6.11.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 290/39

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 3. novembris),

ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7499)

(2010/670/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.a panta 8. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Eiropadomes 2008. gada jūnija sanāksmē Komisija tika aicināta pēc iespējas ātrāk izveidot mehānismu, kas veicinātu dalībvalstu un privātā sektora ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2015. gadam ir uzceltas un darbojas līdz pat 12 oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (“CCS”) demonstrējumu iekārtas.

(2)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā ir noteikts mehānisms tādu komerciālo demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā (turpmāk – “CCS demonstrējumu projekti”), un inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai (turpmāk – “RES demonstrējumu projekti”). Nolūkā nodrošināt šā mehānisma nevainojamu funkcionēšanu ir jānosaka gan noteikumi, gan kritēriji šādu projektu atlasei un īstenošanai, kā arī pamatprincipi kvotu monetizācijai un ieņēmumu pārvaldībai.

(3)

Komisija 2009. gada 7. oktobrī pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā” (2), kurā uzsver šajā lēmumā paredzētā finansējuma nozīmi, lai īstenotu Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (SET plānu) attiecībā uz nepieciešamajiem demonstrējumu projektiem.

(4)

Finansējuma saņemšanai saskaņā ar šo lēmumu būtu jābūt atkarīgai no tā, vai Komisija apstiprina jebkādu valsts atbalsta komponentu vispārējā finansiālajā ieguldījumā no publiskiem avotiem atbilstīgi Līguma 107. un 108. pantam, lai nodrošinātu, ka finansējums nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams projekta īstenošanai un ekspluatācijai, ņemot vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tāpēc dalībvalstīm jāinformē Komisija par jebkādu finansējumu, kurā ietverts valsts atbalsts atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam, lai būtu iespējama šajā lēmumā noteiktās atlases procedūras koordinēšana ar valsts atbalsta izvērtēšanu.

(5)

Saskaņā ar šo lēmumu nodrošinātais finansējums nav daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Tāpēc to var apvienot ar finansējumu no citiem instrumentiem, tostarp Struktūrfondiem un Kohēzijas fonda un Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA). To var apvienot arī ar aizdevumu finansējumu, kas paredzēts Savienības un Eiropas Investīciju bankas (EIB) izveidotajā Riska dalīšanas finanšu mehānismā (RDFM).

(6)

Lai nepieļautu, ka dalībvalstis savstarpēji konkurē par subsīdiju piešķiršanu, saskaņā ar šo lēmumu paredzētais finansējums būtu jānosaka 50 % apmērā no attiecīgajām izmaksām, ja vien finansējuma kopējais apjoms saskaņā ar šo lēmumu nepārsniedz robežvērtību 15 % apmērā no kopējām pieejamajām kvotām, kā norādīts Direktīvā 2003/87/EK, – šādā gadījumā finansējums būtu jāierobežo līdz 15 % no kopējām pieejamajām kvotām. Turklāt šādam finansējumam būtu jāpapildina būtisks operatora nodrošināts līdzfinansējums. Lai nedotu priekšrocības projektiem, kurus finansē EEPEA ietvaros, saskaņā ar šo lēmumu paredzētais finansējums jāsamazina par summu, kas atbilst no EEPEA saņemtajam finansējumam.

(7)

ES demonstrējumu programmas izveidošanu, tajā iekļaujot labākos iespējamos dažāda veida tehnoloģiju projektus ģeogrāfiski sabalansētās atrašanās vietās dalībvalstu teritorijā, to ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un kontinentālajos šelfos, nevar pienācīgi nodrošināt, ja projektu atlase notiek dalībvalstu līmenī. Tāpēc projektu atlase jāveic Savienības līmenī. Lai nodrošinātu saskaņotību ar dalībvalstu atlases un finansēšanas procedūrām, dalībvalstīm būtu jābūt atbildīgām par to, lai apkopotu finansējuma pieteikumus no sponsoriem, un par to, lai izvērtētu projektus, pamatojoties uz šajā lēmumā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Tā kā saskaņā ar šo lēmumu finansētos projektus vairumā gadījumu līdzfinansēs dalībvalstis, dalībvalstīm jābūt iespējai izlemt, kurus projektus tās vēlas atbalstīt un kurus pieteikumus tās vēlas iesniegt izskatīšanai Savienības atlases procesā. Šo pieteikumu iesniegšana nav paredzēta paziņojuma par valsts atbalstu aizstāšanai gadījumos, kad finansējumā ietilpst valsts atbalsta elements. Jāpalielina dalībvalstu iesaiste, paredzot vēl vienu dialogu ar dalībvalstīm, lai attiecīgā gadījumā pārliecinātos par kopējā ieguldītā publiskā finansējuma vērtību un struktūru, un pirms piešķiršanas lēmuma pieņemšanas iesniedzot izvēlēto projektu saraksta projektu Klimata pārmaiņu komitejā, tostarp attiecībā uz projektu kvalitāti.

(8)

Ņemot vērā EIB speciālās zināšanas saistībā ar projektu atlasi un finansēšanu, Komisija ir vērsusies pie EIB, lai iesaistītu to šā lēmuma īstenošanā. EIB ir piekritusi, darbojoties pēc Komisijas lūguma, tās vārdā un uz tās rēķina veikt noteiktus uzdevumus saistībā ar projektu atlasi, kvotu monetizāciju un ieņēmumu pārvaldību. Sadarbības konkrētie noteikumi un nosacījumi, tostarp atlīdzība EIB, nosakāma nolīgumā starp Komisiju un EIB, kuram būtu jāsaņem apstiprinājums no EIB lēmumu pieņemšanas struktūrām. Par minēto uzdevumu veikšanu EIB ir jāsaņem atlīdzība no ienākumiem, kas gūti, tai pārvaldot ieņēmumus.

(9)

Pieejamie ieņēmumi no 300 miljoniem kvotu būtu jāpiešķir, izmantojot divas priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtas, lai, no vienas puses, ļautu rūpīgi izstrādātiem projektiem saņemt finansējumu jau pirmajā kārtā un, no otras puses, nodrošinātu otrajā kārtā iespēju koriģēt jebkādas tehniskas vai ģeogrāfiskas nelīdzsvarotības. Ja kādā konkrētā projektu apakškategorijā pirmajā kārtā nav pietiekamas konkurences, lēmumi par piešķiršanu šajā apakškategorijā būtu jāatliek līdz otrajai kārtai, lai maksimāli lietderīgi izmantotu saskaņā ar šo lēmumu pieejamo finansējumu.

(10)

Finansējums atbilstīgi šim lēmumam būtu jārezervē projektiem, kuros izmantotas tādas tehnoloģijas, kas ir novatoriskas salīdzinājumā ar modernāko pieejamo katras tehnoloģijas galveno apakšvirzienu. Šīs tehnoloģijas vēl nedrīkst būt komerciāli pieejamas, tomēr tām būtu jābūt pietiekami attīstītām, lai tās varētu izmantot demonstrējumiem pirmskomerciālā mērogā. Jābūt pietiekami labām izredzēm, ka šo tehnoloģiju demonstrējumi norisināsies sekmīgi, tomēr ņemot vērā, ka tehnoloģiskie riski ir neizbēgami. Turklāt ierosinātajam demonstrējumu mērogam būtu jābūt tādam, lai nebūtu paredzamas nekādas būtiskas papildu problēmas no tā turpmākas palielināšanas. Tehnoloģijām būtu jābūt arī augstam replikācijas potenciālam un tādējādi būtu jānodrošina ievērojamas izredzes rentablā veidā samazināt CO2 emisijas gan Savienībā, gan pasaulē. Tādējādi finansējuma piešķiršanai būtu jāatbilst tikai tādiem projektiem, kuri ietilpst konkrētās projektu kategorijās un kuri atbilst šajā lēmumā noteiktiem konkrētiem noteikumiem.

(11)

Lai nodrošinātu tehnoloģiju dažādību, pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā būtu jāfinansē 8 CCS demonstrējumu projekti (ne mazāk kā viens un ne vairāk kā trīs projekti katrā projektu kategorijā, vismaz trīs saistībā ar uzglabāšanu ogļūdeņražu atradnēs un vismaz trīs saistībā ar uzglabāšanu sālsūdens nesējslānī) un viens projekts būtu jāfinansē katrā no RES projektu apakškategorijām pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā. Ja ir pietiekami daudz resursu, vajadzētu būt iespējai finansēt vairāk projektu, saglabājot līdzsvaru starp CCS un RES demonstrējumu projektiem. Turklāt, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru, vienā dalībvalstī būtu jāfinansē ne mazāk kā viens un ne vairāk kā trīs projekti. Šis kritērijs neierobežo tos projektus, kurus to būtības dēļ paredzēts īstenot vairāku dalībvalstu teritorijās.

(12)	Principā būtu jāatlasa projekti, ar kuriem visrentablākajā veidā var izpildīt prasības par projektu skaitu katrā kategorijā.

(13)

Lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti tiek īstenoti, kā plānots, un ka finansējums tiek izmantots efektīvi, lēmumi par piešķiršanu būtu jāpieņem ar nosacījumu, ka noteiktā laika periodā pēc lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas dalībvalstīs ir saņemtas visas attiecīgās valsts atļaujas saskaņā ar attiecīgajām prasībām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem un sponsori ir pieņēmuši galīgos lēmumus par ieguldījumiem.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāizmaksā ieņēmumi projektiem, pamatojoties uz juridiski saistošiem instrumentiem. Kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK, izmaksai jānotiek katru gadu, pamatojoties uz CO2 daudzumu, ko uzglabā CCS demonstrējumu projektu ietvarā, pamatojoties uz ziņojumiem, to monitoringu un pārbaudēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un pamatojoties uz enerģijas daudzumu, ko saražo RES projektos. Tomēr, ja dalībvalstis garantē, ka jebkāds finansējuma pārpalikums tiks atmaksāts, būtu jābūt iespējai izmaksāt daļu vai visu projekta finansējumu pirms ekspluatācijas uzsākšanas. Ņemot vērā to, ka demonstrējumu programmas kontekstā īpaši svarīga ir zināšanu apmaiņa, finansējums jāizmaksā tikai tad, ja ir ievērotas zināšanu apmaiņas prasības.

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā noteikti šādi noteikumi un kritēriji:

1)	Direktīvā 2003/87/EK minēto komerciālo demonstrējumu projektu, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, (“CCS demonstrējumu projekti”) un inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu (“RES demonstrējumu projekti”) atlase;

2)	Direktīvā 2003/87/EK minēto kvotu monetizācija CCS un RES demonstrējumu projektu atbalstam un saistīto ieņēmumu pārvaldība;

3)	ieņēmumu izmaksa un CCS un RES demonstrējumu projektu īstenošana.

Šis lēmums, tostarp tā noteikumi, kas saistīti ar kvotu monetizāciju, neierobežo citus īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

2. pants

Principi

1.   Kvotu daudzums jauno iekārtu rezervei, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā, ir 300 miljoni.

2.   CCS un RES demonstrējumu projektus finansēšanai atbilstīgi šim lēmumam izraugās divās priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtās, kuras organizē Komisija un kuras paredzētas dalībvalstīm, attiecīgi pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma kārtā aptverot 200 miljonus kvotu un otrajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā aptverot 100 miljonus kvotu, kas netika izmantotas pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā.

3.   Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punkta ceturtās daļas ceturto teikumu finansējums atbilstoši šim lēmumam ir 50 % no attiecīgajām izmaksām. Ja kopējais publiskā finansējuma pieprasījums ir mazāks par 50 % no attiecīgajām izmaksām, kopējo publiskā finansējuma pieprasījumu finansē saskaņā ar šo lēmumu.

Tomēr, ja šajā lēmumā paredzēto finansējumu apvieno ar finansējumu no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), šajā lēmumā paredzēto finansējumu samazina tādā apjomā, kādā finansējums saņemts no EEPEA.

3. pants

Attiecīgās izmaksas

1.   Šā lēmuma 2. panta 3. punkta vajadzībām piemēro šā panta 2. līdz 5. punktā iekļautos noteikumus.

2.   CCS demonstrējumu projektu attiecīgās izmaksas ir tās ieguldījumu izmaksas, ko rada CCS izmantošana projektā, atskaitot to ekspluatācijas ieguvumu un izmaksu labāko aplēšu neto pašreizējo vērtību, kuri, izmantojot CCS, rodas pirmo desmit CCS ekspluatācijas gadu laikā.

3.   RES demonstrējumu projektu attiecīgās izmaksas ir tās papildu ieguldījumu izmaksas, kas rodas projekta realizācijas laikā, izmantojot inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, atskaitot to ekspluatācijas izmaksu un ieguvumu labāko aplēšu neto pašreizējo vērtību, kuri rodas pirmo piecu gadu laikā salīdzinājumā ar tradicionālu tādas pašas jaudas ražošanu enerģijas efektīvas ražošanas izteiksmē.

4.   Ieguldījumu izmaksas, kas minētas 2. un 3. punktā, aptver ieguldījumus zemes platībā, rūpnīcā un aprīkojumā.

Ieguldījumu izmaksas var attiekties arī uz ieguldījumiem tehnoloģiju nodošanā un zinātības izmantošanas licencēm (turpmāk “nemateriālie aktīvi”), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	nemateriālos aktīvus var uzskatīt par amortizējamiem aktīviem;

b)	nemateriālie aktīvi ir iegādāti atbilstīgi tirgus noteikumiem par zemāko iespējamo cenu;

c)	nemateriālie aktīvi atrodas saņēmēja uzņēmumā vismaz turpmākos piecus gadus.

Ja nemateriālos aktīvus pārdod, pirms ir beidzies otrās daļas c) apakšpunktā minētais piecu gadu termiņš, ieguvumu no pārdošanas atskaita no attiecīgajām izmaksām.

5.   Neto ekspluatācijas izmaksas un ieguvumus, kas minēti 2. un 3. punktā, pamato uz ekspluatācijas izmaksu labākajām aplēsēm projektam saistībā ar ražošanas izmaksām, un tajos ņem vērā jebkādus papildu ieguvumus no atbalsta shēmām, pat ja tās nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, apietās izmaksas un spēkā esošos nodokļu atvieglojumu pasākumus.

4. pants

EIB nozīme

Eiropas Investīciju banka (EIB) veic savus šajā lēmumā paredzētos uzdevumus pēc Komisijas pieprasījuma, Komisijas vārdā un uz tās rēķina. Komisija ir atbildīga attiecībā pret trešām personām.

Par minēto uzdevumu izpildi EIB saņem atlīdzību no ienākumiem, kas gūti, tai pārvaldot ieņēmumus.

Komisija un EIB slēdz nolīgumu, kurā iekļauj konkrētus noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem EIB pilda savus uzdevumus.

5. pants

Atlases procedūra

1.   Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Dalībvalstis apkopo finansējuma iesniegumus projektiem, kurus paredzēts īstenot to teritorijā.

Tomēr, ja projektu paredzēts īstenot vairāku dalībvalstu teritorijā (turpmāk “pārrobežu projekts”), dalībvalsts, kas saņem finansējuma iesniegumu, par to informē pārējās attiecīgās dalībvalstis un sadarbojas ar pārējām dalībvalstīm nolūkā vienoties, ka projektu iesniedz konkrētā dalībvalsts, kura saņem finansējuma iesniegumu.

3.   Dalībvalstis novērtē, vai projekts atbilst 6. pantā iekļautajiem atbilstības kritērijiem. Ja projekts tiem atbilst un ja dalībvalsts atbalsta projektu, tā iesniedz priekšlikumu EIB un informē par to Komisiju.

Iesniedzot priekšlikumus finansējuma saņemšanai, dalībvalsts katram projektam norāda šādu informāciju:

a)	2. panta 3. punktā minētās attiecīgās izmaksas (euro);

b)	kopējais publiskā finansējuma pieprasījums (euro), ko aprēķina, no attiecīgajām izmaksām atņemot operatora ieguldījumu šo izmaksu segšanā;

c)	labākās aplēses par tīro pašreizējo vērtību papildu ieguvumiem no atbalsta shēmām, tās aprēķinot atbilstoši 3. panta 5. punktam;

d)	CCS demonstrējumu projektiem norāda kopējo CO2 daudzumu, kuru paredzēts uzglabāt pirmajos desmit ekspluatācijas gados, vai – RES demonstrējumu projektiem norāda kopējo enerģijas daudzumu, ko paredzēts saražot pirmajos piecos ekspluatācijas gados.

Dalībvalstis arī informē Komisiju par jebkādu projekta finansējumu, kurā ietverts valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, lai būtu iespējama atlases procedūras koordinēšana ar valsts atbalsta izvērtējumu.

4.   Pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniegtajiem priekšlikumiem, EIB veic projekta finansiālās un tehniskās dzīvotspējas novērtējumu (pienācīgi rūpīgs finansiālais un tehniskais izvērtējums) atbilstīgi 7. pantam.

Ja novērtējuma rezultāts ir pozitīvs, EIB atbilstīgi 8. pantam sniedz Komisijai ieteikumus par piešķiršanas lēmumu pieņemšanu.

5.   Pamatojoties uz 4. punktā minētajiem ieteikumiem, pēc vēlreizēja dialoga ar dalībvalstīm, kurā attiecīgā gadījumā tiek apstiprināta kopējā publiskā finansējuma ieguldījuma vērtība un struktūra, kā arī pēc Klimata pārmaiņu komitejas atzinuma saņemšanas saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (3) 3. pantu Komisija pieņem lēmumus par piešķiršanu, kas adresēti attiecīgajām dalībvalstīm, norādot attiecīgajiem projektiem piešķirto finansējumu euro.

6. pants

Atbilstības kritēriji

1.   Projektam var piešķirt finansējumu, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

a)	projektam jāietilpst vienā no I pielikuma A daļā izklāstītajām kategorijām;

b)	projektam jāatbilst I pielikuma B daļā izklāstītajām prasībām;

c)	I pielikuma A.II daļā uzskaitītajiem projektiem pēc to būtības jābūt inovatīviem; tādām tehnoloģijām, kas jau pastāv un kas jau ir pārbaudītas, finansējumu nepiešķir.

2.   Ja dalībvalsts nevar saskaņā ar 5. panta 3. punktu iesniegt EIB priekšlikumus projektiem, kas pieder pie kādas no I pielikuma A.II daļā norādītajām apakškategorijām un ievēro attiecīgās robežvērtības, šī dalībvalsts var iesniegt priekšlikumus projektiem jebkurai no attiecīgajām apakškategorijām zem attiecīgajām robežvērtībām, kas tad uzskatāmi par atbilstīgiem finansējuma piešķiršanai, atkāpjoties no 1. punkta.

7. pants

Finansiālā un tehniskā pamatotība

EIB veic iepriekšēju visu ierosināto projektu pamatotības novērtējumu saskaņā ar specifikācijām, kas noteiktas 5. panta 1. punktā minētajos priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumos, un aplūko vismaz turpmākos aspektus:

1)	tehnisko piemērošanas jomu;

2)

izmaksas;

3)	finansējumu;

4)	īstenošanu;

5)	ekspluatāciju;

6)	ietekmi uz vidi;

7)	iepirkuma procedūras.

8. pants

Projektu atlase

1.   Finansē astoņus projektus, kas atbilst I pielikuma A.I daļai, un vienu projektu katrā apakškategorijā, kas iekļauta I pielikuma A.II daļā.

Tomēr, ja resursi to ļauj, var finansēt arī papildu projektus, gādājot par to, lai tiktu saglabāts līdzsvars starp CCS un RES demonstrējumu projektiem.

Ja konkrētajā apakškategorijā iesniegti ne vairāk kā divi priekšlikumi, Komisija izvērtē priekšlikumu ierobežotā skaita iespējamo ietekmi uz konkurenci attiecībā uz atlases veikšanu saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem un attiecīgā gadījumā var nolemt atlikt lēmumus par līgumu piešķiršanu šajā attiecīgajā apakšnozarē uz otro priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu.

2.   Projektus sakārto augošā secībā atbilstoši izmaksām par izpildes vienību. CCS demonstrējumu projektus sakārto kā vienai grupai piederošus. RES demonstrējumu projektus kārto katrā no I pielikuma A.II daļā norādītajām apakškategorijām.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā izmaksas par izpildes vienību aprēķina, 5. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā norādītās summas dalot ar kopējo CO2 daudzumu, ko plānots uzglabāt pirmajos desmit ekspluatācijas gados attiecībā uz CCS demonstrējumu projektiem, vai kopējo tās enerģijas daudzumu, ko plānots saražot pirmajos piecos ekspluatācijas gados, attiecībā uz RES demonstrējumu projektiem.

Ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 5. panta 5. punktu apstiprina, ka ir nodrošināts pietiekams publiskais finansējums attiecībā uz CCS demonstrējumu projektiem, atlasa projektus, kas ir saraksta augšgalā attiecīgajā sakārtotajā secībā, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi sekojošie kritēriji:

a)	katrā projektu kategorijā atlasa ne mazāk kā vienu un ne vairāk kā trīs projektus;

b)	atlasa vismaz trīs projektus, kuros paredzēta uzglabāšana ogļūdeņražu atradnēs;

c)	atlasa vismaz trīs projektus, kuros paredzēta uzglabāšana sālsūdens nesējslānī.

Ja netiek ievēroti minētie kritēriji, attiecīgo projektu atlasē neizvēlas un izskata nākamo augstāko projektu sarakstā atlasei. Minēto procedūru atkārto, līdz ir atlasīti astoņi projekti.

Ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 5. panta 5. punktu apstiprina, ka ir nodrošināts pietiekams publiskais finansējums attiecībā uz RES demonstrējumu projektiem, atlasa projektus, kas ir katras apakškategorijas saraksta augšgalā. Ja nevienā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā vienā vai vairākās projektu apakškategorijās nav saņemti atbilstīgi, finansiāli un tehniski pamatoti projekti, finansē attiecīgu skaitu papildu projektus citās tās pašas projektu kategorijas apakškategorijās. Sīkākus noteikumus norāda priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

Atlasītie CCS demonstrējumu projekti kopā veido “CCS grupu”, un atlasītie RES demonstrējumu projekti kopā veido “RES grupu”.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumā, ja saskaņā ar šo lēmumu pieprasītā finansējuma kopsumma pārsniedz pieejamos līdzekļus, izraudzīto projektu skaitu samazina tā, lai pieprasītais finansējums proporcionāli samazinātos visās 2. punkta trešajā un piektajā daļā minētajās grupās.

Katrā no šīm grupām vispirms tiek noraidīti tie projekti, kuros ir augstākās izmaksas par izpildes vienību, pēc tam noraida tos, kuriem ir augstākās izmaksas par izpildes vienību citā kategorijā. Minēto procedūru atkārto, līdz pieprasītais finansējums atbilst pieejamajiem līdzekļiem.

4.   Ja pietiek priekšlikumu, kas iesniegti EIB saskaņā ar 5. panta 3. punktu un ko EIB ieteikusi Komisijai finansējuma piešķiršanai saskaņā ar 5. panta 4. punktu, vienā dalībvalstī finansē ne mazāk kā vienu un ne vairāk kā trīs projektus.

Tomēr pirmā daļa neattiecas uz pārrobežu projektiem.

9. pants

Lēmumi par piešķiršanu

Lēmumus par piešķiršanu pieņem ar nosacījumu, ka 24 mēnešu laikā no lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas izsniedz visas attiecīgās valsts atļaujas saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, Komisija apstiprina visus saistībā ar šo projektu piešķirtos valsts atbalstus un sponsori pieņem galīgos lēmumus par ieguldījumiem.

Attiecībā uz CCS demonstrējumu projektiem, kas paredz uzglabāšanu sālsūdens nesējslānī, lēmumus par piešķiršanu pieņem ar nosacījumu, ka 36 mēnešu laikā no lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas izsniedz visas attiecīgās valsts atļaujas saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, Komisija apstiprina visus saistībā ar šo projektu piešķirtos valsts atbalstus un sponsori pieņem galīgos lēmumus par ieguldījumiem.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, lēmumi par piešķiršanu zaudē savu juridisko spēku.

10. pants

Kvotu monetizācija un ieņēmumu pārvaldība

1.   Kvotu monetizācijas un ieņēmumu pārvaldības nolūkā Komisija rīkojas dalībvalstu vārdā.

2.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka 300 miljonus kvotu, kas minētas 2. panta 1. punktā, nodod EIB, ieņēmumu monetizācijai un pārvaldībai.

3.   Pirms Komisija pieņem lēmumus par piešķiršanu attiecībā uz katru no 5. panta 1. punktā minētajām priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtām, EIB pārdod pirmās priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtas kvotas.

EIB šos ieņēmumus pārvalda un pārved dalībvalstīm izmaksai, kā tas paredzēts 11. pantā.

11. pants

Ieņēmumu izmaksa un neizmaksāto ieņēmumu izmantojums

1.   Dalībvalstis izmaksā ieņēmumus projektu sponsoriem, pamatojoties uz tiesiski saistošiem instrumentiem, kas ietver vismaz šādus elementus:

a)	projekts un tam piešķirtais finansējums, kas izteikts euro;

b)	ekspluatācijas sākuma datums;

c)	prasības attiecībā uz zināšanu apmaiņu atbilstīgi 12. pantam;

d)	prasības attiecībā uz ieņēmumu izmaksu atbilstīgi šā panta 2. līdz 6. punktam;

e)	prasības attiecībā uz ziņošanu atbilstīgi 13. pantam;

f)	ziņas par lēmuma piemērošanas nosacījumiem, kas minēti 9. pantā.

Kas attiecas uz pirmo 5. panta 1. punktā minēto priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu, šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais ekspluatācijas sākuma datums ir ne vēlāk par 2015. gada 31. decembri, izņemot gadījumus, ja attiecīgo lēmumu par piešķiršanu pieņem pēc 2011. gada 31. decembra, – šādā gadījumā ekspluatācijas sākuma datums ir ne vēlāk par četriem gadiem no lēmuma par piešķiršanu pieņemšanas datuma.

2.   Izmaksa notiek ik gadu. CCS demonstrējumu projektu gadījumā izmaksātā summa atbilst attiecīgā gada gaitā uzglabātā CO2 apjomam, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. pantā noteiktās prasības attiecībā uz monitoringu, ziņošanu un pārbaudi, kas reizināts ar finansējuma likmi, bet RES demonstrējumu projektiem – saražotās enerģijas daudzumam, kas reizināts ar finansējuma likmi.

Finansējuma likmi aprēķina šādi: CCS demonstrējumu projektiem – piešķirtā finansējuma summu dalot ar 75 % no kopējā plānotā pirmajos desmit ekspluatācijas gados uzglabātā CO2 daudzuma, bet RES demonstrējumu projektiem – piešķirtā finansējuma summu dalot ar 75 % no kopējā plānotā pirmajos piecos ekspluatācijas gados saražotās enerģijas apjoma.

3.   Izmaksa par attiecīgo gadu notiek tikai tad, ja šajā gadā ir ievērotas prasības attiecībā uz zināšanu apmaiņu.

4.   Izmaksa notiek ierobežotu laiku, proti, CCS demonstrējumu projektiem – desmit gadus no 1. punkta b) apakšpunktā minētā datuma, bet RES demonstrējumu projektu gadījumā – piecus gadus no šā minētā datuma. Izmaksāto līdzekļu kopsumma nepārsniedz 1. punkta a) apakšpunktā minēto piešķirto finansējumu.

5.   Ja attiecīgā dalībvalsts garantē atmaksāt EIB finansējumu, kas pārsniedz saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu noteikto finansējumu, daļu no šim projektam piešķirtā finansējuma vai visu finansējuma summu var izmaksāt pirms minētā projekta nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar piešķiršanas lēmumā minētajām specifikācijām.

6.   Neierobežojot 4. panta otrās daļas piemērošanu, projektiem neizmaksātos ieņēmumus un ieņēmumu pārvaldības rezultātā iegūto peļņu izmanto, lai līdzfinansētu turpmākos demonstrējumu projektus saskaņā ar šo lēmumu līdz 2015. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis nodod atpakaļ ieņēmumus, kas nav izmaksāti EIB.

Pēc 2015. gada 31. decembra pāri palikušie līdzekļi pienākas dalībvalstīm. Pēc tam, kad izmaksa ir pabeigta, šos līdzekļus nodod dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 7. punktā minētajiem principiem.

12. pants

Zināšanu apmaiņa

Dalībvalstis gādā par to, lai visi projektu operatori, konsorciju locekļi, piegādātāji un apakšuzņēmēji, kas sakarā ar tiem piešķirto publisko finansējumu ir guvuši nozīmīgu labumu no to produkta vai pakalpojuma izstrādes, dalās informācijā par II pielikumā izklāstītajiem aspektiem ar citu projektu operatoriem, publiskām iestādēm, pētniecības institūtiem, nevalstiskām organizācijām un sabiedrību saskaņā ar papildu specifikācijām, kas izklāstītas 5. panta 1. punktā minētajos priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumos.

Informācijas apmaiņa notiek ik gadus un attiecas uz visu konkrētā gada laikā ģenerēto un apstrādāto informāciju.

13. pants

Dalībvalstu ziņojumi

Katrā no 11. panta 4. punktā minētajiem laikposmiem dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumus par projektu īstenošanu.

Šajos ziņojumos par katru projektu iekļauj vismaz šādas ziņas:

1)	uzglabātā CO2 daudzums vai videi nekaitīgā veidā saražotā enerģija;

2)	izmaksātās summas;

3)	jebkādas būtiskas problēmas ar projektu īstenošanu.

14. pants

Komisijas ziņojums

Pabeidzot pirmo priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtu, Komisija iesniedz Klimata pārmaiņu komitejai ziņojumu par šīs priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtas izpildi, norādot, vai ir nepieciešami šā lēmuma grozījumi ģeogrāfiskā un tehniskā līdzsvara nodrošināšanai otrajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu kārtā.

15. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2)  COM(2009) 519 galīgā redakcija.

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

---

---

---