Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009A0819(01)

Padomes Atzinums ( 2009. gada 7. jūlijs ) par atjaunināto Slovēnijas stabilitātes programmu 2008.–2011. gadam

OJ C 195, 19.8.2009, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

19.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/1


PADOMES ATZINUMS

(2009. gada 7. jūlijs)

par atjaunināto Slovēnijas stabilitātes programmu 2008.–2011. gadam

2009/C 195/01

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

1)

Padome 2009. gada 7. jūlijā izskatīja atjaunināto Slovākijas stabilitātes programmu laikposmam no 2008. gada līdz 2011. gadam.

2)

Slovēnijas stabilajā ekonomiskajā izaugsmē pēdējos gados (vidēji 5 % laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam) svarīga loma ir bijusi eksportam un ieguldījumiem. Tā kā Slovākijas ekonomika ir ļoti atvērta, globālā krīze to ir skārusi ļoti smagi. Aktivitāte 2008. gada laikā ievērojami samazinājās, un pēdējā ceturksnī notika straujš kritums. Vienlaikus ekonomika saskārās ar darbaspēka vienības izmaksu pieaugumu. Turklāt, lai gan to veicināja nodarbinātības un darba samaksas ievērojams pieaugums, privāto patēriņu bremzēja augsta inflācija un patērētāju uzticības mazināšanās. Izmantojot fiskālā manevra iespējas, ko nodrošināja vidēji lielais deficīta un parāda līmenis pirms krīzes, Slovākijas iestādes ir pieņēmušas pasākumus ekonomikas atbalstam, kas vērsti uz finanšu sistēmas stabilizāciju, darbavietu saglabāšanu un izaugsmes potenciāla uzlabošanu, turklāt uzņēmumi gūst labumu arī no nodokļu atvieglojumiem, par kuriem lēmums tika pieņemts pirms krīzes sākuma. Vienlaicīgi, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, ir veikti konsolidācijas pasākumi, un pēc programmas iesniegšanas ir pieņemti lēmumi par papildu ietaupījumiem (papildu budžetā, ko valdība pieņēma 17. jūnijā), lai palēninātu straujo valsts deficīta pieaugumu no mazāk nekā 1 % no IKP 2008. gadā līdz vairāk nekā 5 % no IKP 2009. gadā (aptuveni pusi no šā pieauguma radīja automātisko stabilizatoru darbība). Galvenā turpmākā problēma ir fiskālās stimulēšanas pasākumu pārtraukšana un atgriešanās pie budžeta konsolidācijas, kā arī nepieciešamība uzlabot ilgtermiņa ilgtspēju, reformējot pensiju sistēmu. Ņemot vērā neseno darba samaksas un produktivitātes attīstību, ir jāuzlabo arī konkurētspēja, izmantojot piemērotu darba samaksas politiku un rīcību pētniecības un inovāciju jomā, kam vajadzētu palīdzēt veicināt ražošanas tehnoloģisko intensitāti.

3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka pēc reālā IKP palielināšanās par 3,5 % 2008. gadā, 2009. gadā tas samazināsies par 4 % no IKP un pēc tam atsāks aizvien vairāk pieaugt atlikušajā programmas periodā. Pēc pašlaik pieejamās informācijas (2), jo īpaši reālā IKP datiem par 2009. gada pirmo ceturksni, kuri tika publiskoti pēc programmas iesniegšanas, var secināt, ka scenārija pamatā ir optimistiskas pieauguma prognozes. Ekonomiskā izaugsme 2009. gadā varētu būt vājāka, nekā prognozēts programmā, un ekonomikas atveseļošanās 2010. gadā varētu notikt lēnāk. Ņemot vērā iepriekš minēto, arī bezdarbs varētu pieaugt nedaudz straujāk, nekā paredzēts atjauninājumā. Programmā paredzētā inflācija, kurai atbilstoši prognozei vajadzētu ievērojami mazināties salīdzinājumā ar 2008. gadā sasniegto maksimumu, šķiet ticama. Atjauninājumā, pamatojoties uz ievērojamu algu pieauguma samazinājumu privātajā sektorā, prognozēta izteiktāka ārējā deficīta samazināšanās (no 5,6 % no IKP 2008. gadā), nekā 2009. gadā prognozējuši Komisijas dienesti.

4)

Saskaņā ar 2009. gada pavasara fiskālo ziņojumu ir aplēsts, ka 2008. gada valsts budžeta deficīts ir 0,9 % apmērā no IKP, kas atbilst stabilitātes programmas iepriekšējā atjauninājumā izvirzītajam mērķim, tomēr IKP pieaugums ir mazāks, nekā paredzēts (3,5 % pretstatā plānotajiem 4,6 %). Budžeta izpildi raksturoja izdevumu pārtēriņi. Tie nav ļāvuši pārsniegt 2008. gadam izvirzīto mērķi, kas būtu bijis iespējams, ņemot vērā i) 2007. gada rezultātu, kas bija par vairāk nekā 1 procentpunktu no IKP labāks, nekā paredzēts iepriekšējā programmā, un ii) lielāku ieņēmumu pieaugumu 2008. gadā, nekā prognozēts. Ieņēmumi pieauga par 7,1 %, nevis 6,4 %, kā plānots, ar lielākiem ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālajiem maksājumiem un ar nodokļiem nesaistītiem ieņēmumiem. Izdevumi palielinājās par 10,7 %, nevis 7,4 %, ar pārtēriņu valsts ieguldījumos, sociālajos pārvedumos un nodarbināto kompensācijās.

5)

Saskaņā ar atjaunināto programmu prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā ievērojami palielināsies, sasniedzot 5,1 % no IKP un tādējādi atspoguļojot automātisko stabilizatoru darbību un dažādo diskrecionāro pasākumu ietekmi, kā arī sociālo pārvedumu (jo īpaši indeksācijas pasākumu) spēcīgo dinamiku un kompensācijas nodarbinātajiem (pateicoties tam, ka panākta vienošanās par “algu atšķirību” jautājuma risināšanu). Saskaņā ar programmu, pasākumi ekonomikas atbalstam, kas noteikti valdības pieņemtajos stimulēšanas pasākumos, kā arī uz ekspansiju vērsti pasākumi, kas veikti pirms krīzes (galvenokārt nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem), kopā veidos gandrīz 2 % no IKP. Turklāt ir pieņemti konsolidācijas pasākumi, proti, akcīzes nodokļa paaugstināšana un izdevumu samazināšana valsts sektorā strādājošo atalgojumam, starppatēriņam un ieguldījumiem. Par ieguldījumiem tika paziņots stabilitātes programmā, un vēlāk tie tikai daļēji tika apstiprināti papildu budžetā. Programmā paredzēts, ka palielināsies strukturālais deficīts, t. i., cikliski koriģētais deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, par 1¼ procentpunktu no IKP (aprēķināts atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai), kas norāda uz ekspansīvu fiskālo politiku.

6)

Programmas vidēja termiņa stratēģija ir samazināt valsts budžeta deficītu programmas periodā no nedaudz virs 5 % no IKP 2009. gadā līdz 3,4 % no IKP 2011. gadā, veicot korekcijas programmas sākumposmā. Primārais deficīts varētu uzlaboties nedaudz ātrāk, ņemot vērā prognozēto procentu sloga palielināšanos. Programmā apstiprināts, ka budžeta vidēja termiņa mērķis (VTM) Slovēnijā ir strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP. Tomēr, paredzot virzību uz VTM sasniegšanu, sākot ar 2010. gadu, programmā nav paredzēts, ka VTM tiks sasniegts programmas periodā. Saskaņā ar mērķi “fiskālās stimulēšanas pasākumu pārtraukšana atbilstīgi ekonomikas atveseļošanai līdz 2011. gadam” paredzētā konsolidācija attiecas galvenokārt uz izdevumiem, ko izraisa subsīdiju samazinājums par 1 procentpunktu no IKP laikposmā starp 2009. un 2011. gadu. Darba algu subsīdiju shēma būtu pakāpeniski jāizbeidz 2010. gadā un atlikušie stimulēšanas pasākumi attiecībā uz izdevumiem – 2011. gadā. Prognozēto procentu sloga pieaugumu par ¼ procentpunktiem no IKP programmas periodā kopumā kompensēs kompensāciju samazinājums nodarbinātajiem, kas veido daļu no IKP. Plānots, ka sociālo pārvedumu izdevumus iesaldēs līdz 2010. gada beigām (līmenī, kas sasniegts 2009. gada pirmajā pusē).

Paredzams, ka ieņēmumi 2010. gadā palielināsies par ½ procentpunktu no IKP. Prognozēts, ka valsts kopējā parāda līmenis, kas 2008. gadā bija 22,8 % no IKP, programmas periodā palielināsies par 13,5 procentpunktiem. Vairāk nekā pusi no parāda līmeņa pieauguma veido ievērojams primārā deficīta pieaugums, tomēr sava loma ir arī lavīnas efektam un ievērojamai parāda-deficīta korekcijai 2009. gadā, ko rada rekapitalizācijas un likviditātes operācijas finanšu sektora atbalstam.

7)

Programmā paredzēto budžeta mērķu sasniegšanu apdraud negatīvi riski visā programmas periodā. Pirmkārt, ekonomikas izaugsme varētu būt sliktāka, nekā prognozēts programmā. Otrkārt, kā redzams no papildu budžeta, kas pieņemts pēc programmas iesniegšanas, izdevumu samazinājums attiecībā uz starppatēriņu un ieguldījumiem, par kuriem paziņots stabilitātes programmā 2009. gadam, iespējams, netiks pilnībā realizēti. Ir arī risks, ka izdevumi varētu tikt pārsniegti. Piemēram, paredzētā turpmākā algu apjoma ierobežošana vēl jāapspriež ar sociālajiem partneriem. Turklāt var rasties grūtības nodrošināt stimulēšanas pasākumu plānoto atcelšanu attiecībā uz izdevumiem, kuri sastāv galvenokārt no subsīdijām. Treškārt, iespējamas sliktākas ekonomiskās izaugsmes dēļ, sākot ar 2010. gadu var samazināties ieņēmumi, īpaši no netiešajiem nodokļiem. Visbeidzot, ievērojamās valsts garantijas, kas sniegtas kā daļa no pasākumiem finanšu sektora atbalstam, rada papildu risku budžeta mērķu sasniegšanai (izdevumi palielinātos, ja un kad tiktu pieprasīta garantiju izmantošana). Negatīvie riski attiecībā uz budžeta mērķiem, ko pastiprina neskaidrība par parāda-deficīta korekcijām, nozīmē, ka parāda līmenis varētu palielināties straujāk, nekā prognozēts programmā.

8)

Sabiedrības novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu Slovēnijā ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES – to ievērojami iespaido pensiju izdevumu kā daļas no IKP salīdzinoši būtisks prognozētais pieaugums nākamajās desmitgadēs. Programmā aplēstā budžeta pozīcija 2008. gadā, kas ir sliktāka nekā sākuma pozīcija iepriekšējā programmā, un ilgtspējas starpību pastiprina iedzīvotāju novecošanas ietekme uz budžetu. Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts programmā, un pensiju reformas turpināšana, kas vērsta uz to, lai ierobežotu ievērojamos ar novecošanu saistītos izdevumus, jo īpaši veicinot pensionēšanos lielākā vecumā, palīdzētu samazināt lielo risku attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

9)

Slovēnijas budžeta programmu iespējams uzlabot, jo īpaši izdevumu kontroles jomā, ņemot vērā, ka konsolidācijas stratēģija pamatojas uz izdevumu ierobežošanu. Arī valsts izdevumu efektivitāti un lietderīgumu, tostarp veselības aprūpes jomā, būtu iespējams uzlabot, lai nodrošinātu, ka izdevumu ierobežošana nepasliktina sniegto pakalpojumu līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi, valdība, sākot ar nākamo budžeta ciklu (2010.–2011. gads), plāno ieviest uz rezultātu sasniegšanu balstītu budžeta veidošanu, tomēr programmā nav iekļauta sīka informācija, kā tas tiks īstenots praktiski.

10)

Slovēnija ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai nosargātu finanšu sektora stabilitāti. 2008. gada rudenī tika ieviesta valsts garantija privātpersonu noguldījumiem bankās bez summas ierobežojuma. Turklāt valdībai ir tiesības izmantot šāda veida pasākumus: i) aizdevumi un kapitāla ieguldījumi kredītiestādēs, apdrošināšanas/pārapdrošināšanas uzņēmumos un pensiju uzņēmumos; ii) valsts garantijas kredītiestādēm refinansēšanas operācijām, un iii) prasību pārņemšana no kredītiestādēm. Plānots, ka šos pasākumus pakāpeniski pārtrauks līdz 2010. gada beigām. Valsts garantiju kopapjoma “griesti” noteikti EUR 12 miljardu apmērā (33 % no IKP). Otrs pasākumu kopums, kuri pieņemti 2009. gada sākumā, sastāv no valsts garantiju shēmas banku aizdevumiem uzņēmumiem, Slovēnijas Eksporta un attīstības bankas rekapitalizācijas un Uzņēmējdarbības fonda (kopā 0,6 % no IKP). Visbeidzot, valdība ir uz laiku ieguldījusi bankās ieņēmumus no vairākām nesenām obligāciju emisijām.

11)

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, par ko 2008. gada decembrī vienojās Eiropadome, Slovēnija pieņēma divus stimulēšanas pasākumu kopumus. Līdz ar nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem, par kuriem lēmums tika pieņemts pirms krīzes sākuma, stimulēšanas pasākumu kopējais apjoms ir gandrīz 2 % no IKP, un tos daļēji finansēs ar jau pieņemtajiem un izziņotajiem konsolidācijas pasākumiem. Pamatojoties uz budžeta papildinājumiem, tīrā ietekme veido aptuveni – no IKP. Šķiet, ka pasākumi ir piemēroti, reaģējot uz ekonomisko lejupslīdi, ņemot vērā, ka fiskālās manevrēšanas iespējas, ko nodrošina vidēji lielais deficīts un parāda līmenis pirms krīzes, ierobežo ilgtermiņa ilgtspējas problēmas.

Stimulēšanas pasākumi uzskatāmi par savlaicīgiem un mērķtiecīgiem, jo tie ir vērsti uz to, lai apturētu situācijas pasliktināšanos darba tirgū, un uzlabotu izaugsmes potenciālu un konkurētspēju, veicinot ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un pētniecībā un izstrādē. Pasākumu trešo kopumu, proti, līdzekļu pārdalīšanu no iepriekšējiem diviem pasākumu kopumiem, ņemot vērā algu subsīdiju shēmas nepietiekamo izmantošanu, valdība pieņēma pēc programmas iesniegšanas. Tajā paredzēts turpmāks atbalsts darba tirgum un vienreizēji maksājumi nelabvēlīgā stāvoklī esošām personām. Paredzēts, ka ar izdevumiem saistītie stimulēšanas pasākumi (galvenokārt subsīdijas) būs pagaidu pasākumi, kuri būs spēkā vienu vai divus gadus, bet pārējie pasākumi, tostarp jau iepriekš pieņemtie nodokļu atvieglojumi, būs pastāvīgi. Patlaban notiekošajiem ieguldījumiem infrastruktūrā vajadzētu papildus veicināt ekonomikas atveseļošanos. Valsts pieņemtie pasākumi ir saistīti ar vidēja termiņa reformu programmu un Komisijas 2009. gada 28. janvārī sagatavotajiem ieteikumiem konkrētām valstīm saskaņā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, kurus 19. martā apstiprināja Eiropadomes pavasara sanāksmē.

12)

Prognozēts, ka pēc deficīta ievērojamas palielināšanās 2009. gadā tas pakāpeniski samazināsies, jo īpaši 2010. gadā. Ņemot vērā budžeta mērķus apdraudošos riskus, deficīts nesamazināsies zemāk par atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP līdz programmas perioda beigām (2011. gads). Paredzams, ka 2009. gada deficīts ievērojami palielināsies, iespējams, pārsniedzot programmā izvirzīto mērķi. Programmā paredzētā budžeta politika 2010. un 2011. gadam nenodrošinās atbilstošu strukturālu uzlabojumu, ņemot vērā ilgtermiņa ilgtspējas problēmas, ja vien netiks turpināta pensiju reforma un netiks risināti iepriekš minētie apdraudējumi budžeta mērķu izpildei, jo īpaši atceļot stimulēšanas pasākumus, kad nostiprināsies ekonomikas atveseļošanās process, īstenojot papildu konsolidācijas pasākumus un nodrošinot izdevumu rūpīgu kontroli. Turklāt 2011. gadā paredzētās korekcijas vajadzētu paātrināt, ņemot vērā prognozēto ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos.

13)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (3).

Kopumā secināms, ka fiskālā politika Slovēnijā 2009. gadā būs ekspansīva atbilstoši Eiropas Ekonomiskās atveseļošanas plānam (EEAP). Slovēnija ir pieņēmusi tādus pasākumus ekonomikas atbalstam, kas atbilst manevra iespējai, ko nodrošina pirmskrīzes vidēji lielais deficīts un parāda līmenis, kas kopā ar pirms krīzes pieņemto lēmumu par nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem, šķiet, ir piemērots risinājums EEAP izpildei. Pasākumi ir savlaicīgi, mērķtiecīgi un daļēji tiem ir pagaidu raksturs. Papildus tam, ka tie atbalsta ekonomiku un nodarbinātību, tie vērsti uz to, lai uzlabotu izaugsmes potenciālu un konkurētspēju, veicinot ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un pētniecībā un izstrādē. Vienlaicīgi ir pieņemti konsolidācijas pasākumi, lai palīdzētu finansēt stimulēšanas pasākumus, jo fiskālās manevrēšanas iespējas ierobežo ilgtermiņa ilgtspējas problēmas. Programmā paredzēti papildu ietaupījumi 2009. gadā, kas, šķiet, tikai daļēji ir apstiprināti 17. jūnijā pieņemtajā papildu budžetā. Pēc tam programmā plānota atgriešanās pie fiskālās konsolidācijas, primārajai strukturālajai bilancei uzlabojoties 2010. gadā un mazākā apjomā – 2011. gadā. Tomēr nav paredzams, ka deficīts līdz programmas perioda beigām samazināsies zem atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP. Budžeta stratēģija ir pakļauta negatīviem riskiem, jo ekonomiskā izaugsme varētu būt sliktāka, nekā prognozēts. Turklāt varētu būt sarežģīti atcelt stimulēšanas pasākumus, un nav izslēgta izdevumu pārtēriņa iespēja. Lai gan parāda līmenis ir zems (tomēr tas strauji palielinās), uzskatāms, ka Slovēnijas valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēja ir lielā mērā apdraudēta, ņemot vērā paredzamo būtisko novecošanās ietekmi uz budžetu.

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, Slovēnija tiek aicināta:

i)

2009. gadā īstenot stimulēšanas pasākumus atbilstoši EEAP un saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu;

ii)

kā plānots programmā, 2010. gadā uzsākt fiskālās stimulēšanas atcelšanu un ar konkrētiem pasākumiem īstenot ievērojamu konsolidāciju. To darot, stingri kontrolēt valsts izdevumus, tostarp īstenojot plānotos uzlabojumus saistībā ar budžetu;

iii)

ņemot vērā prognozes par izdevumu pieaugumu saistībā ar novecošanos, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, jo īpaši veicinot pensionēšanos lielākā vecumā.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

 

 

2007

2008

2009

2010

2011

Reālais IKP (izmaiņas %)

SP 2009. g. aprīlis

6,8

3,5

-4,0

1,0

2,7

COM 2009. g. pavasaris

6,8

3,5

-3,4

0,7

n.p.

SP 2007. g. nov.

5,8

4,6

4,1

4,5

n.p.

SPCI inflācija (7) (%)

SP 2009. g. aprīlis

3,6

5,7

0,4

1,6

2,6

COM 2009. g. pavasaris

3,8

5,5

0,7

2,0

n.p.

SP 2007. g. nov.

3,4

3,5

2,8

2,6

n.p.

Ražošanas apjoma starpība (4) (% no potenciālā IKP)

SP 2009. g. aprīlis

4,7

4,4

-2,3

-3,5

-3,1

COM 2009. g. pavasaris

4,5

3,2

-1,3

-2,7

n.p.

SP 2007. g. nov.

0,7

0,5

0,1

0,2

n.p.

Tīrais aizdevums/ aizņēmums salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm (% no IKP)

SP 2009. g. aprīlis

n.p.

n.p.

n.p.

n.p.

n.p.

COM 2009. g. pavasaris

-3,7

-5,6

-4,6

-4,4

n.a.

SP 2007. g. nov.

n.p.

n.p.

n.p.

n.p.

n.p.

Valsts budžeta bilance (% no IKP)

SP 2009. g. aprīlis

0,5

-0,9

-5,1

-3,9

-3,4

COM 2009. g. pavasaris

0,5

-0,9

-5,5

-6,5

n.p.

SP 2007. g. nov.

-0,6

-0,9

-0,6

0,0

n.p.

Primārā bilance (% no IKP)

SP 2009. g. aprīlis

1,8

0,2

-3,6

-2,2

-1,6

COM 2009. g. pavasaris

1,8

0,2

-3,9

-4,7

n.p.

SP 2007. g. nov.

0,7

0,2

0,6

1,1

n.p.

Cikliski koriģēta bilance (5) (% no IKP)

SP 2009. g. aprīlis

-1,6

-2,9

-4,1

-2,3

-2,0

COM 2009. g. pavasaris

-1,7

-2,5

-4,9

-5,2

n.p.

SP 2007. g. nov.

-0,9

-1,1

-0,7

-0,1

n.p.

Strukturālā bilance (6) (% no IKP)

SP 2009. g. aprīlis

-1,6

-2,9

-4,1

-2,3

-2,0

COM 2009. g. pavasaris

-1,7

-2,5

-4,9

-5,2

n.p.

SP 2007. g. nov.

-0,8

-1,0

-0,7

-0,1

n.p.

Valsts kopējais parāds (% no IKP)

SP 2009. g. aprīlis

23,4

22,8

30,5

34,1

36,3

COM 2009. g. pavasaris

23,4

22,8

29,3

34,9

n.p.

SP 2007. g. nov.

25,6

24,7

23,8

22,5

n.p.

Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2009. gada pavasara starpposma prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2)  Novērtējumā galvenokārt ņemta vērā Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognoze, kā arī cita informācija, kas kļuvusi pieejama pēc tam.

(3)  Jo īpaši nav sniegti dati par tīrajiem aizdevumiem/aizņēmumiem salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm.

(4)  Komisijas dienestu veikts programmā norādītā ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, balstoties uz programmā sniegto informāciju.

(5)  Pamatojoties uz attiecīgi 3,9 %, 4,9 %, 1,0 % un 2,2 % lēsto potenciālo pieaugumu 2007–2010. gadā.

(6)  Saskaņā ar jaunāko programmu un Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognozi nav vienreizēju un citu pagaidu pasākumu.

(7)  Programmām norādīta PCI inflācija.

Avots:

Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2009. gada pavasara starpposma prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.


Top