EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R0461

Padomes Regula (EK) Nr. 461/2004 (2004. gada 8. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

OJ L 77, 13.3.2004, p. 12–20 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Estonian: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Latvian: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Lithuanian: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Hungarian Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Maltese: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Polish: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Slovak: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Slovene: Chapter 11 Volume 010 P. 150 - 158
Special edition in Bulgarian: Chapter 11 Volume 034 P. 171 - 179
Special edition in Romanian: Chapter 11 Volume 034 P. 171 - 179

No longer in force, Date of end of validity: 10/01/2010

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/461/oj

32004R0461



Oficiālais Vēstnesis L 077 , 13/03/2004 Lpp. 0012 - 0020


Padomes Regula (EK) Nr. 461/2004

(2004. gada 8. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 384/96 [1] (antidempinga pamatregula) un Regulu (EK) Nr. 2026/97 [2] (antisubsidēšanas pamatregula) Padome pieņēma kopīgus noteikumus, attiecīgi, aizsardzībai pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (antidempinga pamatregula un antisubsidēšanas pamatregula še turpmāk kopā sauktas par "pamatregulām").

(2) Galīgo antidempinga un kompensācijas pasākumu piemērošanai pamatregulas paredz procedūru, saskaņā ar kuru Padome ar vienkāršu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma piemēro galīgos pasākumus.

(3) Ņemot vērā neseno pieredzi, kas gūta, piemērojot pamatregulas, un ar mērķi saglabāt tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārredzamību un efektivitāti, atkārtoti ir jāizskata Kopienas iestāžu sadarbības veids, piemērojot galīgos antidempinga un kompensācijas pasākumus.

(4) Saskaņā ar pašreizējo nostāju Komisijas priekšlikums tiks pieņemts tikai, ja par labu šim priekšlikumam nobalsos vienkāršais dalībvalstu vairākums. Tādējādi atturēšanos faktiski uzskata kā balsojumu pret Komisijas priekšlikumu. Tā rezultātā, savukārt, ja daudzas valstis atturēsies, Padome Komisijas priekšlikumu var nepieņemt.

(5) Lai efektīvi risinātu šo problēmu, Padomē ir jāgroza pamatregulas, kam nepieciešams dalībvalstu vienkāršais balsu vairākums, lai noraidītu Kopienas priekšlikumu piemērot galīgos pasākumus. Saskaņā ar šo procedūru Padome pasākumus pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad Komisija priekšlikumu ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida.

(6) Šādu procedūru ir svarīgi piemērot, lai atvieglotu Kopienas lēmumu pieņemšanas procesu, nemainot Komisijas un Padomes attiecīgās lomas pamatregulu piemērošanā un neietverot nekādas izmaiņas lēmumu pieņemšanas procedūrās citās kopējās tirdzniecības politikas jomās un citās nozarēs.

(7) Lai lēmumu pieņemšanas procedūras varētu vienotā veidā piemērot atbilstīgi pamatregulām, arī citu Padomes lēmumu procedūras jākoriģē atbilstīgi pamatregulām, kuras pēc būtības paredz tādas pašas procedūras kā galīgo pasākumu piemērošanai. Tādējādi iepriekšminētā nostāja jāpieņem arī attiecībā uz tām procedūrām, kas attiecas uz pasākumu pārskatiem, atkārtotām izmeklēšanām, apiešanu un atlikšanu.

(8) Antidempinga pamatregula nosaka obligātos termiņus to izmeklēšanas procedūru pabeigšanai, kuras sāktas saskaņā ar antidempinga pamatregulas 5. panta 9. punktu, turpretī uz pārskata izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 11. panta 2., 3. un 4. punktu un uz atkārtotām izmeklēšanām saskaņā ar antidempinga pamatregulas 12. pantu attiecas tikai orientējošs termiņš.

(9) Antidempinga pasākumi paliek spēkā, līdz zināmi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu veiktā pārskata rezultāti. Tādējādi neparasti ieilgusī izmeklēšana sakarā ar pārskatu, ko veic atbilstīgi minētajam pantam, var graut juridisko noteiktību un negatīvi iespaidot ieinteresētās puses. Līdzīga nevēlama ietekme var rasties pārāk ieilgušu izmeklēšanu rezultātā sakarā ar pārskatīšanu atbilstīgi antidempinga regulas 11. panta 3. un 4. punktam un atkārtotām izmeklēšanām atbilstīgi 12. pantam.

(10) Tādēļ ir lietderīgi ieviest obligātos termiņus arī attiecībā uz pārskata izmeklēšanu saskaņā ar antidempinga regulas 11. panta 2., 3. un 4. punktu un 12. pantu pabeigšanu.

(11) Dažādie pārskata izmeklēšanas veidi var attiekties uz dažādām iespējamajām jomām un tiem var būt atšķirīgas sarežģītības pakāpes. Šīs atšķirības pienācīgi jāņem vērā, nosakot atbilstīgus termiņus izmeklēšanu pabeigšanai.

(12) Pirmkārt, veikt pārskatu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu noteiktos apstākļos var būt tikpat sarežģīti kā veikt jaunu procedūru saskaņā ar 5. panta 9. punktu, piemēram, izmeklēšanas sfēras vai attiecīgo ieinteresēto pušu skaita ziņā. Rezultātā, kaut arī šīs pārskata izmeklēšanas parasti ir jāpabeidz pašlaik orientējoši noteiktajā 12 mēnešus ilgajā termiņā, obligātajam izmeklēšanu pabeigšanas termiņam jābūt līdzvērtīgam, bet ne ilgākam kā 15 mēneši, kas noteikti jaunas procedūras pabeigšanai.

(13) Otrkārt, pārskatīšana saskaņā ar antidempinga regulas 11. panta 4. punktu un atkārtotas izmeklēšanas saskaņā ar 12. pantu nav tik sarežģītas kā pārskatīšana saskaņā ar antidempinga regulas 11. panta 2. un 3. punktu. Attiecīgi, šāda pārskata izdarīšanai atvēlētajam laikam jābūt īsākam. Uzskata, ka saskaņā ar 11. panta 4. punktu veikto pārskata izmeklēšanu pabeigšanai jānosaka deviņus mēnešus ilgs termiņš. Šīs laiks atbilst maksimālajam laikam, kas atvēlēts ievesto preču reģistrācijai saskaņā ar antidempinga regulas 14. panta 5. punktu. Tā kā ievestās preces tiek reģistrētas līdz pārskata pabeigšanai saskaņā ar 11. panta 4. punktu, tad šāda pārskata pabeigšanai noteiktajam laikam nevajadzētu būt ilgākam kā tas, kurā jāreģistrē attiecīgās pārbaudāmās ievestās preces.

(14) Treškārt, kaut arī parasti atkārtotas izmeklēšanas saskaņā ar 12. pantu ir jāpabeidz orientējoši noteiktajā sešu mēnešu termiņā, uzskata, ka ir lietderīgi noteikt deviņus mēnešus ilgu obligāto termiņu, tā kā var būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai pabeigtu izmeklēšanu, ja ir jāpārskata normālās vērtības. Turklāt ievestās preces, kas pakļautas atkārtotai izmeklēšanai saskaņā ar 12. pantu, tāpat kā tās ievestās preces, kas pakļautas pārskatīšanai saskaņā ar 11. panta 4. punktu, arī ir jāreģistrē atbilstīgi 14. panta 5. punktam. Rezultātā, deviņus mēnešus ilgais maksimālais termiņš, kas noteikts reģistrācijai, attiecas arī uz atkārtotām izmeklēšanām, kas tiek veiktas saskaņā ar 12. pantu.

(15) Šīs regulas 8. un 14. apsvērumu mutatis mutandis piemēro pārskatiem saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 18., 19. un 20. pantu.

(16) Uzskata, ka ir saprātīgi pamazām ieviest pēdējos izpildes termiņus pārskatiem, ņemot vērā, kā šo pēdējo termiņu ievērošana ietekmē cilvēkresursus. Šāda pakāpeniska ieviešana atvieglos vajadzīgo resursu sadalījuma plānošanu ilgākā laikposmā.

(17) Informācija, kas Padomdevējā komitejā tiek sniegta dalībvalstīm, bieži ir ļoti tehniska un ietver sīki izstrādātu ekonomisko un juridisko analīzi. Lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika izskatīt šo informāciju, tā jānosūta vēlākais 10 dienas pirms Padomdevējas komitejas priekšsēdētāja noteiktā sapulces datuma.

(18) Antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punkts, cita starpā, nosaka, ka gadījumā, ja kāda no pusēm atsauc saistības, jāpiemēro galīgais maksājums saskaņā ar 9. pantu, pamatojoties uz faktiem, kas konstatēti izmeklēšanā, kuras rezultātā puse uzņēmās saistības. Šis noteikums ir novedis pie laikietilpīgas dubultas procedūras, ko veido gan Komisijas lēmums, ar kuru atsauc saistību pieņemšanu, gan Padomes regula, ar kuru atkārtoti piemēro maksājumu. Ņemot vērā, ka šis noteikums neatstāj nekādu rīcības brīvību Padomei attiecībā uz maksājuma ieviešanu, kas jāpiemēro pēc saistību neizpildes vai atsaukšanas, kā arī attiecībā uz šā maksājuma apmēru, uzskata par lietderīgu grozīt 8. panta 1., 5. un 9. punkta noteikumus, lai precizētu Komisijas pienākumus un atļautu atsaukt saistības un piemērot maksājumu ar vienu tiesību aktu. Lai garantētu spēkā esošo pasākumu pienācīgu īstenošanu, ir arī vajadzīgs nodrošināt, ka atsaukšanas procedūra parasti tiek pabeigta sešu mēnešu laikā, un nekādā gadījumā tā neilgst vairāk kā deviņus mēnešus.

(19) Šīs regulas 18. apsvērums mutatis mutandis attiecas uz saistībām saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. pantu.

(20) Antidempinga pamatregulas 12. panta 1. punkts norāda, ka atkārtotas izmeklēšanas saskaņā ar minēto pantu tiek sāktas, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares sniegtajiem pierādījumiem. Citas ieinteresētās puses var būt līdzīgi ieinteresētas šādu atkārtotu izmeklēšanu veikšanā, kuru mērķis ir koriģēt ietekmi, ko rada nodokļa absorbēšana no eksportētāja puses. Tādēļ ir jāgroza šis pants, lai paplašinātu iespēju jebkurai ieinteresētajai pusei pieprasīt sākt izmeklēšanu sakarā ar nodokļa iekļaušanu cenā. Lai novērtētu, vai absorbēšana pastāv vai nē, cenu izmaiņu jēdzienā ir jāiekļauj arī eksporta cenas samazinājums, tā kā tā ir viena no iespējamajām situācijām, kad, pazeminot cenu līmeni Kopienas tirgū, var mazināt pasākuma koriģējošo iedarbību.

(21) Šīs regulas 20. apsvērums mutatis mutandis attiecas uz antisubsidēšanas pamatregulas 19. panta 3. punktu.

(22) Turklāt ir jāprecizē, ka antidempinga maksājuma palielinājums, kas piemērots pēc atkārtotas izmeklēšanas saskaņā ar antidempinga regulas 12. panta 2. punktu, ir jāierobežo līdz maksimālai summai, kuru iespējams absorbēt un kura atbilst maksājuma summai, kas bija spēkā pirms minētās atkārtotās izmeklēšanas.

(23) Ievērojot faktu, ka antidempinga pamatregulas 13. panta 3. punkts skaidri nenosauc puses, kurām ir tiesības pieprasīt sākt izmeklēšanu, lai novērstu apiešanu, ir vēlams precizēt, kurām pusēm piekrīt šādas tiesības.

(24) Iepriekšējā pieredze rāda, ka ir arī vēlams precizēt, kādas darbības ir spēkā esošo pasākumu apiešana. Apiešanas darbības var notikt gan Kopienā, gan ārpus tās. Tā rezultātā ir jāparedz, ka atbrīvojumus no paplašinātajiem maksājumiem, kas jau ir piešķirti importētājiem saskaņā ar antidempinga pamatregulu, var piešķirt arī eksportētājiem, ja maksājumu darbības joma tiek paplašināta tā, lai tie risinātu apiešanas problēmu ārpus Kopienas.

(25) Lai nodrošinātu pasākumu īstenošanu, ir ieteicams grozīt antidempinga pamatregulas 19. panta 6. punkta noteikumus attiecībā uz izmeklēšanas gaitā ievāktas informācijas izmantošanu citas izmeklēšanas sākšanai saskaņā ar to pašu procedūru.

(26) Šīs regulas 23. un 25. apsvērumu mutatis mutandis piemēro antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantam un 29. panta 6. punktam.

(27) Lai nodrošinātu pasākumu labāku īstenošanu, jaunajā punktā antidempinga pamatregulas 14. pantā jāparedz iespēja Komisijai, ievērojot pamatregulās ietvertos konfidencialitātes noteikumus, pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju, kas izmantojama cenu saistību novērošanai un spēkā esošo pasākumu efektivitātes līmeņa pārbaudīšanai. Līdzīgi noteikumi jāiekļauj arī jaunajā punktā antisubsidēšanas pamatregulas 24. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 384/96 groza šādi.

1. Minētās regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju tā ir pārliecināta, ka tādējādi tiek novērsta dempinga zaudējumus radošā ietekme. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks, kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja šāds paaugstinājums ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei."

2. Minētās regulas 8. panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"9. Gadījumā, ja kāda puse neizpilda vai atsauc saistības, vai gadījumā, ja Komisija atsauc savu piekrišanu saistībām, tad pēc konsultēšanās šo piekrišanu pēc vajadzības atsauc vai nu ar Komisijas lēmumu, vai ar Komisijas regulu, un automātiski uzliek vai nu pagaidu maksājumu, kuru Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. pantu, vai galīgo maksājumu, kuru Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, ar nosacījumu, ka attiecīgajam eksportētājam ir bijusi iespēja sniegt komentārus, izņemot gadījumā, ja viņš pats ir atsaucis saistības.

Ikviena ieinteresētā puse var iesniegt informāciju, kas sniedz prima facie pierādījumus par saistību neizpildi. Turpmāka izmeklēšana, lai konstatētu, vai saistības ir vai nav izpildītas, parasti jāpabeidz sešu mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam, kad iesniegts attiecīgi pamatots pieprasījums. Saistību izpildes novērošanai Komisija var pieprasīt dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību."

3. Minētās regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Ja fakti galīgi pierāda dempinga un tā radīto zaudējumu esamību un Kopienas interesēs ir iejaukties saskaņā ar 21. pantu, tad Padome pēc Komisijas iesniegta priekšlikuma un konsultācijām ar Padomdevēju komiteju nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Padome priekšlikumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Ja spēkā ir pagaidu maksājumi, tad priekšlikumu galīgajai rīcībai iesniedz vismaz vienu mēnesi pirms šādu maksājumu termiņa beigām. Antidempinga maksājumu apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei."

4. Regulas 11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Šīs regulas attiecīgos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanu veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņiem, piemēro ikviena pārskata gadījumā, ko veic atbilstīgi šā panta 2., 3. un 4. punktam. Pārskatus atbilstīgi 2. un 3. punktam veic paātrināti un parasti tos pabeidz 12 mēnešu laikā pēc pārskatu sākšanas datuma. Katrā ziņā pārskatus atbilstīgi 2. un 3. punktam visos gadījumos pabeidz 15 mēnešu laikā pēc to sākšanas. Pārskatus atbilstīgi 4. punktam visos gadījumos pabeidz deviņu mēnešu laikā pēc to sākšanas. Ja pārskats, ko veic saskaņā ar 2. punktu, ir sākts, kamēr tajā pašā procedūrā turpinās pārskats saskaņā ar 3. punktu, tad pārskatu saskaņā ar 3. punktu pabeidz tajā pašā laikā, kas paredzēts iepriekš attiecībā uz pārskatu saskaņā ar 2. punktu.

Komisija rīcības priekšlikumu Padomei iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms iepriekšminēto termiņu izbeigšanās.

Ja izmeklēšana nav pabeigta iepriekšminēto termiņu laikā, tad pasākumi:

- nav spēkā, ja tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu,

- nav spēkā, ja paralēli tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, ja vai nu izmeklēšana saskaņā ar 2. punktu ir sākta, kamēr saskaņā ar to pašu procedūru notiek pārskatīšana saskaņā ar 3. punktu, vai ja minētie pārskati sākti vienlaicīgi, vai

- paliek nemainīti, ja tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu.

Paziņojumu par pasākumu faktisko izbeigšanu saskaņā ar šo punktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."

5. Regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Ja Kopienas ražošanas nozare vai citas ieinteresētās puses parasti divu gadu laikā no pasākumu stāšanās spēkā iesniedz pietiekamu informāciju, kas norāda, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas laikposma un pirms vai pēc pasākumu piemērošanas Kopienā importēto produktu eksporta cenas ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas, vai nepietiekami mainījušās tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas, tad pēc konsultācijām var tikt atsākta izmeklēšana, lai pārbaudītu, vai pasākums ir ietekmējis iepriekšminētās cenas.

Izmeklēšanu saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem var atsākt arī pēc Kopienas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma."

6. Regulas 12. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

"Ja uzskata, ka 12. panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti eksporta cenu krituma dēļ, kas noticis pēc sākotnējā izmeklēšanas laikposma un pirms vai pēc pasākumu piemērošanas, tad var pārrēķināt dempinga starpības, lai ņemtu vērā šīs zemākās eksporta cenas."

7. Regulas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Ja atkārtota izmeklēšana saskaņā ar šo pantu uzrāda palielinātu dempingu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pēc konsultēšanās var grozīt spēkā esošos pasākumus saskaņā ar jaunajiem atzinumiem par eksporta cenām. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Antidempinga maksājuma summa saskaņā ar šo pantu nepārsniedz divkāršu sākotnēji Padomes uzliktā maksājuma summu."

8. Regulas 12. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Visu atkārtotu izmeklēšanu gadījumā, ko veic saskaņā ar šo pantu, piemēro attiecīgos 5. un 6. panta noteikumus, izņemot, ja šādas izmeklēšanas veic paātrināti un parasti pabeidz sešu mēnešu laikā no atkārtotās izmeklēšanas sākuma datuma. Katrā ziņā šādas atkārtotās izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz deviņu mēnešu laikā no atkārtotās izmeklēšanas sākšanas.

Komisija rīcības priekšlikumu Padomei iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms iepriekšminēto termiņu izbeigšanās termiņa.

Ja atkārtotā izmeklēšana nav pabeigta iepriekšminēto termiņu laikā, tad pasākumi paliek nemainīti. Paziņojumu par pasākumu saglabāšanu saskaņā ar šo punktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."

9. Regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Saskaņā ar šo regulu uzlikto antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga produkta importu no trešām valstīm vai uz nedaudz pārveidota līdzīga produkta vai šāda produktu sastāvdaļu importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana. Antidempinga maksājumus, kuri nepārsniedz saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punktu uzlikto atlikušo antidempinga maksājuma likmi, var attiecināt arī uz importu no uzņēmumiem, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Kopienu vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un Kopienu, kuri izriet no prakses, procesa vai darba un kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo produktu cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un ja vajadzības gadījumā saskaņā ar 2. panta noteikumiem ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam produktam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

Šā panta 1. punktā minētā prakse, process vai darbs, cita starpā, ietver attiecīgā produkta nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt zem muitas kodiem, kuri parasti nav pakļauti pasākumiem, ar nosacījumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās produkta būtiskās īpašības; pasākumiem pakļauta produkta sūtījumu caur trešām valstīm; eksportētāju vai ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kas pakļauta pasākumiem, lai vēlāk savus produktus eksportētu uz Kopienu caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķām maksājuma likmēm, kas ir zemākas nekā attiecīgā ražotāja produktiem piemērojamā likme, un zemāk, 13. panta 2. punktā norādītajos apstākļos, detaļu montāžu Kopienā vai kādā trešā valstī."

10. Regulas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas priekšlikuma vai pēc dalībvalsts vai ikvienas ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas regulu, kurā var būt arī norādījumi muitas iestādēm pakļaut ievestās preces reģistrācijai saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas. Izmeklēšanu veic Komisija, kurai var palīdzēt muitas iestādes, un izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Ja galīgi noskaidroti fakti attaisno pasākumu darbības jomas paplašināšanu, tad to veic Padome uz Komisijas iesniegta priekšlikuma pamata pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien tā ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Paplašinājums stājas spēkā dienā, kad saskaņā ar 14. panta 5. punktu tika ieviesta reģistrācija vai kad tika pieprasītas garantijas. Attiecīgos šās regulas procesuālos noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam."

11. Regulas 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Ievestās preces nav pakļautas reģistrācijai saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai pasākumiem, ja tās tirgo uzņēmumi, kuri gūst priekšrocības no atbrīvojumiem. Atbrīvojumu pieprasījumus, kas pienācīgi pamatoti ar pierādījumiem, iesniedz termiņos, kas noteikti Komisijas regulā, ar kuru sāk izmeklēšanu. Ja apiešanas prakse, process vai darbības notiek ārpus Kopienas, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā produkta ražotājiem, kuri var pierādīt, ka viņi nav saistīti ne ar vienu ražotāju, kas ir pakļauts pasākumiem, un kuri pierāda, ka viņi nav iesaistīti 13. panta 1. un 2. punktā definētajā apiešanas praksē. Ja apiešanas prakse, process vai darbības notiek Kopienā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka viņi nav saistīti ar ražotājiem, kas ir pakļauti pasākumiem.

Šos atbrīvojumus piešķir ar Komisijas lēmumu pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju vai ar Padomes lēmumu, ar kuru ievieš pasākumus, un tie paliek spēkā attiecīgajā lēmumā noteiktajā laikposmā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

Ja ir izpildīti 11. panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, atbrīvojumus var piešķirt arī pēc izmeklēšanas pabeigšanas, kuras rezultātā paplašināta pasākumu darbības joma.

Ja kopš pasākumu darbības jomas paplašināšanas ir pagājis vismaz viens gads un ja atbrīvojumu pieprasa vai, iespējams, pieprasīs ievērojams skaits pušu, Komisija var pieņemt lēmumu sākt pārskatīt pasākumu darbības jomas paplašināšanu. Ikvienu šādu pārskatīšanu izdara saskaņā ar 11. panta 5. punkta noteikumiem, kas piemērojami pārskatīšanai atbilstīgi 11. panta 3. punktam."

12. Regulas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Kopienas interesēs saskaņā ar šo regulu noteiktos pasākumus pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas lēmumu var atlikt uz deviņiem mēnešiem. Atlikšanu drīkst pagarināt uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem šādu lēmumu. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Pasākumus var atlikt tikai gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas rezultātā atkal radīsies zaudējumi, un ar noteikumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir bijusi iespēja sniegt komentārus un šie komentāri ir ņemti vērā. Pasākumus drīkst atjaunot katrā laikā pēc konsultācijām, ja atlikšanas iemesls vairs nepastāv."

13. Regulas 14. pantu papildina ar šādu punktu:

"7. Neskarot 6. punktu, Komisija katrā atsevišķā gadījumā var pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi pārraudzītu pasākumu piemērošanu. Šajā sakarā piemēro 6. panta 3. un 4. punktu. Uz visu informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo pantu, attiecas 19. panta 6. punkta noteikumi."

14. Regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Komitejas sēdi sasauc priekšsēdētājs. Viņš dalībvalstīm visu būtisko informāciju sniedz, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms sanāksmes."

15. Regulas 19. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Šis noteikums neliedz izmeklēšanas gaitā saņemto informāciju izmantot citu izmeklēšanu sākšanai saskaņā ar to pašu procedūru saistībā ar attiecīgo produktu."

2. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 2026/97 groza šādi.

1. Minētās regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām:

a) izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai

b) jebkurš eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr šāds eksports gūst labumu no kompensējamām subsīdijām, tā, lai Komisija pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju varētu pārliecināties, ka subsīdiju kaitīgās sekas ir likvidētas.

Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi, vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā produkta importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem.

Atbilstīgi šīm saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks nekā nepieciešams, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju apmēru, bet tam jābūt mazākam nekā kompensējamo subsīdiju apmēram, ja šāds paaugstinājums būtu pietiekams Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu novēršanai."

2. Regulas 13. panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"9. Gadījumā, ja kāda puse neizpilda vai atsauc saistības, vai gadījumā, ja Komisija atsauc savu piekrišanu saistībām, tad pēc konsultācijām šo piekrišanu pēc vajadzības atsauc vai nu ar Komisijas lēmumu, vai ar Komisijas regulu, un automātiski tiek uzlikts vai nu pagaidu maksājums, kuru Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. pantu, vai galīgais maksājums, kuru Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka attiecīgajam eksportētājam vai eksportētājvalstij un/vai izcelsmes valstij ir bijusi sniegta iespēja izteikt komentārus, izņemot gadījumu, ja saistības ir atsaucis pats eksportētājs vai minētā valsts.

Ikviena ieinteresētā puse var iesniegt informāciju, kas sniedz prima facie pierādījumus par saistību neizpildi. Turpmāka izmeklēšana, lai konstatētu, vai saistības ir vai nav izpildītas, parasti jāpabeidz sešu mēnešu laikā, bet nekādā gadījumā vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam, kad iesniegts attiecīgi pamatots pieprasījums. Komisija var pieprasīt dalībvalstu kompetento iestāžu palīdzību, lai novērotu saistību izpildi."

3. Regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Ja fakti galīgi pierāda kompensējamo subsīdiju un to radīto zaudējumu esamību, un Kopienas interesēs ir iejaukties saskaņā ar 31. pantu, tad Padome uz Komisijas iesniegta priekšlikuma pamata pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju uzliek galīgo kompensācijas maksājumu. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Ja spēkā ir pagaidu maksājumi, tad priekšlikumu galīgajai rīcībai iesniedz vismaz vienu mēnesi pirms šādu maksājumu termiņa beigām. Nekādi pasākumi netiek uzlikti, ja subsīdija vai subsīdijas tiek atceltas vai ja tiek pierādīts, ka subsīdijas vairs nedod nekādu labumu attiecīgajiem eksportētājiem. Pagaidu kompensācijas maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto kompensējamo subsīdiju apjomu, bet tam vajadzētu būt mazākam par kopējo kompensējamo subsīdiju apjomu, ja šāds mazāks maksājums būtu pietiekams Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu novēršanai."

4. Regulas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Gadījumā, ja uzliktie kompensācijas maksājumi ir mazāki par konstatēto kompensējamo subsīdiju apjomu, tad var tikt sākts starpposma pārskats, ja Kopienas ražotāji vai jebkuras citas ieinteresētās puses parasti divu gadu laikā kopš šo pasākumu spēkā stāšanās iesniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas laikposma un pirms vai pēc pasākumu piemērošanas Kopienā importēto produktu eksporta cenas ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas, vai nepietiekami mainījušās tālākpārdošanas cenas. Ja izmeklēšanā pierādās, ka šādi apgalvojumi ir patiesi, kompensācijas maksājumi var tikt palielināti, lai sasniegtu cenu paaugstinājumu, kas vajadzīgs kaitējuma novēršanai, tomēr palielinātā maksājuma apmērs nepārsniedz kompensējamo subsīdiju apmēru.

Starpposma pārskatu saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem var atsākt arī pēc Kopienas iniciatīvas vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma."

5. Regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Šīs regulas būtiskos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanas veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņiem, piemēro visiem pārskatiem, ko veic saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu. Pārskatus, ko veic saskaņā ar 18. un 19. pantu, veic paātrināti un parasti pabeidz 12 mēnešu laikā, sākot no pārskata sākšanas dienas. Katrā ziņā pārskatus, ko veic saskaņā ar 18. un 19. pantu, visos gadījumos pabeidz 15 mēnešu laikā pēc to sākšanas. Pārskatus saskaņā ar 20. pantu visos gadījumos pabeidz deviņu mēnešu laikā pēc to sākšanas. Ja pārskats, kas veikts saskaņā ar 18. pantu, ir sākts, kamēr tajā pašā procedūrā turpinās pārskats saskaņā ar 19. pantu, tad pārskatu saskaņā ar 19. pantu pabeidz tajā pašā laikā, kas paredzēts iepriekš attiecībā uz pārskatu saskaņā ar 18. pantu.

Komisija rīcības priekšlikumu Padomei iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms iepriekšminēto termiņu izbeigšanās.

Ja izmeklēšana nav pabeigta iepriekšminēto termiņu laikā, tad pasākumi:

- nav spēkā, ja izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 18. pantu,

- nav spēkā, ja paralēli tiek veiktas izmeklēšanas saskaņā ar 18. un 19. pantu ar nosacījumu, ka vai nu izmeklēšana saskaņā ar 18. pantu ir sākta, kamēr saskaņā ar to pašu procedūru tiek veikts pārskats saskaņā ar 19. pantu, vai ka minētie pārskati sākti vienlaicīgi, vai

- paliek nemainīti, ja izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar 19. un 20. pantu.

Paziņojumu par pasākumu faktisko izbeigšanu vai saglabāšanu saskaņā ar šo punktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."

6. Regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Saskaņā ar šo regulu uzlikto kompensācijas maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga produkta importu no trešām valstīm vai attiecībā uz nedaudz pārveidota līdzīga produkta vai šāda produkta sastāvdaļu importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana. Kompensācijas maksājumus, kuri nepārsniedz saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu uzlikto atlikušo kompensācijas maksājuma likmi, var attiecināt arī uz importu no uzņēmumiem, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Kopienu vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un Kopienu, kuri izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošo ietekme mazinās līdzīgo produktu cenu un/vai daudzumu izteiksmē un ka ievestie līdzīgie produkti un/vai to daļas joprojām gūst labumu no subsīdijas.

Šā panta 1. punktā minētā prakse, process vai darbs, cita starpā, ietver attiecīgā produkta nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt zem muitas kodiem, kuri parasti nav pakļauti pasākumiem, ar nosacījumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās produkta būtiskās īpašības; pasākumiem pakļauta produkta sūtījumu caur trešām valstīm un eksportētāju vai ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kas pakļauta pasākumiem, lai vēlāk savus produktus eksportētu uz Kopienu caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķā maksājuma likmes, kas ir zemāka nekā attiecīgā ražotāja produktiem piemērojamā likme."

7. Regulas 23. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas priekšlikuma vai pēc dalībvalsts vai ikvienas ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas regulu, kurā var būt ietverti arī norādījumi muitas iestādēm pakļaut ievestās preces reģistrācijai saskaņā ar 24. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas. Izmeklēšanu veic Komisija, kura var izmantot muitas iestāžu palīdzību, un izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Ja galīgi noskaidroti fakti attaisno pasākumu darbības jomas paplašināšanu, to veic Padome uz Komisijas iesniegta priekšlikuma pamata pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Paplašinājums ir spēkā no dienas, kad saskaņā ar 24. panta 5. punktu tika ieviesta reģistrācija vai kad tika pieprasītas garantijas. Attiecīgos šās regulas procesuālos noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam.

3. Ievestās preces nav pakļautas reģistrācijai saskaņā ar 24. panta 5. punktu vai pasākumiem, ja tās tirgo uzņēmumi, kuri gūst priekšrocības no atbrīvojumiem. Atbrīvojumu pieprasījumus, kas pienācīgi pamatoti ar pierādījumiem, iesniedz termiņos, kas noteikti Komisijas regulā, ar kuru sāk izmeklēšanu. Ja apiešanas prakse, process vai darbības notiek ārpus Kopienas, atbrīvojumus var piešķirt tiem attiecīgā produkta ražotājiem, kuri var uzrādīt, ka viņi nav saistīti ne ar vienu ražotāju, kas ir pakļauts pasākumiem, un kuriem pierāda, ka viņi nav iesaistīti 23. panta 1. punktā definētajā apiešanas praksē. Ja apiešanas prakse, process vai darbības notiek Kopienā, atbrīvojumus var piešķirt tiem importētājiem, kuri var pierādīt, ka viņi nav saistīti ar ražotājiem, kas ir pakļauti pasākumiem.

Šos atbrīvojumus piešķir ar Komisijas lēmumu pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju vai ar Padomes lēmumu, ar ko nosaka pasākumus, un tie paliek spēkā attiecīgajā lēmumā noteiktajā laikposmā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

Ja ir izpildīti 20. pantā paredzētie noteikumi, tad atbrīvojumus var piešķirt arī pēc izmeklēšanas pabeigšanas, kuras rezultātā paplašināta pasākumu darbības joma.

Ja kopš pasākumu darbības jomas paplašināšanas ir pagājis vismaz viens gads un ja atbrīvojumu pieprasa vai, iespējams, pieprasīs ievērojams skaits pušu, Komisija var pieņemt lēmumu sākt pārskatīt pasākumu darbības jomas paplašināšanu. Ikvienu šādu pārskatu veic saskaņā ar 22. panta 1. punkta noteikumiem, kas piemērojami pārskatiem atbilstīgi 19. pantam."

8. Regulas 24. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Kopienas interesēs pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju pasākumus, kas uzlikti saskaņā ar šo regulu, ar Komisijas lēmumu var atlikt uz deviņiem mēnešiem. Atlikšanu drīkst pagarināt uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem šādu lēmumu. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Pasākumus var atlikt tikai gadījumā, ja uz laiku ir mainījušies tirgus apstākļi tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas rezultātā atkal radīsies zaudējumi, un ar noteikumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir bijusi iespēja sniegt komentārus un šie komentāri ir ņemti vērā. Pasākumus katrā laikā drīkst atjaunot pēc konsultācijām, ja atlikšanas iemesls vairs nepastāv."

9. Regulas 24. pantu papildina ar šādu punktu:

"7. Neskarot 6. punktu, Komisija katrā atsevišķā gadījumā var pieprasīt dalībvalstīm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai efektīvi pārraudzītu pasākumu piemērošanu. Šajā sakarā piemēro 11. panta 3. un 4. punktu. Uz visu informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo pantu, attiecas 29. panta 6. punkta noteikumi."

10. Regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Komitejas sēdi sasauc priekšsēdētājs. Viņš visu būtisko informāciju dalībvalstīm sniedz, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms sanāksmes."

11. Regulas 29. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta. Šis noteikums neliedz izmeklēšanas gaitā saņemto informāciju izmantot citu izmeklēšanu sākšanai saskaņā ar to pašu procedūru saistībā ar attiecīgo produktu."

3. pants

Šo regulu piemēro visu izmeklēšanu gadījumos, kas pēc šās regulas stāšanās spēkā sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 384/96 un Regulu (EK) Nr. 2026/97, izņemot:

a) šīs regulas 1. panta 3., 7., 10., 12. un 14. punktu un 2. panta 3., 7., 8. un 10. punktu, ko piemēro arī jau sāktām izmeklēšanām; un

b) šīs regulas 1. panta 4. un 8. punktu un 2. panta 5. punktu, ko piemēro tikai divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktu un 12. pantu Regulā (EK) Nr. 384/96 un 19. un 20. pantu Regulā (EK) Nr. 2026/97.

4. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 8. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Ahern

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp.).

[2] OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1973/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 4. lpp.).

--------------------------------------------------

Top