—

pēc tam, kad vispārējās valdības deficīts pieauga no 3,7 % no IKP 2002. gadā līdz 4,0 % no IKP 2003. gadā, tas tika samazināts līdz 3,7 % no IKP 2004. gadā, 3,2 % no IKP 2005. gadā un visbeidzot līdz 1,7 % no IKP 2006. gadā. Tas jau vienu gadu pirms Padomes noteiktā termiņa ir zemāks nekā 2006. gada februārī atjauninātajā stabilitātes programmā noteiktais mērķis 3,3 % no IKP, kā arī ievērojami zemāks nekā budžeta deficīta atsauces vērtība 3 % no IKP,

—

iepriekšējos gados, kad cikliskie apstākļi bija labvēlīgi, Vācija nebija radījusi pietiekamas manevra iespējas budžeta jomā, lai pielāgotos ilgajam lēnās izaugsmes periodam laikā no 2002. līdz 2005. gadam, kad vidējais reālais IKP pieaugums bija 0,5 % gadā. Vairāki nodokļu samazinājumi, kas īstenoti līdz 2005. gadam, uzlika vēl lielāku slogu budžetam, bet kompensējošie pasākumi saistībā ar izdevumiem tika īstenoti tikai ar zināmu nokavēšanos. Konsolidācijas pasākumi ietvēra ierobežojumus attiecībā uz publiskā sektora algām kopā ar personāla samazinājumiem, veselības aizsardzības sistēmas reformu 2004. gadā, subsīdiju un publisko ieguldījumu samazināšanu, bet arī jāpiemin, ka zems algu pieaugums privātajā sektorā samazināja izdevumus pensijām. Turklāt 2006. gadā tiešie nodokļi, īpaši saistībā ar peļņu, nesa lielākus ieņēmumus nekā varētu prognozēt pēc ekonomikas attīstības. Cikliski koriģētā bilance pēc 2002. gada uzlabojās, pat neizmantojot ievērojamus vienreizējus pasākumus. Aprēķināta strukturālā bilance (t. i., neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) procentos no IKP uzlabojās – jo īpaši 2006. gadā – par gandrīz vienu procentu punktu,

—

attiecībā uz 2007. gadu Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognoze liecina, ka deficītu turpinās samazināt līdz 0,6 % no IKP – to stimulē pastāvīgi lielais IKP pieaugums, un jo īpaši standarta PVN likmes palielināšana no 16 % līdz 19 % ar 2007. gada janvāri. Vienreizēji pasākumi nav paredzēti. Vācijas iestādes 2007. gada pavasara ziņojumā prognozēja, ka 2007. gada budžeta deficīts būs 1,2 % no IKP. Turklāt Komisijas dienesti paredz, ka 2007. gadā par procentu punkta uzlabosies strukturālā bilance procentos no IKP. Tādējādi šķiet, ka Vācija ir ievērojusi ieteikumu panākt kumulatīvu strukturālās bilances uzlabojumu par vismaz vienu procentu punktu 2006. un 2007. gadā. Pavasara prognozē paredzēta budžeta deficīta turpmāka samazināšanās līdz 0,3 % no IKP 2008. gadā, ja uzsāktā politika nemainīsies. Tas norāda, ka budžeta deficīts ir ticami un ilgtspējīgi novirzīts zem robežlieluma – 3 % no IKP. Ja uzsāktā politika nemainīsies, sagaidāms, ka 2008. gadā strukturālais deficīts samazināsies tikai pavisam nedaudz. Tas jāvērtē kopā ar vajadzību gūt panākumus attiecībā uz vidēja termiņa mērķi saistībā ar budžeta stāvokli, kas Vācijas gadījumā ir strukturāli līdzsvarots budžets,

—

pēc pieauguma no 60,3 % no IKP 2002. gadā līdz visaugstākajam līmenim 67,9 % no IKP 2005. gadā parāda procentuālā vērtība 2006. gadā stabilizējās, un Komisijas 2007. gada pavasara prognozē tiek lēsts, ka 2007. gadā tas samazināsies līdz 65,4 % no IKP un apmēram 63 % 2008. gadā, ja līdzšinējā politika nemainīsies, tādējādi tuvojoties atsauces vērtībai ātrāk, nekā tika prognozēts visnesenākajā stabilitātes programmas atjauninājumā.