EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0330

Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 ( 2010. gada 20. aprīlis ) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 102, 23.4.2010, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 08 Volume 003 P. 270 - 276

No longer in force, Date of end of validity: 31/05/2022

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/330/oj

23.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 330/2010

(2010. gada 20. aprīlis)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1965. gada 2. marta Regulu Nr. 19/65/EEK par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām līgumu un saskaņotu darbību kategorijām (1) un jo īpaši tās 1. pantu,

publicējusi šīs regulas projektu,

apspriedusies ar Aizliegtu vienošanos un monopoluzņēmumu padomdevēja komiteju,

tā kā:

(1)

Ar Regulu Nr. 19/65/EEK Komisija ir pilnvarota, izmantojot regulu, piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) 101. panta 3. punktu noteiktām vertikālu nolīgumu un attiecīgu saskaņotu darbību kategorijām, uz ko attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

(2)

Komisijas 1999. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2790/99 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (3) definē tādu vertikālu vienošanos kategoriju, attiecībā uz kurām Komisija uzskatīja, ka tās parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā, kura zaudē spēku 2010. gada 31. maijā, un papildu pieredzi, kas gūta kopš tās pieņemšanas, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupālā atbrīvojuma regulu.

(3)

Kategorija, kas attiecas uz nolīgumiem, kurus parasti var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ietver vertikālus nolīgumus preču vai pakalpojumu pirkšanai vai pārdošanai, ja šie nolīgumi ir starp nekonkurējošiem uzņēmumiem, starp noteiktiem konkurentiem vai starp noteiktām preču mazumtirgotāju apvienībām. Tā ietver arī vertikālus nolīgumus, kuros ir iekļauti papildnoteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu vai izmantošanu. Terminam “vertikāli nolīgumi” būtu jāietver arī attiecīgas saskaņotās darbības.

(4)

Lai piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, izmantojot regulu, nav jādefinē tie vertikālie nolīgumi, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Atsevišķi vērtējot nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, ir jāņem vērā vairāki faktori un jo īpaši tirgus struktūra no piedāvājuma un no pieprasījuma puses.

(5)

Šajā regulā noteiktais grupālais atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem vertikālajiem nolīgumiem, kurus pietiekami droši var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem.

(6)

Daži vertikālu nolīgumu veidi var uzlabot ekonomisko efektivitāti ražošanas vai izplatīšanas ķēdē, veicinot labāku koordināciju starp dalībuzņēmumiem. Jo īpaši tie var samazināt pušu darījumu un izplatīšanas izmaksas un optimizēt pārdošanas un ieguldījumu līmeni.

(7)

Varbūtība, ka šādi efektivitātes ieguvumi atsvērs jebkādu ar konkurenci nesaderīgu ietekmi, kas rodas no vertikālā nolīgumā ietvertiem ierobežojumiem, ir atkarīga no attiecīgo nolīguma pušu tirgus varas pakāpes un tādējādi no pakāpes, kādā šie uzņēmumi sastopas ar konkurenci, ko rada citi piegādātāji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, kurus to klienti uzskata par savstarpēji aizstājamiem vai aizvietojamiem produktu īpašību, cenu vai paredzētā izmantojuma dēļ.

(8)

Var pieņemt, ka gadījumos, kad katra uzņēmuma, kuri ir nolīguma dalībnieki, atsevišķā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30 %, vertikālie nolīgumi, kas neietver noteiktus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, parasti palīdz uzlabot ražošanu vai izplatīšanu un dod patērētājiem pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.

(9)

Virs 30 % tirgus daļas sliekšņa nevar pieņemt, ka vertikāli nolīgumi, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, parasti radīs objektīvas tāda veida un apjoma priekšrocības, kas kompensēs šo nolīgumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci. Vienlaikus nav prezumpcijas, ka šiem vertikāliem nolīgumiem ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts vai ka tie neatbilst Līguma 101. panta 3. punktam.

(10)

Ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo tādi vertikāli nolīgumi, kas ietver ierobežojumus, kuri, iespējams, ierobežotu konkurenci un kaitētu patērētājiem vai kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu efektivitātes ieguvumu. Šajā regulā noteiktā grupālā atbrīvojuma priekšrocības neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas jo īpaši nebūtu jāattiecina uz vertikāliem nolīgumiem, kas ietver noteiktus nopietnu konkurences ierobežojumu veidus, piemēram, minimālas un fiksētas tālākpārdošanas cenas, kā arī dažus teritoriālās aizsardzības veidus.

(11)

Lai nodrošinātu piekļuvi konkrētajam tirgum vai tajā novērstu slepenu nolīgumu, uz grupālo atbrīvojumu būtu jāattiecina daži nosacījumi. Tādēļ atbrīvojums attiecībā uz nekonkurēšanas saistībām būtu jāattiecina tikai uz saistībām, kas neturpinās ilgāk par noteiktu laika posmu. Šo pašu iemeslu dēļ jebkuras tiešas vai netiešas saistības, kas liedz selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem pārdot konkrētu konkurējošu piegādātāju zīmolpreces, būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas.

(12)

Tirgus daļas ierobežojumi, dažu vertikālo nolīgumu neatbrīvošana un šajā regulā paredzētie nosacījumi parasti nodrošina, ka nolīgumi, uz kuriem attiecas grupālais atbrīvojums, nedod dalībuzņēmumiem iespēju novērst konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo produktu daļu.

(13)

Komisija saskaņā ar 29. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (4), var atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā tā konstatē, ka nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(14)

Dalībvalsts konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļu atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas atsevišķa ģeogrāfiskā tirgus pazīmes.

(15)

Nosakot, vai būtu atsaucama šīs regulas piemērošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. pantu, īpaši svarīga ir ar konkurenci nesaderīga ietekme, kas var rasties, ja pastāv vertikālu nolīgumu paralēli tīkli, kuriem ir līdzīga ietekme, kas būtiski ierobežo piekļuvi konkrētajam tirgum vai konkurenci tajā. Šāda kumulatīva ietekme, piemēram, var rasties selektīvas izplatīšanas vai nekonkurēšanas saistību gadījumā.

(16)

Lai stiprinātu to vertikālu nolīgumu paralēlo tīklu pārraudzību, kam ir līdzīga ar konkurenci nesaderīga ietekme un kas attiecas uz vairāk nekā 50 % no attiecīgā tirgus, Komisija, izmantojot regulu, var pasludināt šo regulu par nepiemērojamu vertikāliem nolīgumiem, kuri ietver īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz konkrēto tirgu, tādējādi pilnībā atjaunojot Līguma 101. panta piemērošanu šādiem nolīgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“vertikāli nolīgumi” ir nolīgumi vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem, kas katrs attiecīgā nolīguma vai saskaņotas darbības mērķiem darbojas citā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes posmā, un kuri attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem dalībnieki drīkst pirkt, pārdot vai tālākpārdot konkrētas preces vai pakalpojumus;

b)

“vertikāli ierobežojumi” ir konkurences ierobežojumi vertikālā nolīgumā, uz kuriem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts;

c)

“konkurējošs uzņēmums” ir faktisks vai potenciāls konkurents; “faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū; “potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš tad, ja vertikālā nolīguma nebūtu, neliela, taču pastāvīga relatīvo cenu kāpuma gadījumā ne tikai teorētiski, bet reāli varētu īsā laikā veikt vajadzīgos papildu ieguldījumus vai segt pārorientācijas izmaksas, lai ieietu konkrētajā tirgū;

d)

“nekonkurēšanas saistības” ir jebkuras tiešas vai netiešas saistības, kas liedz pircējam ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus, kuri konkurē ar līguma precēm vai pakalpojumiem, vai jebkuras tiešas vai netiešas saistības pircējam pirkt no piegādātāja vai no piegādātāja norādīta uzņēmuma vairāk nekā 80 % no pircēja kopējā līguma preču vai pakalpojumu un to aizstājēju pirkumu apjoma konkrētajā tirgū, ko aprēķina pēc pirkumu vērtības iepriekšējā kalendārajā gadā vai, ja to paredz nozares parastā prakse, pēc pirkumu apjoma iepriekšējā kalendārajā gadā;

e)

“selektīva izplatīšanas sistēma” ir izplatīšanas sistēma, kurā piegādātājs apņemas līguma preces vai pakalpojumus tieši vai netieši pārdot tikai pēc īpašiem kritērijiem izvēlētiem izplatītājiem un kurā šie izplatītāji apņemas piegādātāja noteiktajā sistēmas darbības teritorijā nepārdot attiecīgās preces vai pakalpojumus nepilnvarotiem izplatītājiem;

f)

“intelektuālā īpašuma tiesības” ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, zinātību, autortiesības un blakustiesības;

g)

“zinātība” ir nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas piegādātājam rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā, un ir slepens, būtisks un precizēts; šajā kontekstā “slepens” nozīmē, ka zinātība nav vispārzināma vai viegli pieejama; “būtisks” nozīmē, ka zinātība ir svarīga un noderīga pircējam, lai izmantotu, pārdotu vai tālākpārdotu līguma preces vai pakalpojumus; “precizēts” nozīmē, ka zinātība ir aprakstīta pietiekami vispusīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tā atbilst slepenības un būtiskuma kritērijiem;

h)

“pircēja” jēdziens ietver uzņēmumus, kas saskaņā ar nolīgumu, uz kuru attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, pārdod preces vai pakalpojumus cita uzņēmuma vārdā;

i)

“pircēja klients” ir uzņēmums, kas nav nolīguma dalībnieks un kas pērk līguma preces vai pakalpojumus no pircēja, kurš ir nolīguma dalībnieks.

2.   Šajā regulā termini “uzņēmums”, “piegādātājs” un “pircējs” ietver to attiecīgos saistītos uzņēmumus.

“Saistīti uzņēmumi” ir:

a)

uzņēmumi, kuros kādam no nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši:

i)

ir pilnvaras izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību, vai

ii)

ir pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, valdes vai uzņēmuma likumīgas pārstāvības struktūru locekļu, vai

iii)

ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus;

b)

uzņēmumi, kuriem attiecībā uz kādu no nolīguma dalībniekiem tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

c)

uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

d)

uzņēmumi, kuros kādam no nolīguma dalībniekiem kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

e)

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

i)

nolīguma dalībniekiem vai to attiecīgajiem saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā, vai

ii)

vienam vai vairākiem nolīguma dalībniekiem vai vienam vai vairākiem to saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā, un vienai vai vairākām trešām personām.

2. pants

Atbrīvojums

1.   Atbilstoši Līguma 101. panta 3. punktam, un ievērojot šīs regulas noteikumus, ar šo tiek noteikts, ka Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro vertikāliem nolīgumiem.

Šo atbrīvojumu piemēro, ja minētie nolīgumi ietver vertikālus ierobežojumus.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums attiecas uz vertikāliem nolīgumiem starp uzņēmumu apvienību un tās dalībniekiem vai starp šādu apvienību un tās piegādātājiem tikai tad, ja visi tās dalībnieki ir preču mazumtirgotāji un ja nevienam no apvienības individuālajiem dalībniekiem kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem kopējais gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus. Šī regula attiecas uz vertikāliem nolīgumiem, kurus ir noslēgušas šādas apvienības, neskarot Līguma 101. panta piemērošanu horizontāliem nolīgumiem starp apvienības dalībniekiem vai apvienības pieņemtiem lēmumiem.

3.   Šā panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums attiecas uz vertikāliem nolīgumiem, kas ietver noteikumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu pircējam vai to izmantošanu, ja šie noteikumi nav šo nolīgumu galvenais priekšmets un ir tieši saistīti ar preču vai pakalpojumu izmantošanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu, ko veic pircējs vai tā klienti. Atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka attiecībā uz līguma precēm vai pakalpojumiem minētie noteikumi neietver konkurences ierobežojumus, kuru mērķis ir tāds pats kā vertikāliem ierobežojumiem, uz kuriem saskaņā ar šo regulu atbrīvojums neattiecas.

4.   Šā panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz vertikāliem nolīgumiem starp konkurējošiem uzņēmumiem. Tomēr to piemēro, ja konkurējošie uzņēmumi noslēdz vertikālu nolīgumu, kas nav abpusējs, un:

a)

piegādātājs ir preču ražotājs un izplatītājs, savukārt pircējs ir izplatītājs un nav konkurējošs uzņēmums ražošanas līmenī; vai

b)

piegādātājs ir pakalpojumu sniedzējs dažādos tirdzniecības līmeņos, savukārt pircējs pārdod savas preces vai sniedz pakalpojumus mazumtirdzniecības līmenī un nav konkurējošs uzņēmums tajā tirdzniecības līmenī, kurā tas pērk līguma pakalpojumus.

5.   Šo regulu nepiemēro vertikāliem nolīgumiem, uz kuru priekšmetu attiecas citas grupālā atbrīvojuma regulas, ja vien attiecīgajā regulā nav noteikts citādi.

3. pants

Tirgus daļas slieksnis

1.   Atbrīvojumu, kas paredzēts 2. pantā, piemēro ar nosacījumu, ka piegādātāja tirgus daļa konkrētajā tirgū, kurā tas pārdod līguma preces vai pakalpojumus, nepārsniedz 30 %, un pircēja tirgus daļa konkrētajā tirgū, kurā tas pērk līguma preces vai pakalpojumus, nepārsniedz 30 %.

2.   Attiecībā uz 1. punktu, ja saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu uzņēmums pērk līguma preces vai pakalpojumus no viena šā nolīguma dalībnieka un pārdod līguma preces vai pakalpojumus citam šā nolīguma dalībniekam, pirmā uzņēmuma tirgus daļai jāatbilst minētajā punktā noteiktajam tirgus daļas slieksnim gan kā pircējam, gan kā piegādātājam, lai varētu piemērot 2. pantā paredzēto atbrīvojumu.

4. pants

Ierobežojumi, kas liedz piemērot grupālo atbrīvojumu – stingri ierobežojumi

Atbrīvojumu, kas paredzēts 2. pantā, nepiemēro vertikāliem nolīgumiem, kuru priekšmets tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem, ko var ietekmēt nolīgumu dalībnieki, ir:

a)

ierobežot pircēja spēju noteikt pārdošanas cenu, neskarot piegādātāja iespējas noteikt maksimālo pārdošanas cenu vai ieteikt pārdošanas cenu, ja tā nekļūst par fiksēto vai minimālo pārdošanas cenu jebkura dalībnieka spiediena vai piedāvātu stimulu dēļ;

b)

ierobežot teritoriju, kurā, vai klientu loku, kuram pircējs, kas ir nolīguma dalībnieks, neskarot reģistrācijas vietas ierobežojumus, var pārdot līguma preces vai pakalpojumus, izņemot:

i)

aktīvās pārdošanas ierobežošanu ekskluzīvā teritorijā vai ekskluzīvai klientu grupai, kas rezervēta piegādātājam vai ko piegādātājs iedalījis citam pircējam, ja šāds ierobežojums neattiecas uz pārdošanu, ko veic pircēja klienti,

ii)

pircējam, kas darbojas vairumtirdzniecības līmenī, noteiktus pārdošanas ierobežojums galalietotājiem,

iii)

selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem noteiktus pārdošanas ierobežojumus nepilnvarotiem izplatītājiem piegādātāja noteiktajā sistēmas darbības teritorijā, un

iv)

ierobežojumus pircēja spējai pārdot sastāvdaļas, kas ir piegādātas iestrādāšanai precēs, tādiem klientiem, kuri tās varētu izmantot tāda paša veida preču izgatavošanai, ko ražo piegādātājs;

c)

ierobežot aktīvo vai pasīvo pārdošanu galalietotājiem, ko veic selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībnieki, kuri darbojas mazumtirdzniecības līmenī, neskarot iespēju aizliegt šīs sistēmas dalībniekam darboties nepilnvarotā tirdzniecības vietā;

d)

ierobežot savstarpēju piegādi starp izplatītājiem selektīvā izplatīšanas sistēmā, tai skaitā starp izplatītājiem, kas darbojas dažādos tirdzniecības līmeņos;

e)

pēc sastāvdaļu piegādātāja un pircēja, kurš šīs sastāvdaļas iestrādā, vienošanās ierobežot piegādātāja iespēju pārdot sastāvdaļas kā rezerves daļas galalietotājiem, remonta vai citu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pircējs nav uzticējis remontēt vai apkalpot šīs preces.

5. pants

Izslēgtie ierobežojumi

1.   Atbrīvojumu, kas noteikts 2. pantā, nepiemēro šādām vertikālā nolīgumā iekļautām saistībām:

a)

jebkādām tiešām vai netiešām nekonkurēšanas saistībām, kuru ilgums ir nenoteikts vai pārsniedz piecus gadus;

b)

jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas liedz pircējam pēc nolīguma darbības beigām ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus;

c)

jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas selektīvas izplatīšanas sistēmas dalībniekiem liedz pārdot konkrētu konkurējošu piegādātāju zīmolpreces.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu, nekonkurēšanas saistības, ko automātiski atjauno pēc piecu gadu ilgas spēkā esības, ir uzskatāmas par noslēgtām uz nenoteiktu laiku.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, piecu gadu termiņa ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad pircējs pārdod līguma preces vai pakalpojumus no telpām un zemes, kas pieder piegādātājam vai ko piegādātājs nomā no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, ar nosacījumu, ka nekonkurēšanas saistību ilgums nepārsniedz laikposmu, uz kādu pircējs aizņem telpas un zemi.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, 2. pantā noteikto atbrīvojumu piemēro jebkādām tiešām vai netiešām saistībām, kas liedz pircējam pēc nolīguma darbības beigām ražot, pirkt, pārdot vai tālākpārdot preces vai pakalpojumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

saistības attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas konkurē ar līguma precēm un pakalpojumiem;

b)

saistības attiecas vienīgi uz telpām un zemi, no kurām pircējs darbojies līguma darbības laikā;

c)

saistības ir obligāti vajadzīgas, lai aizsargātu zinātību, ko piegādātājs nodevis pircējam;

d)

saistību ilgums nepārsniedz vienu gadu pēc nolīguma darbības beigām.

1. punkta b) apakšpunkts neskar iespēju noteikt beztermiņa ierobežojumu par tādas zinātības izmantošanu un izpaušanu, kas nav publiskā apritē.

6. pants

Šīs regulas nepiemērošana

Ievērojot Regulas Nr. 19/65/EEK 1.a pantu, Komisija var ar regulu noteikt, ka, ja līdzīgu vertikālo ierobežojumu paralēlie tīkli aptver vairāk nekā 50 % no konkrētā tirgus, šo regulu nepiemēro vertikāliem nolīgumiem, kuri ietver īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz minēto tirgu.

7. pants

Tirgus daļas sliekšņa piemērošana

Lai piemērotu 3. pantā paredzētos tirgus daļas sliekšņus, piemēro šādus noteikumus:

a)

piegādātāja tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par pārdoto produktu vērtību tirgū, un pircēja tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par iegādāto produktu vērtību tirgū. Ja dati par pārdoto vai iegādāto produktu vērtību tirgū nav pieejami, attiecīgā uzņēmuma tirgus daļas noteikšanai var izmantot aprēķinus, kas pamatojas uz citu uzticamu tirgus informāciju, tostarp par pārdošanas vai pirkumu apjomu tirgū;

b)

tirgus daļas aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem;

c)

piegādātāja tirgus daļa ietver preces vai pakalpojumus, kas pārdošanas nolūkā piegādāti vertikāli integrētiem izplatītājiem;

d)

ja sākotnēji tirgus daļa nepārsniedz 30 %, bet turpmāk pieaug, tomēr nepārsniedzot 35 %, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 30 % tirgus daļas slieksnis;

e)

ja sākotnēji tirgus daļa nepārsniedz 30 %, bet turpmāk pieaug, pārsniedzot 35 %, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot vienu kalendāro gadu pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 35 % līmenis;

f)

šā punkta d) un e) apakšpunkta nosacījumus nedrīkst apvienot tā, ka atbrīvojuma ilgums pārsniedz divus kalendāros gadus;

g)

tirgus daļu, kas ir 1. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi katram uzņēmumam, kuram ir 1. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras.

8. pants

Apgrozījuma sliekšņa piemērošana

1.   Lai aprēķinātu kopējo gada apgrozījumu 2. panta 2. punkta nozīmē, summē attiecīgā vertikālā nolīguma dalībnieka un tā saistīto uzņēmumu iepriekšējā finanšu gada apgrozījumu par visām precēm un pakalpojumiem, atskaitot nodokļus un nodevas. Šajā aprēķinā neņem vērā darījumus starp vertikālā nolīguma dalībnieku un tā saistītajiem uzņēmumiem un darījumus starp saistītajiem uzņēmumiem.

2.   Atbrīvojumu, kas paredzēts 2. pantā, turpina piemērot, ja jebkurā divu secīgu finanšu gadu periodā kopējā gada apgrozījuma slieksnis nav pārsniegts vairāk kā par 10 %.

9. pants

Pārejas periods

Līguma 101. panta 1. punktā noteikto aizliegumu no 2010. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 31. maijam nepiemēro attiecībā uz nolīgumiem, kuri jau bija spēkā 2010. gada 31. maijā un kuri neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā, bet kuri 2010. gada 31. maijā atbilda Regulā (EEK) Nr. 2790/1999 paredzētajiem atbrīvojuma nosacījumiem.

10. pants

Spēkā esības laiks

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. jūnijā.

Tā zaudē spēku 2022. gada 31. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV 36, 6.3.1965., 533. lpp.

(2)  Sākot no 2009. gada 1. decembra, EK līguma 81. pants ir kļuvis attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu. Šie panti pēc būtības ir identiski. Šajā regulā atsauces uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu attiecīgajos gadījumos uzskatāmas par atsaucēm uz EK līguma 81. pantu.

(3)  OV L 336, 29.12.1999., 21. lpp.

(4)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.


Top