EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32009R0217
Regulation (EC) No 217/2009 of the European Parliament and of the Council of 11 March 2009 on the submission of catch and activity statistics by Member States fishing in the north-west Atlantic (recast) (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 ( 2009. gada 11. marts ) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 ( 2009. gada 11. marts ) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OJ L 87, 31.3.2009, p. 42–69
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 04 Volume 009 P. 160 - 187
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 10/01/2014
|
31.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/42 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 217/2009
(2009. gada 11. marts)
par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93 (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā minētajā regulā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ tā būtu jāpārstrādā. |
|
(2) |
Saskaņā ar Konvencijas par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā, kas apstiprināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (4) un ar ko izveido Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizāciju (NAFO), prasībām Kopienai jāsniedz NAFO Zinātniskajai padomei visi pieejamie statistikas un zinātnes dati, ko Zinātniskā padome pieprasījusi sava darba gaitā. |
|
(3) |
NAFO Zinātniskā padome savlaicīgi sniegtu statistiku attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām ir atzinusi par būtisku savā darbā, izvērtējot zivju krājumu stāvokli Ziemeļrietumu Atlantijā. |
|
(4) |
Vairākas dalībvalstis ir pieprasījušas datu iesniegšanu citā formā vai izmantojot citu datu nesēju, nekā izklāstīts V pielikumā (ekvivalents iepriekš minētajām aptaujas lapām Statlant). |
|
(5) |
Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5). |
|
(6) |
Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Katra dalībvalsts, pienācīgi ņemot vērā Padomes Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (6), iesniedz Komisijai datus par tādu kuģu nozveju, kuri ir reģistrēti šajā dalībvalstī un kuri zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā vai kuģo ar šīs dalībvalsts karogu.
Nominālās nozvejas datos iekļauj visus zvejniecības produktus, kas jebkādā formā ir izkrauti krastā vai pārkrauti jūrā, taču neiekļauj daudzumus, ko pēc nozvejošanas palaiž atpakaļ jūrā, patērē uz klāja vai izmanto par ēsmu. Neiekļauj akvakultūras produktus. Datus reģistrē kā krastā izkrautā vai jūrā pārkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.
2. pants
1. Iesniedzami divu veidu dati:
|
a) |
katras no I pielikumā uzskaitītajām sugām gada nominālās nozvejas, izteiktas dzīvsvara tonnās, kas vienādas ar izkrautajiem daudzumiem, katrā no II pielikumā uzskaitītajiem un III pielikumā definētajiem Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoniem; |
|
b) |
šā punkta a) apakšpunktā noteiktās nozvejas un atbilstošā zvejas darbība, iedalot pa kalendārajiem nozvejošanas mēnešiem, pēc zvejas rīkiem, kuģa izmēra un galvenajām sugām, kas tiek zvejotas. |
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. maijam, kurš ir pēc pārskata gada, un tie var būt provizoriski. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. augustam, kurš ir pēc pārskata gada, un tie ir galīgie dati.
Datiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā un iesniegti kā provizoriski dati, vajadzētu būt skaidri identificētiem kā tādiem.
Attiecībā uz sugu/zvejas rajonu kombinācijām, kur pārskata periodā netika iegrāmatota nekāda nozveja, netiek pieprasīts iesniegt datus.
Ja attiecīgā dalībvalsts iepriekšējā kalendārajā gadā nav zvejojusi Ziemeļrietumu Atlantijā, tā līdz nākamā gada 31. maijam informē par to Komisiju.
3. Šīs regulas IV pielikumā sniegtas definīcijas un kodi, kas lietojami, iesniedzot informāciju par zvejas darbībām, zvejas rīkiem, zvejas metodi un kuģa izmēru.
4. Komisija var grozīt sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas.
Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. pants
Ja vien saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka citādi, dalībvalstīm ir atļauts izmantot izlašu veidošanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām zvejas flotes daļām, attiecībā uz kurām pilnīga datu sniegšana uzliktu pārmērīgu administratīvo procedūru slogu. Precīzas ziņas par izlašu veidošanas procedūru, kā arī precīzas ziņas par kopējiem datiem, ko iegūst ar šādām metodēm, dalībvalstīm ir jāiekļauj ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
4. pants
Dalībvalstis pilda savas saistības attiecībā pret Komisiju atbilstoši 1. un 2. panta prasībām, iesniedzot datus V pielikumā norādītajā formātā.
Dalībvalstis var iesniegt datus formātā, kas izklāstīts VI pielikumā.
Pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma dalībvalstis var iesniegt datus citā formātā vai uz citiem datu nesējiem.
5. pants
Ja iespējams, 24 stundās no ziņojumu saņemšanas Komisija nosūta tajos ietverto informāciju administratīvajam sekretāram.
6. pants
1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (7) (turpmāk “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
7. pants
1. Dalībvalstis līdz 1994. gada 28. jūlijam iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, izklāstot, kā iegūti dati attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām, un sīkāk norādot šo datu pilnību un ticamību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā šo ziņojumu kopsavilkumu.
2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc izmaiņu ieviešanas.
3. Metodoloģiskus ziņojumus, datu pieejamību un datu ticamību, kā minēts 1. punktā, kā arī citus attiecīgus jautājumus, kas ir saistīti ar šīs regulas piemērošanu, reizi gadā pārbauda Komitejas kompetentā darba grupa.
8. pants
1. Ar šo Regula (EEK) Nr. 2018/93 tiek atcelta.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.
9. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2009. gada 11. martā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. VONDRA
(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. februāra Lēmums.
(2) OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.
(3) Sk. VI pielikumu.
(4) OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.
(7) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.
I PIELIKUMS
TO SUGU SARAKSTS, PAR KURĀM ZIŅOTS KOMERCIĀLAJĀ NOZVEJAS STATISTIKĀ PAR ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻU
Dalībvalstīm ir jāpaziņo par to sugu nominālo nozveju, kas ir apzīmētas ar zvaigznīti (*). Ziņojot par atlikušo sugu nominālo nozveju, nav obligāti jānorāda atsevišķas sugas. Tomēr, ja dati par atsevišķām sugām nav iesniegti, tie ir jāiekļauj kopējās kategorijās. Dalībvalstis var iesniegt datus par sugām, kas nav sarakstā, ar noteikumu, ka sugas ir skaidri norādītas.
|
Piezīme |
: |
n.t.p. saīsinājums nozīmē “netiek tuvāk precizēts”. |
|
Nosaukums |
Trīsburtu apzīmējums |
Zinātniskais nosaukums |
Angliskais nosaukums |
|
BENTISKĀS ZIVIS |
|||
|
Menca |
COD (*) |
Gadus morhua |
Atlantic cod |
|
Pikša |
HAD (*) |
Melanogrammus aeglefinus |
Haddock |
|
Sarkanasari, n.t.p. |
RED (*) |
Sebastes spp. |
Atlantic redfishes n.e.i. |
|
Sudrabotā merlūza |
HKS (*) |
Merluccius bilinearis |
Silver hake |
|
Merlūza Urophycis chuss |
HKR (*) |
Urophycis chuss |
Red hake |
|
Saida |
POK (*) |
Pollachius virens |
Saithe (= pollock) |
|
Sarkanasaris Sebastes marinus |
REG (*) |
Sebastes marinus |
Golden redfish |
|
Sarkanasaris Sebastes mentella |
REB (*) |
Sebastes mentella |
Beaked redfish |
|
Hippoglossoides platessoides paltuss |
PLA (*) |
Hippoglossoides platessoides |
American plaice (L. R. dab) |
|
Sarkanā plekste |
WIT |
Glyptocephalus cynoglossus |
Witch flounder |
|
Dzeltenspuru plekste |
YEL (*) |
Limanda ferruginea |
Yellowtail flounder |
|
Melnais paltuss |
GHL (*) |
Reinhardtius hippoglossoides |
Greenland halibut |
|
Parastais paltuss |
HAL (*) |
Hippoglossus hippoglossus |
Atlantic halibut |
|
Ziemas plekste |
FLW (*) |
Pseudopleuronectes americanus |
Winter flounder |
|
Vasaras plekste |
FLS (*) |
Paralichythys dentatus |
Summer flounder |
|
Rūts plekste |
FLD (*) |
Scophthalmus aquosus |
Windowpane flounder |
|
Plekstveidīgās zivis, n.t.p. |
FLX |
Pleuronectiformes |
Flatfishes n.e.i. |
|
Amerikāņu jūrasvelns |
ANG (*) |
Lophius americanus |
American angler |
|
Atlantijas jūrasgaiļi |
SRA |
Prionotus spp. |
Atlantic searobins |
|
Atlantijas tomkods |
TOM |
Microgadus tomcod |
Atlantic tomcod |
|
Zilā antimora |
ANT |
Antimora rostrata |
Blue antimora |
|
Putasū |
WHB |
Micromesistius puotassou |
Blue whiting (= poutassou) |
|
Amerikas tautoga |
CUN |
Tautogolabrus adspersus |
Cunner |
|
Vēdzele |
USK |
Brosme brosme |
Cusk (= tusk) |
|
Grenlandes menca |
GRC |
Gadus ogac |
Greenland cod |
|
Zilā jūras līdaka |
BLI |
Molva dypterygia |
Blue ling |
|
Jūras līdaka |
LIN (*) |
Molva molva |
Ling |
|
Jūras zaķis |
LUM (*) |
Cyclopterus lumpus |
Lumpfish (= lumpsucker) |
|
Karaļzivs |
KGF |
Menticirrhus saxatilis |
Northern kingfish |
|
Raibā lodeszivs |
PUF |
Sphoeroides maculatus |
Northern puffer |
|
Lucīši, n.t.p. |
ELZ |
Lycodes spp. |
Eelpouts n.e.i. |
|
Amerikas lucītis |
OPT |
Zoarces americanus |
Ocean pout |
|
Polārmenca |
POC |
Boreogadus saida |
Polar cod |
|
Strupdeguna garaste |
RNG |
Coryphaenoides rupestris |
Roundnose grenadier |
|
Makrūrzivs |
RHG |
Macrourus berglax |
Roughhead grenadier |
|
Tūbītes |
SAN |
Ammodytes spp. |
Sandeels (= sand lances) |
|
Jūrasbuļļi, n.t.p. |
SCU |
Myoxocephalus spp. |
Sculpins n.e.i. |
|
Skapa |
SCP |
Stenotomus chrysops |
Scup |
|
Tautoga |
TAU |
Tautoga onitis |
Tautog |
|
Tailzivs |
TIL |
Lopholatilus chamaeleonticeps |
Tilefish |
|
Baltā merlūza |
HKW (*) |
Urophycis tenuis |
White hake |
|
Vilkzivis, n.t.p. |
CAT (*) |
Anarhichas spp. |
Wolf-fishes n.e.i. |
|
Vilkzivs |
CAA (*) |
Anarhichas lupus |
Atlantic wolf-fish |
|
Raibā vilkzivs |
CAS (*) |
Anarhichas minor |
Spotted wolf-fish |
|
Bentiskās zivis, n.t.p. |
GRO |
Osteichthyes |
Groundfishes n.e.i. |
|
PELAĢISKĀS ZIVIS |
|||
|
Siļķe |
HER (*) |
Clupea harengus |
Atlantic herring |
|
Makrele |
MAC (*) |
Scomber scombrus |
Atlantic mackerel |
|
Sviestzivs |
BUT |
Peprilus triachanthus |
Atlantic butterfish |
|
Brevortija |
MHA (*) |
Brevoortia tyrannus |
Atlantic menhaden |
|
Atlantijas skumbrijlīdaka |
SAU |
Scomberesox saurus |
Atlantic saury |
|
Rietumatlantijas anšovs |
ANB |
Anchoa mitchilli |
Bay anchovy |
|
Lufārs |
BLU |
Pomatomus saltatrix |
Bluefish |
|
Zirgkaranga |
CVJ |
Caranx hippos |
Crevalle Jack |
|
Fregates tunzivs |
FRI |
Auxis thazard |
Frigate tuna |
|
Ķēniņmakrele |
KGM |
Scomberomorus cavalla |
King mackerel |
|
Lāsumainā makrele |
SSM (*) |
Scomberomorus maculatus |
Atlantic Spanish mackerel |
|
Buriniekzivs |
SAI |
Istiophorus albicans |
Sailfish |
|
Svītrainā marlīne |
WHM |
Tetrapturus albidus |
White marlin |
|
Zilā marlīne |
BUM |
Makaira nigricans |
Blue marlin |
|
Zobenzivs |
SWO |
Xipias gladius |
Swordfish |
|
Garspuru tunzivs |
ALB |
Thunnus alalunga |
Albacore tuna |
|
Pelamīda |
BON |
Sarda sarda |
Atlantic bonito |
|
Mazā tunzivs |
LTA |
Euthynnus alletteratus |
Little tunny |
|
Lielacu tunzivs |
BET |
Thunnus obesus |
Bigeye tuna |
|
Ziemeļu tunzivs |
BFT |
Thunnus thynnus |
Northern bluefish tuna |
|
Svītrainā tunzivs |
SKJ |
Katsuwonus pelamis |
Skipjack tuna |
|
Dzeltenspuru tunzivs |
YFT |
Thunnus albacares |
Yellowfin tuna |
|
Tunzivis, n.t.p. |
TUN |
Thunnini |
Tunas n.e.i. |
|
Pelaģiskās zivis, n.t.p. |
PEL |
Osteichthyes |
Pelagic fishes n.e.i. |
|
PĀRĒJĀS ZIVIS |
|||
|
Vēderainā siļķe |
ALE |
Alosa pseudoharengus |
Alewife |
|
Seriolas, n.t.p. |
AMX |
Seriola spp. |
Amberjacks n.e.i. |
|
Amerikas jūraszutis |
COA |
Conger oceanicus |
American conger |
|
Amerikas zutis |
ELA |
Anguilla rostrata |
American eel |
|
Amerikas palede |
SHA |
Alosa sapidissima |
American shad |
|
Argentīnas, n.t.p. |
ARG |
Argentina spp. |
Argentines n.e.i. |
|
Atlantijas bungzivs |
CKA |
Micropogonias undulatus |
Atlantic croaker |
|
Atlantijas adatzivs |
NFA |
Strongylura marina |
Atlantic needlefish |
|
Atlantijas diegsiļķe |
THA |
Opisthonema oglinum |
Atlantic thread herring |
|
Gludgalve |
ALC |
Alepocephalus bairdii |
Baird's slickhead |
|
Lielā bungzivs |
BDM |
Pogonias cromis |
Black drum |
|
Melnais jūras asaris |
BSB |
Centropristis striata |
Black sea bass |
|
Vasaras palede |
BBH |
Alosa aestivalis |
Blueback herring |
|
Moiva |
CAP (*) |
Mallotus villosus |
Capelin |
|
Palijas, n.t.p. |
CHR |
Salvelinus spp. |
Char n.e.i. |
|
Kobija |
CBA |
Rachycentron canadum |
Cobia |
|
Pampano |
POM |
Trachinotus carolinus |
Common (= Florida) pompano |
|
Diegspuru palede |
SHG |
Dorosoma cepedianum |
Gizzard shad |
|
Pomadasīdas, n.t.p. |
GRX |
Haemulidae |
Grunts n.e.i. |
|
Cigoriņu palede |
SHH |
Alosa mediocris |
Hickory shad |
|
Lākturzivs |
LAX |
Notoscopelus spp. |
Lanternfish |
|
Kefales, n.t.p. |
MUL |
Mugilidae |
Mullets n.e.i. |
|
Ziemeļatlantijas sviestzivs |
HVF |
Peprilus alepidotus |
North Atlantic harvestfish |
|
Cūkzivs |
PIG |
Orthopristis chrysoptera |
Pigfish |
|
Varavīksnes stinte |
SMR |
Osmerus mordax |
Rainbow smelt |
|
Sarkanā bungzivs |
RDM |
Sciaenops ocellatus |
Red drum |
|
Parastā jūraskarūsa |
RPG |
Pagrus pagrus |
Red porgy |
|
Raupjā stavrida |
RSC |
Trachurus lathami |
Rough shad |
|
Smilšu asaris |
PES |
Diplectrum formosum |
Sand perch |
|
Aitgalve |
SPH |
Archosargus probatocephalus |
Sheepshead |
|
Punktotā bungzivs |
SPT |
Leiostomus xanthurus |
Spot croaker |
|
Lāsainā bungzivs |
SWF |
Cynoscion nebulosus |
Spotted weakfish |
|
Cynoscion regalis sugas zivs |
STG |
Cynoscion regalis |
Squeteague |
|
Svītrainais asaris |
STB |
Morone saxatilis |
Striped bass |
|
Stores, n.t.p. |
STU |
Acipenseridae |
Sturgeons n.e.i. |
|
Atlantijas tarpūna |
TAR |
Megalops atlanticus |
Tarpon |
|
Forele, n.t.p. |
TRO |
Salmo spp. |
Trout n.e.i. |
|
Amerikas svītrainais asaris |
PEW |
Morone americana |
White perch |
|
Beriksas, n.t.p. |
ALF |
Beryx spp. |
Alfonsinos |
|
Katrāns |
DGS (*) |
Squalus acanthias |
Spiny (= picked) dogfish |
|
Dzeloņzivis, n.t.p. |
DGX (*) |
Squalidae |
Dogfishes n.e.i. |
|
Siļķu haizivs |
POR (*) |
Lamna nasus |
Porbeagle |
|
Lielās haizivis, n.t.p. |
SHX |
Squaliformes |
Large sharks n.e.i. |
|
Haizivs Isurus oxyrinchus |
SMA |
Isurus oxyrinchus |
Shortfin mako shark |
|
Atlantijas aspurna haizivs |
RHT |
Rhizoprionodon terraenovae |
Atlantic sharpnose shark |
|
Melnā haizivs |
CFB |
Centroscyllium fabricii |
Black dogfish |
|
Grenlandes haizivs |
GSK |
Somniosus microcephalus |
Boreal (Greenland) shark |
|
Milzu haizivs |
BSK |
Cetorhinus maximus |
Basking shark |
|
Ežu raja |
RJD |
Leucoraja erinacea |
Little skate |
|
Haizivs Dipturus laevis |
RJL |
Dipturus laevis |
Barndoor skate |
|
Acainā raja |
RJT |
Leucoraja ocellata |
Winter skate |
|
Ērkšķu raja |
RJR |
Amblyraja radiata |
Thorny skate |
|
Gludā raja |
RJS |
Malacoraja senta |
Smooth skate |
|
Raja Bathyraja spinicauda |
RJQ |
Bathyraja spinicauda |
Spinytail (spinetail) skate |
|
Ziemeļu raja |
RJG |
Amblyraja hyperborea |
Arctic skate |
|
Rajas, n.t.p. |
SKA (*) |
Raja spp. |
Skates n.e.i. |
|
Zivis, n.t.p. |
FIN |
Osteichthyes |
Finfishes n.e.i. |
|
BEZMUGURKAULNIEKI |
|||
|
Kalmārs Loligo pealei |
SQL (*) |
Loligo pealeii |
Long-finned squid |
|
Kalmārs Illex illecebrosus |
SQI (*) |
Illex illecebrosus |
Short-finned squid |
|
Kalmāri, n.t.p. |
SQU (*) |
Loliginidae, Ommastrephidae |
Squids n.e.i. |
|
Taisnā makstgliemene |
CLR |
Ensis directus |
Atlantic razor clam |
|
Cietgliemene |
CLH |
Mercenaria mercenaria |
Hard clam |
|
Gliemene Arctica islandica |
CLQ |
Arctica islandica |
Ocean quahog |
|
Lielā smilšgliemene |
CLS |
Mya arenaria |
Soft clam |
|
Atlantijas maktra |
CLB |
Spisula solidissima |
Surf clam |
|
Gliemenes, n.t.p. |
CLX |
Bivalvia |
Clams n.e.i. |
|
Karību ķemmīšgliemene |
SCB |
Argopecten irradians |
Bay scallop |
|
Raibā ķemmīšgliemene |
SCC |
Argopecten gibbus |
Calico scallop |
|
Islandes ķemmīšgliemene |
ISC |
Chlamys islandica |
Icelandic scallop |
|
Amerikas ķemmīšgliemene |
SCA |
Placopecten magellanicus |
Sea scallop |
|
Ķemmīšgliemenes, n.t.p. |
SCX |
Pectinidae |
Scallops n.e.i. |
|
Klusā okeāna austere |
OYA |
Crassostrea virginica |
American cupped oyster |
|
Vidusjūras ēdamgliemene |
MUS |
Mytilus edulis |
Blue mussel |
|
Kroņgliemeži, n.t.p. |
WHX |
Busycon spp. |
Whelks n.e.i. |
|
Litorīnas, n.t.p. |
PER |
Littorina spp. |
Periwinkles n.e.i. |
|
Jūras mīkstmieši, n.t.p. |
MOL |
Mollusca |
Marine molluscs n.e.i. |
|
Parastais krabis |
CRK |
Cancer irroratus |
Atlantic rock crab |
|
Zilais krabis |
CRB |
Callinectes sapidus |
Blue crab |
|
Zaļais krabis |
CRG |
Carcinus maenas |
Green crab |
|
Ziemeļu krabis |
CRJ |
Cancer borealis |
Jonah crab |
|
Baltais krabis |
CRQ |
Chionoecetes opilio |
Queen crab |
|
Sarkanais krabis |
CRR |
Geryon quinquedens |
Red crab |
|
Karaliskais krabis |
KCT |
Lithodes maja |
Stone king crab |
|
Jūras krabji, n.t.p. |
CRA |
Brachyura |
Marine crabs n.e.i. |
|
Amerikas omārs |
LBA |
Homarus americanus |
American lobster |
|
Parastā ziemeļgarnele |
PRA (*) |
Pandalus borealis |
Northern prawn |
|
Aukstūdens ziemeļgarnele |
AES |
Pandalus montagui |
Aesop shrimp |
|
Tīģergarneles, n.t.p. |
PEN (*) |
Penaeus spp. |
Penaeus shrimps n.e.i. |
|
Ziemeļgarneles |
PAN (*) |
Pandalus spp. |
Pink (= pandalid) shrimps |
|
Jūras vēžveidīgie, n.t.p. |
CRU |
Crustacea |
Marine crustaceans n.e.i. |
|
Jūrasezis |
URC |
Strongylocentrotus spp. |
Sea urchin |
|
Daudzsaru tārpi, n.t.p. |
WOR |
Polychaeta |
Marine worms n.e.i. |
|
Atlantijas zobenastis |
HSC |
Limulus polyphemus |
Horseshoe crab |
|
Jūras bezmugurkaulnieki, n.t.p. |
INV |
Invertebrata |
Marine invertebrates n.e.i. |
|
JŪRAS AĻĢES |
|||
|
Brūnaļģes |
SWB |
Phaenophyceae |
Brown seaweeds |
|
Sārtaļģes |
SWR |
Rhodophyceae |
Red seaweeds |
|
Jūras aļģes, n.t.p. |
SWX |
Algae |
Seaweeds n.e.i. |
|
ROŅI |
|||
|
Grenlandes ronis |
SEH |
Pagophilus groenlandicus |
Harp seal |
|
Pūšļdeguna ronis |
SEZ |
Cystophora cristata |
Hooded seal |
II PIELIKUMS
ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS STATISTIKAS ZVEJAS RAJONI, PAR KURIEM JĀIESNIEDZ DATI
0. apakšzona:
|
|
Rajons 0 A |
|
|
Rajons 0 B |
1. apakšzona:
|
|
Rajons 1 A |
|
|
Rajons 1 B |
|
|
Rajons 1 C |
|
|
Rajons 1 D |
|
|
Rajons 1 E |
|
|
Rajons 1 F |
|
|
Rajons 1 NK (nav zināms) |
2. apakšzona:
|
|
Rajons 2 G |
|
|
Rajons 2 H |
|
|
Rajons 2 J |
|
|
Rajons 2 NK (nav zināms) |
3. apakšzona:
|
|
Rajons 3 K |
|
|
Rajons 3 L |
|
|
Rajons 3 M |
|
|
Rajons 3 N |
|
|
Rajons 3 O |
|
|
Rajons 3 P
|
|
|
Rajons 3 NK (nav zināms) |
4. apakšzona:
|
|
Rajons 4 R |
|
|
Rajons 4 S |
|
|
Rajons 4 T |
|
|
Rajons 4 V
|
|
|
Rajons 4 W |
|
|
Rajons 4 X |
|
|
Rajons 4 NK (nav zināms) |
5. apakšzona:
|
|
Rajons 5 Y |
|
|
Rajons 5 Z
|
|
|
Rajons 5 NK (nav zināms) |
6. apakšzona:
|
|
Rajons 6 A |
|
|
Rajons 6 B |
|
|
Rajons 6 C |
|
|
Rajons 6 D |
|
|
Rajons 6 E |
|
|
Rajons 6 F |
|
|
Rajons 6 G |
|
|
Rajons 6 H |
|
|
Rajons 6 NK (nav zināms) |
Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoni
III PIELIKUMS
NAFO APAKŠZONU UN RAJONU APRAKSTS, KO IZMANTO ZIVSAIMNIECĪBAS STATISTIKĀ UN NOTEIKUMOS ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻĀ
Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas konvencijas XX pantā noteiktās zinātnes un statistikas apakšzonas, rajoni un apakšrajoni ir šādi:
0. apakšzona
Tāda konvencijas apgabala daļa, ko dienvidos ierobežo līnija, kas stiepjas austrumu virzienā no punkta 61o00′ ziemeļu platuma un 65o00′ rietumu garuma uz punktu 61o00′ ziemeļu platuma un 59o00′ rietumu garuma, no turienes dienvidaustrumu virzienā pa loksodromu uz punktu 60o12′ ziemeļu platuma un 57o13′ rietumu garuma; tad to austrumos ierobežo virkne ģeodēzisko līniju, kas savieno šādus punktus:
|
Punkta nr. |
Platums |
Garums |
|
1 |
60o12′0 |
57o13′0 |
|
2 |
61o00′0 |
57o13′1 |
|
3 |
62o00′5 |
57o21′1 |
|
4 |
62o02′3 |
57o21′8 |
|
5 |
62o03′5 |
57o22′2 |
|
6 |
62o11′5 |
57o25′4 |
|
7 |
62o47′2 |
57o41′0 |
|
8 |
63o22′8 |
57o57′4 |
|
9 |
63o28′6 |
57o59′7 |
|
10 |
63o35′0 |
58o02′0 |
|
11 |
63o37′2 |
58o01′2 |
|
12 |
63o44′1 |
57o58′8 |
|
13 |
63o50′1 |
57o57′2 |
|
14 |
63o52′6 |
57o56′6 |
|
15 |
63o57′4 |
57o53′5 |
|
16 |
64o04′3 |
57o49′1 |
|
17 |
64o12′2 |
57o48′2 |
|
18 |
65o06′0 |
57o44′1 |
|
19 |
65o08′9 |
57o43′9 |
|
20 |
65o11′6 |
57o44′4 |
|
21 |
65o14′5 |
57o45′1 |
|
22 |
65o18′1 |
57o45′8 |
|
23 |
65o23′3 |
57o44′9 |
|
24 |
65o34′8 |
57o42′3 |
|
25 |
65o37′7 |
57o41′9 |
|
26 |
65o50′9 |
57o40′7 |
|
27 |
65o51′7 |
57o40′6 |
|
28 |
65o57′6 |
57o40′1 |
|
29 |
66o03′5 |
57o39′6 |
|
30 |
66o12′9 |
57o38′2 |
|
31 |
66o18′8 |
57o37′8 |
|
32 |
66o24′6 |
57o37′8 |
|
33 |
66o30′3 |
57o38′3 |
|
34 |
66o36′1 |
57o39′2 |
|
35 |
66o37′9 |
57o39′6 |
|
36 |
66o41′8 |
57o40′6 |
|
37 |
66o49′5 |
57o43′0 |
|
38 |
67o21′6 |
57o52′7 |
|
39 |
67o27′3 |
57o54′9 |
|
40 |
67o28′3 |
57o55′3 |
|
41 |
67o29′1 |
57o56′1 |
|
42 |
67o30′7 |
57o57′8 |
|
43 |
67o35′3 |
58o02′2 |
|
44 |
67o39′7 |
58o06′2 |
|
45 |
67o44′2 |
58o09′9 |
|
46 |
67o56′9 |
58o19′8 |
|
47 |
68o01′8 |
58o23′3 |
|
48 |
68o04′3 |
58o25′0 |
|
49 |
68o06′8 |
58o26′7 |
|
50 |
68o07′5 |
58o27′2 |
|
51 |
68o16′1 |
58o34′1 |
|
52 |
68o21′7 |
58o39′0 |
|
53 |
68o25′3 |
58o42′4 |
|
54 |
68o32′9 |
59o01′8 |
|
55 |
68o34′0 |
59o04′6 |
|
56 |
68o37′9 |
59o14′3 |
|
57 |
68o38′0 |
59o14′6 |
|
58 |
68o56′8 |
60o02′4 |
|
59 |
69o00′8 |
60o09′0 |
|
60 |
69o06′8 |
60o18′5 |
|
61 |
69o10′3 |
60o23′8 |
|
62 |
69o12′8 |
60o27′5 |
|
63 |
69o29′4 |
60o51′6 |
|
64 |
69o49′8 |
60o58′2 |
|
65 |
69o55′3 |
60o59′6 |
|
66 |
69o55′8 |
61o00′0 |
|
67 |
70o01′6 |
61o04′2 |
|
68 |
70o07′5 |
61o08′1 |
|
69 |
70o08′8 |
61o08′8 |
|
70 |
70o13′4 |
61o10′6 |
|
71 |
70o33′1 |
61o17′4 |
|
72 |
70o35′6 |
61o20′6 |
|
73 |
70o48′2 |
61o37′9 |
|
74 |
70o51′8 |
61o42′7 |
|
75 |
71o12′1 |
62o09′1 |
|
76 |
71o18′9 |
62o17′5 |
|
77 |
71o25′9 |
62o25′5 |
|
78 |
71o29′4 |
62o29′3 |
|
79 |
71o31′8 |
62o32′0 |
|
80 |
71o32′9 |
62o33′5 |
|
81 |
71o44′7 |
62o49′6 |
|
82 |
71o47′3 |
62o53′1 |
|
83 |
71o52′9 |
63o03′9 |
|
84 |
72o01′7 |
63o21′1 |
|
85 |
72o06′4 |
63o30′9 |
|
86 |
72o11′0 |
63o41′0 |
|
87 |
72o24′8 |
64o13′2 |
|
88 |
72o30′5 |
64o26′1 |
|
89 |
72o36′3 |
64o38′8 |
|
90 |
72o43′7 |
64o54′3 |
|
91 |
72o45′7 |
64o58′4 |
|
92 |
72o47′7 |
65o00′9 |
|
93 |
72o50′8 |
65o07′6 |
|
94 |
73o18′5 |
66o08′3 |
|
95 |
73o25′9 |
66o25′3 |
|
96 |
73o31′1 |
67o15′1 |
|
97 |
73o36′5 |
68o05′5 |
|
98 |
73o37′9 |
68o12′3 |
|
99 |
73o41′7 |
68o29′4 |
|
100 |
73o46′1 |
68o48′5 |
|
101 |
73o46′7 |
68o51′1 |
|
102 |
73o52′3 |
69o11′3 |
|
103 |
73o57′6 |
69o31′5 |
|
104 |
74o02′2 |
69o50′3 |
|
105 |
74o02′6 |
69o52′0 |
|
106 |
74o06′1 |
70o06′6 |
|
107 |
74o07′5 |
70o12′5 |
|
108 |
74o10′0 |
70o23′1 |
|
109 |
74o12′5 |
70o33′7 |
|
110 |
74o24′0 |
71o25′7 |
|
111 |
74o28′6 |
71o45′8 |
|
112 |
74o44′2 |
72o53′0 |
|
113 |
74o50′6 |
73o02′8 |
|
114 |
75o00′0 |
73o16′3 |
|
115 |
75o05 |
73o30 |
un no turienes ziemeļu virzienā līdz paralēlei 78 o 10′ ziemeļu platuma; un rietumos to ierobežo līnija, kas sākas 61o00′ ziemeļu platuma un 65o00′ rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā pa loksodromu uz Bafina zemi pie Austrumblafas (61o55′ ziemeļu platuma un 66o20′ rietumu garuma), un no turienes ziemeļu virzienā gar Bafina zemi, Bailota salu, Devonas salu un Elsmīra salu un tālāk pa 80 o rietumu garuma meridiānu ūdeņos starp šīm salām līdz 78o10′ ziemeļu platuma; un ziemeļos to ierobežo 78o10′ ziemeļu platuma paralēle.
0. apakšzona sastāv no diviem rajoniem
Rajons 0 A
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 66o15′ ziemeļu platuma paralēles.
Rajons 0 B
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 66o15′ ziemeļu platuma paralēles.
1. apakšzona
Konvencijas apgabala daļa uz austrumiem no 0. apakšzonas un uz ziemeļiem un austrumiem no loksodromas, kas savieno punktu 60o12′ ziemeļu platuma un 57o13′ rietumu garuma ar punktu 52o15′ ziemeļu platuma un 42o00′ rietumu garuma.
1. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem
Rajons 1 A
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 68o50′ ziemeļu platuma paralēles (Christianshaab).
Rajons 1 B
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 66o15' ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak) un 68 o 50′ ziemelu platuma paralēli (Christianshaab).
Rajons 1 C
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 64o15′ ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab) un 66 o 15′ ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak).
Rajons 1 D
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 62o30′ ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis) un 64o15′ ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab).
Rajons 1 E
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 60o45′ ziemeļu platuma paralēli (Desolation zemesrags) un 62 o 30′ ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis).
Rajons 1 F
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 60o45′ ziemeļu platuma paralēles (Desolation zemesrags).
2. apakšzona
Konvencijas apgabala daļa uz austrumiem no 64o30′ rietumu garuma meridiāna Hudzona šauruma rajonā, uz dienvidiem no 0. apakšzonas, uz dienvidiem un rietumiem no 1. apakšzonas un uz ziemeļiem no 52o15′ ziemeļu platuma paralēles.
2. apakšzona sastāv no trim rajoniem
Rajons 2 G
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 57o40′ ziemeļu platuma paralēles (Mugford zemesrags).
Rajons 2 H
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 55o20′ ziemeļu platuma paralēli (Hopedale) un 57 o 40′ ziemeļu platuma paralēli (Mugford zemesrags).
Rajons 2 J
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 55o20′ ziemeļu platuma paralēles (Hopedale).
3. apakšzona
Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 52o15′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no līnijas, kas stiepjas ziemeļu virzienā no Bauld zemesraga Ņūfaundlendas ziemeļu krastā līdz 52o15′ ziemeļu platuma; uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles; un uz austrumiem un ziemeļiem no loksodromas, kas sākas uz 39o00′ ziemeļu platuma, 50o00′ rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā, šķērsojot punktu uz 43o30′ ziemeļu platuma, 55o00′ rietumu garuma, virzoties uz punktu uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, līdz tā šķērso taisnu līniju, kas savieno Ray zemesragu 47 o 37,0′ ziemeļu platuma; 59 o 18,0′ rietumu garuma pie Nūfaundlendas krasta ar Ziemeļu zemesragu 47o02,0′ ziemeļu platuma; 60 o 25,0′ rietumu platuma Cape Breton salā; tad ziemeļaustrumu virzienā pa minēto līniju līdz Ray zemesragam, 47 o 37,0′ ziemeļu platuma, 59 o 18,0′ rietumu garuma.
3. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem
Rajons 3 K
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 49o15′ ziemeļu platuma paralēles (Freels zemesrags, Ņūfaundlenda).
Rajons 3 L
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Freels zemesraga līdz St Mary zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Freels zemesraga, no turienes uz austrumiem virzienā uz 46o30′ rietumu garuma meridiānu, tad uz dienvidiem virzienā uz 46o00′ ziemeļu platuma paralēli, tad uz rietumiem virzienā uz 54 o 30′ rietumu garuma meridiānu, tad pa loksodromu līdz St Mary zemesragam Ņūfaundlendā.
Rajons 3 M
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 49o15′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 46o30′ rietumu garuma meridiāna.
Rajons 3 N
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46o00′ ziemeļu platuma paralēles un starp 46o30′ rietumu garuma meridiānu un 51o00′ rietumu garuma meridiānu.
Rajons 3 O
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46o00′ ziemeļu platuma paralēles un starp 51o00′ rietumu garuma meridiānu un 54o30′ rietumu garuma meridiānu.
Rajons 3 P
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Ņūfaundlendas krasta un uz rietumiem no līnijas no St Mary zemesraga, Ņūfaundlendā, līdz punktam uz 46o00′ ziemeļu platuma, 54o30′ rietumu garuma, no šejienes uz dienvidiem līdz apakšzonas robežai.
Rajons 3 P sadalās divos apakšrajonos:
– tāda rajona 3 P daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no līnijas, kas stiepjas no 47 o 30,7′ ziemeļu platuma; 57 o 43,2′ rietumu garuma, apmēram uz dienvidrietumiem līdz punktam uz 46o50,7′ ziemeļu platuma un 58o49,0′ rietumu garuma;
– tāda rajona 3 P daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no līnijas, kas noteikta apakšrajonam 3 Pn.
4. apakšzona
Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles, rietumos no 3. apakšzonas un austrumos no šādi aprakstītas līnijas:
tā sākas starptautiskās robežas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu beigās Grand Manan šaurumā, punktā uz 44o46′35,346′′ ziemeļu platuma; 66 o 54′11,253′′ rietumu garuma; no šejienes uz dienvidiem līdz 43o50′ ziemeļu platuma paralēlei; tad uz rietumiem līdz 67o24'27,24′′ rietumu garuma meridiānam; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o53′14′′ ziemeļu platuma un 67o44′35′′ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o31′08′′ ziemeļu platuma un 67o28′05′ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju līdz punktam uz 42o20′ ziemeļu platuma un 67o18′13,15′′ rietumu garuma;
tad uz austrumiem līdz punktam 66o00′ rietumu garuma; tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o00′ ziemeļu platuma un 65o40′ rietumu garuma un no turienes uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei.
4. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem
Rajons 4 R
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Bauld zemesraga līdz Ray zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Bauld zemesraga, tā iet uz ziemeļiem līdz 52o15′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz Labradora krastam, tad gar Labradoras krastu līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām, tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 49 o 25′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz punktam uz 47 o 50′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virziena līdz punktam, kur 3. apakšzonas robeža šķērso taisnu līniju, kura savieno Jaunskotijas Ziemeļu zemesragu ar Ņūfaundlendas Ray zemesragu, tad līdz Ņūfaundlendas Ray zemesragam.
Rajons 4 S
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Kvebekas dienvidu krastu no Labradoras un Kvebekas robežas beigām līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49o25′ ziemeļu platuma, 64o40′ rietumu garuma, tad pa loksodromu austrumdienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz 49 o 25′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu ziemeļaustrumu virzienā līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām.
Rajons 4 T
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastiem, Ņūbrunsviku un Kvebeku no Ziemeļu zemesraga līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49o25′ ziemeļu platuma, 64o40′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidu virzienā līdz Jaunskotijas Ziemeļu zemesragam.
Rajons 4 V
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu starp Ziemeļu zemesragu un Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45o40′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60o00′ rietumu garuma meridiānu līdz 44o10′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59o00′ rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz punktam, kur 3. un 4. apakšzonas robeža sastop 39o00′ ziemeļu platuma paralēli, tad pa robežu starp 3. un 4. apakšzonu un pa līniju, kas turpinās ziemeļrietumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, un tad pa loksodromu dienvidu virziena līdz Ziemeļu zemesragam Jaunskotijā.
Rajons 4 V sadalās divos apakšrajonos:
– rajona 4 V daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 45o40′ ziemeļu platuma paralēles;
– rajona 4 V daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 45o40′ ziemeļu platuma paralēles.
Rajons 4 W
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu no Halifaksas līdz Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45o40′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60 o 00′ rietumu garuma meridiānu līdz 44o10′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59o00′ rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz 63o20′ rietumu garuma meridiānam, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz šā meridiāna pie 44o20′ ziemeļu platuma, tad pa loksodromu ziemeļrietumu virzienā līdz Halifaksai Jaunskotijā.
Rajons 4 X
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 4. apakšzonas rietumu robežu un Ņūbrunsvikas un Jaunskotijas krastiem no robežas starp Ņūbrunsviku un Menu beigām līdz Halifaksai un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Halifaksas, ved pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 44o20′ ziemeļu platuma, 63o20′ rietumu garuma, no turienes uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei un no turienes uz rietumiem līdz 65o40′ rietumu garuma meridiānam.
5. apakšzona
Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz rietumiem no 4. apakšzonas rietumu robežas, uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 71o40′ rietumu garuma meridiāna.
5. apakšzona sastāv no diviem rajoniem
Rajons 5 Y
Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Menas, Ņūhempšīras un Masačūsetsas krastiem no robežas starp Menu un Ņūbrunsviku līdz 70o00′ rietumu platumam Keipkodā (apmēram pie 42 o ziemeļu platuma) un šādi aprakstītu līniju: tā sākas Keipkodā punktā uz 70 o rietumu garuma (apmēram 42 o ziemeļu platuma), tad ved uz ziemeļiem līdz 42o20′ ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 67o18′13,15′′ rietumu garuma pie robežas starp 4. un 5. apakšzonu un tad pa šo robežu līdz robežai starp Kanādu un Savienotajām Valstīm.
Rajons 5 Z
Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no rajona 5 Y.
Rajons 5 Z sadalās divos apakšrajonos: austrumu apakšrajonā un rietumu apakšrajonā, ko definē šādi:
– rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz austrumiem no 70o00′ rietumu garuma meridiāna.
Apakšrajons 5 Ze sīkāk sadalās divās apakšvienībās (1):
5 Zu (Savienoto Valstu ūdeņi) ir apakšrajona 5 Ze daļa uz rietumiem no ģeodēziskajām līnijām, kas savieno šādu koordināšu punkti:
|
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
|
A |
44o11′12′′ |
67o16′46′′ |
|
B |
42o53′14′′ |
67o44′35′′ |
|
C |
42o31′08′′ |
67o28′05′′ |
|
D |
40o27′05′′ |
65o41′59′′ |
5 Zc (Kanādas ūdeņi) ir apakšrajona 5 Z e daļa uz austrumiem no iepriekš minētajām ģeodēziskajām līnijām;
– rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70o00′ rietumu garuma meridiāna.
6. apakšzona
Tāda Konvencijas apgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura sākas no punkta Rodailendas krastā uz 71o40′ rietumu garuma, tad virzās uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 42o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 35o00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz Ziemeļamerikas krastam, tad ziemeļu virzienā gar Ziemeļamerikas krastu līdz Rodailendas punktam uz 71o40′ rietumu garuma.
6. apakšzona sastāv no astoņiem rajoniem
Rajons 6 A
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz rietumiem no 5. apakšzonas.
Rajons 6 B
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70o00′ rietumu garuma, uz dienvidiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas ved rietumu virzienā pa 37o00′ ziemeļu platuma paralēli līdz 76o00′ rietumu garumam un tad uz dienvidiem līdz Henry zemesragam Virdžīnijā.
Rajons 6 C
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70 o 00′ rietumu garuma un uz dienvidiem no rajona 6 B.
Rajons 6 D
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 B un 6 C un uz rietumiem no 65o00′ rietumu garuma.
Rajons 6 E
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 D un uz rietumiem no 60o00′ rietumu garuma.
Rajons 6 F
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 E un uz rietumiem no 55 o 00′ rietumu garuma.
Rajons 6 G
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 F un uz rietumiem no 50 o 00′ rietumu garuma.
Rajons 6 H
Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 G un uz rietumiem no 42 o 00′ rietumu garuma.
(1) Šīs divas apakšvienības nav minētas Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) sestajā publikācijā (2000. gada maijs). Tomēr, ņemot vērā NAFO Zinātniskās padomes priekšlikumu, NAFO Ģenerālā padome tās apstiprināja atbilstīgi NAFO Konvencijas XX panta 2. punktam.
IV PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS UN KODI, KAS LIETOJAMI, IESNIEDZOT DATUS PAR NOZVEJU
A. ZVEJAS RĪKU/ZVEJAS KUĢU KATEGORIJU SARAKSTS
(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas rīku klasifikācijas (ISSCFG))
|
Kategorija |
Saīsinājums |
||
|
Traļi |
|
||
|
Grunts traļi |
|
||
|
TBB |
||
|
OTB |
||
|
OTB1 |
||
|
OTB2 |
||
|
PTB |
||
|
TBS |
||
|
TBN |
||
|
TB |
||
|
Pelaģiskie traļi |
|
||
|
OTM |
||
|
OTM1 |
||
|
OTM2 |
||
|
PTM |
||
|
TMS |
||
|
TM |
||
|
Dvīņu tralis |
OTS |
||
|
Dvīņu otertraļi |
OTT |
||
|
Pāra traļi (divi kuģi) (netiek precizēts) |
PT |
||
|
Otertraļi (netiek precizēts) |
OT |
||
|
Cita veida traļi (netiek precizēts) |
TX |
||
|
Zvejas vadi |
|
||
|
Brideņi |
SB |
||
|
Laivas vai kuģa vadi |
SV |
||
|
SDN |
||
|
SSC |
||
|
SPR |
||
|
Zvejas vadi (netiek precizēts) |
SX |
||
|
Apņemošie tīkli |
|
||
|
Ar riņķa vadiem (riņķvads) |
PS |
||
|
PS1 |
||
|
PS2 |
||
|
Bez riņķa vadiem (ēsmas zivtiņu vads) |
LA |
||
|
Žaunu tīkli un iepinējtīkli |
|
||
|
Noenkurotie žaunu tīkli |
GNS |
||
|
Dreifējošie žaunu tīkli |
GND |
||
|
Aptveroši žaunu tīkli |
GNC |
||
|
Nostiprinātie žaunu tīkli (uz balstiem) |
GNF |
||
|
Rāmju tīkli |
GTR |
||
|
Žaunu tīkla un rāmju tīkla apvienojums |
GTN |
||
|
Žaunu tīkli un iepinējtīkli (netiek precizēts) |
GEN |
||
|
Žaunu tīkli (netiek precizēts) |
GN |
||
|
Āķi un jedas |
|
||
|
Peilētas āķu jedas |
LLS |
||
|
Dreifējošas āķu jedas |
LLD |
||
|
Āķu jedas (netiek precizēts) |
LL |
||
|
Gruntsmakšķeres un ūdas (manuāli darbināmas) |
LHP |
||
|
Gruntsmakšķeres un ūdas (mehāniskas) |
LTM |
||
|
Velkamas āķu jedas |
LTL |
||
|
Āķi un jedas (netiek precizēts) |
LX |
||
|
Lamatu tipa zvejas rīki |
|
||
|
Stāvvadi |
FPN |
||
|
Murdi |
FPO |
||
|
Venteri |
FYK |
||
|
Iežogojumi, zivju tači, aizsprosti |
FWR |
||
|
Stacionārie zvejas krātiņi |
FSN |
||
|
Gaisa tīkli |
FAR |
||
|
Lamatu tipa zvejas rīki (netiek precizēts) |
FIX |
||
|
Apklājoši zvejas rīki |
|
||
|
Metamie tīkli |
FCN |
||
|
Apklājoši zvejas rīki (netiek precizēts) |
FG |
||
|
Dragas |
|
||
|
Laivu draga |
DRB |
||
|
Ar rokām darbināma draga |
DRH |
||
|
Aizķeršana ar žebērkli |
|
||
|
Harpūna |
HAR |
||
|
Ceļamie tīkli |
|
||
|
Pārnēsājami ceļamie tīkli |
LNP |
||
|
No laivas darbināmi ceļamie tīkli |
LNB |
||
|
No krasta darbināmi stacionāri ceļamie tīkli |
LNS |
||
|
Ceļamie tīkli (netiek precizēts) |
LN |
||
|
Savākšanas mašīnas |
|
||
|
Sūkņi |
HMP |
||
|
Izcelšanas mašīnas |
HMD |
||
|
Savākšanas mašīnas (netiek precizēts) |
HMX |
||
|
Dažādi zvejas rīki |
MIS |
||
|
Nepazīstami zvejas rīki |
NK |
B. ZVEJAS INTENSITĀTES MĒRU DEFINĪCIJAS ZVEJAS RĪKU KATEGORIJĀM
Pēc iespējas būtu jāparedz trīs precizitātes līmeņi zvejas intensitātes noteikšanai.
A kategorija
|
Zvejas rīki |
Intensitātes mērs |
Definīcijas |
|
Apņemošie tīkli (riņķvadi) |
Izlikšanas reižu skaits |
Tīklu izmešanas vai izšaušanas reižu skaits neatkarīgi no tā, vai ticis nozvejots loms. Šis mērs ir lietderīgs, ja zivju bara lielums un konsistence ir saistīta ar krājumu pārpilnību vai ja tīklus izmet nenoteiktā kārtībā |
|
Brideņi |
Izlikšanas reižu skaits |
Zvejas rīku izlikšanas vai izšaušanas reižu skaits neatkarīgi no tā, vai ticis nozvejots loms |
|
Laivas vadi |
Zvejas stundu skaits |
Zvejas rīku izlikšanas vai izšaušanas reižu skaits, reizināts ar vidējo aprēķināto izlikšanas vai izšaušanas ilgumu |
|
Traļi |
Stundu skaits |
Stundu skaits, kuru laikā tralis atradies ūdenī (pelaģiskais tralis) vai uz grunts (grunts tralis) un bijis nodarbināts zvejā |
|
Laivu dragas |
Zvejas stundu skaits |
Stundu skaits, kuru laikā draga atradusies uz grunts un bijusi nodarbināta zvejā |
|
Žaunu tīkli (noenkuroti vai dreifējoši) |
Intensitātes vienību skaits |
Tīklu garums izteikts 100 metru vienībās, reizinātās ar izlikšanas reižu skaitu (= summētais noteiktā laika posmā lietotā tīkla kopējais garums metros, dalīts ar 100) |
|
Žaunu tīkli (nostiprināti) |
Intensitātes vienību skaits |
Tīkla garums, izteikts 100 metru vienībās, reizinātās ar tīklu atbrīvošanas reižu skaitu |
|
Lamatu tipa zvejas rīki (stāvvadi) |
Intensitātes vienību skaits |
Zvejas dienu skaits, reizināts ar izvilkto vienību skaitu |
|
Murdi un venteru tīkli |
Intensitātes vienību skaits |
Izcelšanu skaits, reizināts ar vienību skaitu (= kopējais noteiktā laika posmā zvejoto vienību skaits) |
|
Āķu jedas (peilētas vai dreifējošas) |
Āķi tūkstošos gabalu |
Āķu skaits, ar kuriem zvejots noteiktā laika posmā, dalīts ar 1 000 |
|
Makšķerrīki (ūdas, ar spoli, žibulējamas utt.) |
Makšķerrīku dienu skaits |
Kopējais makšķerrīku skaits, kas izmantots noteiktā laika posmā |
|
Harpūnas |
|
(Ziņo vienīgi par B un C līmeņa intensitāti) |
B kategorija
Zvejas dienu skaits: dienu skaits, kurās veikta zveja. Tādām zivsaimniecībām, kur meklēšana ir būtiska zvejas darbības daļa, tās dienas, kad notika meklēšana, bet ne pati zveja, būtu jāiekļauj datos par zvejas dienām.
C kategorija
Attiecībā uz dienu skaitu uz grunts papildus zvejas dienām un dienām, kurās noritēja meklēšana, jāiekļauj arī visas pārējās dienas, kuru laikā kuģis atradās uz grunts.
Aprēķinātās intensitātes attiecība (proporcionāli noteiktā intensitāte)
Tā kā var nebūt pieejami atbilstoši mēri kopējās nozvejas noteikšanai, būtu jānorāda uz aprēķināto intensitātes procentu. To aprēķina šādi:
(((Kopējā nozveja) – (Nozveja, kuras intensitāte tikusi iegrāmatota)) × 100)/(Kopējā nozveja)
C. KUĢU IZMĒRA KATEGORIJAS
(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas kuģu klasifikācijas (ISSCFV))
Tonnāžas klases
|
Bruto tilpības kategorija |
Kods |
|
0–49,9 |
02 |
|
50–149,9 |
03 |
|
150–499,9 |
04 |
|
500–999,9 |
05 |
|
1 000—1 999,9 |
06 |
|
2 000—99 999,9 |
07 |
|
Nav zināms |
00 |
D. GALVENĀS ZVEJOTĀS SUGAS
Tās ir sugas, uz kurām galvenokārt vērsta zveja. Tomēr tās var neatbilst sugām, kas veido nozvejas lielāko daļu. Sugas būtu jāidentificē, lietojot trīsburtu apzīmējumu (sk. I pielikumu).
V PIELIKUMS
FORMA, KĀDĀ DATI IESNIEDZAMI MAGNĒTISKOS DATU NESĒJOS
A. MAGNĒTISKIE DATU NESĒJI
|
Datora lentes: |
Deviņu celiņu lentes ar blīvumu 1600 vai 6250 BPI un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams ar marķējumu. Ja tās ir ar marķējumu, būtu jāiekļauj atzīme par datnes beigām. |
|
Disketes: |
MS-DOS formatētas, 3,5'' 720 kilobaitu vai 1,4 megabaitu disketes, vai 5,25'' 360 kilobaitu vai 1,2 megabaitu disketes. |
B. KODĒŠANAS FORMA
Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām
|
Pozīcijas nr. |
Postenis |
Piezīmes |
|
1 līdz 4 |
Valsts (ISO 3 burtu kods) |
Piem., FRA = Francija |
|
5 līdz 6 |
Gads |
Piem., 90 = 1990 |
|
7 līdz 8 |
FAO zvejas zona |
21 = Ziemeļrietumu Atlantija |
|
9 līdz 15 |
Zvejas rajons |
Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn |
|
16 līdz 18 |
Suga |
3 burtu identifikators |
|
19 līdz 26 |
Nozveja |
Tonnās |
Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām
|
Pozīcijas nr. |
Postenis |
Piezīmes |
|
1 līdz 4 |
Valsts |
ISO 3 burtu kods (piem., FRA = Francija) |
|
5 līdz 6 |
Gads |
Piem., 94 = 1994 |
|
7 līdz 8 |
Mēnesis |
Piem., 01 = janvāris |
|
9 līdz 10 |
FAO zvejas zona |
21 = Ziemeļrietumu Atlantija |
|
11 līdz 18 |
Zvejas rajons |
Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn: burtu un ciparu |
|
19 līdz 21 |
Galvenās zvejojamās sugas |
3 burtu identifikators |
|
22 līdz 26 |
Kuģa/zvejas rīka kategorija |
ISSCFG kods (piem., OTB2 = grunts otertralis): burtu un ciparu kods |
|
27 līdz 28 |
Kuģa klase pēc tā izmēra |
ISSCFV kods (piem., 04 = 150–499.9 GT): burtu un ciparu kods |
|
29 līdz 34 |
Vidējā bruto tonnāža |
Tonnas: cipariem |
|
35 līdz 43 |
Vidējā dzinēja jauda |
Kilovati: cipariem |
|
44 līdz 45 |
Aplēstā intensitāte procentuālā izteiksmē |
Cipariem |
|
46 līdz 48 |
Vienība |
Sugu 3 burtu identifikators vai intensitātes identifikators (piem., COD = menca A- = zvejas intensitātes mērs A) |
|
49 līdz 56 |
Dati |
Nozvejas (tonnās) vai intensitātes vienība |
Piezīmes
|
a) |
Visas ciparu pozīcijas ir līdzinātas pa labi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pirms aizpildītajām. Visas burtciparu pozīcijas ir līdzinātas pa kreisi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pēc aizpildītajām. |
|
b) |
Nozvejas datus iegrāmato kā dzīvsvaru, kas vienāds ar izkrautajiem vai pārkrautajiem daudzumiem, noapaļojot līdz tonnai. |
|
c) |
Daudzumus (49. līdz 56. pozīcija), kas mazāki par pusi vienības, iegrāmato kā “–1”. |
|
d) |
Nezināmus daudzumus (49. līdz 56. pozīcija) iegrāmato kā “–2”. |
|
e) |
Valstu (un zemju) kodi (ISO kodi):
|
VI PIELIKUMS
FORMĀTS, KĀDĀ IESNIEDZAMI DATI UZ MAGNĒTISKIEM NESĒJIEM
A. KODĒŠANAS FORMA
Datu iesniegšanai, piemērojot 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu
Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:
|
Aile |
Piezīmes |
|
Valsts |
ISO trīsburtu kods (piem., FRA = Francija) |
|
Gads |
Piem., 2001 vai 01 |
|
FAO galvenais zvejas apgabals |
21 = Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa |
|
Zona |
Piem., 3 Pn = NAFO apakšrajons 3 Pn |
|
Suga |
Trīsburtu apzīmējums |
|
Nozveja |
Tonnas |
Datu iesniegšanai, piemērojot 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu
Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:
|
Aile |
Piezīmes |
|
Valsts |
ISO trīsburtu kods (piem., FRA = Francija) |
|
Gads |
Piem., 0001 vai 2001 attiecībā uz 2001. gadu |
|
Mēnesis |
Ppiem., 01 = janvāris |
|
FAO galvenais zvejas apgabals |
21 = Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa |
|
Zona |
Piem., 3 Pn = NAFO apakšrajons 3 Pn |
|
Galvenā zvejotā suga |
Trīsburtu apzīmējums |
|
Kuģa/zvejas rīku kategorija |
ISSCFG kods (piem., 0TB2 – grunts otertralis) |
|
Kuģa lieluma klase |
ISSCFV kods (piem., 04 = 150–499,9 GT): |
|
Vidējā bruto tilpība |
Tonnas |
|
Vidējā dzinēja jauda |
Kilovati |
|
Aprēķinātās intensitātes procentuāla daļa |
Cipariem |
|
Vienība |
Sugas trīsburtu apzīmējums vai intensitātes apzīmējums (piem., COD = menca, vai A = intensitātes mērs A) |
|
Datums |
Nozveja (tonnās) vai intensitātes vienība |
|
a) |
Nozveja jāreģistrē ar krastā izkrauto lomu dzīvsvara ekvivalentu. |
|
b) |
Valstu kodi:
|
B. METODE DATU PĀRRAIDĪŠANAI KOMISIJAI
Ciktāl iespējams, datus vajadzētu pārraidīt elektroniskā formā (piemēram, kā elektroniskās vēstules pielikumu).
Ja tas nav iespējams, tiek pieļauts iesniegt datni ar 3,5 collu disketes palīdzību.
VII PIELIKUMS
Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu
|
Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93 |
|
|
1994. gada Pievienošanās akts, I pielikuma X.6. punkts |
|
|
Komisijas Regula (EK) Nr. 1636/2001 |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 |
vienīgi 3. pants un III pielikuma 44. punkts |
|
2003. gada Pievienošanās akts, II pielikuma 10.9. punkts |
|
VIII PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EEK) Nr. 2018/93 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
2. pants |
|
3. pants |
3. pants |
|
4. pants |
4. pants |
|
5. pants |
5. pants |
|
6. panta 1. un 2. punkts |
6. panta 1. un 2. punkts |
|
6. panta 3. punkts |
_ |
|
7. panta 1. punkts |
7. panta 1. punkts |
|
7. panta 2. punkts |
7. panta 2. punkts |
|
7. panta 3. punkts |
_ |
|
7. panta 4. punkts |
7. panta 3. punkts |
|
8. pants |
_ |
|
_ |
8. pants |
|
9. pants |
9. pants |
|
I pielikums |
I pielikums |
|
II pielikums |
II pielikums |
|
III pielikums |
III pielikums |
|
IV pielikums |
IV pielikums |
|
V pielikums |
V pielikums |
|
_ |
VI pielikums |
|
_ |
VII pielikums |
|
_ |
VIII pielikums |