Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009R0444

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 444/2009 ( 2009. gada 28. maijs ), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

OJ L 142, 6.6.2009, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 013 P. 216 - 219

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/444/oj

6.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 444/2009

(2009. gada 28. maijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika apliecināts, ka Eiropas Savienībā vajadzīga vienota attieksme pret biometriskiem identifikatoriem vai biometriskiem datiem trešo valstu valstspiederīgajiem izdotos dokumentos, ES pilsoņu pasēs un informācijas sistēmās (VIS un SIS II).

(2)

Šajā sakarā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (2), kas ir būtisks solis pretim tādu jaunu elementu izmantošanai, kuri palielina pasu un ceļošanas dokumentu drošību un iedibina uzticamāku saikni starp turētāju un pasi vai ceļošanas dokumentu, tādējādi dodot būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu pasu un ceļošanas dokumentu aizsardzību pret izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.

(3)

Regulā (EK) Nr. 2252/2004 iekļauts vispārīgs pienākums noņemt pirkstu nospiedumus, ko uzglabās bezkontakta mikroshēmā pasē vai ceļošanas dokumentā. Tomēr, kā liecina testos gūtā pieredze, nepieciešami izņēmumi. Īstenojot eksperimentālos projektus dažās dalībvalstīs, radās iespaids, ka bērniem, kas nav sasnieguši sešu gadu vecumu, noņemtie pirkstu nospiedumi nav pietiekami kvalitatīvi, lai veiktu identitātes pārbaudi viens pret vienu. Turklāt tie ievērojami mainās, tādēļ tos ir grūti pārbaudīt visā pases vai ceļošanas dokumenta derīguma laikā.

(4)

Ir būtiski saskaņot izņēmumus no vispārīgā pienākuma noņemt pirkstu nospiedumus, lai tādējādi saglabātu kopīgus drošības standartus, kā arī nolūkā vienkāršot robežkontroli. Gan juridisku, gan drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu valstu tiesību aktu ziņā atstāt izņēmumu noteikšanu attiecībā uz pienākumu noņemt pirkstu nospiedumus ievietošanai dalībvalstu izsniegtās pasēs un ceļošanas dokumentos.

(5)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2252/2004 biometriskie dati ir jāapkopo un jāglabā pasu un ceļošanas dokumentu uzglabāšanas līdzeklī tikai minēto dokumentu izsniegšanai. Tas neskar iespēju šos datus izmantot vai glabāt saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Regula (EK) Nr. 2252/2004 neparedz tiesisku pamatu tādu datubāzu izveidošanai vai uzturēšanai, kurās minētos datus glabāt dalībvalstīs, jo to reglamentē vienīgi attiecīgo valstu tiesību akti.

(6)

Turklāt kā papildu drošības pasākums un nolūkā nodrošināt bērnu papildu aizsardzību būtu jāievieš princips “viena persona – viena pase”. To iesaka arī Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), un tas nodrošina, ka pase un biometriskie elementi ir saistīti tikai ar personu, kas ir pases turētājs. Ir drošāk, ja katrai personai ir sava pase.

(7)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm būs pienākums izsniegt atsevišķas pases nepilngadīgajām personām un ka dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz bērniem, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, varētu būt ļoti atšķirīgi, Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir vajadzīgi pasākumi kopējas pieejas nodrošināšanai attiecībā uz noteikumiem par to bērnu aizsardzību, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas.

(8)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.

(10)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(11)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(12)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (6) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(13)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (8) un Padomes Lēmumā 2008/149/TI (9).

(14)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/EK (10) 3. pantu.

(15)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 2252/2004,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 2252/2004 groza šādi.

1)

Regulas 1. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem obligātajiem drošības standartiem.

Tos izsniedz kā individuālus dokumentus.

Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 26. jūnijā sagatavo ziņojumu par prasībām attiecībā uz bērniem, kas ceļo vieni paši vai citu personu pavadībā un šķērso dalībvalstu ārējās robežas, kā arī vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgas iniciatīvas kopējas pieejas nodrošināšanai attiecībā uz noteikumiem par to bērnu aizsardzību, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas.

2.   Pasēs un ceļošanas dokumentos iestrādā ļoti drošu informācijas nesēju, kurā ir sejas attēls. Dalībvalstis arī iekļauj divus plakaniski noņemtus pirkstu nospiedumus savstarpēji savietojamos formātos. Dati ir aizsargāti, un informācijas nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

2.a   Pirkstu nospiedumu noņemšanas prasība neattiecas uz šādām personām:

a)

bērniem, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu.

Divpadsmit gadu vecuma robeža ir pagaidu noteikums. Šīs regulas 5.a pantā minētajā ziņojumā ir paredzēta vecuma robežas pārskatīšana, un vajadzības gadījumā tam pievieno priekšlikumu grozīt vecuma robežu.

Neskarot 5. a panta piemērošanas sekas, dalībvalstis, kuru pirms 2009. gada 26. jūnijā pieņemtajos tiesību aktos paredzēta vecuma robeža līdz 12 gadiem, var piemērot minēto vecuma robežu pārejas periodā, kas nepārsniedz četrus gadus pēc 2009. gada 26. jūnijā. Tomēr pārejas perioda vecuma robeža nedrīkst būt mazāka par sešu gadu vecumu;

b)

personām, kurām pirkstu nospiedumu noņemšana nav fiziski iespējama.

2.b   Ja īslaicīgi nav iespējams noņemt izraudzīto pirkstu nospiedumus, dalībvalsts atļauj noņemt citu pirkstu nospiedumus. Ja īslaicīgi nav iespējams noņemt citu pirkstu nospiedumus, tās izsniedz pagaidu pasi, kuras derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus.”

2)

Iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

1.   Biometriskos identifikatorus ņem kvalificēti un attiecīgi pilnvaroti to valsts iestāžu darbinieki, kuras ir atbildīgas par pasu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar drošības pasākumiem, kas noteikti Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām, iegūst pieteikuma iesniedzēja biometriskos identifikatorus. Dalībvalstis nodrošina, ka, sastopoties ar grūtībām identifikatoru apkopošanā, pastāv piemērotas procedūras, ar kurām nodrošina cieņas pilnu attieksmi pret attiecīgo personu.”

3)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru pasēm un ceļošanas dokumentiem atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, tostarp Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ieteikumiem, nosaka papildu tehniskās specifikācijas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

papildu drošības elementi un prasības, paredzot arī paaugstinātus standartus viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai;

b)

biometrisko elementu tehniskās specifikācijas un to aizsardzība, tostarp neatļautas piekļuves novēršana;

c)

kvalitātes prasības un kopīgu tehnisku standartu prasības, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēliem un pirkstu nospiedumiem.”

4)

Regulas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Biometriskos datus apkopo un glabā tikai pasu un ceļošanas dokumentu uzglabāšanas līdzeklī minēto dokumentu izsniegšanai. Piemērojot šo regulu, biometriskos elementus pasēs un ceļošanas dokumentos izmanto vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu:

a)

pases vai ceļošanas dokumenta autentiskumu;

b)

dokumenta turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, ja pases vai ceļošanas dokumenta uzrādīšana ir noteikta ar likumu.

Papildu drošības elementu pārbaudi veic, neskarot 7. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (11). Neveiksmīga salīdzināšana pati par sevi neietekmē pases vai ceļošanas dokumenta derīgumu ārējo robežu šķērsošanai.

5)

Iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 26. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kura pamatā ir neatkarīgas iestādes veikts un Komisijas pārraudzīts plaša mēroga padziļināts pētījums, kur izvērtēts, tostarp veicot darbojošos sistēmu precizitātes novērtējumu, cik uzticama un tehniski īstenojama ir 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu izmantošana identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, un kurā iekļauts kļūdainu atteikumu rādītāju salīdzinājums katrā dalībvalstī, kā arī – pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem – analīze par kopēju noteikumu nepieciešamību saistībā ar saskaņošanas procesu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs regulas pielāgošanu.”

6)

Regulas 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Dalībvalstis piemēro šo regulu:

a)

attiecībā uz sejas attēlu – vēlākais 18 mēnešus;

b)

attiecībā uz pirkstu nospiedumiem – vēlākais 36 mēnešus

no 2. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas. Taču tas neietekmē jau izdoto pasu un ceļošanas dokumentu derīgumu.

Šīs regulas 1. panta 1. punkta otro daļu īsteno vēlākais 2012. gada 26. jūnijā. Taču tas neietekmē dokumentu sākotnējo derīgumu attiecībā uz turētāju.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Strasbūrā, 2009. gada 6. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KOHOUT


(1)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 14. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. aprīļa Lēmums.

(2)  OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(9)  OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.

(10)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(11)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp”.


Top