EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011H0707(01)

Padomes Ieteikums ( 2011. gada 28. jūnijs ) – Jaunatne kustībā – jauniešu mācību mobilitātes veicināšana

OJ C 199, 7.7.2011, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

7.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 199/1


PADOMES IETEIKUMS

(2011. gada 28. jūnijs)

Jaunatne kustībā – jauniešu mācību mobilitātes veicināšana

2011/C 199/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” kā vienu no prioritātēm noteica uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstību (“gudra izaugsme”) un uzsvēra pamatiniciatīvu (“Jaunatne kustībā”), lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbību un starptautisko pievilcību un paaugstinātu visu izglītības un mācību līmeņu vispārējo kvalitāti Savienībā, apvienojot izcilību un vienlīdzību, šai nolūkā veicinot jauniešu mobilitāti un uzlabojot situāciju jauniešu nodarbinātības jomā. Šis ieteikums ir daļa no iniciatīvas “Jaunatne kustībā” un atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” integrētajām pamatnostādnēm.

(2)

Mācību mobilitāte, proti, starptautiska mobilitāte jaunu zināšanu, prasmju un kompetenču apgūšanai, ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā jaunieši var uzlabot savas nodarbinātības iespējas nākotnē, kā arī veicināt savu starpkultūru izpratni, personisko izaugsmi, radošumu un aktīvu pilsoniskumu. Pastāv lielāka iespējamība, ka eiropieši, kas savulaik ir iesaistījušies jauniešu mācību mobilitātē, vēlāk savā profesionālajā dzīvē būs mobili arī kā darba ņēmēji. Mācību mobilitāte var padarīt izglītības un apmācības sistēmas un iestādes atvērtākas, eiropeiskākas un starptautiskākas, kā arī pieejamākas un efektīvākas. Tā var arī stiprināt Eiropas konkurētspēju, palīdzot veidot zināšanu sabiedrību.

(3)

Mobilitātes priekšrocības tika uzsvērtas Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcijā (2000. gada 14. decembris) par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti (1), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā (2001. gada 10. jūlijs) par studentu, apmācībā iesaistītu personu, brīvprātīgo, skolotāju un pasniedzēju mobilitāti Kopienā (2). Minētajā 2001. gada ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu šķēršļus minēto grupu mobilitātei.

(4)

Kopš 2001. gada ieteikuma jauniešu mobilitātes jomā ir sasniegts liels progress. Tomēr ne visi instrumenti un līdzekļi tiek pilnībā izmantoti, un vēl joprojām ir jāpārvar daudz šķēršļu. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā ievērojami ir mainījusies kopējā situācija mācību mobilitātes jomā inter alia saistībā ar globalizāciju, tehnoloģiju attīstību, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (“IKT”) jomā, un lielāku nozīmi, kas tiek piešķirta nodarbinātības un sociālajiem aspektiem.

(5)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos (2008. gada 22. maijs) par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un mācībām uzsvērts, ka daudzveidība un daudzkultūru vide var veicināt jaunradi.

(6)

Padome secinājumos (2008. gada 21. novembris) par jauniešu mobilitāti aicināja dalībvalstis uzņemties mērķi panākt to, lai pakāpeniski visiem Eiropas jauniešiem mācību laiks ārzemēs būtu pašsaprotams, nevis kas ārkārtējs. Padome aicināja Komisiju izstrādāt darba plānu, lai visās Eiropas programmās ietvertu pārrobežu mobilitātes pasākumus, un atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt mobilitāti.

(7)

Padomes secinājumos (2009. gada 26. novembris) par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo pilnveidošanos atzīts, ka visu pakāpju mācībspēki varētu gūt lielāku labumu no lielākas mācību mobilitātes un kontaktu veidošanas.

(8)

Komisija 2009. gada jūlijā publicēja Zaļo grāmatu “Jauniešu mācību mobilitātes veicināšana”, ar kuru tika uzsākta sabiedriskā apspriešana par vairākiem jautājumiem, piemēram, kā visefektīvāk veicināt Eiropas jauniešu mobilitātes iespējas, kādi šķēršļi attiecībā uz mobilitāti vēl jāpārvar un kā visi iesaistītie dalībnieki var apvienot centienus jaunā partnerībā mācību mobilitātei. Šīs apspriešanas rezultātā gūtās atsauksmes, kā arī no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (3) un Reģionu komitejas (4) saņemtie atzinumi bija nozīmīgs ieguldījums šā ieteikuma izstrādē.

(9)

Ir jāveicina arī jauno pētnieku mobilitāte, lai nodrošinātu, ka Savienība neatpaliek no saviem konkurentiem pētniecības un inovāciju jomā. Komisijas 2008. gada 23. maija paziņojumā “Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem” tika ierosināts pasākumu kopums, lai nodrošinātu, ka pētniekiem visā Savienībā ir pieejama pareiza apmācība, piesaistoša karjera, un ir novērsti šķēršļi viņu mobilitātei, savukārt Padomes secinājumos (2010. gada 2. marts) par Eiropas pētnieku mobilitāti un karjeru minēti konkrēti apsvērumi par to, kā uzlabot pētnieku mobilitāti, kā arī apzinātas vairākas darbības jomas, lai veicinātu zināšanu brīvu apriti (“piektā brīvība”).

(10)

Savienības programmas, papildus mobilitātei sniegtajam būtiskajam atbalstam un ieguldījumam izglītības sistēmu attīstībā un internacionalizācijā, ir veicinājušas labas prakses un instrumentu izplatīšanu Savienības līmenī, kuri paredzēti, lai atvieglotu jauniešu mobilitāti visās izglītības un apmācības jomās.

(11)

Ekonomisko apsvērumu dēļ īpaši svarīgi attiecībā uz mācību mobilitātes veicināšanu un atbalstīšanu ir nodrošināt esošo valstu un Savienības programmu un instrumentu efektīvu izmantošanu un ar tiem saistīto administratīvo procedūru vienkāršošanu.

(12)

Šis ieteikums attiecas uz jauniešiem Eiropā visās izglītības un apmācības jomās – vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā (skolās vai praksēs), īsā cikla programmās, bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās, kā arī uz jauniešu apmaiņas programmām, brīvprātīgo darbu vai stažēšanos Savienībā vai ārpus tās. Mācību mobilitāte tiek uzskatīta par svarīgu saistībā ar visām disciplīnām un jomām, piemēram, kultūru, zinātni, tehnoloģijām, mākslu un sportu, kā arī saistībā ar jaunajiem uzņēmējiem un pētniekiem. Šā ieteikuma nozīmē mācīšanās ietver formālo, neformālo un ikdienējo izglītību.

(13)

Šā ieteikuma nolūks ir mudināt dalībvalstis veicināt jauniešu mācību mobilitāti un, kad vien iespējams, novērst šķēršļus, kas kavē panākumu gūšanu šajā jomā. Vienlaikus ieteikumā pilnībā ievērota dalībvalstu kompetence un pienākumi saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

(14)

Šajā ieteikumā dalībvalstis arī tiek aicinātas pilnībā izmantot esošo Savienības un Boloņas instrumentu potenciālu, lai veicinātu mobilitāti, jo īpaši Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu, Europass (tostarp diploma pielikumu), Youthpass, Eiropas kvalifikāciju sistēmu, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā.

(15)

Šajā ieteikumā sniegtas īpašas pamatnostādnes attiecībā uz jauniešu mācību mobilitātes administratīvajiem un institucionālajiem jautājumiem,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

1.   Informācija un konsultācijas par mācību mobilitātes iespējām

a)

Uzlabot informācijas un konsultāciju kvalitāti par valsts, reģionālajām un vietējām mobilitātes iespējām un dotāciju pieejamību, kuras paredzētas konkrētām audzēkņu grupām gan Savienībā, gan ārpus tās. Dalībvalstīm būtu jāizmanto jauni, radoši un interaktīvi veidi informācijas izplatīšanai, saziņai un viedokļu apmaiņai ar jauniešiem un pārējām ieinteresētajām personām.

b)

Ar mācību mobilitāti saistīto informāciju padarīt viegli pieejamu visiem jauniešiem, piemēram, izmantojot centralizētus tīmekļa portālus un citus tīmeklī pieejamos pakalpojumus, atbalsta centrus (piemēram, “Eiropas biroji”), kā arī informācijas un konsultāciju sniegšanas pakalpojumus. Noderīga var būt arī internetā pieejamo pakalpojumu izmantošana. Šajā sakarā ieteicams lietot Euroguidance tīklu.

c)

Sadarboties ar Komisiju, lai turpinātu pilnveidot un atjaunināt PLOTEUS portālu par mācību iespējām, proti, palielinot tādu valsts informācijas resursu skaitu, kuriem iedzīvotāji var piekļūt tieši, izmantojot PLOTEUS daudzvalodu saskarni.

d)

Mudināt attiecīgās valsts un reģionālās aģentūras panākt, lai to veiktās darbības saistībā ar mācību mobilitāti tiktu apvienotas ar ieinteresēto personu veiktajām darbībām šajā jomā, lai nodrošinātu skaidru, saskaņotu un vienkāršu informācijas plūsmu.

2.   Motivācija dalībai starptautiskos mācību mobilitātes pasākumos

a)

Audzēkņu, viņu ģimeņu, skolotāju, pasniedzēju, sociālo darbinieku darbam ar jauniešiem un darba devēju vidū popularizēt mācību mobilitātes pievienoto vērtību saistībā ar cilvēka pašrealizācijas iespējām un profesionālo, valodas, sociālo un starpkultūru prasmju pilnveidošanu, radošuma un aktīva pilsoniskuma attīstīšanu un nodarbinātības iespēju nākotnē palielināšanu – jo īpaši saistībā ar darba tirgu, kas kļūst aizvien globālāks.

b)

Sekmēt sakaru veidošanu starp attiecīgām organizācijām, ieinteresētajām personām un citiem dalībniekiem, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju jauniešu motivēšanā.

c)

Veicināt pieredzes apmaiņas programmas starp mobilajiem audzēkņiem un tiem audzēkņiem, kas vēl nav iesaistījušies mobilitātē, lai palielinātu motivāciju.

d)

Veicināt “mobilitātes kultūru”, piemēram, integrējot mobilitātes iespējas visās izglītības jomās un veicinot mācību mobilitātes vērtības plašāku sociālo atzīšanu.

3.   Mācību mobilitātes iespēju sagatavošana, jo īpaši attiecībā uz svešvalodu prasmēm un starpkultūru izpratni

a)

Atzīt izglītības sākumposmos uzsāktas valodu un starpkultūru prasmju apguves nozīmīgumu, gan vispārējā izglītībā, gan profesionālajā izglītībā veicinot kvalitatīvu valodu un kultūras prasmju apguvi saistībā ar gatavošanos mobilitātei.

b)

Mudināt skolotājus izmantot inovatīvākas metodes valodu mācīšanas procesā, tostarp uz IKT balstītas metodes. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš audzēkņiem, kas ir nelabvēlīgā situācijā, un viņu īpašajām vajadzībām.

c)

Veicināt to, lai jaunieši apgūst digitālās pamatprasmes, tādējādi nodrošinot viņiem iespēju sagatavoties mobilitātes pasākumiem optimālos apstākļos, kā arī izmantot jaunas virtuālās mobilitātes iespējas, kuras papildina fizisko mobilitāti.

d)

Veicināt partnerību un apmaiņu starp izglītības iestādēm, kā arī neformālās izglītības pakalpojumu sniedzējiem, lai labāk sagatavotos mobilitātes pasākumiem.

4.   Ar mācību laiku ārzemēs saistītie administratīvie un institucionālie jautājumi

a)

Kad vien iespējams, atrisināt administratīvos jautājumus, kuri rada grūtības iegūt vīzas un uzturēšanās atļaujas tiem audzēkņiem, kas nav Eiropas Savienības iedzīvotāji un vēlas mācīties kādā no dalībvalstīm.

b)

Kad vien iespējams, mazināt administratīvo slogu, lai veicinātu mācību mobilitāti uz Savienību un no tās. Ciešāka sadarbība un partnerība ar trešām valstīm, nolīgumi starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un divpusēji nolīgumi starp iestādēm atvieglotu mācību mobilitāti starp Savienību un citām pasaules daļām.

c)

Apsvērt jautājumus, kas ir saistīti ar Savienībā spēkā esošajām dažādajām tiesību normām attiecībā uz nepilngadīgajām personām, kuras piedalās mācību mobilitātes shēmās.

d)

Izstrādāt skaidras sistēmas, lai mudinātu mācekļus, kuri apgūst sākotnējo profesionālo izglītību, iesaistīties mācību mobilitātē. Lai veicinātu mācekļu un jauno pētnieku mācību mobilitāti, dalībvalstīm būtu atbilstīgi saviem tiesību aktiem jānodrošina atbilstīga aizsardzības pieejamība apdrošināšanas, darba standartu, veselības un drošības prasību, nodokļu, sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmu jomā.

e)

Aktīvi veicināt tādas izglītības un apmācības programmas, kuras ir kopīgi izstrādātas un pasniegtas sadarbībā ar citu valstu iestādēm.

f)

Ja nepieciešams, ar mācību mobilitāti saistītās iespējas iekļaut izglītības vai apmācības programmā. Papildus tam nodrošināt arī īslaicīgu mobilitātes periodu iespējas, kas varētu iedrošināt lielāku skaitu jauniešu iesaistīties mobilitātē.

5.   Dotāciju un aizdevumu pārvedamība

Veicināt dotāciju un aizdevumu pārvedamību un pienācīgu piekļuvi attiecīgajiem pabalstiem, lai atvieglotu jauniešu mācību mobilitāti.

6.   Mācību mobilitātes kvalitāte

a)

Izmantot esošos kvalitātes standartus, piemēram, Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu, kā arī valsts un reģionāla līmeņa instrumentus, lai nodrošinātu augstu mobilitātes kvalitāti, un veicināt kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz katru mobilitātes aspektu.

b)

Sekmēt pastāvīgu dialogu un skaidru vienošanos starp nosūtītāju iestādi un uzņēmēju iestādi, piemēram, izmantojot mācību līgumus. Sekmēt apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu, kā arī pārredzamas atlases procedūras, pieredzes apmaiņas programmas un strukturētu atbalstu audzēkņiem.

c)

Sekmēt to, ka pēc mācību mobilitātes laikposma beigām sistemātiski tiek izmantoti atsauksmju sniegšanas mehānismi, lai nodrošinātu augstas kvalitātes informāciju par gūto pieredzi.

d)

Veicināt tādas programmas, kas paredz mentoru iesaisti un mācīšanos no līdzbiedriem, lai nodrošinātu mobilo audzēkņu integrāciju uzņēmējā valstī vai iestādē.

e)

Veicināt to, lai mobilitātē iesaistītajiem audzēkņiem tiktu nodrošināti pienācīgi apstākļi, piemēram, izmitināšana, ēdināšana un transports par pieejamu cenu.

f)

Sekmēt konsultāciju sniegšanu audzēkņiem par to, kā vislabāk izmantot mācību mobilitāti zināšanu, prasmju un kompetenču pilnveidošanai.

g)

Sekmēt to, ka pēc mobilitātē iesaistīto audzēkņu atgriešanās viņiem tiek sniegtas konsultācijas par to, kā izmantot uzturēšanās laikā ārvalstīs gūtās zināšanas. Sniegt palīdzību saistībā ar reintegrāciju pēc ilgas uzturēšanās ārzemēs.

7.   Mācību rezultātu atzīšana

a)

Veicināt Savienības instrumentu īstenošanu un izmantošanu, kuri atvieglo mobilitātes laikā gūto mācību rezultātu pārnešanu un apstiprināšanu starp dalībvalstīm. Šie instrumenti būtu arī vairāk jāpopularizē, jo īpaši darba devēju vidū.

b)

Uzlabot procedūras un pamatnostādnes ikdienējās un neformālās izglītības apstiprināšanai un atzīšanai, lai veicinātu lielāku mobilitāti, piemēram, attiecībā uz brīvprātīgo darbu un darbu ar jauniešiem.

c)

Risināt jautājumu par mobilitātes laikā ārzemēs gūto zināšanu, prasmju un kompetenču, piemēram, svešvalodu prasmes, apstiprināšanu un atzīšanu.

d)

Atbalstīt un popularizēt kontaktpunktus, kuros iedzīvotāji varētu saņemt informāciju par to, kā pēc atgriešanās no ārzemēm varētu tikt atzīta un sertificēta viņu iegūtā kvalifikācija.

8.   Audzēkņi, kas ir nelabvēlīgā situācijā

Sniegt nelabvēlīgā situācijā esošiem audzēkņiem, kuriem var nebūt pieejamas mācību mobilitātes iespējas, mērķtiecīgu informāciju par to konkrētajām vajadzībām pielāgotām pieejamajām programmām un atbalstu.

9.   Partnerības un finansējums

a)

Veicināt partnerības mācību mobilitātes jomā gan ar valsts, gan privātā sektora dalībniekiem, kas darbojas reģionālā un vietējā līmenī. Šajā sakarā vērtīgi partneri var būt tirdzniecības palātas, uzņēmumi, profesionālās izglītības un apmācības apvienības un profesionālās apvienības un nevalstiskās organizācijas. Turklāt būtu jāstiprina skolu, augstskolu un uzņēmumu sadarbības tīkli, kuru satvarā notiek informācijas, ziņu un pieredzes apmaiņa.

b)

Mudināt reģionu un vietējās pašvaldības aizvien vairāk iesaistīties mācību mobilitātes veicināšanā, pamatojoties uz jau esošajiem sadarbības tīkliem un veidojot jaunas partnerības.

c)

Veicināt aktīvu sadarbību un saziņu, tostarp palielinot izpratni un informētību par mācību mobilitātes vērtību, starp izglītības un uzņēmējdarbības sektoru, jo uzņēmumu iesaistīšana ir būtisks elements, lai stiprinātu jauniešu mobilitāti, piemēram, nodrošinot prakses iespējas. Ja nepieciešams, atbilstīgi Savienības un valsts tiesību aktiem sniegt uzņēmumiem stimulus, piemēram, īpašas dotācijas, ar mērķi veicināt to iesaistīšanos prakses vietu nodrošināšanā.

d)

Veicināt valstu un Savienības programmu saskaņotību un papildināmību, lai radītu sinerģiju un uzlabotu mobilitātes programmu efektivitāti.

10.   Informācijas izplatītāju nozīme

a)

Sekmēt tādu “informācijas izplatītāju” iesaistīšanos kā skolotāji, pasniedzēji, ģimenes, sociālie darbinieki darbam ar jauniešiem un jaunieši, kuri iepriekš guvuši mobilitātes pieredzi, lai iedvesmotu un motivētu jauniešus iesaistīties mobilitātes procesā. Rosināt, lai izglītības jomā strādājošie darba devēji atzītu un novērtētu skolotāju, pasniedzēju un sociālo darbinieku darbam ar jauniešiem ieguldījumu mācību mobilitātes veicināšanā.

b)

Veicināt un atbalstīt mācību mobilitātes iespējas kā izglītības iestāžu vadītāju, skolotāju, pasniedzēju, administratīvo darbinieku un sociālo darbinieku darbam ar jauniešiem sākotnējās apmācības un pastāvīgās profesionālās izaugsmes programmu sastāvdaļu.

11.   Progresa pārraudzība

a)

Uz brīvprātības pamata atbalstīt darbu, kas saistīts ar iespēju izstrādāt metodoloģisku sistēmu, lai pārraudzītu progresu, kas panākts mācību mobilitātes veicināšanā un ar to saistīto šķēršļu novēršanā, kura pamatā būs Eurydice tīkla sagatavošanas pētījums, kas veikts ar dalībvalstu ekspertu palīdzību, un tajā pilnībā tiks izmantoti esošie datu un informācijas avoti.

b)

Atbilstīgi esošajām Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) ziņošanas struktūrām ziņot Komisijai par panākumiem, kas gūti mācību mobilitātes veicināšanā un ar to saistīto šķēršļu novēršanā.

ŅEM VĒRĀ KOMISIJAS NOLŪKU:

1.

Savienības programmu un budžetu, jo īpaši mūžizglītības jomā, pilnīgu un efektīvu izmantošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai izvērstu un paplašinātu jauniešiem paredzētas mācību iespējas, tostarp izskatot iespēju izmantot Eiropas strukturālos un kohēzijas fondus un Eiropas Investīciju banku (5).

2.

Atbalstīt dalībvalstu centienus mācību mobilitātes veicināšanā, jo īpaši izskatot šā ieteikuma ietekmi uz nākamās paaudzes Savienības programmām izglītības, apmācības un jaunatnes jomā un uz nākamo Savienības daudzgadu finanšu shēmu.

3.

Sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot statistikas sistēmu, ko izmanto, lai novērtētu starptautisko mācību mobilitāti.

4.

Ciešā sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem izpētīt iespēju izstrādāt metodoloģisku sistēmu, lai pārraudzītu mācību mobilitātes veicināšanā un ar to saistīto šķēršļu novēršanā sasniegto progresu – Komisijas paziņojumā “Jaunatne kustībā” tā tiek dēvēta par “Mobilitātes progresa ziņojumu”.

5.

Pēc pirmajiem četriem šā ieteikuma īstenošanas gadiem izvērtēt gūtos panākumus ar mācību mobilitāti saistīto šķēršļu novēršanā.

Luksemburgā, 2011. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

FAZEKAS S.


(1)  OV C 371, 23.12.2000., 4. lpp.

(2)  OV L 215, 9.8.2001., 30. lpp.

(3)  OV C 255, 22.9.2010., 81. lpp.

(4)  OV C 175, 1.7.2009., 31. lpp.

(5)  Atbilstīgi Padomes aicinājumam, kas adresēts Komisijai un izteikts 2008. gada novembra secinājumos par jauniešu mobilitāti, izskatīt arī iespēju, cik rentabli būtu izstrādāt jaunus finanšu atbalsta līdzekļus, tostarp iespēju piešķirt “Eiropas studentu aizdevumus”.


Top