a)

CTBT Starptautiskās uzraudzības sistēmas (IMS) papildu seismisko staciju (ASS) tīkla darbības un ilgtspējas uzlabošana;

b)

CTBT pārbaudes sistēmas uzlabošana, izmantojot pastiprinātu sadarbību ar zinātnisko kopienu;

c)

tehniskās palīdzības sniegšana Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona parakstītājvalstīm, lai tās varētu pilnībā piedalīties un dot ieguldījumu CTBT pārbaudes sistēmas īstenošanā;

d)

tādas sistēmas izstrāde, kas cēlgāzes ļauj noteikt pārbaudē uz vietas.

1.

Ņemot vērā nepieciešamību vairot centienus saistībā ar CTBT pārbaudes režīma gatavību brīdī, kad CTBT stāsies spēkā, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt ASS tīkla darbības un ilgtspējas augstāko iespējamo līmeni. Tādēļ šā projekta mērķis ir apkopot nepieciešamos faktus un ilgtspējas nosacījumus attiecībā uz katru no šīm ASS tīkla iekārtām, lai uzlabotu to ilgtspējas līmeni līdz norādītajam tehnisko un darbības prasību līmenim.

2.

CTBT protokola I daļas 8. punktā noteikts, ka: “Lai papildinātu pamattīklu, papildus tīkls, kas sastāv no 120 stacijām, tieši vai ar valstu datu centru starpniecību pēc Starptautiskā datu centra pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju. (..) Papildu stacijas atbilst tehniskām un ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas Seismoloģiskās novērošanas un Starptautiskā seismoloģisko datu apmaiņas darba instrukcijā. Starptautiskais datu centrs var jebkurā laikā pieprasīt informāciju no papildu stacijām, un tā nekavējoties jādara pieejama, izmantojot tiešsaistes datoru savienojumu.”ASS būtībā jāatbilst tām pašām tehniskajām un ekspluatācijas prasībām, kas attiecas uz primārajām seismiskajām stacijām.

3.

Regulāras izmaksas, kas saistītas ar ASS darbību un uzturēšanu, tostarp iekārtu fizisku drošību, nodrošina valsts, kura ir atbildīga par šīm iekārtām. Tas nerada problēmas attiecībā uz ASS, kuras atrodas attīstītās valstīs un/vai kuras darbina attīstītas valstis. Tomēr tas rada būtisku problēmu attiecībā uz 36 sertificētām IMS ASS, kas atrodas jaunattīstības valstīs. Daudzas no šīm stacijām ir darbojušās vairākus gadus, un tajās uzstādītais aprīkojums pamazām nonāk nolietotā statusā.

4.

Šā projekta galvenā darbības joma ir palīdzēt valstu iestādēm uzlabot IMS ASS tīkla darbību un ilgtspēju. Tas ir arī:

5.

Izvēloties ASS šim projektam prioritāras būs:

6.

Projekta I posmu veido staciju apmeklējumi, lai izvērtētu ASS pašreizējo stāvokli un vajadzības to atbalstam, kā arī veikt sagaidāmās aprīkojuma un infrastruktūras uzturēšanas darbības. To staciju galīgais saraksts, attiecībā uz kurām jāveic turpmāks darbs, būs pieejams tikai tad, kad būs notikuši minētie apmeklējumi. Turklāt aprīkojuma, rezerves energoapgādes sistēmu, drošības un infrastruktūras aizstāšanu veiks I posmā gadījumos, kad iespējams nodrošināt to, ka novecojošās ASS ir gatavībā CTBT spēkā stāšanās brīdī.

7.

Pēc sākotnējiem to ASS apmeklējumiem, kam uzmanību nepieciešams pievērst nekavējoties, II posmā noteiks sīki izstrādātu sarakstu, tajā iekļaujot stacijas, kurās jāveic turpmāks darbs. Šis saraksts būs I posma devums, un tajā ietvers informāciju par nepieciešamo aprīkojuma aizstāšanu, enerģijas sistēmu dublējumu, drošību un infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka novecojušas ASS ir darbības gatavībā CTBT spēkā stāšanās brīdī. Šajā posmā veiks vairākus mērķtiecīgus vietējo iestāžu apmeklējumus tajās valstīs, kurās atrodas ASS, lai vairotu šo iestāžu zināšanas par Līgumā noteiktiem pienākumiem attiecībā uz ASS darbību un uzturēšanu, kā arī lai mudinātu veidot nepieciešanās valstu atbalsta struktūras un resursus.

8.

Organizēs divas ASS operatoriem paredzētas apmācības/seminārus. Ir paredzēts vienas apmācības organizēt Dienvidamerikā, otras – Āfrikā vai Āzijā.

9.

Šā projekta rezultāts un sagaidāmais ieguvums no tā izpaudīsies kā IMS uzlabotas spējas, uzticamība un ilgtermiņa stabilitāte.

10.

Sagaidāmie ieguvumi ietver stacijas ar modernu, labi funkcionējošu aprīkojumu, kuru uztur augstākā iespējamā datu pieejamības līmenī, lai ilgtermiņā garantētu pārbaudes režīma zinātnisku un tehnoloģisku uzticamību. Palīdzība saistībā ar iekārtām un apmācībām nodrošinās to, ka staciju operatori spēj uzturēt un ekspluatēt savas stacijas, ievērojot IMS standartus, paturot prātā ilgtermiņa stabilitāti un datu kvalitāti.

11.

Tiks izstrādāts noslēguma ziņojums AP, kurā ietvers šādu informāciju:

12.

Ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresa straujo tempu, CTBTO sagatavošanas komisijas galvenais izaicinājums ir sekot jaunākajiem notikumiem zinātnes nozarēs, kas ir CTBT pamatā, un saistībā ar savām pārbaudes pilnvarām tos regulāri novērtēt. Lai uzturētu CTBT pārbaudes režīma uzticamību, ir svarīgi pārbaužu centienu jomā saglabātu vietu priekšplānā CTBT spēkā stāšanās brīdī (un pēc tam).

13.

CTBT vairāk nekā jebkurš cits starptautisks ieroču kontroles līgums balstās uz jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem. Visas CTBT unikālās pārbaudes sistēmas sastāvdaļas – IMS ar globālu 337 uzraudzības iekārtu tīklu, Starptautiskais datu centrs (IDC) liela datu apjoma analīzēm un OSI režīms, kurā ietverta virkne komplicētu tehnoloģiju, – ir atkarīgas no nepārtrauktas zinātnes un tehnoloģijas attīstības, kā arī no ciešas saiknes un mijiedarbības ar zinātnisko kopienu.

14.

Ar CTBT un tā protokolu CTBTO dod skaidras pilnvaras uzlabot tās pārbaudes spējas, katru līgumslēdzēju pusi aicinot “..sadarboties ar organizāciju un citām līgumslēdzējām pusēm, veicot pārbaudes režīma uzlabojumu..” (CTBT IV panta 11. punkts), kā arī aicinot IDC“..pakāpeniski vairot tā tehniskās spējas..” (CTBT protokola I daļas 18. punkta b) apakšpunkts).

15.

PTS 2008. gada agrā pavasarī aizsāka Starptautisko zinātnes pētījumu (ISS) projektu ar mērķi novērtēt CTBT pārbaudes sistēmas spēju un gatavību noteikt zinātniskus un tehnoloģiskus jaunumus, kas varētu vairot spējas, kā arī uzlabot PTS procesu lietderību un efektivitāti. Plašā tehniskās un zinātniskās kopienas iesaiste 2009. gada jūnija Starptautisko zinātnes pētījumu konferences (ISS09) procesā sniedza daudzus ieteikumus attiecībā uz pārbaudes spēju uzlabošanu, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas un metodes.

16.

Turpinot ar ISS09 sākto darbu, PTS strādā, lai izmantotu šīs idejas un ieteikumus, veicot konkrētus uzlabojumus savos procesos un pētot jauno metožu pārbaudes potenciālu. Ar mērķi virzīt uz priekšu dažās no ISS09 gūtās daudzsološās idejas PTS vadībā norit koncentrēti semināri, kuros ir iesaistīta vispārējā zinātniskā kopiena. Semināros noteikto jauno un novatorisko procesu izstrādei noslēdz līgumus un izveido Virtuālo datu izmantojuma centru (Virtual Data Exploitation Centre (vDEC)), lai radītu platformu šo procesu attīstībai un testēšanai. Apsvēršanai CTBTO sagatavošanas komisijas politikas veidošanas struktūrās (PMO) iesniegs iespējamus ar pārbaudēm saistītus uzlabojumus un jauninājumus, kuru ierosme radusies saskaņā arī līgumu veiktā darba gaitā.

17.

Šā projekta mērķi ir uzlabot CTBT pārbaudes sistēmu, atbalstot ārējas zinātniskās un tehniskās kopienas plašākajā tās nozīmē iesaisti:

18.

Šā projekta darbības joma aptver šādus trīs uzdevumus:

19.

Šos uzdevumus izpildīs ar konkrētiem semināriem, lai apspriestu un noteiktu tās jomas, kurās pastāv vislielākais CTBT pārbaudes potenciāls, un, otrkārt, finansējot šo metožu izstrādi un testēšanu iespējamai lietošanai pārbaudes sistēmā. vDEC veicinās zinātniskās un tehniskās kopienas dalību un šo projektu atbalstam sniegs piekļuvi datiem un datoru resursiem.

20.

ISS09 pārskatīja CTBT pārbaudes sistēmas spējas. Pašreiz un šā projekta pamatā notiek ISS09 iesniegtās informācijas un pētījumu rezultātu apkopošana un pārbaude PTS. Attiecīgi, pamatojoties uz šiem konstatējumiem:

21.

Papildus darbībām I un II posmā CTBT pārbaudes sistēmai būtisku jauno zinātņu un tehnoloģiju pārbaudē iesaistīs plašāku zinātnisko kopienu, izmantojot tehnoloģiju prognozi. Šīs paralēlās darbības pamatā būs arī ISS09 pētījumu apkopojums un analīze, un to 2010. un 2011. gada gaitā turpinās semināros un ar bibliometrisku analīzi. Šīs tehnoloģiju prognozes mērķis ir sniegt informāciju un analīzi, kas nepieciešama, lai paredzamā nākotnē saglabātu vietu pārbaudes zinātnes priekšplānā.

22.

Visus šā projekta aspektus vadīs PTS ar iespējamu ārēju dalību. PMO regulāri informēs par darbībām un to potenciālajiem ieguvumiem. Tas ietvers apkopotu informāciju par notiekošiem projektiem, kā arī pēc vajadzības uz īpašiem projektiem koncentrētas prezentācijas.

23.

Gūstot labumu no ISS09 virzītājspēka, dažādu ar pārbaudi saistītu jomu koordinatori un integratori, kas bija iesaistīti ISS09 procesā, kļūs par iespējamiem kandidātiem, kas sniegtu ieguldījumu koncentrēto semināru organizēšanas un vadības procesā. Šie izcilie zinātnieki strādās ar PTS vadību, lai nodrošinātu plašu zinātniskās kopienas dalību un lai palīdzētu organizēt un kopīgi vadīt šo sanāksmju un semināru sesijas.

24.

PTS pārskatīs specializētajos semināros ģenerētās idejas un ieteiktos potenciālos projektus. PTS vadība nodrošinās to, ka projekta darbības ir vērstas uz galīgo mērķi – pārbaudes sistēmas spēju uzlabojumu.

25.

vDEC īstenošana virzās uz priekšu, jo tas ir galvenais PTS centienu realizācijas rīks, lai pakāpeniski uzlabotu savas spējas. Sākotnējais impulss attiecībā uz vDEC radās no datormācīšanās/datizraces (novatoriskas apstrādes metodes) centieniem, ko realizēja ISS09 projektā, un to lielā mērā motivēja jūtama vajadzība pēc datu apmaiņas un komunikācijas platformām, dodot piekļuvi datiem un PTS programmatūrai.

26.

Balstoties uz šīm vajadzībām, kā arī lai sniegtu piekļuvi datiem un apstrādes rīkiem, vDEC izstrādes platforma (tehniskais nodrošinājums un programmatūra):

27.

Uzraudzība un OSI tehnoloģijas ir CTBT pārbaudes režīma pamats. ISS09 sniedza ārēju zinātnisku pārskatu attiecībā uz šīm tehnoloģijām, kā arī aplūkoja daudzus jaunākos sasniegumus šajās jomās. Ir svarīgi gan uztvert sniegtās informācijas būtību, gan darboties tajās jomās, kurās pārbaudes spējām varētu sniegt konkrētus uzlabojumus.

28.

Tiek apkopota informācija un pētījumu rezultāti no ISS09 zinātniskiem dokumentiem un prezentācijām, ko darīs pieejamu reģistrētiem lietotājiem un zinātniekiem. Tas veidos organizēto mērķtiecīgo semināru un sanāksmju pamatu (I posms) konkrētajās tematiskajās nozarēs, lai turpinātu apkopot ISS09 devumu, kā arī pētītu un atklātu citas daudzsološas idejas, kuras ir vērts attīstīt CTBT pārbaudes sistēmas ieguvumam. Finansēs (II posms) izvēlētos projektus, kuru mērķis būs izstrādāt un testēt visdaudzsološākās idejas. Šo projektu rezultātus iesniegs PMO apsvēršanai, kad būs pierādīti uzlabojumi. Ieguvumi no šā projekta elementa ir uzlabota CTBT pārbaudes sistēmas procesa efektivitāte un lietderība.

29.

To specifisko tematu starpā, kurus varētu pētīt projekta II posmā, ir:

Sistēmas snieguma uzraudzība un novērtēšana šajās specifiskajās jomās būs prioritāra darbība, lai skaitliski izteiktu nesen izstrādāto procesu rezultātus.

30.

Viļņu datu sintēze bija nesenās tehniskās sanāksmes datizraces (novatoriskas apstrādes metodes) temats, un līdz 2010. gada beigām iesniegtās idejas būs gatavas saņemt finansējumu. Sagaidāms, ka divus datu sintēzes apakšprojektus finansēs līgumslēdzēji: piemēram, viļņu (seismisko, hidroakustisko un infraskaņas) datu sintēze; kā arī viļņu un radionuklīdu produktu/datu sintēze, lai izveidotu sintezēto pasākumu ziņojumu (Fused Event Bulletin).

31.

Fāzes noteikšanu PTS ir identificējis kā jomu, kurā būtisku ieguldījumu varētu sniegt zinātniskā kopiena. Datizraces semināri ir risinājuši un turpinās risināt šo jautājumu, un fāzes noteikšana būs viens no tematiem seminārā par infraskaņu 2010. gada nogalē. Lai izstrādātu daudzsološas metodes un pārbaudītu tās ar vDEC apstrādes infrastruktūru, 2011. gadā lūgs izstrādāt līgumu.

32.

Saskaņā ar noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz paraugu un mērījumu vākšanu, darbībām ar tiem un to analīzi CTBT atļauj OSI laikā izmantot dažādu metožu kopumu. Kopumā ir atļautas deviņas metožu grupas, no kurām daudzas ir pielāgotas izmantošanai OSI vidē. Trīs no šīm metodēm, proti, multispektrālā attēlu veidošana, aktīvs seismiskais process un urbšana, vēl nav pietiekami pielāgotas izmantošanai OSI sistēmā, neskatoties uz to, ka tās ir labi izstrādātas no ģeofizikālās izlūkošanas, komerciālā un pētniecības vides viedokļa. Tādēļ ir nepieciešams ar ekspertiem diskutēt par to, kā iespējams šīs tehnikas piemērot tām īpatnībām un ierobežojumiem, ar kuriem jāsaskaras, veicot OSI: laika un resursu ierobežojumi, loģistikas īpatnības, pārbaudes valsts puses uzlikti iespējami ierobežojumi utt.

33.

Temati trīs ekspertu sanāksmēs, tajās piedaloties pētījumu uzņēmumu un zinātnisku iestāžu pārstāvjiem, pētniekiem, kā arī kodolizmēģinājumu ekspertiem, kas notiks laikā no 2010. gada otrās puses līdz 2011. gada pirmajai pusei, būs šādi:

34.

Tā kā šīs ir parastas nozares tehnoloģijas, I posma semināriem nesekos turpmāka attīstība II posmā; šo ekspertu sanāksmju ieteikumus apkopos ziņojumā par šo tehnoloģiju izmantošanu OSI vajadzībām, kuru iesniegs apsvēršanai PMO.

35.

Uzsverot cēlgāzes tehnoloģiju iekļaušanu pārbaudes sistēmā, ir nepieciešama uzlabota datu apstrāde un pasākumu kategorizēšana radionuklīda analīžu veikšanai. Zinātniskā kopiena 2010. gada otrajā pusē tiks mudināta piedalīties starptautiskā cēlgāzu eksperimenta seminārā, kurā apkopos un apspriedīs zinātniskās kopienas idejas šajā jautājumā. Lai izstrādātu daudzsološas tehnikas un pārbaudītu tās ar vDEC apstrādes infrastruktūru, 2011. gadā lūgs izstrādāt līgumu.

36.

Lai ar vDEC resursiem novērtētu sistēmas sniegumu, 2011. gadā noslēgs attiecīgus līgumus par šā darba veikšanu. Ārēja dalība sistēmas snieguma vērtēšanā ir būtiska, lai saglabātu zinātnisko uzticamību vispasaules sabiedrības acīs, un tā uzlabos līgumslēdzēju pušu pārliecību brīdī, kad tās apsver pārbaudes sistēmas validēšanu un tās dažādu elementu nodošanu ekspluatācijā. Ir sagaidāms, ka ar šo finansējumu izstrādātie snieguma pasākumi dos jaunus un uzlabotus sistēmas snieguma izvērtējuma pasākumus, kurus kā ierosinātus uzlabojumus var iesniegt PMO.

37.

Kamēr topošo CTBT pārbaudes sistēmu gatavo darbībai, uzmanība arī jāpievērš turpmākajam darbam, lai ilgtermiņā saglabātu tās pārbaudes spēju zinātnisko un tehnoloģisko uzticamību. Tehnoloģiju prognoze palīdzēs CTBTO sagatavošanas komisijai šajā jomā saglabāt vietu priekšgalā, izskatot zinātnes un tehnoloģijas jaunumus, kas ilgtermiņā varētu sniegt ieguldījumu šo spēju attīstībā. ISS09 zinātnisko un pētniecisko ieguldījumu bagātība sniedza vērtīgu devumu un pamatu visaptverošai tehnoloģiju prognožu pieejai. Apzinoties tehnoloģiju jaunumus, var izstrādāt ceļvedi, lai šīs tehnoloģijas ietvertu pārbaudes sistēmā un nāktu klajā ar ieteikumiem PMO attiecībā uz šo tehnoloģiju, kas varētu uzlabot uzraudzības procesus, īstenošanas plāniem.

38.

PTS 2009. gadā ieguldīja līdzekļus tehnoloģiju prognožu konsultāciju pakalpojumos, galvenokārt, lai diviem tehnoloģisko prognožu tematiem izstrādātu un piemērotu bibliometrisku analīzi. Balstoties uz šo pieredzi, ar šo projektu 2010. gada otrajā pusē ir paredzēts piemērot šīs pārbaudītās metodes četriem papildu tematiem, kas ir svarīgi CTBT sistēmu tehnoloģiju attīstībai, proti:

39.

Papildus analīzēm 2011. gadā notiks četru mērķtiecīgu, konkretizētu semināru virkne, kurā iesaistīs dalībniekus no zinātniskās un tehnoloģiskās kopienas, lai turpinātu pētīt un attīstīt šos tematus un attiecīgi nodrošinātu informētību par jaunāko tehnoloģiju attīstību un CTBT sistēmu augsto līmeni.

40.

Finansējumu izmantos, lai nodrošinātu licences tehnoloģiju prognožu programmatūras līdzekļiem uz 18 mēnešu ilgu laika posmu un noslēgtu līgumus ar ekspertiem, kas vairotu un uzlabotu pašreizējo tehnoloģiju prognožu komunikācijas sistēmas (TFCS) pieejamību un efektivitāti, padarot to par efektīvāku rīku un forumu sadarbībai ar zinātnisko kopienu.

41.

Jaunu enerģijas avotu, ģeofizisko sensoru, automatizācijas un displeju turpmāka attīstība sniegs labumu CTBTO sagatavošanas komisijai, iespējami pazeminot staciju darbības izmaksas, palielinot staciju uzticamību un automātisku apstrādi, kā arī palielinot analīžu efektivitāti un lietderību – šeit nosaukti tikai nedaudzi no ieguvumiem.

42.

Plašā tehniskās un zinātniskās kopienas iesaiste ISS09 sniedza daudzus ieteikumus attiecībā uz CTBT pārbaudes spēju uzlabošanu, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas un metodes. PTS strādā, uztverot visdaudzsološākās idejas un ierosinājumus, lai veiktu konkrētus uzlabojumus procesos un pētītu jauno metožu pārbaužu potenciālu.

43.

Šajā projektā ierosinātajās darbībās specifisku tehnisku jautājumu izskatīšanā un novatorisku procesu izstrādē iesaistīs zinātnisko un tehnisko kopienu, tādā veidā uzlabojot pašreizējo CTBT sniegumu un tā vērtējumu, pirmkārt, ar mērķtiecīgu semināru kopumu, kas paredzēti jaunu ideju izpētei, un, otrkārt, pārbaudot daudzsološas metodes un attīstot tās par praktiski izmantojamiem procesiem. Ar šiem pētījumiem iepazīstinās PMO, kas apsvērs to iekļaušanu CTBT provizoriskajā darba vidē.

44.

Turklāt iesaistīs plašāku zinātnisko kopienu, lai pārbaudītu jaunu zinātņu un tehnoloģiju derīgumu CTBT pārbaudes sistēmai. Šīs darbības pamatā būs arī ISS09 pētījumu apkopojums un analīze, un to 2010. un 2011. gada gaitā turpinās semināros un ar bibliometrisku analīzi. Tehnoloģiju prognozes mērķis ir sniegt informāciju un analīzi, kas nepieciešama, lai paredzamā nākotnē saglabātu vietu pārbaudes zinātnes priekšplānā.

45.

Sākotnējais finansējums segs izmaksas, kas saistītas ar ISS09 labāko ideju un tehnoloģijas prognožu attīstību un atbalstu tām. Projekta gaitā PTS izstrādās un noslīpēs procesus un rīkus, lai iesaistītu zinātnisko kopienu un parādītu šīs partnerības kā mehānisma vērtību, veicot pārbaudes sistēmas uzlabojumu attīstību, pārbaudi un īstenošanu. Ir paredzēts (pēc šā projekta īstenošanas) paplašināt saiknes ar vispasaules zinātnisko kopienu, tādējādi vairojot pozitīvu vērtējumu par kopīgajiem centieniem un to potenciālo dalībnieku skaitu, lai pārbaudes sistēma gūtu maksimālu labumu no jaunākajiem pētījumiem.

46.

Viena no CTBT pārbaudes sistēmas iezīmēm, ar ko tā izceļas starp citiem ieroču kontroles režīmiem, ir informācijas par atbilstību sniegšana reāllaikā tieši parakstītājām valstīm. Papildus sākotnējam CTBT pārbaudes sistēmas nolūkam IMS datiem un tehnoloģijām ir vērā ņemams izmantojums civilo un valdības aģentūru vajadzībām, veicot analīzes attiecībā uz tādiem procesiem kā, piemēram, zemestrīces, vulkāna izvirdumi, zemūdens sprādzieni, klimata pārmaiņas un cunami.

47.

Lai gan pēdējo gadu laikā ir ievērojami pastiprinājusies jaunattīstības valstu ieinteresētība izveidot valsts datu centrus (VDC) – VDC abonentu skaits pieaudzis par aptuveni 20 % –, daudzām jaunattīstības valstīm joprojām nav pilnas piekļuves CTBT sistēmai.

Tādēļ PTS pieliek papildu pūles, lai vairotu izveidoto VDC skaitu, drošu parakstītāju profilu un autorizēto lietotāju skaitu. Tas attiecināts jo īpaši uz 70 atlikušajām parakstītājvalstīm, kurām vēl nav piekļuves IMS datiem un IDC produktiem (29 – Āfrikā, 8 – Latīņamerikā, 10 – Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā, 12 – Dienvidaustrumāzijā, Klusā okeāna reģionā un Tālajos Austrumos, 3 – Austrumeiropā un 8 – Ziemeļamerikā un Rietumeiropā). Šos centienus vērš uz tām valstīm, kurām vajadzīgs PTS tehnisks atbalsts, lai palielinātu šo datu un produktu izmantojumu.

48.

Saskaņā ar Vienoto rīcību 2008/588/KĀDP uzsāka tehniskas palīdzības projektu ar mērķi atvieglot uzlabotu Āfrikas valstu dalību CTBT pārbaudes sistēmā un tās civilos un zinātniskos ieguvumos. Kopumā izvēlējās 19 Āfrikas valstis kā minētā projekta palīdzības saņēmējas. Turklāt, lai Āfrikā, kā arī citos reģionos risinātu noteiktās vajadzības, ir nepieciešami papildu līdzekļi.

49.

Ierosinātais jaunais tehniskās palīdzības projekts ir kā turpmāki pasākumi pēc projekta, kas tika sākts atbilstīgi Vienotajai rīcībai 2008/588/KĀDP. Ar to tehnisko atbalstu piešķirs arī tām Āfrikas valstīm, kuras nevarēja iekļaut pirmajā projektā, kā arī izvēlētām valstīm Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Atlasot ierosinātās saņēmējvalstis, prioritāras būs:

50.

Lai atbalstītu VDC darbības, saņēmējvalstīm ir jāsniedz iekārtu darbībai vajadzīgie līdzekļi. Saņēmējvalstu apņemšanās tiek uzskatīta par projekta veiksmes priekšnosacījumu.

51.

Tāpat kā saistībā ar projektu, kas tika sākts atbilstīgi Vienotajai rīcībai 2008/588/KĀDP, šajā projektā būs iekļautas grupu apmācības reģionā par IMS datu apstrādi un par Starptautiskā datu centra (IDC) produktu analīzi, kā arī vajadzības gadījumā – sniegts pamata aprīkojuma nodrošinājums. Ja iespējams, mērķtiecīgas apmācības un cita veida palīdzības darbības tiks izstrādātas saņēmējām valstīm, kurās būs apzinātas un izvērtētas īpašas vajadzības attiecībā uz valsts datu centru un SSA izveidi, kā arī attiecībā uz civiliem un zinātniskiem ieguvumiem. Visas darbības saņēmējās valstīs veiks, cieši koordinējot tās ar PTS un saņemot tā atbalstu, – lai nodrošinātu šajā projektā uzsākto apmācības un palīdzības pasākumu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī pienācīgu saskaņotību ar Vienotajā rīcībā 2006/243/KĀDP paredzētajām darbībām.

52.

Pamatojoties uz 47. punktā minētajiem atlases kritērijiem, PTS, ievērojot tā iepriekš veiktu iespējamības izvērtējumu, kurā ņemti vērā vietējie apstākļi attiecīgajā laikā, paredz darbības pēc iespējas vairākās valstīs no turpmāk minētajām:

53.

Projekta mērķis ir sniegt vairākus svarīgus ieguvumus CTBTO un saņēmējām valstīm, proti, ļaut valsts datu centriem saņēmējās valstīs iegūt augstākas kvalitātes tehnisko lietpratību, lai:

54.

Tas dos iespēju tām valstīm, kas izveido valsts datu centrus, saņemt un analizēt IDC reāllaikā piegādātus neapstrādātus datus. Valstis, kas izveido valsts datu centrus, saņems no PTS tehnoloģisku un cilvēkresursu atbalstu, un šāds atbalsts palīdzēs saņēmējām valstīm izveidot un uzturēt nepieciešamās tehniskās spējas, lai pilnībā piedalītos CTBT pārbaudes sistēmā. Turklāt tiks panākta lielāka saņēmēju valstu izpratne par to, kā valsts datu centru izveide var palīdzēt bagātināt vietējo zinātnes pamatu un kā IMS datus var izmantot, lai analizētu reģiona notikumus.

55.

PTS izraudzīsies divus tehniskos ekspertus un nodrošinās viņu dalību šajā projektā konsultantu statusā, nosakot viņu mītnes vietu vai nu tieši divos minētajos reģionos, vai Vīnē; viņi koordinēs visas darbības, konsultējoties ar PTS vadību un saņemot tās apstiprinājumu.

56.

Iespējamās saņēmējas valstis, kā minēts iepriekš, apmeklēs, lai izvērtētu, kāda ir informētība par IMS datiem un SDC produktiem un to izmantojums. Eksperti sadarbosies ar valsts iestādēm (ko attiecīgās valstis norīkojušas vai izveidojušas saskaņā ar CTBT III pantu), lai iepazītu esošās vajadzības un izpratni un veicinātu informētību par IMS datiem un SDC produktiem, tostarp to iespējamo pielietojumu civiliem un zinātniskiem mērķiem. Turklāt tiks nodibināti kontakti ar citām katras valsts attiecīgajām iestādēm, kas var gūt labumu no IMS datu un SDC produktu lietojuma. Pēc vajadzības sekmēs tīklu veidošanu starp valsts iestādēm un citām attiecīgām iestādēm. Vietās, kur ir izveidoti valsts datu centri (VDC), tiks izvērtēts katra centra personāls un infrastruktūra (tostarp datoru un interneta infrastruktūra), lai varētu noteikt prioritāros pasākumus.

57.

Notiks reģionālas apmācību nodarbības, kurās aicinās piedalīties dalībniekus no iestādēm, kas izvēlētas 1. posmā. Šajās mācībās veiks tehniskas apmācības par IMS datiem un SDC produktiem. Minēto mācību laikā dalībnieki strādās ar PTS programmatūru, kas izstrādāta VDC vajadzībām, ko var izmantot, lai piekļūtu IMS datiem un SDC produktiem un analizētu tos. Šīs nodarbības dos iespēju arī sekmēt sadarbību starp reģiona iestāžu tehnisko personālu.

58.

Pēc tam izvēlētiem VDC piešķirs plašāku tehnisko palīdzību, lai tie reģionālajās mācībās gūto pieredzi palīdzētu piemērot to konkrētajiem apstākļiem. Šīs apmācības tiks īpaši pielāgotas, pamatojoties uz katra VDC vajadzībām un katra VDC personāla prasmēm, kā arī ņemot vērā saņēmēju valstu valsts valodas. Ar tehnisko ekspertu palīdzību dalībnieki uzstādīs un konfigurēs VDC programmatūru un saskaņā ar katras valsts iestādes vajadzībām izveidos datu ieguves, apstrādes, analīzes un ziņošanas ikdienas režīmu. Turklāt dažām valstīm sniegs VDC pamata aprīkojumu, tostarp datoraprīkojumu un perifērās iekārtas, pamatojoties uz to vajadzību izvērtējumu. Ja piešķirs aprīkojumu, tad tehniskie eksperti arī vadīs apmācības par šā aprīkojuma uzstādīšanu, uzturēšanu un darbību.

59.

Lai nostiprinātu iegūtās prasmes un/vai aizpildītu atlikušos robus zināšanās pēc 1. posma, organizēs atkārtotus apmeklējumus saņēmējās valstīs un izvērtēs, kā dalībnieki liek lietā 1. posma mācību nodarbībās apgūto.

60.

Šo īso kontroles apmeklējumu mērķis ir panākt to, lai vietējie tehniskie darbinieki varētu regulāri izmantot IMS datus un SDC produktus. Šie pasākumi tiks īpaši pielāgoti, pamatojoties uz vietējām prasmēm un vajadzībām, rūpējoties arī par ilgtspēju – tā, lai darbības varētu turpināties arī pēc šā projekta noslēguma. Visaptverošs noslēguma ziņojums par katru saņēmēju valsti veidos pamatu nākotnes turpmākām darbībām attiecīgajā valstī.

61.

Atkarībā no saņēmējas valsts izvērtētajām vajadzībām ir paredzams, ka tehniskie eksperti katrā saņēmējā valstī uzturēsies no trim līdz sešām nedēļām. Kopējais klātbūtnes ilgums saņēmējās valstīs ir paredzams no 12 līdz 15 mēnešiem. Kopējais paredzētais projekta īstenošanas ilgums ir 18 mēneši.

62.

Cēlgāzu noteikšanas nozīme pēdējos gados ir kļuvusi acīm redzama, ne mazāk būtiska saistībā ar diviem Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gadā un 2009. gadā izsludinātiem kodolizmēģinājumiem. Tādēļ šo spēju vairošana, jo īpaši uz vietas veiktu pārbaužu (OSI) nolūkiem, ir galvenais elements, lai nodrošinātu turpmākas pārbaudes attiecībā uz CTBT ievērošanu. Nesen veiktie OSI izmēģinājumi, kā, piemēram, integrētais lauka izmēģinājums 2008. gadā (IFE08) Kazahstānā, radioaktīvā ksenona aprīkojuma sākotnējā vispārīgā pārbaude 2006. gadā, kā arī cēlgāzu eksperimenta (NG09) izmēģinājums Slovākijā 2009. gada rudenī, ir snieguši vērtīgu darbības pieredzi attiecībā uz prasībām, kas jāizvirza OSI XeFDS. Pamatojoties uz veikto izmēģinājumu analīzi, kļuvis skaidrs, ka pašreizējās cēlgāzes sistēmas neatbilst tādiem tipiskiem lauka un darbības nosacījumiem, ar ko jāsaskaras reālā OSI  (1). Šajā sakarā ir noteikti trīs galvenie tehniskie iemesli:

63.

Šā projekta mērķis ir atkārtota tāda modulārās OSI XeFDS prototipa konstruēšana un piegāde, kas atbilst īpašajām uz vietas veikto pārbaužu (OSI) prasībām, jo īpaši attiecībā uz cēlgāzes paraugu caurlaidspēju un uz transportējamību. Mērķis ir saņemt sistēmu savlaicīgi, lai varētu gatavoties nākamajam integrētajam lauka izmēģinājumam 2013. gadā (IFE13).

64.

Lai apmierinātu cēlgāzu noteikšanas sistēmai minētās OSI vajadzības, potenciālos piegādātājus aicinās iesniegt priekšlikumus, kuri atbilst šādām tehniskām prasībām:

65.

Pēc modulārās sistēmas prototipa izstrādes ir paredzēts apstiprināšanas, pārbaudes un apmācību posms, lai līdz IFE13 sistēma būtu darbības gatavībā.

66.

Papildus minētajām vispārējām tehniskām prasībām turpmākas attīstības specifikācijas un konkrētas sistēmas tehniskās prasības vēlāk pamatos ar detalizētiem konstatējumiem no NG09 un paredzētām tehniskām diskusijām, kas notiks plānotajā cēlgāzu ekspertu sanāksmē 2010. gada otrajā ceturksnī. Tomēr NG09 laikā veikto ekspertu diskusiju galvenie konstatējumi un secinājumi ir izmantoti šā priekšlikuma sagatavošanā un nav sagaidāms, ka tie mainīsies ne ziņojumā, ne projektā noteiktajās prasībās.

67.

Cēlgāzu noteikšanas spēju stiprināšana ir galvenais nosacījums OSI darbības gatavībai un tādējādi arī CTBT pārbaudes režīma efektivitātei un uzticamībai. Ir sagaidāms, ka šā projekta rezultātā pirms iecerētā IFE13 tiks izstrādāta viena pilnībā darboties spējīga un viegli transportējama bāzes vienība ar diviem modulāru pievienojamu sensoru pāriem. Tas dos iespēju gūt būtisku darbības progresu cēlgāzu noteikšanas procesā OSI laikā, nezaudējot noteikšanas spējas – aptuveni 1 mBq/m3.

68.

Iecerētā modulārā sistēma arī viegli atļaus veikt esošās aparatūras uzlabojumus pirms konkrētas OSI misijas uzsākšanas, tajā vienkārši integrējot papildu sensoru moduļus kā robustus pievienojamus papildinājumus pamata sistēmai. Turklāt lielā mērā būs atvieglota rezerves daļu tehniskā apkope un uzstādīšana OSI laikā lauka apstākļos.

69.

Pamatojoties uz līdzīgiem atkārtotas tehniskās projektēšanas projektiem, ir sagaidāms, ka divu cilvēku veidota inženieru grupa strādās divus gadus bez pārtraukumiem; ir noteikts, ka maksimālais visa projekta ilgums ir divi gadi.

70.

Paredzams, ka projektu uzsāks 2010. gada trešajā ceturksnī un tas ilgs līdz 2012. gadam. Zemāk sniegts posmu un termiņu uzskaitījums.

71.

Uz minētajiem termiņiem attiecina iekšēju elastību. Tomēr aizstājēju inspektoru apmācība darbam ar OSI XeFDS ir obligāts nosacījums sistēmas darbībai plānotā IFE13 laikā. Tādēļ 2012. gada 31. decembris ir noteikts kā realizācijas termiņš pārbaudītai OSI sistēmai, kas sastāvēs no vienas bāzes vienības un diviem modulāriem analīzes kameru pāriem. Ņemot vērā ievērojamos laika ierobežojumus, tiks pieliktas pūles, lai šā projekta pieteikuma posmu (0. posms) uzsāktu un veiktu vienlaicīgi ar koncepcijas un sākotnējā rasējuma izstrādes posmu (1. posms).

—

starpposma ziņojumu pēc pirmajiem sešiem projektu īstenošanas mēnešiem,

—

beigu ziņojumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas.