17.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/1

(1)

Padome 2005. gada 12. jūlijā izskatīja atjaunināto Portugāles stabilitātes programmu laikam no 2005. gada līdz 2009. gadam. Programmā ievērotas datu prasības, kas ietvertas pārstrādātajā “rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu” (2). Šī programma tomēr nesniedz prognozes par ilgtermiņa valsts finanšu ilgtspējību. Tādējādi Portugāle tiek aicināta sasniegt pilnīgu atbilstību rīcības kodeksa prasībām.

(2)

Stabilitātes programmas atjauninājums ir balstīts uz vajadzību labot valsts budžeta deficītu, kas 6,2 % apmērā no IKP 2005. gadā ir plānots ievērojami pārsniegt 3 % no IKP. Šis apjoms seko deficītam 2,9 % apmērā no IKP laikā no 2002. līdz 2004. gadam (3), ko nesen paziņoja Portugāles iestādes pēc to sarunām ar Eurostat, un ir ievērojami sliktāks par iepriekšējā programmas atjauninājumā noteikto deficītu 2,2 % apmērā no PIB 2005. gadā. Šis pasliktinājums ir skaidrojams ar vājāku izaugsmi, nekā tika paredzēts, izdevumu pieauguma pārvērtēšanu, kāpumiem salīdzinājumā ar budžetu un to, ka netika ieviesti iepriekšējā programmā plānotie vienreizējie pasākumi, kā arī ar jaunās valdības 2005. gada jūnijā pieņemto koriģējošo pasākumu kopumu 0,6 % no IKP. Attiecībā uz deficīta samazinājumu atjauninājumā izklāstīta stratēģija, ar ko paredz īstenot strukturālus pasākumus, nevis pārlieku paļauties uz vienreizējiem un citiem īslaicīgiem pasākumiem, kas apliecina budžeta stratēģijas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem atjauninājumiem. Valdības deficīts turpmāko gadu laikā turpinās pakāpeniski uzlaboties, tomēr līdz 2007. gadam saglabāsies lielāks par atsauces vērtību 3 % no IKP.

(3)

Programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka faktiskais IKP pieaugums 2004. gadā pakāpeniski palielināsies no 0,8 % 2005. gadā līdz 3,0 % 2009. gadā, ar pieauguma tempiem secīgi 1,4 %, 2,2 % un 2,6 % starpposma gados. Pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, izaugsmes prognozes programmas perioda pirmajai daļai ir ticamas, tomēr pastāv draudi programmas noslēdzošajos gados. Strukturāli pasākumi, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu ražīgumu un konkurētspēju, un atjaunotu uzticamību ir būtiski, lai varētu īstenot paredzēto pieauguma tempu.

(4)

Programma tiecas samazināt valsts deficītu līdz 3 % no IKP salīdzināmās vērtības 2008. gadā. Paredz, ka valdības deficīts samazināsies no 6,2 % no IKP 2005. gadā līdz 4,8 % no IKP 2006. gadā, 3,9 % 2007. gadā, 2,8 % 2008. gadā un 1,6 % no IKP 2009. gadā. Komisijas dienestu aprēķini, kas veikti, piemērojot programmā iestrādātajai informācijai kopīgi pieņemto metodiku, uzrāda, ka cikliski koriģētais deficīts pēc pieaugšanas līdz 5,3 % no IKP 2005. gadā pakāpeniski samazināsies līdz 1,4 % 2009. gadā. Konsolidācijas centienus piemēros visā programmas darbības laikā, enerģiskāk rīkojoties programmas pirmajos gados, jo būtiskākā konsolidācija notiks 2006. gadā. Programmas perioda sākumā konsolidācija galvenokārt notiek, pieaugot nodokļu ieņēmumiem, kas iegūti no augstākām nodokļu likmēm (īpaši, palielinot PVN pamatlikmi no 19 līdz 21 %), samazinoties nodokļa kredītiem un uzlabojoties nodokļu iekasēšanai, kas ļaus daļēji kompensēt neiekasētos vienreizīgos ienākumus. Tiek plānots, ka turpmākajos gados augošo izdevumu ierobežošanas ieguldījumu radīs pastāvīgi pasākumi, piemēram, valsts pārvaldes reforma, algu izdevumu pārstrukturizēšana un izmaiņas sociālā nodrošinājuma sistēmā — pasākumi, kuru iespaids uz budžetu būs vairāk jūtams vidējā termiņā. Ieguldījumu daļai kopējos valsts izdevumos būtu tikai nedaudz jāsamazinās programmas darbības termiņā.

(5)

Prognozēto budžeta iznākumu apdraud vairāki faktori. Pirmkārt, ekonomikas aktivitāšu pieaugums varētu būt lēnāks, nekā paredzēts, sakarā ar fiskālās konsolidācijas pasākumu spēcīgo ietekmi un paredzēto starptautiskās konkurences pieaugumu Portugāles eksporta tirgū. Otrkārt, ieņēmumu kāpināšanas un izdevumu ierobežošanas pasākumi varētu būtu mazāk efektīvi, nekā tas tika paredzēts, vai prasīt vairāk laika, nekā paredzēts vēlamo rezultātu sasniegšanai. Augstākas nodokļu likmes palielina risku sakarā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neskatoties uz būtiskiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai uzlabotu nodokļu maksāšanu, tostarp ciešāku administratīvo sadarbību pārrobežu PVN krāpšanas jomā. Turklāt lielākā daļa plānoto ekonomisko pasākumu attiecībā uz izdevumiem vēl ir tiesiski jāīsteno. Ņemot vērā šo novērtējumu, valdību, iespējams, aicinās pildīt tās saistības un veikt papildu pasākumus, lai izvairītos no tā, ka deficīts pārsniedz 3 % no IKP ilgāk, nekā plānots. Turklāt, pat ja tiek ievērots paredzētais plāns, programmā paustā fiskālā pozīcija nenodrošina pietiekošu rezervi pret deficīta robežlieluma pārsniegšanu pie normālām makroekonomiskajām svārstībām vismaz līdz 2009. gadam. Tāpat tā nevar nodrošināt, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā nosprausto vidusposma mērķi — panākt līdzsvaram tuvu budžeta stāvokli sasniedz programmas īstenošanas laikā, neskatoties uz deficīta samazinājumu laikā no 2005. līdz 2009. gadam par aptuveni 4 procenta punktiem no IKP. Jūtības analīzes rāda, ka nelabvēlīgas makroekonomikas attīstības gadījumā 2009. gadā deficīts vēl joprojām būs 3 % vai tuvu tam.

(6)

Valsts parāda un IKP koeficients pārsniedza Līgumā doto atsauces vērtību — 60 % no IKP apjoma 2003. gadā, un 2004. gadā pieauga līdz 61,9 %. Saskaņā ar atjauninājumu koeficients pēc 66,5 % sasniegšanas 2005. gadā augstākajā punktā sasniedz 67,8 % no IKP 2007. gadā un atgriežas līdz 64,5 % 2009. gadā. Parāda attiecības attīstība varētu būt nelabvēlīgāka nekā projektēta, ņemot vērā apdraudējumu attiecībā uz ekonomikas aktivitātēm, budžeta mērķiem un, kā tas noticis agrāk, vērtspapīru plūsmas korekcijas iespējamo parādīšanos, kas rada parāda pieaugumu, jo īpaši finanšu aktīvu uzkrāšanu.

(7)

Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā šķiet, ka Portugāle ir nopietni apdraudēta sakarā ar plānotajām budžeta izmaksām saistībā ar sabiedrības novecošanos. Veiktajiem strukturālo reformu pasākumiem, jo īpaši pensiju un veselības aprūpes jomā, būtu jāatvieglo sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu. Tomēr šķiet, ka šīs reformas nav pietiekamas, lai nodrošinātu ilgtspēju. Atjauninājumā izklāstītās reformas, īpaši attiecībā uz ierēdņu pensijām, varētu palīdzēt sasniegt šo mērķi, ja tiktu pilnībā piemērotas. Valdība ir lūgusi ziņojumu, kura novērtēta sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtspēja ilgtermiņā.

(8)

Kopumā atjauninājumā izklāstītā ekonomikas politika daļēji saskan ar katras valsts specifikai pieskaņotajām ekonomikas politikas vispārīgajām pamatnostādnēm valsts finanšu jomā. Kā tika ieteikts, programmā paredzēta valsts finanšu konsolidācija, kas lielā mērā balstās uz ietaupījumiem izdevumu sadaļā, bet ne uz es vienreizējiem vai īslaicīgiem pasākumiem. Paredzētajām stratēģijām, ja tās tiktu pildītas, būtu jāveicina cikliski koriģētās primārās bilances uzlabošanās (neņemot vērā vienreizējus un pagaidu pasākumus) par vairāk nekā 0,5 % no IKP katru gadu. Tomēr programma neparedz samazināt deficītu zem 3 % atzīmes no IKP līdz 2008. gadam, un plānotā izdevumu ierobežošana nebūs pietiekama, lai programmas darbības laikā sasniegtu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto vidēja termiņa mērķi sasniegt tādu cikliski koriģēta budžeta stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram.

(9)

Ņemot vērā atjaunotajā stabilitātes programmā sniegtos budžeta deficīta un parāda rādītājus 2005. un turpmākajiem gadiem, Komisija 22. jūnijā uzsāka pārmērīga deficīta procedūru attiecībā uz Portugāli. Padome, lemjot par to, vai Portugālē pastāv pārmērīgs deficīts, šai valstij arī sniegs ieteikumu šā deficīta izlabošanai. šajā ieteikumā, inter alia, tiks noteikts termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

i)

jāierobežo fiskālās pozīcijas pasliktināšanās 2005. gadā, nodrošinot plānoto koriģējošo pasākumu precīzu īstenošanu;

ii)

pēc iespējas ātrāk jāveic pasākumi, lai ilgstoši novērstu pārmērīga budžeta deficītu, lai 2006. gadā sasniegtu būtisku progresu, un turpmākajos gados turpinātos ievērojams samazinājums, un pilnībā jāpiemēro plānotie pasākumi valsts izdevumu samazināšanai; jāizmanto visas iespējas paātrināt budžeta deficīta samazināšanu, jo īpaši, lai noteiktu drošības rezervi, kas vajadzības gadījumā ļautu rīkoties attiecībā uz tādas izaugsmes ietekmi uz budžetu, kas ir zemāka par plānoto;

iii)

stingri jāsamazina bruto parāda līmenis, nodrošinot, ka parāda attīstības tendences atspoguļo deficīta samazināšanas progresu un izvairoties no finanšu darbībām, kas palielina parādu;

iv)

stingri jākontrolē izdevumu attīstība, iespējams, nosakot īpašām izdevumu kategorijām saistošas robežvērtības pilnīgas reformu programmas ietvaros, ar ko uzlabo valsts finanšu kvalitāti un nodrošina to ilgtspēju ilgtermiņā; un

v)

jāturpina uzlabot vispārējas valdības informācijas apstrādi.