EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004D0162

2004/162/EC: Council Decision of 10 February 2004 concerning the dock dues in the French overseas departments and extending the period of validity of Decision 89/688/EEC

OJ L 52, 21.2.2004, p. 64–69 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2004/162(1)/oj

32004D0162



Official Journal L 052 , 21/02/2004 P. 0064 - 0069


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 10. februāris)

par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos un par Lēmuma 89/688/EEK spēkā esamības perioda pagarināšanu

(2004/162/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[1],

tā kā:

(1) atbilstoši Līguma 299. panta 2. punktam Līguma noteikumi attiecas uz attālākajiem reģioniem, tātad uz Francijas aizjūras departamentiem, ņemot vērā to strukturālo sociālo un ekonomisko stāvokli, kas ir saistīts ar tādiem apstākļiem kā nošķirtība, novietojums uz salām, mazais izmērs, sarežģīts reljefs un klimats, ekonomikas atkarība no dažām precēm, kuru nemainīgums un savienojums būtiski traucē to attīstībai. Šis Līguma noteikums atbilst pasākumiem, kuri, atbalstot attālākos reģionus, jo īpaši Francijas aizjūras departamentus, iepriekš pieņemti ar Padomes 1989. gada 22. decembra Lēmumu 89/687/EEK, ar ko izveido speciālu izvēles programmu atbilstīgi Francijas aizjūras departamentu attālumam un novietojumam uz salām (Poseidom)[2].

(2) Padomes 1989. gada 22. decembra Lēmuma 89/688/EEK par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos[3] 2. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ņemot vērā ierobežojumus, kas pastāv aizjūras departamentos, daļējus vai pilnīgus atbrīvojumus no ostu nodevām var atļaut attiecībā uz vietējām ražošanas darbībām uz laika posmu ne ilgāku par 10 gadiem no dienas, kad ir ieviesta attiecīgā maksa. Šim laika posmam būtu jābeidzas 2002. gada 31. decembrī, jo sistēma tika ieviesta 1993. gada 1. janvārī.

(3) Atbilstoši Lēmuma 89/688/EEK 3. pantam, Komisijai bija jāiesniedz ziņojums par pasākumu īstenošanu, lai noskaidrotu pieņemto pasākumu ietekmi un lemtu, vai saglabāt atbrīvojumu iespēju. Ziņojumā, ko tā 1999. gada 24. novembrī nosūtīja Padomei, Komisija secina, ka Francijas aizjūras departamentos, salīdzinot ar pārējo Eiropas Savienību, ir daudz trauslāks ekonomiskais un sociālais stāvoklis tādēļ, ka tie ir attālākie reģioni. Komisija uzsver nozīmi, kāda ir ostu nodevām un vietējās ražošanas atbrīvojumiem saistībā ar šo reģionu sociālo un ekonomikas attīstību.

(4) Saskaņā ar Komisijas 2000. gada 14. marta ziņojumu par pasākumiem, lai īstenotu Līguma 299. panta 2. punktu, šis pants jāīsteno sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz sīki izstrādātiem valstu lūgumiem.

(5) 2002. gada 12. martā Francija nosūtīja Komisijai lūgumu atbrīvojumus no ostu nodevām pagarināt uz 10 gadiem. Lūgumā nebija norādīts, ne kurām precēm jāparedz atbrīvojumi turpmākajā sistēmā, ne likmju atšķirība starp vietējo produkciju un importu, ne pamatojums šiem atbrīvojumiem un likmju starpībām saistībā ar Francijas aizjūras departamentu trūkumiem. Šajos apstākļos, lai izvairītos no tām nepilnībām tiesību aktos, kas tiktu radītas bez pilnībā izstrādāta lūguma, Lēmuma 89/688/EEK piemērošanas periods tika pagarināts par vienu gadu saskaņā ar Lēmumu 2002/973/EK[4].

(6) 2003. gada 14. aprīlī Francija, reaģējot uz iepriekšminētajām prasībām, nosūtīja atkārtotu lūgumu Komisijai. Šajā lūgumā Francijas iestādes prasīja piemērot Padomes lēmumu uz 15 gadiem, katrus trīs gadus veicot pārskatīšanu, lai koriģētu režīmu. Francija prasīja piemērot diferencētu ostu nodevu politiku, kas ļautu ar lielākiem nodokļiem aplikt preces, kas nav no Francijas aizjūras departamenta, nekā produkciju no attiecīgajiem Francijas aizjūras departamentiem. Starpība 10 procentu punktu apmērā galvenokārt attiektos uz pamatproduktiem un tiem, attiecībā uz kuriem ir panākts līdzsvars starp vietējo un ārējo ražošanu. Starpība 20 procentu apmērā attiektos uz produkciju, kurai vajadzīgi būtiski ieguldījumi, kas ietekmējuši to preču pašizmaksu, kuras saražotas vietējā mērogā ierobežotam tirgum. Starpība 30 procentu apmērā būtu spēkā galvenokārt attiecībā uz produkciju, ko ražo lieli uzņēmumi, un produkciju, ko ārkārtīgi stipri var ietekmēt imports no Francijas aizjūras departamentu kaimiņvalstīm. Starpība 50 procentu apmērā būtu spēkā Gajānā un Reinjonā attiecībā uz alkoholu, jo īpaši rumu. Francijas lūgumā prasīta atļauja tādiem papildu pasākumiem kā iespēja atbrīvot no ostu nodevas produkciju, ko vietējā mērogā ražo uzņēmumi, kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 550 000, iespēja par 15 % samazināt ar ostu nodevu apliekamo summu vietējo uzņēmumu produkcijai, un iespēja vietējām iestādēm operatīvi rīkoties, lai grozītu to preču sarakstu, uz ko attiecas atšķirīgās nodokļu likmes saistībā ar ostu nodevām.

(7) Komisija ir izvērtējusi šo lūgumu, ņemot vērā to trūkumu mērogu, kas ietekmē rūpnieciskās ražošanas darbības Francijas aizjūras departamentos. Galvenie trūkumi, kas ir atzīti par tādiem, kuri skar Francijas aizjūras departamentus, ir rezultāts Līguma 299. panta 2. punktā norādītajiem faktoriem: attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no atsevišķiem ražojumiem. Laiku pa laikam šīs teritorijas arī skar tādas dabas parādības kā cikloni, vulkānu izvirdumi un zemestrīces.

(8) Šo reģionu attālums ievērojami traucē brīvai cilvēku, preču un pakalpojumu apritei. Atkarība no gaisa un jūras transporta ir saistīta ar to, ka šie transporta veidi nav pilnībā liberalizēti un, tā kā tie ir mazāk efektīvi un dārgāki nekā ceļa, dzelzceļa transporta vai Eiropas komunikāciju tīklu izmantošana, tiem ir rezonanses efekts attiecībā uz ražošanas izmaksām.

(9) Augstākas ražošanas izmaksu pamatā ir ne vien nošķirtība, bet arī atkarība no izejvielām un enerģijas, pienākums veidot uzkrājumus un sarežģījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu piedāvājumu.

(10) Maza izmēra tirgus un zemais eksportēšanas darbību līmenis, kā iemesls ir zemā reģiona valstu pirktspēja, un pienākums uzturēt diversificētas, bet mazas produkcijas līnijas, lai apmierinātu maza tirgus vajadzības, ierobežo mēroga ekonomiju iespējas. Francijas aizjūras departamentos izgatavotās produkcijas eksports uz Franciju vai citām dalībvalstīm ir sarežģīts, jo transporta izmaksas palielina šīs produkcijas izmaksas un tādējādi samazina to konkurētspēju. Vietējā tirgus vājums izraisa arī pārmērīgu produkcijas uzkrāšanos, kas kārtējo reizi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju.

(11) Vajadzība ieviest specializētas apkopes vienības, kas ir pietiekami apmācītas un spēj ātri iesaistīties, un tas, ka faktiski nav iespējama apakšlīgumu slēgšana, arī palielina uzņēmumu izmaksas un ietekmē to konkurētspēju.

(12) Šo trūkumu savienojums finansiālā izteiksmē nozīmē, ka vietējā mērogā ražoto preču pašizmaksa ir augstāka, un tādējādi bez īpašiem pasākumiem tās nevarētu konkurēt ar precēm, kas ražotas citviet, kur nav šādu trūkumu, pat ņemot vērā izmaksas šādu preču transportēšanai uz Francijas aizjūras departamentiem. Ja vietējā produkcija nespēj konkurēt, nebūs iespējams uzturēt vietējo ražošanu, kas izraisīs negatīvas sekas Francijas aizjūras departamentu iedzīvotāju nodarbinātības ziņā.

(13) Francijas aizjūras departamentu produkcijai ir papildu trūkums trūkst pašizmaksu, kādas ir Eiropā, un tas apgrūtina vietējās produkcijas, jo īpaši lauksaimniecības produkcijas, konkurenci ar produkciju, kuru ražo kaimiņvalstīs, kur darbaspēka izmaksas ir daudz zemākas.

(14) Francijas lūgums ir izskatīts, ņemot vērā proporcionalitātes principu, lai nodrošinātu, ka nodokļu starpības, ko Francijas iestādes vēlētos piemērot, kopumā nepārsniegtu to trūkumu apmēru, ar ko saskaras vietējā produkcija attiecībā uz pašizmaksu salīdzinājumā ar ārējo produkciju.

(15) Tādējādi, ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija ierosina atļaut tā nodokļa ieviešanu, kas piemērojams to preču sarakstam, attiecībā uz kurām nodokļu atbrīvojumi un samazinājumi var tikt paredzēti vietējai produkcijai no Francijas aizjūras departamentiem. Diferencētu nodokļu politikas mērķis ir atjaunot vietējās ražošanas konkurētspēju un tādējādi nodrošināt iespēju Francijas aizjūras departamentos saglabāt darbības, kas rada jaunas darbavietas. Atsevišķs preču saraksts jāsastāda attiecībā uz katru Francijas aizjūras departamentu, jo vietējās preces no katra departamenta atšķiras.

(16) Tomēr jāievēro Līguma 299. panta 2. punkta un 90. panta prasību kopums un arī jānodrošina saskanība ar Kopienas tiesību aktiem un iekšējo tirgu. Tas nozīmē tikai to pasākumu pieņemšanu, kas ir obligāti nepieciešami un samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, ņemot vērā trūkumu, kas saistīts ar Francijas aizjūras departamentu attālumu. Tālab Kopienas nostādnes darbības jomā ietilpst saraksts ar paaugstināta riska precēm, par kurām ir pierādīts, ka to ražošanas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā ražošanas izmaksas līdzīgām precēm no citurienes. Tomēr nodokļu līmenis jāmodulē tā, lai vienīgais mērķis nodokļu atšķirībām ostu nodevās būtu kompensēt minētos trūkumus un lai nepārvērstu šo nodokli protekcionisma līdzeklī, kas grautu iekšējā tirgus darbības principus.

(17) Līdzīgi saskanība ar Kopienas tiesību aktiem nozīmē to, ka tiek izslēgtas nodokļu atšķirības attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas gūst atbalstu saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1452/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem par labu Francijas aizjūras departamentiem (Poseidom)[5], 2. un 3. pantu, jo īpaši saskaņā ar īpašo piegādes kārtību.

(18) Preces, kas var pretendēt uz nodokļu atbrīvojumiem vai samazinājumiem par labu vietējai produkcijai, var iedalīt trīs kategorijās atbilstoši nodokļu starpībām, ko ir ierosināts atļaut: 10, 20 vai 30 procentu punkti.

(19) Tomēr jābūt iespējai atbrīvot vietējos ražotājus, kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 550 000, no nodokļa maksāšanas. Šajā nolūkā, ja to ražotām precēm piemēro tikai nodokļu samazinājumu, jābūt iespējai pārsniegt maksimālās atļautās starpības. Tomēr šis noteikums nedrīkstētu izraisīt lielāku paaugstinājumu nekā pieci procentu punkti noteiktajos ierobežojumos.

(20) Saskanības labad plānotajiem atbrīvojumiem no ostu nodevām attiecībā uz vietējā mērogā ražotām precēm, kuras nav minētas pielikumā, firmām, kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 550 000, jābūt tādiem, lai nodokļu starpības dažādām precēm būtu atkarīgas no tā, vai šīs preces ir ražotas vietējā mērogā. Līdzīgi iepriekšējam gadījumam šī nodokļu starpība nedrīkst pārsniegt piecus procentu punktus.

(21) Francijas aizjūras departamentu sociālās un ekonomikas attīstības atbalsta mērķi, kas jau paredzēti Lēmumā 89/688/EEK, ir apstiprināti ar prasībām attiecībā uz nodokļu nolūku. Tas ir juridisks pienākums Francijas aizjūras departamentu ekonomikas un nodokļu režīma resursos iekļaut ieņēmumus no šā nodokļa un atvēlēt tos ekonomikas un sociālās attīstības stratēģijai, kas paredz atbalstu vietējo darbību veicināšanai.

(22) Ir nozīmīgi aktualizēt pielikuma preču sarakstu, jo var rasties jaunas ražošanas darbības Francijas aizjūras departamentos, nepieciešamība aizsargāt vietējo ražošanu, ja to apdraud konkrētas komercdarbības prakses, un, rodoties vajadzībai izmainīt piemērojamo nodevu atbrīvojumu vai samazinājumu apmēru, nozīmē, ka Padomei pašai jāspēj pieņemt šā lēmuma piemērošanai vajadzīgie pasākumi, jo īpaši tādēļ, ka šādiem pasākumiem var būt būtiska ietekme uz ostu nodevu ienākuma saņēmēju budžetu. Bez tam vajadzība pēc rīcības saistībā ar šiem pasākumiem, kas jāpieņem steidzamā kārtā, ir par pamatu tam, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem attiecīgos noteikumus saskaņā ar saīsināto procedūru.

(23) Francijai jāpaziņo Komisijai par jebkuru pasākumu, kas pieņemts, ievērojot šo lēmumu.

(24) Pasākumu ilgums ir noteikts 10 gadu garumā. Tomēr iecerētā sistēma jāizvērtē piecu gadu laika posma beigās. Tādēļ Francijas iestādēm līdz 2008. gada 31. jūlijam jāiesniedz Komisijai ziņojums par atļauto pasākumu piemērošanu, lai novērtētu pieņemto pasākumu ietekmi un to sniegumu attiecībā uz vietējo saimniecisko darbību veicināšanu vai saglabāšanu, ņemot vērā trūkumus, kas skar Francijas aizjūras departamentus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, vajadzības gadījumā pārskata preču sarakstu un atļautos atbrīvojumus.

(25) Lai nodrošinātu nepārtrauktību saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti Lēmumā 89/688/EEK un 2002/973/EK, šis lēmums jāpiemēro no 2004. gada 1. janvāra. Tomēr, lai ļautu Francijas iestādēm pieņemt valsts tiesību aktus ar mērķi īstenot šo lēmumu, ir iecerēts, ka to lēmumu noteikumiem, kas attiecas uz precēm, kuras ir tiesīgas uz atšķirīgu nodokli, un lēmuma īstenošanai vajadzīgo pasākumu pieņemšanu, jāstājas spēkā 2004. gada 1. augustā, un, lai novērstu nepilnības tiesību aktos, Lēmuma 89/688/EEK piemērošana jāpagarina līdz 2004. gada 31. jūlijam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atkāpjoties no Līguma 23., 25. un 90. panta, Francijas iestādēm ir atļauts līdz 2014. gada 1. jūlijam piemērot atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz ostu nodevu nodokli precēm, kas minētas pielikumā un kas ražotas vietējā mērogā Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā, Gajānā, Martinikā un Reinjonā.

Šiem atbrīvojumiem vai samazinājumiem jābūt saskanīgiem ar Francijas aizjūras departamentu ekonomikas un sociālās attīstības stratēģiju, ņemot vērā Kopienas nostādni attiecībā uz to, un jāsekmē vietējo darbību veicināšana, vienlaikus nav jābūt tādiem, kuri negatīvi ietekmē tirdzniecības cenu indeksu attiecību tādā mērā, kas ir pretrunā ar vispārējām interesēm.

2. Atsaucoties uz nodokļu likmi, ko piemēro līdzīgām precēm, kuru izcelsme ir Francijas aizjūras departamentos, 1. punktā minēto atbrīvojumu vai samazinājumu rezultātā nedrīkst rasties starpības, kas ir lielākas nekā:

a) 10 procentu punkti attiecībā uz precēm, kuras norādītas pielikuma A daļā;

b) 20 procentu punkti attiecībā uz precēm, kuras norādītas pielikuma B daļā;

c) 30 procentu punkti attiecībā uz precēm, kuras norādītas pielikuma C daļā.

3. Lai ļautu Francijas iestādēm no nodokļiem atbrīvot preces, ko vietējā mērogā ražo tirgotājs, kura apgrozījums ir mazāks nekā EUR 550 000, 2. punktā noteiktās starpības var palielināt ne vairāk kā par pieciem procentu punktiem.

4. Attiecībā uz precēm, kas nav minētas pielikumā un ko vietējā mērogā ražo 3. punktā minētais tirgotājs, Francijas iestādes, lai minētās preces atbrīvotu no nodokļiem, tomēr var piemērot nodokļu starpību. Tomēr tā nepārsniedz piecus procentu punktus.

2. pants

Francijas iestādes piemēro tādus pašus nodokļu uzlikšanas pasākumu kā tos, ko piemēro precēm, kuras ražo vietējā mērogā, attiecībā uz precēm, kas gūst labumu no īpašās piegādes kārtības, kura paredzēta Regulas (EK) Nr. 1452/2001 2. un 3. pantā.

3. pants

Padome ar kvalificētu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem šā lēmuma piemērošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pielikumā doto preču sarakstu aktualizēšanu sakarā ar jaunas ražošanas rašanos Francijas aizjūras departamentos un attiecībā uz steidzamu pasākumu pieņemšanu, ja vietējo ražošanu apdraud konkrētas komercdarbības prakses.

4. pants

Francija nekavējoties paziņo Komisijai par 1. pantā minētajiem nodokļu politikas pasākumiem.

Francijas iestādes līdz 2008. gada 31. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu par 1. pantā minēto nodokļu politikas pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu pieņemto pasākumu ietekmi un to sniegumu attiecībā uz vietējo saimniecisko darbību veicināšanu vai saglabāšanu, ņemot vērā trūkumus, kas skar attālākos reģionus.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei, ietverot pilnīgu ekonomikas un sociālo analīzi un, attiecīgā gadījumā, priekšlikumu šā lēmuma noteikumu pielāgošanai.

5. pants

Šā lēmuma 1. līdz 4. pantu piemēro no 2004. gada 1. augusta.

Šā lēmuma 6. pantu piemēro no 2004. gada 1. janvāra.

6. pants

Lēmuma 89/688/EEK spēkā esamības periods ar šo ir pagarināts līdz 2004. gada 31. jūlijam.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 10. februārī

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

C. McCreevy

PIELIKUMS

A. Preču saraksts, kas minēts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, atbilstoši kopējā muitas tarifa nomenklatūrai [6]

1. Gvadelupas departaments

0105, 0201, 0203, 0205, 0207, 0208, 0209, 0305, izņemot 0305 10, 0403, 0405, 0406, 08, izņemot 0807, 1106, 2001, 2005, 2103, 2104, 2209, 2302, 2505, 2710, 2711 12, 2711 13, 2712, 2804, 2806, 2811, 2814, 2836, 2851 00, 2907, 3204, 3205, 3206, 3207, 3211 00 00, 3212, 3213, 3214, 3215, 3808, 3809, 3925, izņemot 3925 10 00, 3925 20 00, 3925 30 00 un 3925 90, 4012, 4407 10, 4409, izņemot 4409 20, 4415 20, 4818, izņemot 4818 10, 4818 20 un 4818 30, 4820, 7003, 7006 00, 7225, 7309 00, 7310, 7616 91 00, 7616 99, 8419 19 00, 8471, 8902 00 18 un 8903 99.

2. Gajānas departaments

3824 50 un 6810 11.

3. Martinikas departaments

0105, 0201, 0203, 0205, 0207, 0208, 0209, 0305, 0403, izņemot 0403 10, 0406, 0706 10 00, 0707, 0709 60, 0709 90, 0710, 0711, 08, izņemot 0807, 1106, 1209, 1212, 1904, 2001, 2005, 2103, 2104, 2209, 2302, 2505 10 00, 2505 90 00, 2710, 2711 12, 2711 13, 2712, 2804, 2806, 2811, 2814, 2836, 2851 00, 2907, 3204, 3205, 3206, 3207, 3211 00 00, 3212, 3213, 3214, 3215, 3808 90, 3809 91, 3820 00 00, 4012, 4401, 4407, 4408, 4409, 4415 20, 4418, izņemot 4418 10, 4418 20, 4418 30, 4418 50 un 4418 90, 4421 90, 4811, 4820, 6902, 6904 10 00, 7003, 7006 00, 7225, 7309 00, 7310, 7616 91 00, 7616 99, 8402 90 00, 8419 19 00, 8438, 8471 un 8903 99.

4. Reinjonas departaments

0105, 0207, 0208, 0209, 0301, 0302, 0303, 0304, 0305, 0403, 0405, 0406, 0407, 0408, 0601, 0602, 0710, 0711, 08, 0904, 0905 00 00, 0910 91, 1106, 1212, 1604 14, 1604 19, 1604 20, 1701, 1702, 1902, izņemot 1902 11 00, 1902 19, 1902 20, 1902 30 un 1902 40, 1904, 2001, 2005, izņemot 2005 51, 2006, 2007, 2103, 2104, 2201, 2309, 2710, 2712, 3211 00 00, 3214, 3402, 3505, 3506, 3705 10 00, 3705 90 00, 3804 00, 3808, 3809, 3811 90, 3814 00, 3820, 3824, 39, izņemot 3917, 3919, 3920, 3921 90 60, 3923, 3925 20 00 un 3925 30 00, 4009, 4010, 4016, 4407 10, 4409, izņemot 4409 20, 4415 20, 4421, 4806 40 90, 4811, 4818, izņemot 4818 10, 4820, 6306, 6809, 6811 90 00, 7009, 7312 90, 7314, izņemot 7314 20, 7314 39 00, 7314 41 90, 7314 49 un 7314 50 00, 7606, 8310, 8418, 8421, 8471, 8537, 8706, 8707, 8708, 8902 00 18, 8903 99, 9001, 9021 29 00, 9405, 9406, izņemot 9406 00 un 9506.

B. Preču saraksts, kas minēts 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, atbilstoši kopējā muitas tarifa nomenklatūrai [7]

0210, 0301, 0302, 0303, 0304, 0305 10, 0306, 0307, 0407, 0409 00 00, 0601, 0602, 0603, 0604, 0702, 0705, 0706 10 00, 0707 00, 0709 60, 0709 90, 0807, 1008 90 90, 1601, 1602, 1604 20, 1605, 1702, 1704, 1806, 1902, 1905, 2105 00, 2201 10, 2202 10 00, 2202 90, 2309, 2523 21 00, 2523 29 00, 2828 10 00, 2828 90 00, 3101 00 00, 3102, 3103, 3104, 3105, 3301, 3302, 3305, 3401, 3402, 3406 00, 3917, 3919, 3920, 3923, 3924, 3925 10 00, 3925 20 00, 3925 30 00, 3925 90, 3926 10 00, 3926 90, 4409 20, 4418, 4818 10, 4818 20, 4818 30, 4819, 4821, 4823, 4907 00 90, 4909 00, 4910 00 00, 4911 10, 6306, 6805, 6810, 6811 90 00, 7213, 7214, 7217, 7308, 7314, 7610 10 00, 7610 90 90, 9401, 9403, 9404 un 9406.

2. Gajānas departaments

0303 79, 0306 13, 0403 10, 1006 20, 1006 30, 2009 80, 2202 10, 2309 90, 2505 10 00, 2517 10, 2523 21 00, 3208 20, 3209 10, 3917, 3923, 3925, 7308 90 un 7610 90.

3. Martinikas departaments

0210, 0302, 0303, 0304, 0306, 0307, 0403 10, 0405, 0407, 0409 00 00, 0601, 0602, 0603, 0604, 0702, 0705, 0807, 1008 90 90, 1102, 1601, 1602, 1604 20, 1605, 1702, 1704, 1806, 1902, 2105 00, 2106, 2201, 2202 10 00, 2202 90, 2309, 2523 21 00, 2523 29 00, 2828 10 00, 2828 90 00, 3101 00 00, 3102, 3103, 3104, 3105, 3301, 3302, 3305, 3401, 3402, 3406 00, 3808, izņemot 3808 90, 3809, izņemot 3809 91, 3820, izņemot 3820 00 00, 3917, 3919, 3920, 3923, 3924, 3925, 3926, 4418 10, 4418 20, 4418 30, 4418 50 un 4418 90, 4818, 4819, 4821, 4823, 4907 00 90, 4909 00, 4910 00 00, 4911 10, 6103, 6104, 6105, 6107, 6203, 6204, 6205, 6207, 6208, 6306, 6805, 6810, 6811 90 00, 7213, 7214, 7217, 7308, 7314, 7610, 9401, 9403, 9404, 9405 60 un 9406.

4. Reinjonas departaments

0306, 0307, 0409 00 00, 0603, 0604, 0709 60, 0901 21 00, 0901 22 00, 0910 10 00, 0910 30 00, 1507 90, 1508 90, 1510 00 90, 1512 19, 1515 29, 1516, 1601, 1602, 1605, 1704, 1806, 1901, 1902 11 00, 1902 19, 1902 20, 1902 30, 1902 40, 1905, 2005 51, 2008, 2105 00, 2106, 2828 10 00, 2828 90 00, 3208, 3209, 3210, 3212, 3301, 3305, 3401, 3917, 3919, 3920, 3921 90 60, 3923, 3925 20 00, 3925 30 00, 4012, 4418, 4818 10, 4819, 4821, 4823, 4907 00 90, 4909 00, 4910 00 00, 4911 10, 4911 91, 7308, 7309 00, 7310, 7314 20, 7314 39 00, 7314 41 90, 7314 49, 7314 50 00, 7326, 7608, 7610, 7616, 8419 19 00, 8528, 9401, 9403, 9404 un 9406 00.

C. Preču saraksts, kas minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, atbilstoši kopējā muitas tarifa nomenklatūrai [8]

1. Gvadelupas departaments

0901 11 00, 0901 12 00, 0901 21 00, 0901 22 00, 1006 30, 1006 40 00, 1101 00, 1517 10, 1701, 1901, 2006, 2007, 2009, 2106, 2203 00, 2208 40, 2517 10, 3208, 3209, 3210, 3705 10 00, 3705 90 00, 7009 91 00, 7009 92 00, 7015 10 00, 7113, 7114, 7115, 7117, 9001 40, 2208 70 [9]un 2208 90 4.

2. Gajānas departaments

2208 40, 4403 49 un 4407 29.

3. Martinikas departaments

0901 11 00, 0901 21 00, 0901 22 00, 1006 30, 1006 40 00, 1101 00, 1517 10, 1701, 1901, 1905, 2006, 2007, 2008, 2009, 2203 00, 2208 40, 2517 10, 3208, 3209, 3210, 7009, 7015 10 00, 7113, 7114, 7115, 7117, 9001 40, 2208 70 4 un 2208 90 4.

4. Reinjonas departaments

2009, 2202 10 00, 2202 90, 2203 00, 2204 21, 2206 00, 2208 40, 2402 20, 2403, 7113, 7114, 7115, 7117, 8521, 2208 70 4 un 2208 90 4.

[1] Atzinums sniegts 2004. gada 15. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV L 399, 30.12.1989., 39. lpp.

[3] OV L 399, 30.12.1989., 46. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2002/973/EK (OV L 337, 31.12.2002., 83. lpp.).

[4] OV L 337, 13.12.2002., 83. lpp.

[5] OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

[6] Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) I pielikums. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2344/2003 (OV L 346, 31.12.2003., 38. lpp.).

[7] Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) I pielikums. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2344/2003 (OV L 346, 31.12.2003., 38. lpp.).

[8] Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) I pielikums. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2344/2003 (OV L 346, 31.12.2003., 38. lpp.).

[9] Tikai tie produkti uz ruma bāzes, kas ietverti pozīcijā 2208 40.

Top