Savienības Satelītcentru, lai pēc iespējas labāk izmantotu informāciju, spējas un sistēmas, kas jau ir pieejamas Eiropas līmenī, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programma.

(7)

Šī regula ir daļa no Eiropas ārējo robežu integrētas pārvaldības modeļa un Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas. EUROSUR palīdzēs arī attīstīt Vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE) Savienības jūrniecības jomas uzraudzībai, sniedzot plašāku situācijas apzināšanās satvaru jūrniecībā, izmantojot informācijas apmaiņu starp dažādu nozaru publiskajām iestādēm Savienībā.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka EUROSUR rīcībā esošā informācija ir pēc iespējas pilnīgāka un aktuālāka, jo īpaši attiecībā uz situāciju trešās valstīs, aģentūrai būtu jāsadarbojas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Tādēļ Savienības delegācijām un to birojiem būtu aģentūrai jāsniedz visa informācija, kas var būt svarīga EUROSUR.

(9)

Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā palīdzība EUROSUR izstrādei un uzturēšanai un vajadzības gadījumā CISE izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu.

(10)

Aģentūra būtu jānodrošina ar atbilstīgiem finanšu un cilvēkresursiem, lai tā varētu pienācīgi pildīt tai saskaņā ar šo regulu uzticētos papildu uzdevumus.

(11)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši cilvēka cieņas respektēšana, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, personas datu aizsardzība, tiesības piekļūt dokumentiem, patvēruma tiesības un tiesības uz aizsardzību pret pārvietošanu un izraidīšanu, neizraidīšanas princips, diskriminācijas aizliegums un bērna tiesības. Dalībvalstīm un aģentūrai šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(12)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 pamattiesību amatpersonai un konsultatīvajam forumam, kas izveidots ar minēto regulu, vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai par pamattiesību ievērošanu saistībā ar visām aģentūras darbībām EUROSUR ietvaros.

(13)

Jebkādai apmaiņai ar personas datiem Eiropas situācijas attēlā un kopējā pierobežas izlūkošanas attēlā būtu jābūt izņēmumam. Tā būtu jāveic, pamatojoties uz pastāvošām valstu un Savienības tiesību normām, un būtu jāievēro to īpašās datu aizsardzības prasības. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (4) un Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (5) ir piemērojami gadījumos, kad specifiskāki instrumenti, piemēram, Regula (EK) Nr. 2007/2004, nenodrošina pilnīgu datu aizsardzības režīmu.

(14)

Lai pakāpeniski ģeogrāfiski paplašinātu EUROSUR, pienākums noteikt un uzturēt valstu koordinācijas centrus būtu jāpiemēro divos secīgos posmos: vispirms tas būtu jāattiecina uz dalībvalstīm, kas atrodas pie dienvidu un austrumu ārējās robežas, un otrajā posmā – uz pārējām dalībvalstīm.

(15)

Šajā regulā ir iekļauta norma par sadarbību ar kaimiņos esošām trešām valstīm, jo labi strukturēta un pastāvīga informācijas apmaiņa un sadarbība ar šīm valstīm, jo īpaši Vidusjūras reģionā, ir galvenie faktori EUROSUR mērķu sasniegšanai. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis, apmainoties ar informāciju un sadarbojoties, vienmēr pilnībā ievērotu pamattiesības un jo īpaši neizraidīšanas principu.

(16)

Šajā regulā ir iekļauti tādi noteikumi par ciešas sadarbības iespēju ar Īriju un Apvienoto Karalisti, kas var palīdzēt labāk sasniegt EUROSUR mērķus.

(17)

Īstenojot šo regulu, aģentūrai un dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk gan Savienības, gan valstu līmenī jāizmanto esošā cilvēkresursu, kā arī tehniskā aprīkojuma kapacitāte.

(18)

Komisijai būtu regulāri jāizvērtē šīs regulas īstenošanas rezultāti, lai noteiktu to, ciktāl ir sasniegti EUROSUR mērķi.

(19)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(20)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (6), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(21)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (7), tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(22)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (9). Norvēģijai būtu jāizveido valsts koordinācijas centrs saskaņā ar šo regulu no 2013. gada 2. decembra.

(23)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (11) 3. pantu.

(24)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (13) 3. pantu.

(25)

Šīs regulas īstenošana neietekmē nedz kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, nedz dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļu statusu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību instrumentiem.

(26)

Šīs regulas īstenošana neskar nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (14), nedz noteikumus par ārējo jūras robežu uzraudzību operatīvās sadarbības kontekstā, kuru koordinē aģentūra.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot EUROSUR, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopīgu ietvaru informācijas apmaiņai un sadarbībai starp dalībvalstīm un aģentūru, lai uzlabotu situācijas apzināšanos un palielinātu reaģēšanas spējas pie Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“ārējās robežas”) nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu (“EUROSUR”).

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro ārējo sauszemes un jūras robežu uzraudzībai, tostarp lai uzraudzītu, atklātu, identificētu, izsekotu, novērstu un pārtvertu neatļautus robežu šķērsošanas gadījumus nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt labāku migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu.

2.   Šo regulu var attiecināt arī uz gaisa robežu uzraudzību, kā arī uz pārbaudēm robežšķērsošanas punktos, ja dalībvalsts brīvprātīgi sniedz EUROSUR šādu informāciju.

3.   Šo regulu nepiemēro juridiskiem vai administratīviem pasākumiem, kas veikti pēc tam, kad dalībvalstu atbildīgās iestādes ir pārtvērušas kriminālas pārrobežu darbības vai to, ka personas neatļauti šķērso ārējās robežas.

4.   Dalībvalstis un aģentūra, piemērojot šo regulu, ievēro pamattiesības, jo īpaši neizraidīšanas un cilvēka cieņas respektēšanas principu un datu aizsardzības noteikumus. Tās piešķir prioritāti bērnu, nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība, personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, personu, kam draud briesmas uz jūras, un citu personu, kuras atrodas īpaši neaizsargātā stāvoklī, īpašajām vajadzībām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)

“aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

b)

“situācijas apzināšanās” ir spēja uzraudzīt, atklāt, identificēt, izsekot un izprast nelikumīgas pārrobežu darbības, lai rastu pamatotus iemeslus reaģēšanas pasākumiem, balstoties uz jaunas informācijas un esošo zināšanu kombināciju, un sekmīgāk samazinātu migrantu nāves gadījumus pie ārējām robežām vai to tuvumā;

c)

“reaģēšanas spējas” ir spēja veikt darbības, kuru mērķis ir novērst nelikumīgas pārrobežu darbības pie ārējām robežām vai to tuvumā, tostarp līdzekļi un nepieciešamais laiks, lai pienācīgi reaģētu;

d)

“situācijas attēls” ir grafiska saskarne gandrīz reālā laika datu un informācijas atspoguļošanai, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, ar kuru dalās, izmantojot sakaru un informācijas kanālus ar citām iestādēm, lai panāktu situācijas apzināšanos un atbalstītu reaģēšanas spējas pie ārējām robežām un pierobežas zonā;

e)

“pārrobežu noziedzība” ir jebkādi smagi noziegumi ar pārrobežu dimensiju, kas notiek pie ārējām robežām vai to tuvumā;

f)

“ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts valsts tiesību aktos vai kā to noteicis valsts koordinācijas centrs vai cita atbildīga valsts iestāde;

g)

“pierobežas zona” ir ģeogrāfisks apgabals aiz ārējām robežām;

h)

“krīzes situācija” ir jebkura dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa, negadījums, humāna vai politiska krīze vai jebkāda cita nopietna situācija, kas notiek pie ārējām robežām vai to tuvumā un kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli;

i)

“incidents” ir situācija, kas saistīta ar nelikumīgu imigrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvības apdraudējumu pie ārējām robežām vai to tuvumā.

II   SADAĻA

IETVARS

I   NODAĻA

Komponenti

4. pants

EUROSUR ietvars

1.   Informācijas apmaiņai un sadarbībai robežu uzraudzības jomā, ņemot vērā esošos informācijas apmaiņas un sadarbības mehānismus, dalībvalstis un aģentūra izmanto EUROSUR ietvaru, kurā ir šādi komponenti:

a)

valsts koordinācijas centri;

b)

valsts situācijas attēli;

c)

sakaru tīkls;

d)

Eiropas situācijas attēls;

e)

kopējais pierobežas izlūkošanas attēls;

f)

uzraudzības instrumentu kopīga izmantošana.

2.   Valsts koordinācijas centri, izmantojot sakaru tīklu, sniedz aģentūrai informāciju no saviem valsts situācijas attēliem, kas ir nepieciešama, lai izveidotu un uzturētu Eiropas situācijas attēlu un kopējo pierobežas izlūkošanas attēlu.

3.   Aģentūra, izmantojot sakaru tīklu, sniedz valsts koordinācijas centriem neierobežotu piekļuvi Eiropas situācijas attēliem un kopējiem pierobežas izlūkošanas attēliem.

4.   Komponentus, kas uzskaitīti 1. punktā, izveido un uztur saskaņā ar principiem, kas izklāstīti pielikumā.

5. pants

Valsts koordinācijas centrs

1.   Katra dalībvalsts nosaka valsts koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ietilpst ārējo robežu uzraudzība valsts līmenī, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Katra dalībvalsts paziņo par tās valsts koordinācijas centra izveidi Komisijai, kura nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un aģentūru.

2.   Neskarot 17. pantu un EUROSUR ietvarā, valsts koordinācijas centrs ir vienīgais kontaktpunkts informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru.

3.   Valsts koordinācijas centrs:

a)

nodrošina savlaicīgu informācijas apmaiņu un savlaicīgu sadarbību starp visām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru;

b)

nodrošina informācijas savlaicīgu apmaiņu ar meklēšanas un glābšanas, tiesību aizsardzības, patvēruma un migrācijas iestādēm valsts līmenī;

c)

palīdz efektīvi un lietderīgi pārvaldīt resursus un personālu;

d)

izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu saskaņā ar 9. pantu;

e)

atbalsta valsts robežu uzraudzības darbību plānošanu un īstenošanu;

f)

koordinē valsts robežu uzraudzības sistēmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

g)

veicina regulāru valsts robežu uzraudzības darbību efektivitātes novērtēšanu šīs regulas mērķu sasniegšanai;

h)

koordinē operatīvos pasākumus ar citām dalībvalstīm, neskarot aģentūras un dalībvalstu kompetenci.

4.   Valsts koordinācijas centrs darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

6. pants

Aģentūra

1.   Aģentūra:

a)

izveido un uztur EUROSUR sakaru tīklu saskaņā ar 7. pantu;

b)

izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu saskaņā ar 10. pantu;

c)

izveido un uztur kopējo pierobežas izlūkošanas attēlu saskaņā ar 11. pantu;

d)

koordinē uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu saskaņā ar 12. pantu.

2.   Aģentūra 1. punkta nolūkā darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

7. pants

Sakaru tīkls

1.   Aģentūra izveido un uztur sakaru tīklu, lai nodrošinātu saziņu un analītiskos instrumentus un ļautu ar valsts koordinācijas centriem un to starpā drošā veidā un gandrīz reālā laikā apmainīties ar neklasificētu sensitīvu informāciju un klasificētu informāciju. Tīkls darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un ļauj:

a)

divpusēji un daudzpusēji apmainīties ar informāciju gandrīz reālā laikā;

b)

rīkot audio un video konferences;

c)

droši rīkoties ar neklasificētu sensitīvu informāciju un to uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt;

d)

drošā veidā rīkoties ar ES klasificētu informāciju līdz līmenim RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim, to uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt, nodrošinot, ka rīcība ar klasificētu informāciju, tās uzglabāšana, nosūtīšana un apstrādāšana notiek atsevišķā un tam īpaši paredzētā sakaru tīkla daļā.

2.   Aģentūra sniedz tehnisku atbalstu un nodrošina, lai sakaru tīkls būtu sadarbspējīgs ar citām būtiskām sakaru un informācijas sistēmām, ko pārvalda aģentūra.

3.   Aģentūra apmainās, apstrādā un uzglabā neklasificētu sensitīvu un klasificētu informāciju sakaru tīklā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 11.d pantu.

4.   Valsts koordinācijas centri apstrādā, uzglabā un apmainās ar neklasificētu sensitīvu un klasificētu informāciju sakaru tīklā, ievērojot noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas reglamentā paredzētajiem (15).

5.   Dalībvalstu iestādes, aģentūras un citas struktūras, kas izmanto sakaru tīklu, nodrošina, ka, rīkojoties ar klasificētu informāciju, tiek ievēroti drošības noteikumi un standarti, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

II   NODAĻA

Situācijas apzināšanās

8. pants

Situācijas attēls

1.   Valsts situācijas attēls, Eiropas situācijas attēls un kopējais pierobežas izlūkošanas attēls tiek veidoti, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos attēlos ir šādi slāņi:

a)

notikumu slānis;

b)

operatīvais slānis;

c)

analīzes slānis.

9. pants

Valsts situācijas attēls

1.   Valsts koordinācijas centrs izveido un uztur valsts situācijas attēlu, lai sniegtu visām iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli un jo īpaši uzraudzību valsts līmenī, efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju.

2.   Valsts situācijas attēlu veido no informācijas, kas iegūta no šādiem avotiem:

a)

valsts robežu uzraudzības sistēma saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

stacionāri un mobili sensori, kuru darbību nodrošina valsts iestādes, kas atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību;

c)

robežu uzraudzības patruļas un citas uzraudzības uzdevumi;

d)

lokāli, reģionāli un citi koordinācijas centri;

e)

citas būtiskas valsts iestādes un sistēmas, ietverot sadarbības koordinatorus, operatīvos centrus un kontaktpunktus;

f)

aģentūra;

g)

valsts koordinācijas centri citās dalībvalstīs;

h)

trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem sadarbības tīkliem, kā norādīts 20. pantā;

i)

kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

j)

citas attiecīgās Eiropas un starptautiskās organizācijas;

k)

citi avoti.

3.   Valsts situācijas attēla notikumu slāni veido šādi apakšslāņi:

a)

robežu neatļautas šķērsošanas apakšslānis, tostarp valsts koordinācijas centram pieejamā informācija par incidentiem, kas saistīti ar migrantu dzīvību apdraudējumu;

b)

pārrobežu noziedzības apakšslānis;

c)

krīzes situāciju apakšslānis;

d)

citu notikumu apakšslānis, kas ietver informāciju par neidentificētiem un aizdomīgiem transportlīdzekļiem, kuģiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem un personām, kas atrodas pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām vai to tuvumā, kā arī par jebkuru citu notikumu, kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli;

4.   Valsts koordinācijas centrs katram incidentam valsts situācijas attēla notikumu slānī piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni no “zemas” un “vidējas” līdz “augstai”. Par visiem incidentiem ziņo aģentūrai.

5.   Valsts situācijas attēla operatīvo slāni veido šādi apakšslāņi:

a)

pašu aktīvu, tostarp militāru aktīvu, kas palīdz tiesību aizsardzības uzdevumā, un operatīvo apgabalu apakšslānis, kas ietver informāciju par pašu aktīvu pozīciju, statusu un veidu un par iesaistītajām iestādēm. Attiecībā uz militāriem aktīviem, kas palīdz tiesību aizsardzības uzdevumā, valsts koordinācijas centrs var pēc tās valsts iestādes pieteikuma, kas ir atbildīga par šādiem aktīviem, ierobežot piekļuvi šādai informācijai, balstoties uz nepieciešamību zināt;

b)

vides informācijas apakšslānis, kas ietver vai sniedz piekļuvi informācijai par reljefu un laikapstākļiem pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

6.   Informāciju par pašu aktīviem operatīvajā slānī klasificē kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

7.   Valsts situācijas attēla analīzes slāni veido šādi apakšslāņi:

a)

informācijas apakšslānis, kas ietver būtiskākos pavērsienus un indikatorus, kas attiecas uz šo regulu;

b)

analītisks apakšslānis, kas ietver analītiskus ziņojumus, riska novērtēšanas tendences, reģionālo uzraudzību un informatīvas piezīmes, kuras attiecas uz šo regulu;

c)

izlūkdatu apakšslānis, kas ietver izvērtētu informāciju, kas attiecas uz šo regulu, un jo īpaši, lai noteiktu ietekmes līmeņus ārējo robežu posmiem;

d)

attēlu un ģeogrāfisko datu apakšslānis, kas ietver atsauces attēlus, pamatinformācijas kartes, izvērtētās informācijas apstiprinājumu un pārmaiņu analīzi (Zemes novērošanas attēlus), kā arī pārmaiņu atklāšanu, ģeogrāfisko norāžu datus un ārējo robežu caurlaidības kartes.

8.   Informācija, kas ietverta analīzes slānī, un vides informācija valsts situācijas attēla operatīvajā slānī var balstīties uz informāciju, kas sniegta Eiropas situācijas attēlā un kopējā pierobežas izlūkošanas attēlā.

9.   Kaimiņos esošu dalībvalstu valsts koordinācijas centri tieši un gandrīz reālā laikā dalās ar situācijas attēlu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, kura attiecas uz:

a)

incidentiem un citiem būtiskiem notikumiem, kas ietverti notikumu slānī;

b)

taktiskā riska analīzes ziņojumiem, kas ietverti analīzes slānī.

10.   Kaimiņos esošu dalībvalstu valsts koordinācijas centri tieši un gandrīz reālā laikā var dalīties ar situācijas attēlu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, kura attiecas uz tādu pašu aktīvu pozīciju, statusu un veidu, kuri darbojas kaimiņos esošajos ārējās robežas posmos, kā ietverts operatīvajā slānī.

10. pants

Eiropas situācijas attēls

1.   Aģentūra izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu, lai nodrošinātu valsts koordinācijas centriem efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju un analīzi.

2.   Eiropas situācijas attēlu veido no informācijas, kas iegūta no šādiem avotiem:

a)

valsts situācijas attēls, ciktāl tas vajadzīgs saskaņā ar šo pantu;

b)

aģentūra;

c)

Komisija, kura sniedz stratēģisku informāciju par robežu kontroli, tostarp trūkumiem ārējo robežu kontroles veikšanā;

d)

Savienības delegācijas un biroji;

e)

citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 18. pantā;

f)

citi avoti.

3.   Eiropas situācijas attēla notikumu slānis ietver informāciju, kas attiecas uz:

a)

incidentiem un citiem noteikumiem, kuri ietverti valsts situācijas attēla notikumu slānī;

b)

incidentiem un citiem notikumiem, kuri ietverti kopējā pierobežas izlūkošanas attēlā;

c)

incidentiem aģentūras koordinētās kopīgās operācijas, izmēģinājuma projekta vai ātras reaģēšanas darbības rajonā.

4.   Aģentūra Eiropas situācijas attēlā ņem vērā ietekmes līmeni, ko valsts koordinācijas centrs konkrētajam incidentam ir noteicis valsts situācijas attēlā.

5.   Eiropas situācijas attēla operatīvo slāni veido šādi apakšslāņi:

a)

pašu rīcībā esošo aktīvu apakšslānis, kas ietver informāciju par to aktīvu pozīciju, laiku, statusu un veidu, kurus izmanto aģentūras kopīgajās operācijās, izmēģinājuma projektos un ātrajā reaģēšanā vai kuri ir aģentūras rīcībā, un par izvēršanas plānu, tostarp operācijas rajonu, patruļu grafikiem un saziņas kodiem;

b)

operāciju apakšslānis, kas ietver informāciju par aģentūras koordinētajām kopīgajām operācijām, izmēģinājuma projektiem un ātro reaģēšanu, tostarp misijas uzdevumu, vietu, statusu, ilgumu, informāciju par dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, dienas un nedēļas situācijas ziņojumus, statistikas datus un informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

c)

vides informācijas apakšslānis, kas ietver informāciju par reljefu un laika apstākļiem pie ārējām robežām.

6.   Informāciju par pašu rīcībā esošiem aktīviem Eiropas situācijas attēla operatīvajā slānī klasificē kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

7.   Eiropas situācijas attēla analīzes slāņa struktūra tiek veidota tāpat kā 9. panta 7. punktā izklāstītajā valsts situācijas attēlā.

11. pants

Kopējais pierobežas izlūkošanas attēls

1.   Aģentūra izveido un uztur kopēju pierobežas izlūkošanas attēlu, lai valsts koordinācijas centriem nodrošinātu efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju un analīzi par pierobežas zonu.

2.   Kopējo pierobežas izlūkošanas attēlu veido informācija, kas iegūta no šādiem avotiem:

a)

valsts koordinācijas centri, tostarp informācija un ziņojumi, kurus ar kompetento valsts iestāžu starpniecību ir iesnieguši dalībvalstu sadarbības koordinatori;

b)

Savienības delegācijas un biroji;

c)

aģentūra, tostarp informācija un ziņojumi, kurus iesnieguši tās sadarbības koordinatori;

d)

citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 18. pantā;

e)

trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem sadarbības tīkliem, kā norādīts 20. pantā, ar valsts koordinācijas centru starpniecību;

f)

citi avoti.

3.   Kopējais pierobežas izlūkošanas attēls var ietvert informāciju, kas ir būtiska, lai uzraudzītu gaisa robežu un veiktu pārbaudes ārējos robežšķērsošanas punktos.

4.   Kopējā pierobežas izlūkošanas attēla notikumu, operatīvais un analīzes slānis ir strukturēts tādā pašā veidā kā 10. pantā izklāstītajā Eiropas situācijas attēlā.

5.   Aģentūra katram incidentam piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni kopējā pierobežas izlūkošanas attēla notikumu slānī. Aģentūra informē valsts koordinācijas centrus par visiem incidentiem pierobežas zonā.

12. pants

Uzraudzības instrumentu kopīga izmantošana

1.   Aģentūra koordinē uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu, lai regulāri, uzticamā veidā un rentabli nodrošinātu valsts koordinācijas centriem un sev uzraudzības informāciju par ārējām robežām un pierobežas zonu.

2.   Aģentūra pēc pieprasījuma sniedz valsts koordinācijas centram informāciju par pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ārējām robežām un pierobežas zonu, kuru var iegūt, pateicoties:

a)

noteiktu trešo valstu ostu un piekrastes rajonu selektīvai uzraudzībai, kas saskaņā ar riska analīzi un informāciju ir identificēti kā iekāpšanas vai tranzīta punkti kuģiem vai citiem pārvietošanās līdzekļiem, kuri tiek izmantoti nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

b)

tādu kuģu vai citu pārvietošanās līdzekļu izsekošanai atklātā jūrā, kas tiek turēti aizdomās vai ir identificēti kā tādi, ko izmanto nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

c)

noteiktu rajonu uzraudzībai jūras teritorijā, lai atklātu, identificētu un izsekotu kuģus un citus pārvietošanās līdzekļus, kuri tiek izmantoti nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai vai par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek šādi izmantoti;

d)

vides izvērtējumam par noteiktiem apgabaliem jūras teritorijā un pie ārējās sauszemes robežas, lai optimizētu uzraudzības un patrulēšanas darbības;

e)

noteiktu pierobežas zonu selektīvai uzraudzībai pie ārējām robežām, kuras ir identificētas, izmantojot riska analīzi un informāciju, kas liecina, ka tās var būt izceļošanas vai tranzīta vietas saistībā ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību.

3.   Aģentūra sniedz 1. punktā minēto informāciju, kombinējot un analizējot datus, ko var iegūt no šādām sistēmām, sensoriem un platformām:

a)

kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

b)

satelītattēli;

c)

sensori, kas uzstādīti uz jebkādiem transportlīdzekļiem, kuģiem vai citiem pārvietošanās līdzekļiem.

4.   Aģentūra var noraidīt valsts koordinācijas centra pieprasījumu tehnisku, finansiālu vai operatīvu iemeslu dēļ. Aģentūra valsts koordinācijas centram laikus dara zināmus šāda noraidījuma iemeslus.

5.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas var izmantot 2. punktā minētos uzraudzības instrumentus, lai vāktu informāciju, kurai ir būtiska nozīme attiecībā uz kopējo pierobežas izlūkošanas attēlu.

13. pants

Personas datu apstrāde

1.   Ja personas datu apstrādei izmanto valsts situācijas attēlu, minēto datu apstrāde notiek saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, Pamatlēmumu 2008/977/TI un attiecīgajiem valsts noteikumiem par datu aizsardzību.

2.   Eiropas situācijas attēlu un kopējo pierobežas izlūkošanas attēlu var izmantot tikai, lai apstrādātu personas datus saistībā ar kuģu identifikācijas numuriem.

Minētos datus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 11.ca pantu. Tos apstrādā tikai nolūkā atklāt, noteikt un izsekot kuģus, kā arī tikai mērķiem, kas nosaukti minētās regulas 11.c panta 3. punktā. Tos automātiski dzēš septiņu dienu laikā pēc to saņemšanas aģentūrā vai gadījumā, ja kuģa izsekošanai ir vajadzīgs papildu laiks, – divu mēnešu laikā pēc to saņemšanas aģentūrā.

III   NODAĻA

Reaģēšanas spējas

14. pants

Ārējās robežas posmu noteikšana

Saskaņā ar šo regulu katra dalībvalsts iedala savas ārējās sauszemes un jūras robežas posmos, un tos dara zināmus aģentūrai.

15. pants

Ietekmes līmeņu noteikšana ārējās robežas posmiem

1.   Balstoties uz aģentūras riska analīzi un vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, katram dalībvalstu ārējās sauszemes un jūras robežas posmam aģentūra nosaka vai maina šādus ietekmes līmeņus:

a)

zemas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, nav būtiskas ietekmes uz robežu drošību;

b)

vidējas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir vidēja ietekme uz robežu drošību;

c)

augstas ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir būtiska ietekme uz robežu drošību.

2.   Valsts koordinācijas centrs regulāri izvērtē, vai, ņemot vērā valsts situācijas attēlā ietverto informāciju, pastāv nepieciešamība mainīt kāda robežas posma ietekmes līmeni.

3.   Aģentūra Eiropas situācijas attēlā vizualizē ietekmes līmeņus, kas noteikti ārējo robežu posmiem.

16. pants

Reakcija atbilstīgi ietekmes līmeņiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības darbības, kas tiek veiktas pie ārējās robežas posmiem, atbilstu noteiktajiem ietekmes līmeņiem šādā veidā:

a)

ja ārējās robežas posmam ir piešķirts zems ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes organizē regulāru uzraudzību, balstoties uz riska analīzi, un nodrošina, lai robežas rajonā būtu pietiekams personāls un resursu gatavībā veikt izsekošanu, identifikāciju un pārtveršanu;

b)

ja ārējās robežas posmam ir piešķirts vidējs ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes papildus saskaņā ar a) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nodrošina, lai šajā robežas posmā tiktu veikti atbilstīgi uzraudzības pasākumi. Kad tiek veikti šādi uzraudzības pasākumi, par to atbilstīgi informē valsts koordinācijas centru. Valsts koordinācijas centrs koordinē atbalstu, kas sniegts saskaņā ar 5. panta 3. punktu;

c)

ja ārējās robežas posmam ir piešķirts augsts ietekmes līmenis, attiecīgā dalībvalsts ar valsts koordinācijas centra starpniecību papildus saskaņā ar b) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem nodrošina, lai valsts iestādēm, kas darbojas minētajā robežas posmā, tiktu dots vajadzīgais atbalsts un lai tiktu veikti pastiprināti uzraudzības pasākumi. Minētā dalībvalsts var lūgt arī aģentūras atbalstu, ņemot vērā nosacījumus par kopīgu operāciju sākšanu vai ātru reaģēšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2007/2004.

2.   Valsts koordinācijas centrs regulāri informē aģentūru par pasākumiem, kas veikti valsts līmenī saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu.

3.   Ja ārējās robežas posmam, kas atrodas blakus citas dalībvalsts vai tādas valsts robežas posmam, ar kuru noslēgti nolīgumi vai izveidoti reģionāli sadarbības tīkli, kā minēts 19. un 20. pantā, ir noteikts vidējs vai augsts ietekmes līmenis, valsts koordinācijas centrs sazinās ar kaimiņos esošās dalībvalsts valsts koordinācijas centru vai kaimiņvalsts kompetento iestādi un cenšas saskaņot vajadzīgos pārrobežu pasākumus.

4.   Ja dalībvalsts iesniedz lūgumu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, aģentūra, atbildot uz minēto lūgumu, atbalsta šo dalībvalsti, jo īpaši:

a)

piešķirot prioritāti uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai;

b)

koordinējot Eiropas robežsardzes vienību norīkošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

c)

nodrošinot aģentūras rīcībā esošā tehniskā aprīkojuma nosūtīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004;

d)

koordinējot papildu atbalstu, ko piedāvā citas dalībvalstis.

5.   Aģentūra kopā ar attiecīgo dalībvalsti savos riska analīzes ziņojumos novērtē ietekmes līmeņu noteikšanu un attiecīgos pasākumus, kas veikti valstu un Savienības līmenī.

III   SADAĻA

ĪPAŠI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Uzdevumu piešķiršana citām iestādēm dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis var uzticēt reģionālām, lokālām, funkcionālām vai citām iestādēm, kas var pieņemt operatīvus lēmumus, nodrošināt situācijas apzināšanos un reaģēšanas spējas to attiecīgajās kompetences jomās, tostarp uzdevumus un kompetences, kas minēti 5. panta 3. punkta c), e) un f) apakšpunktā.

2.   Dalībvalstu lēmums sadalīt pienākumus saskaņā ar 1. punktu neskar valsts koordinācijas centra spēju sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar citiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru.

3.   Iepriekš valsts līmenī noteiktos gadījumos valsts koordinācijas centrs var pilnvarot 1. punktā minēto iestādi sazināties un veikt informācijas apmaiņu ar citas dalībvalsts reģionālām iestādēm vai valsts koordinācijas centru vai trešās valsts kompetentajām iestādēm ar nosacījumu, ka šāda iestāde regulāri informē savu valsts koordinācijas centru par šādu saziņu un informācijas apmaiņu.

18. pants

Aģentūras sadarbība ar trešām personām

1.   Aģentūra izmanto esošo informāciju, spējas un sistēmas, kas pieejamas citās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un starptautiskajās organizācijās, saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu aģentūra sadarbojas jo īpaši ar šādām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām:

a)

Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību, kas iekļaujama Eiropas situācijas attēlā;

b)

Eiropas Savienības Satelītcentru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, veicot uzraudzības instrumentu kopīgu izmantošanu;

c)

Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kas var sniegt aģentūrai informāciju, kas ir būtiska Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla uzturēšanai;

d)

starptautiskajām organizācijām, kas var aģentūrai sniegt informāciju, kura ir būtiska Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla uzturēšanai.

3.   Saskaņā ar 1. punktu aģentūra var sadarboties ar Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvo centru (MAOC-N) un Vidusjūras Narkotiku apkarošanas koordinācijas centru (CeCLAD-M), lai apmainītos ar informāciju par pārrobežu noziedzību, kas iekļaujama Eiropas situācijas attēlā.

4.   Informācijas apmaiņu starp aģentūru un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kas minētas 2. un 3. punktā, veic, izmantojot 7. pantā minēto saziņas tīklu vai citus saziņas tīklus, kuri atbilst pieejamības, konfidencialitātes un integritātes kritērijiem.

5.   Sadarbība starp aģentūru un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kas minētas 2. un 3. punktā, tiek regulēta kā daļa no sadarbības nolīgumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un attiecīgās Savienības struktūras, biroja vai aģentūras vai starptautiskās organizācijas atbilstīgo juridisko pamatu. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētajos nolīgumos paredz, ka attiecīgā Savienības struktūra, birojs vai aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

6.   Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kas minētas 2. un 3. punktā, lieto informāciju, kas saņemta saistībā ar EUROSUR, tikai sava tiesiskā regulējuma robežās un ievērojot pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības.

19. pants

Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti

1.   Šajā regulā informācijas apmaiņa un sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti var notikt, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Īriju vai Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, vai izmantojot reģionālus sadarbības tīklus, kā pamatā ir minētie nolīgumi. Valsts koordinācijas centri dalībvalstīs ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai ar atbilstīgajām Īrijas un Apvienotās Karalistes iestādēm saistībā ar EUROSUR. Pēc šo nolīgumu noslēgšanas par tiem informē Komisiju.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos nosaka, ka valsts koordinācijas centrs dalībvalstī un atbilstīgā iestāde Īrijā vai Apvienotajā Karalistē apmainās tikai ar šādu informāciju:

a)

informāciju, kas iekļauta valsts situācijas attēlā, ja tā ir nodota aģentūrai Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla izveidei;

b)

Īrijas un Apvienotās Karalistes iegūtu informāciju, kas ir svarīga no Eiropas situācijas attēla un kopējā pierobežas izlūkošanas attēla izveides viedokļa;

c)

9. panta 9. punktā minēto informāciju.

3.   Aģentūras vai tādas dalībvalsts, kura nav minēto nolīgumu puse, kā noteikts 1. punktā, saistībā ar EUROSUR sniegtu informāciju nevar darīt zināmu Īrijai vai Apvienotajai Karalistei, pirms nav saņemta aģentūras vai minētās dalībvalsts piekrišana. Dalībvalstij un aģentūrai ir saistošs atteikums darīt zināmu minēto informāciju Īrijai vai Apvienotajai Karalistei.

4.   Saskaņā ar šo pantu sniegtu informāciju ir aizliegts nodot tālāk vai citādāk paziņot trešām valstīm vai citām trešām personām.

5.   Šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos paredz noteikumus par finanšu izmaksām, kas rodas saistībā ar Īrijas un Apvienotās Karalistes dalību minēto nolīgumu īstenošanā.

20. pants

Sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm

1.   Saskaņā ar šo regulu dalībvalstis var apmainīties ar informāciju un sadarboties ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm. Šāda informācijas apmaiņa un sadarbība notiek, balstoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai izmantojot reģionālus sadarbības tīklus, kā pamatā ir šie nolīgumi. Valsts koordinācijas centri dalībvalstīs ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

2.   Pirms 1. punktā minētā nolīguma noslēgšanas attiecīgā dalībvalstis par nolīgumu informē Komisiju, kura pārbauda, ka ar EUROSUR saistītie nolīguma noteikumi atbilst šai regulai. Pēc nolīguma noslēgšanas attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai, kas par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un aģentūru.

3.   Šā panta 1. punktā minētais nolīgums atbilst attiecīgajiem Savienības un starptautisko tiesību aktiem pamattiesību un starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un Konvencijai par bēgļa statusu, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu.

4.   Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm saistībā ar EUROSUR ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir pilnīgi nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai. Tā tiek veikta saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, Pamatlēmumu 2008/977/TI un attiecīgiem valstu noteikumiem par datu aizsardzību.

5.   Ir aizliegta jebkāda informācijas apmaiņa saskaņā ar 1. punktu, kuras rezultātā trešā valsts iegūst informāciju, ko varētu izmantot, lai identificētu personas vai personu grupas, kuru pieteikums starptautiskai aizsardzībai tiek izskatīts vai kuras ir pakļautas būtiskam spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda, vai citu pamattiesību pārkāpuma riskam.

6.   Jebkāda informācijas apmaiņa saskaņā ar 1. punktu tiek veikta, ievērojot ar kaimiņos esošām trešām valstīm noslēgto divpusējo un daudzpusējo nolīgumu nosacījumus.

7.   Aģentūras vai tādas dalībvalsts, kura nav minēto nolīgumu puse, kā noteikts 1. punktā, saistībā ar EUROSUR sniegtu informāciju nevar darīt zināmu trešai valstij saskaņā ar minēto nolīgumu, pirms nav saņemta aģentūras vai minētās dalībvalsts piekrišana. Dalībvalstij un aģentūrai ir saistošs atteikums darīt zināmu minēto informāciju attiecīgajai trešai valstij.

8.   Saskaņā ar šo pantu sniegtu informāciju ir aizliegts nodot tālāk vai citādi paziņot citām trešām valstīm vai trešām personām.

9.   Jebkādai tādas informācijas apmaiņai ar trešām valstīm, kura iegūta, kopīgi izmantojot uzraudzības instrumentus, ir piemērojami tiesību akti un noteikumi, ar ko reglamentē minētos instrumentus, kā arī attiecīgie Direktīvas 95/46/EK, Regulas (EK) Nr. 45/2001 un Pamatlēmuma 2008/977/TI noteikumi.

21. pants

Rokasgrāmata

1.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, aģentūru un jebkuru citu attiecīgu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par EUROSUR īstenošanu un pārvaldību (“rokasgrāmata”). Rokasgrāmata sniedz tehniskas un operatīvas norādes, ieteikumus un paraugpraksi, tostarp par sadarbību ar trešām valstīm. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

2.   Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un aģentūru Komisija var pieņemt lēmumu noteikt rokasgrāmatas daļām klasifikāciju RESTREINT UE/EU RESTRICTED saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas reglamentā.

22. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Šīs regulas vajadzībām aģentūra un dalībvalstis nodrošina, lai būtu izstrādātas procedūras, ar ko uzrauga EUROSUR tehnisko un operatīvo darbību atbilstīgi mērķiem iegūt pienācīgu situācijas apzināšanos un attīstīt reaģēšanas spējas pie ārējām robežām un pamattiesību, tostarp neizraidīšanas principa, ievērošanu.

2.   Aģentūra līdz 2015. gada 1. decembrim un pēc tam katru otro gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUROSUR darbību.

3.   Komisija līdz 2016. gada 1. decembrim un pēc tam katru ceturto gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju EUROSUR novērtējumu. Minētajā novērtējumā ietver sasniegto rezultātu izvērtējumu attiecībā uz nospraustajiem mērķiem, par izveides pamatojuma turpmāko aktualitāti, par to, kā dalībvalstis un aģentūra ir piemērojušas šo regulu, un par atbilstību pamattiesībām un ietekmi uz tām. Tajā iekļauj arī izmaksu un ieguvumu novērtējumu. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno atbilstošus priekšlikumus grozīt šo regulu.

4.   Dalībvalstis sniedz aģentūrai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 2. punktā minēto ziņojumu.

Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. punktā minēto novērtējumu.

23. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2007/2004

Regulu (EK) Nr. 2007/2004 ar šo groza šādi:

1)

Regulas 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

sniegt vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrādei un darbībai un – atbilstīgos gadījumos – vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 (16).”

2)

Regulā iekļauj šādu pantu:

“11.ca pants

Personas datu apstrāde saistībā ar EUROSUR

Aģentūra var apstrādāt personas datus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1052/2013 13. panta 2. punktā, ko piemēro saskaņā ar šīs regulas 11.a pantā minētajiem pasākumiem. Minēto datu apstrādē jo īpaši ievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principu, un šādus personas datus, ko apstrādā aģentūra, ir aizliegts nodot tālāk vai citādi paziņot trešām valstīm.”.

24. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2013. gada 2. decembra.

3.   Bulgārija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Somija valsts koordinācijas centrus saskaņā ar 5. pantu izveido no 2013. gada 2. decembra.

Pārējās dalībvalstis valsts koordinācijas centrus saskaņā ar 5. pantu izveido no 2014. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2013. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 22. oktobra lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5)  Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(8)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(9)  Padomes Lēmums (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(10)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(11)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(12)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(13)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

(15)  OV L 308, 8.12.2000., 26. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu 22 oktobris 2013 (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013, 11. lpp.).


PIELIKUMS

Nosakot, uzturot un nodrošinot dažādo EUROSUR sistēmas komponentu darbību, ir jāņem vērā šādi principi:

a)

interešu kopienu princips: valsts koordinācijas centri un aģentūra izveido īpašas interešu kopienas, lai apmainītos ar informāciju un sadarbotos saistībā ar EUROSUR. Interešu kopienas tiek izmantotas, lai organizētu informācijas apmaiņu starp dažādiem valsts koordinācijas centriem un aģentūru, īstenojot kopīgus mērķus, prasības un intereses;

b)

saskanīgas pārvaldības un esošo struktūru izmantošanas princips: aģentūra nodrošina saskanību starp dažādiem EUROSUR sistēmas komponentiem, tostarp sniedzot padomus un atbalstu valsts koordinācijas centriem un veicinot informācijas un tehnoloģiju sadarbspēju. Cik vien iespējams, EUROSUR sistēmā tiek izmantotas esošās sistēmas un spējas, lai optimāli izmantotu Savienības vispārējo budžetu un izvairītos no darbību dublēšanās. Šajā ziņā EUROSUR tiek izveidots tā, lai tas būtu pilnīgi savietojams ar CISE, tādējādi palīdzot un gūstot labumu no koordinētas un rentablas pieejas starpnozaru informācijas apmaiņai Savienībā;

c)

informācijas apmaiņas un informācijas aizsardzības princips: EUROSUR sistēmā pieejamā informācija ir pieejama visiem valsts koordinācijas centriem un aģentūrai, ja vien nav noteikti konkrēti ierobežojumi vai nav panākta vienošanās par tiem. Valsts koordinācijas centri nodrošina informācijas, ar kuru apmainās valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, pieejamību, konfidencialitāti un integritāti. Aģentūra nodrošina informācijas, ar kuru apmainās Eiropas un starptautiskā līmenī, pieejamību, konfidencialitāti un integritāti;

d)

pakalpojumu sniegšanas un standartizācijas princips: dažādās EUROSUR spējas tiek īstenotas, izmantojot uz pakalpojumu sniegšanu vērstu pieeju. Aģentūra nodrošina, lai EUROSUR sistēmas darbības pamatā, cik vien iespējams, būtu starptautiski noteikti standarti;

e)

elastības princips: struktūra, informācija un tehnoloģija tiek veidota tā, lai EUROSUR ieinteresētās personas var elastīgā un strukturētā veidā reaģēt uz mainīgām situācijām.


Padomes paziņojums

EUROSUR sekmēs migrantu labāku aizsargāšanu un viņu dzīvības glābšanu. Padome atgādina, ka meklēšana un glābšana jūrā ir dalībvalstu kompetence, ko tās īsteno saskaņā ar starptautiskajām konvencijām.


Top