EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R0772

Komisijas Regula (EK) Nr. 772/2004 (2004. gada 27. aprīlis) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijāmDokuments attiecas uz EEZ.

OJ L 123, 27.4.2004, p. 11–17 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Estonian: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Latvian: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Lithuanian: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Hungarian Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Maltese: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Polish: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Slovak: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Slovene: Chapter 08 Volume 003 P. 74 - 80
Special edition in Bulgarian: Chapter 08 Volume 001 P. 235 - 241
Special edition in Romanian: Chapter 08 Volume 001 P. 235 - 241
Special edition in Croatian: Chapter 08 Volume 001 P. 291 - 297

No longer in force, Date of end of validity: 30/04/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/772/oj

32004R0772



Oficiālais Vēstnesis L 123 , 27/04/2004 Lpp. 0011 - 0017


Komisijas Regula (EK) Nr. 772/2004

(2004. gada 27. aprīlis)

par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1965. gada 2. marta Regulu Nr. 19/65/EEK par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām līgumu un saskaņotu darbību kategorijām [1], un jo īpaši tās 1. pantu,

pēc šīs regulas projekta publicēšanas [2],

apspriedusies ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) Regula Nr. 19/65/EEK pilnvaro Komisiju ar regulu attiecināt Līguma 81. panta 3. punktu uz atsevišķām tādu tehnoloģijas nodošanas līgumu un tiem atbilstošo saskaņoto darbību kategorijām, ko noslēgušas tikai divas puses un uz kuriem attiecas 81. panta 1. punkts.

(2) Atbilstoši Regulai Nr. 19/65/EEK Komisija pieņēmusi 1996. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 240/96 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām tehnoloģijas nodošanas līgumu kategorijām [3].

(3) Komisija 2001. gada 20. decembrī publicēja novērtējuma ziņojumu par tehnoloģijas nodošanas kategoriju atbrīvojumu Regulu (EK) Nr. 240/96 [4]. Tas izraisīja publiskas debates par Regulas (EK) Nr. 240/96 piemērošanu un par Līguma 81. panta 1. un 3. punkta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem vispār. Atbildot uz minēto novērtējuma ziņojumu, dalībvalstis un trešās personas kopumā paudušas atbalstu Kopienas konkurences politikas reformai attiecībā uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 240/96.

(4) Šai regulai jānodrošina efektīva konkurence un jāsniedz uzņēmumiem pietiekama tiesiskā drošība. Lai sasniegtu šos mērķus, jāņem vērā, ka reglamentējošie noteikumi un to piemērošana jāvienkāršo. Ir lietderīgi nevis veidot to noteikumu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas atbrīvojumi, bet vairāk pievērsties to nolīgumu kategoriju noteikšanai, uz kurām atbrīvojumi attiecas tad, ja netiek pārsniegta noteikta tirgus ietekmes pakāpe, kā arī to ierobežojumu vai noteikumu precizēšanai, kuri šādos nolīgumos nav jāietver. Šāds risinājums ir ekonomiski pamatots, un tajā ņemta vērā nolīgumu ietekme attiecīgajā tirgū. Tas atbilst arī pieejai, saskaņā ar kuru nolīgumus starp konkurentiem nošķir no nolīgumiem, ko nav noslēguši konkurenti.

(5) Tehnoloģijas nodošanas nolīgumi skar tehnoloģijas licencēšanu. Šādi nolīgumi parasti paaugstina ekonomisko efektivitāti un veicina konkurenci, jo tie samazina pētniecības un attīstības darbību pārklāšanos, motivē minētās pētniecības un attīstības uzsākšanu, stimulē papildu jauninājumus, veicina izplatīšanu un veido konkurenci produktu tirgū.

(6) Varbūtība, ka šāds efektivitātes pieaugums un konkurences attīstība atsvērs pret konkurenci vērsto ietekmi, ko rada tehnoloģijas nodošanas nolīgumos ietvertie ierobežojumi, ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma tirgus spējas pakāpes un tātad arī no apmēra, kādā šie uzņēmumi konkurē ar citiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir alternatīva tehnoloģija, vai uzņēmumiem, kuri ražo aizstājējproduktus.

(7) Šī regula jāattiecina tikai uz tiem nolīgumiem, kuros licenciārs atļauj licenciātam, iespējams, pēc tālākas pētniecības un attīstības, ko veic licenciāts, izmantot licencēto tehnoloģiju preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Tā nav jāattiecina uz licences līgumiem, kas ir apakšuzņēmuma līgumi pētniecības un attīstības vajadzībām. Tā nav jāattiecina arī uz tiem licences līgumiem, ar kuriem izveido tehnoloģiju kopfondu, t.i., uz līgumiem tehnoloģiju apvienošanai, lai trešām personām piešķirtu attiecīgi izveidotā intelektuālā īpašuma tiesību kopuma licenci.

(8) Lai ar regulu piemērotu Līguma 81. panta 3. punktu, nav jānosaka tie tehnoloģijas nodošanas nolīgumi, uz kuriem varētu attiekties 81. panta 1. punkts. Novērtējot atsevišķus nolīgumus saskaņā ar 81. panta 1. punktu, jāņem vērā vairāki faktori un jo īpaši attiecīgā tehnoloģiju un produktu tirgus struktūra un dinamika.

(9) Šajā regulā noteiktais kategoriju atbrīvojums jāattiecina tikai uz tiem nolīgumiem, par kuriem var pietiekami droši uzskatīt, ka tie atbilst Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem. Lai gūtu labumu no tehnoloģijas nodošanas un lai sasniegtu tās mērķus, šajā regulā paredzētais atbrīvojums jāattiecina arī uz noteikumiem, kas ietverti tehnoloģijas nodošanas nolīgumos un kas nav šādu nolīgumu galvenais priekšmets, taču tieši saistīti ar licencētās tehnoloģijas izmantošanu.

(10) Attiecībā uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem starp konkurentiem var uzskatīt, ka tie parasti uzlabo ražošanu vai izplatīšanu un ļauj patērētājam baudīt pienācīgu iegūto labumu daļu, ja vien pušu kopējā tirgus daļa attiecīgajos tirgos nepārsniedz 20 % un ja šie nolīgumi neietver atsevišķus nopietnus konkurences ierobežojumus.

(11) Attiecībā uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kurus nav noslēguši konkurenti, var uzskatīt, ka tie parasti uzlabo ražošanu vai izplatīšanu un nodrošina patērētājam pienācīgu iegūto labumu daļu, ja vien katras puses individuālā tirgus daļa attiecīgajos tirgos nepārsniedz 30 % un ja šie nolīgumi neietver atsevišķus nopietnus konkurences ierobežojumus.

(12) Nevar uzskatīt, ka Līguma 81. panta 1. punkts patiešām attiecas uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuros šie tirgus daļas limiti ir pārsniegti. Piemēram, 81. panta 1. punkts bieži neattiecas uz izņēmuma licences nolīgumu starp nekonkurējošiem uzņēmumiem. Nevar uzskatīt arī, ka tehnoloģijas nodošanas nolīgumi, uz kuriem attiecas 81. panta 1. punkts un kuros pārsniegti minētie tirgus daļas limiti, neatbilst atbrīvojumu nosacījumiem. Tomēr nevar arī uzskatīt, ka šie nolīgumi parasti radīs tāda veida un apjoma reālas priekšrocības, lai kompensētu konkurencei radītos traucējumus.

(13) Šī regula nedrīkst noteikt atbrīvojumus tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuros ietverti ierobežojumi, kas nav nepieciešami ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanai. Neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas šajā regulā noteikto kategoriju atbrīvojumu jo īpaši nedrīkst attiecināt uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuros ietverti tādi nopietni konkurences ierobežojumi kā to cenu noteikšana, kuras jāmaksā trešām personām. Šādu skaidri definētu ierobežojumu gadījumā kategoriju atbrīvojumu nedrīkst attiecināt ne uz vienu nolīguma daļu.

(14) Kategoriju atbrīvojumu nedrīkst attiecināt uz atsevišķiem ierobežojumiem, lai saglabātu stimulu inovācijai un nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību attiecīgu piemērošanu. Šo atbrīvojumu jo īpaši nedrīkst attiecināt uz ekskluzīvām retrocesijas saistībām attiecībā uz nodalāmiem uzlabojumiem. Ja licences līgumā ietverts šāds ierobežojums, kategoriju atbrīvojumu nedrīkst attiecināt vienīgi uz minēto ierobežojumu.

(15) Tirgus daļas limiti, atbrīvojumu liegšana tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuros ietverti nopietni konkurences ierobežojumi, un šajā regulā noteiktie ierobežojumi, uz kuriem atbrīvojumus neattiecina, parasti nodrošina to, ka nolīgumi, uz kuriem attiecas kategoriju atbrīvojums, neļauj iesaistītajiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrētās produkcijas daļu.

(16) Īpašos gadījumos, kad nolīgumi, uz kuriem attiecas šī regula, tomēr rada sekas, kas nav saderīgas ar Līguma 81. panta 3. punktu, Komisijai jāatceļ kategoriju atbrīvojuma sniegtās priekšrocības. Tas jo īpaši var notikt tad, ja tiek mazināts stimuls inovācijai vai kavēta pieeja tirgum.

(17) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā [5], pilnvaro dalībvalstu kompetentās iestādes atcelt kategoriju atbrīvojuma sniegtās priekšrocības attiecībā uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuru radītās sekas nav saderīgas ar Līguma 81. panta 3. punktu, ja minētās sekas jūtamas attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā un ja šai teritorijai piemīt atsevišķam ģeogrāfiskam tirgum raksturīgās īpašības. Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka šādu atcelšanas pilnvaru izmantošana neietekmē Kopienas konkurences noteikumu vienādu piemērošanu visā kopējā tirgū vai pasākumus, kas pieņemti, lai īstenotu minētos noteikumus.

(18) Lai nostiprinātu tādu paralēlo tehnoloģijas nodošanas nolīgumu tīklu pārraudzību, kuriem ir līdzīga ierobežojoša ietekme un kuri aptver vairāk nekā 50 % no attiecīgā tirgus, Komisijai jāpasludina šī regula par nepiemērojamu tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuri ietver īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz minēto tirgu, tādējādi atjaunojot Līguma 81. panta pilnīgu piemērošanu šādiem nolīgumiem.

(19) Šī regula jāattiecina tikai uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem starp licenciāru un licenciātu. Tā jāattiecina uz minētajiem nolīgumiem pat tad, ja ir izvirzīti nosacījumi vairākiem tirdzniecības līmeņiem, piemēram, paredzot, ka licenciāts izveido īpašu izplatīšanas sistēmu, un precizējot pienākumus, kas licenciātam jānosaka vai kurus licenciāts var noteikt saskaņā ar licenci ražotās produkcijas tālākpārdevējiem. Tomēr minētajiem nosacījumiem un pienākumiem jāatbilst konkurences noteikumiem, kas piemērojami piegādes un izplatīšanas līgumiem. Ar šo regulu nedrīkst noteikt atbrīvojumus piegādes un izplatīšanas līgumiem, kas noslēgti starp licenciātu un tā pircējiem.

(20) Šī regula neskar Līguma 82. panta piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) "nolīgums" ir vienošanās, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņota darbība;

b) "tehnoloģijas nodošanas nolīgums" ir patentu licences nolīgums, zinātības licences nolīgums, programmatūras autortiesību licences nolīgums vai jaukts patentu, zinātības vai programmatūras autortiesību licences nolīgums, tai skaitā jebkurš nolīgums, kurš ietver noteikumus, kas saistīti ar produkcijas pirkšanu un pārdošanu vai kas saistīti ar cita intelektuālā īpašuma tiesību licenci vai intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu, ja vien minētie noteikumi nav šā nolīguma galvenais priekšmets, bet ir tieši saistīti ar līguma produkta ražošanu; par tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem uzskata arī patentu, zinātības un programmatūras autortiesību atsavinājuma nolīgumus vai to jauktus atsavinājuma nolīgumus, ja uz atsavinātāju turpina gulties daļa riska, kas saistīts ar tehnoloģijas izmantošanu, un jo īpaši, ja par tiesību atsavinājumu maksājamā summa ir atkarīga no pārņēmēja apgrozījuma, kas gūts, pārdodot produkciju, kas izgatavota, izmantojot atsavināto tehnoloģiju, no šādi izgatavotās produkcijas daudzuma vai no operāciju skaita, kas veiktas, izmantojot minēto tehnoloģiju;

c) "savstarpējs nolīgums" ir tehnoloģijas nodošanas nolīgums, kurā divi uzņēmumi ar vienu vai diviem atsevišķiem līgumiem piešķir viens otram patentu licenci, zinātības licenci, programmatūras autortiesību licenci vai arī jauktu patentu, zinātības vai programmatūras autortiesību licenci, kura attiecas uz konkurējošām tehnoloģijām vai var tikt izmantota konkurējošu produktu ražošanai;

d) "nolīgums, kas nav savstarpējs" ir tehnoloģijas nodošanas nolīgums, kurā viens uzņēmums piešķir otram uzņēmumam patentu licenci, zinātības licenci, programmatūras autortiesību licenci vai jauktu patentu, zinātības vai programmatūras autortiesību licenci, vai nolīgums, kurā divi uzņēmumi piešķir viens otram šādu licenci, kura neattiecas uz konkurējošām tehnoloģijām un nevar tikt izmantota konkurējošu produktu ražošanai;

e) "produkts" ir prece vai pakalpojums, ieskaitot gan starpproduktus un pakalpojumus, gan galaproduktus un pakalpojumus;

f) "līguma produkti" ir produkti, kas izgatavoti, izmantojot licencēto tehnoloģiju;

g) "intelektuālā īpašuma tiesības" ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, zinātību, autortiesības un blakustiesības;

h) "patenti" ir patenti, patenta pieteikumi, funkcionāli modeļi, funkcionālu modeļu reģistrācijas pieteikumi, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, papildu aizsardzības sertifikāti medikamentiem vai citiem produktiem, attiecībā uz kuriem saņemami šādi papildu aizsardzības sertifikāti, un augu selekcionāru sertifikāti;

i) "zinātība" ir nepatentētas praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un pārbaužu rezultātā un ir:

i) slepens, t.i., nav plaši zināms vai viegli pieejams,

ii) būtisks, t.i., svarīgs un noderīgs līguma produktu ražošanai un

iii) precizēts, t.i., aprakstīts pietiekami plaši, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tas patiešām ir slepens un būtisks;

j) "konkurējoši uzņēmumi" ir uzņēmumi, kas konkurē attiecīgajā tehnoloģiju tirgū un/vai attiecīgajā produktu tirgū, t.i.,:

i) attiecīgajā tehnoloģiju tirgū konkurējoši uzņēmumi ir uzņēmumi, kas piešķir licenci konkurējošām tehnoloģijām, neaizskarot citu uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesības (faktiski konkurenti tehnoloģiju tirgū); attiecīgais tehnoloģiju tirgus iekļauj tehnoloģijas, kuras licenciāts uzskata par savstarpēji aizvietojamām vai aizstājamām ar licencēto tehnoloģiju to tehnisko īpašību, honorāru un paredzētā izmantojuma dēļ,

ii) attiecīgajā produktu tirgū konkurējoši uzņēmumi ir uzņēmumi, kas, neslēdzot tehnoloģijas nodošanas nolīgumu un neaizskarot citu uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesības, aktīvi darbojas gan attiecīgajā(-os) produktu, gan ģeogrāfiskajā(-os) tirgū(-os), kur tiek pārdoti līguma produkti (faktiski konkurenti produktu tirgū), vai arī uzņēmumi, kas, balstoties uz reālu pamatojumu, varētu veikt nepieciešamās papildu investīcijas vai segt citus nepieciešamos pārorientēšanās izdevumus, lai, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu kāpumu, šie uzņēmumi, neaizskarot citu uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesības, varētu savlaicīgi ieiet attiecīgajā(-os) produktu un ģeogrāfiskajā(-os) tirgū(-os) (potenciālie konkurenti produktu tirgū); attiecīgo produktu tirgu veido produkti, kurus pircēji uzskata par savstarpēji aizvietojamiem vai aizstājamiem ar līguma produktiem to īpašību, cenu un paredzētā izmantojuma dēļ;

k) "selektīva izplatīšanas sistēma" ir izplatīšanas sistēma, saskaņā ar kuru licenciārs apņemas piešķirt licenci līguma produkta ražošanai tikai tiem licenciātiem, kas izraudzīti, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un saskaņā ar kuru minētie licenciāti apņemas nepārdot līguma produktus nepilnvarotiem izplatītājiem;

l) "ekskluzīva teritorija" ir teritorija, kurā, izmantojot licencēto tehnoloģiju, līguma produktus atļauts ražot tikai vienam uzņēmumam, tomēr neskarot iespēju atļaut vēl kādam licenciātam ražot šajā teritorijā līguma produktu vienīgi konkrēta klienta vajadzībām, ja šī otrā licence piešķirta, lai radītu minētā klienta vajadzībām alternatīvu piegādes avotu;

m) "ekskluzīva klientu grupa" ir klientu grupa, kurai aktīvi pārdot līguma produktus, kas ražoti, izmantojot licencēto tehnoloģiju, drīkst tikai viens uzņēmums;

n) "nodalāms uzlabojums" ir uzlabojums, kuru iespējams izmantot, neaizskarot licencēto tehnoloģiju.

2. Terminos "uzņēmums", "licenciārs" un "licenciāts" iekļauj attiecīgos saistītos uzņēmumus.

"Saistītie uzņēmumi" ir:

a) uzņēmumi, kuros kādai no nolīguma pusēm tieši vai netieši

i) ir tiesības izmantot vairāk nekā pusi balsstiesību vai

ii) ir tiesības iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes, direktoru padomes vai uzņēmuma likumīgas pārstāvības institūciju locekļu, vai

iii) ir tiesības vadīt uzņēmuma darījumus;

b) uzņēmumi, kuriem kādā nolīguma pusē vai pār kādu nolīguma pusi tieši vai netieši ir a) daļā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

c) uzņēmumi, kuros b) daļā minētam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) daļā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

d) uzņēmumi, kuros vienai no nolīguma pusēm kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) daļā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) daļā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

e) uzņēmumi, kuros a) daļā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi tur:

i) nolīguma puses vai to attiecīgie saistītie uzņēmumi, kas ir minēti a) līdz d) apakšpunktā, vai

ii) viena vai vairākas nolīguma puses, vai viens vai vairāki no to saistītajiem uzņēmumiem, kas ir minēti a) līdz d) apakšpunktā, un viena vai vairākas trešās personas.

2. pants

Atbrīvojums

Ievērojot Līguma 81. panta 3. punktu un atbilstoši šīs regulas noteikumiem, ar šo tiek apliecināts, ka Līguma 81. panta 1. punktu neattiecina uz tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, ko noslēdz divi uzņēmumi un kas ļauj izgatavot līguma produktus.

Šo atbrīvojumu piemēro tiktāl, ciktāl minētie nolīgumi ietver konkurences ierobežojumus, uz kuriem attiecas 81. panta 1. punkts. Šo atbrīvojumu piemēro tik ilgi, kamēr intelektuālā īpašuma tiesībām attiecībā uz licencēto tehnoloģiju nav beidzies termiņš, kamēr tās nav zaudējušas spēku vai nav pasludinātas par spēkā neesošām, vai zinātības gadījumā kamēr šī zinātība paliek slepena, izņemot gadījumus, kad zinātība kļūst zināma atklātībai licenciāta darbības rezultātā, kurā atbrīvojums tiek attiecīgi piemērots līdz nolīguma termiņa beigām.

3. pants

Tirgus daļas limiti

1. Ja uzņēmumi, kas ir nolīguma puses, ir konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai ar noteikumu, ka pušu kopējā tirgus daļa nepārsniedz 20 % no attiecīgi skartā tehnoloģiju un produktu tirgus.

2. Ja uzņēmumi, kas ir nolīguma puses, nav konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai ar noteikumu, ka katras puses tirgus daļa nepārsniedz 30 % no attiecīgi skartā tehnoloģiju un produktu tirgus.

3. Šā panta 1. un 2. punktā nolīguma puses tirgus daļu attiecīgajā(-os) tehnoloģiju tirgū(-os) izsaka pēc licencētās tehnoloģijas klātbūtnes attiecīgajā(-os) produktu tirgū(-os). Licenciāra tirgus daļa attiecīgajā tehnoloģiju tirgū ir licenciāra un tā licenciātu saražoto līguma produktu kopējā tirgus daļa attiecīgajā produktu tirgū.

4. pants

Skaidri definēti ierobežojumi

1. Ja uzņēmumi, kas ir nolīguma puses, ir konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro nolīgumiem, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem pušu rīcībā esošiem faktoriem ir:

a) ierobežot kādas puses spēju noteikt cenas, pārdodot produktus trešām personām;

b) ierobežot produkcijas ražošanu, izņemot gadījumus, kad līguma produktu ražošanas ierobežojumi licenciātam noteikti līgumā, kas nav savstarpējs, vai kad tie noteikti tikai vienam no savstarpējā līguma licenciātiem;

c) piešķirt tirgu vai patērētāju daļu, izņemot tad, ja:

i) licenciāta(-u) pienākums ir, izmantojot licencēto tehnoloģiju, ražot tikai vienā vai vairākās tehniska pielietojuma jomās vai vienam vai vairākiem produktu tirgiem,

ii) licenciāra un/vai licenciāta pienākums ir atbilstoši tādam līgumam, kas nav savstarpējs, izmantojot licencēto tehnoloģiju, neražot vienā vai vairākās tehniska pielietojuma jomās vai vienam vai vairākiem produktu tirgiem, vai vienā vai vairākās ekskluzīvās teritorijās, kas rezervētas otrai pusei,

iii) licenciāra pienākums ir noteiktā teritorijā nepiešķirt attiecīgās tehnoloģijas licenci vēl kādam licenciātam,

iv) ierobežojums, kas aktīvai un/vai pasīvai licenciāta un/vai licenciāra tirdzniecībai ekskluzīvā teritorijā vai attiecībā uz ekskluzīvu klientu grupu, kura rezervēta otrai pusei, noteikts līgumā, kas nav savstarpējs,

v) ierobežojums, kas aktīvai licenciāta tirdzniecībai ekskluzīvā teritorijā vai attiecībā uz ekskluzīvu klientu grupu, kuru licenciārs atvēlējis citam licenciātam ar nosacījumu, ka pēdējais tā licences saņemšanas laikā nav bijis licenciāram konkurējošs uzņēmums, noteikts līgumā, kas nav savstarpējs,

vi) licenciāta pienākums ir izgatavot līguma produktus vienīgi savām vajadzībām ar nosacījumu, ka licenciāts var bez ierobežojumiem aktīvi un pasīvi tirgot līguma produktus kā savu ražojumu rezerves daļas,

vii) licenciāta pienākums, kas noteikts līgumā, kas nav savstarpējs, ir izgatavot līguma produktus vienīgi konkrēta klienta vajadzībām, ja licence izdota, lai minētā klienta vajadzībām radītu alternatīvu piegādes avotu;

d) ierobežot licenciāta iespējas izmantot savu tehnoloģiju vai arī ierobežot visu nolīguma pušu spējas veikt pētniecību un veidot attīstību, izņemot gadījumus, kad šis pēdējais ierobežojums nepieciešams, lai novērstu licencētās zinātības izpaušanu trešām personām.

2. Ja uzņēmumi, kas ir nolīguma puses, nav konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro nolīgumiem, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem pušu rīcībā esošiem faktoriem ir:

a) ierobežot puses spēju noteikt cenas, pārdodot produktus trešām personām, neskarot iespēju noteikt maksimālo pārdošanas cenu vai ieteikt pārdošanas cenu, ja vien tā nesasniedz nemainīgo vai minimālo pārdošanas cenu kādas puses spiediena vai piedāvātā stimula dēļ;

b) ierobežot teritoriju un klientus, kurā un kam licenciāts var pasīvi pārdot līguma produktus, izņemot:

i) pasīvās tirdzniecības ierobežojumu ekskluzīvā teritorijā vai attiecībā uz ekskluzīvu klientu grupu, kas rezervēta licenciāram,

ii) pasīvās tirdzniecības ierobežojumu ekskluzīvā teritorijā vai attiecībā uz ekskluzīvu klientu grupu, kuru licenciārs atvēlējis citam licenciātam pirmajos divos gados kopš šis licenciāts pārdod līguma produktus minētajā teritorijā vai minētajai klientu grupai,

iii) pienākumu izgatavot līguma produktus tikai savām vajadzībām ar nosacījumu, ka licenciāts var bez ierobežojumiem aktīvi un pasīvi tirgot līguma produktus kā savu ražojumu rezerves daļas,

iv) pienākumu izgatavot līguma produktus vienīgi konkrēta klienta vajadzībām, ja licence izdota, lai minētā klienta vajadzībām radītu alternatīvu piegādes avotu,

v) tirdzniecības ierobežojumu attiecībā uz tiešajiem lietotājiem, kas noteikts licenciātiem, kuri darbojas vairumtirdzniecības posmā;

vi) tirdzniecības ierobežojumu attiecībā uz nepilnvarotajiem izplatītājiem, kas noteikts selektīvās izplatīšanas sistēmas locekļiem;

c) ierobežot tāda licenciāta aktīvo un pasīvo pārdošanu gala lietotājam, kurš ir selektīvās izplatīšanas sistēmas loceklis un kurš darbojas vairumtirdzniecības posmā, neskarot iespēju aizliegt minētās sistēmas loceklim darboties neapstiprinātā reģistrācijas vietā.

3. Ja uzņēmumi, kas ir nolīguma puses, nolīguma noslēgšanas brīdī nav konkurējoši uzņēmumi, bet par konkurējošiem uzņēmumiem kļūst vēlāk, un ja nolīgumu vēlāk būtiski negroza, līdz nolīguma termiņa beigām piemēro nevis 1. punktu, bet gan 2. punktu.

5. pants

Ierobežojumi, uz kuriem neattiecina atbrīvojumu

1. Šīs regulas 2. pantā paredzēto atbrīvojumu neattiecina ne uz vienu no šādiem tehnoloģijas nodošanas nolīgumos ietvertiem pienākumiem:

a) jebkādu tiešu vai netiešu licenciāta pienākumu piešķirt licenciāram vai tā izraudzītai trešai personai ekskluzīvu licenci attiecībā uz saviem nodalāmajiem licencētās tehnoloģijas uzlabojumiem vai tās jauniem pielietojumiem;

b) jekādu tiešu vai netiešu licenciāta pienākumu pilnībā vai daļēji nodot licenciāram vai tā izraudzītai trešai personai tiesības uz saviem nodalāmajiem licencētās tehnoloģijas uzlabojumiem vai tās jauniem pielietojumiem;

c) jebkādu tiešu vai netiešu licenciāta pienākumu neapstrīdēt to intelektuālā īpašuma tiesību pamatotību, kas licenciāram pieder kopējā tirgū, neskarot iespēju paredzēt to, ka tehnoloģijas nodošanas nolīgums tiek pārtraukts, ja licenciāts apstrīd vienu vai vairāku licencēto intelektuālā īpašuma tiesību pamatotību.

2. Ja uzņēmumi, kas ir nolīguma puses, nav konkurējoši uzņēmumi, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro tiešām vai netiešām saistībām, kas ierobežo licenciāta iespējas izmantot savu tehnoloģiju vai arī ierobežo nolīguma pušu spējas veikt pētniecību un veidot attīstību, izņemot gadījumus, kad šis pēdējais ierobežojums nepieciešams, lai novērstu licencētās zinātības izpaušanu trešām personām.

6. pants

Priekšrocību atcelšana atsevišķos gadījumos

1. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 1. punktu, Komisija var atcelt šīs regulas sniegtās priekšrocības, ja tā konkrētā gadījumā atklāj, ka tehnoloģijas nodošanas nolīgums, uz kuru attiecināms 2. pantā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada sekas, kuras nav saderīgas ar Līguma 81. panta 3. punktu, un jo īpaši, ja:

a) trešo personu tehnoloģiju piekļuvi tirgum ierobežo, piemēram, paralēlu līdzīgu ierobežojošu nolīgumu tīklu kumulatīvā iedarbība, kas liedz licenciātiem izmantot trešo personu tehnoloģijas;

b) potenciālo licenciātu piekļuvi tirgum ierobežo, piemēram, paralēlu līdzīgu ierobežojošu nolīgumu tīklu kumulatīvā iedarbība, kas liedz licenciāriem piešķirt licences citiem licenciātiem;

c) puses bez objektīvi pamatota iemesla neizmanto licencēto tehnoloģiju.

2. Ja kādā konkrētā gadījumā tehnoloģijas nodošanas nolīgums, uz kuru attiecināms 2. pantā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada sekas, kuras nav saderīgas ar Līguma 81. panta 3. punktu un kuras jūtamas dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai piemīt visas atsevišķam ģeogrāfiskam tirgum raksturīgās īpašības, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktam un tādos pašos apstākļos kā izklāstīts šā panta 1. punktā attiecīgās dalībvalsts konkurences institūcija var atcelt šīs regulas sniegtās priekšrocības attiecībā uz minēto teritoriju.

7. pants

Šīs regulas nepiemērošana

1. Ievērojot Regulas Nr. 19/65/EEK 1.a pantu, Komisija var ar regulu pasludināt, ka šo regulu nepiemēro tehnoloģijas nodošanas nolīgumiem, kuri ietver īpašus ierobežojumus, kas attiecas uz minēto tirgu, ja paralēlie līdzīgu tehnoloģijas nodošanas nolīgumu tīkli aptver vairāk nekā 50 % attiecīgā tirgus.

2. Regula atbilstoši 1. punktam ir piemērojama ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tās pieņemšanas.

8. pants

Tirgus daļas limita piemērošana

1. Lai piemērotu šīs regulas 3. pantā paredzētos tirgus daļas limitus, piemēro šajā punktā norādītos nosacījumus.

Tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par pārdotās produkcijas vērtību tirgū. Ja dati par pārdotās produkcijas vērtību tirgū nav pieejami, attiecīgā uzņēmuma tirgus daļas noteikšanai var izmantot provizoriskus aprēķinus, kas pamatoti uz citu ticamu tirgus informāciju, tostarp par pārdošanas apjomu tirgū.

Tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem.

Tirgus daļu, kas pieder 1. panta 2. punkta otrās daļas e) punktā minētajiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi katram uzņēmumam, kuram ir 1. panta 2. punkta otrās daļas a) punktā minētās tiesības vai pilnvaras.

2. Ja 3. panta 1. vai 2. punktā minētā tirgus daļa sākotnēji nav lielāka par 20 % vai attiecīgi 30 %, bet vēlāk pārsniedz šos limitus, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmo reizi pārsniegts 20 % limits vai 30 % limits.

9. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 240/96 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

10. pants

Pārejas laiks

Līguma 81. panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 31. martam attiecībā uz nolīgumiem, kuri jau ir spēkā 2004. gada 30. aprīlī un kuri neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā, bet kuri 2004. gada 30. aprīlī atbilst Regulā (EEK) Nr. 240/96 paredzētajiem atbrīvojuma nosacījumiem.

11. pants

Derīguma termiņš

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

Tā zaudē spēku 2014. gada 30. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 27. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario Monti

[1] OV 36, 6.3.1965., 533./65. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.)

[2] OV C 235, 1.10.2003., 10. lpp.

[3] OV L 31, 9.2.1996., 2. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[4] COM(2001) 786 galīgā redakcija.

[5] OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

Top