24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/24

(1)

Padome 2008. gada 12. jūnija secinājumos aicināja Komisiju sagatavot saskaņotu pamatu, lai koordinēti, ar neekskluzīviem un nesaistošiem nosacījumiem izmantotu radiofrekvenču spektru, kas atbrīvosies līdz ar pārslēgšanos no analogās uz digitālo apraidi (digitālo dividendi). Šajā pamatā jo īpaši būtu jāiekļauj tehniskie aspekti, izmaksu analīze un dažādu variantu sociālā un ekonomiskā ietekme, kā arī radiofrekvenču spektra pieejamību reglamentējošie nosacījumi.

(2)

Eiropas Parlaments 2008. gada 24. septembra rezolūcijā “Pilnīga digitālo dividenžu priekšrocību izmantošana Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvota radiofrekvenču spektra izmantojumam” (1) arī uzsvēra iespējamās priekšrocības, ko dotu koordinēta pieeja radiofrekvenču spektra izmantošanai Eiropas Savienībā, proti, apjomradītus ietaupījumus, sadarbspējīgu bezvadu pakalpojumu izveidi un izvairīšanos no sadrumstalotības, kura rada šā nepietiekamā resursa nepilnvērtīgu izmantošanu. Tādēļ Parlaments aicināja dalībvalstis aktīvi sadarboties, lai valstu līmenī novērstu šķēršļus, kas kavē digitālās dividendes efektīvu sadalījumu vai pārdali.

(3)

Padome jau iepriekš 2005. gada 1. decembra secinājumos aicināja dalībvalstis pēc iespējas pabeigt pārslēgšanos līdz 2012. gadam.

(4)

Saskaņā ar elektronisko sakaru tiesisko regulējumu dalībvalstu pienākums ir veicināt radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un nodrošināt tā efektīvu pārvaldību. Kopā ar labāka tiesiskā regulējuma principu tas nozīmē, ka radiofrekvenču spektrs jāsadala tā, lai sabiedrība no tā gūtu pēc iespējas lielāku labumu kultūras, ekonomiskā un sociālā ziņā. Tomēr, ievērojot valstu atšķirīgos apstākļus un mantotās sistēmas, šis princips jāpiemēro pakāpeniski un pietiekami elastīgi.

(5)

Sociālās un ekonomiskās priekšrocības, ko varētu dot pakalpojumi, kuri nākotnē darbosies digitālās dividendes radiofrekvenču spektrā, nevar pilnībā īstenot, kamēr nav atbrīvots analogajai apraidei iepriekš vai pašlaik izmantotais radiofrekvenču spektrs. Turklāt lietotājiem un patērētājiem arvien plašāk kļūst pieejama digitālās zemes televīzijas tehnoloģija par pieņemamām cenām. Vairākas dalībvalstis jau ir izslēgušas analogās apraides tehnoloģijas, bet virkne citu ir apņēmušās līdz 2012. gadam nodrošināt pilnīgu pāreju uz digitālo apraides tehnoloģiju.

(6)

Tādēļ saistībā ar pāreju uz digitālo tehnoloģiju un analogās apraides izslēgšanu ir ļoti svarīgi nodrošināt saskaņotu Eiropas mēroga politiku, lai šo procesu varētu pabeigt pēc iespējas ātrāk, ievērojot dažu dalībvalstu pirmstermiņa plānus. Ja šādam mērķim tiek piešķirtas valsts subsīdijas, tas jāveic saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(7)

Pašreizējā ekonomiskā krīze ir likusi skaidrāk saprast, ka jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvot pietiekamu radiofrekvenču spektra daļu, kas ļautu izveidot ātrdarbīgu bezvadu infrastruktūru platjoslas pakalpojumiem, lai tautsaimniecībā kopumā panāktu ražības pieaugumu un izmaksu ietaupījumus. Tas ir saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 12. decembra sanāksmē apstiprināto Ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā cita starpā ir izvirzīts mērķis laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam panākt pilnīgu 100 % platjoslas pārklājumu. Kā uzsvērts Konkurētspējas padomes 2009. gada marta svarīgāko jautājumu dokumentā, šis mērķis ir pilnīgi sasniedzams tikai tad, ja izmanto bezvadu tehnoloģijas, piemēram, lauku apvidos, kur vadu infrastruktūras ierīkošana ir praktiski nelietderīga. Tādēļ analogās apraides savlaicīga izslēgšana ir būtiski svarīga, lai jaunie pakalpojumi, kas kļūs iespējami, izmantojot digitālās dividendes atbrīvoto radiofrekvenču spektru, varētu efektīvi sekmēt ES ekonomikas atveseļošanas centienu īstenošanu.

(8)

Starptautiskos nolīgumos, tostarp nolīgumos, kas noslēgti Starptautiskās Telesakaru savienības (International Telecommunication Union – ITU) Reģionālajā radiosakaru konferencē (RRC-06) 2006. gada jūnijā un ITU Pasaules radiosakaru konferencē (WRC-07) 2007. gada novembrī, jau ir nolemts no 2015. gada vai pat agrāk, vajadzības gadījumā nodrošinot tehnisku koordināciju ar citām valstīm, papildus apraides un fiksētajiem pakalpojumiem ar vienlīdz primāriem nosacījumiem sadalīt digitālās dividendes radiofrekvenču daļu, proti, 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu, mobilajiem pakalpojumiem. Turklāt vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka plāno vai aktīvi apsver iespēju atvērt 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu pakalpojumiem, kas nav lieljaudas zemes apraide.

(9)

Ievērojot šīs norises, nekavējoties jāizstrādā koordinēta Eiropas Savienības pieeja digitālās dividendes jautājumam, lai novērstu sadrumstalotības rašanos dalībvalstu starpā. Pretējā gadījumā aizkavēsies vienota pakalpojumu un aprīkojuma tirgus izveide, zudīs saistītie apjomradītie ietaupījumi un digitālā dividende nespēs dot efektīvu ES mēroga ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, Komisija turklāt varētu palīdzēt dalībvalstīm to divpusējās vai daudzpusējās sarunās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

(10)

Radiofrekvenču spektra politikas grupa 2009. gada 18. septembra atzinumā par digitālo dividendi ieteica Eiropas Komisijai vēlākais 2009. gada 31. oktobrī veikt pasākumus ar mērķi ES mērogā mazināt nenoteiktību attiecībā uz dalībvalstu spēju atbrīvot 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu, lai elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā veicinātu izaugsmi, konkurenci un jauninājumus. Turklāt tā mudināja dalībvalstis, kas atbrīvo 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu jauniem un/vai uzlabotiem elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, jo īpaši ievērot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principu ar nosacījumiem, kuri nodrošina, ka netiek negatīvi ietekmēti apraides pakalpojumi.

(11)

Koordinētas pieejas sociālo un ekonomisko aspektu pētījumi rāda, ka digitālā dividende dotu ievērojamu sociālu un ekonomisku labumu, ja daļu no tās ES mērogā koordinēti sadalītu jauniem lietojumiem, piemēram, lai nodrošinātu platjoslas pakalpojumus lauku apvidos un plašākā nozīmē mazinātu “platjoslas plaisu”, ko rada šo pakalpojumu nepieejamība.

(12)

Tādēļ Komisija turpmākajos mēnešos plāno pieņemt lēmumu, kurā būs noteiktas harmonizētas tehniskās prasības 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas turpmākai izmantošanai zemas un vidējas jaudas elektronisko sakaru tīklos. Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma (2) 4. pantu šā tehniskā īstenošanas pasākuma izstrādē Komisijai palīdz Radiofrekvenču spektra komiteja. Harmonizētie tehniskie nosacījumi dalībvalstīm būtu jāpiemēro tikai tad, ja tās nolemtu atvērt minēto joslu pakalpojumiem, kas nav apraide.

(13)

Lai sagatavotu šo tehnisko harmonizāciju, Komisija pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (Conference of Postal and Telecommunications Administrations – CEPT) izstrādāt 790–862 MHz frekvenču apakšjoslai piemērojamus tehniskos nosacījumus, kas nodrošina bezvadu fiksēto un/vai mobilo sakaru tīklu optimālu izmantošanu, bet neaprobežojas ar tiem. CEPT ir iesniegusi Komisijai vairākus ziņojumus, kuros ir iekļauti vismazāk ierobežojošie tehniskie nosacījumi un ar tiem saistītie ieteikumi, kas jāpiemēro attiecībā uz bāzes stacijām un galastacijām, kuras darbojas 790–862 MHz frekvenču apakšjoslā, lai pārvaldītu kaitīgu traucējumu risku.

(14)

Turpmāka 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas attīstība, lai nodrošinātu lieljaudas apraidi vienā dalībvalstī, varētu nopietni traucēt digitālās dividendes radiofrekvenču spektra daļas izmantošanu iespējamiem jauniem lietojumiem kaimiņvalstīs, jo lieljaudas signāli izplatās lielā attālumā un var radīt kaitīgus traucējumus, tādēļ dalībvalstīm – lai gan tām nav pienākuma pārtraukt lieljaudas apraides raidītāju izmantošanu vai atvērt apakšjoslu elektronisko sakaru pakalpojumiem – būtu jāatvieglina minētās apakšjoslas turpmāka reorganizācija, lai ilgtermiņā to varētu optimāli izmantot zemas un vidējas jaudas elektronisko sakaru pakalpojumiem.

(15)

Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatturas no valsts pasākumiem, kas varētu traucēt īstenot tai pašai joslai piemērojamus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši jebkādus tehniskas harmonizācijas pasākumus, kuri attiecas uz jauniem elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko paredzēts ieviest 790–862 MHz frekvenču apakšjoslā,

1.

Dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2012. gada 1. janvārim visos zemes televīzijas apraides pakalpojumos to teritorijā nodrošinātu digitālās pārraides tehnoloģijas izmantošanu un pārstātu izmantot analogo pārraides tehnoloģiju.

2.

Dalībvalstīm atbalstīt centienus izstrādāt tiesību aktus, kuros būtu paredzēti harmonizēti nosacījumi 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas izmantošanai Kopienā tādiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi un papildina apraides pakalpojumus, un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu traucēt vai kavēt šādu sakaru pakalpojumu ieviešanu minētajā apakšjoslā.

3.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.