Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006L0007

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK ( 2006. gada 15. februāris ) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu

OV L 64, 4.3.2006, p. 37–51 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/7/oj

4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/37


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/7/EK

(2006. gada 15. februāris)

par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (4), ņemot vērā apvienoto tekstu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja 2005. gada 8. decembrī,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Komisijas Paziņojumu par ilgtspējīgu attīstību, Eiropadome ir noteikusi mērķus, kas ir vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz nākotnes attīstību tādās prioritārajās jomās kā dabas resursi un sabiedrības veselības aizsardzība.

(2)

Ūdens ir ierobežots dabas resurss, kura kvalitāte būtu kā tāda jāsargā, jāaizstāv, jāpārvalda un ar kuru būtu attiecīgi jārīkojas. Jo īpaši virszemes ūdeņi ir atjaunojamie resursi, attiecībā uz kuriem ir tikai ierobežotas iespējas atgūt to sākotnējo stāvokli pēc tam, kad to negatīvi ietekmējušas cilvēku darbības.

(3)

Kopienas vides politikai būtu jāparedz augsts aizsardzības līmenis un jāsniedz ieguldījums to mērķu sasniegšanā, kas attiecas uz vides kvalitātes saglabāšanu, aizsargāšanu un uzlabošanu un cilvēku veselības aizsardzību.

(4)

2000. gada decembrī Komisija pieņēma Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunas peldvietu ūdens resursu politikas izstrādāšanu un uzsāka plaša mēroga apspriedes ar visām ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm. Šo apspriežu galvenais rezultāts bija vispārējs atbalsts jaunas direktīvas izstrādei, kas būtu balstīta uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem, īpašu uzmanību pievēršot lielākai sabiedrības iesaistīšanai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (5), ir ietverta saistība nodrošināt peldvietu ūdens augstu kvalitāti, tostarp pārskatot Padomes Direktīvu 76/160/EEK (1975. gada 8. decembris) par peldvietu ūdens kvalitāti (6).

(6)

Saskaņā ar Līgumu, izstrādājot vides politikas nostādnes, Kopienai cita starpā jāņem vērā pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija. Šajā direktīvā būtu jāizmanto zinātniskie dati, ieviešot visticamākos rādītāju parametrus, lai prognozētu mikrobioloģiskos veselības apdraudējumus un panāktu augsta līmeņa aizsardzību. Būtu steidzami jāveic turpmāki epidemioloģiski pētījumi attiecībā uz veselības apdraudējumiem saistībā ar peldēšanos, jo īpaši saldūdenī.

(7)

Lai palielinātu resursu lietderību un atbilstīgu izmantošanu, ir nepieciešams šo direktīvu cieši koordinēt ar citiem Kopienas tiesību aktiem par ūdens resursiem, jo īpaši Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (7), Padomes Direktīvu 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (9).

(8)

Atbilstīga informācija par plānotajiem pasākumiem un īstenošanas progresu būtu jāsniedz ieinteresētajām personām. Sabiedrībai būtu jāsaņem atbilstīga un laikā sniegta informācija par peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa un to riska pārvaldības pasākumu rezultātiem, ko veic, lai novērstu veselības apdraudējumus, jo īpaši saistībā ar paredzamu īstermiņa piesārņojumu vai ārkārtas situācijām. Būtu jāizmanto jaunas tehnoloģijas, kas dod iespēju informēt sabiedrību efektīvā un salīdzinošā veidā par peldvietu ūdeņiem visā Kopienā.

(9)

Monitoringa nolūkos ir jāizmanto saskaņotas analīzes metodes un prakse. Monitorings un kvalitātes novērtēšana ilgākā laikposmā ir nepieciešama, lai iegūtu reālu peldvietu ūdens klasifikāciju.

(10)

Atbilstība būtu jāievēro ne tikai saistībā ar mērīšanu un aprēķiniem, bet arī attiecībā uz atbilstīgiem pārvaldības pasākumiem un kvalitātes nodrošināšanu. Tādējādi peldvietu ūdens aprakstu sistēma ir atbilstīga, lai panāktu labāku izpratni par riskiem kā pamatu pārvaldības pasākumiem. Vienlaikus īpaša uzmanība būtu jāpievērš kvalitātes standartu ievērošanai un saskaņotai pārējai no Direktīvas 76/160/EEK.

(11)

Kopiena 2005. gada 17. februārī ratificēja ANO/EEK Konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā un tiesas pieejamību vides jautājumos (Orhūsas Konvencija). Tādējādi būtu lietderīgi šajā direktīvā ietvert noteikumus par publisku piekļuvi informācijai un paredzēt sabiedrības iesaistīšanu tās īstenošanā, lai papildinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (11).

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uz kopējo standartu pamata nodrošināt peldvietu ūdens labu kvalitāti un augstu aizsardzības līmeni visā Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(13)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(14)

Kopienas peldvietu ūdens resursu politikas nepārtrauktais svarīgums ir acīmredzams katras peldsezonas laikā, jo tā aizsargā sabiedrību no nejauša un pastāvīga piesārņojuma Kopienas peldvietu ūdens apgabalos vai tiem blakus. Vispārējā peldvietu ūdens kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies, kopš stājās spēkā Direktīva 76/160/EEK. Tomēr minētajā direktīvā ir atspoguļotas tās zināšanas un pieredze, kas bija gūtas septiņdesmito gadu sākumā. Kopš tā laika ir mainījušies peldvietu ūdens izmantošanas veidi, kā arī zināšanas zinātnes un tehnikas jomā. Tādējādi minētā direktīva būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1.   Šajā direktīvā ir sniegti noteikumi attiecībā uz:

a)

peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un klasifikāciju;

b)

peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību; un

c)

sabiedrības informēšanu par peldvietu ūdens kvalitāti.

2.   Šīs direktīvas mērķis ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un aizsargāt cilvēku veselību, papildinot Direktīvu 2000/60/EK.

3.   Šo direktīvu piemēro attiecībā uz jebkuru virszemes ūdeņu daļu, ja kompetentā iestāde paredz, ka tajā peldēsies liels skaits cilvēku, un ja tā nav piemērojusi pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai nav sniegusi pastāvīgu ieteikumu nepeldēties (turpmāk – “peldvietu ūdens”). To nepiemēro attiecībā uz:

a)

peldbaseiniem un dziednieciskiem ūdeņiem;

b)

norobežotu ūdeni, kas pakļauts apstrādei vai ko izmanto ārstnieciskiem nolūkiem;

c)

mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

Terminiem “virszemes ūdeņi”, “gruntsūdeņi”, “iekšējie ūdeņi”, “pārejas ūdeņi”, “piekrastes ūdeņi” un “upes baseins” ir tāda pati nozīme kā Direktīvā 2000/60/EK.

2)

“Kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts ir izraudzījusies, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību ievērošanu, vai jebkura cita iestāde vai struktūra, kurai ir uzticēts šāds pienākums.

3)

“Pastāvīgs” ir apzīmējums attiecībā uz peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties, kas ilgst vismaz vienu peldsezonu.

4)

“Liels skaits” attiecībā uz peldētājiem ir skaits, ko kompetentā iestāde uzskata par lielu, jo īpaši ņemot vērā tendences pagātnē vai infrastruktūru, iekārtas vai citus veiktos pasākumus, lai veicinātu peldēšanos.

5)

“Piesārņojums” ir mikrobioloģisks vai citu organismu piesārņojums vai atkritumi, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un rada apdraudējumu peldētāju veselībai, kā minēts 8. un 9. pantā un I pielikuma A slejā.

6)

“Peldsezona” ir laikposms, kad gaidāms liels skaits peldētāju.

7)

“Pārvaldības pasākumi” ir šādi pasākumi, kas tiek veikti attiecībā uz peldvietu ūdeni:

a)

peldvietu ūdens apraksta noteikšana un uzturēšana;

b)

monitoringa kalendāra izstrādāšana;

c)

peldvietu ūdens monitorings;

d)

peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšana;

e)

peldvietu ūdens klasificēšana;

f)

tā piesārņojuma iemeslu noteikšana un novērtēšana, kas var ietekmēt peldvietu ūdeņus un pasliktināt peldētāju veselību;

g)

sabiedrības informēšana;

h)

pasākumu veikšana, lai novērstu peldētāju pakļaušanu piesārņojumam;

i)

pasākumu veikšana, lai samazinātu piesārņojuma risku.

8)

“Īstermiņa piesārņojums” ir I pielikuma A slejā minētais mikrobioloģiskais piesārņojums, kam ir skaidri nosakāmi iemesli, kas parasti neietekmē peldvietu ūdens kvalitāti ilgāk par aptuveni 72 stundām pēc tam, kad peldvietu ūdens kvalitāte ietekmēta pirmoreiz, un par ko kompetentā iestāde ir izstrādājusi procedūras, lai to novērstu un attiecīgi rīkotos, kā noteikts II pielikumā.

9)

“Ārkārtas situācija” ir gadījums vai gadījumu kombinācija, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti konkrētajā vietā un kas parasti nenotiek biežāk kā reizi četros gados.

10)

“Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopums” ir informācija, kas iegūta saskaņā ar 3. pantu.

11)

“Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšana” ir peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas process, izmantojot novērtēšanas metodi, kas sniegta II pielikumā.

12)

“Zilaļģu izplatīšanās” ir zilaļģu vairošanās ziedu, paklāja vai putu veidā.

13)

Terminam “attiecīgā sabiedrības daļa” ir tāda pati nozīme kā Padomes Direktīvā 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (13).

II NODAĻA

PELDVIETU ŪDENS KVALITĀTE UN PĀRVALDĪBA

3. pants

Monitorings

1.   Dalībvalstis katru gadu identificē visus peldvietu ūdeņus un nosaka peldsezonas garumu. Tās dara to pirmo reizi pirms pirmās peldsezonas sākuma pēc 2008. gada 24. marta.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to parametru monitoringu, kas minēti I pielikuma A slejā, veic saskaņā ar IV pielikumu.

3.   Monitoringa vieta ir vieta peldvietu ūdeņos, kur:

a)

tiek gaidīta lielākā daļa peldētāju; vai

b)

ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu.

4.   Monitoringa kalendārs katram peldvietu ūdenim tiek izstrādāts pirms katras peldsezonas sākuma un – pirmo reizi – pirms trešās pilnās peldsezonas sākuma pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās. Monitoringu veic ne vēlāk kā četras dienas pēc dienas, kas noteikta monitoringa kalendārā.

5.   Dalībvalstis var ieviest to parametru monitoringu, kas minēti I pielikumā A slejā, pirmās pilnās peldsezonas laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās. Šādā gadījumā monitoringu veic tik bieži, kā tas paredzēts IV pielikumā. Šāda monitoringa rezultātus var izmantot, lai noteiktu peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas minēts 4. pantā. Tiklīdz dalībvalstis ievieš monitoringu saskaņā ar šo direktīvu, var pārtraukt to parametru monitoringu, kas minēti Direktīvas 76/160/EEK pielikumā.

6.   Var neņemt vērā paraugus, kas iegūti īstermiņa piesārņojuma laikā. Tos aizvieto ar paraugiem, kas iegūti saskaņā ar IV pielikumu.

7.   Ārkārtas situācijās 4. punktā minēto monitoringa kalendāru var apturēt. To atsāk iespējami īsā laikā pēc ārkārtas situācijas izbeigšanas. Jaunus paraugus ņem cik ātri vien iespējams pēc ārkārtas situācijas izbeigšanas, lai aizvietotu paraugus, kas iztrūkst ārkārtas situācijas dēļ.

8.   Dalībvalstis Komisijai ziņo par jebkādu monitoringa kalendāra apturēšanu. Tās sniedz šādus ziņojumus vēlākais nākamajā gada pārskatā, kas minēts 13. pantā.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka peldvietu ūdens kvalitātes analīzi veic saskaņā ar I pielikumā noteiktajām standartmetodēm un V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Tomēr dalībvalstis var atļaut citu metožu vai noteikumu izmantošanu, ja tās var pierādīt, ka šādi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti ar I pielikumā noteiktajām metodēm un V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Dalībvalstis, kas atļauj izmantot šādas līdzvērtīgas metodes vai noteikumus, sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju par izmantotajām metodēm vai noteikumiem, kā arī par to līdzvērtību.

4. pants

Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumi, veicot I pielikuma A slejā noteikto parametru monitoringu.

2.   Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanu veic:

a)

attiecībā uz katru peldvietu ūdeni;

b)

pēc katras peldsezonas beigām;

c)

pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas izstrādāts attiecībā uz konkrēto peldsezonu un trim iepriekšējām peldsezonām; un

d)

saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru.

Tomēr dalībvalsts var pieņemt lēmumu veikt peldvietu ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas izstrādāts tikai attiecībā uz trim iepriekšējām peldsezonām. Ja tiek pieņemts šāds lēmums, dalībvalsts par to paziņo Komisijai iepriekš. Dalībvalsts ziņo Komisijai arī gadījumā, ja tā nolemj atgriezties pie novērtēšanas, kas pamatojas uz četrām peldsezonām. Dalībvalstis nevar mainīt piemērojamo novērtēšanas laikposmu biežāk kā reizi piecos gados.

3.   Peldvietu ūdens informācijas kopumi, ko izmanto, lai veiktu peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanu, vienmēr ietver vismaz 16 paraugus vai, IV pielikuma 2. punktā minētajos īpašajos apstākļos, 12 paraugus.

4.   Tomēr, ja:

šā panta 3. punkta prasība tiek ievērota; vai

peldvietu ūdens informācijas kopums, ko izmanto, lai veiktu peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanu, ietver vismaz 8 paraugus, gadījumā, ja peldsezona nepārsniedz 8 nedēļas,

peldvietu ūdens novērtēšanu var veikt, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas attiecas uz mazāk nekā četrām peldsezonām, ja:

a)

peldvietu ūdens ir tikko noteikts;

b)

ir radušās izmaiņas, kas var ietekmēt peldvietu ūdens klasifikāciju saskaņā ar 5. pantu; šādā gadījumā novērtēšanu veic, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā ir tikai rezultāti par paraugiem, kas gūti pēc izmaiņām; vai

c)

peldvietu ūdens jau ir ticis novērtēts saskaņā ar Direktīvu 76/160/EEK; šādā gadījumā izmanto līdzvērtīgu informāciju, kas gūta saskaņā ar minēto direktīvu, un 2. un 3. parametrs Direktīvas 76/160/EEK pielikumā tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem 1. un 2. parametram šīs direktīvas I pielikuma A slejā.

5.   Dalībvalstis var sadalīt vai sagrupēt kopā esošos peldvietu ūdeņus, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumus. Tās var sagrupēt esošos peldvietu ūdeņus tikai gadījumā, ja šie ūdeņi:

a)

ir blakusesoši;

b)

ir novērtēti līdzīgā veidā iepriekšējo četru gadu laikā saskaņā ar 2., 3. punktu un 4. punkta c) apakšpunktu; un

c)

tiem ir tādi peldvietu ūdens apraksti, kas identificē kopējus riska faktorus vai liecina, ka nav šādu faktoru.

5. pants

Peldvietu ūdens klasifikācija un kvalitātes statuss

1.   Pamatojoties uz saskaņā ar 4. pantu veiktās peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas rezultātiem, dalībvalstis atbilstīgi II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem klasificē peldvietu ūdeni kā:

a)

“zemas” kvalitātes;

b)

“pietiekamas” kvalitātes;

c)

“labas” kvalitātes; vai

d)

“izcilas” kvalitātes ūdeni.

2.   Pirmo klasificēšanu saskaņā ar šīs direktīvas prasībām pabeidz vēlākais līdz 2015. gada peldsezonas beigām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2015. gada peldsezonas beigām visi peldvietu ūdeņi ir vismaz ar “pietiekamu” kvalitāti. Tās veic īstenojamus un samērīgus pasākumus, ko tie uzskata par atbilstīgiem, nolūkā palielināt to peldvietu ūdeņu skaitu, kas tiek klasificēti kā “izcilas” vai “labas” kvalitātes ūdeņi.

4.   Tomēr neatkarīgi no vispārējās prasības 3. punktā peldvietu ūdeņi var pagaidām tikt klasificēti kā “zemas” kvalitātes ūdeņi un joprojām saglabāt atbilstību šai direktīvai. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

attiecībā uz katru “zemas” kvalitātes peldvietu ūdeni veic šādus pasākumus, sākot ar nākamo peldsezonu pēc ūdens klasificēšanas:

i)

piemēroti pārvaldības pasākumi, tostarp peldēšanās aizliegums vai ieteikums nepeldēties, nolūkā novērst peldētāju pakļaušanu apdraudējumam; un

ii)

labas kvalitātes nesasniegšanas cēloņu un iemeslu noteikšana;

iii)

piemēroti pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma iemeslus; un

iv)

saskaņā ar 12. pantu sabiedrības brīdināšana ar skaidrām un vienkāršām zīmēm, kā arī informēšana par piesārņojuma avotiem un veiktajiem pasākumiem, ņemot par pamatu peldvietu ūdens aprakstu.

b)

Ja peldvietu ūdens tiek klasificēts kā “zemas” kvalitātes ūdens piecu secīgu gadu laikā, nosaka pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai pastāvīgu ieteikumu nepeldēties. Tomēr dalībvalstis var noteikt pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai pastāvīgu ieteikumu nepeldēties pirms piecu gadu laikposma beigām, ja dalībvalsts uzskata, ka “pietiekamas” kvalitātes sasniegšana nav iespējama vai rada nesamērīgus izdevumus.

6. pants

Peldvietu ūdens apraksti

1.   Dalībvalstis nodrošina peldvietu ūdeņu aprakstu izveidošanu saskaņā ar III pielikumu. Katra peldvietu ūdens apraksts var attiekties uz atsevišķu peldvietu ūdeni vai vairākiem blakusesošiem peldvietu ūdeņiem. Peldvietu ūdeņu aprakstus pirmo reizi izveido ne vēlāk kā 2011. gada 24. martā.

2.   Peldvietu ūdeņu aprakstus pārskata un atjaunina saskaņā ar III pielikumu.

3.   Izveidojot, pārskatot un atjauninot peldvietu ūdeņu aprakstus, atbilstīgi izmanto informāciju, kas iegūta no monitoringa un novērtēšanas, kura veikta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un attiecas uz šo direktīvu.

7. pants

Pārvaldības pasākumi ārkārtas apstākļos

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi un laicīgi pasākumi, ja tās konstatē neparedzētas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un peldētāju veselību vai par ko ir pamatotas aizdomas, ka tām varētu būt šāda nelabvēlīga ietekme. Šādi pasākumi ietver sabiedrības informēšanu un, ja nepieciešams, pagaidu peldēšanās aizliegumu.

8. pants

Risks saistībā ar zilaļģēm

1.   Ja peldvietu ūdens apraksts liecina par zilaļģu izplatīšanās iespējamību, veic atbilstīgu monitoringu, lai nodrošinātu veselības apdraudējumu laicīgu noteikšanu.

2.   Gadījumā, ja notiek zilaļģu izplatīšanās un ir noteikts vai pieņemts, ka pastāv veselības apdraudējums, nekavējoties veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, lai novērstu pakļaušanu riskam, tostarp informējot sabiedrību.

9. pants

Citi parametri

1.   Ja peldvietu ūdens apraksts liecina par tendenci attiecībā uz lielaļģu un/vai jūras fitoplanktona izplatīšanos, veic pārbaudi, lai noteiktu to pieņemamību un veselības apdraudējumus, un atbilstīgus pārvaldības pasākumus, tostarp sabiedrības informēšanu.

2.   Peldvietu ūdeņus pārbauda attiecībā uz tādu piesārņojumu kā darvaini atlikumi, stikls, plastmasa, gumija vai jebkura cita veida atkritumi. Ja konstatē šāda veida piesārņojumu, veic atbilstīgus pasākumus, tostarp, ja nepieciešams, sabiedrības informēšanu.

10. pants

Sadarbība robežšķērsojošo ūdeņu jomā

Ja upes baseins izraisa pārrobežu ietekmi uz peldvietu ūdens kvalitāti, iesaistītās dalībvalstis atbilstīgi sadarbojas šīs direktīvas īstenošanā, tostarp veicot atbilstīgas informācijas apmaiņu un vienotu rīcību, lai kontrolētu šādu ietekmi.

III NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

11. pants

Sabiedrības līdzdalība

Dalībvalstis veicina sabiedrības piedalīšanos šīs direktīvas ieviešanā, un nodrošina to, lai attiecīgajai sabiedrības daļai būtu sniegta iespēja:

iegūt informāciju par līdzdalības veidu; un

sniegt ierosinājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības.

Jo īpaši tas attiecas uz peldvietu ūdeņu sarakstu izveidošanu, pārskatīšanu un atjaunināšanu saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Kompetentās iestādes ņem vērā jebkuru iegūto informāciju.

12. pants

Sabiedrības informēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka šādu informāciju aktīvi izplata un dara pieejamu peldsezonas laikā viegli pieejamā vietā katra peldvietu ūdens tuvākajā apkaimē:

a)

pašreizējā peldvietu ūdens klasifikācija un jebkāds peldēšanās aizliegums vai ieteikums nepeldēties, kas minēti šajā pantā, izmantojot skaidru un vienkāršu zīmi vai simbolu;

b)

peldvietu ūdens vispārējs apraksts, nelietojot tehniskus terminus un ņemot par pamatu peldvietu ūdens aprakstu, kas izveidots saskaņā ar III pielikumu;

c)

gadījumā, ja peldvietu ūdeņi ir pakļauti īstermiņa piesārņojumam:

paziņojums par to, ka peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam,

norāde par to dienu skaitu, kurās tika aizliegta peldēšanās vai ieteikts nepeldēties iepriekšējā peldsezonā šāda piesārņojuma dēļ, un

brīdinājums par to, kad šāds piesārņojums ir paredzams vai pastāv;

d)

informācija par ārkārtas situāciju raksturu un paredzamo ilgumu šādos gadījumos;

e)

gadījumā, ja peldēšanās tiek aizliegta vai tiek izdots ieteikums nepeldēties, paziņojums par to sabiedrībai un pamatojums;

f)

gadījumā, ja peldēšanās tiek pastāvīgi aizliegta vai tiek izdots pastāvīgs ieteikums nepeldēties, fakts, ka attiecīgais apgabals vairs nav peldvietu ūdens un iemesli tā deklasificēšanai; un

g)

norāde par sīkākas informācijas avotiem saskaņā ar 2. punktu.

2.   Dalībvalstis izmanto piemērotus medijus un tehnoloģijas, tostarp internetu, lai aktīvi un ātri izplatītu informāciju attiecībā uz peldvietu ūdeņiem, kā minēts 1. punktā, un vajadzības gadījumā arī šādu informāciju vairākās valodās:

a)

peldvietu ūdeņu saraksts;

b)

katra peldvietu ūdens klasifikācija pēdējo trīs gadu laikā un apraksts, tostarp tā monitoringa rezultāti, kas veikts saskaņā ar šo direktīvu kopš pēdējās klasifikācijas;

c)

par “zemas” kvalitātes peldvietu ūdeņiem – informācija par piesārņojuma avotiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu peldētāju pakļaušanu piesārņojumam un atrisinātu tā cēloņus, kā minēts 5. panta 4. punktā; un

d)

par peldvietu ūdeņiem, kas ir pakļauti īstermiņa piesārņojumam, – vispārēja informācija par:

apstākļiem, kas varēja izraisīt īstermiņa piesārņojumu,

šāda piesārņojuma iespējamību un tā paredzamo ilgumu,

piesārņojuma cēloņiem un veiktajiem pasākumiem nolūkā novērst peldētāju pakļaušanu piesārņojumam un atrisināt tā cēloņus.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu dara pieejamu katru gadu pirms peldsezonas sākuma. Šā punkta b) apakšpunktā minētos monitoringa rezultātus dara pieejamus internetā pēc analīzes pabeigšanas.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju izplata iespējami īsā laikā pēc tās iegūšanas, sākot ar piektās peldsezonas sākumu pēc 2008. gada 24. marta.

4.   Dalībvalstis un Komisija, kad vien iespējams, dara pieejamu sabiedrībai informāciju ar ģeogrāfisku piesaisti un sniedz to skaidrā un saskaņotā veidā, jo īpaši izmantojot zīmes un simbolus.

13. pants

Ziņojumi

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai monitoringa rezultātus un peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumus par katru peldsezonu, kā arī būtisko veikto pasākumu aprakstu. Dalībvalstis sniedz šo informāciju katru gadu līdz 31. decembrim attiecībā uz iepriekšējo peldsezonu. Tās sāk iesniegt informāciju, tiklīdz ir veikta pirmā peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšana saskaņā ar 4. pantu.

2.   Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai pirms peldsezonas sākuma par visiem ūdeņiem, kas identificēti kā peldvietu ūdeņi, tostarp pamatojumu attiecībā uz jebkādām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tās dara to pirmo reizi pirms pirmās peldsezonas sākuma pēc 2008. gada 24. marta.

3.   Kad tiek uzsākts peldvietu ūdens monitorings saskaņā ar šo direktīvu, ikgadējo ziņošanu Komisijai saskaņā ar 1. punktu turpina veikt atbilstīgi Direktīvai 76/160/EEK līdz laikam, kad var veikt pirmo novērtēšanu saskaņā ar šo direktīvu. Šajā laikposmā 1. parametru, kas minēts Direktīvas 76/160/EEK pielikumā, neņem vērā gada ziņojumā, un 2. un 3. parametru Direktīvas 76/160/EEK pielikumā uzskata par līdzvērtīgu 2. un 1. parametram šīs direktīvas I pielikuma A slejā.

4.   Komisija publicē gada kopsavilkuma ziņojumu par peldvietu ūdens kvalitāti Kopienā, tostarp par peldvietu ūdens klasifikāciju, atbilstību šai direktīvai un būtiskajiem veiktajiem pārvaldības pasākumiem. Komisija publicē šo ziņojumu līdz 30. aprīlim katru gadu, tostarp internetā. Izstrādājot ziņojumu, Komisija, cik iespējams, izmanto vislabākās datu vākšanas, novērtēšanas un noformēšanas sistēmas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvu 2000/60/EK.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Ziņojums un pārskatīšana

1.   Komisija ne vēlāk kā 2008. gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Ziņojumā īpaši ņem vērā:

a)

tādu atbilstīgu Eiropas epidemioloģisko pētījumu rezultātus, ko veic Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm;

b)

citus zinātniskus, analītiskus un epidemioloģiskus pētījumus, kas saistīti ar peldvietu ūdens kvalitātes parametriem, tostarp saistībā ar vīrusiem; un

c)

Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus.

2.   Dalībvalstis līdz 2014. gada beigām iesniedz Komisijai rakstiskus apsvērumus par ziņojumu, tostarp par nepieciešamību veikt jebkādus turpmākus pētījumus vai novērtēšanu, kas var būt vajadzīgi, lai palīdzētu Komisijai pārskatīt šo direktīvu saskaņā ar 3. punktu.

3.   Ņemot vērā ziņojumu, dalībvalstu rakstiskos apsvērumus un izvērstu ietekmes novērtējumu, kā arī paturot prātā pieredzi, kas gūta, īstenojot šo direktīvu, Komisija ne vēlāk kā 2020. gadā pārskata šo direktīvu, īpašu uzmanību pievēršot peldvietu ūdens kvalitātes rādītājiem, tostarp norādot, vai būtu atbilstīgi pārtraukt “pietiekamas” kvalitātes klasifikāciju un iesniedz, ja vajadzīgs, priekšlikumus atbilstīgiem tiesību aktiem saskaņā ar Līguma 251. pantu.

15. pants

Tehniskie pielāgojumi un īstenošanas pasākumi

1.   Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu:

a)

noteikt EN/ISO standartu par mikrobioloģisko metožu līdzvērtību 3. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā;

b)

noteikt sīki izstrādātus noteikumus 8. panta 1. punkta, 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 4. punkta īstenošanai;

c)

pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai analīzes metodes, ko piemēro attiecībā uz I pielikumā noteiktiem parametriem;

d)

pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai V pielikumu;

e)

noteikt metodiskos norādījumus attiecībā uz kopējām metodēm, lai novērtētu atsevišķos paraugus.

2.   Komisija iesniedz projektu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ievērojot 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, līdz 2010. gada 24. martam. Pirms iesniegšanas tā apspriežas ar dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, attiecīgajām tūrisma un patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Pēc attiecīgu noteikumu pieņemšanas tā izplata informāciju par tiem internetā.

16. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

17. pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 76/160/EEK ar šo atceļ no 2014. gada 13. decembra. Ievērojot 2. punktu, šī atcelšana neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņiem atceltās direktīvas transponēšanai un piemērošanai.

2.   Tiklīdz dalībvalstis būs veikušas visus nepieciešamos juridiskos, administratīvos un praktiskos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, piemēros šo direktīvu, kas aizstāj Direktīvu 76/160/EEK.

3.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

18. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2008. gada 24. martam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis veic minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 15. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  OV C 45 E, 25.2.2003., 127. lpp.

(2)  OV C 220, 16.9.2003., 39. lpp.

(3)  OV C 244, 10.10.2003., 31. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta 2003. gada 21. oktobra Atzinums (OV C 82 E, 1.4.2004., 115. lpp.), Padomes 2004. gada 20. decembra Kopējā nostāja (OV C 111 E, 11.5.2005., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 10. maija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2006. gada 18. janvāra Normatīvā rezolūcija (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmums.

(5)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 31, 5.2.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(7)  OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(9)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(10)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(11)  OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(13)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).


I PIELIKUMS

Attiecībā uz iekšējiem ūdeņiem

 

A

B

C

D

E

 

Parametrs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama kvalitāte

Analīzes standartmetodes

1.

Zarnu enterokoki (KVV/100 ml)

200 (1)

400 (1)

330 (2)

ISO 7899–1 vai ISO 7899–2

2.

Escherichia coli (KVV/100 ml)

500 (1)

1 000 (1)

900 (2)

ISO 9308–3 vai ISO 9308–1

Attiecībā uz piekrastes un pārejas ūdeņiem

 

A

B

C

D

E

 

Parametrs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama kvalitāte

Analīzes standartmetodes

1.

Zarnu enterokoki (KVV/100 ml)

100 (3)

200 (3)

185 (4)

ISO 7899–1 vai ISO 7899–2

2.

Escherichia coli (KVV/100 ml)

250 (3)

500 (3)

500 (4)

ISO 9308–3 vai ISO 9308–1


(1)  Pamatojoties uz 95. procentiles novērtēšanu. Skatīt II pielikumu.

(2)  Pamatojoties uz 90. procentiles novērtēšanu. Skatīt II pielikumu.

(3)  Pamatojoties uz 95. procentiles novērtēšanu. Skatīt II pielikumu.

(4)  Pamatojoties uz 90. procentiles novērtēšanu. Skatīt II pielikumu.


II PIELIKUMS

Peldvietu ūdens novērtēšana un klasifikācija

1.   ZEMA KVALITĀTE

Peldvietu ūdens tiek klasificēts kā “zemas kvalitātes” ūdens, ja peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu (1) procentiles vērtība (2) attiecībā uz mikrobioloģisko uzskaitījumu ir sliktāka (3) nekā “pietiekamas kvalitātes” vērtība, kas noteikta I pielikuma D slejā.

2.   PIETIEKAMA KVALITĀTE

Peldvietu ūdens ir jākvalificē kā “pietiekamas kvalitātes” ūdens:

1)

ja peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība attiecībā uz mikrobioloģisko uzskaitījumu ir līdzvērtīga “pietiekamas kvalitātes” vērtībai, kas noteikta I pielikuma D slejā, vai ir labāka (4) par to; un

2)

ja peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam, ar nosacījumu, ka:

i)

veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, tostarp novērošanu, agras brīdināšanas sistēmas un monitoringu, lai novērstu peldētāju pakļaušanu riskam, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

ii)

veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma avotus; un

iii)

to paraugu skaits, kas netika ņemti vērā saskaņā ar 3. panta 6. punktu īstermiņa piesārņojuma dēļ, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas minētajam laikposmam paredzēts monitoringa kalendāros, vai vienu paraugu vienā peldsezonā, izvēloties lielāku skaitli.

3.   LABA KVALITĀTE

Peldvietu ūdens jākvalificē kā “labas kvalitātes” ūdens:

1)

ja peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība attiecībā uz mikrobioloģisko uzskaitījumu ir līdzvērtīga “labas kvalitātes” vērtībai, kas noteikta I pielikuma C slejā, vai ir labāka (4) par to; un

2)

ja peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam, ar nosacījumu, ka:

i)

veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, tostarp novērošanu, agras brīdināšanas sistēmas un monitoringu, lai novērstu peldētāju pakļaušanu riskam, brīdinot tos vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

ii)

veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma avotus; un

iii)

to paraugu skaits, kas netika ņemti vērā saskaņā ar 3. panta 6. punktu īstermiņa piesārņojuma dēļ, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas minētajam laikposmam paredzēts monitoringa kalendāros, vai vienu paraugu vienā peldsezonā, izvēloties lielāku skaitli.

4.   IZCILA KVALITĀTE

Peldvietu ūdens jāklasificē kā “izcilas kvalitātes” ūdens:

1)

ja peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība attiecībā uz mikrobioloģisko uzskaitījumu ir līdzvērtīga “izcilas kvalitātes” vērtībai, kas noteikta I pielikumā B slejā, vai ir labāka par to; un

2)

ja peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam, ar nosacījumu, ka:

i)

veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, tostarp novērošanu, agras brīdināšanas sistēmas un monitoringu, lai novērstu peldētāju pakļaušanu riskam, brīdinot tos vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

ii)

veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma avotus; un

iii)

to paraugu skaits, kas netika ņemti vērā saskaņā ar 3. panta 6. punktu īstermiņa piesārņojuma dēļ, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas minētajam laikposmam paredzēts monitoringa kalendāros, vai vienu paraugu vienā peldsezonā, izvēloties lielāku skaitli.

PIEZĪMES


(1)  “Pēdējais novērtēšanas laikposms” ir pēdējās četras peldsezonas vai, attiecīgajā gadījumā, laikposms, kas noteikts 4. panta 2. vai 4. punktā.

(2)  Balstoties uz procentiles novērtēšanu no log10 normālās iespējamās blīvuma funkcijas attiecībā uz mikrobioloģisko informāciju, kas iegūta no konkrēta peldvietu ūdens, procentiles vērtību iegūst šādi:

i)

ņem log10 vērtību no visiem baktēriju uzskaitījumiem to datu secībā, kas jānovērtē. (Ja tiek iegūta nulles vērtība, ņem log10 vērtību no analītiskās metodes minimālās noteikšanas robežas);

ii)

aprēķina log10 aritmētisko vidējo vērtību (μ);

iii)

aprēķina log10 vērtību standartnovirzi (σ).

Augšējā 90. procentiles vērtība no datu iespējamības blīvuma funkcijas tiek iegūta no šāda vienādojuma: augšējā 90. procentile = antilog (μ + 1,282 σ).

Augšējā 95. procentiles vērtība no datu iespējamības blīvuma funkcijas tiek iegūta no šāda vienādojuma: augšējā 95. procentile = antilog (μ + 1,65 σ).

(3)  “Sliktāka” ir ar augstāku koncentrācijas vērtību, kas izteikta KVV/100 ml.

(4)  “Labāka” ir ar zemāku koncentrācijas vērtību, kas izteikta KVV/100 ml.


III PIELIKUMS

Peldvietu ūdens apraksts

1.

Peldvietu ūdens aprakstā, kas minēts 6. pantā, jāietver:

a)

peldvietu ūdens un citu virszemes ūdeņu, kas ir peldvietu ūdens sateces baseinā, tādu fizisko, ģeogrāfisko un hidroloģisko iezīmju apraksts, kuras varētu būt piesārņojuma avots un kuras ir svarīgas saistībā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

b)

to piesārņojuma avotu identifikācija un novērtējums, kas var ietekmēt peldvietu ūdeņus un peldētāju veselību;

c)

zilaļģu izplatīšanās potenciāla novērtējums;

d)

lielaļģu un/vai fitoplanktona izplatīšanās potenciāla novērtējums;

e)

gadījumā, ja b) apakšpunktā minētais novērtējums liecina par īstermiņa piesārņojuma apdraudējumu, šāda informācija:

attiecīgā īstermiņa piesārņojuma paredzamais raksturs, biežums un ilgums,

sīkāka informācija par jebkādiem esošiem piesārņojuma avotiem, tostarp informācija par veiktajiem pārvaldības pasākumiem un grafiku piesārņojuma avotu likvidēšanai,

īstermiņa piesārņojuma laikā veiktie pārvaldības pasākumi, kā arī to struktūru nosaukums un kontaktinformācija, kas atbildīgas par šiem pasākumiem;

f)

monitoringa vietas atrašanās.

2.

Gadījumā, ja peldvietu ūdens ir klasificēts kā “labas”, “pietiekamas” vai “zemas” kvalitātes ūdens, peldvietu ūdens apraksts ir regulāri jāpārskata, lai novērtētu, vai kāds no 1. punktā minētajiem aspektiem ir mainījies. Vajadzības gadījumā aprakstu atjaunina. Pārskatīšanas biežumu un jomu ir jānosaka, pamatojoties uz piesārņojuma raksturu un nopietnību. Tomēr pārskatīšanai jāatbilst vismaz tādiem noteikumiem un jānotiek ar tādu biežumu, kā noteikts turpmāk sniegtajā tabulā.

Peldvietu ūdens klasifikācija

“Labas” kvalitātes

“Pietiekamas” kvalitātes

“Zemas” kvalitātes

Pārskatīšanai jānotiek ne retāk kā reizi

4 gados

3 gados

2 gados

Aspekti, kas jāpārskata (1. punkta apakšpunkti)

a) līdz f)

a) līdz f)

a) līdz f)

To peldvietu ūdeņu apraksts, kas pirms tam tika klasificēti kā “izcilas” kvalitātes ūdeņi, ir jāpārskata un pēc vajadzības jāatjaunina tikai gadījumā, ja klasifikācija mainās uz “labu”, “pietiekamu” vai “zemu” kvalitāti. Pārskatīšanā jāizskata visi aspekti, kas minēti 1. punktā.

3.

Gadījumā, ja tiek veikti nozīmīgi būvdarbi vai ievērojamas izmaiņas infrastruktūrā peldvietu ūdeņos vai to apkaimē, peldvietu ūdens apraksts ir jāatjaunina pirms nākamās peldsezonas sākuma.

4.

Informācija, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir jāsniedz sīki izstrādātā kartē, ja tas ir izpildāms.

5.

Cita svarīga informācija var būt pievienota vai ietverta, ja kompetentā iestāde uzskata to par atbilstīgu.


IV PIELIKUMS

Peldvietu ūdens monitorings

1.

Viens paraugs ir jāņem tieši pirms katras peldsezonas sākuma. Ņemot vērā šo papildu paraugu un ievērojot 2. punktu, ne mazāk kā četri paraugi ir jāņem un jāanalizē katru peldsezonu.

2.

Tomēr ir jāņem un jāanalizē tikai trīs paraugus peldsezonas laikā, ja attiecīgajā peldvietu ūdenī:

a)

peldsezona nepārsniedz 8 nedēļas; vai

b)

tas atrodas apgabalā ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem.

3.

Paraugu ņemšanas dienas ir jānosaka ar atbilstīgiem intervāliem visā peldsezonas laikā, un intervāls starp paraugu ņemšanas dienām nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.

4.

Īstermiņa piesārņojuma gadījumā ir jāņem viens papildu paraugs, lai pārliecinātos, ka starpgadījums ir beidzies. Šis paraugs neveido daļu no peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopuma. Ja ir nepieciešams aizvietot vērā neņemto paraugu, papildu paraugs ir jāņem 7 dienu laikā pēc īstermiņa piesārņojuma beigām.


V PIELIKUMS

Noteikumi par to, kā rīkoties ar paraugiem, kas paredzēti mikrobioloģiskās analīzes veikšanai

1.   PARAUGU ŅEMŠANAS VIETA

Ja iespējams, paraugs ir jāņem 30 centimetrus zem ūdens virsmas ūdenī, kas ir vismaz 1 metru dziļš.

2.   PARAUGU PUDEĻU STERILIZĒŠANA

Paraugu pudelēm:

jāveic sterilizēšana autoklāvā vismaz 15 minūtes 121 oC temperatūrā; vai

jāveic sauso sterilizēšanu 160 oC līdz 170 oC temperatūrā vismaz 1 stundu; vai

jābūt apstarotajiem paraugu traukiem, kas iegūti tieši no ražotāja.

3.   PARAUGU ŅEMŠANA

Paraugu pudeles/trauka apjoms ir atkarīgs no ūdens daudzuma, kas nepieciešams, lai pārbaudītu katru parametru. Minimālais tilpums ir 250 ml.

Paraugu traukiem ir jābūt no caurspīdīga un bezkrāsaina materiāla (stikla, plastmasas vai polipropilēna).

Lai novērstu parauga nejaušu piesārņojumu, paraugu ņēmējam ir jāpielieto dezinfekcijas metodes, lai uzturētu paraugu pudeļu sterilitāti. Sterils aprīkojums (piemēram, sterili ķirurģiskie cimdi, knaibles vai paraugu spailes) nav nepieciešams, ja procedūra tiek izpildīta rūpīgi.

Paraugs ir skaidri jāapzīmē ar neizdzēšamo tinti uz trauka un uz paraugu ņemšanas veidlapas.

4.   PARAUGU GLABĀŠANA UN TRANSPORTĒŠANA PIRMS ANALĪZES

Visos transportēšanas posmos ūdens paraugi ir jāaizsargā no gaismas, jo īpaši no tiešas saules gaismas.

Paraugs ir jāglabā apmēram 4 oC temperatūrā aukstumu saglabājošā kārbā vai ledusskapī (atkarībā no klimata) līdz atvešanai uz laboratoriju. Ja transportēšana uz laboratoriju aizņem vairāk nekā 4 stundas, ir nepieciešama transportēšana ledusskapī.

Laikam starp paraugu ņemšanu un analīzes veikšanu ir jābūt iespējami īsam. Ir ieteicams paraugus analizēt tajā pašā darba dienā. Ja tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ, paraugus apstrādā ne vairāk kā 24 stundu laikā. Līdz tam tos glabā tumsā un 4 oC ± 3 oC temperatūrā.


Top