22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1098/2007

(2007. gada 18. septembris),

ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi ICES 25. līdz 32. apakšrajonā ir kritušies līdz samazinātas reproduktīvās spējas līmenim un ka pašreizējā mencu krājumu ieguve nav ilgtspējīga.

(2)	ICES jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi ICES 22., 23. un 24. apakšrajonā tiek pārmērīgi izmantoti un ir sasnieguši līmeņus, kad tos apdraud reproduktīvās spējas samazināšanās.

(3)	Vajadzīgs veikt pasākumus, lai izveidotu daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības mencu krājumiem Baltijas jūrā.

(4)	Plāna mērķis ir nodrošināt, lai Baltijas mencu krājumus varētu izmantot ilgtspējīgos tautsaimnieciskos, vides un sociālos apstākļos.

(5)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, inter alia, ka minētā mērķa sasniegšanai Kopienai, veicot krājumu aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus, jāpiemēro piesardzības princips, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu un līdz minimumam samazinātu zvejniecības ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienai jātiecas pakāpeniski ieviest uz ekosistēmu pamatotu zivsaimniecības pārvaldības pieeju un jāveicina efektīva zveja saimnieciski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas zivsaimniecības nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no Baltijas mencu zvejas, un ievērojot patērētāju intereses.

(6)	Lai sasniegtu minēto mērķi, austrumu krājumi jāatjauno līdz bioloģiski drošām robežām, un attiecībā uz abiem krājumiem jānodrošina līmeņi, kad pilnīgi tiek saglabāta to reproduktīvā spēja un nodrošināta lielākā iespējamā ilgtermiņa nozveja.

(7)	To var panākt, nosakot atbilstīgu metodi mencu zvejas piepūles pakāpeniskai samazināšanai līdz līmeņiem, kas atbilst noteiktajam mērķim, un nosakot mencu krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) līmeņos, kuri atbilst zvejas piepūlei.

(8)	Tā kā mencu nozveja, zvejojot reņģes un brētliņas un lašu zvejā ar žaunu tīklu un iepinējtīklu, ir ļoti ierobežota, zvejas piepūles pakāpenisku samazinājumu uz to neattiecina.

(9)	Lai nodrošinātu zvejas iespēju stabilitāti, ir lietderīgi ierobežot KPN ikgadējās izmaiņas.

(10)	Zvejas piepūles kontroles atbilstīga īstenošana ir to periodu ilguma regulēšana, kad ir atļauta mencu zveja. Dalībvalstis var noteikt kopīgas dienas, kad visi Kopienas kuģi, kas kuģo ar to karogu, drīkst atrasties ārpus ostas.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, jāveic kontroles pasākumi, kas ir papildus vai ar ko atkāpjas no pasākumiem, kuri noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4), un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (5).

(12)	Pirmajos trīs piemērošanas gados daudzgadu plāns būtu jāuzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

(13)	No zvejas piepūles pārvaldības noteikumiem varētu atbrīvot ICES 27. un 28. apakšrajonu, jo nozveja ICES apakšrajonos ir ļoti maza.

(14)	Šajā regulā paredzētais daudzgadu plāns aizstāj esošos pasākumus zvejas piepūles pārvaldībai Baltijas jūrā. Tādēļ Padomes Regula (EK) Nr. 779/97 (1997. gada 24. aprīlis), ar kuru ievieš zvejas intensitātes vadības režīmu Baltijas jūrā (6), būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidots daudzgadu plāns šādiem mencu krājumiem (turpmāk “attiecīgie mencu krājumi”) un šo krājumu zvejniecībai:

a)	mencas, kas dzīvo A apgabalā;

b)	mencas, kas dzīvo B un C apgabalā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par astoņiem metriem un kurus izmanto Baltijas jūrā un dalībvalstīs, kas robežojas ar Baltijas jūru (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”). Tomēr 9. pantu piemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par astoņiem metriem un kuri darbojas Baltijas jūrā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas papildus tām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (7), 2. pantā:

a)	Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) rajoni un apakšrajoni ir noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (8);

b)	“Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId rajons;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katrā gadā var paņemt no katra krājuma;

d)	“VMS” ir kuģu satelītnovērošanas sistēmas atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz visu garumu kuģu satelītnovērošanas sistēmām (9);

e)	“A apgabals” ir ICES 22. līdz 24. apakšrajons; “B apgabals” ir ICES 25. līdz 28. apakšrajons; “C apgabals” ir ICES 29. līdz 32. apakšrajons;

f)	“dienas ārpus ostas” nozīmē katru 24 stundas ilgu laikposmu vai tā daļu, kad kuģis neatrodas ostā.

II   NODAĻA

MĒRĶIS UN UZDEVUMI

4. pants

Mērķis un uzdevumi

Plāns nodrošina attiecīgo mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, pakāpeniski samazinot un uzturot zvejas izraisītās mirstības koeficientus līmeņos, kas nav zemāki par:

a)	0,6 – trīs līdz sešu gadu vecuma grupai mencu krājumiem A apgabalā; un

b)	0,3 – četru līdz septiņu gadu vecuma grupai mencu krājumiem B un C apgabalā.

III   NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

5. pants

KPN noteikšana

1.   Katru gadu Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par attiecīgo mencu krājumu KPN nākamajam gadam.

2.   Attiecīgo mencu krājumu KPN nosaka saskaņā ar 6. un 7. pantu.

6. pants

Attiecīgo mencu krājumu KPN noteikšanas procedūra

1.   Padome pieņem attiecīgo mencu krājumu KPN, kas atbilstīgi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) veiktajam zinātniskajam novērtējumam ir lielākā no:

a)	KPN, kas nodrošinātu zvejas izraisītās mirstības koeficienta 10 % samazinājumu tās piemērošanas gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu;

b)	KPN, kas nodrošinātu 4. pantā noteikto zvejas izraisītās mirstības koeficienta līmeni.

2.   Ja 1. punkta piemērošana nodrošinātu KPN, kas vairāk nekā par 15 % pārsniedz iepriekšējā gada KPN, Padome pieņem KPN, kas ir 15 % lielāka par attiecīgā gada KPN.

3.   Ja 1. punkta piemērošana nodrošinātu KPN, kas ir vairāk nekā 15 % zemāka par iepriekšējā gada KPN, Padome pieņem KPN, kas ir 15 % mazāka par attiecīgā gada KPN.

4.   Panta 3. punktu nepiemēro, ja ZZTEK veiktais zinātniskais novērtējums liecina, ka zvejas izraisītās mirstības koeficients KPN piemērošanas gadā pārsniegs vērtību 1 gadā trīs līdz sešu gadu vecuma grupai mencu krājumiem A apgabalā vai vērtību 0,6 gadā četru līdz septiņu gadu vecuma grupai mencu krājumiem B un C apgabalā.

7. pants

Atkāpe no 6. panta

Atkāpjoties no 6. panta, Padome, ja tā uzskata to par lietderīgu, var pieņemt KPN, kas ir zemāka par KPN, ko iegūst, piemērojot 6. pantu.

IV   NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMI

8. pants

Procedūra, lai noteiktu laika periodus, kad atļauta zveja ar konkrētiem zvejas rīkiem

1.   Zvejas kuģiem aizliegts zvejot ar traļiem, bugurvadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar nostiprinātām āķu jedām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindas un džiga aprīkojumu:

a)	no 1. līdz 30. aprīlim A apgabalā; un

b)	no 1. jūlija līdz 31. augustam B apgabalā.

2.   Zvejojot ar dreifējošām āķu jedām, mencas uz klāja nepatur.

3.   Padome katru gadu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par maksimālo dienu skaitu ārpus ostas nākamajā gadā periodos, kas nav noteikti 1. punktā un kad zveja ar 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem ir atļauta saskaņā ar 4. un 5. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

4.   Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājuma zvejas izraisītās mirstības koeficients ir vismaz 10 % augstāks par 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, kopējo dienu skaitu, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minēto zvejas rīku, samazina par 10 % salīdzinājumā ar kārtējā gadā atļauto kopējo dienu skaitu.

5.   Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājuma zvejas izraisītās mirstības koeficients ir mazāks nekā 10 % virs 4. pantā noteiktajiem minimālajiem zvejas izraisītās mirstības koeficientiem, kopējais dienu skaits, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir vienāds ar attiecīgajā gadā atļauto kopējo dienu skaitu, kas reizināts ar 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, dalīts ar ZZTEK aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, 1. punktā minētajos slēgtajos periodos drīkst izmantot līdz piecām dienām mēnesī – tās sadalot periodos, kas nav mazāki par divām secīgām dienām, – no maksimālā dienu skaita ārpus ostas, ko iegūst, piemērojot 3. līdz 5. punktu. Minētajās dienās zvejas kuģi var iegremdēt savus tīklus un izkraut zivis no pirmdienas, plkst. 6.00, līdz tās pašas nedēļas piektdienai, plkst. 18.00.

Uz pirmajā daļā minētajiem zvejas kuģiem, kam nav mencu zvejas atļaujas, attiecas 16. pants.

7.   Pēc Komisijas vai dalībvalsts lūguma dalībvalstis savā tīmekļa vietnē izvieto vai Komisijai un visām dalībvalstīm iesniedz sistēmas aprakstu, ko tās izmanto, lai nodrošinātu atbilstību 3., 4. un 5. punktam.

9. pants

Zvejas ierobežojumi apgabalos

1.   Laikposmā no 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

a)	1. apgabals: — 55° 45′ N, 15° 30′ E, — 55° 45′ N, 16° 30′ E, — 55° 00′ N, 16° 30′ E, — 55° 00′ N, 16° 00′ E, — 55° 15′ N, 16° 00′ E, — 55° 15′ N, 15° 30′ E, — 55° 45′ N, 15° 30′ E;

b)	2. apgabals: — 55° 00′ N, 19° 14′ E, — 54° 48′ N, 19° 20′ E, — 54° 45′ N, 19° 19′ E, — 54° 45′ N, 18° 55′ E, — 55° 00′ N, 19° 14′ E;

c)	3. apgabals: — 56° 13′ N, 18° 27′ E, — 56° 13′ N, 19° 31′ E, — 55° 59′ N, 19° 13′ E, — 56° 03′ N, 19° 06′ E, — 56° 00′ N, 18° 51′ E, — 55° 47′ N, 18° 57′ E, — 55° 30′ N, 18° 34′ E, — 56° 13′ N, 18° 27′ E.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauta zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst atrasties citi zvejas rīki.

3.   Zvejojot ar jebkuru no 2. punktā noteiktajiem rīkiem, mencas uz kuģa paturēt nedrīkst.

V   NODAĻA

NOVĒROŠANA, INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA

10. pants

Īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā

1.   Atkāpjoties no 1. panta 2. punkta Regulā (EK) Nr. 1627/94, visiem Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai lielāks un kuriem uz klāja atrodas vai kuri izmanto kādus rīkus mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2187/2005 3. pantu, ir īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā.

2.   Dalībvalstis var izdot 1. punktā minēto īpašo atļauju mencu zvejai tikai Kopienas kuģiem, kuriem 2005. gadā bija īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar III pielikuma 6.2.1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (10). Tomēr dalībvalsts var izdot īpašu atļauju mencu zvejai Kopienas kuģim, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un kuram nebija īpašas zvejas atļaujas 2005. gadā, zvejojot ar jebkuru 1. punktā minēto rīku, ja tas nodrošina, ka Baltijas jūrā tiks izslēgta vismaz līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos (kW).

3.   Katra attiecīgā dalībvalsts izveido un uztur kuģu sarakstu, kuriem ir īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā, un dara to pieejamu savā oficiālajā tīmekļa vietnē.

4.   Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pilnvarots pārstāvis, kam dalībvalsts ir izdevusi īpašu atļauju mencu zvejai Baltijas jūrā, glabā šīs atļaujas kopiju uz zvejas kuģa.

11. pants

Zvejas žurnāli

1.   Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, visu Kopienas kuģu, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par astoņiem metriem, kapteiņi reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.

Neskarot pirmo daļu, zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir no astoņiem līdz desmit metriem un uz kuriem ir mencas, kas nozvejotas C apgabalā, veic ierakstus kuģa žurnālā, kurš atbilst Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Ja uz zvejas kuģiem ir VMS, dalībvalstis pārbauda, vai Zvejas pārraudzības centrā (FMC) saņemtā informācija atbilst zvejas žurnālā reģistrētajām darbībām, izmantojot VMS datus. Šādas savstarpējas pārbaudes ir reģistrētas datorlasāmā formā trīs gadus ilgā laikposmā.

3.   Katra dalībvalsts savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur un dara pieejamu informāciju par kontaktvietām, lai iesniegtu zvejas žurnālus, izkraušanas deklarācijas un iepriekšējus paziņojumus, kā noteikts šīs regulas 17. pantā.

12. pants

Nozvejas datu elektroniskā reģistrēšana un nosūtīšana

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 1. panta, dalībvalstis var atļaut ar VMS aprīkoto kuģu kapteiņiem zvejas žurnālā ierakstāmo informāciju paziņot elektroniskā veidā. Informāciju katru dienu pēc attiecīgajā kalendāra dienā veiktās zvejas darbības beigām nosūta karoga valsts FMC. Zvejas žurnālā iekļauto informāciju dara pieejamu pēc piekrastes valsts FMC pieprasījuma laikā, kad zvejas kuģis atrodas attiecīgās piekrastes valsts ūdeņos, kā arī pēc inspekcijas pieprasījuma.

13. pants

Zvejas piepūles datu reģistrēšana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b panta, tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis, uz kura ir jebkurš no 8. panta 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem, iebraucot ostā un izbraucot no ostas vai iebraucot Baltijas jūrā un izbraucot no Baltijas jūras, nosūta uz karoga valsts FMC zvejas piepūles ziņojumu, kas satur šādu informāciju:

a)	izbraucot no ostas vai iebraucot Baltijas jūrā: i) kuģa nosaukums, ārējās identifikācijas zīme un radio izsaukuma signāls; ii) izbraukšanas no ostas vai iebraukšanas Baltijas jūrā datums un laiks (vietējais laiks); iii) 3. panta e) punktā noteiktais apgabals, kurā kuģis zvejos;

b)	iebraucot ostā vai izbraucot no Baltijas jūras: i) kuģa nosaukums, ārējās identifikācijas zīme un radio izsaukuma signāls; ii) iebraukšanas ostā vai izbraukšanas no Baltijas jūras datums un laiks (vietējais laiks).

2.   1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu un 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu nepiemēro kuģiem, kas aprīkoti ar VMS.

3.   Karoga dalībvalsts FMC piepūles ziņojumu reģistrē savā datorizētajā datu bāzē.

4.   Karoga dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju pēc pieprasījuma sniedz piekrastes dalībvalstij.

14. pants

Zvejas piepūles novērošana un kontrole

Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes novēro un kontrolē atbilstību:

a)	zvejas piepūles ierobežojumiem, kas noteikti 8. pantā;

b)	zvejas ierobežojumiem, kas noteikti 9. pantā.

15. pants

Pieļaujamā pielaide zvejas žurnālā

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2807/83, atļautā pielaides robeža novērtējot to zivju daudzumu kilogramos, uz kurām attiecas KPN un kuras patur uz kuģa, ir 10 % no skaitļa zvejas žurnālā, izņemot mencām, kurām pielaides robeža ir 8 %.

Attiecībā uz tām nozvejām A un B apgabalā, ko izkrauj nešķirotā veidā, atļautā pielaide, novērtējot daudzumu, ir 10 % no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.

16. pants

Iebraukšana īpašos apgabalos vai izbraukšana no tiem

1.   Zvejas kuģis, kam ir īpaša atļauja mencu zvejai, viena zvejas reisa laikā var zvejot tikai A, B vai C apgabalā.

2.   Zvejas kuģis Kopienas ūdeņu A, B vai C apgabalā zvejas darbību var sākt tikai tad, ja uz kuģa nav mencu.

Ja zvejas kuģis, neizkraujot zivis, brauc uz ostu apgabalā, kurā tas ir zvejojis, tas var turpināt zvejas darbību šajā apgabalā, mencas paturot uz kuģa.

3.   Ja zvejas kuģis izbrauc no A, B vai C apgabala un uz tā ir mencas, tad kuģis:

a)	tieši dodas uz ostu, kas atrodas ārpus apgabala, kur notikusi zveja, un izkrauj zivis;

b)	atstājot apgabalu, kurā kuģis zvejojis, tīklus glabā tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem: i) tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no to traļa durvīm un veijeriem un kabeļiem; ii) tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši nostiprina pie virsbūves daļas.

4.   Atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, 2008. gadā zvejas kuģis drīkst zvejot A un B apgabalā viena zvejas reisa laikā un drīkst uzsākt zvejas darbību jebkurā no abiem apgabaliem tikai tad, ja uz tā ir mazāk par 150 kg mencu. Dalībvalstis veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu kontroli. Dalībvalstis par šādiem pasākumiem paziņo Komisijai līdz 2008. gada 31. janvārim.

17. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.   Kopienas zvejas kuģa, kas izbrauc no A, B vai C apgabala un uz kura ir vairāk nekā 300 kg mencu dzīvsvarā, kapteinis vismaz vienu stundu pirms attiecīgā apgabala atstāšanas paziņo piekrastes valsts, kur tiks izkrautas zivis, kompetentajām iestādēm par:

a)	izbraukšanas laiku un ģeogrāfisko stāvokli;

b)	kopējo mencu dzīvsvara daudzumu un kopējo citu sugu zivju dzīvsvara daudzumu, kas paturēts uz kuģa;

c)	izkraušanas vietas nosaukumu;

d)	laiku, kad plānota ierašanās izkraušanas vietā.

Piekrastes valsts informē karoga valsti par izkraušanu.

2.   Ja kopienas zvejas kuģis ir paredzējis iebraukt ostā apgabalā, kur notikusi zveja, un uz kuģa ir vairāk nekā 300 kg mencu dzīvsvarā, Kopienas zvejas kuģa kapteinis paziņo piekrastes valsts kompetentajai iestādei un vismaz vienu stundu pirms kuģa ierašanās ostā piekrastes valsts paziņo karoga valstij visu 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto informāciju.

3.   Informācijas nosūtīšana, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neattiecas uz kuģiem, kuriem piemēro 12. pantu.

4.   Uz kuģiem, kas aprīkoti ar VMS, 1. punkta a) apakšpunkts neattiecas.

5.   Paziņojumu, kas paredzēts 1. un 2. punktā, var sniegt arī Kopienas zvejas kuģa kapteiņa pārstāvis.

18. pants

Norādītās ostas

1.   Ja uz kuģa atrodas vairāk nekā 750 kg mencu dzīvsvarā, šīs mencas var izkraut vienīgi norādītās ostās.

2.   Katra dalībvalsts var norādīt ostas, kurās ir jāizkrauj Baltijas jūras mencas, kuru dzīvsvars pārsniedz 750 kg.

3.   Katra dalībvalsts, kas izveidojusi norādīto ostu sarakstu, līdz 2007. gada 10. oktobrim savā oficiālajā tīmekļa vietnē ievieto un dara pieejamu norādīto ostu sarakstu.

19. pants

Pirmo reizi izkrauto mencu svēršana

Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka katru Baltijas jūrā nozvejoto un kādā no Kopienas ostām izkrauto mencu daudzumu pirms pārdošanas vai pirms pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu nosver. Svēršanai izmantotos svarus apstiprina kompetentās valsts iestādes. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā minētajā deklarācijā.

20. pants

Inspekcijas kritēriji

Katra dalībvalsts, kas atrodas pie Baltijas jūras, nosaka īpašus inspekcijas kritērijus. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta gūto rezultātu analīze. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski attīsta, kamēr netiek sasniegti I pielikumā noteiktie mērķa kritēriji.

21. pants

Tranzīta un pārkraušanas aizliegums

1.   Tranzīts mencu zvejai slēgtos apgabalos ir aizliegts, ja vien zvejas rīks uz kuģa nav droši piestiprināts un noglabāts saskaņā ar 16. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.   Mencu pārkraušana ir aizliegta.

22. pants

Baltijas jūras mencu pārvadāšana

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punkta, zvejas kuģa, kura lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, kapteinis, transportējot zivis uz vietu, kas nav izkraušanas vieta, aizpilda izkraušanas deklarāciju.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta, izkraušanas deklarāciju pievieno minētās regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem pārvadājuma dokumentiem attiecībā uz pārvadātajiem daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

23. pants

Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa

Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības.

24. pants

Valsts kontroles rīcības programmas

1.   Baltijas jūras dalībvalstis nosaka valsts kontroles rīcības programmas Baltijas jūrai saskaņā ar II pielikumu.

2.   Baltijas jūras dalībvalstis nosaka īpašus inspekcijas kritērijus saskaņā ar I pielikumu. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta gūto rezultātu analīze. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski attīsta, kamēr netiek sasniegti I pielikumā noteiktie mērķa kritēriji.

3.   Baltijas jūras dalībvalstis pirms katra gada 31. janvāra savā oficiālajā tīmekļa vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru, dara pieejamas 1. punktā minētās valsts kontroles rīcības programmas un to īstenošanas grafiku.

4.   Komisija vismaz vienu reizi gadā sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai attiecībā uz mencu krājumiem Baltijas jūrā novērtētu atbilstību valsts kontroles rīcības programmām un to rezultātus.

25. pants

Īpaša novērošanas programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta piektās daļas, īpašā kontroles un inspekcijas programma attiecīgajiem mencu krājumiem var ilgt vairāk nekā trīs gadus.

VI   NODAĻA

PAVEIKTĀ DARBA KONTROLE

26. pants

Plāna novērtēšana

1.   Komisija, pamatojoties uz ZZTEK un Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes (RAC) ieteikumiem, novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un uz to zvejniecību šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un katrā no nākamajiem gadiem.

2.   Komisija šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un tās piemērošanas katrā trešajā secīgajā gadā ZZTEK lūdz zinātniskus ieteikumus par progresa tempu virzībā uz 4. pantā noteiktajiem uzdevumiem. Ja ieteikumos norādīts, ka uzdevumi, iespējams, netiks sasniegti, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

27. pants

Minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu pārskatīšana

Ja Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumiem, uzskata, ka 4. pantā dotie minimālie zvejas izraisītās mirstības koeficienti neatbilst pārvaldības plāna mērķiem, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu par pārskatītiem minimāliem zvejas izraisītās mirstības koeficientiem, kas atbilst mērķim.

28. pants

Eiropas zivsaimniecības fonds

Pirmajos trīs piemērošanas gados daudzgadu plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta i) apakšpunktam.

29. pants

ICES 27. un 28. apakšrajons

1.   Dalībvalstis, kas zvejo B apgabalā, katru gadu vēlākais līdz 31. oktobrim Komisijai iesniedz ziņojumu par visu mencu nozveju un piezveju, kā arī par minētās sugas izmetumiem iepriekšējos 12 mēnešos B apgabalā sadalījumā pa ICES apakšrajoniem un zvejas rīku kategorijām, kā minēts 8. panta 1. punktā.

2.   Komisija katru gadu vēlākais līdz 15. decembrim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru un pamatojoties uz 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ieteikumu, nolemj atbrīvot ICES 27. un/vai 28.2. apakšrajonu no ierobežojumiem, kas noteikti 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 3., 4. un 5. punktā, kā arī 13. pantā, ja ir pierādījumi, ka mencu nozveja minētajos ICES apakšrajonos ir mazāka par 3 % no visas nozvejas B apgabalā.

3.   Atbrīvojums attiecībā uz ICES 27. un/vai 28.2. apakšrajonu ir spēkā no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

4.   Uz ICES 28.1. apakšrajonu 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3., 4. un 5. punkts neattiecas. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka mencu nozveja ir lielāka par 1,5 % no visas mencu nozvejas B apgabalā, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 8. panta 3.,4. un 5. punktu piemēro un 1., 2. un 3. punkts ir piemērojams.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 779/97.

2.   Ar šo tiek atcelts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta 1.a punkts.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

---

(1)  2007. gada 7. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(4)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(5)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(6)  OV L 113, 30.4.1997., 1. lpp.

(7)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

(8)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(9)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(10)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

---

---

---