II papildinājums

Administratīvie norādījumi

Nr. 1	:	Prasības, kas saistītas ar spēju veikt izvairīšanās darbību un spēju pagriezties
Nr. 2	:	Prasības, kas saistītas ar paredzēto ātrumu (braucot uz priekšu), apstāšanās spēju un spēju doties atpakaļgaitā
Nr. 3	:	Prasības savienošanas sistēmām un savienošanas ierīcēm kuģim, kas piemērots, lai dzītu uz priekšu nekustīgu savienojumu vai tiek tādā dzīts uz priekšu
Nr. 4	:	Paliek anulēts
Nr. 5	:	Trokšņa mērījumi
Nr. 6	:	Paliek anulēts
Nr. 7	:	Speciāli enkuri ar samazinātu masu
Nr. 8	:	Ūdensdrošo logu izturība
Nr. 9	:	Prasības automātiskajiem paaugstināta spiediena sprinkleriem
Nr. 10	:	Paliek anulēts
Nr. 11	:	Kopienas sertifikāta sagatavošana
Nr. 12	:	Degvielas tvertnes uz peldošām iekārtām
Nr. 13	:	Baržu korpusa minimālais biezums
Nr. 14	:	Paliek anulēts
Nr. 15	:	Minimālais manevrējamības ātrums, izmantojot tikai kuģa dzinējspēku
Nr. 16	:	Paliek anulēts
Nr. 17	:	Piemērota ugunsgrēka signalizācijas sistēma
Nr. 18	:	Kuģa atdalīto daļu peldspējas, nosvēršanās un stabilitātes pārbaude
Nr. 19	:	Paliek anulēts
Nr. 20	:	Aprīkojums kuģiem, kas jāekspluatē saskaņā ar S1 un S2 standartu
Nr. 21	:	Prasības zemu novietotām apgaismes sistēmām
Nr. 22	:	To personu īpašās drošības prasības, kuru kustības brīvība ir ierobežota
Nr. 23	:	Paliek anulēts
Nr. 24	:	Piemērots gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojums
Nr. 25	:	Elektrības kabeļi

Piezīme

Saskaņā ar direktīvas 5. panta 7. punktu attiecībā uz IV pielikumā minētajiem aspektiem katra dalībvalsts kuģiem, kurus ekspluatē tikai 3. un 4. zonas ūdensceļos šīs dalībvalsts teritorijā, var noteikt prasību samazinājumu attiecīgajām vērtībām, kuras norādītas turpmāk tekstā iekļautajos administratīvajos norādījumos.

Saskaņā ar direktīvas 5. panta 1. un 3. punktu attiecībā uz III pielikumā minētajiem aspektiem katra dalībvalsts kuģiem, kurus ekspluatē tikai 1. un 2. zonas ūdensceļos šīs dalībvalsts teritorijā, var pieņemt stingrākas prasības attiecīgajām vērtībām, kas norādītas turpmāk tekstā iekļautajos administratīvajos norādījumos.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 1

Prasības, kas saistītas ar spēju veikt izvairīšanās darbību un spēju pagriezties

(5.09. un 5.10. pants savienojumā ar II pielikuma 5.02. panta 1. iedaļu, 5.03. panta 1. iedaļu, 5.04. un 16.06. pantu)

1.   Vispārīgi nosacījumi un robežvērtības, kas saistītas ar izvairīšanās darbības testēšanu

1.1.   Saskaņā ar 5.09. pantu kuģiem un karavānām ir jāspēj savlaicīgi veikt izvairīšanās darbību, un spēju veikt šādu darbību pierāda, veicot izvairīšanās darbības manevrus pārbaudes vietā, ņemot vērā 5.03. pantu. To pierāda, par iepriekšnoteiktām vērtībām veicot simulētus izvairīšanās darbības manevrus uz kreiso vai labo pusi, proti, manevrs ar zināmu kuģa pagriešanās ātrumu, kuģim reaģējot uz stūres pārlikšanu un stūres atturēšanu, ir jāizpilda noteiktā laika posmā.

Pārbaudes laikā ir jāizpilda 2. iedaļas prasības, nodrošinot to, ka ūdens dziļums zem ķīļa ir vismaz 20 % no iegrimes, bet ne mazāk kā 0,50 m.

2.   Izvairīšanās darbības pārbaudes procedūra un datu pieraksti

(Shēma 1. pielikumā)

2.1.   Izvairīšanās darbības manevri ir jāveic šādi.

Kuģim vai karavānai esot ceļā ar konstantu ātrumu V0 = 13 km/h attiecībā pret ūdeni, manevra sākumā izvairīšanās darbība uz kreiso vai labo pusi ir jāuzsāk, pārliekot stūri (laiks t0 = 0 s, pagrieziena ātrums r = 0°/min, stūres leņķis δ0 = 0°, konstants dzinēja apgriezienu skaits). Sākot manevru, atbilstīgi 2.3. punktā minētajiem norādījumiem stūri pārliek leņķī δ (ja izmanto aktīvo stūrēšanas ierīci, stūres bloku pārliek leņķī δa). Stūre atrodas leņķī δ (piem., 20° pa labi), līdz ir sasniegts pagrieziena ātrums r1, kas 2.2. punktā norādīts attiecīgā lieluma kuģim vai karavānai. Kad sasniegts pagrieziena ātrums r1, pieraksta laiku t1 un stūri tādā pašā leņķī pārliek uz pretējo pusi (piem., 20° pa kreisi) – lai pārtrauktu griešanos un kuģis sāktu griezties pretējā virzienā, t. i., lai pagrieziena ātrums samazinātos līdz r2 = 0 un pēcāk pieaugtu līdz 2.2. punktā norādītajai vērtībai. Kad sasniegts pagrieziena ātrums r2 = 0, pieraksta laiku t2. Kad sasniegts 2.2. punktā norādītais pagrieziena ātrums r3, stūri tādā pašā leņķī δ pārliek uz pretējo pusi, lai pārtrauktu griešanos. Pieraksta laiku t3. Kad sasniegts pagrieziena ātrums r4 = 0, pieraksta laiku t4 un kuģim vai karavānai jāuzņem sākotnējais kurss.

2.2.   Lai sasniegtu pagrieziena ātrumu r4, atkarībā no kuģa vai karavānas izmēriem un no ūdens dziļuma h ir jāņem vērā šādi laika limiti:

	Kuģa vai karavānas izmēri L × B	Nepieciešamais pagrieziena ātrums r1 = r3 (°/min)		Laika t4 (s) limiti seklos un dziļos ūdeņos
		δ = 20°	δ = 45°	1,2 ≤ h/T ≤ 1,4	1,4 < h/T < 2	h/T > 2
1	Visi motorizētie kuģi; vienrindas karavāna ≤110 × 11,45	20°/min	28°/min	150 s	110 s	110 s
2	Vienrindas karavāna līdz 193 × 11,45 vai divrindu karavāna līdz 110 × 22,90	12°/min	18°/min	180 s	130 s	110 s
3	Divrindu karavāna ≤193 × 22,90	8°/min	12°/min	180 s	130 s	110 s
4	Divrindu karavāna līdz 270 × 22,90 vai trīsrindu karavāna līdz 193 × 34,35	6°/min	8°/min	(1)	(1)	(1)

Laiki t1, t2, t3 un t4, kas nepieciešami, lai sasniegtu pagrieziena ātrumus r1, r2, r3 un r4, ir jāreģistrē mērījumu 2. pielikumā pievienotajā mērījumu protokolā. Laika t4 vērtības nedrīkst pārsniegt tabulā minētos laika limitus.

2.3.   Ir jāveic vismaz četri izvairīšanās darbības manevri, proti:

—	viens pa labi ar stūres leņķi δ = 20°,

—	viens pa kreisi ar stūres leņķi δ = 20°,

—	viens pa labi ar stūres leņķi δ = 45°,

—	viens pa kreisi ar stūres leņķi δ = 45°.

Ja nepieciešams (piemēram, ja nav skaidrības par mērījumu vērtībām vai ja manevri veikti neapmierinoši), izvairīšanās darbības manevrus atkārto. Ir jāsasniedz 2.2. punktā norādītais pagrieziena ātrums, un nedrīkst pārsniegt laika limitus. Ja izmanto aktīvo stūrēšanas ierīci vai īpaša tipa stūri, tad, ņemot vērā eksperta atzinumu un atkarībā no stūrēšanas sistēmas tipa, var izvēlēties no δ = 20° un δ = 45° atšķirīgu stūres bloka pozīciju δa vai stūres leņķi δa.

2.4.   Lai konstatētu pagrieziena ātrumu, saskaņā ar IX pielikumā iestrādātajām prasībām uz kuģa ir jābūt pagrieziena ātruma indikatoram.

2.5.   Saskaņā ar 5.04. pantu noslogojuma stāvoklim izvairīšanās darbības manevra laikā ir jābūt robežās no 70 % līdz 100 % no maksimālās kravnesības. Ja pārbaudi veic ar mazāku noslogojumu, apstiprinājumu kuģošanai pa straumi vai pret straumi izsniedz tikai pārbaudes noslogojuma stāvoklim.

Izvairīšanās darbības manevri un izmantotie termini ir raksturoti 1. pielikumā pievienotajā shēmā.

3.   Pagriešanās spēja

Kuģu un karavānu, kuru garums (L) nepārsniedz 86 m un platums (B) 22,90 m, spēju pagriezties atzīst par pietiekamu atbilstīgi 5.10. pantam savienojumā ar 5.02. panta 1. iedaļu, ja, (ar sākotnējo ātrumu 13 km/h attiecībā pret ūdeni) veicot pretstraumes pagrieziena manevru, ir izpildītas Administratīvajos norādījumos Nr. 2 iekļautās prasības attiecībā uz apstāšanās manevru, kura rezultātā kuģa priekšgals atrodas straumes virzienā. Ir jāizpilda 1.1. punktā norādītās prasības par ūdens dziļumu zem ķīļa.

4.   Citas prasības

4.1.   Neskarot 1. līdz 3. punktu, ir jāizpilda šādas prasības:

a)	manuāli vadītas stūrēšanas sistēmas – viens stūres rata grieziens atbilst vismaz 3° lielam stūres leņķim;

b)	stūrēšanas sistēmas ar motorizētu piedziņu – ja stūre ir maksimāli iegremdēta, tad visā stūres pagrieziena diapazonā ir jāspēj sasniegt 4°/s lielu vidējo leņķisko ātrumu.

Šīs prasības izpildi pārbauda, kuģim pārvietojoties arī pilnā gaitā un šāda brauciena laikā stūri pārliekot diapazonā no 35° pa kreisi līdz 35° pa labi. Turklāt ir jāpārbauda, vai stūre saglabā maksimālā leņķa stāvokli arī tad, ja kuģis pārvietojas ar maksimālo dzinējspēku. Aktīvajām stūrēšanas sistēmām un īpašiem stūres tipiem šo noteikumu piemēro mutatis mutandis.

4.2.   Ja vajadzīgās manevrēšanas spējas sasniegšanai ir jāizmanto 5.05. pantā minētais papildu aprīkojums, tad tam ir jāatbilst 6. nodaļas prasībām un Kopienas sertifikāta 52. punktā ieraksta šādu precizējumu:

5.   Datu reģistrēšana un pārskati

Mērījumus, protokolu sagatavošanu un datu reģistrāciju veic saskaņā ar 2. pielikumā noteikto kārtību.

1. PIELIKUMS

Administratīvie norādījumi Nr. 1

Izvairīšanās darbības manevra shēmat

0	=	izvairīšanās darbības manevra sākums
t1	=	laiks pagrieziena ātruma r1 sasniegšanai
t2	=	laiks pagrieziena ātruma r2 = 0 sasniegšanai
t3	=	laiks pagrieziena ātruma r3 sasniegšanai
t4	=	laiks pagrieziena ātruma r4 = 0 sasniegšanai (izvairīšanās darbības manevra beigas)
δ	=	stūres leņķis [°]
r	=	pagrieziena ātrums [°/min]

Administratīvie norādījumi Nr. 1

2. PIELIKUMS

Izvairīšanās darbības manevra un pagriešanās spējas pārbaudes protokols

Pārbaudes iestāde: …

Datums: …

Vārds, uzvārds: …

Kuģa nosaukums: …

Īpašnieks: …

Kuģa veids: …	Pārbaudes vieta: …
vai karavānas tips: …	Attiecīgais ūdens līmenis [m]: …
L × B [m × m]: …	Ūdens dziļums h [m]: …
Ttest [m]: …	h/T: …

Straumes ātrums [m/s]:

Noslogojums: … % no maksimuma …

(pārbaudes laikā) [t]: … Kravnesība: …

Pagrieziena ātruma indikators

Tips: …

Stūres uzbūves tips: parasta/īpaša (3)

Aktīvā stūrēšanas sistēma: jā/nē (3)

Izvairīšanās darbības manevru rezultāti

Laiks Izvairīšanās darbībai nepieciešamais t1 līdz t4	Stūres leņķis δ vai δa  (3) izvairīšanās darbības sākumā un pagrieziena ātrums, kur r1 = r3				Piezīmes
	δ = 20° PA LABI (3)	δ = 20° PA KREISI (3)	δ = 45° PA LABI (3)	δ = 45° PA KREISI (3)
	δa = … PA LABI (3)	δa = … PA KREISI (3)	δa = … PA LABI (3)	δa = … PA KREISI (3)
	r1 = r3 = … °/min		r1 = r3 = … °/min
t1[s]
t2[s]
t3[s]
t4[s]
Laika limits t4 atbilstīgi 2.2. punkta prasībām	Laika limits t4 = … [s]

Pagriešanās spēja (3)

Ģeogrāfiskā pozīcija pagrieziena manevra sākumā … km

Ģeogrāfiskā pozīcija pagrieziena manevra beigās … km

Stūres aparāts

Ekspluatācijas veids: manuāli/ar motorizētu piedziņu (3)

Stūres leņķis katram stūresrata griezienam (3): … °

Stūres leņķiskais ātrums visā diapazonā (3): … °/s

Stūres leņķiskais ātrums diapazonā no 35° pa kreisi līdz 35° pa labi (3): … °/s

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 2

Prasības, kas saistītas ar paredzēto ātrumu (braucot uz priekšu), apstāšanās spēju un spēju doties atpakaļgaitā

(II pielikuma 5.06., 5.07. un 5.08. pants savienojumā ar 5.02. panta 1. iedaļu, 5.03. panta 1. iedaļu, 5.04. un 16.06. pantu)

1.   Maksimālais paredzētais ātrums (virzienā uz priekšu) saskaņā ar 5.06. pantu

Saskaņā ar 5.06. panta 1. iedaļu ātrums attiecībā pret ūdeni ir pietiekams, ja tas sasniedz vismaz 13 km/h. Pārbaudes laikā analoģiski apstāšanās pārbaudei izpilda šādus nosacījumus:

a)	izpilda 2.1. punktā izklāstītās prasības par ūdens dziļumu zem ķīļa;

b)	veic pārbaudes datu mērīšanu, pierakstīšanu, reģistrēšanu un novērtēšanu.

2.   Paredzētā apstāšanās spēja un atpakaļgaitas spēja saskaņā ar 5.07. un 5.08. pantu

2.1.   Uzskata, ka kuģi un karavānas, tiem atrodoties ar priekšgalu straumes virzienā, spēj savlaicīgi apstāties 5.07. panta 1. iedaļas nozīmē, ja tas ir pierādīts apstāšanās pārbaudē, kas paredz, ka no sākotnējā 13 km/h ātruma attiecībā pret ūdeni (ūdens dziļumam zem ķīļa jābūt vismaz 20 % no iegrimes, bet ne mazāk kā 0,50 m) kuģis, tam atrodoties ar priekšgalu straumes virzienā, apstājas attiecībā pret grunti.

a)

Tekošā ūdenī (straumes ātrums 1,5 m/s) apstāšanos attiecībā pret ūdeni pierāda, veicot šādu maksimālo apstāšanās ceļu attiecībā pret grunti: 550 m – kuģi un karavānas ar: — garumu L > 110 m vai — platumu B > 11,45 m vai 480 m – kuģi un karavānas ar: — garumu L ≤ 110 m un — platumu B ≤ 11,45 m. Apstāšanās manevrs ir pabeigts, kad kuģis ir apstājies attiecībā pret grunti.

b)

Stāvošā ūdenī (straumes ātrums ir mazāks par 0,2 m/s) apstāšanos attiecībā pret ūdeni pierāda, veicot šādu maksimālo apstāšanās ceļu attiecībā pret grunti: 350 m – kuģi un karavānas ar: — garumu L > 110 m vai — platumu B > 11,45 m, vai 305 m – kuģi un karavānas ar — garumu L ≤ 110 m un — platumu B ≤ 11,45 m. Stāvošā ūdenī veic arī pārbaudi, ar kuru pierāda, ka atpakaļgaitā kuģis spēj sasniegt ne mazāks kā 6,5 km/h.

Šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētos pārbaudes datus mērī, pieraksta un reģistrē saskaņā ar 1. papildinājumā noteikto kārtību.

Visā pārbaudes laikā kuģim vai karavānai ir jābūt pienācīgai manevrētspējai.

2.2.   Saskaņā ar 5.04. pantu pārbaudes laikā kuģi ir piekrauti pēc iespējas par 70–100 % kravnesības. Šo noslogojuma stāvokli novērtē atbilstīgi 2. papildinājumā iestrādātajām prasībām. Ja pārbaudes laikā kuģis vai karavāna ir piekrauts mazāk nekā par 70 %, atļauto maksimālo ūdensizspaidu kuģošanai pa straumi nosaka atbilstīgi faktiskajam noslogojumam – ar nosacījumu, ka nav pārkāpti 2.1. punktā norādītie laika limiti.

2.3.   Ja sākotnējā ātruma un straumes ātruma faktiskā vērtība pārbaudes laikā neatbilst 2.1. punkta izklāstītajām prasībām, iegūtos rezultātus novērtē saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstīto kārtību.

Pieļaujamā novirze no sākotnējā ātruma 13 km/h nedrīkst būt lielāka par +1 km/h, bet straumes ātrumam tekošā ūdenī ir jābūt robežās no 1,3 līdz 2,2 m/s; ja šīs prasības nav izpildītas, pārbaudes veic atkārtoti.

2.4.   Pieļaujamo maksimālo ūdensizspaidu vai attiecīgo maksimālo kravu, vai maksimālo ūdenī iegremdētā šķērsgriezuma laukumu kuģiem un karavānām, kas kuģo lejup pa straumi, nosaka, pamatojoties uz pārbaudēm, un minētos datus ieraksta Kopienas sertifikātā.

Administratīvie norādījumi Nr. 2

1. papildinājums

APSTĀŠANĀS MANEVRA LAIKĀ SAVĀKTO PĀRBAUDES DATU MĒRĪŠANA, PIERAKSTĪŠANA UN REĢISTRĒŠANA

1.   Apstāšanās manevrs

Ar šā pielikuma 5. nodaļā minētajiem kuģiem un karavānām pārbaudes vietā veic pārbaudi tekošā vai stāvošā ūdenī – lai pierādītu, ka tie, atrodoties ar priekšgalu straumes virzienā, spēj apstāties, izmantojot tikai kuģa/karavānas dzinējspēka sistēmu un neizmantojot enkurus. Apstāšanās manevru veic atbilstīgi 1. attēlā atspoguļotajam grafikam. Apstāšanās manevrs sākas brīdī, kad, kuģim braucot ar nemainīgu ātrumu (iespējami tuvu 13 km/h attiecībā pret ūdeni), dzinējus no pozīcijas “uz priekšu” reversē uz pozīciju “atpakaļgaita” (A punkts: komanda “Stāt!”); manevrs ir izpildīts brīdī, kad kuģis stāv attiecībā pret grunti (E punkts: v = 0 attiecībā pret grunti vai D punkts = E punkts: v = 0 attiecībā pret ūdeni un attiecībā pret grunti, ja apstāšanās manevru veic stāvošā ūdenī).

Ja apstāšanās manevru veic tekošā ūdenī, pieraksta arī pozīciju un laiku, kad kuģis ir apstājies attiecībā pret ūdeni (kuģi nes straume; D punkts: v = 0 attiecībā pret ūdeni).

Mērījumu datus protokolā ieraksta atbilstīgi to attēlojumam 1. tabulā. Pirms apstāšanās manevra veikšanas veidlapas augšējā daļā ieraksta nemainīgos datus.

Vidējo kuģu ceļa straumes ātrumu (vSTR ) nosaka, pamatojoties uz apstiprināta ūdenslīmeņa mērinstrumenta rādījumiem (ja dati pieejami) vai izmērot peldoša objekta pārvietošanās ātrumu; iegūtos datus ieraksta protokolā.

Lai apstāšanās manevra laikā noteiktu kuģa pārvietošanās ātrumu attiecībā pret ūdeni, ir atļauts izmantot straumes ātruma mērītāju, ja ar to ir iespējams kustību un nepieciešamos datus reģistrēt saskaņā ar iepriekš izklāstīto kārtību.

2.   Mērījumu datu reģistrēšana un iekļaušana protokolā (1. tabula)

Apstāšanās manevra vajadzībām vispirms nosaka sākotnējo ātrumu attiecībā pret ūdeni. To var noteikt, izmērot, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai no vienas atzīmes uz sauszemes nokļūtu līdz otrai atzīmei. Tekošā ūdenī ņem vērā vidējo straumes ātrumu.

Apstāšanās manevru sāk ar komandu “Stāt!”A, kuru dod, pabraucot garām atzīmei uz sauszemes. Pabraukšanu garām uz sauszemes novietotai atzīmei reģistrē brīdī, kad tā atrodas perpendikulāri kuģa asij; datus ieraksta protokolā. Apstāšanās manevra laikā analoģiski reģistrē arī pabraukšanu garām visām pārējām uz sauszemes novietotām atzīmēm; datus par visām atzīmēm (piem., kilometru atzīmes) un laiku, kad kuģis pabrauc tām garām, ieraksta protokolā.

Mērījumu vērtības pēc iespējas reģistrē ar 50 m intervālu. Katrā ziņā ir jāatzīmē laiks, kad sasniedz B un C punktu, kā arī, ja iespējams, arī D un E punktu, un jānosaka pozīcija. Datus par dzinēja apgriezienu skaitu protokolā neiekļauj, tomēr tos pieraksta, lai varētu pēc iespējas precīzāk noteikt sākotnējo ātrumu.

3.   Apstāšanās manevra apraksts

Apstāšanās manevru attēlo grafika veidā – atbilstīgi 1. attēlam. Vispirms zīmē laika/ceļa (šķērsošanas punktu) grafiku, tam izmantojot mērījumu datus no pārbaudes protokola; atliek A līdz E punktu. Izmantojot diagrammu, būs iespējams noteikt vidējo ātrumu starp diviem mērījumu punktiem, kā arī uzzīmēt ātruma/laika grafiku.

Lai uzzīmētu grafiku, rīkojas šādi (skatīt 1. attēlu):

pozīcijas starpību dalot ar laika starpību (Δs/Δt), var aprēķināt kuģa vidējo ātrumu attiecīgajā laika posmā.

Piemērs

Laika intervālā no 0 s līdz 10 s nobrauc attālumu no 0 m līdz 50 m.

Δs/Δt = 50 m/10 s = 5,0 m/s = 18,0 km/h

Šo vērtību, proti, vidējo ātrumu, grafikā atliek virs abscisas iedaļas, kura atbilst 5 sekundēm. Otrajā intervālā, no 10 sekundēm līdz 20 sekundēm, ir nobraukti 45 m.

Δs/Δt = 45 m/10 s = 4,5 m/s = 16,2 km/h

Pie D atzīmes kuģis ir apstājies attiecībā pret ūdeni, t. i., straumes ātrums ir aptuveni 5 km/h.

1. attēls

Apstāšanās manevrs

1. attēla apzīmējumu skaidrojums

A	komanda “Stāt!”
B	dzenskrūve apstādināta
C	dzenskrūve atpakaļgaitā
D	V = 0 attiecībā pret ūdeni
E	V = 0 attiecībā pret grunti
v	kuģa ātrums
vL	v attiecībā pret grunti
s	nobrauktais attālums attiecībā pret grunti
t	mērītais laiks

1 tabula

Apstāšanās manevra protokols

Pārbaudes iestāde:	…	Kuģa vai karavānas veids:	…	Pārbaudes vieta:	…
		L × B [m]:	…	Ūdens līmeņmērītāja rādījums	[m]:	…
Datums:	…	T pārbaudes laikā [m]:	…	Ūdens dziļums	[m]:	…
Nosaukums:	…	Noslogojums pārbaudes laikā [t]:	…	Gradients	[m/km]:	…
Pārbaudes nr.:	…	% no maksimālās kravnesības	…	VSTR	[km/h]:	…
		Dzinēju jauda PB [kW]	…		[m/s]:	…
		Dzinējspēka sistēma saskaņā ar 2. pielikuma 2. tabulu:	…	Maks. ūdensizspaids	[m3]:	…

Pozīcija [upes km]	Laiks [s]	Δs [m]	Δt [s]	vIL [km/h]	Dzinēja apgriezienu skaits n [min–1]	Piezīmes

Administratīvie norādījumi Nr. 2

2. papildinājums

APSTĀŠANĀS MANEVRA REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS

1.   Izmantojot reģistrētās vērtības, saskaņā ar 1. papildinājumu pārbauda iekļaušanos laika limitā. Ja apstāšanās manevra apstākļi būtiski atšķiras no standarta apstākļiem vai ja rodas šaubas par iekļaušanos laika limitā, iegūtie rezultāti ir jāizvērtē. Lai aprēķinātu apstāšanās manevru rādītājus, var izmantot turpmāk izklāstīto metodiku.

2.   Teorētisko apstāšanās ceļu, kas noteikts Administratīvo norādījumu Nr. 2 2.1. punktā izklāstītajos standarta apstākļos (Sreference) un apstāšanās manevra apstākļos (Sactual), salīdzina ar mērīto apstāšanās ceļu (Smeasured). Koriģēto standarta apstākļos (Sstandard) veikta apstāšanās manevra apstāšanās ceļu aprēķina šādi:

2.1. formula:

laika limits atbilstīgi 2.1. punkta a) vai b) apakšpunktam Administratīvajos norādī jumos Nr. 2

Ja apstāšanās manevrs veikts ar noslogojumu 70–100 % apmērā no maksimālās kravnesības atbilstīgi 2.2. punktam Administratīvajos norādījumos Nr. 2, tad sstandard aprēķinu vajadzībām sreference un sactual nosaka, izmantojot ūdensizspaidu (Dreference = Dactual ), kas atbilst noslogojumam pārbaudes laikā.

Ja, sstandard aprēķinot pēc 2.1. formulas, konstatēts, ka attiecīgais laika limits ir pārsniegts vai nav sasniegts, sreference vērtību samazina vai palielina, piemeklējot Dreference vērtību tā, lai tiktu izpildīta prasība par laika limitu (sstandard  = attiecīgais laika limits). Analoģiski nosaka maksimālo ūdensizspaidu, ar kādu atļauts kuģot lejup pa straumi.

3.   Atbilstīgi laika limitam, kas norādīts 2.1. punkta a) un b) apakšpunktā Administratīvajos norādījumos Nr. 2, aprēķina tikai to apstāšanās ceļu, kas mērīts:

—	I posmā (“pilnā gaitā uz priekšu” reversēts uz “pilnā gaitā atpakaļ”): SI un

—	II posmā (reversēšanas beigas, līdz kuģis ir apstājies attiecībā pret ūdeni): SII

(sk. 1. attēlu). Kopējais apstāšanās ceļš ir šāds:

3.1. formula:

Konkrētos apstāšanās ceļus aprēķina šādi:

APSTĀŠANĀS MANEVRA APRĒĶINI

1. attēls

Grafiks

	Aprēķinu formulas		izmanto šādus koeficientus
4.1.			— k1 saskaņā ar 1. tabulu
4.2.			— k2, k3, k4 saskaņā ar 1. tabulu
4.3.			— k6, k7 saskaņā ar 1. tabulu — RT/v2 saskaņā ar 3. tabulu
4.4.
4.5.			— k6 saskaņā ar 1. tabulu
4.6.			— f saskaņā ar 2. tabulu
4.7.			— k4 saskaņā ar 1. tabulu

4.1.–4.7. formula

vL	Ātrums attiecībā pret grunti reversēšanas sākumā	(m/s)
tI	Reversēšanas laiks	(s)
vII	Ātrums attiecībā pret ūdeni reversēšanas beigās	(m/s)
D	Ūdensizspaids	(m3)
FPOR	Reversais pāļu vilcējspēks	(kN)
PB	Dzinēja jauda	(kW)
RTmII	Vidējā pretestība II posma laikā, to nosaka, izmantojot grafiku, kas paredzēts RT/v2 noteikšanai	(kN)
RG	Gradienta pretdarbība	(kN)
i	Gradients, izteikts m/km (ja nav, izmanto vērtību 0,16)	(m/km)
vSTR	Vidējais straumes ātrums	(m/s)
g	Brīvās krišanas paātrinājums (9,81)	(m/s2)
ρ	Ūdens blīvums, ρ saldūdenim =1 000	(kg/m3)
T	Maksimālā iegrime (kuģim vai karavānai)	(m)
h	Ūdens dziļums	(m)
B	Platums	(m)
L	Garums	(m)

4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6. un 4.7. formulai koeficienti norādīti nākamajās tabulās.

1. tabula

k faktors:

a)	motorizētiem kuģiem un vienrindas karavānām;

b)	divrindu karavānām;

c)	trīsrindu karavānām.

	a	b	c	Vienības
k1	0,95	0,95	0,95	—
k2	0,115	0,120	0,125
k3	1,20	1,15	1,10	—
k4	0,48	0,48	0,48	—
k6	0,90	0,85	0,80	—
k7	0,58	0,55	0,52	—

2. tabula

Koeficients f attiecībai starp reverso pāļu vilcējspēku un dzinēja jaudu

Dzinējspēka sistēma	f	Vienības
Jaunā tipa sprauslas ar noapaļotu aizmugures malu	0,118	kN/kW
Vecā tipa sprauslas ar asu aizmugures malu	0,112	kN/kW
Dzenskrūves bez sprauslām	0,096	kN/kW
Stūres dzenskrūves ar sprauslām (parasti ar asu aizmugures malu)	0,157	kN/kW
Stūres dzenskrūves bez sprauslām	0,113	kN/kW

3. tabula

Grafiks pretestības aprēķiniem

RT/v2 vērtības noteikšanai atkarībā no D1/3 [B + 2T] vērtības

Administratīvie norādījumi Nr. 2

2. papildinājuma pielikums

2. papildinājuma izmantošanas piemēri

(apstāšanās manevra rezultātu novērtējums)

I PIEMĒRS

1.   Dati par kuģi un karavānu

Struktūra: parasts motorizēts kuģis ar traversā pievienotu lihteri (Eiropa II a)

	L [m]	B [m]	T max [m]	Dwt (4) max [t]	D max [m3]	PB [kW]
Motorizēts kuģis	110	11,4	3,5	2 900	3 731	1 500
Lihteris	76,5	11,4	3,7	2 600	2 743	—
Karavāna	110	22,8	3,7	5 500	6 474	1 500
Motorizēta kuģa dzinējspēka sistēma: jaunā tipa sprauslas ar noapaļotu aizmugures malu.

2.   Mērījumi apstāšanās manevra laikā

Straumes ātrums:	vSTRactual	=	1,4 m/s	≈	5,1 km/h
Kuģa ātrums (attiecībā pret ūdeni):	VSactual	=	3,5 m/s	≈	12,5 km/h
Kuģa ātrums (attiecībā pret grunti):	VLactual	=	4,9 m/s	≈	17,6 km/h
Mērītais reversēšanas laiks (no punkta A līdz C):	tI	=	16 s
Apstāšanās ceļš attiecībā pret ūdeni: (no punkta A līdz D):	SMEASURED	=	340 m
Noslogojuma stāvoklis (novērtēts iespēju robežās):	Dactual	=	5 179 m3	≈	0,8 Dmax
Faktiskā karavānas iegrime:	Tactual	=	2,96 m	≈	0,8 Tmax

3.   Laika limitu, kas noteikts 2.1. punkta a) vai b) apakšpunktā, jāsalīdzina ar Sstandard

Tā kā B > 11,45 m un karavāna atrodas tekošā ūdenī, šai karavānai saskaņā ar 2.1. punkta a) apakšpunktu piemēro šādu vērtību:

Sstandard < 550 m

4.   Koriģētā apstāšanās ceļa noteikšana salīdzinājumā ar standarta apstākļiem

—	Mērītā vērtība saskaņā ar 1. papildinājumu (skatīt 2. punktu) smeasured = 340 m

—

Jāaprēķina sactual , to aprēķina summējot sIactual (saskaņā ar 2. papildinājuma 4.1. formulu, kur izmanto vLactual ) un sIIactual (saskaņā ar 2. papildinājuma 4.2., 4.3., 4.4., 4.5. un 4.6. formulu, izmantojot faktisko ātrumu vIIactual , vSTRactual , Dactual ) sreference , to aprēķina summējot sIreference (saskaņā ar 2. papildinājuma 4.1. formulu, kur izmanto vLreference ) un sIIreference (ievērojot administratīvo norādījumu 2.1. punktu (saskaņā ar administratīvo norādījumu 2. papildinājuma 4.2. līdz 4.6. formulu, tā kā noslogojums pārsniedz 70 % no maksimālā noslogojuma (≈ 80 %): Dreference = Dactual un Treference = Tactual ))

—	Jāpārbauda

4.1.   No 2. papildinājuma aizgūtie aprēķinu koeficienti

1. tabula

sIactual un sIreference	k1	=	0,95
sIIactual un sIIreference	k2	=	0,12
	k3	=	1,15
	k4	=	0,48
	k6	=	0,85
	k7	=	0,55

2. tabula (jaunā tipa sprauslām ar noapaļotu aizmugures malu)

f = 0,118

4.2.   Sactual aprēķināšana

a)	sIfaktiskais ar vērtībām, kas mērītas apstāšanās manevra laikā (4.1. formula)

b)	Formula sIIactual aprēķināšanai

c)	RTmIIactual aprēķināšana saskaņā ar 2. papildinājuma 3. tabulu un 4.3. formulu saskaņā ar 3. tabulu

d)	Gradienta pretdarbības aprēķināšana saskaņā ar 4.4. formulu

e)	vIIactual aprēķināšana saskaņā ar 4.5. formulu

f)	FPOR aprēķināšana saskaņā ar 4.6. formulu un 2. tabulu

g)	sIIactual aprēķināšana, izmantojot b) apakšpunkta formulu un c), d), e) un f) apakšpunktā iegūto rezultātu

h)

Kopējā attāluma (ceļa) aprēķināšana saskaņā ar 3.1. formulu Piezīme. Lielums (RtmII –RG ), kas ir funkcija no D un kura faktiskā vērtība ir 20,67 kN, parasti ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar k3 · FPOR ar faktisko vērtību, proti, 203,55 kN; tāpēc vienkāršošanas nolūkā sII var izvēlēties proporcionālu D, t. i., sII = Constant · D.

4.3.   sreference aprēķināšana

Sākotnējās vērtības

a)

b)

c)	RTmIIreference aprēķināšana – tāpat kā 4.2. punktā, jo B, D un T nemainās.

d)	Gradienta pretdarbība RG – tāpat kā 4.2. punktā

e)	vIIreference aprēķināšana

f)	FPOR – tāpat kā 4.2. punktā

g)	sIIreference aprēķināšana, izmantojot b) apakšpunkta formulu un c) līdz f) apakšpunkta rezultātu = 0,0472 · 5 179 = 244,5 m

h)	Kopējā attāluma (ceļa) aprēķināšana

4.4.   Pārbaude, vai iegūtais rezultāts atbilst pieļaujamam apstāšanās ceļam standarta apstākļos sstandard

saskaņā ar 2. papildinājuma 2.1. formulu

Secinājums

Pieļaujamas laika limits ne tuvu nav sasniegts, t. i.,

—	nav nekā tāda, kas liegtu atļaut pa straumi kuģot ar faktisko noslogojumu (0,8 · D max ),

—	ir iespējams kuģot ar lielāku noslogojumu – to var aprēķināt saskaņā ar 5. punktu (sk. tālāk tekstā).

5.   Iespējamais lieluma Dactual palielinājums kuģošanai pa straumi

Ar sIIreference = Constant reference · D saskaņā ar piezīmi 4.2. punktā

Tādējādi

No tā izriet šāds secinājums:

tā kā (D reference ) Limit > D max (8 756 > 6 474), tad šai struktūrai (skatīt 1. iedaļu) var atļaut pa straumi kuģot ar pilnu noslogojumu.

II PIEMĒRS

1.   Dati par kuģi un karavānu

Struktūra: liels motorizēts kuģis dzīšanai uz priekšu,

divi lihteri blakus priekšpusē un

viens blakus pievienots lihteris

	L [m]	B [m]	T max [m]	Dwt (5) max [t]	D max [m3]	PB [kW]
Motorizēts kuģis	110	11,4	3,5	2 900	3 731	1 500
Katrs lihteris	76,5	11,4	3,7	2 600	2 743	—
Karavāna	186,5	22,8	3,7	10 700	11 960	1 500
Pašdzīta kuģa dzinējspēka sistēma: jaunā tipa sprauslas ar noapaļotu aizmugures malu.

2.   Mērījumi apstāšanās manevra laikā

Straumes ātrums	vSTRactual	=	1,4 m/s	≈	5,1 km/h
Kuģa ātrums (attiecībā pret ūdeni)	VSactual	=	3,5 m/s	≈	12,5 km/h
Kuģa ātrums (attiecībā pret krastu)	VLactual	=	4,9 m/s	≈	17,6 km/h
Mērītais reversēšanas laiks (no punkta A līdz C)	tI	=	16 sec
Apstāšanās ceļš attiecībā pret ūdeni (no punkta A līdz D)	smeasured	=	580 m
Noslogojuma stāvoklis (novērtēts iespēju robežās)	Dactual	=	9 568 m 3	≈	0,8 D max
Faktiskā karavānas iegrime	Tactual	=	2,96 m	≈	0,8 T max

3.   Laika limitu, kas noteikts Administratīvo norādījumu 2.1. punkta a) vai b) apakšpunktā jāsalīdzina ar sstandard .

Tā kā B >11,45 un karavāna atrodas tekošā ūdenī, šai karavānai saskaņā ar 2.1. punkta a) apakšpunktu piemēro šādu vērtību.

sstandard ≤ 550 m

4.   Koriģētā apstāšanās ceļa noteikšana salīdzinājumā ar standarta apstākļiem

—	Mērītā vērtība: smeasured = 340 m

—

Veicamie aprēķini: sactual , to aprēķina summējot sIactual (saskaņā ar 2. papildinājuma 4.1. formulu, kur izmanto V Lactual ) un sIIactual (saskaņā ar 2. papildinājuma 4.2., 4.3., 4.4., 4.5. un 4.6. formulu, kur izmanto faktisko ātrumu vLactual (skatīt iepriekš minēto 2. punktu) un Dactual ) sreference : sum sIreference + sIIreference (saskaņā ar 2. papildinājuma 4.1. līdz 4.6. formulu, kur izmanto references ātrumu atbilstoši 2. papildinājumam, jo noslogojuma stāvoklis ir > 70 % no maksimuma, kur Dreference = Dactual un Treference = Tactual )

—	Jāpārbauda: , citādi

—	Aprēķināt: s* standard = 550 m samazinot Dactual līdz D*

4.1.   Aprēķinu koeficienti saskaņā ar 2. papildinājumu

1. tabula

sIactual un sIreference	k1	=	0,95
sIactual un sIreference	k2	=	0,12
	k3	=	1,15
	k4	=	0,48
	k5	=	0,85
	k7	=	0,55

2. tabula (jaunā tipa sprauslām ar noapaļotu aizmugures malu)

f = 0,118

4.2.   sIactual aprēķināšana

a)	sIactual izmanto apstāšanās manevra laikā noteiktās vērtības sIactual = k1 · vLactual · tIactual sIactual = 0,95 · 4,8 · 16 = 73 m

b)	Formula sIIactual aprēķināšanai

c)	RTmIIactual aprēķināšana saskaņā ar 2. papildinājuma 3. tabulu un 4.3. formulu No 3. tabulas

d)	Gradienta pretestību  aprēķināšana saskaņā ar 2. papildinājuma 4.4. formulu

e)	vIIactual aprēķināšana saskaņā ar 2. papildinājuma 4.5. formulu

f)	FPOR aprēķināšana saskaņā ar 4.6. formulu un 2. tabulu

g)	sIIactual aprēķināšana, izmantojot b) apakšpunkta formulu un c), d), e) un f) apakšpunktā iegūto rezultātu SIIactual = 402 m

h)	Kopējā attāluma (ceļa) aprēķināšana saskaņā ar 3.1. formulu sactual = 73 + 402 = 475 m

4.3.   sreference aprēķināšana

Sākotnējās vērtības:

a)

b)

c)	aprēķināšana – tāpat kā 4.2. punktā, jo B, D un T nemainās.

d)	Gradienta pretestība – tāpat kā 4.2. punktā

e)	aprēķināšana ,

f)	– tāpat kā 4.2. punktā

g)	aprēķināšana, izmantojot b) apakšpunkta formulu un c) līdz f) apakšpunktā iegūtos rezultātus SIIreference = 0,04684 · 9 568 = 448 m

h)	Kopējā attāluma (ceļa) aprēķināšana

4.4.   Pārbaude, vai iegūtais rezultāts atbilst pieļaujamam apstāšanās ceļam standarta apstākļos

saskaņā ar 2. papildinājuma 2.1. formulu

Secinājums. Laika limits ir pārsniegts; pa straumi kuģot var atļaut tikai ar samazinātu noslogojumu. Pieļaujamo noslogojumu var aprēķināt saskaņā ar 5. punktu.

5.   Pieļaujamā D* vērtība kuģošanai pa straumi saskaņā ar 2. papildinājuma 2.1. formulu

Tāpēc

Rezultāts. Tā kā kuģošanā pa straumi pieļaujamais ūdensizspaids  ir tikai 7 950 m3, šīs struktūras pieļaujamā kravnesība (pieļaujamā Dwt) ir aptuveni šāda:

Pieļaujamā kravnesība (skatīt 1. punktu)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 3

Prasības savienošanas sistēmām un savienošanas ierīcēm kuģim, kas piemērots, lai dzītu uz priekšu nekustīgu savienojumu vai tiek tādā dzīts uz priekšu

(II pielikuma 16.01., 16.02., 16.06. un 16.07. pants)

Papildus II pielikuma 16. nodaļas prasībām ir jāņem vērā arī attiecīgās prasības, kas paredzētas dalībvalstīs spēkā esošajos kuģniecības iestāžu noteikumos.

1.   Vispārīgās prasības

1.1.   Visas savienošanas sistēmas nodrošina visu karavānā ietilpstošo kuģu nekustīgu savienojumu, t. i., paredzētajos ekspluatācijas apstākļos savienošanas ierīcei ir jānovērš kuģu gareniska vai šķērseniska nobīde citam pret citu tā, lai šo kuģu savienojumu varētu uzskatīt par “kuģojošu iekārtu”.

1.2.   Savienošanas sistēma un tās sastāvdaļas ir drošas un viegli lietojamas, ar tām ir jāspēj kuģus ātri savienot citu ar citu, neapdraudot personālu.

1.3.   Savienošanas sistēma un tās sastāvdaļas pienācīgi absorbē un droši novada uz kuģa korpusu spēkus, kas rodas paredzētajos ekspluatācijas apstākļos.

1.4.   Ir pieejams pietiekams skaits savienošanas punktu.

2.   Savienojuma spēks un savienošanas ierīču izmērs

Apstiprināmo karavānu un kuģu struktūru savienošanas ierīču izmēriem ir jābūt tādiem, lai minētās ierīces nodrošinātu pietiekamu drošības līmeni. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja gareniskā savienojuma sastāvdaļu parametru noteikšanai pieņem, ka saskaņā ar 2.1., 2.2. un 2.3. punktu aprēķinātais savienojuma spēks ir vienāds ar stiepes izturību.

2.1.   Savienošanas punkti starp stūmējvelkoni un stumtajiem lihteriem vai citu kuģi:

2.2.   Savienošanas punkti starp motorizētu stūmējvelkoni un stumto kuģi:

2.3.   Savienojuma punkti starp stumtajiem kuģiem:

Uzskata, ka 1 200 kN ir stūmējkuģim pietiekami liels maksimālais savienojuma spēks savienojuma punktā starp pirmo stumto kuģi un kuģi, kas pievienots pirmā stumtā kuģa priekšā, pat tad, ja aprēķinos pēc 2.3. punktā minētās formulas iegūta augstāka vērtība.

Attiecībā uz savienojuma punktiem visos pārējos gareniskajos savienojumos ar stumto kuģi, savienojuma ierīču izmēru nosaka, pamatojoties uz savienojuma spēku, kas aprēķināts saskaņā ar 2.3. punktā minēto formulu.

Apzīmējumi:

FSB, FSF, FSL [kN]	gareniskā savienojuma spēks;
PB [kW]	dzinējspēka [virzošā] dzinēja iestatītā jauda;
LS [m]	attālums no stūmējvelkoņa vai stūmējkuģa aizmugures līdz savienojuma punktam;
L'S [m]	attālums no stūmējkuģa aizmugures līdz savienojuma punktam starp pirmo stumto kuģi un kuģi, kas pievienots tā priekšā;
hK, h'K [m]	gareniskā savienojuma attiecīgais sviras plecs;
BS [m]	stūmējkuģa platums;
270 un 80	empīriski noteiktās vērtības iestatītās jaudas konversijai stūmējspēkā, nodrošinot pietiekamu drošības līmeni.

2.4.1.   Lai gareniski pievienotu atsevišķu kuģi, izmanto vismaz divus savienojuma punktus. Savienojuma punktus izraugās tā, lai tie būtu piemēroti savienojuma spēkam, kas aprēķināts saskaņā ar 2.1., 2.2. vai 2.3. punktu. Ja izmanto nekustīgo savienojumu, ir pieļaujams izmantot tikai vienu savienojuma punktu – ar nosacījumu, ka šis punkts nodrošina drošu kuģa pievienošanu.

Tauvu stiepes izturību izvēlas atbilstīgi paredzētajam tinumu skaitam. Katrā savienojuma punktā nedrīkst būt vairāk par trim tinumiem. Tauvas izvēlas atbilstīgi paredzamajam lietošanas veidam.

2.4.2.   Stūmējvelkonim ar vienu stumto lihteri savienojuma spēku var aprēķināt pēc 2.2. punktā minētās formulas, ja šādiem stūmējvelkoņiem ir atļauts stumt vairākus šādus lihterus.

2.4.3.   Ir jābūt pieejamam pietiekamam skaitam poleru vai līdzvērtīgu ierīču, kas spēj absorbēt radušos savienojuma spēkus.

3.   Īpašās prasības kustīgiem savienojumiem

Kustīgus savienojumus konstruē tā, lai starp kuģiem nodrošinātu arī nekustīgu savienojumu. Navigācijas pārbaužu laikā karavānām ar nekustīgo sasaisti pārbauda arī atbilstību 5. nodaļas prasībām saskaņā ar 16.06. pantu.

Kustīga savienojuma dzinējiekārta nodrošina, lai struktūra no saliekta stāvokļa spētu pienācīgi atgriezties iztaisnotā stāvoklī. Pielikuma 6.02. līdz 6.04. panta prasības piemēro mutatis mutandis; tādēļ, ja izmanto dzinējiekārtu ar motorizētu piedziņu, nodrošina, lai darbības atteices gadījumā būtu pieejama otra, neatkarīga dzinējiekārta un enerģijas avots.

Ir jābūt iespējai kustīgo savienojumu vadīt un uzraudzīt (vismaz kustību, kura rodas, struktūrai saliecoties) no stūres mājas; 7.03. un 7.05. panta prasības piemēro mutatis mutandis.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 4

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 5

Trokšņa mērījumi

(II pielikuma 3.04. panta 7. punkts, 7.01. panta 2. iedaļa, 7.03. panta 6. iedaļa, 7.09. panta 3. iedaļa, 8.10. pants, 11.09. panta 3. iedaļa, 12.02. panta 5. iedaļa, 17.02. panta 3. iedaļas b) punkts un 17.03. panta 1. iedaļa)

1.   Vispārīgi

Lai pārbaudītu II pielikumā minēto maksimālo skaņas spiediena līmeni, ir jādefinē mērāmās vērtības, mērījuma metodika un apstākļi kvantitatīvai un atkārtojamai skaņas spiediena līmeņa reģistrēšanai saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Mērinstrumenti

Mērinstrumentam jāatbilst 1. klases prasībām saskaņā ar EN 60651:1994.

Pirms un pēc katras mērījumu sērijas uz mikrofona ir jānovieto 1. klases kalibrators saskaņā ar standartu EN 60942:1998, lai kalibrētu mērīšanas sistēmu. Kalibratora atbilstību standartam EN 60942:1998 pārbauda vienu reizi gadā. Mērinstrumenta atbilstību standartam EN 60651:1994 pārbauda ik pēc diviem gadiem.

3.   Trokšņa mērījumi

3.1.   Uz kuģa

Mērījumi tiek veikti saskaņā ar 5. līdz 8. iedaļu standartā ISO 2923:2003, mērot tikai A-izsvaroto skaņas spiediena līmeni.

3.2.   Kuģa radītā trokšņa emisija gaisā

Kuģa radīto troksni iekšējos ūdensceļos un ostās nosaka ar mērinstrumentiem saskaņā ar 7. līdz 11. iedaļu standartā EN ISO 22922:2000. Mērījumu laikā mašīntelpas durvīm un logiem jābūt aizvērtiem.

4.   Dokumentācija

Mērījums reģistrē trokšņa mērījumu protokolā (sk. pielikumu).

Trokšņa mērījumu protokols

—	Uz kuģa (saskaņā ar ISO 2923:2003)

—	Kuģa radītā trokšņa emisija gaisā (saskaņā ar EN ISO 2922:2000 (6))

A.   Kuģa dati

1.   Kuģa tips un nosaukums:

Eiropas kuģa identifikācijas numurs:

2.   Īpašnieks:

Galvenā dzinējspēka sistēma:

3.1.   Galvenie dzinēji:

Numurs	Ražotājs	Tips	Izlaišanas gads	Jauda (kW)	Dzinēja apgr. sk. (min-1)	Divtaktu, četrtaktu	Turbopūte jā/nē
1
2

3.2.   Transmisija

Izgatavotājs: … Tips: … Zobratu reduktors: 1: …

3.3.   Dzenskrūves

Skaits: … Lāpstiņu skaits: … Diametrs: … mm Sprausla: jā/nē (6)

3.4.   Stūrēšanas sistēma

Tips:

4.   Palīgierīces:

Numurs	Dzinējspēks	Izgatavotājs	Veids	Izlaišanas gads	Jauda (kW)	Dzinēja apgr. sk. (min-1)
1
2
3
4
5

5.   Īstenotie trokšņa samazināšanas pasākumi:

6.   Novērojumi:

B.   Izmantotie mērinstrumenti

1.   Skaņas spiediena līmeņa mērītājs:

Izgatavotājs: … Tips: … Pēdējā pārbaude: …

2.   Oktāvas/trešās oktāvas diapazona analizators

Izgatavotājs: … Tips: … Pēdējā pārbaude: …

3.   Kalibrators

Izgatavotājs: … Tips: … Pēdējā pārbaude: …

4.   Piederumi:

5.   Novērojumi:

C.   Mērījumu apstākļi – kuģis

1.   Struktūra mērījumu laikā:

2.   Noslodze/ūdensizspaids: … t/m3  (6) (aptuveni … % no maksimālās vērtības)

3.   Galvenā dzinēja apgr. sk.: … min –1 (aptuveni … % no maksimālās vērtības)

4.   Darbojošās palīgierīces nr.:

5.   Novērojumi:

D.   Mērījumu apstākļi – apkārtne

1.   Mērījumu zona: Pret straumi/pa straumi (6)

2.   Ūdens dziļums: … m (Attiecīgais ūdens līmenis … = … m)

3.   Laika apstākļi: Temperatūra: … °C; Vēja stiprums: … BF

4.   Ārējie trokšņu traucējumi: jā/nē (6), ja ir, norādīt:

5.   Novērojumi:

E.   Mērījumu reģistrēšana

1.   Mērījumus veica:

2.   Datums:.

3.   Novērojumi:

4.   Paraksts:

F.1.   Mērījumu rezultāti

Trokšņa mērījumi uz kuģa:

Numurs	Mērījumu vieta	Durvis		Logi		Izmērītā vērtība dB(A)	Novērojumi
		atvērtas	aizvērtas	atvērti	aizvērti

F.2.   Mērījumu rezultāti

Kuģa radītā trokšņa emisija gaisā – mērījumi:

Numurs	Mērījumu vieta	Izmērītā vērtība dB(A)	Novērojumi

ADMINISTRATīVIE NORāDīJUMI Nr. 6

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 7

Speciāli enkuri ar samazinātu masu

(II pielikuma 10.01. panta 5. iedaļa)

1. DAļA

Apstiprinātie speciālie enkuri

Šajā tabulā uzskaitīti enkuri ar samazinātu masu, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes saskaņā ar 10.01. panta 5. iedaļu.

Enkura nr.	Apstiprinātais enkura masas samazinājums (%)	Kompetentā institūcija
1. HA-DU	30 %	Vācija
2. D'Hone Spezial	30 %	Vācija
3. Pool 1 (dobs)	35 %	Vācija
4. Pool 2 (blīvs)	40 %	Vācija
5. De Biesbosch-Danforth	50 %	Vācija
6. Vicinay-Danforth	50 %	Francija
7. Vicinay AC 14	25 %	Francija
8. Vicinay 1. modelis	45 %	Francija
9. Vicinay 2. modelis	45 %	Francija
10. Vicinay 3. modelis	40 %	Francija
11. Stockes	35 %	Francija
12. D'Hone-Danforth	50 %	Vācija
13. Schmitt augstas izturības enkurs	40 %	Nīderlande

2. DAļA

Speciālie enkuri ar samazinātu masu – testēšana un apstiprināšana

(Enkura masas vērtības samazinājums, kas noteikts saskaņā ar II pielikuma 10.01. panta 1.–4. iedaļas nosacījumiem)

1.   1. nodaļa – Apstiprināšanas procedūra

1.1.   Speciālos enkurus, kuru masa samazināta atbilstīgi II pielikuma 10.01. panta 5. iedaļas prasībām, apstiprina kompetentās iestādes. Kompetentā iestāde atļauto enkura masas samazinājumu speciālajiem enkuriem nosaka saskaņā ar turpmāk izklāstīto kārtību.

1.2.   Enkuru iespējams apstiprināt kā speciālo enkuru vienīgi tad, ja aprēķinātais enkura masas samazinājums ir vismaz 15 %.

1.3.   Dalībvalstis kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumus speciālā enkura apstiprināšanai saskaņā ar 1.1. punktu. Kopā ar katru pieteikumu nosūta desmit šādu dokumentu kopijas:

a)	speciālā enkura skici, kurā norādīti izmēri un masa, minot galvenos izmērus un tipa apzīmējumu visu pieejamo lielumu enkuriem;

b)	bremzēšanas spēka grafiku apstiprināmajam references enkuram A (saskaņā ar 2.2. punktu) un speciālajam enkuram B, ko sagatavojusi kompetentās iestādes pilnvarotā struktūra.

1.4.   Kompetentā iestāde Komisijai paziņo par ikvienu pieteikumu samazināt enkura masu, ko kompetentā iestāde gatavojas apstiprināt pēc pārbaudes. Tādējādi kompetentā iestāde Komisijai paziņo par ikvienu apstiprināto speciālo enkuru, minot tā tipa apzīmējumu un apstiprināto enkura masas samazinājumu. Kompetentā iestāde izsniedz atļauju pieteikuma iesniedzējam agrākais trīs mēnešus pēc Komisijas informēšanas – ar nosacījumu, ka Komisijai nav iebildumu.

2.   2. nodaļa – Pārbaudes procedūra

2.1.   Bremzēšanas spēka grafikā, kurš atbilst 1.3. punkta prasībām, bremzēšanas spēkus attēlo kā ātruma funkciju references enkuram A un speciālajam enkuram B, kas jāapstiprina, pamatojoties uz pārbaudēm saskaņā ar 2.2.–2.5. punktu. Administratīvo norādījumu I pielikumā raksturots viens no iespējamiem bremzēšanas spēka pārbaudes paņēmieniem.

2.2.   Pārbaudē izmantotais standarta enkurs A ir saliekams bezkāta enkurs (sk. skici un norādīto papildu informāciju), un tā masa ir vismaz 400 kg.

Norādītajiem izmēriem un masai ir pieļaujama ±5 % pielaide. Tomēr katra raga laukumam jābūt vismaz 0,15 m2.

2.3.   Pārbaudēs izmantotā speciālā enkura B masa nedrīkst par vairāk kā 10 % atšķirties no standarta enkura A masas. Ja pieļaujamā starpība ir lielāka, bremzēšanas spēkus pārrēķina proporcionāli masai.

2.4.   Bremzēšanas spēku grafikā attēlo ātruma (v) izmaiņu līkni diapazonā no 0 līdz 5 km/h (ātrums attiecībā pret grunti). Šim nolūkam ar standarta enkuru A un speciālo enkuru B divos upes posmos, ko noteikusi kompetentā iestāde, augšup pa straumi veic trīs pārbaudes (rupjā grantī un smalkās smiltīs). Reinas posms starp 401. un 402. km var noderēt kā references distance pārbaudēm rupjā grantī, bet posms starp 480. un 481. km – pārbaudēm smalkās smiltīs.

2.5.   Katrā pārbaudē enkuru velk tērauda trosē, kura ir 10 reizes garāka par attālumu no savienojuma punkta, kas atrodas uz kuģa, līdz gruntij, kurā enkuram ir jāieķeras; troses garumu mēra no punkta, kurā trose piestiprināta pie enkura, līdz punktam, kurā trose piestiprināta vilcējkuģim vai ierīcei.

2.6.   Enkura masas samazinājumu procentos aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

r	speciālā enkura B masas samazinājums procentos no standarta enkura A masas;
PA	standarta enkura A masa;
PB	speciālā enkura B masa;
FA	standarta enkura A aizturspēks pie v = 0,5 km/h;
FB	speciālā B enkura aizturspēks pie v = 0,5 km/h;
AA	virsmas laukums bremzēšanas spēka grafikā, kura perimetru veido: — līnija, kas ir paralēla y asij pie v = 0, — līnija, kas ir paralēla y asij pie v = 5 km/h, — līnija, kas ir paralēla x asij pie aizturspēka F = 0, — bremzēšanas spēka līkne standarta enkuram A Bremzēšanas spēka grafika paraugs (Virsmas laukuma AA un AB noteikšana)
AB	virsmas laukumu veido tāpat kā AA, izņemot to, ka izmanto speciālā enkura B bremzēšanas spēka līkni.

2.7.   Pieļaujamais samazinājums procentos ir sešu saskaņā ar 2.6. punktu aprēķinātu “r” vērtību vidējais aritmētiskais.

I pielikums noteikumiem par speciālo enkuru pārbaudi un apstiprināšanu

Piemērs: enkura pārbaudes paņēmiens, divdaļīga stumtā vienrindas karavāna

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 8

Ūdensdrošo logu izturība

(II pielikuma 15.02. panta 16. iedaļa)

1.   Vispārīgi

Saskaņā ar II pielikuma 15.02. panta 16. iedaļu ūdensdrošie logi var atrasties zem maksimālās iegrimes līnijas, ja tie ir ūdensdroši, tos nevar atvērt, tie ir pietiekami izturīgi un atbilst 15.06. panta 14. iedaļas prasībām.

2.   Ūdensdrošo logu konstrukcija

II pielikuma 15.02. panta 16. iedaļas prasības uzskata par izpildītām, ja ūdensdrošo logu konstrukcija atbilst šādiem noteikumiem:

2.1.   Tiek izmantots tikai spriegots stikls, kas atbilst 1994. aprīlī publicētajam ISO 614.

2.2.   Apaļie logi atbilst 1994. aprīlī publicētā ISO 1751 B sērijai – vidējas noslodzes logi; tips: neatverami logi.

2.3.   Leņķiskie logi atbilst 1994. gada aprīlī publicētā ISO 3903 E sērijai – lielas noslodzes logi; tips: neatverami logi.

2.4.   ISO standarta logus var aizvietot ar logiem, kuru konstrukcija atbilst vismaz 2.1. līdz 2.3. punkta prasībām.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 9

Prasības automātiskajiem paaugstināta spiediena sprinkleriem

(II pielikuma 10.03.a panta 1. iedaļa)

Piemēroti automātiskie paaugstināta spiediena sprinkleri, piemēram, 10.03.a panta 1. iedaļā minētie, atbilst šādām prasībām:

1.	Automātiskais paaugstināta spiediena sprinkleris ir gatavs darbam vienmēr, kad uz kuģa atrodas cilvēki. Lai tie iedarbotos, nav vajadzīga apkalpes locekļu līdzdalība.

2.

Sistēmā pastāvīgi tiek uzturēts vajadzīgais spiediens. Cauruļvadi pastāvīgi ir piepildīti ar ūdeni līdz pat smidzināšanas sprauslām. Sistēmai ir nepārtraukti funkcionējoša ūdens padeve. Sistēmā nevar iekļūt netīrumi, kas varētu traucēt sistēmas darbību. Sistēmas uzraudzības un kontroles vajadzībām ir uzstādīts piemērots instrumentu panelis un pārbaudes sistēmas (piemēram, manometrs, spiediena tvertnes ūdens līmeņa rādītāji, sūkņa pārbaudes cauruļvadu sistēma).

3.

Smidzināšanas sprauslu ūdens padeves sūkni automātiski iedarbina spiediena zudums sistēmā. Sūknis ir kalibrēts tā, lai tas ar nepieciešamo spiedienu nepārtraukti spētu nodrošināt pietiekamu ūdens padevi, ja vienlaicīgi ir aktivizētas visas smidzināšanas sprauslas, kuras vajadzīgas, lai aptvertu lielākās aizsargājamās telpas laukumu. Sūknis apgādā tikai un vienīgi automātiskos sprinklerus. Sūkņa bojājuma gadījumā ir iespējams smidzināšanas sprauslas nodrošināt ar pietiekamu ūdens padevi, izmantojot citu klāja sūkni.

4.	Sistēma ir sadalīta posmos, kur katrā ir ne vairāk kā 50 smidzināšanas sprauslu.

5.	Smidzināšanas sprauslu izvietojums un skaits nodrošina efektīvu ūdens sadali aizsargājamās telpās.

6.	Smidzināšanas sprauslas sāk darboties 68 °C līdz 79 °C grādu temperatūrā.

7.	Aizsargājamās telpās uzstāda tikai nepieciešamo minimumu automātisko paaugstināta spiediena ūdens sprinkleru elementu. Galvenajās mašīntelpās šādus sistēmas elementus neuzstāda.

8.	Vienā vai vairākās vietās, no kurām vismaz vienā nepārtraukti atrodas apkalpojošais personāls, ir uzstādītas vizuālās un akustiskās signālierīces, kuras ziņo par katrā posmā atrodošos automātisko paaugstināta spiediena sprinkleru aktivizēšanos.

9.	Automātiskajiem paaugstināta spiediena sprinkleriem energopadevi nodrošina divi neatkarīgi enerģijas avoti, kas netiek uzstādīti vienuviet. Katrs enerģijas avots ir spējīgs patstāvīgi apgādāt visu sistēmu.

10.

Automātisko paaugstināta spiediena sprinkleru montāžas plānu pirms sistēmas uzstādīšanas tā kontrolei iesniedz pārbaudes iestādei. Plānā norāda izmantoto mehānismu un aprīkojuma tipu un veiktspējas datus. Sistēmu, kuru pārbaudījusi un oficiāli apstiprinājusi atzīta klasificēšanas sabiedrība un kura atbilst vismaz iepriekš minētajām prasībām, var apstiprināt bez papildu pārbaudes.

11.	Kopienas sertifikāta 43. punktā izdara ierakstu par uzstādīto automātisko paaugstināta spiediena sprinkleri.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 10

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 11

Kopienas sertifikāta sagatavošana

1.   VISPĀRĪGI

1.1.   Veidlapas

Kopienas sertifikāta sagatavošanai izmanto tikai veidlapas, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde. Veidlapās aizpilda tikai vienu pusi.

Izsniedzot jaunu Kopienas sertifikātu, pievieno visas lappuses (1.–13. lpp.), pat ja dažās nav ierakstu.

1.2.   Datu ierakstīšanas paņēmiens

Ierakstus Kopienas sertifikātā izdara mašīnrakstā vai datorrakstā. Ar roku rakstītus ierakstus var veikt tikai izņēmuma gadījumā. Ierakstus nedrīkst dzēst. Izmanto tikai melnu vai zilu krāsu. Labojumus veic ar sarkanu krāsu.

2.   IERAKSTI

2.1.   Alternatīvu izsvītrošana

Ja ieraksti ir atzīmēti ar (7), nevajadzīgos elementus izsvītro.

2.2.   Neaizpildīti punkti

Ja kādā punktā (1.–48.) ieraksts nav vajadzīgs vai nav iespējams, visā laukā ievelk līniju.

2.3.   Kopienas sertifikāta pēdējā lappuse

Ja pēc 13. lappuses papildu lappuses nav nepieciešamas (skatīt 3.2.3. punktu), 13. lappuses apakšpusē svītro vārdus “Turpinājums (7) … … lapā”.

2.4.   Grozījumi

2.4.1.   Lappuses pirmais ar roku veiktais grozījums

Lappusē grozījumus var veikt tikai vienu reizi, tomēr vienlaicīgi var veikt vairākus grozījumus. Pār grozāmo informāciju novelk sarkanu līniju. Iepriekš izsvītroto alternatīvu (skatīt 2.1. punktu) vai tukšo punktu (skatīt 2.3. punktu) pasvītro ar sarkanu krāsu. Jauno informāciju raksta nevis grozītajā laukā, bet gan tās pašas lappuses laukā “Grozījums punktā(-os)”; teikumu “Šī lapa ir nomainīta” izsvītro.

2.4.2.   Lappuses turpmākie ar roku veiktie grozījumi

Izdarot turpmākus grozījumus, lappusi nomaina un vajadzīgos grozījumus, kā arī iepriekšējos grozījumus ieraksta attiecīgajā punktā. Sadaļā “Grozījumi” svītro vārdus “Grozījums punktā(-os)”.

Iepriekš izmantoto lappusi saglabā pārbaudes iestāde, kas izsniegusi sākotnējo Kopienas sertifikātu.

2.4.3.   Grozījumi, kas izdarīti, izmantojot elektronisko datu apstrādi

Ja grozījumus izdara ar elektroniskās datu apstrādes līdzekļiem, tad lappusi nomaina un attiecīgajos punktos izdara nepieciešamos grozījumus un arī iepriekšējos labojumus. Sadaļā “Grozījumi” svītro vārdus “Grozījums punktā(-os)”.

Iepriekš izmantoto lappusi saglabā pārbaudes iestāde, kas izsniegusi sākotnējo Kopienas sertifikātu.

2.5.   Ielīmētie grozījumi

Ierakstu aizlīmēšana vai punktam pievienotās papildu informācijas ielīmēšana nav atļauta.

3.   LAPPUŠU NOMAIŅA UN PIEVIENOŠANA

3.1.   Lappušu nomaiņa

Kopienas sertifikāta 1. lappusi nedrīkst nomainīt. Lai nomainītu citas lappuses, rīkojas saskaņā ar 2.4.2. vai 2.4.3. punktā izklāstīto kārtību.

3.2.   Lappušu pievienošana

Ja Kopienas sertifikāta 10., 12. vai 13. lappusē nav vietas papildu ierakstiem, ir atļauts pievienot papildu lappuses.

3.2.1.   Sertifikāta derīguma termiņa pagarinājums/apstiprinājums

Ja sertifikāta derīguma termiņš jau ir sešas reizes pagarināts, 10. lappuses apakšējā daļā ieraksta vārdus “Turpinājums 10.a lappusē”, bet papildu 10. lappusi numurē kā 10.a lappusi un ievieto aiz 10. lappuses. Attiecīgo ierakstu izdara 10.a lappuses augšējā daļā 49. punktā. Sertifikāta 10.a lappuses apakšējā daļā ieraksta vārdus “Turpinājums 11. lappusē”.

3.2.2.   Atestācijas termiņa pagarinājums sašķidrinātās gāzes iekārtai

Rīkojas analoģiski 3.2.1. punktā izklāstītajai kārtībai, aiz 12. lappuses ievieto 12.a lappusi.

3.2.3.   Kopienas sertifikāta pielikums

Sertifikāta 13. lappuses apakšpusē teikumu “Kopienas sertifikāta beigas” svītro ar sarkanu krāsu, savukārt izsvītroto vārdu savienojumu “Turpinājums (7) lappusē” pasvītro ar sarkanu krāsu un aiz vārdu savienojuma ieraksta 13.a lappuses numuru. Šo labojumu apzīmogo ar oficiālu zīmogu. Papildu 13. lappusi numurē kā 13.a lappusi un ievieto aiz 13. lappuses. Šo administratīvo norādījumu 2.2. un 2.3. punkta noteikumus 13.a lappusei piemēro mutatis mutandis.

Analoģiski šajā punktā izklāstītajai kārtībai rīkojas, sertifikātu papildinot ar citām papildu lapām (proti, 13.b, 13.c lappusi utt.).

4.   ATSEVIŠĶU PUNKTU SKAIDROJUMS

Šeit iekļauti tikai tie punkti, kam vajadzīgi sīkāki skaidrojumi.

2.	Ja piemērojams, izmanto 1.01. pantā definētos terminus. Citus kuģu veidus ieraksta, izmantojot vispārpieņemtos apzīmējumus.

15.	Šo sadaļu aizpilda tikai tiem kuģiem, kam 14. punktā nav izsvītrots vismaz viens no 1.1. vai 1.2. vai 3. punkta parametriem, pretējā gadījumā izsvītro visu tabulu.

15.1.

Tabulas ailē “Struktūras skaitlis” ieraksta attēloto struktūru numurus. Tukšās rindas pārsvītro. Cita veida struktūras var uzskicēt un raksturot sadaļā “Citas struktūras”; tās jāraksturo 18., 19. un 20. (utt.) lappusē. Ja no kuģa iepriekšējā sertifikātā norādītās parametra “Piemērots, lai stumtu” vērtības neizriet informācija par to, kādas struktūras ir apstiprinātas, tad ierakstu no kuģa iepriekšējā sertifikāta var pārcelt uz 52. punktu. Sadaļā “Atļautās struktūras” tabulas pirmajā rindā ieraksta “Skatīt 52. punktu”.

15.2.

Savienojumi. Norāda tikai savienojuma detaļas starp stumjamo kuģi un karavānas stumto daļu.

17.–20.

Tonnāžas apliecības 17.–19. punktā minēto detaļu parametrus norāda ar precizitāti līdz divām decimālzīmēm, bet 20. punktā minēto detaļu parametrus – ar decimālskaitļa veselo daļu. Vispārējais garums un vispārējais platums raksturo kuģa maksimālos izmērus, tajos ir iekļautas visas kuģa projektā paredzētās fiksētās detaļas. Garums L un platums B raksturo maksimālos korpusa izmērus (skatīt arī 1.01. pantu – Definīcijas).

21.

Preču kuģu maksimālā kravnesība tonnās – atbilstīgi tonnāžas apliecībai par maksimālo iegrimi saskaņā ar 19. punktu. Pārējiem kuģiem norāda ūdensizspaidu m3. Ja tonnāžas apliecība nav pieejama, izstrādājuma ūdensizspaidu aprēķina pēc bloka koeficienta, garuma LWL, platuma BWL un vidējās iegrimes pie maksimālās iegremdes.

23.	Pieejamo pasažieru koju skaits (tostarp saliekamās gultas u. tml.).

24.	Vērā ņem tikai ūdensdrošas šķērseniskās starpsienas, kas sniedzas no viena kuģa sāna līdz otram.

26.

Ja piemērojams, izmantoto šādus jēdzienus: — manuāli vadāmi lūku pārsegi, — manuāli vadāmi atveļamie lūku pārsegi, — manuāli vadāmie bīdāmie lūku pārsegi, — mehāniski vadāmie bīdāmie lūku pārsegi, — mehāniski vadāmie lūku pārsegi. Citus lūku pārsegu veidus ieraksta, izmantojot vispārpieņemtos apzīmējumus. Ikvienu kuģa tilpni, kam nav lūkas pārsega, norāda, piemēram, 52. punktā.

28.	Decimālskaitļa veselā daļa.

30., 31. un 33.

Ikvienu vinčas korpusu uzskata par vienu vinču neatkarīgi no enkuru vai vilcējtrošu skaita, kas tai pievienoti.

34.

Sadaļā “Citas iekārtas” norāda sistēmas, kuras neizmanto stūres lāpstiņas (piem., stūres dzenskrūve, cikloidālā dzenskrūve, priekšgala dzinekļa sistēmas). Norāda arī visus elektrisko palīgdzinējus manuālai iedarbināšanai. Priekšgala dzinekļa sistēmas – “tālvadība” attiecas tikai uz tālvadību, kuru darbina no stūres mājas.

35.	Saskaņā ar 8.08. panta 2. un 3. iedaļu, 15.01. panta 1. iedaļas c) punktu un 15.08. panta 5. iedaļu norāda tikai teorētiskās vērtības, turklāt tikai tiem kuģiem, kuru ķīļi uzstādīti pēc 1984. gada 31. decembra.

36.	Informatīvā nolūkā, iespējams, vajadzīga skice.

37.	Norāda tikai tās teorētiskās vērtības saskaņā ar 10.01. panta 1. līdz 4. iedaļu, kurās nav iekļauts samazinājums.

38.	Norāda tikai minimālo garumu saskaņā ar 10.01. panta 10. iedaļu un minimālo stiepes izturību saskaņā ar 10.01. panta 11. iedaļu.

39., 40.

Norāda tikai saskaņā ar 10.02. panta 2. iedaļu pārrēķināto minimālo garumu un minimālo stiepes izturību.

42.

Pārbaudes iestāde var papildināt nepieciešamā aprīkojuma sarakstu. Tos pamato tādējādi, ka tas ir būtisks kuģa drošībai attiecīgajam kuģa veidam vai tā ekspluatācijas zonā. Papildinājumus norāda 52. punktā. Kreisā aile, 3. un 4. rinda: pasažieru kuģiem pirmo norādīto elementu izsvītro un zem otrā norādītā elementa norāda pārbaudes iestādes konstatēto trapa garumu. Visiem pārējiem kuģiem izsvītro visu otro elementu; ja pārbaudes iestāde atļāvusi lietot trapu, kas ir īsāks par 10.02. panta 2. iedaļas d) punktā norādīto trapa garumu, izsvītro tikai pirmo daļu un norāda trapa garumu. Kreisā aile, 6. rinda: norāda paredzēto 10.02. panta 2. iedaļas f) punkta un 15.08. panta 9. iedaļas prasībām atbilstošo pirmās palīdzības aptieciņu skaitu. Kreisā aile, 10. rinda: norāda paredzēto 10.02. panta 1. iedaļas d) līdz f) punkta prasībām atbilstošo ugunsdrošo tvertņu skaitu.

43.	Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, kuriem uz kuģa ir jābūt saskaņā ar citiem drošības tehnikas noteikumiem, piemēram, saskaņā ar Noteikumiem par bīstamu vielu pārvadāšana Reinā (Dangerous substances on the Rhine, ADNR), šeit nav iekļauti.

44.

Punkta 3. rinda: Kopienas sertifikātā, kas jāpagarina pirms 2010. gada 1. janvāra vai 2025. gada 1. janvāra (ja ir jāpiemēro 24.a nodaļa), vārdus “atbilst EN 395:1998 vai EN 396:1998 prasībām” izsvītro, ja uz kuģa nav minētajiem standartiem atbilstošu glābšanas vestu. Punkta 4. rinda: ja Kopienas sertifikāta derīgumu pagarina pēc 2015. gada 1. janvāra vai 2030. gada 1. janvāra (ja ir jāpiemēro 24.a nodaļa) vai ja uz kuģa uzņem jaunu glābšanas laivu, izsvītro vārdus “ar airu komplektu, vienu pietauvošanās virvi un baleri”. Vārdus “atbilst EN 1914:1997 prasībām” izsvītro, ja uz kuģa nav minētajam standartam atbilstošas glābšanas laivas.

46.	Ja trūkst koju vai ir pārmērīgs trokšņa līmenis, šajā punktā nenorāda, ka kuģis paredzēts nepārtrauktai ekspluatācijai.

50.	Eksperts dokumentu paraksta tikai tad, ja pats ir aizpildījis 11. lappusi.

52.	Šeit var norādīt papildu ierobežojumus, izņēmumus, paskaidrojumus u. tml., kas attiecas uz atsevišķos punktos norādītajiem ierakstiem.

5.   PĀREJAS PERIODA NOTEIKUMI

5.1.   Spēkā esošie Kopienas sertifikāti

Izņemot 2.09. panta 2. iedaļu, spēkā esošajiem Kopienas sertifikātiem vairs nepiešķir papildu pagarinājumu.

5.2.   Aizstāšana pēc periodiskas pārbaudes

Pēc periodiskas pārbaudes kuģim, kam vēl nav izsniegts Kopienas sertifikāts, kurš atbilst V pielikuma 1. nodaļā pievienotajam paraugam, izsniedz Kopienas sertifikātu. Piemēro 2.09. panta 4. iedaļu un 2.17. pantu.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 12

Degvielas tvertnes uz peldošām iekārtām

(II pielikuma 8.05. panta 1. iedaļa un 17.02. panta 1. iedaļas d) punkts)

Saskaņā ar 8.05. panta 1. iedaļu degvielas tvertnes ir vai nu integrēta kuģa korpusa daļa, vai ir stingri nostiprinātas pie korpusa.

Uz peldošām iekārtām darbības mehānisma dzinēju degvielas tvertnēm nav jābūt ne integrētai kuģa korpusa daļai, ne stingri nostiprinātai pie korpusa. Var izmantot pārvietojamās tvertnes, ja vien tās atbilst šādiem nosacījumiem:

1.	Šo tvertņu tilpums nepārsniedz 1 000 litru.

2.	Tvertnes ir iespējams pietiekami stingri nostiprināt un iezemēt.

3.

Tvertnes gatavotas no tērauda, ar pietiekamu sienu biezumu, un ir uzstādīts eļļas uztvērējtrauks. Eļļas uztvērējtrauks konstruēts tā, lai nepieļautu to, ka degvielas noplūde piesārņo ūdensceļus. Eļļas uztvērējtrauku var nelietot, ja izmanto dubultā apvalka tvertnes, kurām ir pretnoplūdes aizsargsistēma vai noplūdes brīdinājuma sistēma un kuras uzpilda tikai caur automātisko spiediena vārstu. Uzskata, ka 3. punkta nosacījumi ir izpildīti, ja tvertnes konstrukcija ir sertificēta un apstiprināta saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem.

Kopienas sertifikātā izdara attiecīgu ierakstu.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 13

Baržu korpusa minimālais biezums

(II pielikuma 3.02. panta 1. iedaļa)

Veicot 2.09. pantam atbilstīgu periodisko pārbaudi baržām, kas tiek tikai vilktas tauvā, pārbaudes iestāde var atļaut nelielas novirzes no 3.02. panta 1. iedaļas b) punkta prasībām attiecībā uz minimālo ārējā apvalka apšuvuma biezumu. Novirze nedrīkst pārsniegt 10 %, un minimālais korpusa biezums nedrīkst būt mazāks par 3 mm.

Novirzes norāda Kopienas sertifikātā.

Kopienas sertifikāta 14. punktam piemēro tikai parametru Nr. 6.2. “Tiek vilkta kā kuģis bez sava dzinējspēka”.

Parametru Nr. 1. līdz 5.3. un parametru Nr. 6.1. svītro.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 14

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 15

Minimālais manevrējamības ātrums, izmantojot tikai kuģa dzinējspēku

(II pielikuma 10.03.b panta 2. iedaļas a) punkts, 15.07. panta 1. iedaļa, 22.a.05. panta 1. iedaļas a) punkts)

1.   Minimālās prasības kuģa minimālajam manevrējamības ātrumam

Minimālo manevrējamības ātrumu, kuru nodrošina, izmantojot tikai kuģa dzinējspēku, saskaņā ar 10.03.b panta 2. iedaļas a) punktu, 15.07. panta 1. iedaļu un 22.a.05. panta 1. iedaļas a) punktu uzskata par pietiekamu, ja – izmantojot priekšgala dzinekli – kuģis vai kuģa stumtā struktūra sasniedz ātrumu 6,5 km/h attiecībā pret ūdeni, spēj radīt 20°/min lielu pagrieziena ātrumu un spēj šo pagrieziena ātrumu uzturēt, braucot ar ātrumu 6,5 km/h attiecībā pret ūdeni.

2.   Navigācijas pārbaudes

Veicot minimālo prasību izpildes pārbaudi, ir jāizpilda 5.03. un 5.04. pantā iestrādātās prasības.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 16

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 17

Piemērota ugunsgrēka signalizācijas sistēma

(II pielikuma 10.03.b panta 3. iedaļa, 15.11. panta 17. iedaļa, 22.b.11. panta 1. iedaļa)

Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas uzskata par piemērotām, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

0.   SASTĀVDAĻAS

0.1.   Ugunsgrēka signalizācijas sistēma sastāv no:

a)	ugunsgrēka detektēšanas sistēmas;

b)	ugunsgrēka indikatoru sistēmas;

c)	vadības pults;

kā arī ārējās elektroapgādes.

0.2.   Ugunsgrēka detektēšanas sistēmu var sadalīt vienā vai vairākās ugunsdrošības zonās.

0.3.   Ugunsgrēka indikatoru sistēmai var būt viena vai vairākas indikatorierīces.

0.4.   Vadības pults ir ugunsgrēka signalizācijas sistēmas galvenā vadības ierīce. Tajā ir arī ugunsgrēka indikatoru sistēmas daļas (t. i., indikatorierīce).

0.5.   Ugunsgrēka detektēšanas zonā var būt viens vai vairāki detektori.

0.6.   Var būt šādi ugunsgrēka detektori:

a)	siltuma detektori;

b)	dūmu detektori;

c)	jonizācijas detektori;

d)	liesmas detektori;

e)	kombinētie detektori (ugunsgrēka detektors, kurā iebūvēts viens vai vairāki, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā.)

Citiem faktoriem atbilstošus ugunsgrēka detektorus, kas paziņo par ugunsgrēka sākšanos, pārbaudes iestāde var apstiprināt, ja vien tie nav mazāk jutīgi par detektoriem, kas minēti a) līdz e) apakšpunktā.

0.7.   Ugunsgrēka detektorus var uzstādīt

a)

ar vai

b)

bez

individuālās identifikācijas ierīces.

1.   UZBŪVES PRASĪBAS

1.1.   Vispārīgi

1.1.1.   Obligātajām ugunsgrēka signalizācijas sistēmām vienmēr jābūt darba gatavībā.

1.1.2.   Saskaņā ar 2.2. punktu uzstādāmajiem ugunsgrēka detektoriem ir jābūt automātiskajiem detektoriem. Papildus var uzstādīt manuāli apkalpojamos ugunsgrēka detektorus.

1.1.3.   Sistēma un tās sastāvdaļas ir spējīgas izturēt sprieguma svārstības un pārspriegumu, temperatūras izmaiņas, vibrācijas, mitrumu, triecienus, grūdienus un koroziju, kas bieži sastopama uz kuģa.

1.2.   Elektroapgāde

1.2.1.   Enerģijas avotiem un elektriskajām ķēdēm, kas nepieciešamas ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbībai, jābūt aprīkotām ar pašuzraudzības sistēmu. Jebkura darbības atteice aktivizē vadības pults vizuālo un akustisko trauksmes signālu, ko ir iespējams atšķirt no ugunsgrēka trauksmes signāla.

1.2.2.   Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas elektrotehniskajai daļai ir vismaz divi jaudas avoti – viens no tiem ir avārijas energosistēma (t. i., avārijas enerģijas avots un avārijas vadības pults). Jābūt divām atsevišķām automātiskām energopadeves sistēmām, kas elektroenerģiju pievada tikai ugunsgrēka signalizācijas sistēmai. Tās ir savienotas ar ugunsgrēka signalizācijas sistēmas automātisko slēdzi vadības pultī vai tās tuvumā. Vienas dienas brauciena kuģiem, kuru LWL ir vienāds vai mazāks par līdz pat 25 m, un motorkuģiem pietiek ar atsevišķu avārijas elektroapgādi.

1.3.   Ugunsgrēka detektēšanas sistēma

1.3.1.   Ugunsgrēka detektorus grupās izvieto ugunsdrošības zonās.

1.3.2.   Ugunsgrēka detektēšanas sistēmas neizmanto citiem mērķiem. Atkāpjoties no šā nosacījuma, no vadības pults var aktivizēt durvju aizvēršanu saskaņā ar 15.11. panta 8. iedaļu un līdzīgas funkcijas, vadības pultī var atrasties par minētajām darbībām signalizējoši indikatori.

1.3.3.   Ugunsgrēka detektēšanas sistēmas ir konstruētas tā, lai pirmais pārraidītais ugunsgrēka trauksmes signāls neliegtu iedarbināt citu detektoru aktivizētos ugunsgrēka trauksmes signālus.

1.4.   Ugunsgrēka detektēšanas zonas

1.4.1.   Ja ugunsgrēka detektoru nav iespējams identificēt attālināti, tad ugunsgrēka detektēšanas zonā drīkst atrasties tikai viens klājs. Tas neattiecas uz ugunsgrēka detektēšanas zonu, kas kontrolē iekapsulēto kāpņu šahtu.

Lai izvairītos no kavēšanās, nosakot ugunsgrēka izcelšanās vietu, ierobežo katrā ugunsgrēka detektēšanas zonā iekļauto slēgto telpu skaitu. Vienā ugunsgrēka detektēšanas zonā nedrīkst būt vairāk par piecdesmit slēgtām telpām.

Ja ugunsgrēka detektēšanas sistēma spēj attālināti identificēt katru atsevišķu ugunsgrēka detektoru, tad ugunsgrēka detektēšanas zonā var atrasties vairāki klāji un jebkāds skaits slēgto telpu.

1.4.2.   Uz pasažieru kuģiem, kam nav ugunsgrēka detektēšanas sistēmas, kura spēj attālināti identificēt katru atsevišķu ugunsgrēka detektoru, ugunsgrēka detektēšanas zona nevar būt lielāka par 15.11. panta 10. iedaļā norādīto laukumu. Šajā ugunsgrēka detektēšanas zonā atsevišķā kajītē novietota ugunsgrēka detektora aktivizācija iedarbina vizuālo un akustisko signālu gaitenī ārpus kajītes.

1.4.3.   Kambīzes, mašīntelpas un katlu telpas ir atsevišķas ugunsdrošības detektoru zonas.

1.5.   Ugunsgrēka detektori

1.5.1.   Izmanto tikai ugunsgrēka, siltuma, dūmu vai jonizācijas detektorus. Cita tipa detektorus var izmantot tikai kā papildu detektorus.

1.5.2.   Ugunsgrēka detektoriem ir jābūt tipa apstiprinājumam.

1.5.3.   Visi automātiskie ugunsgrēka detektori ir jākonstruē tā, lai varētu veikt to pārbaudi, tādējādi nodrošinot, ka tie darbojas pareizi, un lai tos bez sastāvdaļu maiņas varētu atkal nodot ekspluatācijā.

1.5.4.   Dūmu detektori tiek uzstādīti tā, lai tie reaģētu uz 2 % līdz 12,5 % dūmu izraisītu redzamības samazinājumu metra attālumā. Dūmu detektori, kas uzstādīti kambīzēs, mašīntelpās un katlu telpās, reaģē jutības robežās, kas atbilst pārbaudes iestādes prasībām, tomēr jāizvairās lietot nepietiekami vai pārmērīgi jutīgus detektorus.

1.5.5.   Karstuma detektorus uzstāda tā, lai 54 °C līdz 78 °C temperatūrā tie reaģētu uz temperatūras pieaugumu, kas ir mazāks par 1 °C/min.

Uz lielākiem temperatūras pieauguma rādītājiem siltuma detektors reaģē temperatūras diapazona robežās, tāpēc ir jāvairās no nepietiekama vai pārmērīga siltuma detektoru jutīguma.

1.5.6.   Vienojoties ar pārbaudes iestādi, siltuma detektoru pieļaujamo darba temperatūras diapazonu var palielināt līdz 30 °C virs maksimālās temperatūras mašīntelpu un katlu telpu augšējā daļā.

1.5.7.   Liesmas detektoriem ir jābūt pietiekami jutīgiem, lai tie liesmu atpazītu uz apgaismota fona. Liesmas detektoriem jābūt aprīkotiem arī ar sistēmu viltus trauksmes noteikšanai.

1.6.   Ugunsgrēka detektēšanas sistēma un vadības pults

1.6.1.   Ugunsgrēka detektora aktivizācija iedarbina vadības pults vizuālo un akustisko ugunsgrēka trauksmes signālu un indikācijas ierīces.

1.6.2.   Vadības pults un indikācijas ierīces atrodas vietā, kur pastāvīgi uzturas kuģa apkalpe vai klāja personāls. Viens indikators atrodas stūrēšanas vietā.

1.6.3.   Indikācijas ierīces norāda vismaz ugunsgrēka detektēšanas zonu, kurā ir aktivizēts ugunsgrēka detektors.

1.6.4.   Uz vai pie katras indikācijas ierīces jābūt skaidrai informācijai par kontrolētajām zonām un ugunsgrēka detektēšanas zonu atrašanās vietu.

2.   UZSTĀDĪŠANAS NOTEIKUMI

2.1.   Ugunsgrēka detektorus uzstāda tā, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo sistēmas darbību. Jāizvairās no vietām klāja siju un ventilācijas lūku vai citu vietu tuvumā, kur gaisa straumes varētu nelabvēlīgi ietekmēt sistēmas darbību, un vietām, kur iespējami triecieni un mehāniski bojājumi.

2.2.   Ugunsgrēka detektoriem, kas ierīkoti griestos, jāatrodas vismaz 0,5 metru attālumā no starpsienām. Maksimālais attālums starp ugunsgrēka detektoriem un starpsienām nedrīkst pārsniegt šajā tabulā norādīto attālumu:

Ugunsgrēka detektora tips	Maksimālais grīdas virsmas laukums uz vienu ugunsgrēka detektoru	Maksimālais attālums starp ugunsgrēka detektoriem	Maksimālais ugunsgrēka detektoru attālums līdz starpsienām
Siltuma	37 m2	9 m	4,5 m
Dūmu	74 m2	11 m	5,5 m

Pārbaudes iestāde var noteikt vai apstiprināt citus attālumus, pamatojoties uz pārbaudēm, kurās konstatētas detektoru īpašības.

2.3.   Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas elektrības kabeļu vilkšana caur mašīntelpām un katlu telpām vai citām augsta ugunsgrēka riska zonām nav atļauta, izņemot gadījumu, kad tas ir vajadzīgs ugunsdrošības signalizācijas sistēmas ierīkošanai minētajās zonās vai savienojumam ar attiecīgo elektropadeves iekārtu.

3.   PĀRBAUDES

3.1.   Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas eksperts pārbauda:

a)	pēc uzstādīšanas;

b)	regulāri, proti, vismaz reizi divos gados.

Mašīntelpās un katlu telpās šīs pārbaudes veic dažādos ekspluatācijas un ventilācijas apstākļos.

3.2.   Pārbaudes sertifikātu paraksta eksperts, tajā norādot pārbaudes datumu.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 18

Kuģa atdalīto daļu peldspējas, nosvēršanās un stabilitātes pārbaude

(II pielikuma 22.a.05. panta 2. iedaļa savienojumā ar 22.02. pantu un 22.03. pantu)

1.   Pārbaudot 22.a.05. panta 2. iedaļas a) punktam atbilstošu atdalīto kuģa daļu peldspēju, nosvēršanos un stabilitāti, ir jāpieņem, ka abas daļas bija iepriekš daļēji vai pilnībā neizkrautas vai ka konteineri, kas sniedzas pāri lūkas apmalei, bija pienācīgi nodrošināti pret slīdēšanu.

2.   Aprēķinot stabilitāti saskaņā ar 22.03. pantu, katrai no abām daļām jāatbilst šādām prasībām (ierobežojuma nosacījumi un nostiprināto konteineru transporta stabilitātes apstiprināšanas aprēķinu metode):

—	metacentriskais augstums MG ir ne mazāks kā 0,50 m,

—	atlikušais drošības attālums ir 100 mm,

—	ātrums, kas jāņem vērā, ir 7 km/h,

—	pieņem, ka vēja spiediens ir 0,01 t/m2.

3.   Atdalītajām kuģa daļām, kuras atbilst 22.a.05. panta 2. iedaļai, nav jāsasniedz sasvēršanās leņķis (≤ 5°), jo šis leņķis, kas izriet no berzes koeficienta, tika norādīts nenostiprinātiem konteineriem.

Sasvēršanās pārslēgšanos, kas radusies no atklātās šķidrumu virsmas, ņem vērā saskaņā ar formulu, kas minēta 22.02. panta 1. iedaļas e) punktā.

4.   Šo administratīvo norādījumu 2. un 3. punktā izklāstītās prasības ir izpildītas, ja katra no abām daļām atbilst stabilitātes prasībām, kas izklāstītas “Noteikumu par bīstamu vielu pārvadāšanu Reinā” (ADNR) 9.1.0.95.2. iedaļā.

5.   Stabilitātes apstiprinājumu kuģa atdalītajām daļām var aprēķināt, pieņemot, ka noslodze ir sadalīta vienmērīgi, jo noslodzi var vienmērīgi sadalīt (ja vien tas jau nav noticis iepriekš) pirms atdalīšanas, vai arī kuģi var izkraut.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 19

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 20

Aprīkojums kuģiem, kas jāekspluatē saskaņā ar standartu S1 un S2

(II pielikuma 23.09. pants)

1.   VISPĀRĪGS IEVADS

Saskaņā ar II pielikuma 23.09. panta 1. iedaļu kuģi, kas jāekspluatē saskaņā ar standartu S1 un S2, atbilst šā panta noteikumiem. Saskaņā ar 23.09. panta 1. iedaļu pārbaudes iestāde Kopienas sertifikātā apstiprina, ka kuģis atbilst šiem noteikumiem.

Šie noteikumi ir papildu aprīkojuma prasības, kuras piemēro papildus tām prasībām, kurām kuģim ir jāatbilst, lai tam tiktu izsniegts Kopienas sertifikāts. Šajos administratīvajos norādījumos ir skaidroti 23.09. panta noteikumi, kurus iespējams interpretēt dažādos veidos. Saskaņā ar iepriekš minēto II pielikuma 23.09. panta 1. iedaļas noteikumi jāinterpretē šādi:

2.   23.09. PANTS

2.1.   1.1. punkta a) apakšpunkts – dzinējspēka sistēmas iekārtošana

Ja kuģis ir aprīkots ar tieši reversējamu galveno dzinēju, tad dzinējspēka virziena nomaiņai vajadzīgajā pneimatiskajā sistēmā:

a)	pastāvīgi jāuztur paaugstināts spiediens, izmantojot automātiski regulējamu kompresoru, vai

b)

brīdī, kad stūres mājā ieslēdzas trauksmes signāls, paaugstinātu spiedienu rada ar stūrēšanas vietā iedarbināmu palīgdzinēju. Ja palīgdzinējam ir atsevišķa degvielas tvertne, tad stūres mājā – saskaņā ar 8.05. panta 13. iedaļu – jābūt brīdinājuma ierīcei, kas signalizē par to, ka degvielas līmenis ir pārāk zems, lai spētu nodrošinātu drošu turpmāko ekspluatāciju.

2.2.   1.1. punkta b) apakšpunkts – ūdens līmenis tilpnē [bilge level] galvenajā mašīntelpā

Ja nepieciešama priekšgala stūrēšanas ierīce, kura atbilst 5. nodaļas manevrēšanas prasībām, tad telpu, kurā novietota priekšgala stūrēšanas ierīce, uzskata par galveno mašīntelpu.

2.3.   1.1. punkta c) apakšpunkts – automātiskā degvielas padeve

2.3.1.   Ja dzinējspēka sistēmai ir ikdienas degvielas padeves tvertne:

a)	tajā ir jābūt pietiekami daudz degvielai, lai nodrošinātu 24 stundu ilgu dzinējspēka sistēmas ekspluatācijas periodu, pieņemot, ka patēriņš ir 0,25 l/kWh;

b)	degvielas padeves sūkni atkārtotai uzpildīšanai un ikdienas degvielas padeves tvertni ekspluatē nepārtraukti, vai

c)	degvielas padeves sūknis ir aprīkots ar: — slēdzi, kas automātiski ieslēdz degvielas padeves sūkni, kad ikdienas degvielas līmenis padeves tvertnē kļūst zems, un — slēdzi, kas automātiski izslēdz degvielas padeves sūkni, kad ikdienas degvielas padeves tvertne ir pilna.

2.3.2.   Ikdienas degvielas padeves tvertnei ir degvielas līmeņa trauksmes ierīce, kas atbilst 8.05. panta 13. iedaļas prasībām.

2.4.   1.1. punkta d) apakšpunkts – stūrēšanas sistēmai nav nepieciešams īpašs spēks

Šai prasībai atbilst hidrauliski darbināmās stūrēšanas sistēmas. Manuāli vadāmās stūrēšanas sistēmās jāspēj ekspluatēt ar ne vairāk kā 160 N lielu spēku.

2.5.   1.1. punkta e) apakšpunkts – vizuālie un akustiskie signāli, kas jādod, kuģim atrodoties gaitā

Vizuālie signāli nenozīmē cilindrus, bumbas, konusus vai dubultos konusus, kas jāizmanto saskaņā ar dalībvalstu kuģniecības iestāžu noteikumiem.

2.6.   1.1. punkta f) apakšpunkts – tiešā saziņa un saziņa ar mašīntelpu

2.6.1.   Uzskata, ka tiešā saziņa ir nodrošināta, ja:

a)	starp stūres māju un vinču un poleru ekspluatācijas posteni kuģa priekšgalā vai pakaļgalā ir iespējams tiešs vizuālais kontakts, turklāt attālums no stūres mājas līdz minētajām ekspluatācijas posteņiem nav vairāk par 35 m un

b)	kajītes ir tieši pieejamas no stūres mājas.

2.6.2.   Uzskata, ka saziņa ar mašīntelpu ir nodrošināta, ja 7.09. panta 3. iedaļas otrajā teikumā minēto signālu var neatkarīgi ieslēgt/izslēgt ar slēdzi, kas minēts 7.09. panta 2. iedaļā.

2.7.   1.1. punkta i) apakšpunkts – kloķi un līdzīgas rotējošās darba ierīces

Šīs ierīces ir:

a)	manuāli darbināmas enkura vinčas (uzskata, ka maksimālais spēks ir nepieciešams brīdī, kad enkurs brīvi karājas);

b)	kloķi lūku pacelšanai;

c)	kloķi uz masta un dūmvada vinčām.

Minēto ierīču grupā neietilpst:

a)	pietauvošanas un savienojuma vinčas;

b)	kloķi uz celtņiem, ja vien tie nav paredzēti kuģa laivām.

2.8.   1.1. punkta m) apakšpunkts – ergonomisks iekārtojums

Uzskata, ka prasības ir izpildītas, ja:

a)	stūres māja ir iekārtota saskaņā ar Eiropas standartu EN 1864:2008 vai

b)	stūres māja ir konstruēta viena cilvēka veiktai radara navigācijai, vai

c)

stūres māja atbilst šādām prasībām: aa) vadības ierīces un kontrolinstrumenti atrodas priekšējā redzes laukā un lokā, kas nepārsniedz 180° (90° labajam bortam un 90° kreisajam bortam), iekļaujot grīdu un griestus. Tie ir skaidri salasāmi un redzami no stūrmaņa posteņa; bb) galvenās vadības ierīces, piemēram, stūres rats vai stūres svira, dzinēja vadības ierīces, radio vadības ierīces, saskaņā ar valsts vai starptautisko iestāžu noteikumiem dodamo akustisko signālu un brīdinājuma un manevrēšanas signālu vadības ierīces, ir izkārtotas tā, lai attālums no labā borta pusē novietotajām vadības ierīcēm līdz kreisā borta pusē novietotajām vadības ierīcēm nepārsniedz 3 m. Stūrmanim jāspēj dzinējus darbināt, neatlaižot stūrēšanas sistēmas vadības ierīci un vienlaikus spējot izmantot citas vadības ierīces, piemēram, radiotelefonijas iekārtu, saskaņā ar valsts vai starptautisko iestāžu noteikumiem dodamo akustisko signālu un brīdinājuma un manevrēšanas signālu vadības ierīces; cc) saskaņā ar valsts vai starptautisko iestāžu noteikumiem dodamos brīdinājuma un manevrēšanas signālus darbina elektriski, pneimatiski, hidrauliski vai mehāniski. Izņēmuma kārtā tos var darbināt ar stiepļu sistēmu [tension wire means], taču tikai tad, ja no stūrēšanas posteņa iespējams nodrošināt drošu ekspluatāciju.

3.   23.09. PANTS

3.1.   1.2. punkta a) apakšpunkts – atsevišķi ekspluatēts motorkuģis

Motorkuģiem, kas saskaņā ar Kopienas sertifikātu ir piemēroti arī stumšanai, bet:

a)	kam nav hidraulisko vai elektrisko savienojuma vinču vai

b)	kuru hidrauliskās vai elektriskās savienojuma vinčas neatbilst šo Administratīvo norādījumu 3.3. punkta prasībām,

standartu S2 izsniedz kā atsevišķi ekspluatētam motorkuģim.

Kopienas sertifikāta 47. punktā izdara ierakstu “Standartu S2 uz motorkuģi neattiecas, kad to izmanto stumšanai”.

3.2.   1.2. punkta c) apakšpunkts – stumtās karavānas

Motorkuģiem, kas saskaņā ar Kopienas sertifikātu ir piemēroti stumšanai un ir aprīkoti ar šo Administratīvo norādījumu 3.3. punkta prasībām atbilstošām hidrauliskajām vai elektriskajām savienojuma vinčām, bet kam nav priekšgala dzinekļa, standartu S2 izsniedz kā motorkuģiem, kas stumj karavānu. Kopienas sertifikāta 47. punktā izdara ierakstu “Standarts S2 uz motorkuģi neattiecas, kad to ekspluatē atsevišķi”.

3.3.   1.2. punkta c) apakšpunkta pirmais teikums un 1.2. punkta d) apakšpunkta pirmais teikums – īpašas vinčas vai līdzvērtīgas ierīces trošu nostiepšanai (savienojuma ierīces)

Nepieciešamās savienojuma ierīces ir minimālais saskaņā ar 16.01. panta 2. iedaļu norādītais aprīkojums, kuru saskaņā ar 2.1. un 2.2. punktu (gareniskie savienojumi) Administratīvajos norādījumos Nr. 3 izmanto, lai palielinātu savienojuma spēku, un kas atbilst šādām prasībām:

a)	ierīce nodrošina nospriegošanas spēku, kas nepieciešams savienošanai, izmantojot tikai mehāniskos līdzekļus;

b)

ierīces vadības elementi atrodas uz pašas ierīces. Izņēmuma gadījumā atļauts izmantot tālvadību, nodrošinot, ka: — persona, kura izmanto ierīci, to var skaidri redzēt no ekspluatācijas posteņa, — ekspluatācijas postenī ir ierīce nejaušas darbības novēršanai, — ierīcei ir avārijas izslēgšanas aprīkojums;

c)	ierīcei ir bremzēšanas sistēma, kas sāk darboties, tiklīdz vadības ierīces ir palaistas vaļā vai nav dzinējspēka;

d)	ja nav dzinējspēka, savienojuma trosi ir iespējams atvienot manuāli.

3.4.   1.2. punkta c) apakšpunkta otrais teikums un 1.2. punkta d) apakšpunkta otrais teikums – priekšgala dzinekļa ekspluatācija

Priekšgala dzinekļa vadības ierīces vienmēr jāuzstāda stūres mājā. Ir jāizpilda 7.04. panta 8. iedaļas prasības. Lai ekspluatētu priekšgala dzinekli, elektrotīkla kabeli velk līdz stumjošā motorkuģa vai stūmējvelkoņa priekšgalam.

3.5.   1.2. punkta e) apakšpunkts – līdzvērtīga manevrētspēja

Līdzvērtīgu manevrētspēju nodrošina ar dzinējspēka sistēmu, kas sastāv no:

a)	vairākdzenskrūvju piedziņas un vismaz divām neatkarīgām dzinējspēka sistēmām ar līdzīgu jaudu;

b)	vismaz vienas cikloidālās dzenskrūves;

c)	vismaz vienas stūres dzenskrūves vai

d)	vismaz vienas 360° ūdens strūklas dzinējspēka sistēmas.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 21

Prasības zemu novietotām apgaismes sistēmām

(II pielikuma 15.06. panta 7. iedaļa, 22.b.10. panta d) punkts)

1.   Vispārīgi

1.1.   Saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem pasažieru kuģiem un ātrgaitas kuģiem ir jābūt aprīkotiem ar piemērotām sistēmām, kuras skaidri norāda evakuācijas ceļus un rezerves izejas situācijās, kad dūmu dēļ parastā avārijas apgaismojuma efektivitāte ir samazināta. Šādas sistēmas izmanto zemu novietotas apgaismes sistēmas (low-location lighting, LLL). Šajos administratīvajos norādījumos izklāstīta šādu sistēmu apstiprināšanas, uzstādīšanas un tehniskās apkopes kārtība.

1.2.   Papildus avārijas apgaismojumam, kas jāuzstāda saskaņā ar 15.10. panta 3. iedaļas prasībām, evakuācijas ceļus, tostarp kāpnes, izejas un avārijas izejas, visā evakuācijas ceļā marķē ar zemu novietotu apgaismes sistēmu, it īpaši stūros un krustošanās punktos.

1.3.   LLL sistēma pēc tās aktivizācijas darbojas vismaz 30 minūtes.

1.4.   LLL izstrādājumi nav ne radioaktīvi, ne toksiski.

1.5.   Norādījumi par LLL sistēmu ir izstādīti kopā ar 15.13. panta 2. iedaļas prasībām atbilstošu drošības plānu (arī katrā kajītē).

2.   Definīcijas

2.1.   Zemu novietota apgaismes sistēma (LLL) – ar elektrību darbināms apgaismojums vai fotoluminiscenti indikatori, kas novietoti gar evakuācijas ceļiem, lai nodrošinātu to, ka ir viegli atrast visus evakuācijas ceļus.

2.2.   Fotoluminiscentā (PL) sistēma – LLL sistēma, kas izmanto PL materiālu. Fotoluminiscentais materiāls satur ķīmiskas vielas (piemēram, cinka sulfīdu), kam piemīt spēja akumulēt enerģiju, ja tas ir apgaismots ar redzamo gaismas spektru. PL materiāls izstaro gaismu, kas kļūst redzama, kad apkārtnes gaismas avota jauda ir mazāka par PL sistēmas jaudu. Ja PL materiālam nav gaismas avota, kas to atkal uzlādētu, PL materiāls akumulēto enerģiju zināmu laika periodu izstaro, pakāpeniski samazinoties izstarotās gaismas spilgtumam.

2.3.   Ar elektrību darbināma (EP) sistēma – LLL sistēma, kuras darbībai nepieciešama elektroenerģija, piemēram, sistēmas, kas izmanto kvēlspuldzes, gaismas diodes, elektroluminiscences lentes vai spuldzes, dienasgaismas spuldzes utt.

3.   Gaiteņi un kāpnes

3.1.   Lai nodrošinātu redzamu evakuācijas ceļa kontūru, LLL sistēmai visos gaiteņos jābūt nepārtrauktai (izņemot vietas, kur kontūru pārtrauc gaiteņi un kajīšu durvis). Var izmantot arī tādas LLL sistēmas, kas atbilst starptautiskiem standartiem un kuru kontūra ir redzama, bet nav nepārtraukta. LLL uzstāda vismaz vienā gaiteņa pusē – vai nu uz sienas ne vairāk kā 0,3 m attālumā no grīdas, vai uz grīdas ne vairāk kā 0,15 m no sienas. Gaiteņos, kas ir platāki vairāk par diviem metriem, LLL uzstāda abās gaiteņa pusēs.

3.2.   Gaiteņa strupceļā LLL sistēma attēlo bultas, kas novietotas ne vairāk kā 1 metra attālumā cita no citas, vai līdzvērtīgas virziena norādes, kas norāda uz avārijas izeju.

3.3.   Visās kāpnēs LLL ir uzstādīta vismaz vienā kāpņu pusē ne augstāk kā 0,3 m virs pakāpieniem, tādējādi katru pakāpienu varēs pamanīt ikviena persona, kas stāv vienu pakāpienu augstāk vai zemāk par šo pakāpienu. Zemu novietota apgaismes sistēmu uzstāda abās kāpņu pusēs, ja to platums ir divi metri vai vairāk. Marķē ikviena kāpņu posma augšējo un apakšējo malu, tādējādi norādot pirmo un pēdējo kāpņu posma pakāpienu.

4.   Durvis

4.1.   Zemu novietotai apgaismes sistēmai ir jānorāda uz izejas durvju rokturi. Lai neradītu apjukumu, citas durvis šādi nemarķē.

4.2.   Ja šķērssienās saskaņā ar 15.11. panta 2. iedaļu un starpsienās saskaņā ar 15.02. panta 5. iedaļu ir uzstādītas bīdāmās durvis, norāda durvju atvēršanas virzienu.

5.   Zīmes un marķējumi

5.1.   Visas evakuācijas ceļu zīmes ražotas no fotoluminiscenta materiāla vai marķētas ar elektrisko apgaismojumu. Šādu zīmju un marķējumu izmēriem ir jābūt samērīgiem salīdzinājumā ar pārējiem LLL sistēmas elementiem.

5.2.   Zemu novietotas apgaismes sistēmas avārijas izejas zīmes novieto pie visām izejām. Minētajā zonā zīmes piestiprina tajā izejas durvju pusē, kur atrodas rokturis.

5.3.   Visām zīmēm izmantota krāsa, kas kontrastē ar pamatu (sienu vai grīdu), uz kura tās ir uzstādītas.

5.4.   LLL sistēmai izmanto standarta simbolus (piemēram, simbolus, kas norādīti IMO Rezolūcijā A.760(18)).

6.   Fotoluminiscentās sistēmas

6.1.   PL lentēm ir jābūt vismaz 0,075 m platām. Tomēr var izmantot šaurākas lentes, ja to spilgtums tiek palielināts proporcionāli, lai kompensētu to platumu.

6.2.   Fotoluminiscentais materiāls nodrošina vismaz 15 mcd/m2 lielu spilgtumu, ko mērī 10 minūtes pēc visu ārējo apgaismes ķermeņu noņemšanas. Sistēma 20 minūtes turpina nodrošināt par 2 mcd/m2 lielāku spilgtumu.

6.3.   Ikvienu PL materiālu nodrošina ar ne mazāk par minimālo apkārtējās gaismas līmeni, kas nepieciešams, lai PL materiālu uzlādētu tā, lai atbilstu iepriekš izklāstītajām spilgtuma prasībām.

7.   Ar elektrību darbināmās sistēmas

7.1.   Ar elektrību darbināmās sistēmas pievieno saskaņā ar 15.10. panta 4. iedaļu uzstādāmajam avārijas sadales dēlim, lai minētās sistēmas tiktu apgādātas ar dzinējspēku no galvenā elektroenerģijas avota (normālos apstākļos) vai no elektriskās jaudas avārijas avota (kad tas darbojas). Lai izmērītu elektroenerģijas avārijas avota jaudu, avārijas patērētāju sarakstā iekļauj EP sistēmas.

7.2.   Ar elektrību darbināmās sistēmas vai nu ieslēdzas automātiski, vai arī tās var aktivizēt ar vienu darbību stūrēšanas postenī.

7.3.   Vietās, kur ir uzstādītas ar elektrību darbināmās sistēmas, piemēro šādas spilgtuma prasības:

1)	ar elektrību darbinātās sistēmas aktīvo daļu minimālais spilgtums ir 10 cd/m2;

2)	miniatūrās kvēlspuldzes punkta avots nodrošina ne mazāk par 150 mcd vidējās sfēriskās intensitātes, ja attālums starp spuldzēm ir ne vairāk kā 0,1 m;

3)	gaismas diodes sistēmas punkta avotu minimālā augstākās pakāpes intensitāte ir 35 mcd. Pusintensitātes konusa leņķis atbilst iespējamam tuvošanās un skatīšanās virzienam. Attālums starp spuldzēm ir ne vairāk par 0,3 m un

4)	elektroluminiscences sistēmas darbojas 30 minūtes, sākot galvenās elektroenerģijas padeves sistēmas atteices brīža, pie kuras tai jābūt pieslēgtai saskaņā ar 7.1. punktu.

7.4.   Visas EP sistēmas ir uzstādītas tā, lai marķējums turpinātu funkcionēt arī tad, ja ir bojāta viena no spuldzēm, apgaismojuma lentēm vai akumulatoriem.

7.5.   Ar elektrību darbināmām sistēmām ir jāatbilst 9.20. pantā noteiktajām vibrācijas un karstuma pārbaužu prasībām. Atkāpjoties no 9.20. panta 2. iedaļas c) punkta karstuma pārbaudi var veikt 40 °C augstā apkārtējā gaisa references temperatūrā.

7.6.   Ar elektrību darbināmām sistēmām ir jāatbilst elektromagnētiskās savienojamības prasībām, kas izklāstītas 9.21. pantā.

7.7.   Ar elektrību darbināmām sistēmām ir jānodrošina IP 55 tipa minimālā aizsardzība saskaņā ar IEC 60529:1992.

8.   Pārbaudes

LLL sistēmu spilgtumu eksperts pārbauda vismaz reizi piecos gados. Pārbaudes sertifikātu paraksta eksperts, tajā norādot testēšanas datumu. Ja konkrētā rādījuma spilgtums neatbilst šo Administratīvo norādījumu prasībām, rādījumus ņem vismaz desmit līdzvērtīgi izvietotās vietās. Ja vairāk nekā 30 % rādījumu neatbilst šo Administratīvo norādījumu prasībām, LLL nomaina. Ja 20 % līdz 30 % rādījumu neatbilst šo Administratīvo norādījumu prasībām, gada laikā veic atkārtotu LLL pārbaudi.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 22

To personu īpašās drošības prasības, kuru kustību brīvība ir ierobežota

(II pielikuma 1.01. panta 104. iedaļa, 15.01. panta 4. iedaļa, 15.06. panta 3. līdz 5. iedaļa, 9., 10., 13. un 17. iedaļa, 15.08. panta 3. iedaļa, 15.10. panta 3. iedaļa, 15.13. panta 1. līdz 4. iedaļa)

1.   Ievads

Personām ar ierobežotu kustību brīvību ir augstākas drošības prasības nekā citiem pasažieriem. Šīs vajadzības ir ņemtas vērā turpmāk skaidrotajās 15. nodaļas prasībās.

Šo prasību mērķis ir nodrošināt, lai pasažieri ar ierobežotu kustību brīvību varētu kuģī atrasties un pārvietoties droši. Turklāt ārkārtas gadījumos šīm personām jāgarantē tāda pati drošība kā citiem pasažieriem.

Nav nepieciešams, lai visas pasažieru zonas atbilstu to personu drošības prasībām, kuru kustību brīvība ir ierobežota. Tāpēc minētās prasības attiecas vienīgi uz dažām zonām. Tomēr pasažieriem ar ierobežotu kustību brīvību jābūt informētiem, kuras zonas ir no drošības aspekta īpaši pielāgotas personām ar ierobežotu kustību brīvību, lai viņi varētu attiecīgi organizēt savu uzturēšanos uz kuģa. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par to, lai šīs zonas būtu pieejamas un zināmas un lai pasažieri ar ierobežotu kustību brīvību tiktu informēti par tām.

Noteikumi, kas skar personas ar ierobežotu kustību brīvību, atsaucas uz:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīvu 2003/24/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem,

—	vadlīnijām par to, kā piemērot iekšzemes ūdensceļu pasažieru kuģus personām ar ierobežotu kustību brīvību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Rezolūciju Nr. 25.

Termina “personas ar ierobežotu kustību brīvību” definīcija, kas izmantota II pielikumā, lielos vilcienos ir identiska minētajā direktīvā izmantotajai definīcijai, un lielākā daļa tehnisko prasību balstās uz vadlīnijām. Pieņemot lēmumus, šaubu gadījumā var atsaukties uz abiem dokumentiem. Kopumā direktīvā un vadlīnijās iestrādātās prasības ir plašākas nekā II pielikuma prasības.

Šīs direktīvas II pielikumā iestrādātās prasības neattiecas uz kojām un līdzīgu aprīkojumu. Uz tām attiecas valsts administratīvie noteikumi.

2.   1.01. panta 104. iedaļa: jēdziens “personas ar ierobežotu kustību brīvību”

“Personas ar ierobežotu kustību brīvību” ir cilvēki, kuri fizisku trūkumu dēļ nevar pārvietoties vai orientēties kā citi pasažieri. Šī definīcija aptver cilvēkus ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem, personas, kuras mazuli ved bērnu ratiņos vai nes. Šo noteikumu izpratnē jēdzienā “personas ar ierobežotu kustību brīvību” nav iekļauti cilvēki ar garīgiem traucējumiem.

3.   15.01. panta 4. iedaļa – vispārīgi noteikumi: zonas, kas paredzētas, lai tās lietotu personas ar ierobežotu kustību brīvību

Zonas, kas paredzētas, lai tās lietotu personas ar ierobežotu kustību, ir ieejas vietās, no kurienes avārijas gadījumā evakuēs pasažierus. Minētās zonas ir:

—	vieta, kur uzglabā vai avārijas gadījumā izsniedz dzīvības glābšanai paredzēto aprīkojumu,

—

sēdekļi,

—	piemērotas tualetes (šo vadlīniju Nr. 10),

—	savienojoši koridori.

Sēdekļu skaits vismaz aptuveni atbilst tādam to personu skaitam, kuru kustību brīvība ir ierobežota, kāds visbiežāk – ilgāku laika posmu – vienlaicīgi atrodas uz klāja. Skaitu, pamatojoties uz pieredzi, nosaka kuģa īpašnieks, jo kompetentajām institūcijām šādu zināšanu nav.

Uz kuģiem, kur ir kajītes, uzmanība ir jāpievērš arī koridoriem, kas savieno ar kajītēm, ko izmanto personas ar ierobežotu kustību brīvību. Šādu kajīšu skaitu, tāpat kā sēdekļu skaitu, nosaka kuģa īpašnieks. Izņemot durvju platumu, uz kajītēm neattiecas prasības par īpašu aprīkojumu. Visu pārējo nepieciešamo pasākumu īstenošana ir īpašnieka pārziņā.

Otrais teikums ir identisks 24.04. panta 4. iedaļai, ņemot vērā to personu prasības, kuru kustību brīvība ir ierobežota. Tāpēc to piemēro pēc analoģijas. Ja rekomendācijās ieteikts īstenot alternatīvus pasākumus, jo īpaši tie var būt organizatoriski pasākumi.

4.   15.06. panta 3. iedaļas g) punkts – izejas no telpām

Attiecībā uz prasībām par savienojošiem koridoriem, izejām un ejām margsienās un aizsargmargās, kas paredzētas personām ar ierobežotu kustību brīvību vai kuras parasti izmanto personu ar ierobežotu kustību brīvību uzņemšanai vai izsēdināšanai, liela vērība jāpievērš to platumam, jo šie cilvēki izmanto dažāda veida pārvietošanās palīglīdzekļus. Attiecībā uz izejām un uzņemšanas vai izsēdināšanas atvērumiem ir jāņem vērā arī papildu platība, kas nepieciešama pavadošajam personālam.

5.   15.06. panta 4. iedaļas d) punkts – durvis

Prasībām par pasākumiem attiecībā uz zonā esošajām durvīm, kuras paredzētas, lai tās lietotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, ir jānodrošina, lai persona, kas atkarīga, piemēram, no pārvietošanās palīglīdzekļiem, varētu droši atvērt minētās durvis.

6.   15.06. panta 5. iedaļas c) punkts – savienojošie koridori

Skatīt šo administratīvo norādījumu 4. punktu.

7.   15.06. panta 9. iedaļa – kāpnes un lifti

Prasībās par pasākumiem attiecībā uz kāpnēm, papildus iespējamiem kustību brīvības ierobežojumiem ir jāņem vērā to cilvēku vajadzības, kam ir redzes traucējumi.

8.   15.06. panta 10. iedaļas a) un b) apakšpunkts – margsienas un aizsargmargas

Prasībās par klāja margsienām un aizsargmargām, kuras paredzētas, lai tās izmantotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, ir jāparedz lielāks augstums, jo šādas personas var ātrāk zaudēt līdzsvaru vai nespēt pašas noturēties.

Skatīt arī šo administratīvo norādījumu 4. punktu.

9.   15.06. panta 13. iedaļa – pārvietošanās zonas

Dažādu iemeslu dēļ personām ar ierobežotu kustību brīvību ir jāpieturas daudz biežāk, tādēļ sienām pārvietošanās zonās, kas paredzētas, lai tās izmantotu iepriekš minētās personas, ir jābūt aprīkotām ar margām piemērotā augstumā.

Skatīt arī šo administratīvo norādījumu 4. punktu.

10.   15.06. panta 17. iedaļas d) punkts – tualetes

Personām ar ierobežotu kustību brīvību ir jābūt jāspēj droši atrasties un pārvietoties tualetē, tāpēc vismaz vienai tualetei ir jābūt attiecīgi pielāgotai.

11.   15.08. panta 3. iedaļas a) un b) punkts – signalizācijas sistēma

Personas ar ierobežotu kustību brīvību biežāk nekā citi var nonākt situācijā, kurā ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Tādēļ telpās, kur šādas personas apkalpes locekļiem, kuģa personālam vai citiem pasažieriem parasti nav redzamas, ir jānodrošina iespēja ieslēgt signalizāciju. Tas attiecas uz tualetēm, kas paredzētas personām ar ierobežotu kustību brīvību.

Personas ar ierobežotu kustību brīvību ir arī personas ar redzes un dzirdes traucējumiem. Tāpēc vismaz zonās, kas paredzētas, lai tās izmantotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, pasažieru signalizācijas sistēmai ir jānodrošina pienācīga vizuālā un akustiskā signalizācija.

12.   15.10. panta 3. iedaļas d) punkts – pietiekams apgaismojums

Personas ar ierobežotu kustību brīvību ir arī cilvēki ar redzes traucējumiem. Tāpēc zonās, kas paredzētas, lai tās izmantotu personas ar ierobežotu kustību brīvību, ir jānodrošina pietiekams apgaismojums un tam ir jāatbilst augstākām prasībām nekā apgaismojumam, kas paredzēts citām pasažieru zonām.

13.   15.13. panta 1. iedaļa – drošības plānojums [safety rota]

Attiecībā uz personām ar ierobežotu kustību brīvību drošības plānojumā paredz īpašus drošības pasākumus, kuros ņemtas vērā gan personas ar kustību traucējumiem, gan personas ar redzes un dzirdes traucējumiem. Papildus pasākumiem, kas īstenojami avārijas gadījumā, attiecībā uz šādām personām ir jāņem vērā arī normālos apstākļos īstenojamie pasākumi.

14.   15.13. panta 2. iedaļa – drošības plāns

Marķē zonas, uz kurām attiecas šo administratīvo norādījumu 3. punkts.

15.   15.13. panta 3. iedaļas b) punkts – drošības plānojuma un drošības plāna attēlojums

Vismaz drošības plānojuma un drošības plāna kopijām, kas novietotas zonās, kuras paredzētas, lai tās izmantotu personas ar ierobežotām kustībām, jābūt izgatavotām tā, lai tās, ja vien iespējams, varētu izlasīt arī personas ar redzes traucējumiem. To var panākt, piemēram, atbilstīgi izmantojot kontrastu un izraugoties burtu lielumu.

Turklāt drošības plāns ir jānovieto tādā augstumā, lai to varētu izlasīt cilvēki, kas pārvietojas ar braucamkrēsliem.

16.   15.13. panta 4. iedaļa – pasažieru rīcības plāns

Attiecīgi piemērojams šo administratīvo norādījumu 15. punkts.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 23

(Paliek anulēts)

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 24

Piemērots gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojums

(II pielikuma 15.15. panta 9. iedaļa)

1.   Saskaņā ar 24.02. panta 2. iedaļu un 24.06. panta 5. iedaļu (abos gadījumos ir spēkā pārejas noteikums 15.01. panta 2. iedaļas e) punktam) sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) sistēmas saimniecības vajadzībām uz pasažieru kuģiem var ekspluatēt tikai līdz pirmajam Kopienas sertifikāta atjaunojumam pēc 2045. gada 1. janvāra – ar nosacījumu, ka ir pieejams gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojums saskaņā ar 15.15. panta 9. iedaļu. Ja vienlaikus uzstāda arī brīdinājuma aprīkojumu, tad saskaņā ar 15.15. panta 9. iedaļu SNG sistēmas saimniecības vajadzībām arī turpmāk var uzstādīt pasažieru kuģos, kurus ekspluatācijā laiž pirmo reizi un kuru garums nepārsniedz 45 m.

2.   Saskaņā ar 24.02. panta 2. iedaļu un 24.06. panta 5. iedaļu (abos gadījumos ir spēkā pārejas noteikumi 15.15. panta 9. iedaļai) šai gāzes noplūdes brīdinājuma iekārtai ir jābūt uzstādītai, pirmo reizi atjaunojot atestāciju saskaņā ar 14.15. pantu.

Gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojums sastāv no sensoriem, aprīkojuma un cauruļvadiem, un to uzskata par piemērotu, ja tas atbilst vismaz šādām prasībām:

Prasības, kurām sistēmai ir jāatbilst (sensori, aprīkojums, cauruļvadi)

3.1.1.   Gāzes noplūdes brīdinājuma signālam jāiedarbojas vēlākais tad, kad ir sasniegtas vai pārsniegtas šādas vērtības:

a)	10 % no propāna–gaisa maisījuma eksplozivitātes zemākās robežas (EZR);

b)	30 ppm CO (oglekļa monoksīds).

3.1.2.   Laiks līdz visas sistēmas signalizācijas iedarbināšanai nedrīkst pārsniegt 20 sekundes.

3.1.3.   Administratīvo noteikumu 3.1.1. un 3.1.2. punktā norādītās robežvērtības nedrīkst mainīt.

3.1.4.   Testa gāzes ražošana ir jāplāno tā, lai varētu konstatēt jebkādus pārtraukumus vai traucējumus. Ir vai nu jāizvairās no pārbaudes rezultāta falsifikācijas gaisa piekļuves dēļ vai noplūdes izraisīta testa gāzes zuduma, vai tas ir jākonstatē un par to ir jāziņo.

3.1.5.   Aprīkojumam ir jābūt konstruētam tā, lai to varētu ekspluatēt –10 līdz 40 °C grādu temperatūrā un 20 līdz 100 % augstā gaisa mitrumā.

3.1.6.   Gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojumam ir jābūt pašpārraudzības sistēmai. Ir jānodrošina, lai nebūtu iespējams šo aprīkojumu neatļauti izslēgt.

3.1.7.   Gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojumam, ko apgādā klāja elektroapgādes tīkls, ir jābūt aprīkotam ar buferakumulatoru. Ar akumulatoru aprīkotajām ierīcēm ir jābūt nodrošinātām ar brīdinājuma ietaisi, kas ziņo par baterijas sprieguma samazināšanos.

Aprīkojumam piemērojamās prasības

3.2.1.   Šim aprīkojumam ir jāsastāv no novērtējuma un displeja bloka.

3.2.2.   Signālam, kas liecina, ka ir sasniegtas vai pārsniegtas 3.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās vērtības, ir jābūt redzamam un dzirdamam gan novērotajā telpā, gan stūres mājā vai jebkādā citā vietā, kur nepārtraukti atrodas kuģa apkalpe. Signālam ir jābūt skaidri redzamam un dzirdamam arī ekspluatācijas apstākļos ar maksimālo trokšņu līmeni. Aizsargājamajā telpā tam ir jābūt skaidri atšķiramam no citiem akustiskiem vai optiskiem signāliem. Akustiskajam signālam arī aiz aizvērtām durvīm ir jābūt skaidri dzirdamam pie ieejām un blakus telpās. Pēc aktivizēšanas akustisko signālu var izslēgt, optisko signālu var atsaukt vienīgi tad, ja robežvērtības nokrītas zem 3.1.1. punktā minētajām vērtībām.

3.2.3.   Ir jābūt iespējai atsevišķi konstatēt un nekļūdīgi klasificēt ziņojumus, kas liecina, ka ir sasniegtas vai pārsniegtas 3.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītās robežvērtības.

3.2.4.   Ja iekārtai ir īpašs statuss (iedarbināšana, atteice, kalibrēšana, parametrizācija, apkope utt.), tas ir jānorāda. Par visas sistēmas vai kādas tās sastāvdaļas atteici ir jāinformē ar 3.2.2. punkta prasībām atbilstīgu signālu. Akustisko signālu pēc aktivizācijas var izslēgt, optisko signālu var atsaukt vienīgi tad, kad atteice ir novērsta.

3.2.5.   Ja ir iespējams attēlot dažādus ziņojumus (robežvērtības, īpašais statuss), ir jābūt iespējai arī tos atsevišķi ieraudzīt un nekļūdīgi nolasīt. Ja ir nepieciešams, var attēlot kolektīvo signālu, norādot, ka nav iespējams parādīt visus ziņojumus. Šādā gadījumā ziņojumi atbilstīgi tiem piešķirtajai prioritātei, sākot ar visbūtiskāko ziņojumu. Ziņojumiem, kurus nevar attēlot, jāspēj piekļūt, piespiežot pogu. Prioritāšu piešķiršanas kārtībai jāizriet no ierīces dokumentācijas.

3.2.6.   Aprīkojumam ir jābūt konstruētam tā, lai nesankcionēta iejaukšanās nebūtu iespējama.

3.2.7.   Visos gadījumos, kad tiek izmantotas detektoru un trauksmes iekārtas, kontroles trauksmes blokam un indikatorierīcei ir jābūt darbināmai ar iekārtu, kas atrodas ārpus telpām, kurās atrodas gāzes krātuve un tā patēriņa ierīces.

Sensoriem/paraugu ņemšanas ierīcēm piemērojamās prasības

3.3.1.   Visās telpās, kurās atrodas gāzi patērējošas ierīces, to tuvumā ir jāatrodas gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojuma sensoriem. Sensorus/paraugu ņemšanas ierīces uzstāda tā, lai gāzes uzkrāšanos konstatētu, vēl pirms ir sasniegta 3.1.1. punktā norādītās robežvērtības. Sensoru izkārtojumu un uzstādīšanu dokumentē. Izraudzīto atrašanās vietu pamato ražotājs vai specializēts uzņēmums, kas uzstāda aprīkojumu. Paraugu ņemšanas ierīču cauruļvadiem ir jābūt pēc iespējas īsākiem.

3.3.2.   Pie sensoriem jāspēj ērti piekļūt, lai nodrošinātu regulāru kalibrēšanu, apkopi un drošības pārbaudes.

Uzstādītajai sistēmai piemērojamās prasības

3.4.1.   Visu gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojumu uzstāda specializēts uzņēmums.

3.4.2.   Uzstādot brīdinājuma aprīkojumu, ņem vērā šādus aspektus:

a)	vietējā ventilācijas sistēma;

b)	strukturālais iekārtojums (sienu konstrukcija, starpsienas utt.), kas atvieglo vai apgrūtina gāzu uzkrāšanos;

c)	mehānisku bojājumu, ūdens vai karstuma radītu bojājumu dēļ radīto atgriezenisko efektu novēršana.

3.4.3.   Visiem paraugu ņemšanas ierīču cauruļvadiem ir jābūt izkārtotiem tā, lai nebūtu iespējama kondensāta veidošanās.

3.4.4.   Uzstādīšanu veic tā, lai nebūtu iespējama nekāda nesankcionēta iejaukšanās.

Kalibrēšana/aprīkojuma pārbaude

4.1.   Pirms gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojuma iedarbināšanas tas ir jākalibrē saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

4.2.   Gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojumu regulāri kalibrē un pārbauda pilnvarots eksperts vai ražotāja norādījumiem atbilstošs eksperts. Tiek izdots pārbaudes atestāts, ko paraksta pilnvarots eksperts vai ražotāja norādījumiem atbilstošs eksperts, atestātā norādot pārbaudes datumu.

4.3.   Gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojuma sastāvdaļas, kuru kalpošanas ilgums ir ierobežots, ir jāaizvieto savlaicīgi, pirms domājamā kalpošanas laika beigām.

Marķēšana

5.1.   Uz visām ierīcēm ir jābūt norādītai šādai skaidri salasāmai un neizdzēšamai informācijai:

a)	ražotāja nosaukums un adrese;

b)	likumīgs marķējums;

c)	sērijas vai tipa apzīmējums;

d)	ja ir iespējams, sērijas numurs;

e)	ja nepieciešams, ieteikumi drošai lietošanai; un

f)	katra sensora kalibrēšanas gāzes rādījums.

5.2.   Gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojuma sastāvdaļas ar ierobežotu kalpošanas ilgumu ir skaidri jāmarķē.

6.   Ražotāja norādījumi par gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojumu:

a)	pilnīgas instrukcijas, attēli un diagrammas par gāzes noplūdes brīdinājuma aprīkojuma drošu un pareizu ekspluatāciju, kā arī uzstādīšanu, iedarbināšanu un apkopi;

b)	lietošanas instrukcijas, kur izklāstīti: aa) pasākumi, kas jāveic ja ir attēlots brīdinājums, kas ziņo par trauksmi vai kļūdu; bb) drošības pasākumi nepieejamības gadījumā (piemēram, kalibrēšana, pārbaude, pārtraukums); un cc) personas, kuras atbildīgas par uzstādīšanu un apkopi;

c)	norādījumi par kalibrēšanu pirms iedarbināšanas un kārtējo kalibrēšanu, tostarp par laika intervāliem, kas jāievēro;

d)	strāvas padeves spriegums;

e)	trauksmes signālu un attēlojumu veids un nozīme (piemēram, īpašs statuss);

f)	informācija par ekspluatācijas sarežģījumu detektēšanu un kļūmju novēršanu;

g)	to sastāvdaļu nomaiņas veids un apjoms, kuru kalpošanas ilgums ierobežots; un

h)	pārbaužu veids, apjoms un biežums.

ADMINISTRATĪVIE NORĀDĪJUMI Nr. 25

Elektrības kabeļi

(II pielikuma 9.15. pants un 15.10. panta 6. iedaļa)

Vispārīgi (visi kuģi) – 9.15. pants

1.   Piemērojot 9.15. panta 5. iedaļu, ir jāņem vērā ekranēto kabeļu ierobežotā ventilācija un kabeļi pilnīgi slēgtās šahtās.

2.   9.15. panta 9. iedaļas izpratnē ir jānodrošina pēc iespējas mazāks kabeļu savienojumu skaits. Tos var izmantot gan labošanai, gan nomaiņai, kā arī izņēmuma kārtā uzstādīšanas vienkāršošanai. Par pieņemamiem uzskata kabeļu savienojumus, kas izveidoti saskaņā ar standarta IEC 60092–352:2005 D pielikuma 3.28. pantu vai ekvivalentiem noteikumiem, kurus atzinusi viena no dalībvalstīm.

Pasažieru kuģi – 15.10. panta 6. iedaļa

1.   Pasažieru kuģiem kabeļi un kabeļu shēmas ir uzskatāmas par apmierinošām, ja tās atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem.

2.   Lai kabeļiem, kas avārijas gadījumā nodrošina strāvas padevi 15.10. panta 4. iedaļā norādītajam aprīkojumam, atbilstu 15.10. panta 6. iedaļas otrajai daļai, tiem ir jāatbilst šādām prasībām:

a)	kabeļi ir ievilkti tā, lai tie nevarētu kļūt nelietojami, ja blakus telpās notiekoša ugunsgrēka ietekmē, iespējams, uzkarstu starpsienas un klājs;

b)

ja kabeļu energopadeves aprīkojums atrodas augsta ugunsdrošības riska zonās, kabeļus šajās zonās velk, izvairoties no ceļiem, kas stiepjas pāri vai tuvu dīzeļdzinējiem un eļļas darbinātām iekārtām vai karstu virsmu tuvumā, piemēram, netālu no dīzeļdzinēju izplūdes sistēmām. Ja alternatīvu iespēju nav, kabeļi ir jāpasargā no karstuma un uguns radītiem bojājumiem. Kabeļus varētu aizsargāt tērauda plāksnes vai šahta;

c)	kabeļiem un tiem pieslēgtajam aprīkojumam, kam strāvas padevi nodrošina avārijas strāvas avots, pēc iespējas jāatrodas drošā zonā;

d)

kabeļu sistēmas ir ierīkotas tā, lai ugunsgrēks jebkurā zonā, kas ierobežota ar A tipa starpsienām, kā norādīts 15.11. panta 2. iedaļā, neradītu traucējumus pakalpojumiem, kuri ir būtiski drošībai citās zonās. Šī prasība ir izpildīta, ja galvenie un avārijas sistēmas kabeļi nešķērsos vienu un to pašu zonu. Ja tie šķērso vienu zonu, prasība ir izpildīta tad, ja: aa) tie ir ievilkti pēc iespējas tālāk cits no cita; bb) avārijas sistēmas kabelis ir ugunsdrošs.

3.   Uzmanība ir jāpievērš kabeļu kūļu ceļu izkārtojumam, lai pārliecinātos, ka nav mazinājusies kabeļu spēja slāpēt liesmas. Šī prasība ir izpildīta, ja kabeļi atbilst IEC 60332–3:2000 prasībām. Ja nav izpildītas IEC 60332–3:2000 vai ekvivalentu kādas dalībvalsts atzītu noteikumu prasības, tad gari kabeļu kūļi (vairāk par 6 m vertikāli un 14 m horizontāli) ir jāaizsargā ar liesmas slāpējošām ietaisēm, izņemot gadījumu, kad kabeļi nav pilnībā ieslēgti kabeļu šahtās. Nepiemērotu krāsu, šahtu un apvalku izmantošana var ievērojami ietekmēt kabeļu spēju izplatīt uguni, tāpēc no minētās prakses būtu jāvairās. Īpaša veida kabeļu, piemēram, radio frekvences kabeļu lietošanu var atļaut arī tad, ja nav izpildītas iepriekš izklāstītās prasības.