19.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/33

(1)

Komisija 2011. gada 21. decembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk “procedūras sākšanas paziņojums”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eurofer (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 7. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no konkrētu ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu kopējās produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem, piegādātājiem un attiecīgajām zināmajām apvienībām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Komisija arī informēja ražotājus Kanādā un Dienvidāfrikas Republikā (turpmāk “Dienvidāfrika”), kuras procedūras sākšanas paziņojumā bija minētas kā iespējamās analogās valstis. Ieinteresētajām personām procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(4)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju skaitu, procedūras sākšanas paziņojumā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, visi zināmie ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts procedūras sākšanas paziņojumā, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(5)

Komisija procedūras sākšanas paziņojumā norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Šajā izlasē bija iekļauti seši Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu, un kuri bija atlasīti pēc ražošanas, pārdošanas apjoma, lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Atlasīto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja 46 % no Savienības produkcijas un 38 % no Savienības pārdošanas apjoma. Turklāt ieinteresētās personas procedūras sākšanas paziņojumā bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Viens no Savienības ražotājiem paziņoja, ka nevēlas tikt iekļauts izlasē, un to izlasē aizstāja ar nākamo lielāko ražotāju.

(6)

26 ražotāji eksportētāji vai to grupas ĶTR sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, sākotnēji izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību. Tomēr viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem sniedza neprecīzus eksporta datus un tika izslēgts no izlases. Divi citi ražotāji eksportētāji, kuri vēlāk tika iekļauti izlasē, atteicās sadarboties. Tādēļ Komisija nolēma izlasē iekļaut vienīgi tos divus ražotājus eksportētājus, kuri sākotnēji bija atlasīti iekļaušanai izlasē un kuriem bija vislielākais eksporta apjoms uz Savienību. To eksporta apjoms veido vairāk nekā 30 % no kopējā apjoma, ko eksportē visi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (turpmāk “TER”) vai atsevišķā režīma (turpmāk “AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas iestādēm un citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija pieteikušies procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā. Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, tostarp viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Viens no šiem ražotājiem eksportētājiem, kurš netika iekļauts izlasē, vēlāk atsauca savu pieprasījumu. Otrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pieprasīja tikai AR.

(8)

Pieci nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tā kā to importētāju skaits, kuri sadarbojās, bija neliels, izlases veidošanu vairs neuzskatīja par nepieciešamu.

(9)

Komisija nosūtīja anketas abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, 14 citiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri to bija pieprasījuši, 4 ražotājiem Kanādā, 3 ražotājiem Dienvidāfrikā, 5 ražotājiem Korejas Republikā (turpmāk “Dienvidkoreja”), 5 ražotājiem Brazīlijas Federatīvajā Republikā (turpmāk “Brazīlija”) – kandidātvalstīm uz analogās valsts statusu –, 6 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 5 importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un zināmajiem lietotājiem.

(10)

Tika saņemtas atbildes no 9 ražotājiem eksportētājiem un to saistītajiem uzņēmumiem ĶTR, 1 ražotāja Kanādā un 1 ražotāja citā iespējamajā analogajā valstī – Dienvidkorejā. Turklāt uz anketas jautājumiem bija atbildējuši 6 izlasē iekļautie Savienības ražotāji, 2 nesaistītie importētāji un 10 lietotāji.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(13)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda ražojumi (turpmāk “OTR”), proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējoša tērauda) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kas iestiprināts starp tām, un izņemot ražojumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (ar cinku bagātināta krāsa, kurā ir ne mazāk kā 70 masas % cinka), kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(14)

OTR galvenokārt tiek izmantoti būvniecībā, arī turpmākai pārstrādei dažādos būvniecībā izmantojamos ražojumos (piemēram, daudzslāņu paneļos, jumta paneļos, pārklājuma loksnēs u.c.). Tos izmanto arī sadzīves priekšmetu (baltu un brūnu ražojumu) vai būvniecības iekārtu (durvju, radiatoru, apgaismes ierīču u.c.) ražošanai.

(15)

Izmeklēšana parādīja, ka OTR, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, OTR, kas tiek ražots ĶTR un pārdots ĶTR iekšzemes tirgū, un OTR, ko no ĶTR importē Savienībā, kā arī OTR, kas tiek ražots un pārdots Kanādā, kuru izmantoja par analogo valsti, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats gala lietojums. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ĶTR ražojumi nav salīdzināmi ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem, jo ĶTR ražojumi tika pārdoti citā tirgus un cenu segmentā un bija paredzēti citādam gala lietojumam, piemēram, āra konstrukcijām, kamēr būtiska Savienības ražošanas nozares ražojumu daļa ir ļoti kvalitatīvi ražojumi, kurus izmanto tikai mājsaimniecības elektroierīču tirgus segmentā.

(17)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražotāji patiešām daļu savas produkcijas bija pārdevuši tādos tirgus segmentos kā mājsaimniecības elektroierīces, taču minētie ražojumi bija pārdoti arī būvmateriālu nozarē, par kuru tiek apgalvots, ka tā ir galvenais tirgus segments, kurā nonāk no Ķīnas eksportētie ražojumi. Turklāt tika konstatēts, ka cenu līmenis šajās nozarēs vieniem un tiem pašiem ražojumu veidiem, kurus pārdod dažādiem lietotājiem, lielā mērā ir salīdzināms.

(18)

Jānorāda, ka attiecīgais ražojums lielā mērā ir standartveida ražojums, tāpēc tā fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības ir līdzīgas līdzīgā ražojuma fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām neatkarīgi no gala lietojuma. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(19)

No lietotājiem, Ķīnas eksportētājiem un Savienības ražotājiem tika saņemti vairāki pieprasījumi par konkrētu ražojumu veidu izslēgšanu. Bija pieprasīts izslēgt tādus ražojuma veidus kā, piemēram, ar hromu vai skārdu pārklātu tēraudu, ar neorganiskā cinka silikāta kārtu vai ar citiem neorganiskiem materiāliem pārklātas tērauda plāksnes.

(20)

Tomēr daži no šiem pieprasījumiem nav pietiekami pamatoti ar dokumentiem, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tāpēc līdz šim nav izdarīti nekādi secinājumi. Tādējādi tika nolemts šos apgalvojumus pārbaudīt sīkāk.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(22)

Atbilstoši 8. apsvērumā izklāstītajam trīs ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja tirgus ekonomikas režīmu un norādītajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, bet vēlāk viens no tiem savu pieprasījumu atsauca.

(23)

Pēc 2012. gada 2. februārī pieņemtā Tiesas sprieduma (3) attiecībā uz pārējiem diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuri bija pieprasījuši TER, tika nolemts pārbaudīt pieprasījumus, ko bija iesniedzis gan izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs (Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co. Ltd un tā saistītie uzņēmumi), gan izlasē neiekļautais ražotājs eksportētājs (Union Steel China un tā saistītais uzņēmums). Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja TER pieprasījumā ietverto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(24)

Tika konstatēts, ka neviena no abām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām, kuras sadarbojās, neatbilst TER piešķiršanas kritērijiem, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, jo galvenā izejmateriāla – karsti velmētu tērauda tinumu – izmaksas ir ievērojami izkropļotas valsts iejaukšanās dēļ, kas norisinājās ĶTR tērauda tirgū, un minētās izmaksas būtībā neatspoguļo tirgus vērtības.

(25)

Par Ķīnas valsts iejaukšanos tērauda nozarē liecina tas, ka vairākums lielāko Ķīnas tērauda izstrādājumu ražotāju pieder valstij un tērauda izstrādājumu ražošanas jaudu un produkcijas izlaidi ietekmē dažādi piecu gadu industriālie plāni, jo īpaši pašreizējais divpadsmitais piecu gadu plāns (2011–2015) dzelzs un tērauda nozarei.

(26)

Turklāt valsts ievērojami kontrolē izejmateriālu tirgu. Koksam (kas kopā ar dzelzsrūdu ir galvenā tērauda ražošanas izejviela), to eksportējot, piemēro kvantitatīvos ierobežojumus un izvedmuitas nodokli 40 % apmērā. Tāpēc var secināt, ka Ķīnas tērauda ražošanas tirgus ir izkropļots nozīmīgas valsts iejaukšanās dēļ.

(27)

Šis izkropļojums atspoguļojas cenā, ko izmeklēšanas periodā par karsti velmētiem tērauda tinumiem bija maksājuši pārbaudītie uzņēmumi. Tika konstatēts, ka minētās cenas bija ievērojami zemākas nekā cenas starptautiskajā tirgū. Tāpēc var secināt, ka OTR ražošanā bija radītas priekšrocības no neparasti zemām karsti velmētu tērauda tinumu cenām, ko bija izraisījusi valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tika izkropļotas OTR cenas ĶTR. Šā izkropļojuma dēļ Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija lielas priekšrocības izmaksu ziņā, jo galvenā izejmateriāla – karsti velmētu tērauda tinumu – izmaksas veido apmēram 80 % no ražošanas izmaksām. Tādējādi uzskatāms, ka nav izpildītas 1. kritērija prasības.

(28)

Papildinot iepriekš aprakstīto vispārējo situāciju, viens ražotājs eksportētājs neatbilda 2. kritērija prasībām, jo trijos tā saistītās grupas uzņēmumos tika konstatēti būtiski grāmatvedības sistēmas pārkāpumi.

(29)

Komisija oficiāli paziņoja konstatējumus par TER attiecīgajiem ĶTR uzņēmumiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējam. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tai būtu īpaši iemesli.

(30)

Sūdzības iesniedzējs, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un ĶTR iestādes sniedza rakstiskus apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs piekrita konstatējumiem par TER. Ķīnas ražotājs eksportētājs galvenokārt apšaubīja to, vai pārbaudīto uzņēmumu maksātās cenas par karsti velmētiem tērauda tinumiem patiešām bijušas ievērojami zemākas nekā cenas starptautiskajā tirgū, taču nesniedza nekādu informāciju, kas pamatotu šīs šaubas. Tomēr Eurostat dati, ko apstiprina arī citi pieejamie statistikas dati (4), skaidri rāda, ka minētās cenas bija ievērojami zemākas par cenām starptautiskajā tirgū salīdzinājumā ar attiecīgajām cenām Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Japānā. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(31)

ĶTR iestādes iebilda – tas, ka nozares līmenī varētu būt izkropļotas karsti velmētu tērauda tinumu cenas, nebūt neliedz izpildīt 1. kritēriju, kas paredz cenu noteikšanu uzņēmumu līmenī. Tomēr saskaņā ar 27. apsvērumā minēto galvenā izejmateriāla cenas izkropļojums atspoguļojas cenā, ko bija maksājuši visi pārbaudītie uzņēmumi. Pirmkārt, neviena no pusēm to neapstrīdēja un, otrkārt, TER atbilstības pārbaude tika veikta uzņēmumu līmenī, un konstatējumi neattiecās tikai uz vispārējiem horizontāla rakstura jautājumiem vien. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(32)

ĶTR iestādes arī apgalvoja, ka piecu gadu plāni ir nesaistošas vadlīnijas, kurām ĶTR nav likumīga spēka. Tomēr atbilstoši 25. apsvērumā minētajam neatkarīgi no šo plānu precīzā juridiskā statusa nevar noliegt, ka ar šo plānu palīdzību ĶTR valdības iejaukšanās būtiski ietekmē tērauda ražošanas nozares jaudu un produkcijas izlaidi. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(33)

Tika arī apgalvots – tas, ka Komisija izskata prasības par TER piešķiršanu, ir pretrunā 2012. gada 2. februārī pieņemtajam Tiesas spriedumam (5) Brosmann lietā un 2012. gada 19. jūlijā pieņemtajam Tiesas spriedumam (6) Zhejiang Xinan Chemical lietā. Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka procedūra tika veikta, ņemot vērā spriedumu Brosmann lietā, un savā iesniegtajā dokumentā ĶTR iestādes to bija atzinušas. Turklāt galvenais jautājums spriedumā Zhejiang lietā bija valsts iejaukšanās uzņēmumu lēmumu pieņemšanā. Tomēr šajā procedūrā galvenais TER piešķiršanas noraidījuma iemesls bija tas, ka galvenā izejmateriāla cena neatspoguļo tirgus vērtības. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(34)

Turklāt tika apgalvots – tā kā paralēli notiekošajā antisubsidēšanas procedūrā, kas skar attiecīgo ražojumu, cita starpā tiek pārbaudīts, vai nenotiek produkcijas izlaides izkropļošana, Komisijai būtu bijis jāņem vērā minētajā paralēli notiekošajā procedūrā savāktie pierādījumi šajā jautājumā. Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka pašreizējā antidempinga procedūrā, kurā tika veikta TER piešķiršanas pārbaude, tika pārbaudīts, vai galvenā izejmateriāla izmaksas atspoguļo tirgus vērtības. Tāpēc šajā ziņā secinājums, ka sakarā ar neparasti zemām karsti velmētu tērauda tinumu cenām, kā minēts 27. apsvērumā, OTR ražošanā ĶTR pastāv priekšrocības, ir pilnībā pamatots un nekādā ziņā nav pretrunā iespējamiem antisubsidēšanas procedūrā izdarītajiem konstatējumiem vai otrādi. Visi iespējamie antisubsidēšanas procedūrās izdarītie konstatējumi būtiski atšķiras no konstatējumiem par TER. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(35)

ĶTR iestādes arī apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi konstatējumus par TER Ķīnas iestādēm. Tomēr šis apgalvojums ir nepatiess, jo Komisijas dienesti 2012. gada 12. jūlijā Ķīnas pārstāvniecībai ES iesniedza verbālnotu ar konstatējumiem par TER.

(36)

Visbeidzot, tika apgalvots, ka Komisija pagaidu maksājumu noteikšanai izmanto nepārbaudītus analogās valsts ražotāja sniegtus datus. Tomēr šis apgalvojums ir nepatiess, jo Komisija izmantoja datus, kurus tā bija izanalizējusi un atzinusi par ticamiem, kā skaidri norādīts 48. apsvērumā. Tā kā analogās valsts Korejas ražotājs tieši pirms plānotā un saskaņotā pārbaudes apmeklējuma atteicās sadarboties, kā paskaidrots 45. apsvērumā, Komisija sadarbības nolūkā vērsās pie ražotāja analogajā valstī Kanādā. Tādējādi pārbaude minētā ražotāja telpās tiks veikta pēc procedūras provizoriskā posma beigām. Tika arī apgalvots, ka analogās valsts Korejas uzņēmums bija atteicies no sadarbības TER lēmuma dēļ. Tomēr šis apgalvojums ir nepatiess, jo par atteikšanos tapa zināms 2012. gada 3. jūlijā, kurpretim konstatējumi par TER tika izpausti 2012. gada 12. jūlijā.

(37)

Neviens no izvirzītajiem apgalvojumiem nebija tāds, lai mainītu konstatējumus par TER piešķiršanu.

(38)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviena no abām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās un kas bija pieprasījušas TER, nevarēja pierādīt, ka tās atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir piemērojams, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(40)

Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, kurš pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam netiktu piešķirts TER. Otrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pieprasīja tikai AR. Balstoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski noteikts, ka šie abi ražotāji eksportētāji ĶTR atbilst AR piešķiršanas kritērijiem.

(41)

Seši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi, un tikai viens no tiem pieprasīja TER. Provizoriski tika nolemts atsevišķi pārbaudīt ražotāju eksportētāju, kurš bija pieprasījis TER, Union Steel China, jo tas bija diezgan viegli izdarāms – minētais ražotājs eksportētājs jau bija pārbaudīts saistībā ar pieprasījumu par TER.

(42)

Šis ražotājs eksportētājs pieprasīja ne vien TER, bet arī AR gadījumā, ja tam netiktu piešķirts TER. Pēc minētā pieprasījuma izskatīšanas tika provizoriski nolemts Union Steel China piešķirt AR, jo tas atbilda AR piešķiršanas kritērijiem.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenas iekšzemes tirgū vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

(44)

Procedūras sākšanas paziņojumā Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai par piemērotu analogo valsti izmantot Kanādu vai Dienvidāfriku, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes.

(45)

Komisija pārbaudīja, vai par analogo valsti varētu izvēlēties citas valstis, un nosūtīja anketu ne vien OTR ražotājiem Kanādā un Dienvidāfrikā, bet arī Brazīlijā un Dienvidkorejā. Tikai divi OTR ražotāji – viens Kanādā un viens Dienvidkorejā – atbildēja uz anketas jautājumiem. Abās valstīs ir atvērts tirgus, kurā nav ievedmuitas nodokļu un ir būtisks importa apjoms no vairākām trešām valstīm. Turklāt Dienvidkorejā bija vismaz četri attiecīgā ražojuma vietējie ražotāji, kas tādējādi nodrošina pietiekamu konkurences līmeni iekšzemes tirgū. Tomēr vēlīnā procedūras posmā, 2012. gada 3. jūlijā, tieši pirms Komisijas dienestu pārbaudes apmeklējuma sākšanas, Dienvidkorejas ražotājs, neko nepaskaidrojot, atteicās no sadarbības.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, par analogo valsti tika izvēlēta Kanāda. Kanādā ir vismaz četri citi attiecīgā ražojuma vietējie ražotāji, kas tādējādi nodrošina pietiekamu konkurences līmeni iekšzemes tirgū. Izmeklēšanā netika konstatēti iemesli, kāpēc Kanāda nebūtu piemērota normālās vērtības noteikšanai.

(47)

Vairākas ieinteresētās personas iebilda, ka Kanādas ražotāja izmaksu struktūra nav salīdzināma ar Ķīnas ražotāja eksportētāja izmaksu struktūru. Tomēr ievērojamas izmaksu struktūras atšķirības netika konstatētas, tāpēc šis iebildums tika noraidīts.

(48)

Ziņas, kuras aizpildītajā anketā bija sniedzis Kanādas ražotājs, kas sadarbojās, tika izanalizētas un atzītas par drošu informāciju, ar kuru var pamatot normālo vērtību.

(49)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Kanāda ir piemērota un pamatoti izraudzīta analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(50)

Viens izlasē iekļautais uzņēmums un uzņēmums, kuram tika apstiprināts pieprasījums par atsevišķas pārbaudes veikšanu, nevarēja pierādīt, ka tie atbilst TER piešķiršanas kritērijiem, bet otrs izlasē iekļautais uzņēmums nepieprasīja TER, tāpēc normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteica, izmantojot analogās valsts ražotāja sniegto informāciju.

(51)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Kanādā neatkarīgiem patērētājiem bija reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko Kanādas līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis Kanādas iekšzemes tirgū, bija reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un ražotājs eksportētājs, kura pieprasījums par atsevišķu pārbaudi tika apstiprināts, bija eksportējuši uz Savienību.

(52)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablo pārdevumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas Kanādas ražotāja ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā.

(53)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību attiecīgajam ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bijuši rentabli.

(54)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no kopējā minētā veida pārdevumu apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP veikti iekšzemes tirgū.

(55)

Normālo vērtību ražojuma veidu nerentablajiem pārdevumiem noteica, izmantojot Kanādas ražotāja ražošanas izmaksas, kam tika pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņas norma par tiem ražojuma veidiem, kuru pārdošana bija rentabla.

(56)

Tā kā visi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

(57)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad tas bija pieņemami, precīzi un pamatoti ar pierādījumiem, vajadzības gadījumā tika izdarītas korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts AR, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz analogās valsts vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu samaksas.

(59)

Izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpību vidējo svērto rādītāju aprēķināja arī attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Tādējādi provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir 61,1 %.

(60)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vai nezināmiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, paziņoto eksporta apjomu uz Savienību un līdzvērtīgus Eurostat statistikas datus.

(61)

Tā kā ĶTR personu sadarbības līmenis bija apmēram 70 %, visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem piemērojamo valsts mēroga dempinga starpību aprēķināja, izmantojot augstāko dempinga starpību, kas bija noteikta reprezentatīviem ražotāju eksportētāju ražojuma veidiem. Tādējādi valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 77,9 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(62)

Tādējādi pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(63)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(64)

Izmeklēšanas periodā OTR Savienībā ražoja 22 ražotāji. Pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā minēto, tika aplēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bijis apmēram 3 645 298 tonnu. Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozari veido Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido Savienības kopējo ražošanas apjomu, un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(65)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcijas būtiska daļa bija paredzēta izmantošanai savām vajadzībām, proti, bieži vien tā (bez rēķina) tika nodota un/vai piegādāta par transfertcenām vienā un tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupā turpmākai pakārtotai apstrādei.

(66)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika pētīts, vai un kādā mērā izvērtējumā jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(67)

Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku ainu par Savienības ražošanas nozares stāvokli, informāciju ieguva un analizēja par visām ar OTR saistītām darbībām, pēc tam nosakot, vai saražotā produkcija bija paredzēta iekšējai izmantošanai vai brīvajam tirgum.

(68)

Nosakot Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus, tika konstatēts, ka analīzē un izvērtējumā lielākā vērība jāveltī situācijai, kas dominē brīvajā tirgū – pārdošanas apjomam un pārdošanas cenām Savienības tirgū, tirgus daļai, pieaugumam, eksporta apjomam un cenām, un tādējādi tika laboti kaitējuma rādītāji, ņemot vērā zināmo izmantošanu savām vajadzībām un pārdošanu Savienības ražošanas nozarē, kā arī atsevišķi tika analizēta izmantošana un pārdošana savām vajadzībām.

(69)

Attiecībā uz citiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanā tomēr atklāja, ka tos var pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā. Patiešām, ražošana (gan ierobežotajam, gan brīvajam tirgum), ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no visām darbībām kopumā neatkarīgi no tā, vai ražošana paredzēta ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(70)

Savienības ražošanas nozare pārdod līdzīgo ražojumu nesaistītiem pircējiem, kā arī pārdod/nodod saistītiem uzņēmumiem turpmākai pakārtotai apstrādei, piemēram, tērauda apstrādes centros.

(71)

Aprēķinot acīmredzamo OTR patēriņu Savienībā, Komisija skaitīja kopā Eurostat norādīto kopējo OTR importa apjomu Savienībā un Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu un pašu vajadzībām izmantoto apjomu, ko bija norādījis sūdzības iesniedzējs un kas bija pārbaudīts izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudes apmeklējumā.

(72)

Attiecībā uz Eurostat sniegtajiem importa datiem jānorāda, ka attiecīgo KN kodu (sk. 13. apsvērumā iepriekš) apraksti neaprobežojas tikai ar izmeklējamā ražojuma aprakstu, tādējādi ar šiem kodiem klasificētā ražojuma importa apjomos, par kuriem ziņojis Eurostat, var būt ietverti arī citi ražojumi. Tomēr, tā kā nebija informācijas par šādu citu importa apjomu iespējamām izmaiņām vai pierādījumu, ka šādi apjomi varētu būt ievērojami, tika provizoriski nolemts pilnībā izmantot Eurostat sniegtos datus par to ražojumu importu, kas klasificēti ar attiecīgajiem KN kodiem.

(73)

Pamatojoties uz šo informāciju, kopējais patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

(74)

Kopējais patēriņš ES tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Pasaules ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes rezultātā, jo īpaši būvniecības nozarē, 2008.–2009. gadā samazinājums bija apmēram 24 %. Pēc tam no 2009. gada līdz IP patēriņš uzlabojās, kopumā palielinoties par 20 %, taču tas nesasniedza sākotnējo – 2008. gada – līmeni.

(75)

Imports no ĶTR uz Savienību attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

(76)

Neatkarīgi no patēriņa izmaiņām importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā būtiski palielinājās par 49 %. Ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes dēļ 2009. gadā strauji samazinājās arī importa apjoms no ĶTR. Tomēr ĶTR izcelsmes imports sāka atgūties ārkārtīgi strauji un no 2009. gada līdz IP sasniedza ievērojamu pieaugumu – 367 %.

(77)

Līdzīgi šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga par 63 %. Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam tā samazinājās vairāk nekā uz pusi, no 2009. gada līdz IP tā atkal būtiski palielinājās – par 290 %.

(78)

Vidējā ĶTR izcelsmes importa cena attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. No 2008. gada līdz 2009. gadam tā ievērojami samazinājās par 17 %, savukārt no 2009. gada līdz 2010. gadam tā palielinājās par pieciem procentu punktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par trijiem procentu punktiem.

(79)

ĶTR izcelsmes importa cenas visā attiecīgajā periodā bija nemainīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Kā redzams tabulā iepriekš, 2009. gadā, kad ekonomikas krīze bija visdziļākā, pat cenas samazinājums par 17 % nepalīdzēja Ķīnas importam saglabāt tirgus daļu situācijā, kad piepeši samazinājās patēriņš un ievērojami palēninājās tirgus darbība, savukārt ar nepārtrauktu cenu samazināšanu turpmākajos gados ir izskaidrojams ievērojams ĶTR importa tirgus daļas pieaugums laikā no 2009. gada līdz IP.

(80)

Lai noteiktu cenu starpību IP, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar Ķīnas ražotāju, kuri sadarbojās, importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar pēcimportēšanas izmaksām.

(81)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, vidējā svērtā cenu starpība bija 25,9 %.

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(83)

Kā minēts 5. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi.

(84)

Sešu izlasē iekļauto ES ražotāju sniegtie un pārbaudītie dati tika izmantoti, lai noteiktu tādus mikroekonomiskos rādītājus kā vienības cena, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un krājumi.

(85)

Dati, kurus par visiem OTR ražotājiem Savienībā bija sniedzis sūdzības iesniedzējs un kuri tika pārbaudīti salīdzinājumā ar citiem pieejamajiem avotiem, un pārbaudīti dati, ko bija snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji, tika izmantoti, lai noteiktu tādus makroekonomiskos rādītājus kā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda, tās izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums.

(86)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(87)

Iepriekšējā tabula liecina, ka ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Vienlaikus ar pieprasījuma kritumu strauji samazinājās ražošanas apjoms 2009. gadā, pēc tam 2010. gadā tas nedaudz atguvās, bet izmeklēšanas periodā, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, atkal nedaudz saruka.

(88)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Jaudas izmantojums sekoja ražošanas apjoma tendencei, proti, attiecīgajā periodā saruka par 10 %.

(89)

2009. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem strauji samazinājās par 19 %. 2010. gadā tas pieauga par deviņiem procentu punktiem, bet izmeklēšanas periodā samazinājās par trim procentu punktiem.

(90)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Pēc tam, kad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2009. gadā bija palielinājusies, 2010. gadā un IP tā atkal samazinājās un IP bija par 6 % mazāka nekā 2009. gadā. Tas notika laikā, kad minētajā periodā patēriņš pieauga par vairāk nekā 20 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nespēja izmantot pieaugošo patēriņu un atgūt pārdošanas apjomus un daļu no iepriekš zaudētās tirgus daļas.

(91)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām – par 13 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,3 procentu punktiem – no 59 % 2008. gadā līdz 56,7 % IP.

(92)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē pakāpeniski samazinājās. Tādējādi kopējais nodarbināto skaits, ko izsaka kā pilna laika ekvivalentu (PLE), nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 20 % un viszemāko rādītāju sasniedza IP. Tomēr ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, kas liecina par to, ka nozare centās racionalizēt ražošanas izmaksas.

(93)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem ES attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. No 2009. gada līdz IP līdz ar patēriņa un pārdošanas apjomu pieaugumu cenas palielinājās par 23 %, taču 2008. gada līmeni nesasniedza.

(94)

Līdztekus tam līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas vidējās izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 6 %, jo bija palielinājušās vienības ražošanas izmaksas, bet vienas vienības pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas bija sarukušas par 34 %.

(95)

2009. gadā vienas vienības cena nesaistītiem pircējiem bija samazinājusies par 21 % un bija radušies zaudējumi, taču pēc tam šī cena sāka pieaugt. 2010. gadā un IP Savienības ražošanas nozarē bija vērojams izmaksu pieaugums, kura segšanai tā varēja nedaudz palielināt cenas – tikai tik daudz, lai saglabātu nemainīgu rentabilitāti 2010. gadā un IP. Tomēr tā rezultātā radās vēl lielāks tirgus daļas zaudējums, jo Savienības ražošanas nozares cenas nemitīgi bija augstākas par Ķīnas izcelsmes importa cenām.

(96)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2009. gadā, kad bija vērojama ekonomikas krīze, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte būtiski samazinājās, radot zaudējumus 13,9 % apmērā. No 2010. gada tā sāka palielināties, taču arvien pieaugošās ražošanas izmaksas neļāva sasniegt līmeni, kas nozarē būtu uzskatāms par veselīgu un ilgtspējīgu, proti, 6,7 % (sk. 156. apsvērumu). Rentabilitāte visā attiecīgajā periodā saruka par 61 %.

(97)

Naudas plūsmas tendence lielā mērā sekoja rentabilitātes negatīvajai tendencei. Viszemākais līmenis tika sasniegts 2010. gadā. Tāpat arī ienākumi no ieguldījumiem samazinājās par 56 % – no 13,8 % 2008. gadā līdz 6 % IP.

(98)

Rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem attīstība attiecīgajā periodā ierobežoja Savienības ražošanas nozares spēju ieguldīt savā darbībā un apgrūtināja tās attīstību. Savienības ražošanas nozarei attiecīgā perioda sākumā izdevās veikt būtiskus ieguldījumus, tomēr pēc tam, 2009. gadā, ieguldījumi ievērojami samazinājās – kopumā attiecīgajā periodā par 73 %.

(99)

Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinājās, tomēr netika konstatēts, ka attiecīgajā periodā būtu nopietni ietekmēta tās spēja piesaistīt kapitālu.

(100)

Sešu izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi veidoja apmēram 8 % no ražošanas apjoma IP. Perioda beigu krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Lai gan jānorāda, ka krājumi nav būtisks nozares darbības rādītājs, jo ražošana galvenokārt notiek pēc pasūtījuma principa, lielākais krājumu pieaugums bija vērojams no 2009. gada līdz IP un sakrita ar par dempinga cenām veiktā importa straujo pieaugumu no ĶTR.

(101)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā pieauga tikai par 2 %, kas ir mazāk nekā inflācijas likme. Izmeklēšana parādīja, ka izlasē iekļautie ražotāji ievērojami samazināja īpaši vispārējās un administratīvās izmaksas un ļoti centās nodrošināt efektivitāti.

(102)

Kā norādīts 65. apsvērumā, ES ir ievērojams OTR tirgus, kas veidojas, Savienības ražošanas nozarei izmantojot saražotos OTR savām vajadzībām. Analizējot šo tirgu, tika ņemti vērā visi apjomi, ko izlasē iekļautie un citi Savienības ražotāji bija izmantojuši savām vajadzībām un pārdevuši saistītām personām (pārdošana savām vajadzībām).

(103)

Tika konstatēts, ka minētās izmantošanas un pārdošanas apjomi bija paredzēti turpmākai pārveidošanai, ko veic paši uzņēmumi vai to saistītie uzņēmumi izlasē iekļauto Savienības ražotāju grupās, kuri galvenokārt nodarbojas ar būvmateriāliem, proti, ir OTR gala lietotāji.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika noteikts, ka apjoms, ko Savienības ražotāji bija izmantojuši un pārdevuši savām vajadzībām, bija 27 % no ražošanas kopapjoma IP. Izmantošana savām vajadzībām un saistītie pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %, bet tirgus daļa – par 11 %.

(105)

Savām vajadzībām izmantotie un pārdotie apjomi tika noteikti, balstoties uz atbildēm anketās, kuras bija aizpildījuši izlasē iekļautie ražotāji un kuras pārbaudes apmeklējumu laikā tika pārbaudītas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka nav būtiskas atšķirības starp izmantošanu un pārdošanu savām vajadzībām ražojumu gala lietojuma ziņā. Par izmantošanu savām vajadzībām ziņoja uzņēmumi, kuru pakārtotā ražošana notika vienā un tajā pašā juridiskajā adrese, kurpretim pārdošana savām vajadzībām bija pārdošana citiem saistītiem juridiskajiem uzņēmumiem, kam tika piestādīts rēķins. Līdzīga bija arī cenu noteikšanas metode, gan izmantojot savām vajadzībām, gan pārdodot saistītām personām, proti, ražojuma patiesā vērtība (“pieskaitītu izmaksu” metode) tika pieprasīta gan saistītiem uzņēmumiem gan iekšējām pakārtotām izlasē iekļauto uzņēmumu ražošanas vienībām.

(106)

Tādējādi vidējā vērtība par tonnu attiecīgajā periodā palielinājās par 1 % un bija par 2 % zemāka par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem izmeklēšanas periodā.

(107)

Tā kā lielākā daļa no izmantošanas un pārdošanas savām vajadzībām bija paredzēta Savienības ražotāju pakārtotajai būvmateriālu ražošanai, uz šo pārdošanu un izmantošanu netieši attiecās konkurence, ko radīja citi tirgus dalībnieki, tostarp arī imports par dempinga cenām no ĶTR. Pakārtotās ražošanas iekšējais pieprasījums ir atkarīgs no iespējas pārdot šādus ražojumus brīvajā tirgū, kuru nav skāris imports par dempinga cenām. Tādējādi var secināt, ka apjomu un tirgus daļas samazinājumu attiecīgajā periodā izraisīja konkurence, ko bija radījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

(108)

Šī ir pirmā antidempinga procedūra saistībā ar attiecīgo ražojumu, tāpēc nav datu, kas ļautu novērtēt iepriekšēja dempinga vai subsidēšanas iespējamo ietekmi.

(109)

Visas nodaļā par dempingu konstatētās un iepriekš noteiktās dempinga starpības ir ievērojami lielākas nekā de minimis līmenis. Turklāt, ņemot vērā ĶTR importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz ES tirgu nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(110)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi kaitējuma rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies vai arī nav attīstījušies atbilstoši patēriņam.

(111)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās, savukārt importa apjoms no ĶTR pakāpeniski un ievērojami palielinājās. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms kopumā samazinājās par 13 %, tās tirgus daļa savukārt samazinājās no 59 % 2008. gadā līdz 56,7 % IP. Lai gan pēc ekonomikas krīzes gada, kas bija ietekmējis pieprasījumu, patēriņš no 2009. gada līdz IP pieauga par 20 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa aizvien samazinājās. Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt iepriekš zaudēto tirgus daļu, jo ES tirgū bija ievērojami palielinājies imports par dempinga cenām no ĶTR. Importam par zemām dempinga cenām attiecīgajā periodā palielinoties, tā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(112)

Turklāt tika ievērojami ietekmēti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu saistītie kaitējuma rādītāji, proti, naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka tika apdraudēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu un veikt ieguldījumus.

(113)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(114)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(115)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības patēriņš attiecīgajā periodā bija samazinājies par 9 %, savukārt ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms bija ievērojami palielinājies – par aptuveni 49 %, un par 63 % bija palielinājusies arī šā importa tirgus daļa – no 8,3 % 2008. gadā līdz 13,6 % IP. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītām personām bija samazinājies par 13 %, un tā tirgus daļa sarukusi par 4 % – no 59 % 2008. gadā līdz 56,7 % IP.

(116)

Turklāt ĶTR izcelsmes imports, ko bija ietekmējusi arī ekonomikas krīze, no 2008. līdz 2009. gadam bija samazinājies par 68 %, bet no 2009. gada līdz IP tas atkal ļoti strauji atguvās, IP beigās sasniedzot 367 % pieaugumu, lai gan patēriņš Savienībā šajā periodā bija palielinājies tikai par 20 %. Ķīnas izcelsmes importa vienības cena samazinājās par 9 % salīdzinājumā ar 2008. gadu un IP laikā bija par 25,9 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena, no 2008. gada līdz IP Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga par 63 % un sasniedza 13,6 %.

(117)

Vienlaikus Savienības ražotāju pārdošanas apjomi nesaistītām personām no 2008. gada līdz IP kopumā samazinājās par 13 %. No 2009. gada līdz IP, kad notika tirgus atgūšanās, Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas apjomus nesaistītām personām tikai par 8 %, savukārt tās tirgus daļa samazinājās par 9 %, tādējādi no ieguvums no patēriņa pieauguma bija pavisam neliels. No patēriņa pieauguma visvairāk ieguva tieši Ķīnas izcelsmes imports, pārējos tirgus dalībniekus atstājot tālu atpakaļ.

(118)

Vidējās ĶTR izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Lai gan pēc straujā cenu samazinājuma 2009. gadā laikposmā no 2009. gada līdz IP tās atkal sāka palielināties, tās aizvien bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Vienības cena nesaistītiem pircējiem ES samazinājās tikai par 3 %, tādējādi mazliet pretojoties cenu spiedienam, ko bija radījis Ķīnas izcelsmes imports. Tomēr šīs cenas bija tādas uz samazinātu pārdošanas apjomu un rentabilitātes fona; ražošanas izmaksu pieauguma dēļ pārdošanas apjomi bija samazinājušies par 61 % – no 6,7 % 2008. gadā līdz 2,6 % IP.

(119)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka ievērojamam ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām pieaugumam ar tādām cenām, kas ir pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicošā loma, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kas traucēja tai pilnībā izmantot Savienības patēriņa pieauguma piedāvātās priekšrocības.

(120)

Imports no ĶTR izmeklēšanas periodā bija 56 % no visa importa kopapjoma ES, bet citi nozīmīgi importa avoti bija Indijas Republika (turpmāk “Indija”) (11 %) un Dienvidkoreja (19 %). Pretstatā ĶTR izcelsmes importam Indijas izcelsmes importa vidējā cena ievērojami samazinājās par 12 %, un tā apjoms kopumā attiecīgajā periodā samazinājās par 12 % un zaudēja tirgus daļu 3 % apmērā. Dienvidkorejas izcelsmes imports samazinājās tikai par 4 %, bet vidējā cena saglabājās 2008. gada līmenī. Indijas izcelsmes importa tirgus daļa IP bija 2,7 %, savukārt Dienvidkorejas izcelsmes importa tirgus daļa – 4,6 %.

(121)

No citām valstīm veiktais imports, kas bija 14 % no importa kopapjoma, samazinājās par 33 %, un tā vidējā cena saglabājās 2008. gada līmenī.

(122)

Lai gan visu citu valstu importa vidējā cena bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni, šā importa ietekme, ja tāda bija, varētu būt diezgan nenozīmīga. Pirmkārt, nav pierādījumu, ka imports no citām valstīm būtu noticis negodīgā veidā. Otrkārt, pretstatā Ķīnas izcelsmes importam, kopējais cenu līmenis importam no citām valstīm saglabājās stabils visā attiecīgajā periodā, kas liecina par to, ka Savienības ražošana nozare var sekmīgi konkurēt ar minēto importu attiecīgajos tirgus segmentos. Treškārt, no citām valstīm veiktā importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās un aizvien ir zemā līmenī, gan vērtējot visu importu kopā, gan galveno eksportētājvalstu importu atsevišķi. Turklāt citu valstu veiktā importa tirgus daļas samazināšanās apstiprina faktu, ka minētais imports nevarētu būt radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(123)

Saskaņā ar Eurostat datiem kopējais Savienības ražošanas nozares uz trešām valstīm eksportētais OTR apjoms attiecīgajā periodā bija sarucis par 10 %. Savukārt vidējā cena attiecīgajā periodā bija palielinājusies par 2 % un bija diezgan augsta. Eksports veidoja 17 % no ES ražošanas kopapjoma, tādējādi palīdzot Savienības ražošanas nozarei panākt apjomradītus ietaupījumus un samazināt ražošanas kopējās izmaksas. Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība nevarētu būt bijusi būtiskā kaitējuma cēlonis.

(124)

Šo vispārējo ainu raksturo izlasē iekļauto Savienības ražotāju veiktais eksports nesaistītiem pircējiem trešās valstīs. Šis eksports attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, taču arī šā eksporta cena par vienu vienību nepārtraukti (atkarībā no gada vidēji par 2 līdz 12 %) ir bijusi augstāka nekā cena ES. Tā kā eksporta apjoms bija tikai 3 % no ražošanas kopapjoma, tas nevarētu būt radījis kaitējumu ES tirgum.

(125)

Izmeklēšanā tika apgalvots, ka sūdzības iesniedzēji (ar savu saistīto uzņēmumu starpniecību) bijuši iesaistīti attiecīgā ražojuma importēšanā no ĶTR un ka minētais imports bijis 20 līdz 40 % no ĶTR izcelsmes importa kopapjoma. Tomēr netika sniegti fakti, kas pierādītu šo apgalvojumu. Pēc šo apgalvojumu izmeklēšanas tika konstatēts, ka Savienības ražotāji IP bija importējuši tikai apmēram 10 000 tonnu, kas lielā mērā atbilda sūdzības iesniedzēja sniegtajai informācijai, procedūru uzsākot. Tika konstatēts, ka līdzīgu apjomu, kas netika izpausts saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, ir importējuši Savienības ražotāju saistītie uzņēmumi. Minētie importa apjomi kopā veido tikai apmēram 2–3 % no ĶTR izcelsmes importa kopapjoma. Tādējādi nevar secināt, ka Savienības ražošanas nozare no ĶTR būtu importējusi tādus daudzumus tādā veidā, kas, pirmkārt, apšaubītu Savienības ražotāju statusu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai, otrkārt, būtu radījusi kaitējumu Savienības ražotājiem. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(126)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējums Savienības ražošana nozarei nodarīts, jo tā tieši vai ar grupās ietilpstošo saistīto uzņēmumu starpniecību iesaistījusies būvmateriālu ražošanas pakārtotajās darbībās (piemēram, daudzslāņu paneļu, trapecveida lokšņu u.c. ražošanā). Konkrētāk, tika apgalvots, ka Savienības ražošana nozare izgatavo OTR, kas bijuši pieejami pakārtotiem uzņēmumiem par zemākām cenām nekā nesaistītiem uzņēmumiem, tādējādi grupā tos “subsidējot” un dodot tiem iespēju piedāvāt cenas, kas zemākas par konkurentu cenām pakārtotajā segmentā.

(127)

Kā redzams 102. līdz 107. apsvērumā iepriekš, vidējā cena par tonnu ražošanas apjomam, kas bija izmantots un pārdots savām vajadzībām, IP bija tikai par 2 % zemāka nekā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem. Turklāt izmeklēšana parādīja – ļoti iespējams, ka par dempinga cenām veiktā importa radītā negodīgā konkurence netieši ietekmēja izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām. Ja Savienības ražotāju pakārtotie uzņēmumi būtu guvuši kādu labumu, kā izklāstīts apgalvojumā, tad šis kaitējuma rādītājs to būtu atspoguļojis. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(128)

Ekonomikas krīze un tās ietekme uz būvniecību vismaz daļēji izskaidro pieprasījuma samazināšanos un cenu spiedienu attiecīgajā periodā. Kā minēts iepriekš, patēriņš 2009. gadā samazinājās par 24 %. Tomēr no 2010. gada tirgus sāka atgūties, un līdz IP beigām patēriņš palielinājās par 20 %.

(129)

Tomēr kaitējuma un cēloņsakarības analīzē tirgus stāvoklis 2009. gadā ir raksturots atsevišķi no stāvokļa no 2009. gada līdz IP, kad notika atgūšanās. Kaitējuma un cēloņsakarības analīzē skaidri redzams, ka ieguvējs no patēriņa pieauguma piedāvātajām priekšrocībām bija ĶTR izcelsmes imports, kas nemitīgi bija zem Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi iespēju visiem dalībniekiem vienādi atgūties no krīzes nepārtraukti pārvēršot par nemitīgu cīņu par izdzīvošanu.

(130)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei (kas galvenokārt ir vertikāli integrēti tērauda ražotāji) nodarītā kaitējuma iemesls ir nevis imports no ĶTR, bet gan tādas ES tērauda nozares strukturālās problēmas kā jaudas pārpalikums. Tika arī iebilsts, ka jaudas pārpalikumu bija izraisījusi pirms attiecīgā perioda notikusī tērauda nozares konsolidācija un ka viss nodarītais kaitējums izriet no tā, ka nozarē ir pārāk daudz ražotņu.

(131)

OTR ražošana patiešām ir kapitālietilpīga nozare ar diezgan augstām nemainīgajām izmaksām. Tomēr nevar secināt, ka pirms attiecīgā perioda notikusī tērauda nozares konsolidācija būtu radījusi jaudas pārpalikumu. Konstatējumi liecina, ka pēc tam, kad 2009. gadā nozares jauda nedaudz palielinājās, 2010. gadā un IP tā atkal samazinājās. Jaudas līmenis IP bija zemāks nekā faktiskais patēriņš 2008. gadā, proti, gadu pirms ekonomiskās krīzes visaptverošās ietekmes uz ražošanu. Patēriņš ES vēl aizvien nav atgriezies 2008. gada līmenī.

(132)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka jaudas pārpalikuma negatīvo ietekmi tikai minimāli var saistīt ar OTR ražotājiem ES. Pirmkārt, izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare neapšaubāmi ir veikusi pasākumus efektivitātes saglabāšanai; pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas tika būtiski samazinātas par 34 %, ražīgums visā nozarē palielinājās par 8 %, bet izlasē iekļautajiem uzņēmumiem – par 6 %. Otrkārt, pastāvīgi ieguldījumi ražošanas līnijās un to elastīga izmantošana citu ražojumu ražošanai palīdzēja gūt apjomradītus ietaupījumus un samazināt galīgās nemainīgās izmaksas Tādējādi izlasē iekļauto uzņēmumu jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %, bet ražošanas vidējās izmaksas (ieskaitot izejvielu izmaksas) pieauga tikai par 9 %. Tādējādi nevar secināt, ka jaudas pārpalikums pārtrauktu cēloņsakarību. Tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(133)

Ir pierādīts, ka attiecīgajā periodā, jo īpaši no 2009. gada līdz IP, ievērojami palielinājās ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām un tā tirgus daļa. Turklāt tika konstatēts, ka īpaši izmeklēšanas periodā šis imports pastāvīgi bija zem Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū.

(134)

ĶTR importa par zemām dempinga cenām apjoma un tirgus daļas pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa negatīvo attīstību. Šis stāvoklis pasliktinājās IP, kad Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, nespēja atgūt zaudēto tirgus daļu un kad rentabilitāte un citi finanšu rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem, nepārsniedza 2010. gada līmeni un nodarbinātība sasniedza zemāko punktu.

(135)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka neviens no tiem nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(136)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski tika secināts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(137)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai, neraugoties uz pagaidu secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(138)

Savienības ražošanas nozarē kopumā ir 22 zināmi ražotāji, kuru saražotais saskaņā ar Eurofer sniegto informāciju veido visu OTR produkciju Savienībā. Ražotāji ir izvietoti dažādās Savienības dalībvalstīs un saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 5 400 cilvēku.

(139)

Neviens no ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā liecina iepriekš analizētie makroekonomiskie rādītāji, kopumā situācija ES ražošanas nozarē pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām

(140)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Tiek atgādināts, ka visi kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Īpaši pasliktinājās tādi ar Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, finanšu darbību saistīti zaudējumu rādītāji kā rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(141)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos godīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot OTR cenas atbilstīgi dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Paredzams arī, ka šo pagaidu pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu un labvēlīgi ietekmēs tās rentabilitāti un vispārējo finansiālo stāvokli.

(142)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu sagaidāma turpmāka tirgus daļas samazināšanās un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Turklāt iespējams, ka atsevišķiem ražotājiem nāktos slēgt savas ražotnes, jo attiecīgajā periodā tie ir darbojušies ar ievērojamiem zaudējumiem. Ņemot vērā radušos zaudējumus un lielos ieguldījumus ražošanā attiecīgā perioda sākumā, paredzams, ka pasākumu nenoteikšanas gadījumā vairums Savienības ražotāju nespētu atpelnīt savus ieguldījumus.

(143)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(144)

Kā minēts 10. apsvērumā iepriekš, pieteicās pieci importētāji, bet tikai divi atbildēja uz anketas jautājumiem. 19 no 100 sūdzībā minētajiem lietotājiem pieteicās un bija ieinteresēti piedalīties procedūrā. Desmit uzņēmumi iesniedza aizpildītas anketas.

(145)

Aktīvākie lietotāji un importētāji ir iesnieguši kopīgus rakstiskus apsvērumus, un izmeklēšanas gaitā tika veiktas vairākas uzklausīšanas. Viņu galvenie argumenti par pasākumu noteikšanu ir analizēti turpmāk.

(146)

Tika apgalvots, ka OTR tirgus Savienībā nav pietiekami konkurētspējīgs un ka imports no ĶTR uzlabotu tirgus pozīcijas tiem uzņēmumiem, kuri importē un izmanto OTR. Tika izteikts arī pieņēmums, ka Savienības ražošanas nozare ir iesaistīta oligopolistiskos pasākumos, ar kuriem tiek kontrolēts tirgus. Izmeklēšanas provizoriskajā posmā šie pieņēmumi neapstiprinājās. Turklāt tika konstatēts, ka Savienības ražotāji konkurēja vienos un tajos pašos tirgos un bieži vien pārdeva ražojumus vieniem un tiem pašiem pircējiem vai arī cits cita būvuzņēmumiem. Tā kā netika sniegti citi pierādījumu, kā vien atsevišķas sūdzības par grūtībām sarunās par cenām, un tā kā līdztekus piecām sūdzību iesniegušo Savienības ražotāju grupām ES tirgū darbojas vēl 11 citi OTR ražotāji, no kuriem daži ir ļoti ievērojami, un tā kā ir vēl citi importa avoti, tad šis apgalvojums šķiet nepamatots un tiek provizoriski noraidīts.

(147)

Tika arī apgalvots, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes importam radītu OTR deficītu Savienības tirgū. Tomēr, ņemot vērā dažādos iepriekš aprakstītos piegādes avotus, kā arī Savienības ražošanas nozares brīvo ražošanas jaudu, tiek uzskatīts, ka šāds deficīts nevarētu rasties. Tāpēc šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

(148)

To desmit lietotāju importa apjoms, kuri sadarbojās, bija 7 % no Ķīnas izcelsmes importa kopapjoma IP. Izmeklēšana parādīja, ka visi lietotāji izmanto dažādus piegādes avotus. Vidēji iepirkumi no Ķīnas bija apmēram 15 % no OTR ražojumu iepirkuma kopapjoma. Turklāt tika konstatēts, ka lielākie iepirkumi (73 %) ir veikti no ES ražotājiem un 12 % ir importēti no citām trešām valstīm. Tā kā attiecīgais ražojums ir diezgan standartveidīgs, tad klientu piesaistīšanai nav tik lielas nozīmes, jo gan lietotāji, gan importētāji var viegli mainīt piegādes avotus, ciktāl tiek saglabāta ražojuma kvalitāte.

(149)

Izmeklēšana parādīja, ka visi lietotāji, kuri sadarbojās, izņemot vienu, rentabli darbojās nozarē, kurā tiek izmantots attiecīgais ražojums, un ka to rentabilitāte IP atkarībā no uzņēmuma bija no 1 % līdz 13 %. Turklāt minēto uzņēmumu rentabilitāte nebija būtiski atkarīga no attiecīgā ražojuma importa no ĶTR.

(150)

Par pamatu ņemot lietotāju sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, tika aplēsta ierosināto pasākumu iespējamā ietekme. Tādējādi, pat pieņemot maz iespējamo visnelabvēlīgāko scenāriju attiecībā uz lietotājiem, kuri sadarbojās, proti, ka cenu palielinājumu nevarētu kompensēt un ka viņi būtu spiesti importēt no Ķīnas iepriekšējos apjomos, noteiktā maksājuma apjoms par 1 % līdz 5 % palielinātu viņu ražošanas izmaksas, par 1 līdz 2,8 procentu punktiem samazinātu rentabilitāti, izmantojot lielāko daļu importa, un par apmēram 4 procentu punktiem samazinātu rentabilitāti, izmantojot importu, kam piemēro atlikušo maksājumu. Tomēr iespējamākais scenārijs ir ievērojami mazāka ietekme nekā šeit minētā, jo Ķīnas izcelsmes imports veido diezgan mazu daļu no lietotāju uzņēmējdarbības apjoma, tāpēc paredzams, ka antidempinga pasākumu izraisītais izmaksu palielinājums tiks kompensēts diezgan viegli. Tā kā līdztekus daudziem ES ražotājiem ir pieejami ievērojami alternatīvi importa avoti, uz kuriem neattiecas pasākumi, piemēram, Indija un Dienvidkoreja, tad sagaidāms, ka pēc pasākumu noteikšanas cenas tirgū atspoguļos arī šos faktorus.

(151)

Abu importētāju, kuri sadarbojās, importa apjoms bija 6 % no Ķīnas izcelsmes importa kopapjoma IP; precīzs importa apjoms saskaņā ar pamatregulas 19. pantu netiek izpausts. Tāpat kā lietotājiem, arī importētājiem bez ĶTR bija vēl citi piegādes avoti. Turklāt tika konstatēts, ka tad, ja importētāji saglabātu to importēšanas veidu, kādu viņi izmantoja IP, iespējams, ka pasākumi vairāk ietekmētu importētāju, nevis lietotāju, rentabilitāti. Tomēr praksē importētāji kā tirgotāji ir vēl elastīgāki nekā lietotāji, un viņi droši vien pirmie meklētu alternatīvus piegādes avotus.

(152)

Šajā sakarā arī jāņem vērā, ka labums, ko lietotāji un importētāji guvuši no Ķīnas importa, daļēji ir bijis iespējams negodīgās cenu diskriminācijas dēļ, ko piekopa Ķīnas eksportētāji, nevis no dabīgas konkurences priekšrocības. Tādējādi, atjaunojot konkurences apstākļus ES tirgū un novēršot tirdzniecības izkropļojumu, ko radījis imports par dempinga cenām, OTR tirgus varēs faktiski atgriezties pie veselīgas, dinamiskas, uz tirgus ekonomiku vērstas cenu attīstības, neradot nelabvēlīgus apstākļus citiem tirgus dalībniekiem (lietotājiem, ražotājiem, gala patērētājiem), kuri nespēj gūt tūlītēju labumu no importa par dempinga cenām.

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(154)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

(155)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apmērs, kas nepieciešams Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(156)

Aprēķinot maksājuma apmēru, kāds vajadzīgs kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kuri ļauj Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare šajā sektorā varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Tiek uzskatīts, ka peļņa, kuru bija iespējams sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, ir 2008. gadā gūtā peļņa, kad Ķīnas imports bija mazāk klātesošs Savienības tirgū. Tāpēc tiek uzskatīts, ka peļņas normu 6,7 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga.

(157)

Tādējādi tika aprēķināta Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu. Minētā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 6,7 % apmērā.

(158)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un kas koriģēta, ņemot vērā importa izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta Savienības tirgū IP. Starpību, kas tika iegūta šajā salīdzinājumā, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības.

(159)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma norma – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(160)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz importētajiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(161)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(162)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP neveica eksportu uz Savienību.

(163)

Balstoties uz iepriekš minēto, konstatētā dempinga starpība, kaitējuma norma un pagaidu maksājuma likmes ir šādas.

(164)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās termiņā, kurš norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie konstatējumi par maksājumu noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt,