Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32011R0333

Padomes Regula (ES) Nr. 333/2011 ( 2011. gada 31. marts ), ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK

OJ L 94, 8.4.2011, p. 2–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 15 Volume 013 P. 172 - 181

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/333/oj

8.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/2

PADOMES REGULA (ES) Nr. 333/2011

(2011. gada 31. marts),

ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc ierosināto pasākumu iesniegšanas Eiropas Parlamentam,

tā kā:

(1)

Novērtējot vairākas atkritumu plūsmas, var secināt, ka tādu īpašu kritēriju izstrāde, kas ļautu noteikt, kad no atkritumiem iegūtie metāllūžņi vairs nav atkritumi, dotu labumu metāllūžņu pārstrādes tirgum. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina augsts vides aizsardzības līmenis. Tie neskar trešo valstu veikto metāllūžņu kā atkritumu klasifikāciju.

(2)

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumos ir pierādīts, ka attiecībā uz tādiem dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņiem, kas tiks izmantoti kā izejvielas tērauda rūpniecībā, lietuvēs, kā arī alumīnija rūpnīcās un pārkausēšanai metālu ražošanai, pastāv gan tirgus, gan pieprasījums. Tāpēc dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņiem vajadzētu būt pietiekami tīriem un tiem būtu jāatbilst metālrūpniecības nozarē noteiktajiem lūžņu standartiem vai specifikācijām.

(3)

Kritērijiem, kas nosaka, kad dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi vairs nav atkritumi, būtu jānodrošina, ka dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi pēc reģenerācijas atbilst metālrūpniecības nozares tehniskajām prasībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem un ražojumiem piemērojamajiem standartiem un ka tie kopumā nelabvēlīgi neietekmē vidi un cilvēka veselību. Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumi liecina, ka ierosinātie kritēriji attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī uz metāllūžņiem, kas rodas reģenerācijā, atbilst šiem mērķiem, kā rezultātā saražotajiem dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņiem nepiemīt bīstamas īpašības, un tajos nav pārāk daudz nemetāla savienojumu.

(4)

Lai nodrošinātu atbilstību kritērijiem, ir lietderīgi paredzēt, ka jāsniedz informācija par metāllūžņiem, kas vairs nav atkritumi, un jāizveido kvalitātes vadības sistēma.

(5)

Ja, pamatojoties uz dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņu tirgus apstākļu attīstības monitoringu, ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņu otrreizējās pārstrādes tirgu, jo īpaši attiecībā uz šādu metāllūžņu pieejamību un piekļuvi tiem, iespējams, šie kritēriji būs jāpārskata.

(6)

Lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties kritērijiem, kas nosaka, kad metāllūžņi vairs nav atkritumi, ir lietderīgi paredzēt samērīgu laikposmu, pirms šo regulu sāk piemērot.

(7)

Ar Direktīvas 2008/98/EK 39. panta 1. punktu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, un tāpēc Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par minētajiem pasākumiem un nosūtīja to Eiropas Parlamentam.

(8)

Eiropas Parlaments nav iebildis pret ierosinātajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti kritēriji, kas nosaka, kad dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi, tostarp alumīnija sakausējuma lūžņi, vairs nav atkritumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto Direktīvā 2008/98/EK noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)

“dzelzs un tērauda lūžņi” ir metāllūžņi, kas sastāv galvenokārt no dzelzs un tērauda;

b)

“alumīnija lūžņi” ir metāllūžņi, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un alumīnija sakausējuma;

c)

“īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas metāllūžņi;

d)

“ražotājs” ir īpašnieks, kas citam īpašniekam nodod metāllūžņus, kuri par tādiem atzīti pirmo reizi un vairs nav atkritumi;

e)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas Savienības muitas teritorijā ieved metāllūžņus, kuri vairs nav atkritumi;

f)

“kvalificēti darbinieki” ir darbinieki, kuriem ir atbilstīga pieredze vai kuri ir atbilstīgi apmācīti, lai novērtētu metāllūžņu īpašības un veiktu to monitoringu;

g)

“vizuāla apskate” ir metāllūžņu pārbaude, ko veic visam sūtījumam, izmantojot cilvēka maņas vai nespecializētas iekārtas;

h)

“sūtījums” ir metāllūžņu partija, ko paredzēts nogādāt no ražotāja citam īpašniekam un kas var atrasties vienā vai vairākās transporta vienībās, piemēram, konteineros.

3. pants

Kritēriji dzelzs un tērauda lūžņiem

Dzelzs un tērauda lūžņi vairs nav atkritumi, ja pēc to nodošanas no ražotāja citam īpašniekam ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, atbilst kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 2. iedaļā;

b)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, ir apstrādāti saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 3. iedaļā;

c)

reģenerācijā radušies dzelzs un tērauda lūžņi atbilst kritērijiem, kas noteikti I pielikuma 1. iedaļā;

d)

ražotājs ir izpildījis prasības, kas noteiktas 5. un 6. pantā.

4. pants

Kritēriji alumīnija lūžņiem

Alumīnija lūžņi, tostarp alumīnija sakausējuma lūžņi, vairs nav atkritumi, ja pēc to nodošanas no ražotāja citam īpašniekam ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, atbilst II pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem;

b)

atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā, ir apstrādāti saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļā noteiktajiem kritērijiem;

c)

reģenerācijā radušies alumīnija lūžņi atbilst II pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem;

d)

ražotājs ir izpildījis 5. un 6. pantā noteiktās prasības.

5. pants

Atbilstības apliecinājums

1.   Ražotājs vai importētājs par katru metāllūžņu sūtījumu izsniedz atbilstības apliecinājumu, kas atbilst III pielikumā iekļautajam paraugam.

2.   Ražotājs vai importētājs nosūta nākamajam metāllūžņu sūtījuma īpašniekam atbilstības apliecinājumu. Ražotājs vai importētājs glabā atbilstības apliecinājuma eksemplāru vismaz vienu gadu pēc tā izdošanas dienas un pēc pieprasījuma dara to pieejamu kompetentajām iestādēm.

3.   Atbilstības apliecinājums var būt elektroniskā formā.

6. pants

Kvalitātes vadība

1.   Ražotājs ievieš kvalitātes vadības sistēmu, kas ir piemērota, lai pierādītu atbilstību kritērijiem, kas minēti attiecīgi 3. un 4. pantā.

2.   Kvalitātes vadības sistēma ietver dokumentētu procedūru kopumu par katru no šādiem aspektiem:

a)

tādu atkritumu pieņemšanas kontrole, kurus izmanto kā izejvielas reģenerācijā, kā noteikts I un II pielikuma 2. iedaļā;

b)

apstrādes procesu un metožu monitorings, kā noteikts I un II pielikuma 3.3. iedaļā;

c)

reģenerācijā radušos metāllūžņu kvalitātes uzraudzība, kā noteikts I un II pielikuma 1. iedaļā (tostarp paraugu ņemšana un analīze);

d)

radiācijas monitoringa efektivitāte, kā noteikts attiecīgi I un II pielikuma 1.5. iedaļā;

e)

atsauksmes no klientiem par metāllūžņu kvalitātes atbilstību;

f)

saskaņā ar a) līdz d) apakšpunkta prasībām veiktā monitoringa rezultātu reģistrēšana;

g)

kvalitātes vadības sistēmas pārskatīšana un pilnveidošana;

h)

darbinieku apmācība.

3.   Kvalitātes vadības sistēma paredz arī īpašas monitoringa prasības, kas attiecībā uz katru kritēriju noteiktas I un II pielikumā.

4.   Ja kādu no apstrādes veidiem, kas minēti I pielikuma 3.3. iedaļā vai II pielikuma 3.3. iedaļā, veic iepriekšējais īpašnieks, ražotājs nodrošina, ka piegādātājs uztur kvalitātes vadības sistēmu, kura atbilst šā panta prasībām.

5.   Atbilstības novērtēšanas iestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (2), kura ir ieguvusi akreditāciju saskaņā ar minēto regulu, vai cits “vides verificētājs”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (3) 2. panta 20. punkta b) apakšpunktā, pārbauda, vai kvalitātes vadības sistēma atbilst šā panta prasībām. Pārbaude būtu jāveic reizi trijos gados.

6.   Importētājs prasa saviem piegādātājiem, lai viņi uzturētu kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā ietvertajām prasībām un ko pārbaudījis neatkarīgs ārējais verificētājs.

7.   Ražotājs pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošina tām piekļuvi kvalitātes vadības sistēmai.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 9. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

VÖLNER P.

(1)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(3)  OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Kritēriji dzelzs un tērauda lūžņiem

Kritēriji

Paškontroles prasības

1.   Reģenerācijā radušos lūžņu kvalitāte

1.1.

Lūžņus šķiro saskaņā ar klienta specifikāciju, rūpniecisko specifikāciju vai standartu tiešai izmantošanai metāla rūpnīcās vai lietuvēs metāla vai tērauda objektu ražošanā.

Kvalificēti darbinieki šķiro katru sūtījumu.

1.2.

Piejaukumu (piemaisījumu) kopējais daudzums ir ≤ 2 % pēc masas.

Piejaukumi ir:

1)

krāsainie metāli (izņemot leģējošos elementus jebkurā melnā metāla substrātā) un nemetāla materiāli, piemēram, zeme, putekļi, izolācijas materiāli un stikls;

2)

degtspējīgi nemetāla materiāli, piemēram, gumija, plastmasa, audums, koksne un citas ķīmiskās vai bioloģiskās vielas;

3)

lielāki gabali (ķieģeļa izmērā), kas nevada elektrību, piemēram, riepas, ar cementu pildītas caurules, koksne vai betons;

4)

atlikumi, kas rodas tērauda kausēšanā, karsēšanā, virsmas sagatavošanā (tostarp defektu izdedzināšanā), slīpēšanā, zāģēšanā, gāzgriešanā, piemēram, sārņi, plāva, gaisa filtru putekļi, smalcinātāju putekļi, dūņas;

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

Reprezentatīvus piejaukumu paraugus regulāri (vismaz ik pēc sešiem mēnešiem) analizē, sverot pēc magnētiskas vai manuālas (atkarībā no lietderības) dzelzs un tērauda detaļu un objektu atdalīšanas, veicot rūpīgu vizuālo apskati.

Nosaka atbilstošu paraugu ņemšanas pārbaužu biežumu, ņemot vērā šādus faktorus:

1)

paredzamais mainīgums (piemēram, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus);

2)

reģenerācijā un turpmākajā apstrādē par izejvielām izmantoto atkritumu kvalitātes mainīguma raksturīgais risks;

3)

monitoringa metodes raksturīgā precizitāte; kā arī

4)

tas, cik lielā mērā rezultāti atšķiras no piejaukumu satura robežvērtības – līdz 2 % pēc masas.

Monitoringa biežuma noteikšanas process būtu jādokumentē kā daļa no kvalitātes vadības sistēmas, un šai dokumentācijai vajadzētu būt pieejamai revīzijai.

1.3.

Lūžņi nesatur pārmērīgi daudz dzelzs oksīda jebkādā veidā, izņemot tik, cik tas rodas dabiski, uzglabājot sagatavotos metāllūžņus ārpus telpām normālos atmosfēras apstākļos.

Kvalificēti darbinieki veic vizuālo apskati, lai atklātu oksīdu klātbūtni.

1.4.

Lūžņi nesatur pamanāmus daudzumus eļļas, eļļas emulsiju, eļļošanas līdzekļu un smērvielu, izņemot nenozīmīgus daudzumus, kas nevar izraisīt pilēšanu.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati, īpašu uzmanību pievēršot tām daļām, kurās visvairāk iespējama eļļas pilēšana.

1.5.

Radioaktivitāte. Nav nepieciešams rīkoties saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par uzraudzības un reaģēšanas procedūrām attiecībā uz radioaktīvajiem metāllūžņiem.

Šī prasība neskar darba ņēmēju un sabiedrības locekļu veselības aizsardzības pamatstandartus, kas pieņemti ar tiesību aktiem, uz kuriem attiecas Euratom līguma III nodaļa, konkrēti, ar Direktīvu 96/29/Euratom (1).

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma radioaktivitātes monitoringu.

Katram lūžņu sūtījumam pievieno sertifikātu, kas izdots saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par monitoringu un reaģēšanas procedūrām attiecībā uz radioaktīvajiem metāllūžņiem. Sertifikātu var iekļaut citos dokumentos, kas pievienoti sūtījumam.

1.6.

Lūžņiem nepiemīt neviena no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām. Lūžņi atbilst robežkoncentrācijai, kas noteikta Lēmumā 2000/532/EK (2) un nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 850/2004 (3) IV pielikumā noteikto robežkoncentrāciju.

Šī prasība neattiecas uz tādu atsevišķu elementu īpašībām, kas ir dzelzs un tērauda sakausējumu sastāvā.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati. Ja, veicot vizuālo apskati, rodas jebkādas aizdomas par iespējamām bīstamām īpašībām, veic turpmākus piemērotus monitoringa pasākumus, piemēram, paraugu ņemšanu un testēšanu.

Darbinieki saņēmuši apmācību par iespējamām kaitīgām īpašībām, kas var būt saistītas ar dzelzs un tērauda lūžņiem, un par materiālu detaļām vai pazīmēm, kas ļauj noteikt bīstamās īpašības.

Bīstamo materiālu noteikšanas procedūru dokumentē saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmu.

1.7.

Lūžņi nesatur paaugstināta spiediena slēgtus vai nepietiekami atvērtus konteinerus, kas var izraisīt sprādzienu metalurģiskajās krāsnīs.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

2.   Atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā

2.1.

Tikai tos atkritumus, kas satur reģenerējamu dzelzi vai tēraudu, var izmantot kā izejvielas.

2.2.

Bīstamos atkritumus neizmanto kā izejvielas, izņemot tad, ja ir iesniegti pierādījumi, ka ir piemēroti procesi un metodes, kā norādīts šā pielikuma 3. iedaļā, lai novērstu visas bīstamās īpašības.

2.3.

Šādus atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas:

a)

slīpēšanas un virpošanas procesā radušās skaidas, kas satur šķidrumus, piemēram, naftas vai naftas emulsijas; un

b)

mucas un konteinerus, izņemot iekārtas no nolietotiem transportlīdzekļiem, kas satur vai ir saturējušas eļļas vai krāsas.

Visu saņemto atkritumu pieņemšanas (ar vizuālo apskati) un ar to saistītās dokumentācijas kontroli veic kvalificēti darbinieki, kas ir apmācīti noteikt šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem neatbilstošus atkritumus.

3.   Apstrādes procesi un metodes

3.1.

Dzelzs vai tērauda lūžņiem jābūt sadalītiem izcelsmes vietā vai vācot, un tiem jābūt uzglabātiem atsevišķi, vai arī par izejvielām izmantojamiem atkritumiem jābūt apstrādātiem, atdalot dzelzs un tērauda metāllūžņus no nemetāla un krāsainā metāla sastāvdaļām.

3.2.

Ir jābūt pabeigtai visa veida mehāniskajai apstrādei (piemēram, griešanai, lokšņu griešanai, sasmalcināšanai vai sadrupināšanai, šķirošanai, sadalīšanai, tīrīšanai, atsārņošanai, iztukšošanai), kas nepieciešama, lai sagatavotu metāllūžņus tiešai izmantošanai galīgajā pielietojumā.

3.3.

Atkritumiem, kas satur bīstamās sastāvdaļas, piemēro šādas īpašās prasības:

a)

izejmateriāliem, kas iegūti no nolietotām elektriskām vai elektroniskām iekārtām vai no nolietotiem transportlīdzekļiem, ir jābūt veiktai visa veida apstrādei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/96/EK (4) 6. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (5) 6. pantā;

b)

hlorfluorogļūdeņražiem no nolietotām iekārtām ir jābūt savāktiem procesā, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes;

c)

kabeļiem ir jābūt ar notīrītu apvalku vai sagrieztiem. Ja kabelis satur organisku pārklājumu (plastmasas), tam jābūt atdalītam, izmantojot labākās pieejamās metodes;

d)

mucām un konteineriem jābūt iztukšotiem un iztīrītiem;

e)

bīstamajām vielām atkritumos, kas nav minēti a) apakšpunktā, jābūt efektīvi likvidētām procesā, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

 

(1)  Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).

(2)  Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(4)  OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(5)  OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

II PIELIKUMS

Kritēriji alumīnija lūžņiem

Kritēriji

Paškontroles prasības

1.   Lūžņu kvalitāte

1.1.

Lūžņus šķiro saskaņā ar klienta specifikāciju, rūpniecisko specifikāciju vai standartu tiešai izmantošanai metāla rūpnīcās vai lietuvēs metāla vai tērauda objektu ražošanā.

Kvalificēti darbinieki šķiro katru sūtījumu.

1.2.

Piejaukumu kopējais apjoms ir ≤ 5 % pēc masas vai arī metāla iznākums ir ≥ 90 %.

Piejaukumi ir:

1)

metāli, kas nav alumīnijs un alumīnija sakausējumi;

2)

nemetāla materiāli, piemēram, zeme, putekļi, izolācijas materiāli un stikls;

3)

degtspējīgi nemetāla materiāli, piemēram, gumija, plastmasa, audums, koksne un citas ķīmiskās vai bioloģiskās vielas;

4)

lielāki gabali (ķieģeļa izmērā), kas nevada elektrību, piemēram, riepas, ar cementu pildītas caurules, koksne vai betons; vai

5)

atlikumi, kas rodas alumīnija vai alumīnija sakausējumu kausēšanā, karsēšanā, virsmas sagatavošanā (tostarp defektu izdedzināšanā), slīpēšanā, zāģēšanā, gāzgriešanā, piemēram, sārņi, plāva, gaisa filtru putekļi, smalcinātāju putekļi, dūņas.

Alumīnija metāllūžņu ražotājs pārbauda atbilstību, nosakot piejaukumu apjomu vai metāla iznākumu.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

Reprezentatīvus visu marku alumīnija lūžņu paraugus regulāri (vismaz ik pēc sešiem mēnešiem) analizē, lai noteiktu piejaukumu apjomu vai metāla iznākumu.

Reprezentatīvos paraugus iegūst saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām, kas aprakstītas standartā EN 13920 (1).

Piejaukumu kopējo daudzumu nosaka pēc masas, kad alumīnija metāla daļiņas un priekšmeti ir manuālā šķirošanā vai kā citādi (piemēram, ar magnētu vai pēc blīvuma) atdalīti no piejaukumu daļiņām vai priekšmetiem.

Metāla iznākumu nosaka saskaņā ar šādu procedūru:

1)

masas noteikšana (m1) pēc mitruma novēršanas un noteikšanas (saskaņā ar standarta EN 13920-1:2002 7.1. punktu);

2)

brīvās dzelzs atdalīšana un noteikšana (saskaņā ar standarta EN 13920-1:2002 standarta 7.2. punktu);

3)

metāla masas noteikšana pēc kausēšanas un sacietēšanas (m2), ievērojot metāla iznākuma noteikšanas procedūru saskaņā ar standarta EN 13920-1:2002 7.3. punktu;

4)

metāla iznākuma aprēķināšana m [%] = (m2/m1) × 100.

To, cik bieži jāveic reprezentatīvo paraugu analīze, nosaka, ņemot vērā šādus faktorus:

1)

paredzamais mainīgums (ņemot vērā iepriekšējos rezultātus);

2)

reģenerācijā par izejvielām izmantoto atkritumu kvalitātes mainīguma un apstrādes procesa rezultātu mainīguma raksturīgais risks;

3)

monitoringa metodes raksturīgā precizitāte; kā arī

4)

tas, cik lielā mērā rezultāti atšķiras no robežvērtībām, kas noteiktas kopējam piejaukumu daudzumam vai metāla iznākumam.

1.3.

Lūžņi nesatur polivinilhlorīdu (PVC) pārklājumu, krāsu, plastmasas veidā.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

1.4.

Lūžņi nesatur pamanāmus daudzumus eļļas, eļļas emulsiju, eļļošanas līdzekļu un smērvielu, izņemot nenozīmīgus daudzumus, kas nevar izraisīt pilēšanu.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati, īpašu uzmanību pievēršot tām daļām, kurās visvairāk iespējama eļļas pilēšana.

1.5.

Radioaktivitāte. Nav nepieciešams rīkoties saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par monitoringa un reaģēšanas procedūrām attiecībā uz radioaktīvajiem metāllūžņiem.

Šī prasība neskar darba ņēmēju un sabiedrības locekļu veselības aizsardzības pamatstandartus, kas pieņemti ar tiesību aktiem, uz kuriem attiecas Euratom līguma III nodaļa, konkrēti, Padomes Direktīva 96/29/Euratom (2).

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma radioaktivitātes monitoringu. Katram lūžņu sūtījumam pievieno sertifikātu, kas izdots saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par radioaktīvo metāllūžņu monitoringa un reaģēšanas procedūrām. Sertifikātu var iekļaut citos dokumentos, kas pievienoti sūtījumam.

1.6.

Lūžņiem nepiemīt neviena no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām bīstamajām īpašībām. Lūžņi atbilst robežkoncentrācijai, kas noteikta Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (3) un nepārsniedz Regulas (EK) Nr. 850/2004 (4) IV pielikumā noteikto robežkoncentrāciju.

Šī prasība neattiecas uz tādu atsevišķu elementu īpašībām, kas ir alumīnija sakausējumu sastāvā.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati. Ja, to veicot, rodas aizdomas par iespējamām bīstamām īpašībām, veic turpmākos atbilstošos monitoringa pasākumus, piemēram, paraugu ņemšanu un testēšanu.

Darbinieki ir apmācīti, kā rīkoties saskarē ar iespējamām kaitīgām īpašībām, kas var piemist alumīnija lūžņiem, un kā atpazīt materiālu detaļas vai pazīmes, kas ļauj noteikt to bīstamās īpašības.

Bīstamo materiālu noteikšanas procedūru dokumentē saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmu.

1.7.

Lūžņi nesatur paaugstināta spiediena slēgtus vai nepietiekami atvērtus konteinerus, kas var izraisīt sprādzienus metalurģiskajās krāsnīs.

Kvalificēti darbinieki veic katra sūtījuma vizuālo apskati.

2.   Atkritumi, ko izmanto kā izejvielas reģenerācijā

2.1.

Tikai tos atkritumus, kas satur reģenerējamu alumīniju vai alumīnija sakausējumus, var izmantot kā izejvielas.

2.2.

Bīstamos atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas, izņemot tad, ja ir iesniegti pierādījumi, ka ir piemēroti procesi un metodes, kā norādīts šā pielikuma 3. iedaļā, lai likvidētu visas bīstamās īpašības.

2.3.

Šādus atkritumus nedrīkst izmantot kā izejvielas:

a)

slīpēšanas un virpošanas procesā radušās skaidas, kas satur šķidrumus, piemēram, naftu vai naftas emulsijas; kā arī

b)

mucas un konteinerus, izņemot iekārtas no nolietotiem transportlīdzekļiem, kas satur vai ir saturējušas eļļas vai krāsas.

Visu saņemto atkritumu kontroli (ar vizuālo apskati) un visu ar tiem saistītās dokumentācijas pieņemšanas pārbaudi veic kvalificēti darbinieki, kas ir apmācīti, kā noteikt atkritumus, kas neatbilst šajā iedaļā izklāstītajiem kritērijiem.

3.   Apstrādes procesi un metodes

3.1.

Alumīnija lūžņiem jābūt atdalītiem izcelsmes vietā vai vācot, un tiem jābūt uzglabātiem atsevišķi, vai arī par izejvielām izmantojamiem atkritumiem ir jātiek apstrādātiem, lai atdalītu alumīnija lūžņus no nemetāla un metāla, kas nav alumīnijs, sastāvdaļām.

3.2.

Ir jābūt pabeigtai visa veida mehāniskajai apstrādei (piemēram, griešanai, lokšņu griešanai, sasmalcināšanai vai sadrupināšanai, šķirošanai, sadalīšanai, tīrīšanai, atsārņošanai, iztukšošanai), kas nepieciešama, lai sagatavotu metāllūžņus tiešai izmantošanai galīgajā pielietojumā.

3.3.

Atkritumiem, kas satur bīstamās sastāvdaļas, piemēro šādas īpašās prasības:

a)

izejmateriāliem, kas iegūti no nolietotām elektriskām vai elektroniskām iekārtām vai no nolietotiem transportlīdzekļiem, ir jābūt veiktai visa veida apstrādei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/96/EK (5) 6. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (6) 6. pantā;

b)

hlorfluorogļūdeņražiem no nolietotām iekārtām ir jābūt savāktiem procesā, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes;

c)

kabeļiem ir jābūt ar notīrītu apvalku vai sagrieztiem. Ja kabelis satur organisku pārklājumu (plastmasas), tam jābūt atdalītam, izmantojot labākās pieejamās metodes;

d)

mucām un konteineriem jābūt iztukšotiem un iztīrītiem;

e)

bīstamo vielu atkritumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, jābūt efektīvi likvidētiem procesā, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

 

(1)  EN 13920-1:2002; Alumīnijs un tā sakausējumi – Lūžņi – 1.daļa: Vispārīgās prasības, paraugošana un testēšana. CEN 2002.

(2)  OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.

(4)  OV L 229, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(6)  OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

III PIELIKUMS

Paziņojums par atbilstību 5. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kas nosaka, kad atkritumi vairs nav atkritumi

1.

Metāllūžņu ražotājs/importētājs:

Nosaukums:

Adrese:

Kontaktpersona

Tālr.:

Fakss:

E-pasts:

2.

a)

Metāllūžņu kategorijas nosaukums vai kods saskaņā ar nozares specifikāciju vai standartu:

b)

Ja nepieciešams, klienta specifikācijas galvenās tehniskās prasības, piemēram, sastāvs, izmērs, tips, īpašības:

3.

Metāllūžņu sūtījums atbilst specifikācijai vai standartam, kas minēti 2. punktā:

4.

Sūtījuma daudzums tonnās:

5.

Radioaktivitātes pārbaudes sertifikāts ir izveidots saskaņā ar valsts vai starptautiskiem noteikumiem par radioaktīvo metāllūžņu monitoringa un reaģēšanas procedūrām:

6.

Metāllūžņu ražotāji piemēro kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 333/2011 (1) 6. pantā minētajām prasībām, ko ir pārbaudījis akreditēts verificētājs vai arī neatkarīgs verificētājs, ja metāllūžņi, kas vairs nav atkritumi, ir ievesti Savienības muitas teritorijā:

7.

Metāllūžņu sūtījums atbilst Regulas (ES) Nr. 333/2011 (1) 3. un 4. panta no a) līdz c) punktā minētajiem kritērijiem:

8.

Metāllūžņu ražotāja/importētāja paziņojums: apliecinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza.

Nosaukums/vārds:

Datums:

Paraksts:

(1)  Padomes 2011. gada 31. marta Regula (ES) Nr. 333/2011, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 94, 8.4.2011., 2. lpp.).

Top