14.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/3

(1)

Ar 2005. gada 14. novembrī reģistrētu sūdzību fonds Den Nya Välfärden informēja Komisiju par to, ka Ores pašvaldība pārdeva zemes gabalu Konsum Jämtland ekonomisk förening. Fonds uzskata, ka pārdošana ietver nelikumīgu valsts atbalstu.

(2)

Ar 2006. gada 3. janvāra vēstuli Komisija pieprasīja Zviedrijas iestādēm sniegt papildu informāciju par šo darījumu. Zviedrijas iestādes atbildēja ar 2006. gada 2. marta vēstuli un 2006. gada 28. marta vēstuli.

(3)

Ar 2006. gada 3. janvāra vēstuli Komisija pieprasīja arī sūdzības iesniedzējam sniegt papildu informāciju par šo darījumu. Sūdzības iesniedzējs atbildēja ar 2006. gada 1. februāra vēstuli.

(4)

Ar 2006. gada 19. jūlija vēstuli Komisija informēja Zviedriju par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto atbalstu (2).

(5)

Komisijas lēmumu uzsākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par minēto atbalsta pasākumu.

(6)

Zviedrijas iestādes iesniedza savus apsvērumus ar 2006. gada 27. septembra vēstuli.

(7)

Apsvērumus no citām ieinteresētajām personām Komisija nesaņēma.

(8)

Ar 2007. gada 24. janvāra vēstuli Komisija Zviedrijas iestādēm pieprasīja sniegt turpmāku informāciju, kuru tās iesniedza ar 2007. gada 21. februāra vēstuli.

(9)

Sūdzības iesniedzējs – Den Nya Välfärden – ir organizācija, kuras viena darbība aptver uzņēmumus. Fonda darbība galvenokārt tiek finansēta no daudzu uzņēmumu iemaksām. Šajā lietā organizācija pārstāvēja uzņēmumu Lidl Sverige KB (turpmāk tekstā – Lidl).

(10)

Lidl ienāca Zviedrijas tirgū 2003. gada septembrī, un šobrīd tam ir aptuveni 130 mazcenas preču veikalu (hard discount stores) visā Zviedrijā. 2006. gada nogalē uzņēmuma tirgus daļa bija 2,2 %, un 2007. gada nogalē bija plānots sasniegt 3 % lielu tirgus daļu. Lidl apgrozījums 2006./2007. finanšu gadā bija 3,7 miljardi Zviedrijas kronu (apmēram 393 miljoni euro). Kopš darbības sākšanas Zviedrijā uzņēmums ir cietis zaudējumus. Tā darbības zaudējumi 2006./2007. finanšu gadā bija 339 miljardi Zviedrijas kronu (apmēram 36 miljoni euro).

(11)

Zviedrijas pārtikas produktu mazumtirdzniecības tirgū Lidl ir salīdzinoši mazs dalībnieks.

(12)

Kooperatīvā sabiedrība Konsum Jämtland ekonomisk förening pārdod patēriņa preces, tostarp pārtikas produktus, visā Jemtlandes lēnī (administratīvajā apgabalā). Tā apgrozījums 2004. gadā bija 260 miljoni Zviedrijas kronu (apmēram 28 miljoni euro).

(13)

2006. gada 1. janvārīKonsum Jämtland ekonomisk förening (turpmāk tekstā – Konsum) apvienojās ar Konsum Nord ekonomisk förening. Apvienošanās brīdī abi uzņēmumi bija Zviedrijas kooperatīvās apvienības (Kooperativa Förbundet) locekļi. Kooperatīvajā apvienībā pašlaik ir apvienojusies 51 patērētāju kooperatīvā sabiedrība, iekļaujot aptuveni 3 miljonus dalībnieku. Tai pieder 42 % no Coop Norden, kas ir otrs lielākais dalībnieks ikdienas patēriņa preču tirgū Zviedrijā (2005. gadā tā tirgus daļa bija 16,2 %) un viens no lielākajiem šā tirgus dalībniekiem Dānijā un Norvēģijā. Apvienība darbojas arī nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu nozarē. 2006. gadā tās apgrozījums bija 24,4 miljardi Zviedrijas kronu (apmēram 2,6 miljoni euro), savukārt ieņēmumi – 701 miljoni Zviedrijas kronu (apmēram 74 miljoni euro).

(14)

Sūdzība attiecas uz Ores pašvaldības veikto zemes pārdošanu Konsum par cenu, kas, saskaņā ar paziņoto informāciju, bija zemāka par tirgus cenu.

(15)

Ores pašvaldības padome 2005. gada 5. oktobrī nolēma pārdot Konsum zemi tā sauktajā Produkthusområdet rajonā (Åre Prästbord 1:30, 1:68 och 1:69) par 2 miljoniem Zviedrijas kronu (aptuveni 0,2 miljoni euro). Zemi pārdeva, neizmantojot atklātu konkursa procedūru.

(16)

Sākotnēji bija nolemts, ka zemes cena būs 1 Zviedrijas krona un zemes pārdošanu Konsum par šādu cenu apstiprinās pašvaldības padomes sanāksmē 2005. gada 24. augustā.

(17)

Tomēr 2005. gada 23. augustā telefonsarunā ar Ores pašvaldības priekšsēdētāju un viņam nosūtītajā e-pasta vēstulē Lidl par šo zemes gabalu piedāvāja 6,6 miljonus Zviedrijas kronu (apmēram 0,7 miljoni euro).

(18)

Zviedrijas Radio P4 Jämtland paziņoja par Lidl piedāvājumu un intervēja Ores pašvaldības padomi, kura apstiprināja piedāvājuma iesniegšanu.

(19)

Lidl piedāvājuma iesniegšanas dienā pašvaldības izpildbirojs atkārtotās sarunās ar Konsum vienojās par jaunu pārdošanas cenu – 1 miljonu Zviedrijas kronu.

(20)

Pašvaldības vadība 2005. gada 24. augusta sanāksmē apstiprināja zemes pārdošanu Konsum par 1 miljonu Zviedrijas kronu. No sanāksmes protokola izriet, ka Lidl piedāvājums bija par pamatu tam, lai pieņemtu lēmumu pārdot zemi nevis par sākotnēji plānoto 1 Zviedrijas kronu, bet gan par 1 miljonu Zviedrijas kronu. Protokolā arī teikts, ka pašvaldības izpildbirojam bija dots uzdevums censties sameklēt alternatīvu zemes gabalu Orē, ko varētu piedāvāt Lidl.

(21)

Pēc tam, kad divi pašvaldības vadības locekļi bija pārsūdzējuši lēmumu Jemtlandes apgabaltiesā, pašvaldības vadība 2005. gada 20. septembra sanāksmē atcēla savu lēmumu par zemes pārdošanu par 1 miljonu Zviedrijas kronu.

(22)

Pašvaldības padome 2005. gada 5. oktobrī apstiprināja zemes pārdošanu Konsum par 2 miljoniem Zviedrijas kronu. Oficiālajā vēstulē, ko pašvaldības izpildbirojs 2005. gada 20. septembrī nosūtīja pašvaldības padomei, ir minēts Lidl piedāvājums un tas, ka izpildbirojs jautājumā par uzņēmuma izvietošanu ir sazinājies ar Lidl.

(23)

Ar 2005. gada 28. oktobra vēstuli Ores pašvaldības vadībai un 2005. gada 30. novembra vēstuli fondam Den Nya Välfärden Lidl apstiprināja, ka tā 6,6 miljonus Zviedrijas kronu vērtais piedāvājums joprojām ir spēkā esošs un ka uzņēmums ir ieinteresēts piedalīties iespējamā konkursā par attiecīgo zemes gabalu.

(24)

Pārdošanas brīdī Konsum jau bija izvērsis darbību Orē, turpretī Lidl šeit mēģināja atvērt savu pirmo tirdzniecības punktu.

(25)

Komisija nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, pamatojoties galvenokārt uz šādiem argumentiem.

(26)

Apsvērumus no citām ieinteresētajām personām Komisija nesaņēma.

(27)

Zviedrijas iestāžu galvenais arguments bija fakts, ka zemes pārdošana Konsum bija viens no vairākiem darījumiem ar zemi, kuros jo īpaši ietverta Konsum veiktā cita Ores rajona zemes gabala pārdošana (pie Ores laukuma (Åre torg) centrālajā pilsētas daļā). Iepriekšminēto zemes gabalu bija paredzēts izmantot saskaņā ar pašvaldības attīstības plānu šim rajonam.

(28)

Pēc zemes pārdošanas Konsum bija paredzējis pārcelt savu tirdzniecības punktu no šī Ores rajona uz citu vietu, tādējādi ļaujot pašvaldībai īstenot attīstības plānu. Ja pašvaldība būtu pieņēmusi Lidl piedāvājumu, tā nevarētu īstenot šo plānu, jo Konsum tādā gadījumā būtu palicis iepriekšējā atrašanās vietā.

(29)

Tomēr pārdošanas līgumā netiek minēts neviens cits darījums ar zemi (ne arī vērtība Konsum zemes gabalam Åre torg rajonā) (6).

(30)

Zviedrijas iestādes 2006. gada septembrī Komisijai iesniedza divus jaunus dokumentus šajā lietā, proti, Ernst & Young Real Estate novērtējuma ziņojumu un Jemtlandes apgabaltiesas 2006. gada 24. maija spriedumu saistībā ar sūdzību pret Ores pašvaldības padomes 2005. gada 5. oktobra lēmumu par Produkthusområdet esošā zemes gabala pārdošanu Konsum.

(31)

Novērtējuma ziņojums neattiecas tieši uz zemes gabalu, ko pārdeva Konsum, bet gan uz citiem tajā pašā rajonā esošiem zemes gabaliem, viens no kuriem atrodas tieši blakus Konsum nopirktajam zemes gabalam. 2003. gada maijā veiktās novērtēšanas (7) pamatā ir konsultējošā uzņēmuma datubāzēs esošā informācija, pašreizējie nomas līgumi, kā arī pirkuma un līdzīgu īpašumu darbības un uzturēšanas standartizētas izmaksas. Novērtēšana pamatojas uz naudas plūsmas analīzi, ņemot vērā paredzēto zemes izmantošanu.

(32)

Pamatojoties uz konsultējošā uzņēmuma novērtējumu, Konsum pārdotā zemes gabala tirgus vērtība varētu sasniegt 1,65 miljonus Zviedrijas kronu, kas ir ar faktisko darījuma cenu – 2 miljoniem Zviedrijas kronu – salīdzināma summa.

(33)

Ores pašvaldība apgalvoja, ka zemes pārdošanā tā ņēma vērā to, ka Ernst & Young Real Estate sniedza novērtējumu 2003. gada maijā, bet zeme tika pārdota 2005. gada oktobrī – gandrīz divarpus gadus vēlāk. Tomēr nekādi pierādījumi par to netika iesniegti.

(34)

Izskatot Ores pašvaldības lēmumu, apgabaltiesa pārbaudīja tikai lēmuma likumību. Tiesa izvērtēja, vai pašvaldība, bez īpaša iemesla piešķirot savu labvēlību atsevišķam uzņēmumam, bija pārsniegusi savas pilnvaras.

(35)

Apgabaltiesa nolēma, ka lēmums ir likumīgs un pircējam nav bijušas piešķirtas īpašas priekšrocības, ko var pamatot ar šādiem apsvērumiem.

(36)

Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts 2007. gada 24. janvāra vēstulē pieprasīja Zviedrijas iestādēm paskaidrot, kādu metodi tās lietojušas, lai pārdošanas cenā atspoguļotu laika starpību starp Ernst & Young Real Estate veiktās novērtēšanas dienu (2003. gada maijs) un zemes pārdošanas dienu (2005. gada oktobris), kā arī iesniegt visus pierādījumus (pētījumus, aprēķinus, novērtēšanas principus utt.), kas to varētu apstiprināt.

(37)

Ar 2007. gada 21. februāra vēstuli Zviedrijas iestādes iesniedza Ores pašvaldības priekšsēdētāja parakstītu vēstuli. Šajā vēstulē ir lietoti vairāki tirgus indeksi (patēriņa cenu indekss, mazumtirdzniecības veikalu īpašuma cenu indekss utt.), lai novērtētu zemes gabala cenas izmaiņas, kas notikušas iepriekšminētajā laikposmā.

(38)

Visnozīmīgākais indekss ir mazumtirdzniecības veikalu īpašuma cenu indekss, kas attiecas uz apbūvētiem rajoniem lielākās pilsētās un kura vērtības apmēram vienu trešdaļu 2005. gadā veidoja iepirkšanās centri un divas trešdaļas – pārējie veikali. Visi indeksi norādīja uz to, ka zemes atjauninātā vērtība pārdošanas brīdī bija zemāka nekā faktiskā pārdošanas cena.

(39)

Pašvaldības priekšsēdētāja vēstulē ir teikts, ka pārdošanas brīdī zemes tirgus uzņēmumu/mazumtirdzniecības vajadzībām Orē praktiski nepastāvēja un tādējādi zemes novērtēšanā nebija iespējams ņemt vērā reālu darījumu cenas.

(40)

Valsts atbalsta esība jāpārbauda, ņemot vērā Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (8) (turpmāk tekstā – paziņojums).

(41)

Komisijas paziņojumā ir norādīti divi veidi, lai nepieļautu valsts atbalstu, kad publiskās iestādes pārdod zemi un ēkas. To var panākt, ja pārdošanu veic, izmantojot beznosacījumu izsoles procedūru, kurā pieņem vislabāko piedāvājumu, vai, gadījumā, kad šāda procedūra nepastāv, ja pārdošanas cena ir vismaz līdzvērtīga tai vērtībai, kas noteikta neatkarīga eksperta novērtējumā.

(42)

Saskaņā ar paziņojumu pirms pārdošanas sarunām vienam vai vairākiem neatkarīgiem aktīvu vērtētājiem (9) jāveic neatkarīga novērtēšana, lai noteiktu tirgus vērtību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus rādītājiem un vērtēšanas standartiem.

(43)

Šajā konkrētajā zemes pārdošanas lietā izsoles procedūra netika pielietota. Iepriekš tika novērtēts blakus esošs zemes gabals (skatīt V nodaļas 1. punktu), ko veica neatkarīgs aktīvu vērtētājs, pamatojoties uz vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem šā paziņojuma nozīmē. Lai arī novērtējums attiecās nevis uz pārdoto zemes gabalu, bet gan uz tam blakus esošo zemes gabalu, novērtēšanas rezultātus var uzskatīt par pamatotu pārdotā zemes gabala tirgus vērtības novērtējumu vērtēšanas brīdī.

(44)

Tomēr šis novērtējums tika veikts 2003. gada maijā – gandrīz divarpus gadus pirms zemes pārdošanas 2005. gada oktobrī. Tik ilgā laikā zemes vērtība varētu ievērojami mainīties.

(45)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Zviedrijas iestādes pēc Komisijas pieprasījuma iesniedza (2007. gada februārī) atjauninātu novērtējumu (skatīt V iedaļas 3. punktu).

(46)

Šķiet, ka pirms zemes pārdošanas Konsum netika veikta nekāda oficiāla Ernst & Young sniegtā novērtējuma atjaunināšana, lai tiktu ņemts vērā laikposms starp novērtēšanas dienu un pārdošanas dienu. Pretējā gadījumā Zviedrijas iestādes būtu iesniegušas šādus pierādījumus par laiku, kad notika darījums. Tāpēc šķiet ļoti iespējams, ka Zviedrijas iestādes 2007. gada februārī iesniedza informāciju, lai vēlāk varētu attaisnot pārdošanas cenu.

(47)

Pretēji Ernst & amp;Young Zviedrijas iestādes novērtējumu atjaunināja, neizmantojot vispārpieņemtus vērtēšanas standartus (piemēram, naudas plūsmas analīzi), kur tiek ņemti vērā prognozētie turpmākie ieņēmumi. Tas nav zemes gabala pilnīgs novērtējums, bet gan novērtējums, kurā ir pielietoti vispārēji tirgus indeksi, lai novērtētu teorētisku zemes vērtības palielinājumu. Indeksiem ir valstiska nozīme, un tie ir diezgan vispārīgi (jo īpaši patēriņa cenu indekss), tāpēc tie nešķiet īpaši piemēroti šim pārdošanas darījumam.

(48)

Nekustamā īpašuma indekss šķiet vispiemērotākais indekss. Tomēr tas ir valstiska mēroga indekss, kas neatspoguļo tā reģiona īpatnības, kurā notika pārdošanas darījums. Turklāt tas galvenokārt atbilst lielākām pilsētām, bet Ore ir mazpilsēta. Turklāt indekss neattiecas tieši uz pārtikas preču mazumtirdzniecību, bet gan uz mazumtirdzniecību kopumā. Tāpēc nav pārliecības, ka šis indekss atspoguļo pārtikas preču mazumtirdzniecībai paredzētā nekustamā īpašuma cenu reālo palielinājumu Orē laikposmā no 2003. gada maija līdz 2005. gada oktobrim.

(49)

Zviedrijas iestāžu arguments, ka pārdošanas brīdī zemes tirgus uzņēmējdarbībai/veikalu darbībai Orē praktiski nepastāvēja, ko tās iesniedza, lai attaisnotu to, ka zemes novērtēšanā netika ņemtas vērā reālu darījumu cenas, ir pretrunā faktam, ka 2003. gadā Ersnt & Young spēja veikt pilnīgu novērtējumu, kura pamatā bija pārtikas preču mazumtirdzniecībai paredzētās zemes tirgus perspektīvas un reāli nomas līgumi un pirkumi Orē.

(50)

Jebkurā gadījumā pirms šā pārdošanas darījuma pastāvēja alternatīva un, pēc Komisijas domām, ticamāks attiecīgā zemes gabala tirgus vērtības indikators, proti, Lidl piedāvājums (skatīt VI 1.1.3. iedaļu turpmāk).

(51)

Saistībā ar jautājumu par zemes izmantošanu (pārtikas preču tirdzniecības punkts) un tirdzniecības platību uz attiecīgo zemes gabalu attiecās pilsētplānošanas ierobežojumi. Veikt šādus ierobežojumus ir jāuzskata par pašvaldības likumīgajās publiskajās tiesībās noteiktajām pilnvarām.

(52)

Zviedrijas iestādes apgalvoja, ka strīdīgais zemes pārdošanas darījums bija viens no vairākiem darījumiem ar zemi, kas jo īpaši ietvēra darījumu, kurā Konsum pārdeva citu Ores centrā esošu zemes gabalu, kas, saskaņā ar pašvaldības ģenerālplānu, bija paredzēts citiem attīstības nolūkiem. Tomēr zemes pārdošanas līgumā nav nekādas formālas saiknes starp pašvaldības veikto pārdošanu un Konsum veikto pārdošanu, un Komisijas veiktās izmeklēšanas laikā Zviedrijas iestādes neiesniedza nekādu konkrētu informāciju par Konsum darījumu vai to, ka šie divi darījumi bija lielāka darījuma daļa.

(53)

Nekādi ierobežojumi, kas varētu būt nozīmīgi attiecīgajam lēmumam, līgumā par zemes pārdošanu Konsum netika iekļauti. Tāpēc jāuzskata, ka nepastāv nekādas ar pārdošanu saistītas “īpašas saistības” paziņojuma nozīmē.

(54)

Nepastāvēja nekādi ar Lidl piedāvājumu saistīti nosacījumi. Uzņēmums paredzēja zemi izmantot līdzīgiem nolūkiem kā Konsum (pārtikas preču mazumtirdzniecība), un tas būtu saskaņā ar pilsētplānojumā paredzētajiem ierobežojumiem, kurus likumīgi ieviesusi pašvaldība. Tādējādi Lidl piedāvājums un faktiskā Konsum maksātā pārdošanas cena ir tieši salīdzināmi.

(55)

Saskaņā ar vispārpieņemto tiesu praksi (10), izvērtējot, vai attiecīgais pārdošanas darījums ir valsts atbalsts, sākuma punktam ir jābūt tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Saskaņā ar šo principu valsts īpašuma pārdošanā iesaistītā atbalsta summa ir līdzvērtīga ar starpību starp pircēja faktiski samaksāto summu un to summu, ko viņš normālos tirgus apstākļos tajā pašā laikā būtu samaksājis, lai no privātā sektora pārdevēja iegādātos līdzvērtīgu īpašumu.

(56)

No iepriekšminētā izriet, ka šajā lietā valsts atbalsts būtu iesaistīts gadījumā, ja pārdevējam no privātā sektora būtu bijis iespējams pārdot Lidl zemi par piedāvājuma cenu, t.i., ja Lidl piedāvājums būtu bijis ticams un saistošs.

(57)

Komisija uzskata, ka Lidl piedāvājums bija ticams un saistošs šādu iemeslu dēļ.

(58)

Komisija uzskata, ka Lidl ticamais un saistošais piedāvājums – kurš, saskaņā ar Zviedrijas iestāžu slēdzienu atjauninātajā novērtējumā, bija lielāks nekā zemes vērtība – bija labāks zemes tirgus vērtības indikators, jo šis piedāvājums atspoguļoja to, cik daudz pārdošanas brīdī tirgus bija gatavs maksāt par šo zemi.

(59)

Pat ja eksperti būtu zemes gabalu novērtējuši atbilstoši paziņojumam (t.i., tieši pirms attiecīgā zemes gabala pārdošanas un ņemot vērā vispārpieņemtus vērtēšanas standartus), reāla piedāvājuma neesamības gadījumā šāds novērtējums būtu tikai otrs labākais instruments, lai noteiktu zemes tirgus vērtību. Tiklīdz tiek iesniegts ticams un saistošs piedāvājums, kas ir tieši salīdzināms un lielāks nekā ekspertu novērtētā vērtība, šādam piedāvājumam dodama priekšrocība. Piedāvājums nosaka reālo tirgus cenu. Šajā lietā starpība starp piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu tiek uzskatīta par labāko mēru valsts līdzekļu zaudējumu noteikšanai.

(60)

Tādējādi Komisija secina, ka šajā lietā ir konstatēts valsts līdzekļu zaudējums, kas līdzvērtīgs starpībai starp Lidl piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu (t.i., 4,6 miljoni Zviedrijas kronu jeb apmēram 0,5 miljoni euro).

(61)

Ja būtu rīkots atklāts konkurss, zemes cena sasniegtu vismaz Lidl piedāvāto summu, un, lai nopirktu zemes gabalu, Konsum būtu bijis jāmaksā vismaz Lidl piedāvātā summa. Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā zemes pārdošanas lietā Konsum tika sniegtas selektīvas ekonomiskas priekšrocības, kas līdzvērtīgas starpībai starp Lidl piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu.

(62)

Zviedrijas ikdienas patēriņa preču tirdzniecības nozari, kurā darbojas gan Lidl, gan Kooperativa förbundet, var iedalīt četros apakšsektoros: lielveikali/pakalpojumu veikali/veikali degvielas uzpildes stacijās (2005. gadā ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tirgus daļa bija 68,4 %), dižveikali (16,4 %), soft discount (11,5 %) un hard discount (3,7 %). Patērētāju kooperatīvu ikdienas patēriņa preču tirdzniecības daļa 2005. gadā bija 16,2 %.

(63)

Zviedrijas pārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū dominē četri uzņēmumi: ICA Ahold, Axfood AB, Coop Norden un Bergendahlsgruppen AB. To daļa patēriņa preču tirgū ir apmēram 80 % (12).

(64)

Ilgu laiku Zviedrijas pārtikas preču mazumtirdzniecībai bija raksturīga stabila struktūra un zema internacionalizācijas pakāpe. Tomēr situācija sāka mainīties 1999. gadā, kad lielais Nīderlandes pārtikas preču mazumtirgotājs Ahold ieguva 50 % Zviedrijas vadošā mazumtirgotāja – ICA. Kopš tā laika Ziemeļvalstu mazumtirgotāji ir veikuši vairākas apvienošanās, un tie arvien vairāk orientējas nevis uz pašmāju tirgu, bet gan uz Ziemeļvalstu tirgu.

(65)

Vispārēja tendence ir bijusi dižveikalu un lielveikalu pārdošanas apjomu palielināšanās, turpretī mazu un vidēja lieluma veikalu pārdošanas apjomi atpalika no šīs tendences.

(66)

Zemo cenu veikalu tirgus daļa palielinājās. No 1990. līdz 2002. gadam to daļa kopējā pārdošanā palielinājās no 3 % līdz 13 %. Atbildot uz šo tendenci, Ziemeļvalstu mazumtirgotāji atvēra savus zemo cenu preču tirdzniecības punktus un palielināja to produktu skaitu, kurus tie pārdod ar savu preču zīmi.

(67)

Oficiālās izmeklēšanas laikā apstiprinājās Komisijas sākotnējais uzskats, ka minētais pasākums izkropļoja konkurenci un varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(68)

Konkurenci ietekmēja kropļojumi īpašuma sadalē starp konkurējošiem uzņēmumiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgum ir galvenokārt vietējs vai reģionāls raksturs, bet, tā kā atbalsta pasākums ietekmēja starptautiska uzņēmuma konkurences stratēģiju ienākšanai tirgū, tas varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(69)

Bez tam ar šo atbalstu stiprināja starptautiska uzņēmuma finansiālo stāvokli. EK Tiesas spriedumā (13) norādīts: “Ja valsts piešķirts finansiāls atbalsts stiprina kāda uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citu konkurējošu uzņēmumu pozīciju Kopienas iekšienē pastāvošos sakaros, ir jāuzskata, ka šos pēdējos uzņēmumus finansiālais atbalsts ir ietekmējis (Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums Lietā 730/79 Philip Morris Holland BV pret Eiropas Kopienu Komisiju [1980] ECR 2671,11. punkts). Šajā nolūkā nav nepieciešams, ka atbalsta saņēmējs uzņēmums pats piedalās eksportēšanā. Ja kāda dalībvalsts piešķir finansiālu atbalstu kādam uzņēmumam, iekšējā darbība var tādējādi izrādīties uzturēta vai palielināta, kas attiecīgi samazina citās dalībvalstīs nodibinātu uzņēmumu iespējas nostiprināties šajā tirgū (Tiesas 1988. gada 13. jūlija spriedums Lietā 102/87, Francijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju [1988] ECR 4067, 19. punkts).”.

(70)

Pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(71)

Komisija savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru norādīja, ka (gadījumā, ja tiktu apstiprināta valsts atbalsta esība) nav nekāda juridiska pamata, lai atbalsta pasākumu pasludinātu par saderīgu ar EK līgumu (14). Saskaņā ar Pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (15) zemes pārdošanu nevarēja uzskatīt par saderīgu ieguldījumu atbalstu. Šis pasākums drīzāk ir darbības atbalsts, kas ir aizliegts atbalstāmos reģionos saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbilstīgi pamatnostādņu 4.15 punktam (16). Komisija apstiprina iepriekšminētā lēmuma secinājumu, ka nav nekāda alternatīva juridiska pamata, lai atbalsta pasākumu atbrīvotu no vispārējā principa par valsts atbalsta aizliegumu.

(72)

Konkurences kropļojumam, šķiet, ir drīzāk vietējs raksturs, un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm uzskatāma par samērā nelielu, tomēr Zviedrijas iestādes neiesniedza nekādus pierādījumus tam, ka ar šo atbalstu būtu ņemti vērā kādi vispārējas nozīmes mērķi, kas varētu kompensēt negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Tā vietā Zviedrijas iestādes savus argumentus koncentrēja uz valsts atbalsta esību un neiesniedza nekādus argumentus par atbalsta saderību.

(73)

Komisijas sākotnējais secinājums tādējādi ir apstiprināts.

(74)

Tā kā atbalsta pasākums tika īstenots bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai un tas neatbilst valsts atbalsta noteikumiem, Zviedrijas iestādēm no saņēmēja atbalsts ir jāatgūst.

(75)

Šajā sakarā jāatgādina, ka atgūšanu veic, lai atjaunotu to situāciju, kāda tirgū valdīja pirms atbalsta piešķiršanas. To panāk, kad saņēmējs atmaksā nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu. Tādējādi viņš zaudē priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem tirgū. Atgūstamajai summai jābūt tādai, lai novērstu atbalsta saņēmēja ekonomiskās priekšrocības.

(76)

Tā kā atbalsts Konsum ir līdzvērtīgs starpībai starp Lidl piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu (t.i., 4,6 miljoni Zviedrijas kronu jeb apmēram 0,5 miljoni euro), šī tad arī ir atgūstamā atbalsta summa.

(77)

Tādējādi Zviedrijas iestādēm no Konsum ir jāatgūst 4,6 miljoni Zviedrijas kronu, kā arī atmaksāšanas procenti, kurus aprēķina saskaņā ar 9. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (17). Procenti maksājami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nodots Konsum rīcībā, līdz tā atgūšanas dienai.

(78)

Komisija secina, ka Zviedrija ir nelikumīgi īstenojusi zemes pārdošanu, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Komisija uzskata, ka šim pasākumam, kas ir darbības atbalsts, atkāpi saskaņā ar EK līgumu nevar piemērot un tādējādi tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tāpēc atbalsts ir jāatgūst,

a)

kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (sākotnējā summa ar procentiem);

b)

veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi;

c)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.