Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005R0083

Padomes Regula (EK) Nr. 83/2005 (2005. gada 18. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2604/2000 par polietilēnterftalāta ievedumiem ar izcelsmi inter alia Korejas Republikā un Taivānā

OJ L 19, 21.1.2005, p. 1–8 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OJ L 333M , 11.12.2008, p. 438–459 (MT)
Special edition in Bulgarian: Chapter 11 Volume 038 P. 63 - 70
Special edition in Romanian: Chapter 11 Volume 038 P. 63 - 70

No longer in force, Date of end of validity: 01/03/2007

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/83/oj

21.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 83/2005

(2005. gada 18. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2604/2000 par polietilēnterftalāta ievedumiem ar izcelsmi inter alia Korejas Republikā un Taivānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (2) (“galīgo maksājumu regula”) ieviesa galīgos antidempinga maksājumus attiecībā uz Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēnterftalāta (“PET”) importu.

2.   Pašreizējā izmeklēšana

(2)

Komisija 2003. gada 22. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (3) informēja par to, ka tiek sākta starpposma pārskats attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Korejas Republikas un Taivānas (“iesaistītās valstis”) izcelsmes PET importam Kopienā.

(3)

Starpposma pārskats tika sākts pēc pieprasījuma, ko 2003. gada aprīlī iesniedza Eiropas Plastmasas ražotāju asociācija (“pieprasītājs”), pārstāvot lielāko daļu ražotāju; šajā gadījumā tie aptvēra vairāk nekā 80 % no kopējā Kopienā saražotā PET apjoma. Pieprasījumā bija pietiekami prima facie pierādījumi atkārtotam dempingam un zaudējumiem, un tam, ka pašreizējie pasākumi vairs nav pietiekami, lai apturētu dempingu, kas rada zaudējumus. Sniegtie pierādījumi tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu to, ka tiek sākts pastāvošo pasākumu pilnīgs starpposma pārskats pilnā mērā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(4)

Pieprasītājs 2004. gada 30. jūnijā atsauca savu pieprasījumu attiecībā uz starpposma pārskatu.

(5)

Tomēr tika atzīts, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus un izmeklēšanas gaitā jau iegūtos sākotnējos datus, bija pieļaujami turpināt dempinga izmeklēšanu vienīgi ex officio. Ievērojot visus citus aspektus attiecībā uz izmeklēšanu pārskata nolūkā, tika secināts, ka pēc pieprasījuma atsaukšanas starpposma pārskats būtu jāizbeidz. Šīs nostādnes tika paziņotas visām ieinteresētajām pusēm; neviena no tām nesniedza nekādus komentārus.

3.   Citas procedūras

(6)

Komisija 2003. gada 22. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) darīja zināmu par antidempinga procedūru attiecībā uz Austrālijas, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Pakistānas izcelsmes PET importu Kopienā.

(7)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 306/2004 (5) ieviesa antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz Austrālijas, ĶTR un Pakistānas izcelsmes PET importu. Ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004 (6) Komisija ieviesa galīgus antidempinga maksājumus attiecībā uz Austrālijas un ĶTR izcelsmes PET importu un izbeidza procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes PET importu.

4.   Izmeklēšanā iesaistītās puses

(8)

Komisijas dienesti oficiāli paziņoja pieprasītājam, sūdzībā iekļautajiem Kopienas ražotājiem, pārējiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī zināmajām iesaistītajām asociācijām un Korejas Republikas un Taivānas pārstāvjiem par izmeklēšanas sākšanu. Iesaistītajām pusēm tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(9)

Pieprasītāja pārstāvētie Kopienas ražotāji, citi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmus savus apsvērumus. Tika uzklausītas visas ieinteresētajās puses, kuras to pieprasīja.

(10)

Visām zināmajām iesaistītajām pusēm un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, uz ko bija norādīts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, tika izsūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no septiņiem pieprasītāja pārstāvētajiem Kopienas ražotājiem, četriem citiem Kopienas ražotājiem, trijiem ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā, tostarp no viena uzņēmuma, kam šobrīd nepiemēro atsevišķu maksājuma likmi, četriem ražotājiem eksportētājiem Taivānā, tostarp no viena uzņēmuma, kam šobrīd nepiemēro atsevišķu maksājuma likmi, diviem piegādātājiem, diviem saistītiem importētājiem, četriem nesaistītiem importētājiem un deviņiem nesaistītiem lietotājiem Kopienā.

(11)

Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu bija norādīts, ka šajā izmeklēšanā var pielietot izlases metodi. Tomēr tā kā ražotāju eksportētāju skaits iesaistītajās valstīs, kuri izrādīja savu vēlmi sadarboties, bija zemāks nekā gaidīts, tika nolemts, ka izlases metode nav nepieciešama.

(12)

Komisijas dienesti meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu un ar to saistītos zaudējumus, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

a)

Kopienas ražotāji

Aussapol SpA, San Giorgio Di Nogaro (UD), Itālija,

Brilen SA, Zaragoza, Spānija,

Catalana di Polimers, Barcelona, Spānija,

Dupont Sabanci SA, Middlesbrough, Apvienotā Karaliste,

INCA International, Milano, Itālija,

KoSa, Frankfurt am Main, Vācija,

M & G Finanziaria Industriale, Milano, Itālija,

Tergal Fibres, Gauchy, Francija,

VPI SA, Athens, Grieķija,

Voridian, Rotterdam, Nīderlande,

Wellman PET Resins, Arnhem, Nīderlande;

b)

ražotāji eksportētāji/eksportētāji Korejas Republikā

Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd, Seoul,

SK Chemicals Co. Ltd, Seoul,

KP Chemical Corp., Seoul

c)

ražotāji eksportētāji Taivānā

Far Eastern Textile Ltd, Taipei,

Shinkong Synthetic Fibers Corp., Taipei,

Hualon Corp., Taipei;

d)

saistītie importētāji

SK Networks, Seoul, Korejas Republikai,

SK Global (Belgium) N.V., Antwerp, Beļģija;

e)

nesaistītie importētāji

Mitsubishi Chemicals, Düsseldorf, Vācija,

Helm AG, Hamburg, Vācija,

Global Services International, Milano, Itālija,

SABIC Italia, Milano, Itālija;

f)

piegādātāji Kopienā

Interquisa SA, Madrid, Spānija,

BP Chemicals, Sunbury-on-Thames, Apvienotā Karaliste;

g)

izmantotāji Kopienā

Danone Waters Group, Paris, Francija,

Aqua Minerale San Benedetto, Scorze (VE), Itālija,

RBC Cobelplast Mononate, Varese, Itālija,

Nestlé Espana SA, Barcelona, Spānija;

5.   Izmeklēšanas laikposms

(13)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“IP”).

6.   Attiecīgais produkts un līdzīgais produkts

6.1.   Attiecīgais produkts

(14)

Attiecīgais produkts ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t.i., Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes PET ar viskozitāti 78 ml/g vai augstāku saskaņā ar ISO standartu 1628-5, ko šobrīd klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

6.2.   Līdzīgais produkts

(15)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā izrādījās, ka Korejas Republikas un Taivānas vietējā tirgū ražotajiem un pārdotajam PET un tam PET, ko ražo un eksportē uz Kopienu, ir vienādas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpašības un pielietojums. Tādēļ tiek secināts, ka visu veidu PET ar viskozitāti 78ml/g vai augstāku ir līdzīgi produkti pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

B.   DEMPINGS

1.   Vispārējā metodoloģija

(16)

Turpmāk izklāstītā vispārējā metodoloģija tika piemērota attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā un Taivānā, un tā ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā metodoloģija. Tādējādi secinājumos par dempingu saistībā ar katru iesaistīto valsti aprakstīta tikai specifiskā informācija attiecībā uz katru eksportētājvalsti.

1.1.   Normālvērtība

(17)

Lai noteiktu normālvērtību, par katru ražotāju eksportētāju sākotnēji tika noteikts, vai tā attiecīgā produkta pārdošanas apjoms vietējā tirgū bijis pietiekams salīdzinājumā ar tā kopējo eksporta preču pārdošanas apjomu Kopienai. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par pietiekamu, ja katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir vismaz 5 % no kopējā eksporta preču pārdošanas apjoma Kopienai.

(18)

Pēc tam tika noteikti tie PET veidi, ko vietējā tirgū pārdeva uzņēmumi, kuru pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekams, un kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem PET veidiem, kas pārdoti eksportam uz Kopienu.

(19)

Attiecībā uz katru PET veidu, ko ražotāji eksportētāji pārdeva savos vietējos tirgos un ko var tieši salīdzināt ar tādu PET veidu, kurš pārdots eksportam uz Kopienu, tika noteikts, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami pamatregulas 2. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā. Konkrētā PET veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par pietiekamiem, ja šā veida pārdošanas kopējais apjoms IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmo PET kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(20)

Tāpat tika izvērtēts, vai katra PET veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas īstenoti parastās tirdzniecības darbībās, nosakot, proporcionāli cik liela daļa konkrētā PET veida pārdošanas darījumu neatkarīgiem klientiem bijuši rentabli pārdošanas darījumi. Ja pārdošanas apjoms kādam PET veidam, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no kopējā šā veida pārdošanas apjoma un ja šā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķina kā visu šā veida pārdošanas vietējā tirgus cenu vidējo svērto vērtību IP laikā, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla. Ja kāda PET veida rentablo pārdevumu apjoms bija 80 % vai mazāk no kopējā šā veida pārdošanas apjoma vai ja šā veida vidējā svērtā cena bija zem ražošanas izmaksām, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, kas aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība tikai šā veida rentablajiem pārdevumiem, ja tie sasniedza 10 % vai vairāk no kopējā šā veida pārdošanas apjoma.

(21)

Tika konstatēts, ka visu PET veidu rentablie pārdošanas darījumi sasniedza vai pārsniedza 10 % no kopējiem šā veida pārdošanas apjomiem.

1.2.   Eksporta cena

(22)

Visos gadījumos, kad attiecīgo produktu eksportēja neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, tas ir, pamatojoties uz faktiski maksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(23)

Tad, kad pārdevumi bija īstenoti ar saistīta importētāja starpniecību, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz atkalpārdošanas cenu, ko šis saistītais importētājs bija izmantojis attiecībā uz neatkarīgiem pircējiem. Tika veikti pielāgojumi sakarā ar visām izmaksām, kas radušās, minētajam importētājam veicot ievešanu un atkalpārdošanu, ietverot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un saprātīgu peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Attiecīgā peļņas norma tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza nesaistīti tirgotāji / importētāji, kuri darbojas Kopienas tirgū un palīdzēja izmeklēšanai.

1.3.   Salīdzinājums

(24)

Normālvērtība un eksporta cenas tika salīdzinātas, ievērojot ražotāja cenu. Nolūkā nodrošināt taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pielāgojumu veidā tika attiecīgi ņemtas vērā atšķirības, kas skar cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Attiecīgi pielāgojumi tika veikti visos gadījumos, kad tie tika uzskatīti par saprātīgiem un pareiziem un kad tos pamatoja pārbaudīti pierādījumi.

1.4.   Dempinga starpība

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika aprēķināta dempinga starpība, vidējo svērto normālvērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(26)

Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, tajās valstīs, kur tika konstatēts augsts sadarbības līmenis (virs 80 %) un kur nebija iemesla domāt, ka kāds ražotājs eksportētājs būtu atturējies no sadarbības, atlikuma dempinga starpība tika noteikta tādā līmenī, kāds bija uzņēmumam, kas sadarbojās, ar augstāko dempinga starpību.

(27)

Tajās valstīs, kur tika konstatēts zems sadarbības līmenis, atlikuma dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t.i., pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

2.   Korejas Republika

(28)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem ražotājiem eksportētājiem, no kuriem viens IP laikā nebija eksportējis PET uz Kopienu, un diviem importētājiem, kas bija saistīti ar vienu no ražotājiem eksportētājiem. Tika noteikts, ka eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāvēja 100 % no Korejas attiecīgā produkta eksporta IP laikā.

2.1.   Normālvērtība

(29)

Visiem PET veidiem, ko eksportēja Korejas ražotāji eksportētāji, bija iespējams noteikt normālvērtību, pamatojoties uz cenu vietējā tirgū, ko parastās tirdzniecības darbībās maksājuši neatkarīgi klienti vai kas attiecībā uz tiem bija noteikta izmantošanai parastās tirdzniecības darbībās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

2.2.   Eksporta cena

(30)

Viens no Korejas ražotājiem eksportētājiem īstenojis izvešanai uz Kopienu paredzētus pārdevumus gan tieši neatkarīgiem klientiem, gan arī izmantojot pakalpojumus, ko sniedz saistīti importētāji Korejā un Kopienā. Tādēļ šajā pēdējā situācijā tika noteikta salikta eksporta cena atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam.

2.3.   Salīdzinājums

(31)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā to faktoru atšķirības, kuri, kā tika atzīmēts un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tādējādi vērā ņēma pielaides sakarā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārvietošanu izmaksās, komisijas maksās, maksājumos, kas saistīti ar kredītu un iepakošanu, muitas maksājumos, kā arī banku pakalpojumu cenās.

2.4.   Dempinga starpība

(32)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējās svērtās normālvērtības katram attiecīgā produkta veidam, kas eksportēts uz Kopienu, tika salīdzinātas ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā produkta veidam.

(33)

Salīdzinājums attiecībā uz trīs ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, parādīja vai nu to, ka dempinga nav, vai de minimis dempingu. Dempinga starpības, kas izteiktas kā procents no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd.: 1,2 %,

SK Chemicals Co. Ltd.: 0,0 %

KP Chemical Corp.: 0,1 %

(34)

Divi zināmi Korejas PET ražotāji eksportētāji, kam šobrīd piemēro individuālas maksājuma likmes, norādīja, ka IP laikā tie neko nav eksportējuši. Šie eksportētāji nesniedza nekādus pierādījumus, kas norādītu uz to, ka maksājuma starpība novērtējama atkārtoti.

(35)

Ņemot vērā augsto Korejas uzņēmumu sadarbības līmeni (skat. 28. apsvērumu), atlikuma likme tika noteikta līmenī, kāds bija tā uzņēmumam ar augstāko dempinga starpību, kas sadarbojās, saskaņā ar nostādni, kas aprakstīta 26. apsvērumā. Līmenis ir tāds pats, kā sākotnējās izmeklēšanas laikā.

3.   Taivāna

(36)

Atbildes tika saņemtas no četriem ražotājiem eksportētājiem, no kuriem viens IP laikā uz Kopienu PET nebija eksportējis. Tika noteikts, ka ražotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja mazāk kā 60 % no Taivānas attiecīgā produkta eksporta IP laikā.

3.1.   Normālvērtība

(37)

Visiem PET veidiem, ko eksportēja Taivānas ražotāji eksportētāji, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu vietējā tirgū, ko parastās tirdzniecības darbībās maksājuši neatkarīgi klienti vai kas attiecībā uz tiem bija noteikta izmantošanai parastās tirdzniecības darbībās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

3.2.   Eksporta cena

(38)

Eksporta cenas tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, t.i., pamatojoties uz faktiski maksātām vai maksājamām eksporta cenām.

3.3.   Salīdzinājums

(39)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā to faktoru atšķirības, kuri, kā tika atzīmēts un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tādējādi vērā ņēma pielaides sakarā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārvietošanu izmaksās, komisijas maksās, maksājumos, kas saistīti ar kredītu un iepakošanu, muitas maksājumos, kā arī banku pakalpojumu cenās.

3.4.   Dempinga starpība

(40)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējās svērtās normālvērtības katram attiecīgā produkta veidam, kas eksportēts uz Kopienu, tika salīdzinātas ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstīgajam attiecīgā produkta veidam.

(41)

Salīdzinājums parādīja dempingu diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Dempinga starpības, kas izteiktas kā procents no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Far Eastern Textile Ltd.: 0,0 %

Shinkong Synthetic Fibers Corp.: 3,1 %

Hualon Corp.: 9,6 %

(42)

Viens ražotājs eksportētājs, kam šobrīd piemēro atsevišķu maksājuma likmi, sadarbojās šajā procesā, lai arī IP laikā nebija veicis nekādu eksportu uz Kopienu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, tika uzskatīts par pareizu atstāt nemainīgu tā pašreizējo dempinga starpību, jo netika sniegta nekāda informācija, kas norādītu, ka būtu atkārtoti jānovērtē tā maksājuma starpība.

(43)

Vienam Taivānas PET eksportētājam šobrīd piemēro atsevišķu maksājuma likmi, bet viņš šajā procesā nesadarbojās. Tika nolemts nenoteikt šim eksportētājam atsevišķu maksājuma likmi, lai nebūtu tā, ka tiek atlīdzināta nesadarbošanās. Turklāt nebija pieejami dati, kas ļautu noteikt atsevišķu maksājuma likmi.

(44)

Ņemot vērā šo faktu un zemo Taivānas uzņēmumu sadarbības līmeni (skat. 36. apsvērumu), atlikuma dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, kā izklāstīts 27. apsvērumā.

(45)

Atlikuma dempinga starpība, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem no Eurostat un arī no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, un izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Taivāna: 20,1 %

C.   IZMAIŅU ILGSTOŠAIS RAKSTURS

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tāpat tika izskatīts, vai apstākļu izmaiņas saistībā ar sākotnējo dempinga izmeklēšanu varētu pamatoti uzskatīt par ilgstošām.

1.   Korejas Republika

(47)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri IP laikā veica eksportu un sadarbojās ar izmeklēšanu, šis pārskats parādīja, ka to dempinga starpība vai nu saglabājās de minimis līmenī, vai bija samazinājusies līdz šādam līmenim. Galvenais iemesls bija tas, ka, neskatoties uz šo uzņēmumu normālvērtību un vietējā tirgus pārdošanas cenu paaugstināšanos, salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas datiem, pārdošanas cenas Kopienas tirgū bija paaugstinājušās vēl vairāk. Izrādījās, ka eksporta cenas uz Kopienu bija kļuvušas vidēji par 53 % augstākas šīs izmeklēšanas IP laikā, salīdzinājumā ar eksporta cenām sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Nekas nenorādīja uz to, ka šīs izmaiņas nebūtu ilgstošas. Jāņem vērā, ka šiem uzņēmumiem bija augstākas jaudas izmantošanas līmenis, kas IP pārsniedza 80 %. Turklāt šie uzņēmumi neplānoja palielināt esošo jaudu, tādējādi ierobežojot turpmākās apstākļu izmaiņas. Tādēļ uzskata, ka šī situācija attiecībā uz eksporta cenu un apjomu nemainīsies.

(48)

Viens uzņēmums, kas neeksportēja uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā, sadarbojās un eksportēja attiecīgo produktu uz Kopienu šajā izmeklēšanā. Arī šā uzņēmuma dempinga starpība tika konstatēta de minimis līmenī. Tika konstatēts, ka normālvērtība, kā arī vietējā tirgus un eksporta cenas šim uzņēmumam bija tādā pašā līmenī, kā diviem pārējiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(49)

Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un IP laikā neeksportēja uz Kopienu, netika atrasts pamatojums, lai veiktu izmaiņas to maksājumos kā minēts (34) apsvērumā. Tāpat jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatētas plaša apjoma dempinga starpības (no 1,4 % līdz 55,8 %), kas norāda uz ievērojamām atšķirībām Korejas uzņēmumu dempinga rīcībā. Šo iemeslu dēļ nevar secināt, ka atklātās de minimis dempinga starpības ražotājiem, kuri eksportēja uz Kopienu IP laikā, attiecas arī uz tiem eksportētājiem, kas to nedarīja. Tādēļ attiecībā uz šiem uzņēmumiem nav pierādījumu, kas liecinātu, ka būtu vajadzīga to pašreizējo antidempinga maksājumu pārskatīšana, kā arī nav pieejami dati, pēc kuriem šiem ražotājiem varētu aprēķināt pārskatītu individuālu starpību. Šos atzinumus paziņoja attiecīgajām pusēm, un neviena no tām nesniedza piezīmes vai papildu informāciju.

2.   Taivāna

(50)

Trīs no četriem uzņēmumiem, kuriem šobrīd piemēro atsevišķas maksājuma likmes, sadarbojās šajā izmeklēšanā. Attiecībā uz vienu no šiem uzņēmumiem pašreizējā izmeklēšana parādīja, ka tā dempinga starpība ir samazinājusies līdz de minimis līmenim. Otram uzņēmumam dempinga starpība samazinājusies no 7,8 % sākotnējā izmeklēšanā līdz 4,6 % pašreizējā izmeklēšanā. Saskaņā ar situāciju Korejas Republikā galvenais iemesls tam bija tas, ka, neskatoties uz šo uzņēmumu normālvērtību un vietējā tirgus pārdošanas cenu paaugstināšanos salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas datiem, pārdošanas cenas Kopienas tirgū bija paaugstinājušās vēl vairāk. Attiecībā uz Taivānu tika konstatēts, ka šīs izmeklēšanas IP laikā cenas izvešanai uz Kopienu bija vidēji par 42 % augstākas, salīdzinot ar izvešanas cenām sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Attiecībā uz šiem uzņēmumiem arī konstatēja, ka to jaudas izmantošana ir līdzīga Korejas uzņēmumu konstatētajai jaudas izmantošanai. Arī šie uzņēmumi neplānoja palielināt uzstādīto jaudu.

(51)

Trešais uzņēmums, kas sadarbojās un kam pašlaik piemēro atsevišķu maksājuma likmi, sniedza pierādījumus tam, ka tas neeksportēja attiecīgo produktu uz Kopienu šīs izmeklēšanas IP laikā.

(52)

Vēl viens uzņēmums Taivānā, kurš neeksportēja uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā, arī sadarbojās šīs izmeklēšanas laikā. Dempinga starpība šim uzņēmumam ir 10,7 %.

(53)

Attiecībā uz trim ražotājiem, kas sadarbojās un kas šīs izmeklēšanas IP laikā eksportēja uz Kopienu, nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka izmaiņas laikā starp pašreizējo un sākotnējo izmeklēšanu, īpaši pieaugums cenās eksportam uz Kopienu, nav ilgstošas. Attiecīgi uzskatāms, ka šo uzņēmumu dempinga starpības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā sniegtajiem datiem, ir ticamas.

(54)

Attiecībā uz vienu ražotāju, kas sadarbojās, bet neeksportēja uz Kopienu pašreizējās izmeklēšanas IP laikā, nav pamata apgalvot, ka būtu jāpārskata tā pašreizējie antidempinga maksājumi. Tādēļ tiek uzskatīts par atbilstīgu atstāt tā pašreizējo starpību nemainītu. Attiecībā uz Koreju nav pieejami dati, pēc kuriem šim uzņēmumam varētu aprēķināt pārskatītu individuālu starpību. Pēc paziņošanas attiecīgā puse nesniedza piezīmes vai papildu informāciju.

D.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMU PRIEKŠLIKUMS

(55)

Ņemot vērā secinājumus, attiecībā uz dempingu un apstākļu izmaiņu ilgstošo raksturu, būtu jāgroza pašreizējie antidempinga pasākumi attiecībā uz Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes attiecīgā produkta ievedumiem, lai tie atbilstu no jauna konstatētajām dempinga starpībām.

(56)

Tam, ka PET cenas var svārstīties saskaņā ar izmaiņām jēlnaftas cenās, nevajadzētu izraisīt augstāku maksājumu. Tādēļ tika uzskatīts par lietderīgu grozītos maksājumus izteikt kā specifisku summu par tonnu. Šo pieeju izmantoja arī sākotnējā izmeklēšanā.

(57)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās pārskatīšanas secinājumiem. Tādēļ tās ataino situāciju, kas attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēta šīs pārskatīšanas laikā. Šīs maksājumu likmes, pretēji maksājumam, ko piemēro “visiem citiem uzņēmumiem”, tādējādi piemēro vienīgi to produktu importam, kuru izcelsme ir iesaistītajā valstī un ko ražo šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši minētie uzņēmumi. Importētajiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav īpaši minēts regulas rezolutīvajā daļā, iekļaujot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un tiem piemēros maksājumu likmes, kuras piemērojamas “visiem citiem uzņēmumiem”.

(58)

Ierosinātie antidempinga maksājumi uzņēmumiem, kuri IP laikā ir veikuši eksportu uz Kopienu, ir šādi:

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Antidempinga maksājuma likme

Ierosinātais maksājums

(euro/t)

Korejas Republika

Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd.

1,2 %

0,0 %

0

SK Chemicals Co. Ltd.

0,0 %

0,0 %

0

KP Chemical Corp.

0,1 %

0,0 %

0

Taivāna

Far Eastern Textile Ltd.

0,0 %

0,0 %

0

Shinkong Synthetic Fibers Corp.

3,1 %

3,1 %

24,5

Hualon Corp.

9,6 %

9,6 %

81,9

(59)

Saskaņā ar pārskatīto atlikuma dempinga starpību, kas norādīta 45. apsvērumā, atlikuma antidempinga maksājums Taivānai būtu jāpaaugstina līdz 143,4 euro/t.

E.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(60)

Ieinteresētās puses tika informētas par visiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ierosināt grozījumus spēkā esošajai regulai. Netika saņemts neviens komentārs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 2604/2000 1. panta 2. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Valsts

Antidempinga maksājums

(euro/t)

TARIC papildu kods

Indija

181,7

A999

Indonēzija

187,7

A999

Malaizija

160,1

A999

Korejas Republika

148,3

A999

Taivāna

143,4

A999

Taizeme

83,2

A999”

2.   Tabulu 1. panta 3. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

“Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

(euro/t)

TARIC papildu kods

Indija

Pearl Engineering Polymers Limited

130,8

A182

Indija

Reliance Industries Limited

181,7

A181

Indija

Elque Polyesters Limited

200,9

A183

Indija

Futura Polymers Limited

161,2

A184

Indonēzija

P.T. Bakrie Kasei Corporation

187,7

A191

Indonēzija

P.T. Indorama Synthetics Tbk

92,1

A192

Indonēzija

P.T. Polypet Karyapersada

178,9

A193

Malaizija

Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd.

36,0

A186

Malaizija

MpI Polyester Industries Sdn. Bhd.

160,1

A185

Korejas Republika

Daehan Synthetic Fiber Co., Limited

0

A194

Korejas Republika

Honam Petrochemical Corporation

101,4

A195

Korejas Republika

SK Chemicals Co., Limited

0

A196

Korejas Republika

Tongkong Corporation

148,3

A197

Korejas Republika

KP Chemical Corporation

0

A577

Taivāna

Far Eastern Textile Limited

0

A188

Taivāna

Tuntex Distinct Corporation

69,5

A198

Taivāna

Shingkong Synthetic Fibers Corporation

24,5

A189

Taivāna

Hualon Corporation

81,9

A578

Taizeme

Thai Shingkong Industry Corporation Limited

83,2

A190

Taizeme

Indo Pet (Thailand) Ltd

83,2

A468”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 301, 30.11.2000., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 823/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 7. lpp.).

(3)  OV C 120, 22.5.2003., 13. lpp.

(4)  OV C 120, 22.5.2003., 9. lpp.

(5)  OV L 52, 21.2.2004., 5. lpp.

(6)  OV L 271, 19.8.2004., 1. lpp.


Top