19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/3

(1)

Komisijas pienākums līdz 15. aprīlim informēt budžeta lēmējinstitūciju par pārnesto apropriāciju atcelšanu, par kurām līdz 31. martam nav uzņemtas saistības, ir pārāk stingrs, tādēļ šis termiņš ir jāpagarina par divām nedēļām – uz 30. aprīli.

(2)

Ir jāprecizē, ka, piemērojot provizorisko vienas divpadsmitās daļas sistēmu, iepriekšējā saimnieciskā gadā piešķirto apropriāciju kopsumma ir jāsaprot kā apropriācijas saimnieciskam gadam pēc korekcijām visiem pārvietojumiem, kas veikti saimnieciskā gada laikā.

(3)

Ir jāprecizē, ka noteikumus attiecībā uz kursu pārrēķinam starp euro un citu valūtu, kas iekļauti Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2) 7. un 8. pantā, piemēro tikai pārrēķiniem, ko veic kredītrīkotāji, nevis pārrēķiniem, ko veic līgumslēdzēji vai saņēmēji, pamatojoties uz līgumu vai dotāciju nolīgumu īpašiem noteikumiem. Efektivitātes nolūkā Komisijas grāmatvedim jābūt tiesīgam noteikt euro mēneša norēķina valūtas maiņas kursu, ko lieto uzskaites vajadzībām. Turklāt pārredzamības un vienādas attieksmes nolūkā attiecībā uz Kopienas amatpersonām būtu jānosaka īpaši noteikumi par pārrēķina kursu personāla izdevumiem, kas maksāti citā valūtā kā euro.

(4)

Attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu iepriekšēja novērtējuma saturs ir jāprecizē un labāk jānosaka iepriekšējā novērtējuma, starpposma novērtējuma vai paveiktā novērtējuma mērķi, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu. Novērtējuma prioritātes tādējādi ir jāmaina, lai tās koncentrētos uz piedāvājumiem ar ietekmi uz uzņēmumiem un/vai pilsoņiem un ietvertu izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbības, kuras ir jāturpina. Turklāt ir jānodrošina papildināmība, ja projektus vai darbības jau novērtē (piemēram, uzdevumu sadale starp Komisiju un dalībvalstīm).

(5)

Izdevumu apstiprināšanas iepriekšējas pārbaudes nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem personāla izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību. Šajā gadījumā atbildīgajam kredītrīkotājam, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, būtu jāveic atbilstīga paveiktā pārbaude.

(6)

Pārskatā par sarunu procedūru ir lietderīgi iekļaut tikai tos sarunu procedūru piemērošanas gadījumus, kuros bija izņēmumi, kas atšķiras no parastas iepirkumu procedūras.

(7)

Pēc uzkrājumu grāmatvedības ieviešanas no 2005. gada 1. janvāra, tā kā grāmatvedības dati informācijas sistēmās ir pieejami jebkurā brīdī, ir daudz loģiskāk un ātrāk sagatavot izmēģinājuma bilanci dienā, kurā grāmatvedis izbeidz pildīt savus pienākumus. Ja viņš izbeidz pildīt savus pienākumus 31. decembrī, tad izmēģinājuma bilanci var sagatavot tajā pašā dienā, negaidot provizorisko pārskatu pabeigšanu.

(8)

Lai efektivizētu grāmatveža atbildību par finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, viņam ir jādod pilnvaras darīt zināmus darbinieku, kuri pilnvaroti parakstīt bankas operācijas, vārdus un iesniegt viņu parakstu paraugus finanšu iestādēm, kurās viņš ir atvēris kontus.

(9)

Maksimālā summa, ko avansu pārzinis var maksāt, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, ir jāpaaugstina no EUR 30 000 līdz EUR 60 000.

(10)

Ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 21.a pantu, kredītrīkotājam, kuram tieši vai pastarpināti ir deleģētas pilnvaras, norādījumu apstiprināšanas gadījumā ir jādod tiesības tos nepildīt, ja tie ir nepārprotami nelikumīgi.

(11)

Tā kā kredītrīkotāju un grāmatveža lomas ieskaita procesā ir komplementāras, ir pamatoti nodrošināt apspriedi to starpā pirms ieskaita.

(12)

Ja debitors ir valsts iestāde vai kāda tās administratīva vienība, lai ievērotu valsts līmenī esošās procedūras, grāmatvedim vismaz 10 darbadienas iepriekš būtu jāinformē attiecīgās dalībvalstis par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedim būtu jāspēj veikt ieskaitu pirms minētā termiņa.

(13)

Ja parāds tiek samaksāts pirms termiņa, kavējuma procenti netiek aprēķināti (“papildlaiks”), un atgūšana ar ieskaitu pirms termiņa būtu jāpiemēro tikai gadījumos, kad grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tiek skartas Kopienu finansiālās intereses.

(14)

Lai aizsargātu Kopienu finansiālās intereses, bankas nodrošinājumam par Kopienas prasību, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība pret sodu, būtu jābūt pilnīgi neatkarīgam no pienākumiem, kas noteikti līgumā.

(15)

Jānosaka arī finansēšanas lēmuma saturs. Attiecībā uz dotācijām un iepirkumu ir precīzāk jādefinē jēdziens “būtiskās sastāvdaļas” darbībai, kas saistīta ar izdevumiem no budžeta. Turklāt ir jāprecizē, ka darba programmu, kas minēta Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk – “Finanšu regulas”, 110. pantā, var uzskatīt par finansēšanas lēmumu, ja tajā ir noteikta pietiekami sīka kārtība.

(16)

Vispārējas budžeta saistības gadījumā jebkurš kredītrīkotājs, ne tikai deleģētais kredītrīkotājs, var būt atbildīgs par juridiskām saistībām, izpildot vispārējas saistības.

(17)

Līgumu un dotāciju nolīgumu maksājumu termiņi, kuri ir atkarīgi no pārskata vai apliecības apstiprināšanas, ir jāpārskata, lai pārliecinātos, ka maksājumus veic pamatojoties uz apstiprinātiem pārskatiem vai apliecībām. Turklāt apstiprināšanas termiņš pārskatam saistībā ar dotācijas nolīgumu par darbībām, ko ir īpaši sarežģīti izvērtēt, ir jāsaskaņo ar esošiem termiņiem sarežģītiem pakalpojumu līgumiem.

(18)

Nemainot esošos termiņus vai neskarot saņēmēju tiesības, atbildīgajam kredītrīkotājam vienkāršošanas nolūkā ir jābūt spējīgam izlemt, ka pārskata vai apliecības apstiprinājums un maksājums var izdarīt kopīgā termiņā.

(19)

Ir jāatjaunina 1994. gadā noteiktie robežlielumi maza apjoma līgumiem un jāpalielina no EUR 50 000 līdz EUR 60 000 un attiecīgi no EUR 13 800 līdz EUR 25 000. Turklāt ir arī jānorāda, ka visus līgumus, kuru vērtība ir EUR 60 000 vai mazāka, var piešķirt pēc sarunu procedūras.

(20)

Turklāt īstenošanas noteikumos precīzāk jādefinē procedūra, kas ir jāievēro attiecībā uz noteiktiem zinātniskās izpētes un attīstības pakalpojumu līgumiem un noteiktiem pakalpojumu līgumiem, kuros paredzēta apraide, kurus neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (3). Ņemot vērā pārredzamības principu, šos līgumus var piešķirt pēc sarunu procedūras, pēc konkursa paziņojuma publicēšanas.

(21)

Ņemot vērā turpmāku iepirkumu procedūras pārvaldības vienkāršošanu, uzņēmējiem ir jābūt iespējai piedalīties procedūrā, nodrošinot apliecinājumu ar viņu goda vārdu, kurā norādīts, ka uz viņiem neattiecas kāds no dalības iepirkuma procedūrā paredzētajiem izslēgšanas gadījumiem, izņemot ierobežotas procedūras, konkursa dialoga, kā arī sarunu procedūras pēc līguma paziņojuma publicēšanas gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde ierobežo kandidātu skaitu, ko aicina uz sarunām vai iesniegt piedāvājumu. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK un ārējo darījumu līgumiem ar lielu vērtību, atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK principiem un, lai labāk aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, uzņēmumam, kam tiks piešķirts līgums, ir jāiesniedz pierādījumi, kas apstiprina sākotnējo apliecinājumu. Kad kandidātam vai pretendentam ir jāiesniedz pierādījumi, līgumslēdzēja iestādei ir arī jāņem vērā pierādījumi, ko kandidāts vai pretendents ir iesniedzis saistībā ar citu iepirkuma procedūru, kuru ir organizējusi tā pati līgumslēdzēja iestāde, ja šie pierādījumi nav vecāki par vienu gadu, skaitot no to izdošanas datuma, un tie joprojām ir spēkā.

(22)

Ārējo darījumu jomā konkursa sarunu procedūras ir jāpadara efektīvākas un ir jāatļauj izmantot sarunu procedūras pēc diviem neveiksmīgiem konkursiem ar sarunu procedūru, un gadījumā, ja konkurss ar sarunu procedūru ir neveiksmīgs pēc tam, kad pamatlīgums ir bijis neveiksmīgs. Ir jādod iespēja neprasīt pierādījumu par tehniskām un saimnieciskām spējām līdz attiecīgam robežlielumam katram līguma veidam atsevišķā politikas jomā. Arī šajā gadījumā atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāspēj pamatot sava izvēle. Novērtēšanas komisijai vai līgumslēdzējai iestādei ir jādod tiesības prasīt kandidātiem vai pretendentiem papildu dokumentus vai paskaidrot informāciju, kā tas ir līgumiem, ko iestādes piešķir uz sava rēķina.

(23)

Ārējo darījumu jomā iepirkumu tiesiskais regulējums ir jāvienkāršo attiecībā uz iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājuma publicēšanu un izpildes nodrošinājuma prasību. Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir jāpublicē iespējami drīz, ne obligāti pirms 31. janvāra. Turklāt izpildes nodrošinājums ir jāpieprasa tikai lielas vērtības iepirkumu gadījumos, un atbildīgajam kredītrīkotājam, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, jābūt iespējai atbrīvot no nodrošinājuma prasības, ja iepriekšēju finansējumu dod valsts iestādei.

(24)

Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu, lai samazinātu administratīvo slogu, ir jāpieņem, ka saņēmēja de jure vai de facto monopolstāvokli var pamatot lēmumā par piešķiršanu.

(25)

Prasību pieteikumam pievienot ārējās revīzijas ziņojumu būtu jāpiemēro tikai dotāciju pieteikumiem darbībām, kuru vērtība ir EUR 500 000 vai vairāk, un darbības dotācijām, kuru vērtība ir EUR 100 000 vai vairāk.

(26)

Ir jāatvieglo iespēja saņēmējam veikt līdzfinansējumu natūrā, ja tas ir piemērots un vajadzīgs, un jēdzienā par struktūrām, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme un kuras var saņemt darbības dotācijas, ir jāiekļauj Eiropas struktūras, kas ir iesaistītas pilsonības nostiprināšanas un jauninājumu ieviešanas veicināšanā.

(27)

Par piedāvājuma noraidījumu pretendenti ir jāinformē iespējami īsā laikā.

(28)

Lai ņemtu vērā citu līdzdalībnieku tiesības, ja darbības dotācijas piešķir struktūrām, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme, bezpeļņas noteikuma īstenošanai nosaka procentuālu daļu no līdzfinansējuma atbilstoši Kopienas ieguldījumam darbības budžetā, ja šīm struktūrām pašām tiek prasīts atgūt procentuālu daļu no gada peļņas atbilstoši to ieguldījumam. Atgūstamās summas aprēķināšanai neņem vērā procentuālo daļu no ieguldījumiem darbības budžetā, kas veikti natūrā.

(29)

Lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, ja iepriekšējais finansējums ir lielāks nekā 80 % no dotācijas summas un pārsniedz EUR 60 000, tad ir jāpiemēro iepriekšēja finansējuma nodrošinājums.

(30)

Iepriekšējo finansējumu izmaksājot pa daļām, ja ir iztērēts mazāk par 70 % no jebkura agrāka iepriekšēja finansējuma, ir iespējams jauns iepriekšējais finansējums, bet jaunā maksājuma summa ir jāsamazina par agrākā maksājuma neizmantoto summu.

(31)

Ir jāprecizē, ka attiecībā uz valsts iestādēm ārējo revīziju vai atzinuma sagatavošanu, kas ir jāpievieno, lai iesniegtu dotāciju pieteikumus vai maksājumu pieprasījumus, var veikt kompetents un neatkarīgs valsts ierēdnis.

(32)

Ir jāatjaunina sadaļa par pārskatu un uzskaites izklāstu, lai svītrotu noteikumus, kas vairs nav vajadzīgi, ņemot vērā pieņemtos grāmatvedības noteikumus un metodes, kā arī saskaņoto kontu plānu, ko saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu 2004. gada decembrī ir pieņēmis Komisijas grāmatvedis.

(33)

Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Eiropas Kopienu Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda 2005. gada 26. janvāra Lēmumu 2005/118/EK par Eiropas Administrācijas skolas izveidi (4), ir jākoriģē Eiropas biroju saraksts, lai atspoguļotu, ka Eiropas Administrācijas skola šobrīd ir administratīvi pievienota Eiropas Kopienu Personāla atlases birojam.

(34)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002,

1)

6. panta 3. punkta otrajā daļā “15. aprīlim” aizstāj ar “30. aprīlim”.

2)

Iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Provizoriskā viena divpadsmitā daļa

(Finanšu regulas 13. panta 2. punkts)

Finanšu regulas 13. panta 2. punktā minētās iepriekšējā saimnieciskajā gadā kopējās piešķirtās apropriācijas attiecas uz saimnieciskā gada apropriācijām, kas minētas šīs regulas 5. pantā pēc korekcijām attiecībā uz pārvietojumiem, kas veikti tā saimnieciskā gada laikā.”

3)

7. un 8. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. pants

Pārrēķina kurss starp euro un citām valūtām

(Finanšu regulas 16. pants)

1.   Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot nozaru regulas, pārrēķinus starp euro un citu valūtu, ko veic atbildīgais kredītrīkotājs, izdara pēc euro dienas valūtas maiņas kursa, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja pārrēķini starp euro un citu valūtu ir jāveic līgumslēdzējiem vai saņēmējiem, jāpiemēro īpašie pārrēķina noteikumi, kas iekļauti iepirkuma līgumos, dotāciju nolīgumos vai finansēšanas līgumos,

2.   Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts euro dienas valūtas maiņas kurss pret attiecīgo valūtu, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto norēķinu kursu, kas minēts 3. punktā.

3.   Finanšu regulas 132.–137. pantā minētās uzskaites nolūkā un saskaņā ar šīs regulas 213. pantu pārrēķinus starp euro un citu valūtu izdara, izmantojot euro mēneša norēķina valūtas maiņas kursu. Norēķina valūtas maiņas kursu nosaka Komisijas grāmatvedis, izmantojot jebkādus informācijas avotus, ko viņš uzskata par ticamiem, pamatojoties uz valūtas maiņas kursu priekšpēdējā darba dienā mēnesī, kurš ir pirms mēneša, kuram tiek noteikts kurss.

8. pants

Lietojamais pārrēķina kurss starp euro un citām valūtām

(Finanšu regulas 16. pants)

1.   Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot noteiktu nozaru regulas vai noteiktus iepirkuma līgumus, dotāciju nolīgumus vai finansēšanas līgumus, kurss, kas jāizmanto pārrēķiniem starp euro un citām valūtām, ja pārrēķinu veic atbildīgais kredītrīkotājs, ir tās dienas kurss, kurā kredītrīkotāja struktūrvienība sastādījusi maksājuma rīkojumu vai iekasēšanas rīkojumu.

2.   Euro avansu kontu gadījumā kursu, kas jāizmanto pārrēķiniem starp euro un citām valūtām, nosaka atbilstoši dienai, kurā banka veikusi maksājumu.

3.   Lai pārvērstu avansu kontus valstu valūtās, kā noteikts Finanšu regulas 16. pantā, tad pārrēķiniem starp euro un citām valūtām jāizmanto tā mēneša kurss, kurā no attiecīgā avansu konta izdarīti izdevumu maksājumi.

4.   Vienoti noteiktas likmes izdevumu atmaksāšanai vai izdevumu saistībā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk – “Civildienesta noteikumi”) atmaksāšanai, kam ir noteikti griesti un kas tiek maksāti citā valūtā kā euro, izmanto kursu, kas ir spēkā dienā, kad rodas šīs tiesības.”

4)

21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Novērtēšana

(Finanšu regulas 27. pants)

1.   Visiem priekšlikumiem par programmām vai darbībām, kas var radSīt budžeta izdevumus, piemēro iepriekšēju novērtējumu, kurā aplūko:

2.   Priekšlikumā nosaka uzraudzības, ziņojumu sniegšanas un novērtējuma kārtību, pienācīgi ņemot vērā ierosinātās programmas vai darbības īstenošanā iesaistāmās valdības visu līmeņu attiecīgos pienākumus.

3.   Visas programmas vai darbības, ieskaitot izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbības, kur iesaistītie resursi pārsniedz EUR 5 000 000, pakļauj starpposma un/vai paveiktā novērtēšanai attiecībā uz piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem, kā arī iegūtajiem rezultātiem, lai pārbaudītu to atbilstību izvirzītajiem mērķiem, novērtēšanu izdarot šādi:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktu nepiemēro visiem projektiem vai darbībām, ko veic tādu darbību robežās, par kurām šī prasība var tikt izpildīta ar gala ziņojumiem, ko nosūta struktūras, kuras veikušas šo darbību.

4.   Novērtējumiem, kas ir minēti 1. un 3. punktā, ir jābūt proporcionāliem iesaistītajiem resursiem un attiecīgās programmas vai darbības ietekmei.”

5)

45. pantu groza šādi:

6)

47. pantu groza šādi:

7)

54. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Deleģētais kredītrīkotājs par katru saimniecisko gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar 126. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, 127. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, 242., 244. un 246. pantā minēto sarunu procedūru.”

8)

56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pants

Grāmatveža pienākumu pildīšanas izbeigšana

(Finanšu regulas 61. pants)

1.   Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīta izmēģinājuma bilance.

2.   Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt pienākumus vai, ja tas nav iespējams, jebkurš ierēdnis struktūrvienībā, kurā strādā šis grāmatvedis, nosūta izmēģinājuma bilanci kopā ar nodošanas atskaiti jaunajam grāmatvedim.

Jaunais grāmatvedis paraksta izmēģinājuma bilances pieņemšanu viena mēneša laikā no pārsūtīšanas dienas, un viņš var tajā iekļaut atrunas.

Nodošanas atskaitē jāietver arī izmēģinājuma bilances rezultāts un visas iekļautās atrunas.

3.   Katra iestāde ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par tās grāmatveža iecelšanu vai to, ka tas beidz pildīt pienākumus.”

9)

60. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tālab katras iestādes grāmatvedis paziņo visām finanšu iestādēm, kurās attiecīgā iestāde ir atvērusi kontus, pilnvaroto darbinieku vārdus un iesniedz tām viņu parakstu paraugus.”

10)

64. pantu groza šādi:

11)

66. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Avansu pārzinis, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja norādījumos sīki noteikto kartību, var provizoriski apzināt un nomaksāt izdevumus. Šajos norādījumos precizē noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta provizoriskā apstiprināšana un maksājumi, un, ja vajadzīgs, noteikumus juridisku saistību parakstīšanai 94. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.”

12)

67. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Maksimālais apmērs, ko avansu pārzinis var maksāt, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, nedrīkst pārsniegt EUR 60 000 par katru izdevuma posteni.”

13)

68. panta pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Avansu pārziņus izraugās no ierēdņu vai, ja vajadzīgs un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, no citu darbinieku vidus.”

14)

70. pantu groza šādi:

15)

73. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja šāds norādījums ir rakstiski apstiprināts un apstiprinājums saņemts saprātīgā termiņā, un ir pietiekami skaidrs tādā nozīmē, ka tas tieši norāda uz punktiem, kurus kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, apšaubījis, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības; viņš izpilda norādījumu, ja vien tas nav nepārprotami nelikumīgs vai attiecīgo drošības standartu pārkāpums.”

16)

78. panta 3. punkta b) līdz e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

17)

81. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

18)

83. pantu aizstāj ar šādu:

“83. pants

Atgūšana ar ieskaitu

(Finanšu regulas 73. pants)

1.   Ja debitoram ir nepārprotams prasījums pret Kopienām, kura summa ir noteikta, kura atmaksas termiņš ir pienācis un kas attiecas uz summu, kura konstatēta ar maksājuma rīkojumu, grāmatvedis pēc 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa beigām atgūst konstatētos debitoru parādus ar ieskaitu.

Ārkārtas apstākļos, ja ir jāaizsargā Kopienu finansiālās intereses, ja grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Kopienām, varētu neatgūt, grāmatvedis īsteno atgūšanu ar ieskaitu pirms 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa.

2.   Pirms atgūšanas uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu grāmatvedis apspriežas ar atbildīgo kredītrīkotāju un informē attiecīgos debitorus.

Ja debitors ir valsts iestāde vai kāda tās administratīva vienība, grāmatvedis vismaz 10 darbadienas iepriekš informē arī attiecīgo dalībvalsti par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedis var veikt ieskaitu pirms minētā termiņa beigām.

3.   Ieskaitam, kas minēts 1. punktā, ir tāds pats efekts kā maksājumam, un tas atbrīvo Kopienas par parāda summu un, attiecīgos gadījumos, par aprēķinātiem procentiem.”

19)

84. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot 83. pantu, ja visa summa nav pilnīgi atgūta līdz 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētam termiņam, un kas ir noradīts parādzīmē, grāmatvedis informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru, lai izdarītu atgūšanu ar jebkādiem likumā atļautiem paņēmieniem, arī vajadzības gadījumā izmantojot jebkādu iepriekš dotu nodrošinājumu.”

20)

85. panta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

21)

Iekļauj šādu 85.a pantu:

“85.a pants

Naudassodi, periodisko kavējuma naudu un citu sodu atgūšana

(Finanšu regulas 73. un 74. pants)

1.   Ja Kopienas tiesā ir ierosināta lieta pret Komisijas lēmumu uzlikt naudassodu, periodisku kavējuma naudu vai citus sodus saskaņā ar EK Līgumu vai Euratom līgumu un līdz tam laikam ir izsmelti visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, grāmatvedis provizoriski iekasē attiecīgās summas no parādnieka vai pieprasa viņam iesniegt finansiālu nodrošinājumu. Pieprasītajam nodrošinājumam ir jābūt neatkarīgam no pienākuma maksāt naudassodu, periodisku kavējuma naudu vai citus sodus, un kas ir izpildāms pēc pirmās prasības. Tam ir jāietver prasības pamatsumma un aprēķinātie procenti, kā noteikts 86. panta 5. punktā.

2.   Pēc tam, kad visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti, provizoriski iekasētās summas un no tām uzkrātos procentus iegrāmato budžetā vai atmaksā debitoram. Finanšu nodrošinājuma gadījumā procenti ir jāpiedzen vai jāatlaiž.”

22)

86. pantu groza šādi:

23)

90. pantu aizstāj ar šādu:

“90. pants

Finansēšanas lēmums

(Finanšu regulas 75. pants)

1.   Finansēšanas lēmumā nosaka būtiskās sastāvdaļas darbībai, kas saistīta ar izdevumiem no budžeta.

2.   Attiecībā uz dotācijām lēmums par ikgadējo darba programmu, kas minēts Finanšu regulas 110. pantā, ir jāuzskata par finansēšanas lēmumu Finanšu regulas 75. panta izpratnē, ja tajā noteikta pietiekami sīka kārtība.

Attiecībā uz publisko iepirkumu, ja atbilstošu apropriāciju īstenošana ir paredzēta ikgadējā darba programmā, kurā noteikta pietiekami sīka kārtība, šī darba programma arī ir jāuzskata par finansēšanas lēmumu attiecībā uz iesaistītajiem iepirkuma līgumiem.

3.   Lai Komisijas pieņemto darba programmu varētu uzskatīt par tādu, ka tajā ir noteikta pietiekami sīka kārtība, tajā ir jānosaka šādi aspekti:

Ja ikgadējā darba programmā nav noteikta sīka kārtība attiecībā uz vienu vai vairākām darbībām, tad tā ir attiecīgi jāgroza vai jāpieņem atsevišķs finansēšanas lēmums, kurā par attiecīgajām darbībām ir iekļauta informācija, kas minēta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

4.   Neskarot īpašos pamatdokumenta noteikumus, jebkuras būtiskas izmaiņas pieņemtajā finansēšanas lēmumā tiek veiktas, ievērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējam lēmumam.”

24)

94. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

25)

100. pantu groza šādi:

26)

101. pantu aizstāj ar šādu:

“101. pants

Vīzas “nodots samaksai” forma

(Finanšu regulas 79. pants)

Nedatorizētā sistēmā “nodots samaksai” vizē ar zīmogu, kurā iestrādāts atbildīgā kredītrīkotāja vai tehniski kompetenta darbinieka paraksts, kuru atbildīgais kredītrīkotājs pilnvarojis saskaņā ar 97. pantu. Datorizētā sistēmā “nodots samaksai” vizē ar elektroniski nodrošinātu apstiprinājumu, ko veic atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs.”

27)

106. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecībā uz līgumiem un dotāciju nolīgumiem, saskaņā ar kuriem maksājumi atkarīgi no pārskata vai apliecības apstiprināšanas, skaitījums maksājumu termiņiem, kas minēti 1. un 2. punktā, nesākas, līdz minētais pārskats vai apliecība nav apstiprināta. Saņēmēju informē nekavējoties.

Apstiprināšanai atvēlētais termiņš nedrīkst pārsniegt:

Atbildīgais kredītrīkotājs ar oficiālu dokumentu informē saņēmēju par jebkuru tā termiņa apturēšanu, kas paredzēts pārskata vai apliecības apstiprināšanai.

Atbildīgais kredītrīkotājs var izlemt, ka pārskata vai apliecības apstiprinājums un maksājums var tikt izdarīts kopīgā termiņā. Kopīgais termiņš nevar pārsniegt kopējo maksimāli piemērojamo periodu ilgumu pārskata vai apliecības apstiprinājumam un maksājumam.”

28)

114. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86. pantu, un IX pielikumu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai pusei, un informācijas nolūkā dara tos zināmus pārējām iestādēm un Revīzijas palātai.”

29)

116. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ēku līgumi attiecas uz zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma pirkumu, ilgtermiņa nomu, lietojumu, īri, renti vai līzingu, ar vai bez izpirkuma iespējas.”

30)

118. panta 3. punkta pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot līgumus, kas noslēgti pēc sarunu procedūras, kā minēts 126. pantā, līguma paziņojums ir obligāts attiecībā uz šādiem līgumiem: līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā; zinātniskās izpētes un attīstības līgumi, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK II A pielikuma 8. kategorijā, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti šīs regulas 158. panta 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem.”

31)

119. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

32)

126. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Līgumslēdzējas iestādes var arī uzsākt sarunu procedūru bez iepriekšēja līguma paziņojuma publicēšanas, visiem līgumiem, kuru vērtība ir EUR 60 000 vai mazāka.”

33)

127. panta 1. punktam pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

34)

128. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir līdzeklis, kā veikt to kandidātu iepriekšēju atlasi, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumus, atsaucoties uz turpmākiem ierobežotiem konkursa uzaicinājumiem par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par EUR 60 000, ievērojot 126. un 127. pantu.”

35)

129. pantu aizstāj ar šādu:

“129. pants

Neliela apjoma līgumi

(Finanšu regulas 91. pants)

1.   Sarunu procedūru, apspriežoties ar vismaz pieciem kandidātiem, var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir EUR 60 000 vai mazāka.

Ja pēc apspriešanās ar kandidātiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu pieteikumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, tad šo līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.

2.   Līgumiem, kuru vērtība ir EUR 25 000 vai mazāka, var piemērot 1. punktā minēto procedūru, apspriežoties ar vismaz trim kandidātiem.

3.   Līgumus, kuru vērtība ir EUR 3 500 vai mazāka, var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu.

4.   Maksājumus par izdevumu posteņiem par summu, kas ir EUR 200 vai mazāka, var veikt, vienkārši apmaksājot rēķinus bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.”

36)

134. pantu aizstāj ar šādu:

“134. pants

Pierādījumi

(Finanšu regulas 93. un 94. pants)

1.   Kandidāti un pretendenti iesniedz attiecīgi parakstītu un datētu apliecinājumu ar viņu goda vārdu, norādot, ka uz viņiem neattiecas kāds no Finanšu regulas 93. vai 94. pantā minētajiem gadījumiem.

Tomēr ierobežotas procedūras, konkursa dialoga, kā arī sarunu procedūras, kas seko līguma paziņojuma publicēšanai, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde ierobežo kandidātu skaitu, ko aicina uz sarunām vai iesniegt piedāvājumu, visi kandidāti iesniedz 3. punktā minētās apliecības.

2.   Pretendents, kuram tiek piešķirts līgums, līgumslēdzējas iestādes noteiktā laikā un pirms līguma parakstīšanas iesniedz 3. punktā minētos pierādījumus, kas apstiprina 1. punktā minēto apliecinājumu, šādos gadījumos:

Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā robežlielumi, kas noteikti a) un b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var viņam prasīt iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus, ja tai ir šaubas attiecībā uz pretendentu, kuram tiek piešķirts līgums, ka uz to attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem.

3.   Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu, kuram tiek piešķirts līgums, neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, uzskata nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas izcelsmes valsts tiesu vai administratīvās iestādes, no kura izriet, ka šīs prasības ir izpildītas. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas apstākļi, kas minēti Finanšu regulas 93. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi kompetenta iestāde attiecīgajā valstī.

Ja 1. daļā minētais dokuments vai apliecība nav izsniegta attiecīgajā valstī, un attiecībā uz citiem Finanšu regulas 93. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai, ja tāda nav, tad ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse sniedz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, notāram vai kvalificētai profesionālai struktūrai savā izcelsmes valstī.

4.   Atkarībā no tās valsts tiesību aktiem, kurā kandidāts vai pretendents ir nodibināts, dokumenti, kas minēti 1. un 3. punktā, jāattiecas uz juridiskām personām un/vai fiziskām personām, tai skaitā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgu, uz uzņēmumu vadītājiem vai jebkuru personu, kam ir pilnvaras pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.

5.   Ja ir šaubas attiecībā uz kandidātu vai pretendentu, ka uz to attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem, līgumslēdzējas iestādes var pašas lūgt 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu konkrētajā gadījumā.

6.   Līgumslēdzēja iestāde var atbrīvot kandidātu vai pretendentu no pienākuma iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas minēti 3. punktā, ja šādi pierādījumi ir jau iesniegti saistībā ar cita iepirkuma procedūru un ja šie dokumenti nav vecāki par vienu gadu, skaitot no to izdošanas datuma, un tie joprojām ir spēkā.

Šajā gadījumā kandidāts vai pretendents apliecina ar savu godavārdu, ka dokumentārie pierādījumi ir jau iesniegti kādā iepriekšējā iepirkuma procedūrā, un apstiprina, ka viņa stāvoklī nav notikušas izmaiņas.”

37)

135. pantu groza šādi:

38)

138. panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“Neskarot Finanšu regulas 94. pantu, līgumus piešķir vienā no šādiem diviem veidiem:”.

39)

145. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja līguma vērtība pārsniedz 129. panta 1. punktā noteikto robežlielumu, atbildīgais kredītrīkotājs piedāvājumu atvēršanai ieceļ komisiju.”

40)

146. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs, lai tā sniegtu konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 129. panta 1. punktā noteiktie robežlielumi.”

41)

152. pantu aizstāj ar šādu:

“152. pants

Iepriekšējā finansējuma nodrošinājums

(Finanšu regulas 102. pants)

Nodrošinājumu pieprasa par tāda iepriekšēja finansējuma samaksu, kas pārsniedz EUR 150 000 vai gadījumā, kas minēts 135. panta 6. punkta otrajā daļā.

Taču, ja līgumslēdzējs ir valsts iestāde, atbildīgais kredītrīkotājs var, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, atcelt šo pienākumu.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kā iepriekšējo finansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem līgumslēdzējam saskaņā ar līguma noteikumiem.”

42)

155. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“155. pants

Atsevišķi līgumi un līgumi ar atsevišķām daļām

(Finanšu regulas 91. un 105. pants)”

43)

157. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

44)

158. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Robežlielumi, kas noteikti Finanšu regulas 105. pantā, ir šādi:

45)

162. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

46)

164. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Dotāciju nolīgumā var iekļaut noteikumus un termiņus apturēšanai saskaņā ar 183. pantu.”

47)

165. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Ja darbības dotācijas piešķir struktūrām, kas īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme, Komisijai ir tiesības atgūt procentuālu daļu no gada peļņas atbilstoši Kopienas ieguldījumam attiecīgo struktūru darbības budžetā, ja šīs struktūras saņem finansējumu arī no valsts iestādēm, kurām tiek prasīts atgūt procentuālu daļu no gada peļņas atbilstoši to ieguldījumam. Atgūstamās summas aprēķināšanai neņem vērā procentuālo daļu no ieguldījumiem darbības budžetā, kas veikti natūrā.”

48)

168. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

49)

172. pantu groza šādi:

50)

173. pantu groza šādi:

51)

176. pantu groza šādi:

52)

179. pantu aizstāj ar šādu:

“179. pants

Informācija pieteikuma iesniedzējiem

(Finanšu regulas 116. pants)

Pretendentus informē, cik ātri vien iespējams, bet jebkurā gadījumā 15 kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņēmējiem nosūtīts lēmums par piešķiršanu.”

53)

180. pantu groza šādi:

54)

182. pantu groza šādi:

55)

195., 196., 197., 198., 200. un 202. pantu svītro.

56)

211. pantu aizstāj ar šādu:

“211. pants

Uzskaites saskaņošana

(Finanšu regulas 135. pants)

1.   Vispārējās virsgrāmatas datus kārto un organizē tā, lai pamatotu saturu ikvienam kontam, kas iekļauts izmēģinājuma bilancē.

2.   Attiecībā uz pamatlīdzekļu inventāra sarakstu piemēro 220.–227. pantu.”

57)

212. pantu svītro.

58)

213. pantu groza šādi:

59)

222. pantu aizstāj ar šādu:

“222. pants

Objektu iekļaušana inventāra sarakstā

(Finanšu regulas 138. pants)

Visus iegādātos priekšmetus, kuru izmantošanas laika periods ir ilgāks par vienu gadu un kuri nav patērējami, un kuru iepirkuma vai ražošanas izmaksas ir lielākas par tām, kas noteiktas grāmatvedības noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.”

60)

240. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam, cik drīz vien iespējams, par piegādes un pakalpojumu līgumiem un, cik ātri vien iespējams, pēc tam, kad pieņemti lēmumi, ar kuriem apstiprina būvdarbu līgumu programmu.”

61)

241. pantu groza šādi:

62)

242. pantu groza šādi:

63)

243. pantu groza šādi:

64)

244. panta 1. punktu groza šādi:

65)

245. pantu groza šādi:

66)

246. panta 1. punktu groza šādi:

67)

250. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Ja iepriekšējais finansējums pārsniedz EUR 150 000, tad pieprasa nodrošinājumu. Taču, ja līgumslēdzējs ir valsts iestāde, atbildīgais kredītrīkotājs var, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, atbrīvot no šī pienākuma.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kā iepriekšējo finansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem līgumslēdzējam saskaņā ar līguma noteikumiem.

4.   Līgumslēdzēja iestāde var prasīt izpildes nodrošinājumu par summu, kas noteikta konkursa lietā un atbilst no 5 % līdz 10 % no līguma kopējās vērtības. Šo nodrošinājumu nosaka, pamatojoties uz tādiem objektīviem kritērijiem kā līguma veids un vērtība.

Tomēr ir jāpieprasa izpildes nodrošinājums, ja tiek pārsniegti šādi robežlielumi:

Nodrošinājumam ir jābūt derīgam vismaz līdz piegādes un būvdarbu galīgai pieņemšanai. Ja līgums nav pienācīgi izpildīts, tiek paturēts viss nodrošinājums.”

68)

252. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr novērtēšanas komisija vai līgumslēdzēja iestāde var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas vai izvēles kritērijiem viņu noteiktā termiņā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.”

69)

257. panta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

70)

260. panta otro daļu svītro.

71)

262. pantam pievieno šādas daļas:

“Budžeta saistības atbilstoši administratīvām apropriācijām, kas ir kopīgas visām sadaļām un kuras pārvalda vispārīgi, budžeta uzskaitē var būt uzskaitītas vispārīgi, ievērojot apkopojošu klasifikāciju pa veidiem, kas noteikti 27. pantā.

Atbilstošos izdevumus ieraksta budžeta pozīcijās atbilstoši tādam pašam sadalījumam kā apropriācijas.”

72)

264. pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr, ja darījumiem trešās valstīs nav iespējams izmantot nevienu no šiem nomas nodrošinājuma veidiem, atbildīgais kredītrīkotājs var apstiprināt citus veidus ar nosacījumu, ka šie veidi nodrošina līdzvērtīgu Kopienas finansiālo interešu aizsardzību.”

73)

271. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Robežlielumus un summas, kas noteikti 54., 67., 119., 126., 128., 129., 130., 135., 151., 152., 164., 172., 173., 180., 181., 182., 226., 241., 243., 245. un 250. pantā, atjaunina ik pēc trim gadiem saskaņā ar patēriņa cenu indeksa dinamiku Kopienā.

2.   Robežlielumus, kas minēti 157. panta b) apakšpunktā un 158. panta 1. punktā attiecībā uz iepirkuma līgumiem, koriģē ik pēc diviem gadiem saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 78. panta 1. punktu.”