EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R1467

Padomes Regula (EK) Nr. 1467/2004 (2004. gada 13. augusts), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu attiecībā uz Austrālijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polietilēntereftalāta importu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes polietilēntereftalāta importu un atmaksā summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem

OJ L 352M , 31.12.2008, p. 10–26 (MT)
OJ L 271, 19.8.2004, p. 1–17 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 11 Volume 036 P. 77 - 93
Special edition in Romanian: Chapter 11 Volume 036 P. 77 - 93

No longer in force, Date of end of validity: 20/08/2009: This act has been changed. Current consolidated version: 29/12/2005

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/1467/oj

19.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1467/2004

(2004. gada 13. augusts),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu attiecībā uz Austrālijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polietilēntereftalāta importu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes polietilēntereftalāta importu un atmaksā summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanas ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   PAGAIDU PASĀKUMI

(1)

2004. gada 19. februārī Komisija ar Regulu (EK) Nr. 306/2004 (2) (“pagaidu regula”) uzlika antidempinga pagaidu maksājumu tā polietilēntereftalāta (“PET”) importam Kopienā, kam izcelsme ir Austrālijā, Ķīnas Tautas Republikā un Pakistānā (“attiecīgas valstis”).

(2)

Pieminēts, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšanas laikposms (“IL”) aptvēra periodu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam. To tendenču pārbaude, kas ir svarīgas kaitējuma analīzei, attiecās uz laikposmu no 1999. gada 1. janvāra līdz IL beigām (“apskatāmais laikposms”).

2.   PARALĒLĀ IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRA

(3)

Pieminēts, ka starpposma pārskatīšana, kas attiecas uz Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes PET importu, tika uzsākta ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2003. gada 22. maijā publicēto paziņojumu (3).

3.   TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(4)

Pēc tam, kad bija uzlikts antidempinga pagaidu maksājums attiecīgo valstu izcelsmes PET importam, visas puses saņēma to faktu un apsvērumu izklāstu, uz kuriem balstījās pagaidu regula. Visām pusēm tika arī dots laiks, kurā tās varēja sniegt savus apsvērumus sakarā ar šo faktu atklāšanu.

(5)

Dažas ieinteresētās puses iesniedza rakstveida atsauksmes. Pusēm, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Komisija sameklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Tika izvērtētas pušu mutiskās un rakstveida atsauksmes, un vajadzības gadījumā attiecīgi tika grozīti provizoriskie atzinumi.

(6)

Komisijas dienesti turpmāk darīja zināmus visus būtiskākos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz ko tā plānoja ieteikt antidempinga galīgā maksājuma piemērošanu un to summu galīgu iekasēšanu, kas tikuši nodrošināti ar pagaidu maksājumiem. Ieinteresētajām pusēm tika arī dots laiks, kurā tās varēja sniegt savus apsvērumus sakarā ar šo faktu atklāšanu. Tika ņemtas vērā pušu mutiskās un rakstveida atsauksmes, un vajadzības gadījumos tika attiecīgi grozīts arī priekšlikums par galīgo antidempinga maksājumu.

B.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS

(7)

Pieminēts, ka pagaidu regulas 14. apsvērumā attiecīgais produkts tika definēts kā polietilēntereftalāts ar viskozitātes skaitli vismaz 78 ml/g atbilstīgi ISO standartam 1628-5, kurš pašlaik klasificējams ar KN kodu 3907 60 20, ar izcelsmi attiecīgajās valstīs.

(8)

Turklāt pagaidu regulas 18. apsvērumā tika minēts, ka Komisija ir konstatējusi to, ka tas PET, ko ražo Kopienas nozare un kas tiek pārdots Kopienas tirgū, un tas PET, ko ražo attiecīgajās valstīs un ko eksportē uz Kopienu, ir līdzīgi produkti, jo netika atklātas nekādas atšķirības esošo dažādu PET veidu fizikālajās un ķīmiskajās pamatīpašībās un lietošanas pamatveidos.

(9)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes sakarā ar attiecīgā produkta un līdzīga produkta definīciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 18. apsvēruma saturu un provizoriskos secinājumus.

C.   DEMPINGS

1.   VISPĀRĒJA METODOLOĢIJA

(10)

Tā vispārējā metodoloģija, kura tika izmantota, lai noteiktu, vai attiecīgā produkta imports Kopienā notiek par dempinga cenām, ir aprakstīta pagaidu regulas 19. līdz 34. apsvērumā.

1.1.   Normālā vērtība

(11)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes, apstiprina provizoriskos atzinumus attiecībā uz normālo vērtību, kā noteikts pagaidu regulas 20. līdz 27. apsvērumā.

1.2.   Eksporta cena

(12)

Vairāki uzņēmumi izteica iebildumus par to, ka valūtu maiņas kurss, ko Komisija izmantojusi, lai formulētu provizoriskos atzinumus, bija nepareizs un ka tas netika ņemts no ticama atklātā informācijas avota, un pieprasīja, lai šis valūtu maiņas kurss būtu no oficiālā ticama informācijas avota.

(13)

Šie pieprasījumi tika rūpīgi izskatīti, un pēc pārbaudes atklājās, ka tika pieļautas dažas kļūdas attiecībā uz Komisijas piemēroto valūtu maiņas kursu, tai formulējot provizoriskos atzinumus. Līdz ar to aprēķinus pārskatīja, pamatojoties uz vidējām maiņas likmēm, ko publicēja i) Komisija attiecībā uz valūtas maiņu, kurā ir iesaistīts eiro (EUR); ii) Amerikas Savienoto Valstu Federālā rezerve attiecībā uz valūtas maiņu starp ASV dolāru, Ķīnas juaņu (CNY) un Honkongas dolāru (HKD); un iii) Ķīnas Banka attiecībā uz valūtas maiņu starp HKD un CNY. Visus šos valūtu maiņas kursus, tāpat kā provizorisko aprēķinu gadījumā, piemēroja, par pamatu izmantojot mēneša vidējo valūtas maiņas kursu, kas attiecas uz mēnesi, kurā izsniegts rēķins par pārdošanu.

1.3.   Salīdzinājums

(14)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes attiecībā uz normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājuma pamatu, apstiprina pagaidu regulas 30. apsvērumu.

1.4.   Dempinga starpība

(15)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes, apstiprina pagaidu regulas 31. līdz 34. apsvērumu attiecībā uz metodoloģiju dempinga starpības aprēķināšanai.

2.   AUSTRĀLIJA

(16)

Tikai viens no diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, iesniedza apsvērumus pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas.

2.1.   Normālā vērtība

(17)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes, apstiprina provizoriskos atzinumus attiecībā uz normālo vērtību, kā noteikts pagaidu regulas 36. apsvērumā.

2.2.   Eksporta cena

(18)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes, izņemot 12. un 13. apsvērumā minētās, apstiprina pagaidu regulas 37. apsvērumā izklāstīto metodoloģiju.

2.3.   Salīdzinājums

(19)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija, formulējot savus provizoriskos atzinumus, nav ņēmusi vērā dažādas pielaides attiecībā uz pēcpārdošanas tehnisko apkalpošanu un mārketinga izmaksām. Pretenzija saistībā ar tehnisko apkalpošanu tika pieņemta pēc tam, kad to pārbaudīja atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta h) apakšpunktam. Pretenzija saistībā ar mārketinga izmaksām tika pieņemta pēc tam, kad to pārbaudīja atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktam.

2.4.   Dempinga starpība

(20)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 39. līdz 41. apsvērumā izklāstītos atzinumus par dempinga starpības aprēķināšanai izmantojamu metodoloģiju.

(21)

Galīgā dempinga starpība, izteikta kā procents no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir šāda:

Leading Synthetics Pty Ltd: 7,8 %

Novapex Australia Pty Ltd: 15,9 %

Atlikusī dempinga starpība: 15,9 %

3.   PAKISTĀNA

(22)

Divi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, pēc pagaidu pasākumu uzsākšanas iesniedza apsvērumus, kuros viņi apgalvoja, ka viņus nevajadzētu uzskatīt par divām atsevišķām, lai arī saistītām, pusēm, bet gan viņu attiecību kontekstā – par vienotu ražotāju eksportētāju, un tādējādi vajadzētu veikt tikai vienu dempinga aprēķinu.

(23)

Šis pieprasījums tika rūpīgi izanalizēts, ņemot vērā šo ražotāju eksportētāju turpmāk sniegtos argumentus pēc provizorisko atzinumu formulēšanas.

(24)

Tika konstatēts, ka minēto uzņēmumu attiecību īpašas iezīmes un to ciešā savstarpējā saistība viņu darbību sakarā bija tāda, ka būtu iespējams nošķirt viņu situāciju no divu saistītu uzņēmumu tipiskās situācijas. Jo īpaši tika ņemtas vērā būtiskās finansiālās un cita veida saiknes starp šiem diviem ražotājiem eksportētājiem, tas fakts, ka viņi pārdod attiecīgo produktu ar vienu marku, tas fakts, ka viņi izmanto tās pašas administratīvās telpas un organizāciju, kā arī mārketinga nodaļu. Pie tam viņi pārsvarā izmanto vienus un tos pašus personāla locekļus un direktorus, kā arī viņiem ir kopīgs ražošanas plāns. Visu šo elementu kombinācija ir uzskatāma par pietiekamu pamatu, lai izdarītu secinājumus, ka sakarā ar šiem īpašiem apstākļiem šo divu ražotāju eksportētāju situācija liecina par to, ka viņi būtu jāuzskata par vienotu ražotāju eksportētāju Pakistānas PET nozarē, nevis par diviem atsevišķiem uzņēmumiem. Līdz ar to visu šo elementu kontekstā tika izdarīts secinājums, ka šis pieprasījums būtu jāakceptē.

3.1.   Normālā vērtība

(25)

Sakarā ar iepriekš minēto vispārējo metodoloģiju, kas ir izskaidrota pagaidu regulas 20. līdz 34. apsvērumā, piemēroja vienotam ražotājam eksportētājam, un metodoloģiju, kas ir izskaidrota pagaidu regulas 43. līdz 44. apsvērumā, pārskatīja.

(26)

Sākumā Komisija vienota ražotāja eksportētāja sakarā noteica to, vai attiecīgā produkta kopējie pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas apjomu eksportam uz Kopienu. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par reprezentatīviem gadījumos, kad katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(27)

Kopiena pēc tam noteica tos PET veidus, ko pārdeva vietējā tirgū vienotais ražotājs eksportētājs, kuram kopumā bija reprezentatīvie pārdošanas apjomi vietējā tirgū, un kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, kurus pārdeva eksportam Kopienā.

(28)

Katram veidam, ko vienotais ražotājs eksportētājs pārdod tā vietējā tirgū un kas atzīts par tieši salīdzināmu ar to PET veidu, kurš tiek pārdots eksportam Kopienai, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrētā PET veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem gadījumos, kad kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū attiecīgajam veidam izmeklēšanas laikposmā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā PET veida kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(29)

Izskatīja arī jautājumu, vai katra PET veida pārdošana vietējā tirgū varētu tikt uzskatīta par tādu, kas veikta parastajā tirdzniecības apritē, nosakot proporciju rentablajiem pārdošanas darījumiem ar neatkarīgajiem attiecīgā PET veida produkta pircējiem, saskaņā ar pagaidu regulas 23. un 24. apsvērumu.

(30)

Gadījumos, kad nav iespējams izmantot cenas vietējā tirgū kādam konkrētā veida produktam, kuru pārdod vienots ražotājs eksportētājs, ir jāizmanto saliktā normālā vērtība.

(31)

Pēc tam atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam normālo vērtību iegūst, pievienojot pie eksportēto produktu veidu vidējām svērtajām ražošanas izmaksām, kuras vajadzības gadījumā tiek koriģētas, saprātīgu summu pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem (“PV&A”) un saprātīgu peļņas normu. Lai to panāktu, Komisija pārbauda, vai dati par vienota ražotāja eksportētāja faktiskajiem PV&A izdevumiem un gūto peļņu vietējā tirgū ir ticami.

(32)

Faktiskie PV&A izdevumi vietējā tirgū tika uzskatīti par ticamiem gadījumos, kad vienota ražotāja eksportētāja kopējās pārdošanas apjoms vietējā tirgū var tikt uzskatīts par reprezentatīvu, kad to salīdzina ar pārdošanas apjomu eksportam uz Kopienu. Peļņas normu vietējam tirgum noteica, pamatojoties uz to produktu veidu pārdošanu vietējā tirgū, kuri tika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē. Šim mērķim piemēroja metodoloģiju, kura noteikta pagaidu regulas 23. apsvērumā.

(33)

Diviem PET veidiem, kurus eksportēja vienots ražotājs eksportētājs, Komisija varēja noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz tām cenām, kuras tika samaksātas vai kuras ir jāmaksā vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem parastajā tirdzniecības apritē, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1. punktam. Attiecībā uz trim PET veidiem, kuru pārdošanas apjomi vietējā tirgū nav atzīti par reprezentatīviem, izmantoja salikto normālo vērtību atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam.

3.2.   Eksporta cena

(34)

Visa attiecīgo produktu pārdošana, ko veica vienots ražotājs eksportētājs Kopienas tirgū, tika veikta neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Attiecīgi eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātajām vai maksājamām cenām.

3.3.   Salīdzinājums

(35)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika ņemtas vērā to faktoru atšķirības, par ko iesniegti apsvērumi un kas uzskatīti par tādiem, kuri ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz šo, tika piešķirtas pielaides sakarā ar atšķirībām attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, kravas apstrādi, komisijas naudu, kredītu un citiem faktoriem.

3.4.   Dempinga starpība

(36)

Atbilstīgi tam, kā to nosaka pamatregulas 2. panta 11. punkts, katra tāda attiecīgā produkta vidējo svērto normālo vērtību, kuru eksportē vienotais ražotājs eksportētājs uz Kopienu, salīdzināja ar attiecīgā produkta atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(37)

Dempinga starpība, ko izsaka kā procentu no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, tika pārskatīta iepriekšminēto jautājumu kontekstā, un tika konstatēts, ka tā ir 1,6 %, tas ir, zem minimālās robežvērtības, kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā.

4.   ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKA (“ĶTR”)

4.1.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(38)

Četri uzņēmumi, kuriem nebija piešķirta ne TER, ne individuālais režīms (IR), sniedza argumentus, kuros viņi vairākkārt atkārtoja apgalvojumus, kas jau minēti pagaidu regulas 57. līdz 73. apsvērumā. Tomēr neviens no viņiem nesagādāja pierādījumus, kuri radītu pretrunas attiecībā uz pamatregulā izklāstītajiem secinājumiem. Līdz ar to ir apstiprināts lēmums par TER nepiešķiršanu šiem četriem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, un konstatējumi ir atrodami iepriekšminētajos pamatregulas apsvērumos.

(39)

Pēc atsauksmju saņemšanas nebija iespējas aprēķināt individuālo starpību vienam no uzņēmumiem, kam piešķīra tikai IR, tā kā uzskatīja, ka minētā uzņēmuma veiktā attiecīgā produkta eksporta uz Kopienu daudzums nav komerciāli nozīmīgs. Cits uzņēmums, kuram tika piešķirta tikai IT un kura pieprasījums par TER piešķiršanu tika noraidīts, pamatojoties uz neatbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajam 2. kritērijam, arī iesniedza apsvērumus, kuros tas atkārtoja savu pieprasījumu TER sakarā. Tomēr nav iesniegti turpmāki pierādījumi, kas radītu pamatu tam, lai tiktu apstrīdēti pagaidu regulā minētie secinājumi. Līdz ar to attiecībā uz šo uzņēmumu tiek apstiprināts secinājums, kurš izklāstīts pagaidu regulas 68. apsvērumā.

4.2.   Individuālais režīms

(40)

Viens no četriem uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts ne TER, ne IR, tomēr apgalvoja, ka tas atbilst visiem IR piešķiršanas nosacījumiem. Taču, ņemot vērā to, ka netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi, apstiprina secinājumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 76. apsvērumā, un pieprasījumu noraida.

4.3.   Normālā vērtība

4.3.1.   Normālās vērtības noteikšana visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER

a)   Analoga valsts

(41)

Ražotāji eksportētāji ir atkārtojuši savus iebildumus pret to, ka Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) tika izvēlētas par analogu valsti. Galvenie argumenti, kas tika sniegti, bija norādes uz kultūras un ekonomiskās attīstības atšķirībām, atšķirībām izmaksu ziņā un fakts, ka tādas valstis kā Pakistāna vai Dienvidkorejas Republika (“Koreja”) būtu daudz piemērotākas nekā ASV.

(42)

Pirmām kārtām atšķirības kultūras attīstībā ir uzskatāmas par nebūtisko faktoru sakarā ar analogas valsts izvēli, jo analoga valsts ir izvēlēta, lai tā atspoguļotu tirgus ekonomikas apstākļus, nevis salīdzinātu kultūras attīstības līmeņus.

(43)

Attiecībā uz tās valsts izmantošanu, kurai ir atšķirīgs ekonomiskās attīstības līmenis, vajadzētu minēt to, ka atbilstīgi definīcijai ārpustirgus ekonomikas valstij vai valstij, kurā ir pārejas posma ekonomika, nav tādu pašu ekonomiskā rakstura iezīmju, kādas piemīt valstij ar tirgus ekonomiku. Nav nekas neparasts, ka pastāv šādas atšķirības ekonomiskās attīstības gaitas ziņā starp analogu valsti un ārpustirgus ekonomikas valsti vai valsti ar pārejas posma ekonomiku. Taču šis fakts neliedz izraudzīties ASV par analogu valsti, ja tā ir uzskatāma par visatbilstīgāko.

(44)

Attiecībā uz atšķirībām izmaksu ziņā var pieminēt, ka netika konstatētas būtiskas atšķirības cenās, ko ASV un ĶTR ražotāji maksā par pamata izejvielām (PTA), kas sastāda visbūtiskāko PET ražošanas izmaksu daļu.

(45)

Daži ražotāji eksportētāji uzsvēra faktu, ka darbaspēka izmaksas ASV ir lielākas nekā ĶTR un ka darbaspēka izmaksas Pakistānā un Korejā ir daudz līdzīgākas Ķīnas darbaspēka izmaksām. Šādos apstākļos šie ražotāji uzskatīja, ka Pakistāna vai Koreja būtu piemērotāka analogās valsts statusam nekā ASV.

(46)

Kā minēts iepriekš 43. apsvērumā, valsts ar atšķirīgu ekonomikas attīstības gaitas līmeni var tikt izvēlēta par analogu valsti ārpustirgus ekonomikas valstij vai valstij ar pārejas posma ekonomiku. Līdzīgā veidā tās darbaspēka izmaksas, kuras atspoguļo valsts ekonomiskās attīstības stāvokli, atsevišķi nav uzskatāmas par būtisko kritēriju. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka darbaspēka izmaksas ir ļoti maza daļa no kopējām ražošanas izmaksām (tas ir, mazāk par 3 % no kopējām ražošanas izmaksām) salīdzinājumā ar PTA izmaksām (vairāk par 60 % no kopējām ražošanas izmaksām), šis kritērijs netika uzskatīts par pietiekami būtisku, lai izvēlētos Pakistānu vai Koreju par analogu valsti ASV vietā. Pie tam, ņemot vērā konkurences līmeni izvēlētajā analogā valstī un to, cik reprezentatīvi ir pārdošanas apjomi neatkarīgajiem klientiem analogas valsts vietējā tirgū, salīdzinot ar PET eksportu no ĶTR, Pakistāna un Koreja ir uzskatāmas par mazāk piemērotām nekā ASV, kā izskaidrots pagaidu regulas 78. līdz 86. apsvērumā. Līdz ar to šis pieprasījums tika noraidīts.

(47)

Tā kā nav nekādu citu atsauksmju sakarā ar analogu valsti, ir apstiprināta ASV izvēle.

b)   Normālās vērtības noteikšana

(48)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu, apstiprina metodoloģiju, kura ir aprakstīta pagaidu regulas 87. un 88. apsvērumā.

4.3.2.   Normālās vērtības noteikšana tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir piešķirta TER

(49)

Divi ražotāji eksportētāji izteica iebildumus sakarā ar to, ka Komisija ir divreiz aprēķinājusi nodokļu atmaksas lielumu attiecībā uz ražošanas izmaksām, un pamatoja savus iebildumus ar apstiprinošiem dokumentiem. Pamatojoties uz šiem jaunajiem pierādījumiem, šie pieprasījumi tika pieņemti attiecībā uz diviem minētajiem uzņēmumiem, un tika atbilstoši izlaboti ražošanas izmaksu aprēķini. Viens no šiem ražotājiem eksportētājiem arī izteica iebildumus par to, ka dažas korekcijas vai nu ir tikušas izlaistas, vai arī piemērotas nepareizi. Pēc pārbaudes šis iebildums tika pieņemts ar vienu izņēmumu attiecībā uz kredīta izmaksām, sakarā ar kuru tiek apstiprināta tā metodoloģija, ko Komisija piemēroja provizoriskajā posmā un kas ir noteikta pagaidu regulas 89. līdz 91. apsvērumā.

4.4.   Eksporta cenas

(50)

Divi ražotāji eksportētāji apstrīdēja Komisijas izmantoto valūtu maiņas kursu. Kā jau tika paskaidrots iepriekš 12. un 13. apsvērumā, šī pretenzija tika pieņemta.

4.5.   Salīdzinājums

(51)

Tā kā nav iesniegtas atsauksmes par normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājuma bāzi un korekcijām, kas veiktas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp eksporta cenām un normālo vērtību, apstiprina provizorisko secinājumu, kurš ietverts pagaidu regulas 93. apsvērumā.

4.6.   Dempinga starpība

4.6.1.   Ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir tikusi piešķirta MER/IR

(52)

Tā dempinga starpība, kura ir izteikta kā procents no CIF importa cenas uz Kopienas robežas un kura tika pārskatīta iepriekšminēto jautājumu kontekstā, tagad ir šāda:

Changzhou Worldbest Radici Co. Ltd

0 %

Far Eastern Industries Shanghai Ltd

2,6 %

Jiangyin Xingye Plastic Co. Ltd

18,4 %

Hubei Changfeng Chemical Fibres Industry Co. Ltd

18,5 %

4.6.2.   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(53)

Viens ražotājs eksportētājs izvirzīja iebildumu sakarā ar to, ka antidempinga maksājuma aprēķins visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas, bet kuriem nav tikusi piešķirta ne TER, ne IR, beidzās ar to, ka katram no šiem uzņēmumiem ir noteikts individuāls maksājums. Jo īpaši šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem nav piešķirta ne TER, ne IR, vajadzētu maksāt vienādu maksājumu.

(54)

Provizoriskajā posmā šiem uzņēmumiem bija vienāda dempinga starpība pēc CIF vērtības procenta. Taču īpašā maksājuma aprēķināšanā par tonnu, vadoties no katras šo uzņēmumu importēto preču vērtības, ir iegūti atšķirīgi maksājuma lielumi. Īpaši var minēt to, ka īpašie maksājumi, kas ir EUR 188 par tonnu un EUR 191 par tonnu, ir noteikti attiecīgi diviem ražotājiem eksportētājiem. Īpaša maksājuma summa par tonnu tika labota, veicot šādu galīgā maksājuma aprēķinu: individuālā dempinga starpība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika aprēķināta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību, kura ir tikusi noteikta analogajai valstij, un vidējo svērto eksporta cenu, kuru attiecīgie ražotāji eksportētāji ir paziņojuši. Vidējā dempinga starpība tad tika izrēķināta kā vidējais svērtais no individuālajām dempinga starpībām, kuras tika noteiktas tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem nebija piešķirta ne TER, ne IR. Īpašo maksājumu par tonnu aprēķināja, piemērojot šo vienoto dempinga starpību CIF vidējai svērtajai vērtībai par tonnu, ko noteica šiem uzņēmumiem. Gadījumā, ja iepriekšminētā metodoloģija bija piemērota jau provizoriskajā posmā, īpašais pagaidu maksājums par tonnu visiem ražotājiem eksportētājiem, kam netika piešķirta ne TER, ne IR, būtu EUR 183. Līdz ar to daļā, kurā pagaidu regulas noteiktie maksājumi pārsniedz šo summu, šī starpība nav jāiekasē galīgajā variantā.

(55)

Sakarā ar šo dempinga galīgais līmenis visas valsts mērogā tika noteikts 22,9 % no CIF cenas uz Kopienas robežas.

D.   KAITĒJUMS

1.   KOPIENAS RAŽOŠANA

(56)

Tā kā nav iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināts Kopienas kopējās ražošanas aprēķins, kas ir minēts pagaidu regulas 100. līdz 101. apsvērumā.

2.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(57)

Tā kā nav iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināta tāda Kopienas ražošanas nozares definīcija, kāda ir minēta pagaidu regulas 102. apsvērumā.

3.   KOPIENAS PATĒRIŅŠ

(58)

Tā kā nav iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināts tāds Kopienas patēriņš, kāds ir minēts pagaidu regulas 103. līdz 106. apsvērumā.

4.   IMPORTS KOPIENĀ NO ATTIECĪGAJĀM VALSTĪM

4.1.   Attiecīgā importa par dempinga cenām ietekmes kumulatīvs novērtējums – importa par dempinga cenām tirgus daļa

(59)

Kā minēts iepriekš 52. apsvērumā, tika konstatēts, ka viens no ražotājiem eksportētājiem ĶTR IL laikā nepārdeva preces par dempinga cenām. Bez tam, kā minēts iepriekš 37. apsvērumā, tā dempinga starpība, kas tika noteikta tiem Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bija zem de minimis sliekšņa. Līdz ar to šie eksporta apjomi, kas pieder attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, ir jāatskaita no kopējā importa apjoma no attiecīgajām valstīm. Novērtējumam attiecībā uz importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kā minēts pagaidu regulas 108. apsvērumā, līdz ar to jābūt šādam:

 

1999

2000

2001

2002

IL

ĶTR

144

20

9 000

86 788

117 953

Tirgus daļa (%)

0 %

0 %

0,6 %

4,8 %

6,4 %

Austrālija

0

0

5 157

17 031

27 538

Tirgus daļa (%)

0 %

0 %

0,5 %

0,9 %

1,5 %

Attiecīgās valstis kopā

144

20

14 157

103 819

145 491

Tirgus daļa (%)

0 %

0 %

1,1 %

5,7 %

7,9 %

(60)

Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda jauna informācija, no iepriekšminētajiem datiem iespējams secināt, pat ņemot vērā to apjomu atskaitīšanu, kas nav imports par dempinga cenām, kā izskaidrots 59. apsvērumā, ka vēl joprojām pastāv atbilstība pamatregulas 3. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem attiecībā uz ĶTR un Austrālijas izcelsmes importa vērtēšanu kopumā. Līdz ar to apjomu, kas nav imports par dempinga cenām, atskaitīšana neietekmē atzinumus par attiecīgā importa par dempinga cenām ietekmes kumulatīvās novērtēšanas lietderīgumu, kā noteikts pagaidu regulā, jo īpaši ņemot vērā to, ka cenu samazinājums, kas konstatēts pagaidu regulā, atbilst cenu samazinājumam, kurš konstatēts ražotājiem eksportētājiem, kas paliek pēc to apjomu atskaitīšanas, kas nav imports par dempinga cenām. Visbeidzot, ar šo apstiprina tirgus daļu, kas saistīta ar importu par dempinga cenām no Austrālijas, kā noteikts pagaidu regulas 107. līdz 111. apsvērumā.

(61)

Tā kā papildus iepriekšminētajam nav iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināti atzinumi par attiecīgo importa par dempinga cenām ietekmes kumulatīvo novērtējumu un šā importa tirgus daļu, kā minēts pagaidu regulas 107. līdz 111. apsvērumā.

4.2.   Importa cenas un cenu samazinājums

(62)

Pieminēts, ka provizorisko atzinumu formulēšanā Komisija, kā izklāstīts pagaidu regulas 112. līdz 114. apsvērumā, salīdzināja Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenas ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju CIF cenām uz Kopienas robežas, ņemot vērā muitas nodokļus un veicot korekcijas attiecībā uz kravas apstrādes izmaksām un dažādiem tirdzniecības līmeņiem.

(63)

Pamatojoties uz jaunajām CIF cenām uz Kopienas robežas, kuras ir aprēķinātas ražotājiem eksportētājiem Austrālijā (skatīt 21. apsvērumu) un ĶTR (skatīt 52. apsvērumu), un ņemot vērā jauno valūtu maiņas kursu (skatīt 12. līdz 13. apsvērumu), tika aprēķinātas jaunas cenu samazinājuma starpības.

(64)

Šīs jaunās starpības, kuras par attiecīgo valstu izcelsmes imports samazināja Kopienas ražošanas nozares produktu vidējās cenas, ir šādas (izteiktas procentos no Kopienas vidējām cenām):

Austrālijā: 9,5 % līdz 13,8 %,

ĶTR: 10,49 % līdz 14,09 %.

(65)

Atšķirības salīdzinājumā ar to cenu samazinājuma līmeni, kas ir noteikts ražotājiem eksportētājiem Austrālijā un ĶTR pagaidu regulas 113. apsvērumā, neuzskata par būtiskām. Līdz ar to apstiprināts pagaidu regulas secinājums attiecībā uz cenu samazinājuma līmeni.

(66)

Daži ražotāji eksportētāji izteica iebildumus sakarā ar to, ka tās korekcijas, kas veiktas attiecībā uz kravas apstrādes izmaksām un dažādiem tirdzniecības līmeņiem (1 %), nav pietiekamas. Saskaņā ar šo ražotāju eksportētāju viedokli attiecīgās korekcijas nebija pietiekamas, lai iekļautu visas reālās izmaksas, kas saistītas ar preču importu.

(67)

Tomēr šīs korekcijas balstījās uz faktisko informāciju, kura tika ievākta izmeklēšanas gaitā. Tā kā nav nekādu jaunu pierādījumu par to, ka korekciju līmenis ir nepareizs, tas ir, tās nebalstās uz iegūtajiem faktiem, tiek noraidīti šie ražotāju eksportētāju argumenti. Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulā minētais veikto korekciju līmenis.

(68)

Tā kā papildus iepriekšminētajam nav iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināti atzinumi attiecībā uz importa cenām un cenu samazinājumu, kā minēts pagaidu regulas 112. līdz 114. apsvērumā.

5.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES STĀVOKLIS

(69)

Pieminēts, ka pagaidu regulas 147. apsvērumā Komisija provizoriski izdarīja secinājumus par to, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta nozīmē.

(70)

Daudzi ražotāji eksportētāji apšaubīja to skaitļu interpretāciju, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kā izklāstīts pagaidu regulas 117. līdz 144. apsvērumā. Viņi uzskatīja, ka šie skaitļi neatklāj nekādu būtisko kaitējumu. Šie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka šie skaitļi parādīja milzīgu ražošanas apjomu, ražošanas jaudas, pārdošanas apjomu un vidējo cenu pieaugumu, kopš attiecīgā perioda sākuma (1999), kas ļauj secināt, ka Kopienas ražošanas nozare nav cietusi būtisko kaitējumu.

(71)

Ražotāji eksportētāji minēja arī faktu, ka patēriņš attiecīgā periodā ir palielinājies par 37 % (pagaidu regulas 106. apsvērums). Viņi norādīja, ka, ja Kopienas ražošanas nozare šādos izdevīgos apstākļos nebija spējīga panākt efektīvu līmeni, kurš tai varētu nodrošināt stabilu peļņas normu, pat konkurējot ar importu no trešām valstīm, zema efektivitātes līmeņa iemesli ir kādi faktori pašā Kopienas ražošanas nozarē, nevis ar importu saistītā konkurence.

(72)

Ir atzīmēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem nav apstrīdējis pašus skaitļus, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, bet tikai to interpretāciju.

(73)

Analizējot Kopienas ražošanas nozares attīstības ekonomiskos rādītājus laikposmā no 1999. gada līdz IL, jāpatur prātā tas, ka Kopienas ražošanas nozare bija izteikti nospiestā stāvoklī 1999. gadā ar zaudējumiem 16,4 % apmērā to attiecīgo produktu dēļ, ko ieved par dempinga cenām un kam izcelsme ir Indijā, Indonēzijā, Malaizijā, Korejas Republikā, Taivānā un Taizemē.

(74)

Kā minēts pagaidu regulas 129. apsvērumā, tika piemēroti antidempinga maksājumi attiecīgo produktu importam 2000. gadā no Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes (4).

(75)

Pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 2000. gadā Kopienas tirgus stabilizējās, un šo piemēroto pasākumu rezultātā Kopienas ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji uzlabojās. Komisija uzsvēra šo īpašo attīstību, pagaidu regulas 143. apsvērumā secinot, ka Kopienas ražošanas nozare ap 2001. gadu bija atguvusies no pagātnes dempinga politikas.

(76)

Šajos apstākļos, lai novērtētu importa par dempinga cenām ietekmi, kas ienāk no attiecīgajām valstīm, tiek uzskatīts, ka ir jāizvērtē attiecīgie ekonomiskie rādītāji, jo īpaši sākot no laika, kad Kopienas ražošanas nozare pilnībā bija atguvusies no pagātnes dempinga politikas, kas šajā gadījumā bija 2001. gadā. Apskatot attiecīgos ekonomiskos faktorus laikposmā pēc 2001. gada, izrādās, ka pretēji iepriekšminētajiem apgalvojumiem, bet saskaņā ar Komisijas provizoriskajiem atzinumiem (pagaidu regulas 135. līdz 146. apsvērums) Kopienas ražošanas nozare cieta no nozīmīgās peļņas un cenu samazināšanas un būtiska tirgus daļas zaudējuma, īpaši laikā pēc 2002. gada un izmeklēšanas laikposmā.

(77)

Tā kā papildus iepriekšminētajam nav iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināti atzinumi par Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kā minēts pagaidu regulas 117. līdz 144. apsvērumā.

6.   SECINĀJUMS

(78)

Izvērtējot iepriekšminēto, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   IMPORTA PAR DEMPINGA CENĀM IETEKME

(79)

Pieminēts, ka pagaidu regulas 150. līdz 153. apsvērumā Komisija ir izdarījusi secinājumus, ka pastāvēja cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare.

(80)

Tā kā tika konstatēts, ka viens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem nepārdeva preces par dempinga cenām izmeklēšanas laikposmā un ka dempinga starpība tiem Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bija zem de minimis sliekšņa, šo ražotāju eksportētāju eksporta apjomus vajadzēja atskaitīt, aprēķinot importa par dempinga cenām ietekmi.

(81)

Eksports uz Kopienu, ko veica attiecīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, sastādīja mazāk nekā 5 % no ĶTR izcelsmes importa apjomiem izmeklēšanas laikposmā (mazāk par 1 % attiecībā pret Kopienas patēriņa tirgus apjomu). Šā eksportētāja veiktā eksporta apjomu atskaitīšana līdz ar to ir uzskatāma par tādu, kurai būtu nenozīmīga ietekme uz cēloņsakarību, kas noteikta izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta pagaidu regula.

(82)

Tā eksporta uz Kopienu apjoms, ko veica tie Pakistānas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, sastādīja 4 % no Kopienas patēriņa tirgus apjoma izmeklēšanas laikposmā, un līdz ar to tas ir uzskatāms par būtisku. Taču, salīdzinot ar kopējo importa apjomu no attiecīgajām valstīm, Pakistānas izcelsmes imports sastādīja tikai 33,4 % no kopējā importa apjoma no attiecīgajām valstīm, tas ir, 66,7 % no importa apjoma no attiecīgajām valstīm tika pārdoti par cenām ar dempinga starpību virs de minimis sliekšņa. Līdz ar to uzskata, ka cēloņsakarība vēl joprojām pastāv starp importu par dempinga cenām no Austrālijas un ĶTR un Kopienas ražošanas nozares ciesto būtisko kaitējumu.

(83)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pastāvēja pozitīva korelācija starp Kopienas ražošanas nozares un ražotāju eksportētāju cenām tādā ziņā, ka pieaugums un samazinājums notika vienlaicīgi. Saskaņā ar šo ražotāju eksportētāju viedokli tas parādīja to, ka cenu samazināšanās radītās ciešanas divu pēdējo gadu laikā Kopienas ražošanas nozares sakarā nenotika importa par dempinga cenām konkurences dēļ, bet gan dēļ veiktajām izmaiņām attiecībā uz izejvielu izmaksām.

(84)

Pieminēts, ka apmēram divas trešdaļas no ražojumu izmaksām sastāda izejvielas (skatīt pagaidu regulas 162. apsvērumu). Šajā kontekstā, tā kā gan ražotāji eksportētāji, gan Kopienas ražošanas nozare balstās uz vienām un tām pašām izejvielām, ir uzskatāms, ka jautājums par to, vai cenas reaģē vienlaicīgi uz tām pamatā esošo izmaksu struktūru pārmaiņām, nav nozīmīgs, izskatot to atsevišķi. Jebkurā gadījumā, kā tas tiks parādīts šeit turpmāk, faktisko cenu analīze neapstiprina to, ka pastāv pozitīva savstarpēja korelācija.

(85)

Pagaidu regulas 162. līdz 172. apsvērumā ir detalizēti izklāstīta iespējamo izejvielu izmaksu nozīmes analīze sakarā ar Kopienas ražošanas nozares ciesto kaitējumu. Pie tam ir jāatzīmē tas, ka dempinga cenu analīze importam no attiecīgajām valstīm pēc 2001. gada, kad Kopienas ražošanas nozare bija atguvusies no pagātnes dempinga, parāda šo:

attiecīgo Austrālijas izcelsmes produktu importa cenas samazinājās no 868 EUR/t 2002. gadā līdz 838 EUR/t izmeklēšanas laikposmā jeb par – 3,4 %,

attiecīgo ĶTR izcelsmes produktu importa cenas palielinājās no 788 EUR/t 2002. gadā līdz 825 EUR/t izmeklēšanas laikposmā jeb par + 4,5 %.

(86)

Kaut gan ĶTR izcelsmes importa cenu palielināšanās (+ 4,5 %) atbilst galveno izejvielu (PTA) cenu attīstībai tajā pašā periodā (+ 5,1 %) (skatīt pagaidu regulas 168. apsvērumu), to Austrālijas izcelsmes importa cenas šā paša perioda laikā samazinājās. Kopienas ražošanas nozares cenas šajā periodā palielinājās par mazāk nekā 1 %. Līdz ar to nav pamata secināt, ka pastāvēja pozitīva savstarpējā korelācijas starp Kopienas ražošanas nozares un ražotāju eksportētāju cenām, jo cenu veidošanās produktiem no šīm trijām valstīm nav saskanīga. Šajā kontekstā vajadzētu arī pieminēt, ka Komisija ir konstatējusi būtisku Kopienas ražošanas nozares produktu cenas samazinājumu, ko veica visi ražotāji eksportētāji izmeklēšanas procesa gaitā.

(87)

Tā kā papildus iepriekšminētajam nav tikusi iesniegta nekāda informācija, ar šo tiek apstiprināts secinājums attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi, kā minēts pagaidu regulas 150. līdz 153. apsvērumā. Tomēr ir nepieciešams atzīmēt to, ka attiecībā uz viena ĶTR ražotāja eksportētāja veikto eksportu, par kuru pagaidu regulā konstatēts, ka to veica par dempinga cenām, ir atklāts, ka nav notikusi pārdošana par dempinga cenām. Bez tam to Pakistānas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un attiecībā uz kuriem ar pagaidu regulu tika konstatēts eksports par dempinga cenām, dempinga starpība izrādījās zem de minimis sliekšņa. Šo eksporta preču ietekmi līdz ar to vairāk nevajadzētu vērtēt atbilstoši importa par dempinga cenām ietekmei, bet saistībā ar citu faktoru ietekmi.

2.   CITU FAKTORU IETEKME

(88)

Tā kā tika konstatēts, ka viens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem nepārdeva produktus par dempinga cenām izmeklēšanas laikposmā un ka dempinga starpība tiem Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir zem de minimis sliekšņa, eksporta apjoms no šiem ražotājiem eksportētājiem ir jāatskaita no kopējā importa par dempinga cenām apjoma. Taču tika konstatēts, ka šo ražotāju eksportētāju cenas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Kā minēts 81. un 82. apsvērumā, tā importa apjomi, kas ienāk no attiecīgajām valstīm un kas nav dempinga imports, sastāda 4 % līdz 5 % no Kopienas patēriņa. Līdz ar to nevar izslēgt faktu, ka eksports uz Kopienu, ko veica šis ražotājs eksportētājs ĶTR un tie Pakistānas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, arī ir snieguši būtisku ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares ciestajā būtiskajā kaitējumā.

(89)

Daži eksportētāji izteica pretenzijas sakarā ar to, ka Komisija nav pienācīgi izpētījusi USD un RMB devalvāciju pret EUR. Šie eksportētāji izvirzīja pretenzijas par to, ka sakarā ar USD un RMB vērtības pazemināšanos attiecībā pret EUR izmeklēšanas laikposmā eksportētāji ir ieguvuši tirgus daļas Kopienā, saglabājot cenas USD, kas efektīvi noveda pie to cenu samazināšanas, kuras tika izteiktas EUR. Pamatojoties uz iepriekšminēto, ražotāji eksportētāji izteica šaubas par to, vai Kopienas ražošanas nozares ciestais būtiskais kaitējums ir izraisīts tāpēc, ka tika veikts imports par dempinga cenām, vai tāpēc, ka importpreces bija par zemākām cenām valūtas maiņas kursa dēļ.

(90)

Valūtas svārstības atsevišķi parasti netiek ņemtas vērā, veicot antidempinga izmeklēšanu, jo tās nav uzskatāmas par ilgtermiņa svārstībām. Tomēr valūtu svārstību ietekme patiesībā tiek ietverta analīzē, jo tām ir ietekme uz to izejvielu izmaksām, kuras patērē Kopienas ražošanas nozare (pagaidu regulas 162. līdz 173. apsvērums), un uz dempinga importa cenām (pagaidu regulas 150. līdz 153. apsvērums).

(91)

Pieminēts, ka tika konstatēts dempinga būtisks līmenis ražotājiem eksportētājiem Austrālijā un ĶTR izmeklēšanas gaitā (skatīt 21. līdz 52. apsvērumu). Bez tam arī pieminēts, ka tika konstatēts, ka Austrālijas un ĶTR ražotāji eksportētāji samazināja Kopienas nozares cenas būtiskos apjomos (skatīt 64. apsvērumu).

(92)

Nevar izslēgt faktu, ka ĶTR izcelsmes imports, kas nav dempinga imports, un imports no Pakistānas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem dempinga starpība tika konstatēta tāda, kas ir zem de minimis sliekšņa, varētu ietekmēt Kopienas ražošanas nozares ciesto kaitējumu. Šī ietekme tomēr nav tāda, lai sagrautu pagaidu regulā noteikto cēloņsakarību starp attiecīgo valstu importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares ciesto būtisko kaitējumu. Līdz ar to, tā kā nav tikusi iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināti secinājumi par importa par dempinga cenām ietekmi, kā minēts pagaidu regulas 150. līdz 153. apsvērumā, un par citu faktoru ietekmi, kā minēts pagaidu regulas 154. līdz 178. apsvērumā.

F.   KOPIENAS INTERESE

1.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES INTERESE

(93)

Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda informācija attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares interesi, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas minēti pagaidu regulas 183. līdz 184. apsvērumā.

2.   NESAISTĪTO IMPORTĒTĀJU INTERESE

(94)

Tika saņemts viens iesniegums no nesaistīta importētāja. Bez tam tika uzklausīts arī cits importētājs (pārstāvis). Pirmā importētāja argumenti sakrita ar tiem, kurus sniedza ražotāji eksportētāji un kuri ir apskatīti iepriekš 70. apsvērumā. Otra importētāja (pārstāvja) argumenti ir apspriesti šeit turpmāk 102. apsvērumā, jo tie sakrīt ar divu minerālūdens ražotāju argumentiem.

(95)

Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda turpmāka informācija attiecībā uz nesaistīto importētāju interesi, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas minēti pagaidu regulas 185. līdz 187. apsvērumā.

3.   PIEGĀDĀTĀJU INTERESE

(96)

Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda informācija attiecībā uz Kopienas piegādātāju interesi, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas minēti pagaidu regulas 188. līdz 189. apsvērumā.

4.   LIETOTĀJU INTERESE

4.1.   Iepriekšējas piezīmes

(97)

Veids, kādā attiecīgo produktu Kopienas patēriņš bija sadalīts starp dažādiem to lietotājiem, tika izskaidrots zem virsraksta Iepriekšējās piezīmes pagaidu regulas 190. līdz 192. apsvērumā. Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināts minētais apraksts.

4.2.   Sagatavju/pudeļu pārstrādātāji

(98)

Pieminēts, ka Komisija savos provizoriskajos atzinumos (pagaidu regulas 196. apsvērums) nevarēja noteikt, vai antidempinga maksājumu piemērošana būtu sagatavju/pudeļu pārstrādātāju interesēs. Šis secinājums balstījās uz faktu, ka, kaut gan divi sagatavju/pudeļu pārstrādātāji atbalstīja antidempinga pasākumu ieviešanu, Plastmasas pārstrādātāju asociācija iebilda pret to.

(99)

Pēc antidempinga pagaidu pasākumu ieviešanas Plastmasas pārstrādātāju asociācija nesniedza jaunus apsvērumus un nepieprasīja iespēju tikt uzklausītai. Pamatojoties uz šo, nevar secināt, ka sagatavju/pudeļu pārstrādātāju intereses rada pienācīgu pamatojumu pret antidempinga pasākumu piemērošanu. Ar šo apstiprina atzinumus pagaidu regulas 193. līdz 195. apsvērumā.

4.3.   Minerālūdens un avota ūdens ražotāji

(100)

Pēc tam, kad tika darīti zināmi fakti, kas bija pamatā pagaidu pasākumi pieņemšanai, tika izlabota pārrakstīšanās kļūda, iekļaujot L’Européenne D’embouteillage to lietotāju sarakstā, kas sadarbojas. Šis lietotājs iebilda pret pagaidu pasākumu ieviešanu. Attiecīgi izrādījās, ka drīzāk divi nekā viens minerālūdens un avota ūdens ražotājs iebilda pret antidempinga maksājumu ieviešanu, kamēr divi pārējie to atbalstīja.

(101)

Pieminēts, ka tās izmeklēšanas gaitā, kas noveda pie pagaidu maksājumiem, Komisija ir secinājusi sekojošo sakarā ar pildītām minerālūdens pudelēm:

PET izmaksas minerālūdens un avota ūdens ražotājiem sastādīja apmēram 30 % no to ražošanas izmaksām (skatīt pagaidu regulas 198. apsvērumu),

PET izmaksas gala patērētāju posmā sastādīja tikai EUR 0,03 jeb 6–10 % no mazumtirdzniecības cenas (skatīt pagaidu regulas 199. apsvērumu),

Palielinoties PET cenai par 10 %, šis fakts radītu iespējamu maksimālo cenas pieaugumu par 0,6 % līdz 1 % gala patērētāja posmā, ja visas šīs izmaksas tiek pakāpeniski nodotas tālāk. Šis pieaugums pagaidu regulā netika uzskatīts par būtisku tāpēc, ka tas varētu arī tikt absorbēts pakārtotajā nozarē vai nodots tālāk mazumtirgotājiem vai gala patērētājiem (skatīt pagaidu regulas 202. apsvērumu).

(102)

Pēc tam, kad tika darīti zināmi provizoriskie atzinumi, divi minerālūdens un avota ūdens ražotāji un viens importētājs (“grupa”) iesniedza kopīgu dokumentu. Grupa izteica šādus apgalvojumus:

nav tikušas pienācīgi ņemtas vērā mazā un vidējā izmēra sagatavju/pudeļu pārstrādātāju intereses. Viņi apgalvoja, ka cenu pieaugumu, kas rodas no pasākumu piemērošanas, nav iespējams nodot tālāk bezalkohola dzērienu ražotājiem, bet tas ir jāabsorbē sagatavju/pudeļu pārstrādātājiem, un tas negatīvi ietekmēs finansiālo stabilitāti mazā un vidējā izmēra sagatavju/pudeļu pārstrādātājiem,

Komisija pagaidu regulā bija pārspīlējusi mazumtirdzniecības cenu minerālūdens pudelei, ar šo par zemu novērtējot faktu, cik būtiskas ir PET izmaksas vienai minerālūdens pudelei. Grupa apgalvoja, kas PET izmaksas sastāda nevis 6–10 % no mazumtirdzniecības cenas, kā to norādīja Komisija, bet apmēram 20 % no mazumtirdzniecības cenas. Šajā sakarā grupa izteica pretenzijas pret to, ka Komisija ir novērtējusi par zemu to ietekmi, ko PET izmaksu palielināšanās rada uz pakārtoto ražošanas nozari,

resursu izsīkšanas risks no Eiropas Kopienas nav ticis pienācīgi ņemts vērā.

(103)

Attiecībā uz grupas apsvērumu, ka cenu palielināšanās uz PET rēķina nedrīkst tikt nodotas tālāk nākamo līmeņu lietotājiem (tas ir, mazumtirgotājiem, gala patērētājiem un – sagatavju/pudeļu pārstrādātāju gadījumā – arī bezalkoholisko dzērienu ražotājiem), jānorāda, ka šīs apsvērums nav pierādīts. Turklāt neviens mazumtirgotājs vai patērētāju organizācija nedeva par sevi ziņu izmeklēšanas gaitā.

(104)

Attiecībā uz argumentu par pārspīlējumu sakarā ar mazumtirdzniecības cenu, ko Komisija pieļāvusi pagaidu regulā (kas radītu zemāku to ietekmju novērtējumu, ko PET palielināšanās izraisa pakārtotajā ražošanas nozarē), mazumtirdzniecības cenas tika pārskatītas. Tomēr atklāja, ka tās atbilst pagaidu regulas noteiktajām robežām. Līdz ar to šis arguments tiek noraidīts.

(105)

Kas attiecas uz resursu izsīkšanas risku, tiek uzskatīts, ka veselības standarta noteikumi attiecībā uz minerālūdens iepildīšanu pudelēs pieprasa to, lai izmantotās pudeles principā tiktu ražotas tajā pašā vietā, kur tās tiek pildītas. Attiecīgi tās iepriekš saražotās sagataves, kuras izmanto ūdens ražotāji, tiek ražotas tuvu pie izpūšanas un iepildīšanas līnijām. Tādējādi resursu izsīkšanas risks attiecībā uz sagatavju/pudeļu iepildīšanas jaudu būtu ierobežots ar sagatavēm, kas ir paredzētas bezalkohola dzērienu ražotājiem, kas vienas pašas sastāda tikai 40 % no attiecīgo produktu kopējā patēriņa. Bez tam, kā minēts iepriekš 99. apsvērumā, nevar secināt, ka sagatavju/pudeļu pārstrādātāju intereses veidotu nepārvaramu pamatojumu pret antidempinga pasākumu piemērošanu. Šajos apstākļos tika noraidīts grupas arguments attiecībā uz minēto resursu izsīkšanas risku saistībā ar pudeļu iepildīšanas/pārstrādes jaudu.

(106)

Tā kā papildus iepriekšminētajam nav tikusi iesniegta nekāda jauna informācija, ar šo tiek apstiprināti atzinumi pagaidu regulas 197. līdz 202. apsvērumā.

4.4.   Bezalkohola dzērienu ražotāji

(107)

Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda jauna informācija attiecībā uz bezalkohola dzērienu ražotāju interesi, ar šo apstiprina atzinumus pagaidu regulas 203. līdz 206. apsvērumā.

4.5.   PET trūkums Kopienas tirgū

(108)

Tā kā nav tikusi iesniegta nekāda jauna informācija attiecībā uz PET trūkumu Kopienas tirgū, ar šo apstiprina atzinumus pagaidu regulas 207. līdz 209. apsvērumā.

5.   SECINĀJUMS PAR KOPIENAS INTERESI

(109)

To secinājumu kontekstā, kuri izklāstīti pagaidu regulā, un ņemot vērā dažādu pušu sniegtos apsvērumus, ir secināms, ka nepastāv nepārvarami iemesli, lai nepiemērotu galīgos antidempinga pasākumus PET importam par dempinga cenām ar izcelsmi attiecīgajās valstīs.

G.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(110)

Pamatojoties uz to metodoloģiju, kas ir izskaidrota pagaidu regulas 212. līdz 215. apsvērumā, tika aprēķināts kaitējuma novēršanas līmenis ar mērķi noteikt to pasākumu līmeni, kurus vajadzētu uzsākt.

(111)

Aprēķinot kaitējuma apmēru pagaidu regulā, mērķa peļņa Kopienas ražošanas nozarei tika noteikta 7 % apmērā – līmenī, kurš izriet no izmeklēšanas, sakarā ar kuru nonāca pie antidempinga pasākumu piemērošanas attiecīgo produktu importam ar izcelsmi, inter alia, Indijā 2000. gadā. Tajā laikā tas tika balstīts uz tāda peļņas līmeņa aplēsi, kādu Kopienas ražošanas nozare varēja sagaidīt laikā, kad nebija dempinga, un uz tādu līmeni, kāds tika uzskatīts par nepieciešamu, lai nodrošinātu ražošanas nozares dzīvotspēju.

(112)

Taču pašreizējā izmeklēšanā saskaņā ar pierādījumiem tika konstatēts, ka ir sasniedzams peļņas līmenis 7,6 % apmērā tad, kad nepastāv dempings. Sakarā ar šo tiek uzskatīts, ka, aprēķinot kaitējuma apmēru, mērķa peļņa 7,6 % apmērā ir piemērotāka par tiem 7 %, kuri izmantoti pagaidu regulā.

(113)

Tā kā nav nekādu jaunu atsauksmju sakarā ar šo jautājumu, izņemot to, kas attiecas uz iepriekšminēto grozījumu, ar šo apstiprina metodoloģiju, kas minēta pagaidu regulas 212. līdz 215. apsvērumā.

1.   GALĪGIE PASĀKUMI

(114)

Sakarā ar iepriekš minēto un atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punktam galīgais antidempinga maksājums ir jāpiemēro aprēķinātajam dempinga starpības līmenim, jo tā visos gadījumos bija mazāka par kaitējuma apmēru.

(115)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, būtu jāpiemēro šādi galīgie maksājumi:

Valsts

Uzņēmums

Kaitējumu novēršanas starpība

Dempinga starpība

Antidempinga maksājuma likme

Ierosinātais antidempinga maksājums

Austrālija

Leading Synthetics Pty Ltd

19,8 %

7,8 %

7,8 %

66 EUR/t

Novapex Australia Pty Ltd

26,3 %

15,9 %

15,9 %

128 EUR/t

Visi pārējie uzņēmumi

26,3 %

15,9 %

15,9 %

128 EUR/t

ĶTR

Sinopec Yizheng Chemical Fibre Company Ltd,

27,3 %

22,9 %

22,9 %

184 EUR/t

Changzhou Worldbest Radici Co. Ltd,

27,1 %

0 %

0 %

0 EUR/t

Jiangyin Xingye Plastic Co. Ltd,

20,9 %

18,4 %

18,4 %

157 EUR/t

Far Eastern Industries Shanghai Ltd,

21,2 %

2,6 %

2,6 %

22 EUR/t

Yuhua Polyester Co. Ltd (Zhuhai),

27,3 %

22,9 %

22,9 %

184 EUR/t

Guangdong Kaiping Polyester Enterprises Group Co. un Guangdong Kaiping Chunhui Co. Ltd,

27,3 %

22,9 %

22,9 %

184 EUR/t

Yibin Wuliangye Group Push Co., Ltd. (Sichuan) un Yibin Wuliangye Group Import & Export Co., Ltd. (Sichuan)

27,3 %

22,9 %

22,9 %

184 EUR/t

Hubei Changfeng Chemical Fibres Industry Co. Ltd

26,2 %

18,5 %

18,5 %

151 EUR/t

Visi pārējie uzņēmumi

27,3 %

22,9 %

22,9 %

184 EUR/t

Pakistāna

Gatron (Industries) Ltd

22,1 %

0 %

0 %

0 EUR/t

Novatex Ltd

22,1 %

0 %

0 %

0 EUR/t

Visi pārējie uzņēmumi

22,1 %

0 %

0 %

0 EUR/t

(116)

Tās individuālās antidempinga maksājuma likmes, kuras ir minētas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas laikā iegūtajiem datiem. Līdz ar to tie atspoguļo to situāciju, kas atklājās izmeklēšanas gaitā sakarā ar šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kuru piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) šādi ir ekskluzīvi piemērojamas to produktu importam, kam ir izcelsme attiecīgajā valstī un ko ir ražojuši īpaši minētie uzņēmumi. Tie importētie produkti, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši minēta šīs regulas operatīvajā daļā, tostarp organizācijas, kurām ir kāda saistība ar minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt nekādu labumu no šīm likmēm, un tās ir pakļaujamas tai maksājuma likmei, kura ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(117)

Jebkura pieprasījumu par individuālo antidempinga maksājumu likmju piemērošanu (piemēram, pēc tam, kad ir notikušas izmaiņas organizācijas nosaukumā, vai pēc tam, kad ir izveidotas jaunas ražošanas vai pārdošanas struktūrvienības), būtu nekavējoties jāadresē Komisijai (5) ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši sakarā ar jebkurām izmaiņām tajās uzņēmuma darbībās, kas attiecas uz ražošanu un pārdošanu vietējā tirgū un eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrvienībās. Vajadzības gadījumā šo regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no individuālo maksājumu likmju piemērošanas.

(118)

Kā minēts pagaidu regulas 162. apsvērumā, PET cenas var svārstīties, un tās arī svārstās saistībā ar jēlnaftas cenu svārstībām, taču šis fakts viens pats nerada pamatu lielākam maksājumam. Līdz ar to ir uzskatāms par pieņemamu uzlikt maksājumus kā konkrēto summu par tonnu. Šīs summas izriet no antidempinga maksājuma likmes piemērošanas CIF eksporta cenām, kas tiek izmantotas, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni.

2.   SAISTĪBAS

(119)

Pēc tam, kad bija pieņemti antidempinga pagaidu pasākumi, viens Austrālijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, piedāvāja cenu saistību atbilstīgi pamatregulas 8. panta 1. punktam. Ar šo saistību attiecīgais ražotājs eksportētājs piedāvāja pārdot konkrēto produktu par tādu cenu vai virs tiem cenu līmeņiem, kuri izslēdz dempinga kaitīgo ietekmi.

(120)

Ar Lēmumu 2004/600/EK (6) Komisija pieņēma attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvāto saistību. Iemesli šīs saistības pieņemšanai ir izklāstīti minētajā lēmumā.

3.   PAGAIDU MAKSĀJUMU IEKASĒŠANA

(121)

Ņemot vērā dempinga starpības lielumu un tā būtiskā kaitējuma līmeni, kas ir nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, tiek uzskatīts par nepieciešamu, ka tās summas, kas tika nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 306/2004, ir jāiekasē atbilstīgi galīgajai uzliktajai maksājuma likmei. Gadījumos, kad galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, iekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu līmenī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums tā polietilēntereftalāta importam, kura viskozitātes skaitlis atbilstīgi ISO standartam 1628-5 ir vismaz 78 ml/g, kas klasificējams pēc KN koda 3907 60 20 un kam izcelsme ir Austrālijā, Ķīnas Tautas Republikā un Pakistānā.

2.   Antidempinga galīgā maksājuma likme, kas ir piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai produktiem, kurus ražo šeit turpmāk minētie uzņēmumi, ir šāda:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

(EUR/t)

TARIC papildu kods

Austrālija

Leading Synthetics Pty Ltd

66

A503

Novapex Australia Pty Ltd

128

A504

Visi pārējie uzņēmumi

128

A999

ĶTR

Sinopec Yizheng Chemical Fibre Company Ltd

184

A505

Changzhou Worldbest Radici Co. Ltd

0

A506

Jiangyin Xingye Plastic Co. Ltd

157

A507

Far Eastern Industries Shanghai Ltd

22

A508

Yuhua Polyester Co. Ltd. of Zhuhai

184

A509

Guangdong Kaiping Polyester Enterprises Group Co. un Guangdong Kaiping Chunhui Co. Ltd

184

A511

Yibin Wuliangye Group Push Co., Ltd. (Sichuan) un Yibin Wuliangye Group Import & Export Co., Ltd (Sichuan)

184

A512

Hubei Changfeng Chemical Fibres Industry Co. Ltd

151

A513

Visi pārējie uzņēmumi

184

A999

Pakistāna

Gatron (Industries) Ltd

0

A514

Novatex Ltd

0

A515

Visi pārējie uzņēmumi

0

A999

3.   Individuālās maksājumu likmes, kas ir noteiktas 2. punktā minētajiem 16 uzņēmumiem, piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas iestādēm uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst 1. pielikumā izklāstītajām prasībām. Gadījumā, ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro to maksājumu likmi, kas ir piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem.

4.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms to izlaišanas brīvā apgrozībā un līdz ar to faktiski samaksātā vai maksājamā cena tiek sadalīta muitas vērtības noteikšanas mērķiem saskaņā ar 145. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu (7), saskaņā ar 2. punktu aprēķināto antidempinga maksājuma summu samazina par tādu procentuālo daļu, kas atbilst faktiski samaksātās vai maksājamās cenas sadalei.

5.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem galīgo maksājumu nepiemēro tām importprecēm, par ko tiek iesniegta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi 2. panta noteikumiem.

6.   Ja vien nav norādīts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Tās importa preces, ko laišanai brīvā apgrozībā deklarē uzņēmumi, kuri piedāvāja saistības, kas pieņemtas un uzskaitītas Komisijas Lēmumā 2004/600/EK, atbrīvo no 1. panta uzliktajiem antidempinga maksājumiem ar nosacījumu, ka tās ražoja, nosūtīja un par tām rēķinu izdeva minētie uzņēmumi tieši pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, un ar noteikumu, ka šīm importa precēm līdzi nāk rēķins, kurā ietverti vismaz 2. pielikuma uzskaitītie elementi. Atbrīvošana no maksājuma turpmāk būs atkarīga no tā, vai preces, kas ir deklarētas un uzrādītas muitas iestādēm, precīzi atbilst aprakstam rēķinā.

3. pants

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 306/2004 par tā polietilēntereftalāta importu, kas atbilst KN kodam 3907 60 20 un kam izcelsme ir Austrālijā, Ķīnas Tautas Republikā un Pakistānā, galīgi iekasē pēc likmes, kuru galīgi nosaka ar šo regulu. Summas, kas pārsniedz antidempinga galīgā maksājuma likmi, ir jāatmaksā.

Korekcijas attiecībā uz antidempinga pagaidu maksājumu, kas piemērots tā polietilēntereftalāta importam, kurš atbilst KN kodam 3907 60 20 un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, piemēro šeit turpmāk uzskaitītajiem uzņēmumiem sakarā ar to, ka koriģēts maksājums būtu bijis mazāks par uzlikto pagaidu maksājumu:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga pagaidu maksājums atbilstoši tam, kā to uzlika Regula (EK) Nr. 306/2004

(EUR/t)

Koriģēts antidempinga pagaidu maksājums

TARIC papildu kods

ĶTR

Yuhua Polyester Co., Ltd (Zhuhai)

188

183

A509

Guangdong Kaiping Polyester Enterprises Co. un Guangdong Kaiping Chunhui Co. Ltd

191

183

A511

Antidempinga pagaidu maksājumu, kas ir uzlikts šiem uzņēmumiem, galīgi iekasē tikai atbilstīgi koriģētajai antidempinga pagaidu maksājuma likmei.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 13. augustā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. BOT


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 52, 21.2.2004., 5. lpp.

(3)  OV C 120, 22.5.2003., 13. lpp.

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1742/2000 (OV L 199, 5.8.2000., 48. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 2604/2000 (OV L 301, 30.11.2000., 21. lpp.).

(5)

Eiropas Komisija

Tirdzniecības ģenerāldirektorāts

B direkcija

Birojs J-79 5/16

B-1049 Brisele

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 38 lpp.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).


1. PIELIKUMS

Derīgajā rēķinā, kas ir minēts šīs regulas 1. panta 3. punktā, jābūt šāda veida paziņojumam, kuru ir parakstījusi uzņēmuma amatpersona:

1)

Tā uzņēmuma amatpersonas vārds un amats, kurš ir izdevis attiecīgo rēķinu.

2)

Šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka [daudzums] poli(etilēntereftalāta), uz ko attiecas šis rēķins un kas tiek pārdots eksportam uz Eiropas Kopienu, ir ražots [uzņēmuma nosaukums un adrese] [TARIC papildu kods] [valstī]; es apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.”

3)

Datums un paraksts.


2. PIELIKUMS

Elementi, kas jānorāda 2. pantā minētajā rēķinā

Rēķinā, kurš pārdošanas procesā nāk līdzi tam attiecīgajam produktam, uz kuru attiecas saistība un sakarā ar kuru tiek prasīts atbrīvojums no antidempinga maksājuma, jānorāda šādi elementi:

1)

Virsraksts “RĒĶINS, KURŠ NĀK LĪDZI TĀM PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBA”.

2)

Regulas 2. pantā minētā uzņēmuma nosaukums, kurš ir izdevis rēķinu.

3)

Rēķina numurs.

4)

Rēķina izdošanas datums.

5)

TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā minētās preces muito uz Kopienas robežas.

6)

Precīzs preču apraksts, kurš ietver:

produkta koda numuru (PKN),

KN kodu,

daudzumu (tonnās).

7)

Pārdošanas noteikumu apraksts, kurš ietver:

cenu par tonnu,

piemērojamos maksājumu noteikumus,

piemērojamos piegādes noteikumus,

kopējās atlaides un rabatus.

8)

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš darbojas kā importētājs un tieši kuram uzņēmums ir izsniedzis rēķinu.

9)

Tā uzņēmuma amatpersonas vārds, kurš ir izdevis attiecīgo rēķinu, un šāds parakstīts paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto preču pārdošanu tiešam importam uz Eiropas Kopienu veic saskaņā ar tās saistības darbības jomu un noteikumiem, ko [uzņēmuma nosaukums un adrese] [TARIC papildu kods] piedāvājis un Eiropas Komisija pieņēmusi ar Lēmumu 2004/600/EK. Es apliecinu, ka informācija, kas sniegta rēķinā, ir pilnīga un pareiza.”


Top