EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0070(01)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK ( 2008. gada 15. janvāris ) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi

OJ L 23, 26.1.2008, p. 21–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 02 Volume 017 P. 158 - 163

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 26/07/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/70(1)/oj

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/21


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 70/2008/EK

(2008. gada 15. janvāris)

par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. un 135. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lisabonas programmu Kopiena un dalībvalstis ir apņēmušās palielināt to uzņēmumu konkurētspēju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Eiropas elektroniskās vadības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (3) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, racionālas un mijdarbīgas informācijas apmaiņas un saziņas sistēmas, ar ko valstu iestādēm un Kopienas pilsoņiem dalīties informācijā.

(2)

Eiropas rīcības īstenošanai elektroniskās vadības jomā, kā paredzēts ar Lēmumu 2004/387/EK, vajadzīgi pasākumi, kas paaugstinātu muitas pārbaužu organizēšanas efektivitāti un nodrošinātu netraucētu datu plūsmu, lai muitošanu padarītu efektīvāku, samazinātu administratīvos slogus, palīdzētu apkarot krāpšanu, organizēto noziedzību un terorismu, kalpotu fiskālajām interesēm, aizsargātu intelektuālo īpašumu un kultūras mantojumu, paaugstinātu preču drošību un starptautiskās tirdzniecības aizsardzību, kā arī veicinātu veselības un vides aizsardzību. Tātad informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (ICT) nodrošināšana muitas vajadzībām ir ārkārtīgi nozīmīga.

(3)

Padomes 2003. gada 5. decembra Rezolūcijā par vienkāršotas un elektroniskas muitas un tirdzniecības vides radīšanu (4), kas pieņemta pēc Komisijas Paziņojuma par vienkāršotu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, Komisija ir aicināta ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot daudzgadu stratēģisku plānu, lai radītu saskaņotu un mijdarbīgu elektronisku muitas vidi Kopienā. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) prasīts izmantot datu apstrādes paņēmienus kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un muitas iestāžu savstarpējai elektroniskai datu apmaiņai, lai veiktu muitas pārbaudes, pamatojoties uz automatizētām riska analīzes sistēmām.

(4)

Tādēļ ir jānosaka mērķi, kuri jāsasniedz, radot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, kā arī tādu mērķu sasniegšanas struktūra, līdzekļi un termiņi.

(5)

Komisijai būtu jāīsteno šis lēmums ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Tādēļ jānorāda attiecīgie iesaistīto pušu pienākumi un uzdevumi un jāparedz, kā Komisijas un dalībvalstu starpā sadalāmi izdevumi.

(6)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jādala atbildība par Kopienas un attiecīgo valstu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu daļām saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 253/2003/EK (2003. gada 6. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (“Muita 2007”) (6), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2235/2002/EK (2002. gada 3. decembris), ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (Fiscalis programma 2003.–2007. gadam) (7).

(7)

Lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam un dažādu izveidojamo sistēmu savstarpēju saskanību, ir jāizveido pārraudzības mehānisms.

(8)

Dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgos ziņojumos būtu jāsniedz informācija par šā lēmuma īstenošanas gaitu.

(9)

Lai nodrošinātu elektronisku vidi, ir vajadzīga cieša Komisijas, muitas iestāžu un uzņēmēju sadarbība. Lai veicinātu tādu sadarbību, Muitas politikas grupai būtu jānodrošina šā lēmuma īstenošanai vajadzīgo pasākumu saskaņošana. Apspriedēm ar uzņēmējiem būtu jānotiek gan valstu, gan Kopienas līmenī visos minēto pasākumu sagatavošanas posmos.

(10)

Valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm būtu jāļauj piedalīties minētajos pasākumos, lai sagatavotos iestāties Eiropas Savienībā.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, izveidot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(13)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pagarināt termiņus, kas noteikti šā lēmuma 4. panta 2., 3. un 5. punktā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Elektroniskās muitas sistēmas

Komisija un dalībvalstis izveido drošas, integrētas, mijdarbīgas un pieejamas elektroniskās muitas sistēmas, lai apmainītos ar datiem, kas iekļauti muitas deklarācijās, muitas deklarāciju pavaddokumentos un sertifikātos, un lai apmainītos ar citu attiecīgu informāciju.

Komisija un dalībvalstis nodrošina struktūru un līdzekļus šādu elektronisko muitas sistēmu darbībai.

2. pants

Mērķi

1.   Šā lēmuma 1. pantā minētās elektroniskās muitas sistēmas ir paredzētas šādu mērķu sasniegšanai:

a)

atvieglināt importa un eksporta procedūras;

b)

mazināt atbilstības nodrošināšanas un administratīvās izmaksas un saīsināt muitošanas laiku;

c)

saskaņot vienotu pieeju preču pārbaudei;

d)

palīdzēt nodrošināt visu muitas nodokļu un citu maksājumu pareizu iekasēšanu;

e)

nodrošināt, ka savlaicīgi sniedz un saņem svarīgu informāciju saistībā ar starptautisko piegādes ķēdi;

f)

nodrošināt netraucētu, savstarpēju datu plūsmu starp eksportētājvalstu un importētājvalstu dienestiem, kā arī starp muitas iestādēm un uzņēmējiem, lai sistēmā ievadītos datus varētu atkārtoti izmantot.

Elektronisko muitas sistēmu integrācija un attīstīšana ir samērīga ar šā punkta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktos mērķus sasniedz, izmantojot vismaz šādus līdzekļus:

a)

saskaņotu informācijas apmaiņu, kuras pamatā ir starptautiski pieņemti datu modeļi un ziņojumu formāti;

b)

muitas procesu un ar muitu saistītu procesu pārstrādāšanu, lai optimizētu to efektivitāti, vienkāršotu tos un samazinātu muitas tiesību aktu īstenošanas izmaksas;

c)

plaša elektronisko muitas pakalpojumu klāsta piedāvāšanu uzņēmējiem, ļaujot tiem vienādi sadarboties ar jebkuras dalībvalsts muitas iestādēm.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā Kopiena veicina elektronisko muitas sistēmu mijdarbību ar trešo valstu vai starptautisku organizāciju muitas sistēmām un trešo valstu uzņēmēju piekļuvi elektroniskajām muitas sistēmām, lai varētu radīt starptautisku elektronisku vidi, ja to paredz starptautiski nolīgumi un ir attiecīgi finanšu noteikumi.

3. pants

Datu apmaiņa

1.   Kopienas un dalībvalstu elektroniskās muitas sistēmas paredz savstarpēju datu apmaiņu starp dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un:

a)

uzņēmējiem;

b)

Komisiju;

c)

citiem dienestiem vai oficiālām struktūrām, kas ir iesaistītas preču starptautiskā apritē (turpmāk - “citi dienesti vai struktūras”).

2.   Izpaužot vai paziņojot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

4. pants

Sistēmas, dienesti un termiņi

1.   Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina šādu elektronisku muitas sistēmu darbību atbilstīgi prasībām un termiņiem, kas paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos:

a)

importa un eksporta sistēmas, kas mijdarbojas ar tranzīta sistēmu un visā Kopienā nodrošina netraucētu datu plūsmu no vienas muitas sistēmas uz citām;

b)

uzņēmēju identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas mijdarbojas ar atzīto uzņēmēju sistēmu un ļauj minētajiem uzņēmējiem reģistrēties tikai vienreiz, lai veiktu visas darbības ar muitas iestādēm visā Kopienā, ņemot vērā Kopienas vai valstu pastāvošās sistēmas;

c)

sistēma, ar ko nodrošina uzņēmēju atzīšanas procedūru, tostarp informēšanu un konsultācijas, atzīto uzņēmēju sertifikātu administrēšanu un minēto sertifikātu reģistrēšanu datubāzē, kam var piekļūt muitas iestādes.

2.   Līdz 2011. gada 15. februārim dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izveido un ievieš kopīgus muitas portālus, kuros nodrošina uzņēmējiem informāciju, kas vajadzīga muitas darbību veikšanai visās dalībvalstīs.

3.   Līdz 2013. gada 15. februārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido un ievieš integrētu tarifu vidi, kas nodrošina sasaisti ar citām Komisijas un dalībvalstu sistēmām, kuras saistītas ar importu un eksportu.

4.   Līdz 2011. gada 15. februārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā izvērtē kopējas funkcionālās specifikācijas:

a)

vienotai piekļuves punktu sistēmai, lai uzņēmēji varētu izmantot vienu saskarni elektronisku muitas deklarāciju iesniegšanai – arī tad, ja muitas procedūras notiek citā dalībvalstī;

b)

elektroniskajām saskarnēm, lai uzņēmēji varētu visas ar muitošanu saistītas darbības veikt tās valsts muitas dienestos, kurā tie veic uzņēmējdarbību, – arī tad, ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis; un

c)

“viena loga sistēmām”, kas nodrošina netraucētu savstarpēju datu plūsmu starp uzņēmējiem un muitas iestādēm, starp muitas iestādēm un Komisiju, starp muitas iestādēm un citiem dienestiem vai struktūrām un kas ļauj uzņēmējiem iesniegt muitai visu importa un eksporta muitošanai vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju, ko paredzēts iesniegt saskaņā ar tiesību aktiem, kuri neattiecas uz muitu.

5.   Trīs gados pēc kopējo funkcionālo specifikāciju pozitīva novērtējuma, kā minēts 4. punkta a) un b) apakšpunktā, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju cenšas izveidot un ieviest vienotus piekļuves punktus un elektroniskas saskarnes.

6.   Dalībvalstis un Komisija tiecas izveidot un ieviest “viena loga sistēmu” kopumu. Šajā jomā gūto panākumu izvērtējumu iekļauj 12. pantā minētajos ziņojumos.

7.   Kopiena un dalībvalstis nodrošina šajā pantā minēto sistēmu un pakalpojumu pienācīgu uzturēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

5. pants

Daļas un atbildība

1.   Elektroniskās muitas sistēmas veido Kopienas daļas un valstu daļas.

2.   Elektronisko muitas sistēmu Kopienas daļas jo īpaši ietver:

a)

saistītus tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumus un kopējas funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b)

kopējus produktus un pakalpojumus, tostarp vajadzīgās kopējās atsauces sistēmas muitai un ar muitu saistītajai informācijai;

c)

kopējā sakaru tīkla un kopējās sistēmu saskarnes (CCN/CSI) pakalpojumus dalībvalstīm;

d)

dalībvalstu un Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas kopējā domēnā;

e)

Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas ārējā domēnā, izņemot pakalpojumus, kas ir paredzēti valstu prasību ievērošanai.

3.   Elektronisko muitas sistēmu valstu daļas jo īpaši ietver:

a)

valstu sistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b)

valstu sistēmas, tostarp datubāzes;

c)

tīklu, kas tajā pašā dalībvalstī savstarpēji savieno muitas iestādes un uzņēmējus, kā arī muitas iestādes un citus dienestus vai struktūras;

d)

visu programmatūru vai aparatūru, ko dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu pilnīgu sistēmas izmantošanu.

6. pants

Komisijas uzdevumi

Komisija jo īpaši nodrošina:

a)

elektronisko muitas sistēmu Kopienas daļu izveides, atbilstības pārbaužu, ieviešanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b)

šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kuri ir saistīti ar elektronisko vadību Kopienas līmenī;

c)

tai uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d)

Kopienas un valstu daļu izstrādes koordinēšanu, lai varētu saskaņot projektu īstenošanu;

e)

elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” koordinēšanu Kopienas mērogā, lai tās veicinātu un īstenotu valstu mērogā;

f)

apmācību vajadzību koordinēšanu.

7. pants

Dalībvalstu uzdevumi

1.   Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

a)

elektronisko muitas sistēmu valstu daļu izveides, atbilstības pārbaužu, izvietošanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b)

šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kas ir saistīti ar valstu datorizētu pārvaldi;

c)

tām uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d)

regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot elektroniskas muitas sistēmas;

e)

elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” veicināšanu un īstenošanu valstu mērogā;

f)

vajadzīgās apmācības muitas ierēdņiem un citiem kompetentiem ierēdņiem.

2.   Dalībvalstis ik gadu aprēķina un paziņo Komisijai par cilvēkresursiem, budžeta resursiem un tehniskajiem resursiem, kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu 4. panta prasības un 8. panta 2. punkta prasības attiecībā uz daudzgadu stratēģisko plānu.

3.   Ja pastāv iespējamība, ka dalībvalsts paredzētā rīcība attiecībā uz elektronisku muitas sistēmu izveidi vai darbību varētu apdraudēt šo sistēmu vispārējo mijdarbību vai to darbību, attiecīgā dalībvalsts pirms šādas rīcības īstenošanas par to informē Komisiju.

8. pants

Stratēģija un koordinācija

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā nodrošina:

a)

stratēģiju, vajadzīgo resursu un attīstības posmu noteikšanu;

b)

visu ar elektronisko muitas sistēmu saistīto pasākumu koordinēšanu, lai nodrošinātu, ka resursus, tostarp tos, ko jau izmanto valstu un Kopienas līmenī, izmanto pēc iespējas labāk un efektīvāk;

c)

tiesisko un darbības aspektu, apmācību un IT attīstības aspektu koordinēšanu, kā arī muitas iestāžu un uzņēmēju informēšanu par šiem aspektiem;

d)

visu attiecīgo pušu veikto īstenošanas pasākumu koordinēšanu;

e)

to, lai attiecīgās puses ievērotu 4. pantā paredzētos termiņus.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā izstrādā un pastāvīgi atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu, kur noteikti Komisijas un dalībvalstu uzdevumi.

9. pants

Resursi

1.   Lai izveidotu elektroniskas muitas sistēmas, tās uzlabotu un strādātu ar tām saskaņā ar 4. pantu, Kopiena dara pieejamus cilvēkresursus, budžeta resursus un tehniskos resursus, kas ir vajadzīgi Kopienas daļām.

2.   Lai izveidotu elektroniskas muitas sistēmas, tās uzlabotu un strādātu ar tām saskaņā ar 4. pantu, dalībvalstis dara pieejamus cilvēkresursus, budžeta resursus un tehniskos resursus, kas ir vajadzīgi valstu daļām.

10. pants

Finanšu noteikumi

1.   Neskarot izmaksas, kas jāsedz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstīgi 2. panta 3. punktam, ar šā lēmuma īstenošanu saistītās izmaksas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu sedz Kopiena un dalībvalstis.

2.   Kopiena sedz izmaksas, kas saistītas ar 5. panta 2. punktā minēto Kopienas daļu izstrādi, iegādi, uzstādīšanu, darbību un profilaksi, saskaņā ar Lēmumā Nr. 253/2003/EK noteikto programmu “Muita 2007” un visām programmām, kas to turpina.

3.   Dalībvalstis sedz izmaksas, kas ir saistītas ar 5. panta 3. punktā minēto valstu daļu izveidi un darbību, tostarp saskarnēm ar citiem dienestiem vai struktūrām un uzņēmējiem.

4.   Dalībvalstis uzlabo sadarbību, lai varētu samazināt izmaksas, izstrādājot kopīgus izmaksu segšanas modeļus un kopīgus risinājumus.

11. pants

Pārraudzība

1.   Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai no Kopienas budžeta finansētos pasākumus veic saskaņā ar šo lēmumu un vai gūtie rezultāti atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem mērķiem.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā regulāri pārrauga katras dalībvalsts un Komisijas sasniegumus, nodrošinot atbilstību 4. pantam, lai noteiktu, vai 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītie mērķi ir sasniegti un kā iespējams uzlabot elektronisko muitas sistēmu īstenošanas procesa pasākumu efektivitāti.

12. pants

Ziņojumi

1.   Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par katra tām uzticētā uzdevuma izpildes gaitu atbilstīgi 8. panta 2. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam. Dalībvalstis paziņo Komisijai par katra minētā uzdevuma izpildi.

2.   Ik gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minēto gada ziņojumu pamatā ir formāts, ko izveidojusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Muitas politikas grupu.

3.   Komisija ik gadu vēlākais 30. jūnijā, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, izvērtējot dalībvalstu un Komisijas gūtos panākumus, jo īpaši panākumus, kas gūti, nodrošinot 4. panta ievērošanu, kā arī iespējamo vajadzību pagarināt 4. panta 2., 3. un 5. punktā paredzētos termiņus, un iesniedz minēto ziņojumu turpmākai izskatīšanai ieinteresētajām pusēm un Muitas politikas grupai.

4.   Turklāt 3. punktā minētajā konsolidētajā ziņojumā iekļauj visu to pārraudzības apmeklējumu rezultātus, kas, iespējams, ir veikti. Ziņojumā iekļauj arī citu pārbaužu rezultātus, kā arī var noteikt metodes un kritērijus izmantošanai jebkādā turpmākā izvērtēšanā, jo īpaši izvērtēšanā attiecībā uz to, ciktāl elektroniskās muitas sistēmas ir mijdarbīgas un kā tās darbojas.

13. pants

Apspriešanās ar uzņēmējiem

Komisija un dalībvalstis regulāri apspriežas ar uzņēmējiem visos 4. pantā minētajos sistēmu un pakalpojumu sagatavošanas, izstrādes un ieviešanas posmos.

Gan Komisija, gan dalībvalstis izveido apspriešanās mehānismu, lai regulāri tiktos reprezentatīva uzņēmēju kopa.

14. pants

Pievienošanās valstis un kandidātvalstis

Par 4. pantā minēto sistēmu un pakalpojumu sagatavošanas, izstrādes un ieviešanas posmiem Komisija informē valstis, kuras ir atzītas par pievienošanās valstīm vai kandidātvalstīm, un ļauj tām piedalīties minētajos posmos.

15. pants

Īstenošanas pasākumi

Par 4. panta 2., 3. un 5. punktā paredzēto termiņu pagarinājumiem lemj saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

16. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 15. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 47. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Atzinums (OV C 317 E, 23.12.2006., 74. lpp.), Padomes 2007. gada 23. jūlija Kopējā nostāja (OV C 242 E, 16.10.2007., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 144, 30.4.2004., 65. lpp.

(4)  OV C 305, 16.12.2003., 1. lpp.

(5)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(7)  OV L 341, 17.12.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(10)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


Top