PIELIKUMS

KOPSAVILKUMS INFORMĀCIJAI PAR KRASTA ELEKTRĪBAS PIESLĒGUMU

Šajā pielikumā sniegta svarīgākā informācija par krasta elektrības pieslēguma izmaksām un izdevīgumu. Detalizētāka informācija ir iekļauta nesenajā Komisijai paredzētajā ziņojumā “Pakalpojumu līgums par emisiju no kuģiem atļaušanu, samazināšanu un tirgus instrumentiem: krasta elektrības pieslēgums” (1). Ziņojumā minētie skaitļi par emisijām un izmaksām attiecas uz jūras kuģiem, bet metode der arī iekšzemes ūdensceļu kuģiem.

1.   Tehniskās prasības – tipiskā konfigurācija

Diagrammā uzskatāmi parādītas tipiskās konfigurācijas prasības attiecībā uz krasta elektrības pieslēgumu. Atkarībā no kuģa un enkurvietas ir iespējamas citas konfigurācijas. Starptautiskā Elektroiekārtu atbilstības sertificēšanas komisija un Starptautiskā Klasificēšanas sabiedrību apvienība pašlaik izstrādā nozares standartus, ko turpmāk izskatīs SJO.

2.   Izdevīgums – emisiju samazinājumi

Krasta elektrības pieslēgumu var izmantot kā līdzekli vietējās gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķu sasniegšanai. Tā izmantošanas izdevīgums ir lielā mērā atkarīgs no vairākiem faktoriem. Ietekmes novērtējums, kas ir pievienots šim ieteikumam, dod ieskatu par labumiem, ko var gūt, plašāk izmantojot šo līdzekli ES. Pirms uzstādīt iekārtas, būs jāveic izmaksu un izdevīguma analīze konkrētiem apstākļiem.

Ietekmes novērtējumā dots piemērs par gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu, ko var panākt ar 500 enkurvietām, ja kuģu dzinēji ir vidēja lieluma. Svarīgs faktors, no kura ir atkarīgs izdevīgums, ir sēra saturs degvielā. Kopienas tiesību aktos no 2010. gada lielākoties noteikti stingrāki sēra satura ierobežojumi degvielai, ko izmanto enkurvietās. Tādēļ piemēri ir par degvielu ar 2,7 % un 0,1 % lielu sēra saturu. Ir uzskatāmi parādīts, ka krasta elektrības pieslēguma izmantošana dotu kopējo labumu, kas, naudā izteikts, būtu no EUR 252 līdz EUR 708 gadā, ja izmanto degvielu ar 2,7 % lielu sēra saturu, un no EUR 103 līdz EUR 284 gadā, ja izmanto degvielu ar 0,1 % lielu sēra saturu. Aprēķini veikti, ņemot vērā cilvēku veselības uzlabošanos un mazākus materiālos zaudējumus gaisa piesārņotāju emisiju samazinājumu rezultātā (2).

Pāreja uz krasta elektrības pieslēgumu dos arī citus labumus, kas nav atainoti šajos skaitļos. Tā samazinās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas par vairāk nekā 50 %, oglekļa oksīda (CO) emisijas par apmēram 99 % un slāpekļa oksīda (N2O) emisijas par vairāk nekā 50 %. Tā likvidēs palīgdzinēju radīto vibrāciju un troksni, kas tiešā tuvumā ir 90–120dB liels, un uzlabos apkopes apstākļus kuģu inženieriem.

3.   Izmaksas – kapitālizdevumi un ekspluatācijas izmaksas

Izmaksas par krasta elektrības pieslēguma ierīkošanu un izmantošanu sedz osta un kuģis, un tās ievērojami atšķirsies atkarībā no infrastruktūras, jo īpaši no ostā esošās infrastruktūras. Ietekmes novērtējumā dots orientējošs aprēķins par sistēmas kopējām gada izmaksām vidusmēra enkurvietā jauniem un pārbūvētiem kuģiem ar dažādiem palīgdzinēju izmēriem. Rezultāti iekļauti 1. tabulā.

Var redzēt, ka kopējās izmaksas ir daudz zemākas kuģiem ar lielākiem palīgdzinējiem, kam rezultātā visdrīzāk arī būs liekākais piesārņotāju emisiju samazinājums. Izmaksas ir daudz zemākas, ja krasta elektrības pieslēgumu ierīko jaunbūvētiem kuģiem, nevis pārbūvētiem. Degvielas un elektrības izmaksas ir ļoti nozīmīgs faktors attiecībā uz izmaksām, ko sedz kuģi. Izmaksas par degvielu ir dažādas, tomēr degviela ar mazāku sēra saturu būs dārgāka nekā degviela ar lielāku sēra saturu. Nodokļu samazināšana par elektrību, ar ko apgādā kuģus enkurvietās, palielina interesi par krasta elektrības pieslēgumu.

1. tabula

4.   Izmaksu un ieguvumu salīdzinājums

Labums, ko dotu minēto četru piesārņotāju samazināšana 500 enkurvietās, izteikts naudā, tiek vērtēts no EUR 103 līdz EUR 284 gadā, ja izmanto degvielu ar 0,1 % lielu sēra saturu, un no EUR 252 līdz EUR 708 gadā, ja izmanto degvielu ar 2,7 % lielu sēra saturu. Rādītāji ir atkarīgi no dažādiem metodoloģiskiem faktoriem, tostarp statistiskas mērķiem pieņemtās vērtības attiecībā uz ekspluatācijas ilgumu. Sīkāku informāciju skatīt ietekmes novērtējumā par tematisko stratēģiju par gaisa piesārņo jumu (3).

Kopējās sistēmas izmaksas gadā par katru enkurvietu, kas norādītas 1. tabulā, ir atkarīgas no trim faktoriem: kuģu dzinēju izmērs; tas, vai ar šo tehnoloģiju aprīko jaunu vai vecu kuģi; elektrības un flotes degvielas izmaksas. Ietekmes novērtējumā konstatēts, ka kuģi, kas izmantotu krasta elektrības pieslēgumu 500 enkurvietās, gadā izmaksātu par 185 miljoniem EUR vairāk nekā kuģi, kuri izmantotu kuģu degvielu, ja rēķinās ar iespēju, ka kuģu degvielas cenas ir zemas un par kuģiem maksā nesamazinātu nodokli par elektrību. Ja rēķinās ar iespēju, ka degvielas cena ir augstāka un nodoklis par elektrību vispār nav jāmaksā, kopējās izmaksas samazinātos par 80 % līdz apmēram 34 miljoniem EUR gadā.

Šie skaitļi liecina, ka daudzās situācijās no krasta pieslēguma izrietošie labumi atsver izmaksas. Daudzos gadījumos gūtais labums vairākkārt atsver izmaksas.

5.   Secinājums

Ieguvumi un izmaksas saistībā ar krasta elektrības pieslēgumu ievērojami atšķiras atkarībā no ostas konfigurācijas un atrašanās vietas, enkurvietas un kuģa. Tas nozīmē, ka rentabilitātes jautājums jāskata katrā gadījumā atsevišķi un ka jāturpina īstenot tiešu jūras dzinēju emisiju samazināšanu.

Attiecībā uz vides aizsardzību ar krasta elektrības pieslēgumu var panākt emisiju samazinājumus, kas ir daudz lielāki par tiem, kurus panāks, enkurvietās pārejot uz degvielu ar 0,1 % lielu sēra saturu (kas no 2010. gada noteikts ar Direktīvu 2005/33/EK), jo īpaši attiecībā uz NOx un daļiņveida emisijām. Tādēļ tas īpaši jāapsver ostās, kur kuģu NOx un daļiņveida emisijas vairo tādas gaisa vietējās kvalitātes problēmas kā apkārtējā gaisa kvalitātes robežvērtības pārsniegums ozonam un daļiņām.

Kopumā šie skaitļi vedina uz domām, ka attiecībā uz kuģiem ar lielākiem dzinējiem, kas regulāri iepeld vienā ostā, gan vides aizsardzības, gan saimnieciskā ziņā jādod priekšroka pāriešanai uz krasta elektrības pieslēgumu, nevis pāriešanai uz degvielas ar 0,1 % lielu sēra saturu izmantošanu. Ekonomiskā ziņā krasta elektrības pieslēgumam, salīdzinot ar degvielu ar mazu sēra saturu, jārada ietaupījumi jaunbūvētiem kuģiem, kas regulāri iepeld tajās pašās ostās, un jo īpaši, bet ne tikai, ja tiek piedāvāti nodokļa par elektrību samazinājumi, kas ir atļauti atbilstīgi Direktīvai 2003/96/EK. Dalībvalstis un vietējās iestādes var vēlēties apsvērt citus veidus, kā mudināt ostas ieguldīt krasta elektrības pieslēguma infrastruktūrā un nodrošināt tās izmantošanu.

(1)  Sk.: http://www.europa.eu.int/comm/environment/air/pdf/task2_shore-side.pdf

(2)  Sk.: http://europa.eu.int/comm/environment/air/cafe/activities/pdf/cafe_cba_externalities.pdf (4. lpp.). Rādītāji ir vidējie valstī (pilsētas kopā ar lauku rajoniem), tā kā attiecībā uz ostām, kas atrodas pilsētas centrā, izdevīgums var būt lielāks.

(3)  SEC(2005) 1133.