EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005R1775

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1775/2005 (2005. gada 28. septembris) par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 289, 3.11.2005, p. 1–13 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 12 Volume 002 P. 201 - 213
Special edition in Romanian: Chapter 12 Volume 002 P. 201 - 213

No longer in force, Date of end of validity: 02/03/2011; Atcelts ar 32009R0715

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/1775/oj

3.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES RREGULA (EK) Nr. 1775/2005

(2005. gada 28. septembris)

par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (3) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu iekšējā gāzes tirgus izveidē. Tagad ir strukturāli jāmaina regulatīvā sistēma, lai likvidētu atlikušos iekšējā tirgus izveides šķēršļus, jo īpaši gāzes tirdzniecībā. Ir vajadzīgi papildu tehniski noteikumi, jo īpaši attiecībā uz trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, jaudu piešķiršanas mehānismu un pārslodzes novēršanas procedūrām un pārskatāmības prasībām.

(2)

Pieredze, kas gūta, īstenojot un uzraugot pirmās Labas prakses pamatnostādņu kopumu, kas pieņemts 2002. gadā Eiropas Gāzes pārvaldes forumā (“Forums”), rāda, ka, lai pilnībā īstenotu visās dalībvalstīs šos noteikumus, kas izklāstīti pamatnostādnēs, un lai praksē nodrošinātu garantiju minimumu vienādiem tirgus piekļuves nosacījumiem, ir jānodrošina attiecīgo noteikumu juridiskais spēks.

(3)

Otro vispārējo noteikumu kopumu ar nosaukumu “Otrās labas prakses pamatnostādnes” pieņēma Foruma sanāksmē 2003. gada 24.un 25. septembrī, un šīs regulas mērķis ir, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, noteikt pamatprincipus un noteikumus par piekļuvi tīklam un trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, pārslodzes novēršanu, pārskatāmību, līdzsvarošanu un jaudas tiesību tirdzniecību.

(4)

Direktīvas 2003/55/EK 15. pants paredz apvienotu pārvades un sadales sistēmas operatoru. Tālab šajā regulā izklāstītie noteikumi neprasa grozīt to attiecīgo valstu pārvades un sadales sistēmu organizāciju, kas ir saderīgas ar attiecīgiem Direktīvas 2003/55/EK noteikumiem un jo īpaši tās 15. pantu.

(5)

Šīs regulas darbības jomā ir ietverti augstspiediena cauruļvadi, kas vietējos izplatītājus savieno ar gāzes tīkliem un ko neizmanto galvenokārt vietējām piegādēm.

(6)

Jāprecizē kritēriji, pēc kuriem nosaka tarifus piekļuvei tīkliem, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā atbilst nediskriminācijas principam un tāda iekšējā tirgus vajadzībām, kurš sekmīgi darbojas, un tie pilnībā ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot pienācīgu peļņu no investīcijām un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko veic regulatīvās iestādes.

(7)

Aprēķinot tarifus piekļuvei tīkliem, ir svarīgi ņemt vērā faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, kā arī vajadzību gūt attiecīgu peļņu no investīcijām un stimulēt jaunu infrastruktūru celtniecību. Šajā ziņā un jo īpaši, ja pastāv efektīva gāzesvadu savstarpēja konkurence, visnotaļ atbalstāma būs tarifu salīdzinoša novērtēšana, ko veic regulatīvās iestādes.

(8)

Tirgus principos balstītiem pasākumiem tarifu noteikšanai, piemēram, izsolēm, ir jābūt saderīgiem ar Direktīvā 2003/55/EK izklāstītajiem noteikumiem.

(9)

Kopējs kompleksa minimums trešo personu piekļuvei pakalpojumiem ir vajadzīgs, lai praksē nodrošinātu kopēju piekļuves standarta minimumu visā Kopienā un trešo personu piekļuves pakalpojumu pietiekamu saderību, un ļautu izmantot labumus, kas gūti, sekmīgi darbojoties iekšējam gāzes tirgum.

(10)

Atsauces uz saskaņotiem transportēšanas līgumiem saistībā ar pārvades sistēmu operatoru nediskriminatīvu piekļuvi tīklam nenozīmē, ka vienas sistēmas operatora transportēšanas līgumu noteikumiem jābūt tādiem pašiem kā citas pārvades sistēmas operatoram tajā vai kādā citā dalībvalstī, ja vien nav noteiktas obligātas prasības, kas jāievēro visos transportēšanas līgumos.

(11)

Tīklu līgumpārslodzes novēršana ir svarīgs jautājums, kas jāatrisina, lai pabeigtu iekšējo gāzes tirgu. Līdztekus jaudas likviditātes palielināšanai jāizstrādā kopēji noteikumi, ar kuriem līdzsvaro vajadzību izbrīvēt neizmantotas jaudas saskaņā ar principu “lieto, citādi atņems” ar jaudas īpašnieku tiesībām šo jaudu izmantot vajadzības gadījumā, vienlaikus palielinot jaudas likviditāti.

(12)

Lai gan fiziska tīklu pārslodze pašreiz Kopienā reti kad ir problēma, tā varētu par tādu kļūt nākotnē. Tādēļ ir svarīgi noteikt pamatprincipu pārslodzes jaudas atvēlēšanai šādos gadījumos.

(13)

Lai tīklu lietotāji varētu gūt efektīvu piekļuvi gāzes tīkliem, viņiem ir jo īpaši vajadzīga informācija par tehniskām prasībām un pieejamo jaudu, lai varētu izmantot uzņēmējdarbības iespējas, kas paredzētas iekšējā tirgū. Attiecībā uz pārskatāmības prasībām ir vajadzīgi kopējs standartu minimums. Tādu informāciju drīkst publicēt ar dažādiem paņēmieniem, tostarp elektroniski.

(14)

Gāzes piegādei paredzētas līdzsvarošanas sistēmas, kuras ir nediskriminatīvas un pārskatāmas un kuras izmanto sadales sistēmu operatori, ir īpaši svarīgas jaunienācējiem tirgū, kam varētu būt grūtāk līdzsvarot savu vispārējā noieta portfeli nekā uzņēmumiem, kas attiecīgā tirgū jau darbojas. Tādēļ jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmu operatori ekspluatē tādas sistēmas atbilstīgi nediskriminatīviem, pārskatāmiem un efektīviem tīkla piekļuves nosacījumiem.

(15)

Primāro jaudas tiesību tirdzniecībai ir nozīmīga vieta konkurētspējīga tirgus attīstībā un likviditātes veicināšanā. Tādēļ šai regulai būtu jāparedz pamatnoteikumi šajā jautājumā.

(16)

Jānodrošina, ka uzņēmumi, kas iegūst jaudas tiesības, var tās pārdot citiem licencētiem uzņēmumiem, nodrošinot pienācīgu likviditātes līmeni jaudu tirgū. Tāda pieeja gan neliedz darboties sistēmai, kurā jaudu, ko neizlieto attiecīgās valsts noteiktā laikā, ar stingru pamatojumu no jauna dara pieejamu tirgū.

(17)

Valstu pārvaldes iestādēm būtu jānodrošina šajā regulā ietverto noteikumu un saskaņā ar tiem pieņemto pamatnostādņu ievērošana.

(18)

Pamatnostādnēs, kas pievienotas šai regulai, ir ietverti konkrēti, sīki izstrādāti šo principu īstenošanas noteikumi, pamatojoties uz Otrajām labas prakses pamatnostādnēm. Vajadzības gadījumā šie noteikumi laika gaitā attīstīsies, ņemot vērā valstu gāzes piegādes sistēmu atšķirības.

(19)

Ierosinot grozījumus regulas pielikumā paredzētajās pamatnostādnēs, Komisijai būtu jānodrošina, ka tā Forumā iepriekš apspriežas ar visām attiecīgām personām, kas saistītas ar pamatnostādnēm un ko pārstāv profesionālās organizācijas, un ar dalībvalstīm, un vajadzētu lūgt Eiropas Elektroenerģijas un gāzes reglamentējošo iestāžu grupai paust savu viedokli.

(20)

Būtu jāprasa, lai dalībvalstis un kompetentās valstu iestādes sniegtu Komisijai attiecīgo informāciju. Komisijai šāda informācija būtu jāuzskata par konfidenciālu.

(21)

Šī regula un pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar to, neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu.

(22)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt taisnīgus noteikumus par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades sistēmām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas mērķis ir paredzēt nediskriminatīvus noteikumus par dabasgāzes pārvades sistēmu piekļuves nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgo valstu un reģionu tirgus īpatnības, lai nodrošinātu pareizu iekšējā gāzes tirgus darbību.

Šis mērķis ietver saskaņotu principu noteikšanu tarifiem vai to metodoloģiju noteikšanu, ko izmanto, lai šos tarifus aprēķinātu, trešo personu piekļuves pakalpojumu izstrādi, saskaņotus jaudu atvēlēšanas un pārslodžu novēršanas principus, pārskatāmības prasību noteikšanu, līdzsvarošanas noteikumus un nelīdzsvarotības maksājumus, un atvieglotu jaudas tiesību tirdzniecību.

2.   Dalībvalstis var izveidot kādu vienību vai struktūru atbilstīgi Direktīvai 2003/55/EK, lai veiktu vienu vai vairākas darbības, ko parasti veic pārvades sistēmu operatori, uz kuru attiecas šīs regulas prasības.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“pārvade” ir dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem un kas nav maģistrālu cauruļvadu tīkls, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, ko galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes izplatīšanai, lai piegādātu to patērētājiem, bet neietverot nodrošinājumu;

2)

“transportēšanas līgums” ir līgums, ko pārvades sistēmas operators ir noslēdzis ar tīkla lietotāju, lai veiktu pārvadi;

3)

“jauda” ir maksimāli iespējamā plūsma, kas izteikta kubikmetros attiecībā pret laika vienību vai enerģijas vienībās attiecībā pret laika vienību un ko tīkla lietotāji ir tiesīgi saņemt saskaņā ar transportēšanas līguma noteikumiem;

4)

“neizmantota jauda” ir konstanta jauda, ko tīkla lietotājs ir ieguvis saskaņā ar transportēšanas līgumu, bet ko šis lietotājs nav nominējis līgumā noteiktajā termiņā;

5)

“pārslodzes novēršana” ir pārvades sistēmas operatora jaudas portfeļa apsaimniekošana, lai optimāli un maksimāli izmantotu tehniskās jaudas un laicīgi konstatētu paredzamos pārslodzes un piesātinājuma punktus;

6)

“sekundārais tirgus” ir tirgus, kurā pārdod jaudas, ko nepārdod primārajā tirgū;

7)

“nominācija” ir iepriekšējs tīkla lietotāja paziņojums pārvades sistēmas operatoram par faktisko plūsmu, ko viņš vēlas ievadīt sistēmā vai aizvadīt no tās;

8)

“renominācija” ir vēlāks paziņojums par koriģētu nomināciju;

9)

“sistēmas viengabalainība” ir jebkurš stāvoklis pārvades sistēmā, arī vajadzīgo pārvades iespēju stāvoklis, kurā dabasgāzes spiediens un kvalitāte ir pārvades sistēmas operatora noteiktajās minimālajās un maksimālajās robežās, garantējot dabasgāzes pārvadi no tehniskā viedokļa;

10)

“līdzsvarošanas laikposms” ir laiks, kurā enerģijas vienībās izteikta dabasgāzes apjoma aizvade visiem tīkla lietotājiem ir jākompensē ar tāda paša dabasgāzes apjoma ievadi pārvades sistēmā saskaņā ar transportēšanas līgumu vai tīkla kodeksu;

11)

“tīkla lietotājs” ir pārvades sistēmas operatora klienti vai potenciāli klienti un paši pārvades sistēmas operatori tiktāl, ciktāl viņiem jāveic ar pārvadi saistītas darbības;

12)

“atslēdzami pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz atslēdzamu jaudu;

13)

“atslēdzama jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators var atslēgt saskaņā ar transportēšanas līgumā paredzētiem nosacījumiem;

14)

“ilgtermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst gadu vai ilgāku laiku;

15)

“īstermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst īsāku laiku nekā gads;

16)

“konstanta jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators, parakstot līgumu ir garantējis kā neatslēdzamu;

17)

“konstanti pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz konstanto jaudu;

18)

“tehniskā jauda” ir maksimāli iespējamā konstantā jauda, ko pārvades sistēmas operators var piedāvāt tīkla lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades tīkla ekspluatācijas prasības;

19)

“līgumā paredzētā jauda” ir jauda, ko pārvades sistēmas operators ir atvēlējis kādam tīkla lietotājam ar transportēšanas līgumu;

20)

“pieejamā jauda” ir tehniskās jaudas daļa, kas nav atvēlēta un attiecīgā brīdī joprojām ir pieejama sistēmai;

21)

“līgumpārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc konstantas jaudas pārsniedz tehnisko jaudu;

22)

“primārais tirgus” ir tirgus, kurā pārvades sistēmas operatori tieši nodarbojas ar jaudu tirdzniecību;

23)

“fiziska pārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc faktiskās piegādes kādā brīdī pārsniedz tehnisko jaudu.

2.   Spēkā ir arī definīcijas, kas ietvertas Direktīvas 2003/55/EK 2. pantā un kas ir atbilstīgas šīs regulas piemērošanai, izņemot minētā panta 3. punktā doto pārvades definīciju.

3. pants

Tarifi piekļuvei tīkliem

1.   Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas to aprēķināšanai, kurus piemēro pārvades sistēmu operatori un apstiprinājušas regulatīvās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. panta 2. punktu, kā arī tarifi, kas publicēti saskaņā ar minētās direktīvas 18. panta 1. punktu, ir pārskatāmi, ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un tās uzlabošanas, un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot attiecīgu peļņu no investīcijām, un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko izstrādājušas regulatīvās iestādes. Tarifus vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, piemēro bez diskriminācijas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka tarifus var arī noteikt, izmantojot pasākumus, kas balstīti tirgus principos, piemēram, izsoles, ar noteikumu, ka tādus pasākumus un tajos gūtos ieņēmumus apstiprina attiecīgā pārvaldes iestāde.

Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, veicina efektīvu gāzes tirdzniecību un konkurenci, vienlaikus ļaujot izvairīties no savstarpējas tīkla lietotāju subsidēšanas, nodrošinot stimulu investīcijām un uzturot vai radot pārvades tīklu savstarpēju izmantojamību.

2.   Tarifi piekļuvei tīklam neierobežo tirgus likviditāti, nedz arī kropļo tirdzniecību pār dažādu pārvades sistēmu robežām. Ja atšķirības tarifu struktūrās vai līdzsvarošanas mehānismos varētu kavēt pārvades sistēmu savstarpēju tirdzniecību un neatkarīgi no Direktīvas 2003/55/EK 25. panta 2. punkta, pārvades sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar attiecīgām valstu iestādēm aktīvi darbojas, lai panāktu tarifu struktūru un samaksas principu saplūšanu, arī attiecībā uz līdzsvarošanu.

4. pants

Trešo personu piekļuve pakalpojumiem

1.   Pārvades sistēmu operatori:

a)

nodrošina nediskriminatīvu pakalpojumu piedāvājumu visiem tīkla lietotājiem. Jo īpaši, ja pārvades sistēmas operators piedāvā vienādus pakalpojumus dažādiem klientiem, tas to dara saskaņā ar vienādiem līguma noteikumiem, izmantojot vai nu saskaņotus transportēšanas līgumus, vai vienotu tīkla kodeksu, ko kompetenta iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. pantā paredzēto procedūru;

b)

sniedz gan konstantus, gan atslēdzamus trešo personu piekļuves pakalpojumus. Atslēdzamas jaudas cena atspoguļo pārrāvuma iespējamību;

c)

piedāvā tīkla lietotājiem gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pakalpojumus.

2.   Saskaņā ar 3. panta 1. punktā paredzētiem principiem transportēšanas līgums, kam ir nestandarta spēkā stāšanās datums vai derīguma termiņš, kurš ir īsāks nekā gada transporta standartlīgumam, neliek piemērot patvaļīgi noteiktus lielākus vai mazākus tarifus, neatspoguļojot attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību.

3.   Vajadzības gadījumā trešo personu piekļuves pakalpojumus var piešķirt ar nosacījumu, ka tīkla lietotāji dod attiecīgas garantijas par tādu lietotāju kredītspēju. Tādas garantijas nedrīkst radīt nevajadzīgus šķēršļus ienākšanai tirgū, un tām jābūt nediskriminējošām, pārskatāmām un samērīgām.

5. pants

Jaudas atvēlēšanas mehānismu principi un pārslodzes novēršanas procedūras

1.   Maksimāli iespējamo jaudu visos būtiskos 6. panta 3. punktā minētajos punktos dara pieejamu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un tīkla efektīvu darbību.

2.   Pārvades sistēmas operatori īsteno un publicē nediskriminatīvus un pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus, kas:

a)

dod pareizus ekonomiskus signālus efektīvam un maksimālam tehnisko jaudu izmantojumam un veicina investīcijas jaunās infrastruktūrās;

b)

ir saderīgas ar tādiem tirgus mehānismiem kā tūlītējas piegādes tirgi un tirdzniecība no centralizētām noliktavām, un reizē ir elastīgas un spējīgas piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem;

c)

ir saderīgas ar dalībvalstu tīkla piekļuves sistēmām.

3.   Ja pārvades sistēmu operatori noslēdz jaunus transportēšanas līgumus vai no jauna vienojas par spēkā esošiem transportēšanas līgumiem, šajos līgumos ievēro šādus principus:

a)

līgumpārslodzes gadījumā pārvades sistēmas operators piedāvā neizmantoto jaudu primārajā tirgū vismaz nākamajai dienai, šo jaudu darot atslēdzami pieejamu;

b)

tīkla lietotājiem, kas vēlas no jauna pārdot vai apakšnomāt savu neizmantoto līgumā paredzēto jaudu sekundārajā tirgū, ir tiesības to darīt. Dalībvalstis var prasīt paziņojumu vai informāciju par pārvades sistēmu operatoriem no tīkla lietotājiem.

4.   Ja jauda, par ko ir noslēgti spēkā esoši transportēšanas līgumi, paliek neizmantota, un notiek līgumpārslodze, pārvades sistēmu operatori piemēro 3. punktu, ja vien tādējādi nepārkāpj spēkā esošos transportēšanas līgumus. Ja pārvades sistēmu operatori tādējādi pārkāpj spēkā esošos transportēšanas līgumus, tie, apspriedušies ar kompetentām iestādēm un saskaņā ar 3. punktu, iesniedz tīkla lietotājam lūgumu neizmantoto jaudu izmantot sekundārajā tirgū.

5.   Ja pastāv fiziska pārslodze, pārvades sistēmas operatori vai attiecīgā gadījumā pārvaldes iestādes piemēro nediskriminatīvus, pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus.

6. pants

Pārskatāmības prasības

1.   Pārvades sistēmu operatori nodod atklātībai sīku informāciju par pakalpojumiem, ko tie piedāvā un attiecīgiem spēkā esošiem nosacījumiem, kā arī tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji varētu efektīvi piekļūt tīklam.

2.   Lai nodrošinātu pārskatāmus, objektīvus un nediskriminatīvus tarifus un veicinātu efektīvu gāzes pārvades tīklu izmantošanu, pārvades tīklu operatori vai attiecīgas valsts iestādes publicē pieņemamu un pietiekami sīki izklāstītu informāciju par tarifu veidošanu, metodoloģiju un struktūru.

3.   Katrs pārvades sistēmas operators par sniegtajiem pakalpojumiem regulāri un secīgi, un viegli izmantojamā, standartizētā formā nodod atklātībā skaitlisku informāciju par tehniskām, līgumos paredzētām un pieejamām jaudām, kas attiecas uz visiem būtiskiem punktiem, arī ieejas un izejas punktiem.

4.   Būtiskos pārvades sistēmas punktus, par ko jānodod atklātībā informācija, apstiprina kompetentās iestādes, apspriedušās ar tīkla lietotājiem.

5.   Ja kāds pārvades sistēmas operators uzskata, ka konfidencialitātes apsvērumu dēļ nav tiesīgs nodot atklātībā visus prasītos datus, tas lūdz kompetento iestāžu atļauju nepublicēt tos par attiecīgo punktu vai punktiem.

Kompetentās iestādes piešķir atļauju vai atsakās to dot, katru gadījumu izskatot atsevišķi, īpaši ņemot vērā vajadzību ievērot likumīgu komerciālu konfidencialitāti un mērķi izveidot konkurētspējīgu iekšējo gāzes tirgu. Ja atļauju piešķir, informāciju par pieejamām jaudām publicē, neuzrādot skaitliskos datus, lai publikācija nepārkāptu konfidencialitātes prasības.

Ja trim vai vairākiem tīkla lietotājiem ir līgumos paredzēta jauda vienā un tajā pašā punktā, šajā punktā minēto atļauju nepiešķir.

6.   Pārvades sistēmas operatori vienmēr izpauž šajā regulā prasīto informāciju jēgpilnā, kvantitatīvi skaidrā, viegli saprotamā veidā un bez diskriminācijas.

7. pants

Līdzsvarošanas noteikumi un maksājumi par nelīdzsvarotību

1.   Izstrādā taisnīgus, nediskriminatīvus un pārskatāmus līdzsvarošanas noteikumus, kas ir balstīti objektīvos kritērijos. Līdzsvarošanas noteikumi atspoguļo patiesas sistēmas vajadzības, ņemot vērā pārvades sistēmas operatoram pieejamos līdzekļus.

2.   Attiecībā uz līdzsvarošanas sistēmām, kas nebalstās uz tirgus principiem, pielaides izstrādā tā, lai tās atspoguļotu sezonalitāti, vai tā, lai pielaides būtu lielākas par svārstībām sezonalitātes dēļ, un tā, lai tās atspoguļotu pārvades sistēmas faktiskās tehniskās spējas. Pielaides atspoguļo sistēmas patiesās vajadzības un ņem vērā pārvades sistēmas operatoram pieejamos līdzekļus.

3.   Nelīdzsvarotības maksājumi pēc iespējas atspoguļo izmaksas, kā arī stimulē tīkla lietotājus līdzsvarot gāzes ievadi un aizvadi. Tie vairās savstarpēji subsidēt tīkla lietotājus un netraucē ienākt tirgū jauniem dalībniekiem.

Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā pārvades sistēmu operatori nodod atklātībā jebkuru metodoloģiju, ar ko aprēķina nelīdzsvarotības maksājumus, kā arī galīgos tarifus.

4.   Pārvades sistēmas operatori saskaņā ar 1. punktā minētajiem līdzsvarošanas noteikumiem var uzlikt soda maksājumus tīkla lietotājiem, kas nav līdzsvarojuši ievadi un aizvadi pārvades sistēmā.

5.   Aprēķinot tarifus, ņem vērā soda maksājumus, kas pārsniedz faktiskās līdzsvarošanas izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, lai nemazinātu ieinteresētību līdzsvarošanā, un tos apstiprina kompetentās iestādes.

6.   Lai ļautu tīkla lietotājiem laikus veikt korektīvu darbību, pārvades sistēmas operatori līnijrežīmā sniedz pietiekamu, laicīgu un uzticamu informāciju par tīkla lietotāju statusu līdzsvarošanā. Sniegtās informācijas apjoms atspoguļo pārvades sistēmas operatoram pieejamās informācijas apjomu. Kompetentās iestādes apstiprina maksājumus, kas saistīti ar informācijas sniegšanu, ja tādi paredzēti, un pārvades sistēmas operators tos nodod atklātībā.

7.   Dalībvalstis nodrošina to, lai pārvades sistēmu operatori censtos saskaņot līdzsvarošanas režīmus un optimizētu līdzsvarošanas maksājumu struktūras un līmeņus, veicinot gāzes tirdzniecību.

8. pants

Jaudas tiesību tirdzniecība

Katrs pārvades sistēmas operators veic saprātīgus pasākumus, lai jaudas tiesības būtu brīvi tirgojamas un veicinātu šādu tirdzniecību. Katrs operators izstrādā saskaņotus transportēšanas līgumus un procedūras primārajam tirgum, lai veicinātu sekundāru jaudu tirdzniecību un atzītu primāro jaudas tiesību nodošanu, ja tīkla lietotāji to ir darījuši zināmu. Saskaņotos transportēšanas līgumus un procedūras dara zināmus pārvaldes iestādēm.

9. pants

Pamatnostādnes

1.   Vajadzības gadījumā pamatnostādnēs, kas paredz minimālo saskaņošanas pakāpi, kura vajadzīga, lai sasniegtu šīs regulas mērķi, izklāsta:

a)

sīki - saskaņā ar 4. pantu - trešās personas piekļuves pakalpojumus, tostarp šo pakalpojumu būtību, ilgumu un citas tiem izvirzītas prasības;

b)

sīki - saskaņā ar 5. pantu - principus, kas ir pamatā jaudu atvēlēšanas mehānismiem un - līgumā paredzētas pārslodzes gadījumā - pārslodzes novēršanas procedūru piemērojumam;

c)

sīki - saskaņā ar 6. pantu - definēt tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji gūtu efektīvu piekļuvi sistēmai, un definēt visus būtiskos pārskatāmības prasību punktus, arī to, kādu informāciju publicē visos būtiskajos punktos, un grafiku, saskaņā ar kuru publicē šo informāciju.

2.   Pamatnostādnes 1. punktā uzskaitītajos jautājumos ir ietvertas pielikumā. Komisija var tās grozīt; tas notiek saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Saskaņā ar šo regulu pieņemto pamatnostādņu piemērojums un grozījumi atspoguļo attiecīgo valstu gāzes sistēmu atšķirības, un tālab nav vajadzīgi vienoti, sīki noteikumi un nosacījumi trešo personu piekļuvei Kopienas līmenī. Tajās gan var būt ietvertas obligātas prasības, lai nodrošinātu nediskriminatīvus un pārskatāmus iekšējam gāzes tirgum vajadzīgus tīkla piekļuves noteikumus, ko var piemērot, ievērojot attiecīgo valstu gāzes sistēmu atšķirības.

10. pants

Pārvaldes iestādes

Veicot pienākumus, ko uzliek šī regula, dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. pantu izveidotās pārvaldes iestādes nodrošina saderību ar šo regulu un pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 9. pantu.

Vajadzības gadījumā tās sadarbojas savā starpā un ar Komisiju.

11. pants

Informācijas sniegšana

Dalībvalstis un pārvaldes iestādes pēc lūguma sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai ievērotu 9. pantu.

Komisija noliek saprātīgu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

12. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības paturēt spēkā vai ieviest pasākumus ar sīkāk izstrādātiem noteikumiem nekā izklāstīti šajā regulā un 9. pantā minētajās pamatnostādnēs.

13. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenojumu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 1. jūlijam dara zināmus šos noteikumus, un bez kavēšanās dara zināmus visus turpmākus grozījumus, kas tos skar.

2.   Saskaņā ar 1. punktu paredzētās sankcijas pēc būtības nav krimināltiesiskas.

14. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 30. pantu izveidotā komiteja.

2.   Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Komisijas ziņojums

Komisija pārrauga šīs regulas īstenošanu. Saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 31. panta 3. punktu paredzētajā ziņojumā Komisija ziņo arī par pieredzi, kas gūta, īstenojot šo regulu. Ziņojumā konkrēti izskata to, ciktāl šai regulai izdevies nodrošināt nediskriminatīvus gāzes pārvades tīklu piekļuves apstākļus un kā tie atspoguļo izmaksas, lai iekšējā tirgū, kas darbojas labi, palīdzētu patērētājiem izvēlēties un uz ilgu laiku nodrošināt drošu piegādi. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus un/vai ieteikumus.

16. pants

Izņēmuma stāvoklis un atbrīvojums

Šī regula neattiecas uz:

a)

dabasgāzes pārvades sistēmām dalībvalstīs, kamēr spēkā ir izņēmuma stāvoklis, kas piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 28. pantu. Dalībvalstis, kurām piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 28. pantu, var lūgt Komisiju šīs regulas piemērojumam piešķirt pagaidu izņēmuma stāvokli uz laiku līdz diviem gadiem no dienas, kad beidzas šajā punktā minētais izņēmuma stāvoklis;

b)

savienojumiem starp dalībvalstīm un būtisku jaudas pieaugumu esošās infrastruktūrās, kā arī tādu infrastruktūru pārveidojumiem, kas ļautu attīstīt jaunus gāzes piegādes avotus, kā minēts Direktīvas 2003/55/EK 22. panta 1. un 2. punktā, kuriem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šīs direktīvas 18., 19., 20. panta un 25. panta 2., 3. un 4. punkta, ja vien tiem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šajā apakšpunktā minētajiem noteikumiem; vai

c)

dabasgāzes pārvades sistēmām, kam piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 27. pantu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. jūlija, izņemot 9. panta 2. punkta otro teikumu, ko piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2005. gada 28. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. ALEXANDER


(1)  OV C 241, 28.9.2004., 31. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004., 306. lpp.), Padomes 2004. gada 12. novembra Kopējā nostāja (OV C 25 E, 1.2.2005., 44. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.


PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES

1.

Trešo personu piekļuve pakalpojumiem

2.

Jaudu atvēlēšanas mehānismu pamatprincipi, pārslodzes novēršanas procedūras un to piemērojums līgumpārslodzes gadījumā, un

3.

Definīcija tehniskai informācijai, kas tīkla lietotājiem vajadzīga, lai gūtu efektīvu piekļuvi sistēmai, definīcija visiem būtiskiem pārskatāmības prasību punktiem, un informācija, kas jāpublicē visos būtiskos punktos, un grafiks, saskaņā ar ko publicē šo informāciju

1.   Trešo personu piekļuve pakalpojumiem

1)

Pārvades sistēmu operatori piedāvā konstantus un atslēdzamus pakalpojumus vismaz uz vienu dienu.

2)

Saskaņotus transportēšanas līgumus un vispārēju tīkla kodeksu izstrādā tā, lai veicinātu tirdzniecību ar jaudām un atkārtoti izmantot tās, par ko tīkla lietotāji noslēguši līgumus, turklāt netraucējot atbrīvot jaudas.

3)

Pārvades sistēmu operatori izstrādā tīkla kodeksus un saskaņotus līgumus, pienācīgi apspriedušies ar tīklu lietotājiem.

4)

Pārvades sistēmu operatori īsteno standartizētas nominācijas un renominācijas procedūras. Viņi izstrādā informācijas sistēmas un elektroniskas saziņas līdzekļus, lai tīkla lietotājiem sniegtu pietiekamus datus un vienkāršotu darījumus, piemēram, nominācijas, līgumu slēgšanu par jaudām un jaudas tiesību nodošanu no viena tīkla lietotāja citiem.

5)

Pārvades sistēmu operatori saskaņo oficiālas pieprasījuma procedūras un atbildes sniegšanas termiņus, ievērojot labāko nozares pieredzi, lai saīsinātu atbildes sniegšanas termiņus. Vēlākais līdz 2006. gada 1. jūlijam sistēmas jaudu rezervācijai un apstiprināšanai tiešsaistē uz ekrāniem viņi nodrošina nominācijas un renominācijas procedūras pēc apspriešanās ar attiecīgiem tīkla lietotājiem.

6)

Pārvades sistēmu operatori no tīkla lietotājiem neiekasē atsevišķu maksu par informācijas lūgumiem un darījumiem, kas saistīti ar viņu transportēšanas līgumiem un ko veic saskaņā ar standartnoteikumiem un standartprocedūrām.

7)

Par informācijas lūgumiem, kas prasa neparastus vai pārmērīgus izdevumus, piemēram, par tehnisku un ekonomisku pamatojumu izstrādi, var iekasēt atsevišķu maksu, ja maksājumus var pienācīgi pamatot.

8)

Pārvades sistēmu operatori sadarbojas ar citiem pārvades sistēmu operatoriem, attiecīgi koordinējot savu tīklu profilaksi, lai mazinātu iespējamību, ka varētu notikt pārrāvums pārvades pakalpojumos tīkla lietotājiem un pārvades sistēmu operatoriem citās teritorijās, un lai nodrošinātu vienādus labumus attiecībā uz piegāžu drošību, arī tranzīta sakarā.

9)

Pārvades sistēmu operatori vismaz reizi gadā, iepriekš noteiktā termiņā publicē visus plānotos profilakses laikposmus, kas varētu iespaidot tīklu lietotāju tiesības, ko rada transportēšanas līgumi, un attiecīgu operatīvu informāciju, ko dara zināmu pietiekamu laiku iepriekš. Pie tā pieder tūlītēja un nediskriminatīva visu plānoto profilakses laiku publicēšana un ziņošana par neplānotām profilaksēm, līdzko tāda informācija kļūst pieejama pārvades sistēmu operatoriem. Profilakses laikā pārvades sistēmu operatori publicē regulāri atjauninātu, sīku informāciju par paredzamās profilakses ilgumu un sekām.

10)

Pārvades sistēmu operatori ik dienu veic uzskaiti par notikušo profilaksi un plūsmas pārrāvumiem, un pēc lūguma dara to pieejamu kompetentām iestādēm. Arī tiem, ko iespaidojuši pārrāvumi, pēc lūguma dara zināmu informāciju.

2.   Jaudu atvēlēšanas mehānismu pamatprincipi, pārslodzes novēršanas procedūras un to piemērojums līgumpārslodzes gadījumā

2.1.   Jaudu atvēlēšanas mehānismu pamatprincipi un pārslodzes novēršanas procedūras

1)

Jaudu atvēlēšanas mehānismi un pārslodzes novēršanas procedūras veicina konkurenci un ātrdarbīgas jaudu tirdzniecības attīstību, un ir saderīgas ar tādiem tirgus mehānismiem kā tūlītējas piegādes tirgi un tirdzniecība no centralizētām noliktavām. Tās ir elastīgas un spēj piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem.

2)

Šie mehānismi un procedūras ņem vērā attiecīgās sistēmas viengabalainību, kā arī piegādes drošumu.

3)

Šie mehānismi un procedūras nedz traucē jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, nedz rada nevajadzīgus šķēršļus ienākšanai tirgū. Tie neliedz efektīvi konkurēt tirgus dalībniekiem, arī jaunienācējiem tirgū un uzņēmējsabiedrībām, kuru tirgus daļa ir maza.

4)

Šie mehānismi un procedūras dod pareizus ekonomiskus signālus efektīvam un maksimālam tehnisko jaudu izmantojumam un veicina investīcijas jaunās infrastruktūrās.

5)

Tīklu lietotājus informē par to, kādi apstākļi varētu iespaidot līgumos paredzēto jaudu pieejamību. Informācijai par pārrāvumiem būtu jāatspoguļo tas, cik plaša informācija ir pieejama pārvades sistēmu operatoriem.

6)

Ja sistēmas neatkarības dēļ rodas grūtības izpildīt līgumā paredzētās piegādes saistības, pārvades sistēmu operatoriem tūlīt jāinformē tīkla lietotāji un jāmeklē nediskriminatīvs risinājums.

Pārvades sistēmas operatori ar tīkla lietotājiem apspriežas par procedūrām pirms to īstenošanas, un saskaņo tās ar regulācijas iestādi.

2.2.   PĀRSLODZES NOVĒRŠANAS PROCEDŪRAS LĪGUMPĀRSLODZES GADĪJUMOS

1)

Ja līgumā paredzētā jauda paliek neizmantota, pārvades sistēmu operatori, izmantojot dažāda ilguma līgumus, dara šo jaudu atslēdzami pieejamu primārajā tirgū, ja attiecīgais tīkla lietotājs šo jaudu par samērīgu cenu nepiedāvā sekundārajā tirgū.

2)

Ieņēmumus no atbrīvotās atslēdzamās jaudas sadala saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādājusi vai apstiprinājusi attiecīgā pārvaldes iestāde. Šie noteikumi sader ar prasību sistēmu izmantot lietišķi un efektīvi.

3)

Attiecīgās regulācijas iestādes, ņemot vērā konkrētos apstākļus, var noteikt samērīgu cenu par atbrīvotām atslēdzamām jaudām.

4)

Vajadzības gadījumā pārvades sistēmu operatori pieliek saprātīgas pūles, lai vismaz daļu no neizmantotām jaudām piedāvātu tirgū kā konstantu jaudu.

3.   Definīcija tehniskai informācijai, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji gūtu efektīvu piekļuvi sistēmai, visu būtisko pārskatāmības prasību punktu definīcija un informācija, kas jāpublicē visos būtiskajos punktos, un grafiks, saskaņā ar ko publicē šo informāciju

3.1.   Definīcija tehniskai informācijai, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji gūtu efektīvu piekļuvi sistēmai

Pārvades sistēmu operatori publicē vismaz šo informāciju par savām sistēmām un pakalpojumiem:

a)

sīku un pilnīgu aprakstu par dažādiem piedāvātiem pakalpojumiem un maksājumiem par tiem;

b)

dažāda tipa transportēšanas līgumus, kas pieejami un pēc vajadzības tīkla kodeksu un/vai standartnosacījumus, ar ko pamatvilcienos nosaka visu tīkla lietotāju tiesības un pienākumus, arī saskaņotus transportēšanas līgumus un citus būtiskus dokumentus;

c)

saskaņotas procedūras, ko piemēro, izmantojot pārvades sistēmu, tostarp svarīgāko terminu definīcijas;

d)

noteikumus jaudu atvēlēšanas, pārslodzes novēršanas, uzkrājumu novēršanas un atkārtotas izmantošanas procedūrai;

e)

noteikumus, kas piemērojami jaudu tirdzniecībai sekundārā tirgū vis-à-vis pārvades sistēmu operatoriem;

f)

vajadzības gadījumā – pielāgojamības un pielaižu apjomus, kas transporta un citos pakalpojumos iekļauti bez īpašas maksas, kā arī visus pielāgojumus, ko piedāvā papildus, un attiecīgos maksājumus;

g)

sīkus pārvades sistēmas operatora izmantotās gāzes sistēmas aprakstus, norādot visus svarīgos punktus, ar ko šo sistēmu savieno ar cita pārvades sistēmas operatora sistēmu un/vai gāzes infrastruktūru, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes infrastruktūru un infrastruktūru, kas vajadzīga, sniedzot papildpakalpojumus, kā noteikts Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 14. punktā;

h)

informāciju par gāzes kvalitāti un spiediena prasībām;

i)

noteikumi, kas piemērojami, lai pievienotos sistēmai, ko izmanto pārvades sistēmu operatori;

j)

laicīgi - visu informāciju par ierosinātiem un/vai reāliem pakalpojumu vai nosacījumu, arī no a) līdz i) apakšpunktam uzskaitītās informācijas aspektu grozījumiem.

3.2.   Visu būtisko pārskatāmības prasību punktu definīcija

Pie būtiskiem punktiem pieder vismaz:

a)

visi tīkla ieejas punkti, ko izmanto pārvades sistēmas operators;

b)

paši svarīgākie izejas punkti un izejas zonas, kas aptver vismaz 50 % no konkrēta pārvades sistēmas operatora tīkla kopējās izejas jaudas, ietverot visus izejas punktus vai izejas zonas, kas dod vairāk nekā 2 % no tīkla kopējās izejas jaudas;

c)

visi punkti, kas savieno dažādus pārvades sistēmas operatoru tīklus;

d)

visi punkti, kas savieno kāda pārvades sistēmas operatora tīklu ar sašķidrinātas dabasgāzes tīkla galiekārtu;

e)

visi būtiskie punkti kādā konkrēta pārvades sistēmas operatora tīklā, ietverot punktus, kas savieno ar centralizētām gāzes glabātavām. Par būtiskiem punktiem uzskata visus punktus, kur, vadoties no pieredzes, iespējama fiziska pārslodze;

f)

visi punkti, kas konkrēta pārvades sistēmas operatora tīklu savieno ar infrastruktūru, kura vajadzīga, lai sniegtu palīgpakalpojumus, kuri definēti Direktīvas 2003/55/EK 2. panta 14. punktā.

3.3.   Informācija, kāda jāpublicē visos būtiskajos punktos, un grafiks, saskaņā ar ko jāpublicē šī informācija

1)

Pārvades sistēmu operatori par visiem būtiskiem punktiem Internetsā regulāri/secīgi un viegli izmantojamā, standartizētā formā publicē šādu informāciju par jaudu stāvokli pa dienām:

a)

maksimāli iespējamo tehnisko jaudu plūsmām abos virzienos;

b)

kopējo atslēdzamo jaudu, par ko noslēgti līgumi;

c)

pieejamo jaudu.

2)

Pārvades sistēmu operatori par visiem būtiskiem punktiem iepriekš publicē pieejamo jaudu vismaz 18 mēnešu ilgam laikam, un atjaunina šo informāciju vismaz katru mēnesi vai vēl biežāk, ja kļūst pieejama jauna informācija.

3)

Pārvades sistēmu operatori ik dienu publicē atjauninātu informāciju par īstermiņa pakalpojumu pieejamību (par nākamo dienu un nākamo nedēļu), balstoties, inter alia, uz nominācijām, esošām līgumsaistībām un ilgtermiņa prognozēm par pieejamo jaudu, izmantojot līdz pat 10 gadus vāktus gada datus par visiem būtiskiem punktiem.

4)

Pārvades sistēmu operatori secīgi publicē vēsturiskus lielākos un mazākos jaudu izmantojuma apjomus mēnesī, un gada vidējos plūsmas apjomus visos būtiskos punktos pēdējiem trim gadiem.

5)

Pārvades sistēmu operatori par faktisko plūsmu kopapjomu ik dienu veic uzskaiti, un datus glabā vismaz trīs mēnešus.

6)

Pārvades sistēmu operatori par visiem jaudas līgumiem un visu citu būtisko informāciju, kas attiecas uz pieejamo jaudu aprēķināšanu un piekļuves nodrošināšanu tām, glabā izmantojamus datus, kuri ir pieejami attiecīgām attiecīgo valstu iestādēm, pienākumus pildot.

7)

Pārvades sistēmu operatori nodrošina viegli izmantojamus līdzekļus, ar ko aprēķināt pieejamo pakalpojumu tarifus un līnijrežīmā pārbaudīt pieejamās jaudas.

8)

Ja pārvades sistēmu operatori nespēj publicēt informāciju saskaņā ar 1., 3. un 7. punktu, viņi apspriežas ar savām attiecīgām valsts iestādēm un izstrādā rīcības plānu, ko īsteno cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2006. gada 31. decembrim.


Top