23.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/36

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2011. gada 13. maijā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu (turpmāk “attiecīgais ražojums”) importu Savienībā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu.

(3)

Antidempinga procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts EiFi (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) 2011. gada 31. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu nerūsējošā tērauda savienotājelementu un to daļu ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus, lietotājus, kurus tas skar, un Indijas iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(6)

Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(7)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, ražotāji eksportētāji Indijā tika lūgti pieteikties 15 dienu laikā no izmeklēšanas sākšanas un sniegt pamatinformāciju par savu eksportu un pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, par precīzu to darbību saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu un visu ar tiem saistīto attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā iesaistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības veidus laika posmā no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā pieprasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita pavisam pieci Indijas ražotāji eksportētāji, tostarp saistītu uzņēmumu grupa. Šie uzņēmumi, kuri sadarbojās, ziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Salīdzinot Eurostat importa datus un to attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja pieci uzņēmumi, kuri sadarbojās, tika atklāts, ka Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis ir tuvu 100 %. Tādējādi izlase tika izveidota, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza šie pieci ražotāji eksportētāji.

(9)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izlase tika veidota, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Balstoties uz ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību. Saskaņā ar atlasē iegūto informāciju izraudzītie uzņēmumi vai grupas IP saražoja 99 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Tāpēc tika uzskatīts, ka šāda izlase ļautu ierobežot izmeklēšanu, attiecinot to vienīgi uz pienācīgu skaitu ražotāju eksportētāju, ko noteiktajā laikā varētu paspēt pārbaudīt, vienlaikus nodrošinot augstu reprezentativitāti.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu par atlasi notika apspriešanās ar attiecīgajām personām un Indijas iestādēm. Uz iekļaušanu izlasē uzstāja arī divi neatlasītie ražotāji eksportētāji. Tomēr, ņemot vērā ierosinātās 8. apsvērumā minētās izlases reprezentativitāti, tika secināts, ka izlase nav jāmaina vai jāpaplašina.

(11)

Divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas netika atlasīti, pieprasīja individuālu pārbaudi un noteiktajā termiņā atbildēja uz antidempinga anketas jautājumiem.

(12)

Tika secināts, ka šī antidempinga procedūra turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ būtu jāizbeidz, tāpēc individuālās pārbaudes pieprasījumi netika izskatīti.

(13)

Ņemot vērā Savienības ražotāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu kaitējuma noteikšanai tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Izlasē ietilpa pieci uzņēmumi no 15 Savienības ražotājiem, kuri bija zināmi pirms izmeklēšanas sākšanas, atlasīti pēc pārdošanas apjoma, lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Savienībā. Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja 37 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Savienībā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt piezīmes par izvēles piemērotību. Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret ierosināto piecu uzņēmumu izlasi.

(15)

Viens no pieciem atlasītajiem Savienības ražotājiem vēlāk pārtrauca sadarbību. Pārējie četri atlasītie uzņēmumi izmeklēšanas periodā pārstāvēja 31 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Savienībā. Tādējādi izlase bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(16)

Ņemot vērā procedūrā iesaistīto importētāju iespējamo lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā divi importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā pieteikušos importētāju nelielo skaitu, tika nolemts atlasi neveikt.

(17)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Tādējādi anketas tika nosūtītas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Indijā, atlasītajiem Savienības ražotājiem, importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un visiem lietotājiem, par ko bija zināms, ka uz tiem attiecas izmeklēšana.

(18)

Tika saņemtas atbildes no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem. Neviens importētājs un neviens lietotājs uz anketas jautājumiem neatbildēja.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko bija sniegušas ieinteresētās personas un ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(20)

Kāda persona norādīja, ka viens no ražotājiem eksportētājiem ir uzstādījis pārāk daudz konfidencialitātes prasību un nav iesniedzis pietiekami saprotamu savu atbilžu uz anketas jautājumiem publiski pieejamo versiju. Tādēļ šā uzņēmuma sniegtā informācija nebūtu jāņem vērā, un tas būtu jāuzskata par personu, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(21)

Tomēr šā ražotāja eksportētāja atbilžu nekonfidenciālā versija, kas ietver sākotnējo atbildi un papildinātu versiju atbilstīgi vēstulei par trūkstošo informāciju, ir vēlreiz novērtēta un atzīta par pietiekami pilnīgu, lai to varētu uzskatīt par saprotamu publiski pieejamo versiju. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(22)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu personu telpās.

(23)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 31. martam. Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(24)

Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda savienotājelementi un to daļas (NTSS), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

(25)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, Indijā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam, kā arī ražojumam, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, Komisija vispirms noteica, vai atlasītie Indijas ražotāji eksportētāji līdzīgo ražojumu neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū pārdevuši reprezentatīvā apjomā, proti, vai šādas pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bijis vismaz 5 % no viņu pārdotā kopējā apjoma eksportam uz Savienību.

(27)

Tika konstatēts, ka vienam atlasītajam ražotājam eksportētājam līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs. Normālā vērtība attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju bija jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(28)

Pēc tam attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, Komisija noteica tos ražojuma veidus, ko ražotāji eksportētāji pārdevuši iekšzemes tirgū un kas bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(29)

Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida apjoms, kas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā un eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopējā apjoma.

(30)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka attiecīgo uzņēmumu veiktā pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(31)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem šā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bija rentabla.

(32)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(33)

Ražojuma veidiem, kas iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, normālā vērtība bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Tālab vidējām izmaksām, kas eksportētājam radušās, izmeklēšanas periodā ražojot katru ražojuma veidu, pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un samērīgu peļņas normu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas procentuālo apjomu noteica, izmantojot katra ražojuma veida pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas vidējo svērto vērtību, attiecīgajam ražotājam eksportētājam pārdodot ražojumus parastā tirdzniecības apritē.

(34)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kam nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām, kuras uzņēmumam radušās, pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un saprātīgu peļņas normu katram ražojuma veidam izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas procentuālo apjomu noteica, izmantojot katra ražojuma veida pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas vidējo svērto rādītāju, ražotājam eksportētājam pārdodot ražojumus parastā tirdzniecības apritē.

(35)

Eksporta pārdošanas cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, izmantojot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu.

(36)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī.

(37)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(38)

Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika izdarītas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, rēķinā neminētām atlaidēm un komisijas maksām.

(39)

Atlasītajiem uzņēmumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra uz Savienību eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(40)

Saskaņā ar šo metodiku dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(41)

Tomēr jānorāda, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kuram dempings netika konstatēts, veica 87 % no Indijas eksporta uz Savienību.

(42)

Analizējot Komisijas informācijas izpaušanas dokumentu, sūdzības iesniedzējs aprēķināja, ka starpība starp normālo vērtību atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas nodarbojās ar dempingu, un uzņēmumu, kuram dempings netika konstatēts, ir 25 %. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tirgū, kur pastāv konkurence, nevar būt šādas starpības un ka tā NTSS ražošanas nozarei nav reāla. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka ražotājs eksportētājs, kuram dempings netika konstatēts, iepirka nerūsējošā tērauda metāllūžņus no saistītiem uzņēmumiem Savienībā un ka tādēļ šā izejmateriāla iepirkuma cenas nav uzticams rādītājs, nosakot ražošanas izmaksas.

(43)

Normālā vērtība eksportētājam, kurš sadarbojās un kuram dempings netika konstatēts, tika balstīta uz tā ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, un tā ir zemāka nekā pārējiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Tas ir galvenokārt tādēļ, ka šis uzņēmums pats ražo nerūsējošo tēraudu no nerūsējošā tērauda metāllūžņiem un tādējādi ir pilnīgi integrēts un gūst labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kamēr pārējie minētie uzņēmumi pērk nerūsējošā tērauda stieples, kas ir galvenais izejmateriāls NTSS ražošanā, atklātā tirgū, tostarp arī no eksportētāja, kurš sadarbojās un kuram dempings netika konstatēts.

(44)

Normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas nodarbojās ar dempingu, tika noteikta galvenokārt pēc katra ražojuma veida pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. Indijas iekšzemes tirgū konkurence ir neliela, un eksportētājs, kurš sadarbojās un kuram dempings netika konstatēts, IP iekšzemes tirgū pārdeva tikai nereprezentatīvus daudzumus.

(45)

Par nerūsējošā tērauda metāllūžņu iepirkšanu, ko veica ražotājs eksportētājs, kuram dempings netika konstatēts, izmeklēšanā atklājās, ka šis uzņēmums ieguva metāllūžņus gan no saistītiem, gan nesaistītiem piegādātājiem – no pēdējiem tika iegādāti vairāk nekā 70 % visa materiāla. Iepirkuma cenu līmeņi abiem iegādes veidiem bija salīdzināmi, arī ņemot vērā metāllūžņu tērauda kategoriju.

(46)

Tādējādi normālās vērtības noteikšana atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tiek apstiprināta un sūdzības iesniedzēja argumenti tiek noraidīti.

(47)

Vidējo svērto dempinga starpību neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu, pamatojoties uz tām starpībām, kuras tika noteiktas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija īstenojuši dempingu. Tādējādi dempinga starpība izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika noteikta 24,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(48)

Viens Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pēc paziņojuma par Komisijas nodomu izbeigt procedūru apgalvoja, ka tā individuālās pārbaudes pieprasījums būtu jāpieņem, jo paziņotā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neatspoguļo tā stāvokli.

(49)

Komisija neizskatīja individuālās pārbaudes pieprasījumu, jo procedūras izbeigšanas gadījumā dempinga starpības noteikšana vairs nav vajadzīga.

(50)

Komisija vispirms noteica visu pārējo Indijas eksportētāju sadarbības līmeni. Tika salīdzināti eksporta kopējie apjomi, kurus atbildēs uz anketas jautājumiem bija norādījuši visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ar importa kopējo apjomu, kurš iegūts no Eurostat statistikas. Tika konstatēts, ka sadarbības līmenis ir 97 %. Tādējādi tika uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir augsts. Tāpēc tika uzskatīts par piemērotu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību, kas atbilst atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, noteiktajai vidējai dempinga starpībai. Pieejamā informācija liecina, ka Indijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, vidējās eksporta cenas izmeklēšanas periodā atbilda to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta cenām. Turklāt nekas neliecina par atšķirīgām normālajām vērtībām ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās.

(51)

Tādējādi valsts mēroga dempinga līmenis tika noteikts 24,6 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(52)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, kā arī pārbaudītās atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(53)

Šādi tika aplēsts, ka kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā Savienībā bija apmēram 52 000 tonnu. Šajā apjomā ir iekļauta visu to Savienības ražotāju produkcija, kuri pieteicās, kā arī to ražotāju aplēstais ražošanas apjoms, kuri procedūrā neatsaucās.

(54)

Kā norādīts 13. apsvērumā, Savienības ražotāju izmeklēšanā tika izmantota atlase. No 15 Savienības ražotājiem, kas sniedza informāciju pirms procedūras sākšanas, tika atlasīti pieci uzņēmumi. Pēc tam, kā paskaidrots 15. apsvērumā, viens uzņēmums nolēma izmeklēšanā nesadarboties. Pārējie atlasītie uzņēmumi, kas sadarbojās, pārstāvēja apmēram 32 % no kopējā lēstā ražošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā, un tika uzskatīts, ka tā ir Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

(55)

Tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido visi zināmie Savienības ražotāji, kas minēti 52. apsvērumā, un tie turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(56)

Lai novērtētu būtiskos kaitējuma faktorus, tika izmantota attiecīgā Eurostat importa statistika, sūdzībā sniegtā informācija, dati no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas un pārbaudītās atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(57)

Kaitējuma analīzē attiecībā uz tādiem makroekonomikas rādītājiem kā ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība un ražīgums ir izmantoti dati par Savienības ražošanas nozari kopumā.

(58)

Kaitējuma analīzē attiecībā uz tādiem mikroekonomikas rādītājiem kā darījumu cenas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un algas ir izmantoti atlasīto Savienības ražotāju dati.

(59)

Četri atlasītie Savienības ražotāji tika iekļauti izlasē arī 2012. gada 7. janvārī pabeigtajā termiņbeigu pārskatīšanā, kas attiecās uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Ķīnas un Taivānas izcelsmes NTSS importam (4). Minētajā pārskatīšanā izlasē tika iekļauts vēl viens uzņēmums, kurš netika atlasīts šajā izmeklēšanā. Ņemot vērā, ka kaitējuma analīzes periods pārklājas ar termiņbeigu pārskatīšanas periodu, dati par 2008. un 2009. gadu ir identiski, izņemot šo vienu uzņēmumu. Publiskojot skaitļus par 2008. un 2009. gadu, būtu iespējams izsecināt skaitļus par to uzņēmumu, kurš šajā izmeklēšanā netika iekļauts izlasē. Tādēļ tādi mikrorādītāji kā krājumi, algas, ieguldījumi, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un rentabilitāte tika indeksēti.

(60)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā, kas norādīts sūdzībā un pārbaudīts salīdzinājumā ar atbildēm uz anketas jautājumiem un no atlasītajiem ražotājiem iegūtajiem pārbaudītajiem datiem. Turklāt tika ņemts vērā arī importa apjoms attiecīgajā periodā saskaņā ar Eurostat datiem.

(61)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

1.   tabula

(62)

Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš ES tirgū palielinājās par 9 %. No 2008. līdz 2009. gadam patēriņš strauji saruka par 16 %, iespējams, sakarā ar ekonomikas krīzes vispārējo negatīvo ietekmi uz tirgu, taču pēc tam no 2009. līdz 2010. gadam tas atkal pieauga par 21 % un no 2010. gada līdz IP – vēl par 7 %.

(63)

Imports no Indijas Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

2.   tabula

(64)

Imports no Indijas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās – par 65 %. Šis pieaugums bija visizteiktākais no 2008. līdz 2009. gadam, kad imports palielinājās par 30 %, bet patēriņš saruka par 16 %. Gadskārtējā salīdzinājumā Indijas imports turpināja pieaugt gan 2010. gadā (+16 %), gan izmeklēšanas periodā (+10 %).

(65)

Kopumā vidējās importa cenas no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Tas izskaidro Indijas tirgus daļas pieaugumu no 12,1 % līdz 18,3 % tajā pašā laika posmā. Lielākais pieaugums notika laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam, kad Indijas eksportētāji palielināja savu tirgus daļu par vairāk nekā 6 procentpunktiem.

(66)

Lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar importa no Indijas atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(67)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Izsakot procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā, salīdzinājums liecināja par cenu samazinājumu no 3 % līdz 13 %. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka vislielākā cenu samazinājuma starpība bija tam Indijas ražotājam eksportētājam, kuram dempings netika konstatēts.

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi pārbaudāmajā periodā Savienības ražošanas nozarē noteiktie ekonomiskie rādītāji.

(69)

Iepriekšējā tabula liecina, ka attiecīgajā periodā ražošana ievērojami samazinājās – par 25 %. Kopā ar pieprasījuma samazināšanos 2009. gadā ražošana strauji samazinājās par 19 %, bet pēc tam 2010. gadā nedaudz pieauga par apmēram 10 %. Lai gan patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā pieauga par 7 %, ražošanas apjoms Savienībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atkal samazinājās par apmēram 17 %.

(70)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 21 %. Attiecīgajā periodā samazinājās arī jaudas izmantojums, kas pastāvīgi bija zem 50 %.

(71)

Paralēli pieaugošam patēriņam (+9 %) līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Tirgus daļa no 46,5 % 2008. gadā samazinājās līdz 36,6 % izmeklēšanas periodā. Pēc pārdošanas apjoma strauja krituma 2009. gadā (–20 %) tas 2010. gadā un izmeklēšanas periodā atkal mazliet pieauga.

(72)

Patēriņš Savienībā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 9 %. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa šajā pašā periodā samazinājās attiecīgi par 14 % un 21 %. Vienlaikus imports no Indijas palielinājās ievērojami – par 65 %.

(73)

Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas pasākumu dēļ attiecīgajā periodā tika atbilstīgi samazināts darbinieku skaits – par 24 %. No 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 6 %.

(74)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu darbinieku gadā, attiecīgajā periodā mazliet samazinājās (par 1 %). Viszemāko līmeni tas sasniedza 2009. gadā, bet pēc tam līdz izmeklēšanas periodam atkal pieauga.

(75)

Vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Saistībā ar ekonomikas lejupslīdi un no Indijas importēto ražojumu cenu strauju samazināšanos (–21 %) Savienības ražošanas nozare 2009. gadā bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas par 36 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas atkal palielinājās 2010. gadā un izmeklēšanas periodā.

(76)

Izmeklēšana liecināja, ka pārdošanas cenu samazinājums 2009. gadā atspoguļoja izmaksu samazinājumu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni bija sarukušas par 18 %. Šis izmaksu samazinājums bija galvenokārt saistīts ar izejmateriālu cenu (īpaši niķeļa, kam ir nestabila cenu dinamika) samazināšanos. Tomēr, ņemot vērā no Indijas par zemām cenām veiktā importa palielināšanos 2009. gadā, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas vairāk nekā par izmaksu samazinājumu.

(77)

Izmeklēšana liecina – pat ja pārdošanas cenu samazinājums daļēji atspoguļoja izmaksu samazinājumu, NTSS imports no Indijas izdarīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva no attiecīgā perioda sākuma. Sevišķi 2009. gadā Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas vairāk nekā par izmaksu samazinājumu, ņemot vērā, ka imports par zemām cenām no Indijas palielinājās. Tādējādi 2009. gadā ievērojami samazinājās rentabilitāte. Lai gan 2010. gadā un izmeklēšanas periodā rentabilitāte pieauga, tā tomēr saglabājās negatīva.

(78)

Naudas plūsmai, kas ir ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību, bija tāda pati tendence kā rentabilitātei. Viszemāko līmeni tā sasniedza 2009. gadā, bet pēc tam palielinājās un izmeklēšanas periodā kļuva pozitīva.

(79)

Pēc ieguldījumu veikšanas NTSS ražošanā 2008. gadā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par apmēram 94 %. Arī ienākums no ieguldījumiem sekoja negatīvajai tendencei, kas bija līdzīga Savienības ražošanas nozares sasniegtajiem negatīvajiem rezultātiem attiecīgajā periodā, un pastāvīgi saglabājās negatīvs.

(80)

Rentabilitātes un naudas plūsmas tendences un zemie ieguldījumi liecina, ka atlasītajiem ES ražotājiem varēja būt bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(81)

Atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %. Krājumi perioda beigās 2009. gadā samazinājās par 8 %, bet pēc tam, 2010. gadā un IP, tie pieauga attiecīgi par 8 % un 3 %.

(82)

Tiek atgādināts – tika konstatēts, ka lielākajam Indijas ražotājam eksportētājam, kas izmeklēšanas periodā veica 87 % no visa Indijas eksporta uz Savienību, eksports nebija par dempinga cenām. Tādējādi imports par dempinga cenām aptvēra 13 % no kopējā no Indijas uz Savienību eksportētā NTSS apjoma. Ņemot vērā no Indijas par dempinga cenām veiktā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par nenozīmīgu.

(83)

Izmeklēšana liecināja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošana (–25 %), jaudas izmantojums (–6 %), pārdošanas apjoms (–14 %), tirgus daļa (–21 %) un nodarbinātība (–24 %), attiecīgajā periodā ir pasliktinājusies. Paralēli patēriņa pieaugumam samazinājās gan pārdošanas apjoms, gan tirgus daļa. Salīdzinājumā ar 2009. gadu pārdošanas apjoms mazliet pieauga 2010. gadā un IP, tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja atgūt zaudēto tirgus daļu, ņemot vērā Indijas izcelsmes importa paplašināšanos, kas attiecīgajā periodā nepārtraukti pieauga un kā cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(84)

Turklāt tika ievērojami ietekmēti tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finansiālo sniegumu, tas ir, naudas plūsma un rentabilitāte. Tas nozīmē, ka tika apdraudēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu.

(85)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

(87)

Tiek atgādināts – tika konstatēts, ka 40. un 41. apsvērumā minētais lielākais Indijas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanas periodā veica 87 % no visa Indijas eksporta uz Savienību, neeksportēja par dempinga cenām. Tādējādi izmeklēšanas periodā par dempinga cenām tika eksportēti tikai 13 % no Indijas attiecīgā ražojuma eksporta uz Savienību. Šā importa par dempinga cenām tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 2 %.

(88)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājies par 9 %, kamēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 14 % un tirgus daļa – par 21 %.

(89)

Analizējot cenas, tika konstatēts, ka importa par dempinga cenām vidējās cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. Tomēr tās bija par apmēram 12 % augstākas nekā tā Indijas uzņēmuma cenas, par kuru tika secināts, ka tas ar dempingu nenodarbojas.

(90)

Tādējādi tiek secināts, ka ierobežotais apjoms par dempinga cenām importētajiem Indijas izcelsmes ražojumiem, ko pārdeva par augstākām cenām nekā tos ražojumus, kurus neimportēja par dempinga cenām, varēja tikai nedaudz ietekmēt vai nemaz neietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(91)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no Indijas palielinājās ievērojami (par 65 %), palielinot arī tā tirgus daļu no 12,1 % līdz 18,3 %. Tomēr, kā skaidrots iepriekš, imports, kas netika veikts par dempinga cenām, izmeklēšanas periodā bija 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma, un tā tirgus daļa bija 15 %, savukārt tirgus daļa importam no Indijas par dempinga cenām tajā pašā laika posmā bija 2 %.

(92)

Attiecīgajā periodā Indijas importa cenas kopumā samazinājās par 9 %, un tās vienmēr bija zemākas nekā importa cenas ražotājiem citur pasaulē un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tomēr tiek norādīts – kā paskaidrots 89. apsvērumā, vidējās cenas importētajiem ražojumiem, ko nepārdeva par dempinga cenām, bija vēl zemākas salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām nekā par dempinga cenām importēto ražojumu cenas.

(93)

Saskaņā ar Eurostat datiem citu trešo valstu izcelsmes NTSS importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Vienlaikus attiecīgajā periodā vidējās importa cenas samazinājās par aptuveni 3 %, bet to tirgus daļa palielinājās par aptuveni 9 %.

(94)

Kopš 2005. gada 19. novembra ir spēkā antidempinga pasākumi attiecībā uz NTSS importu no Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas. Neraugoties uz šiem pasākumiem, imports no abām šīm valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, lai gan to tirgus daļa IP saglabājās diezgan neliela – attiecīgi 2,5 % un 5,1 %. Citi galvenie importa avoti ir Filipīnas un Malaizija. Imports no Filipīnām attiecīgajā periodā pieauga ievērojami, tā tirgus daļai palielinoties no 5,8 % 2008. gadā līdz 13,8 % izmeklēšanas periodā.

(95)

Importam no Malaizijas attiecīgajā periodā bija lejupejoša tendence, tomēr izmeklēšanas periodā šā importa tirgus daļa joprojām bija 7,6 %. Importa apjoms no Filipīnām attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka vidējā importa cena no Filipīnām bija ievērojami (par apmēram 20 %) augstāka nekā Indijas NTSS vidējā cena.

(96)

Vidējās cenas importam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīgas un vienmēr pārsniedza gan Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas, gan arī Indijas importa vidējās cenas.

(97)

Tādējādi tika secināts, ka imports no citām trešām valstīm neizraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(98)

Patēriņa samazināšanās Savienībā 2009. gadā ir daļēji skaidrojama ar ekonomikas krīzi. Tomēr jānorāda – neraugoties uz patēriņa samazinājumu 2009. gadā par 16 %, Indijas importa apjoms palielinājās par 30 %.

(99)

Patēriņš Savienībā 2010. gadā un IP pieauga kopā ar vispārējo ekonomikas atveseļošanos. Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās tikai nedaudz – par 3 % 2010. gadā un par 4,7 % izmeklēšanas periodā. Tas jāsalīdzina ar Indijas importa gada pieaugumu attiecīgi par 16 % un 10 %.

(100)

Normālos ekonomikas apstākļos un ja nebūtu spēcīga spiediena uz cenām un lielāka importa apjoma no Indijas, Savienības ražošanas nozarei, iespējams, būtu bijušas zināmas grūtības pārvarēt patēriņa kritumu un fiksēto vienības izmaksu kāpumu samazinātā jaudas izmantojuma dēļ. Tomēr imports no Indijas par zemām cenām, kura lielākā daļa nebija par dempinga cenām, pastiprināja ekonomikas lejupslīdes ietekmi, un pat vispārējās ekonomikas atveseļošanās laikā Savienības ražošanas nozare nespēja atveseļoties un atgūt tirgus daļu, ko tai bija atņēmis imports no Indijas.

(101)

Tādēļ, lai gan 2008. un 2009. gada ekonomikas krīze varēja veicināt Savienības ražošanas nozares rādītāju pasliktināšanos, nevar uzskatīt, ka tā būtu būtiski ietekmējusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(102)

Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta pārdošanas apjoms samazinājās par 9 %, bet vidējās eksporta cenas – par 10 %. Lai gan nevar izslēgt, ka eksporta darbības negatīvā tendence varēja atstāt turpmāku ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā nelielo eksporta apjomu salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu Savienības tirgū, šī ietekme attiecībā pret konstatēto kaitējumu nebija būtiska.

(103)

Iepriekš minētā analīze liecina, ka Indijas izcelsmes importa par zemām cenām apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Tāpat tika konstatēts, ka šis imports pastāvīgi notika par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares prasītās cenas Savienības tirgū.

(104)

Tomēr, ņemot vērā konstatējumu, ka lielākais Indijas ražotājs eksportētājs, kurš IP veica 87 % no Indijas eksporta uz Savienību, neeksportēja NTSS uz Savienību par dempinga cenām, tiek uzskatīts, ka nav pietiekamas cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām, kas bija tikai 13 % no Indijas eksportētā kopējā apjoma, un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Nevar apgalvot, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarītu Indijas eksports par dempinga cenām, kas bija neliels pēc apjoma un ļoti neliels pēc tirgus daļas (2 %), un tas, ka šā importa cenas bija vidēji par 12 % augstākas nekā importam, kuru neveica par dempinga cenām.

(105)

Analizējot citus zināmos faktorus, kas varētu būt nodarījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ieskaitot importu, kurš nebija par dempinga cenām, importu no citām trešām valstīm, ekonomikas krīzi un atlasīto Savienības ražošanas nozares pārstāvju eksporta darbību, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējumu, visticamāk, ir nodarījusi importa, kas nebija par dempinga cenām, ietekme – šis imports izmeklēšanas periodā aptvēra 87 % no Indijas eksporta kopējā apjoma uz Savienību un tika veikts par ievērojami zemākām cenām nekā imports par dempinga cenām.

(106)

Tā kā nav būtiskas cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tiek uzskatīts, ka antidempinga pasākumi nav nepieciešami, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu šī antidempinga procedūra būtu jāizbeidz.

(107)

Sūdzības iesniedzējs un visas pārējās ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Saņemtās piezīmes nemainīja secinājumu, ka šī antidempinga procedūra būtu jābeidz,