Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011R0492

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 ( 2011. gada 5. aprīlis ) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 141, 27.5.2011, p. 1–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 05 Volume 002 P. 264 - 275

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/492/oj

27.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 492/2011

(2011. gada 5. aprīlis)

par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā

(kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Savienībā būtu jānodrošina darba ņēmēju brīva pārvietošanās. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jānovērš jebkāda ar valstspiederību saistīta darba ņēmēju diskriminācija attiecībā uz nodarbināšanu, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības apstākļiem, kā arī jānodrošina šādiem darba ņēmējiem tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, lai strādātu algotu darbu, izņemot ierobežojumus, kas ir saistīti ar valsts drošību, sabiedrisko kārtību un veselības aizsardzību.

(3)

Būtu jāparedz noteikumi, kas ļautu īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 46. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz brīvu pārvietošanos.

(4)

Pārvietošanās brīvība ir darba ņēmēju un viņu ģimeņu pamatbrīvība. Darbaspēka mobilitātei Savienībā būtu jāgarantē darba ņēmējam iespēja uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, kā arī jāveicina sociālā stāvokļa uzlabošana, vienlaicīgi ļaujot apmierināt dalībvalstu ekonomikas vajadzības. Būtu jāapstiprina visu dalībvalstu darba ņēmēju tiesības izvēlēties darbu Savienībā.

(5)

Šādas tiesības bez diskriminācijas būtu jābauda pastāvīgiem, sezonas un pārrobežu darba ņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(6)

Brīvu pārvietošanos varēs īstenot saskaņā ar objektīviem standartiem, brīvi un ar cieņu tikai tad, ja vienlīdzīgu attieksmi faktiski un normatīvajos aktos īstenos visos jautājumos, kas ir saistīti ar algotu darbu un tiesībām uz mājokli, kā arī novērsīs šķēršļus, kas apgrūtina darba ņēmēju mobilitāti, īpaši attiecībā uz nosacījumiem par darba ņēmēja ģimenes integrēšanos uzņēmējā valstī.

(7)

Savienības darba ņēmēju nediskriminācijas princips nosaka, ka visu dalībvalstu valstspiederīgajiem ir tādas pašas tiesības uz darbu, kādas ir attiecīgās valsts darba ņēmējiem.

(8)

Mehānismi, ko izmanto, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvām darba vietām, īpaši attiecībā uz tiešu sadarbību starp centrālajiem un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem, kā arī informācijas apmaiņas koordinēšanu, nodrošina skaidrāku priekšstatu par darba tirgu. Darba ņēmēji, kas vēlas pārvietoties, būtu arī regulāri jāinformē par dzīves un darba apstākļiem.

(9)

Pastāv cieša saikne starp darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodarbinātību un profesionālo izglītību, īpaši, ja šīs izglītības mērķis ir sagatavot darba ņēmējus, kas spētu pieņemt darba piedāvājumus citos Savienības reģionos. Šīs saiknes nosaka, ka šādi radušās problēmas būtu nevis jāpēta katra atsevišķi, bet jāuzskata par savstarpēji saistītām, tostarp ņemot vērā nodarbinātības problēmas konkrētajos reģionos. Tāpēc dalībvalstis ir jāmudina koordinēt savu nodarbinātības politiku,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

NODARBINĀTĪBA, VIENLĪDZĪGA ATTIEKSME UN DARBA ŅĒMĒJU ĢIMENES

1.   IEDAĻA

Tiesības uz darbu

1. pants

1.   Jebkuram dalībvalsts valstspiederīgajam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas ir tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu citā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē minētās valsts valstspiederīgo nodarbinātību.

2.   Viņam ir tādas pašas tiesības pieņemt citā dalībvalstī pieejamu darbu kā šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem.

2. pants

Visi dalībvalstu valstspiederīgie un darba devēji, kas darbojas kādā dalībvalstī, var, nevienu nediskriminējot, apmainīties ar darba pieteikumiem un piedāvājumiem, kā arī noslēgt un izpildīt darba līgumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem.

3. pants

1.   Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kā arī administratīvo praksi nepiemēro:

a)

ja tā ierobežo tiesības pieteikties darbā vai piedāvāt darbu, ārvalstnieku tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu vai arī izvirza viņiem nosacījumus, ko neattiecina uz saviem valstspiederīgajiem; vai

b)

ja to piemēro neatkarīgi no valstspiederības, tomēr tās vienīgais vai galvenais mērķis ir neļaut citu dalībvalstu valstspiederīgajiem pieņemt piedāvāto darbu.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz nosacījumiem par valodas zināšanām, ko prasa attiecīgais amats.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētie dalībvalstu noteikumi vai prakse jo īpaši ietver tādus noteikumus un praksi, kas:

a)

paredz īpašu ārvalstniekiem paredzētu darbā pieņemšanas kārtību;

b)

ierobežo brīvu darba vietu izsludināšanu presē vai citā masu saziņas līdzeklī vai arī izvirza nosacījumus, kas atšķiras no tiem, kurus piemēro darba devējiem, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

c)

uz tiesībām tikt nodarbinātam attiecina nosacījumu reģistrēties nodarbinātības dienestos vai arī kavē atsevišķu darba ņēmēju pieņemšanu darbā, ja attiecīgās personas nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī.

4. pants

1.   Dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, kas ierobežo ārvalstnieku skaitu vai īpatsvaru jebkurā uzņēmumā, nozarē vai reģionā vai arī valsts līmenī, neattiecas uz citu dalībvalstu valstspiederīgajiem.

2.   Ja dalībvalsts atbalstu piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas nodarbina noteiktu īpatsvaru attiecīgās valsts darba ņēmēju, citu dalībvalstu valstspiederīgos pielīdzina valsts darba ņēmējiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (5).

5. pants

Dalībvalsts valstspiederīgais, kas meklē darbu citā dalībvalstī, saņem tādu pašu palīdzību, kādu attiecīgās dalībvalsts nodarbinātības dienesti piedāvā saviem valstspiederīgajiem, kas meklē darbu.

6. pants

1.   Dalībvalsts valstspiederīgo pieaicināšana vai pieņemšana darbā citā dalībvalstī nedrīkst būt atkarīga no medicīniskiem, profesionāliem vai citiem kritērijiem, kas ir diskriminējoši valstspiederības dēļ, salīdzinot ar tiem kritērijiem, ko izvirza attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kuri vēlas strādāt to pašu darbu.

2.   Valstspiederīgā, kas ir saņēmis piedāvājumu no citas dalībvalsts darba devēja, profesionālās iemaņas var pārbaudīt, ja darba devējs šādu vēlmi ir skaidri izteicis savā piedāvājumā.

2.   IEDAĻA

Nodarbinātība un vienlīdzīga attieksme

7. pants

1.   Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, citā dalībvalstī valstspiederības dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus kā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.

2.   Šādam darba ņēmējam ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem.

3.   Viņš ar tādām pašām tiesībām un tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts darba ņēmēji var iegūt izglītību arodskolās un pārkvalifikācijas centros.

4.   Jebkura koplīguma, individuāla līguma vai jebkura cita kolektīva regulējuma klauzula par tiesībām uz darbu, nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba vai atlaišanas nosacījumiem nav spēkā tiktāl, ciktāl tā izvirza vai pieļauj diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir citu dalībvalstu valstspiederīgie.

8. pants

Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais un strādā citā dalībvalstī, ir tādas pašas tiesības uz dalību arodbiedrībās un no tās izrietošajām tiesībām, tostarp balsstiesības un iespēja pretendēt uz arodbiedrības pārvaldes vai vadības amatiem. Viņam var neļaut piedalīties publisko tiesību subjektu pārvaldē un ieņemt amatus valsts iestādēs. Turklāt viņam ir tiesības piedalīties darba ņēmēju pārstāvju organizācijās uzņēmumā.

Šā panta pirmā daļa neietekmē atsevišķu dalībvalstu normatīvos aktus, kas piešķir plašākas tiesības darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

9. pants

1.   Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais un strādā algotu darbu citā dalībvalstī, ir visas tiesības un priekšrocības, kas ir piešķirtas attiecīgās valsts darba ņēmējiem attiecībā uz mājokli, tostarp īpašumtiesības uz viņam vajadzīgo mājokli.

2.   Šā panta 1. punktā minētais darba ņēmējs ar tādām pašām tiesībām kā valstspiederīgais var reģistrēties tā reģiona, kurā viņš strādā algotu darbu, mājokļu rindā, ja šādas rindas pastāv; viņam ir no tā izrietošās priekšrocības.

Ja viņa ģimene ir palikusi valstī, no kuras viņš ir ieradies, šajā gadījumā uzskata, ka tā uzturas minētajā reģionā, ja uz attiecīgās valsts darba ņēmējiem attiecas līdzīga prezumpcija.

3.   IEDAĻA

Darba ņēmēju ģimenes

10. pants

Ja dalībvalsts valstspiederīgā, kas ir vai ir bijis nodarbināts citā dalībvalstī, bērni uzturas tās teritorijā, viņus uzņem vispārējās izglītības, mācekļa un profesionālās izglītības programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās valsts valstspiederīgos.

Dalībvalstis atbalsta mēģinājumus dot iespēju šiem bērniem apgūt minētās programmas ar pēc iespējas labākiem nosacījumiem.

II   NODAĻA

INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA UN IZPLATĪŠANA PAR DARBA VIETĀM UN DARBA PIETEIKUMIEM

1.   IEDAĻA

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar Komisiju

11. pants

1.   Dalībvalstis vai Komisija ierosina vai kopīgi īsteno jebkādus pētījumus par nodarbinātību vai bezdarbu, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā.

Dalībvalstu centrālie nodarbinātības dienesti cieši sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvu darba vietu piedāvājumiem un darba pieteikumiem Savienībā, tādējādi darba ņēmējus iekārtojot darbā.

2.   Šim nolūkam dalībvalstis norīko īpašus dienestus, kam uztic organizēt darbu 1. punkta otrajā daļā minētajās jomās, kā arī sadarboties savā starpā un ar Komisijas struktūrvienībām.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām izmaiņām saistībā ar šo dienestu iecelšanu. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par problēmām, kas rodas saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un nodarbinātību, kā arī konkrētu informāciju par nodarbinātības stāvokli un attīstību.

2.   Komisija, rūpīgi iepazinusies ar 29. pantā minētās Tehniskās komitejas (turpmāk “Tehniskā komiteja”) atzinumu, nosaka veidu, kā sastādāma šā panta 1. punktā minētā informācija.

3.   Saskaņā ar kārtību, ko Komisija nosaka, pievēršot īpašu uzmanību Tehniskās komitejas atzinumam, katras dalībvalsts īpašais dienests citu dalībvalstu īpašajiem dienestiem un 18. pantā minētajam Eiropas Koordinācijas birojam nosūta tādu informāciju par dzīves un darba apstākļiem, kā arī par darba tirgus stāvokli, ko varētu izmantot citu dalībvalstu darba ņēmēji. Šādu informāciju regulāri atjauno.

Citu dalībvalstu īpašie dienesti nodrošina minētās informācijas plašu publicitāti, jo īpaši izplatot šo informāciju attiecīgajos nodarbinātības dienestos, kā arī informējot konkrētos darba ņēmējus ar atbilstīgiem saziņas līdzekļiem.

2.   IEDAĻA

Mehānisms, ko izmanto, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvām darba vietām

13. pants

1.   Katras dalībvalsts īpašais dienests regulāri sūta pārējo dalībvalstu īpašajiem dienestiem un 18. pantā minētajam Eiropas Koordinācijas birojam:

a)

sīkākas ziņas par brīvajām darba vietām, kuras varētu aizpildīt citu dalībvalstu valstspiederīgie;

b)

sīkākas ziņas par brīvajām darba vietām, kuras paredzētas trešām valstīm;

c)

sīkākas ziņas par darba pieteikumiem, kuru iesniedzēji oficiāli izteikuši vēlmi strādāt citā dalībvalstī;

d)

informāciju pēc reģiona un pēc darbības nozares tiem kandidātiem, kuri deklarējuši, ka patiešām vēlas pieņemt darba piedāvājumu citā valstī.

Katras dalībvalsts īpašais dienests, cik drīz vien iespējams, šo informāciju paziņo attiecīgiem nodarbinātības dienestiem un aģentūrām.

2.   Sīkākas ziņas par brīvajām darba vietām un pieteikumiem, kas minēti 1. punktā, nonāk apritē saskaņā ar vienotu sistēmu, ko izveido 18. pantā minētais Eiropas Koordinācijas centrs sadarbībā ar Tehnisko komiteju.

Vajadzības gadījumā šo sistēmu var pielāgot.

14. pants

1.   Jebkura brīva darba vieta 13. panta nozīmē, kas paziņota dalībvalsts nodarbinātības dienestiem, tiek paziņota citu ieinteresēto dalībvalstu kompetentiem nodarbinātības dienestiem, kuri apstrādā šo informāciju.

Šādi dienesti paziņo pirmās dalībvalsts dienestiem sīkākas ziņas, kas nepieciešamas, lai iesniegtu atbilstīgus pieteikumus.

2.   Attiecīgi dalībvalstu dienesti sniedz atbildi attiecībā uz 13. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem darba pieteikumiem ne ilgāk kā viena mēneša laikā.

3.   Nodarbinātības dienesti piešķir darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, tādu pašu prioritāti, kādu attiecīgie pasākumi paredz attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie.

15. pants

1.   Šīs regulas 14. pantā minētos pasākumus veic īpašie dienesti. Tomēr, ciktāl centrālie dienesti piešķīruši pilnvaras un ļauj dalībvalsts nodarbinātības dienestu organizācija un izmantotās izvietošanas metodes:

a)

dalībvalstu reģionālie nodarbinātības dienesti:

i)

pamatojoties uz 13. pantā minēto informāciju, kam sekos atbilstīga rīcība, apkopo un izplata informāciju par brīvām darba vietām un darba pieteikumiem;

ii)

izveido tiešu saikni, lai informētu:

par konkrētam darba ņēmējam piedāvātajām darba vietām,

par individuāliem darba pieteikumiem, kas ir nosūtīti specifiskam nodarbinātības dienestam vai darba devējam, kas darbojas šāda dienesta pārzinātā teritorijā,

par brīvajām darba vietām sezonas darba ņēmējiem, kas ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk;

b)

dienesti, kuri teritoriāli atbildīgi par divu vai vairāku dalībvalstu robežreģioniem, regulāri apmainās ar datiem, kas attiecas uz brīvām darba vietām un darba pieteikumiem to teritorijā, un, darbojoties saskaņā ar vienošanos ar citiem savu valstu nodarbinātības dienestiem, tiešā veidā savāc un izskata brīvās darba vietas un darba pieteikumus.

Ja nepieciešams, dienesti, kuri ir teritoriāli atbildīgi par robežreģioniem, izveido sadarbības un pakalpojumu struktūras, lai nodrošinātu:

lietotājiem maksimāli daudz praktiskas informācijas par dažādiem mobilitātes aspektiem, un

sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, sociālajiem dienestiem (jo īpaši valsts, privātajiem vai sabiedrību interesējošajiem) un visām attiecīgajām iestādēm koordinētu mobilitātes pasākumu struktūru;

c)

oficiālie nodarbinātības dienesti, kas specializējas attiecībā uz konkrētām profesijām vai specifiskām personu kategorijām, savā starpā sadarbojas tieši.

2.   Attiecīgās dalībvalstis Komisijai nosūta kopīgi izveidotu 1. punktā minēto dienestu sarakstu, un Komisija šo sarakstu un visus tā grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Darbā pieņemšanas kārtība, ko izmanto ieviešanas iestādes, kuras ir izveidotas saskaņā ar līgumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm, nav obligāti jāpieņem.

3.   IEDAĻA

Pasākumi, ko izmanto, lai kontrolētu darba tirgus līdzsvaru

17. pants

1.   Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kas izstrādāts, vadoties no dalībvalstu sniegtās informācijas, dalībvalstis un Komisija vismaz reizi gadā kopīgi analizē Savienības veikto pasākumu rezultātus attiecībā uz brīvajām darba vietām un pieteikumiem.

2.   Dalībvalstis kopā ar Komisiju izpēta visas iespējas, aizpildot brīvās darba vietas, dot priekšroku dalībvalstu valstspiederīgajiem, lai Savienībā sasniegtu līdzsvaru starp brīvajām darbavietām un darba pieteikumiem. Tās paredz visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.

3.   Ik pēc diviem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par II nodaļas īstenošanu, apkopojot nepieciešamo informāciju un pētījumu rezultātā iegūtos datus, kā arī izskatot jebkurus nozīmīgus jautājumus attiecībā uz jaunākajām tendencēm Savienības darbaspēka tirgū.

4.   IEDAĻA

Eiropas Koordinācijas birojs

18. pants

Eiropas Biroja informācijas par brīvajām darba vietām apkopošanas un izplatīšanas koordinēšanai (turpmāk “Eiropas Koordinācijas birojs”), kas darbojas Komisijas pārziņā, galvenais uzdevums ir veicināt informācijas par brīvajām darba vietām apkopošanu un izplatīšanu Savienības līmenī. Tas atbild jo īpaši par tehniskajiem pasākumiem šajā jomā, kas saskaņā ar šo regulu ir uzticēti Komisijai, palīdzot valstu nodarbinātības dienestiem.

Tas apkopo 12. un 13. pantā minēto informāciju, kā arī datus, kas ir iegūti saskaņā ar 11. pantu veiktajos pētījumos, tā, lai darītu zināmus visus noderīgos faktus par Savienības darba tirgus paredzamo attīstību. Šādus faktus paziņo dalībvalstu īpašajiem dienestiem, kā arī 21. pantā minētajai Konsultatīvajai komitejai un Tehniskajai komitejai.

19. pants

1.   Eiropas Koordinācijas biroja uzdevums ir jo īpaši:

a)

koordinēt praktiskos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvajām darba vietām Savienības līmenī, kā arī analizētu no tā izrietošo darba ņēmēju pārvietošanos;

b)

palīdzēt īstenot šos mērķus sadarbībā ar Tehnisko komiteju, ieviešot vienotas metodes rīcībai administratīvā un tehniskā līmenī;

c)

rodoties īpašai vajadzībai un vienojoties ar īpašajiem dienestiem, apkopot informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem īpašo dienestu vajadzībām.

2.   Tas informē īpašos dienestus par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, kas ir nosūtīti tieši Komisijai, kā arī saņem informāciju par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

20. pants

Komisija, vienojoties ar katras dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, ko tā nosaka, pamatojoties uz Tehniskās komitejas atzinumu, var organizēt citu dalībvalstu amatpersonu vizītes un iecelšanu, kā arī speciālistu tālākizglītības programmas.

III   NODAĻA

KOMITEJAS, KAS NODROŠINA DALĪBVALSTU CIEŠU SADARBĪBU JAUTĀJUMOS PAR DARBA ŅĒMĒJU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS UN NODARBINĀTĪBU

1.   IEDAĻA

Padomdevēja komiteja

21. pants

Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai izpētīt visus jautājumus, kas rodas, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienības darbību un tā piemērošanai pieņemtos pasākumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nodarbinātību.

22. pants

Padomdevējas komitejas uzdevums ir jo īpaši:

a)

izpētīt problēmas, kas skar brīvu pārvietošanos un nodarbinātību saistībā ar valsts darbaspēka politiku, lai Savienības līmenī varētu koordinēt dalībvalstu nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un uzlabojot darba tirgus līdzsvaru;

b)

veikt vispārēju pētījumu par šīs regulas un jebkādu papildu pasākumu ieviešanas ietekmi;

c)

iesniegt Komisijai pamatotus priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai;

d)

pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniegt Komisijai pamatotus atzinumus par vispārējiem vai principiāliem jautājumiem, īpaši par informācijas apmaiņu attiecībā uz norisēm darba tirgū un darba ņēmēju pārvietošanos starp dalībvalstīm, par programmām un pasākumiem, lai attīstītu profesionālo orientāciju un profesionālo sagatavošanu, kas varētu uzlabot pārvietošanās brīvību un nodarbinātību, kā arī par visām palīdzības formām darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, tostarp sociālo palīdzību un darba ņēmēju izmitināšanu.

23. pants

1.   Padomdevējā komitejā ir seši locekļi no katras dalībvalsts, divi pārstāv valdību, divi – arodbiedrības un divi – darba devēju asociācijas.

2.   Katra dalībvalsts katrā no 1. punktā minētajām kategorijām ieceļ vienu locekļa aizstājēju.

3.   Locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir divi gadi. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.

Beidzoties pilnvaru termiņam, locekļi un viņu aizstājēji paliek amatos, līdz tos aizstāj vai ieceļ atkārtoti.

24. pants

Padomdevējas komitejas locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Padome, kas, izvēloties arodbiedrību un darba devēju asociāciju pārstāvjus, cenšas nodrošināt, lai komitejā būtu adekvāti pārstāvētas dažādas ekonomikas jomas.

Komitejas locekļu un viņu aizstājēju sarakstu Padome publicē informācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

25. pants

Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas loceklis vai viņa pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso. Komiteja sanāk vismaz divas reizes gadā. Komitejas sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai ja šādu lūgumu ir izteikusi vismaz viena trešdaļa komitejas locekļu.

Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

26. pants

Priekšsēdētājs kā novērotājus vai ekspertus sanāksmēs var pieaicināt personas vai iestāžu pārstāvjus ar lielu pieredzi nodarbinātības vai darba ņēmēju pārvietošanās jautājumos. Priekšsēdētājam var palīdzēt tehniskie padomdevēji.

27. pants

1.   Padomdevējas komitejas sniegtais atzinums ir spēkā tikai tad, ja to pieņem, klātesot vismaz divām trešdaļām locekļu.

2.   Atzinumus pamato; atzinumus pieņem ar likumīgi nodoto balsu absolūtu vairākumu; tiem pievieno rakstisku paziņojumu, kurā izsaka mazākuma viedokli, ja mazākums to vēlas.

28. pants

Padomdevēja komiteja nosaka darba metodes saskaņā ar reglamentu, kas stājas spēkā pēc tam, kad to pēc Komisijas atzinuma saņemšanas apstiprina Padome. Visi grozījumi, par kuriem lemj komiteja, stājas spēkā saskaņā ar to pašu kārtību.

2.   IEDAĻA

Tehniskā komiteja

29. pants

Tehniskā komiteja palīdz Komisijai sagatavot, īstenot un kontrolēt visu tehnisko darbu un pasākumus šīs regulas īstenošanai, kā arī jebkādus papildu pasākumus.

30. pants

Tehniskās komitejas uzdevums jo īpaši ir:

a)

veicināt un attīstīt sadarbību starp attiecīgām dalībvalstu valsts iestādēm visos tehniskajos jautājumos, kas skar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nodarbinātību;

b)

noteikt kārtību, saskaņā ar kuru organizē attiecīgo valsts iestāžu kopīgus pasākumus;

c)

atvieglot tādas informācijas ieguvi, kas varētu noderēt Komisijai un šajā regulā paredzētajiem pētījumiem, kā arī veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp attiecīgajām administratīvajām iestādēm;

d)

tehniskajā līmenī izpētīt to kritēriju harmonizāciju, saskaņā ar kuriem dalībvalstis novērtē sava darba tirgus stāvokli.

31. pants

1.   Tehniskajā komitejā ir dalībvalstu valdību pārstāvji. Katra valdība par Tehniskās komitejas locekli ieceļ vienu no saviem pārstāvjiem Padomdevējā komitejā.

2.   Katra valdība ieceļ locekļa aizstājēju no pārējiem pārstāvjiem – Padomdevējas komitejas locekļiem vai viņu aizstājējiem.

32. pants

Tehnisko komiteju vada Komisijas loceklis vai tā pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso. Priekšsēdētājam un komitejas locekļiem var palīdzēt tehniskie padomdevēji.

Komisija nodrošina komitejai sekretariāta pakalpojumus.

33. pants

Tehniskās komitejas ieteikumus un atzinumus iesniedz Komisijai un par to informē Padomdevēju komiteju. Šiem ieteikumiem vai atzinumiem pievieno rakstisku paziņojumu, kurā izsaka dažādu Tehniskās komitejas locekļu viedokļus, ja viņi to prasa.

34. pants

Tehniskā komiteja nosaka savas darba metodes saskaņā ar reglamentu, kas stājas spēkā pēc tam, kad to pēc Komisijas atzinuma saņemšanas apstiprina Padome. Visi grozījumi, par kuriem lemj komiteja, stājas spēkā saskaņā ar to pašu kārtību.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Padomdevējas komitejas un Tehniskās komitejas reglaments ir spēkā no 1968. gada 8. novembra, un to piemēro arī turpmāk.

36. pants

1.   Šī regula neietekmē Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus attiecībā uz kvalificētu darbaspēku kodolenerģijas jomā, kā arī minētā līguma piemērošanas noteikumus.

Tomēr šī regula attiecas uz šā punkta pirmajā daļā minēto darba ņēmēju kategoriju un viņu ģimenes locekļiem tiktāl, ciktāl viņu tiesisko stāvokli nereglamentē minētais līgums vai pasākumi.

2.   Šī regula neietekmē pasākumus, ko veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantu.

3.   Šī regula neietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no īpašām attiecībām vai nākotnes līgumiem ar konkrētām valstīm vai teritorijām ārpus Eiropas, kas balstās uz institucionāliem sakariem, kuri pastāvēja 1968. gada 8. novembrī, vai tādiem 1968. gada 8. novembrī spēkā esošiem līgumiem ar atsevišķām valstīm vai teritorijām ārpus Eiropas, kas pastāv šīs regulas spēkā stāšanās brīdī un kas balstās uz institucionāliem sakariem starp tām.

Darba ņēmēji no šādām valstīm vai teritorijām, kas saskaņā ar šo noteikumu ir nodarbināti šādā dalībvalstī, nevar izmantot šīs regulas priekšrocības citās dalībvalstīs.

37. pants

Laikposmā no šīs regulas parakstīšanas līdz spēkā stāšanās dienai dalībvalstis Komisijai informatīvos nolūkos nosūta to līgumu, konvenciju vai vienošanās tekstus, ko tās savā starpā ir noslēgušas attiecībā uz darba ņēmējiem.

38. pants

Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem pasākumus tās īstenošanai. Šajā nolūkā tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu centrālajām iestādēm.

39. pants

Padomdevējas komitejas un Tehniskās komitejas administratīvos izdevumus iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta sadaļā, kas ir paredzēta Komisijai.

40. pants

Šo regulu piemēro dalībvalstīm un to valstspiederīgajiem, neskarot 2. un 3. pantu.

41. pants

Regulu (EEK) Nr. 1612/68 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

42. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 5. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

GYŐRI E.


(1)  OV C 44, 11.2.2011., 170. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 21. marta lēmums.

(3)  OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

(4)  Sk. I pielikumu.

(5)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.


I PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR SEKOJOŠO GROZĪJUMU SARAKSTU

Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68

(OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 312/76

(OV L 39, 14.2.1976., 2. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 2434/92

(OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK

(OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.)

tikai 38. panta 1. punkts


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 1612/68

Šī regula

Pirmā daļa

I nodaļa

I sadaļa

1. iedaļa

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. panta 1. punkta pirmā daļa

3. panta 1. punkta pirmā daļa

3. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

3. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

3. panta 1. punkta otrā daļa

3. panta 1. punkta otrā daļa

3. panta 2. punkts

3. panta 2. punkts

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

II sadaļa

2. iedaļa

7. pants

7. pants

8. panta 1. punkts

8. pants

9. pants

9. pants

III sadaļa

3. iedaļa

12. pants

10. pants

II daļa

II nodaļa

I sadaļa

1. iedaļa

13. pants

11. pants

14. pants

12. pants

II sadaļa

2. iedaļa

15. pants

13. pants

16. pants

14. pants

17. pants

15. pants

18. pants

16. pants

III daļa

3. iedaļa

19. pants

17. pants

IV daļa

4. iedaļa

21. pants

18. pants

22. pants

19. pants

23. pants

20. pants

III daļa

III nodaļa

I sadaļa

1. iedaļa

24. pants

21. pants

25. pants

22. pants

26. pants

23. pants

27. pants

24. pants

28. pants

25. pants

29. pants

26. pants

30. pants

27. pants

31. pants

28. pants

II sadaļa

2. iedaļa

32. pants

29. pants

33. pants

30. pants

34. pants

31. pants

35. pants

32. pants

36. pants

33. pants

37. pants

34. pants

IV daļa

IV nodaļa

I daļa

38. pants

39. pants

35. pants

40. pants

41. pants

II daļa

42. panta 1. punkts

36. panta 1. punkts

42. panta 2. punkts

36. panta 2. punkts

42. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

36. panta 3. punkta pirmā daļa

42. panta 3. punkta otrā daļa

36. panta 3. punkta otrā daļa

43. pants

37. pants

44. pants

38. pants

45. pants

46. pants

39. pants

47. pants

40. pants

41. pants

48. pants

42. pants

I pielikums

II pielikums


Top