32003R2328

Padomes Regula (EK) Nr. 2328/2003

(2003. gada 22. decembris),

ar kuru ievieš shēmu, lai kompensētu tās papildu izmaksas par dažu Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Francijas Gviānas un Reinjonas departamentu zvejniecības produktu realizāciju, ko rada šo reģionu nošķirtība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā:

(1) Zvejniecības nozare Kopienas attālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, kuras jo īpaši saasina zvejniecības produktu transporta izmaksas uz tirgu saistībā ar attālāko reģionu nošķirtību.

(2) Kopienas politika ir palīdzēt tās attālākajiem reģioniem, un tādēļ Padome ar Lēmumiem 89/687/EEK [3], 91/314/EEK [4] un 91/315/EEK [5] ir noteikusi īpašas izvēles programmas atbilstīgi Francijas aizjūras departamentu (Poseidom), Kanāriju salu (Poseican) un Madeiras un Azoru salu (Poseima) nošķirtībai un novietojumam uz salām, kurās ir izklāstīti pasākumi, kas jāievieš, ņemot vērā šo reģionu raksturīgās iezīmes un ierobežojumus.

(3) Līguma 229. panta 2. punkts atzīst īpašos trūkumus, kas ietekmē attālāko reģionu ekonomisko un sociālo stāvokli, kuru pasliktina to nošķirtība un novietojums uz salām. Tas pats attiecas uz zvejniecības nozari.

(4) Minētajos reģionos ir īpašas attīstības problēmas, un jo īpaši papildu izmaksas par dažu produktu realizāciju sakarā ar šo reģionu nošķirtību.

(5) Lai saglabātu dažu zvejniecības produktu konkurētspēju iepretim līdzīgiem produktiem no citiem Kopienas reģioniem, Kopiena 1992. un 1993. gadā ieviesa pasākumus, lai kompensētu šīs papildu izmaksas zvejniecības nozarē. Šie pasākumi tika veikti 1994. gadā un no 1995. līdz 1997. gadam, pieņemot Regulas (EK) Nr. 1503/94 [6] un (EK) Nr. 2337/95 [7], un no 1998. līdz 2002. gadam, pieņemot Regulas (EK) Nr. 1587/98 [8] un (EK) Nr. 579/2002 [9]. No 2003. gada jāparedz noteikumi, lai turpinātu to papildu izmaksu kompensēšanas shēmu, kas radušās, pārstrādājot un realizējot dažus zvejniecības produktus, un būtu attiecīgi jāparedz pasākumu turpināšanās.

(6) Nerūpnieciskās un piekrastes zvejniecības nozare Eiropas Savienības attālākajos reģionos ir nozīmīga no sociālā un ekonomiskā viedokļa.

(7) Lai varētu nevainojami pārzināt krājumus, ir jāracionalizē zvejas intensitāte, jo īpaši ņemot vērā augsta tehniskā standarta pētījumus, ko šajā nozarē veikušas dažādas attālāko reģionu zinātniskās iestādes.

(8) Ir jāievēro Kopienas noteikumi par šo reģionu krājumu saglabāšanu un pārzināšanu un jo īpaši attiecībā uz Francijas Gviānas departamentu noteikumi par garneļu zvejas aizliegšanu dziļumā, kas ir mazāks nekā 30 metri.

(9) Lai veicinātu minēto attālāko reģionu ekonomisko attīstību, dalībvalstīm jākoriģē daudzumi un Komisijai jākoriģē summas un daudzumi, kas noteikti dažādajām sugām no viena attālākā reģiona vai starp vienas dalībvalsts attālākajiem reģioniem, lai ņemtu vērā izmaiņas realizācijas nosacījumos un sugu īpašības.

(10) Ja korekcijas dēļ starp sugām vai reģionos, kas pieder vienai dalībvalstij, pieejamās summas nav pilnībā izmantotas, Komisijai jākoriģē summas un daudzumi, kas noteikti dažādajām sugām, starp dažādu dalībvalstu attālākajiem reģioniem. Šādā gadījumā korekcija neskar saskaņā ar šo regulu pieejamo summu sadalījumu turpmākos gados.

(11) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras, kas jāveic, lai īstenotu Komisijai piešķirtās izpildu pilnvaras [10],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šī regula ievieš shēmu, lai kompensētu tās papildu izmaksas par dažu Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Francijas Gviānas un Reinjonas departamentu I līdz V pielikumā minēto zvejniecības produktu realizāciju (šeit turpmāk – "kompensācija"), ko rada šo reģionu nošķirtība.

2. pants

Saņēmēji

Kompensācijas saņēmēji ir ražotāji, tādu kuģu īpašnieki vai operatori, kam pieder 1. pantā minēto reģionu ostās reģistrēti kuģi, kas tajos darbojas, vai šādu operatoru asociācijas, kā arī operatori pārstrādes un realizācijas nozarēs vai šādu operatoru asociācijas, kuriem rodas papildu izmaksas par attiecīgo produktu realizāciju sakarā ar šo reģionu nošķirtību.

3. pants

Azoru salas

Attiecībā uz Azoru salām kompensāciju izmaksā par I pielikumā minētajiem zvejniecības produktiem. Kompensācijas summa un daudzumi reģionam ir šādi:

a) par vietējai konservu rūpniecībai piegādātām tunzivīm, kuru daudzums nepārsniedz 10000 tonnas gadā – EUR 177 par tonnu;

b) par attiecīgo sugu pārdošanu svaigā veidā, kuru daudzums nepārsniedz 2000 tonnas gadā – EUR 455 par tonnu;

c) par vietējai rūpniecībai vai vietējām ražotāju asociācijām vai organizācijām piegādātajām pelaģiskajām sīksugām un dziļjūras sugām, kas paredzētas sasaldēšanai vai pārstrādei, kuru daudzums nepārsniedz 1554 tonnas gadā – EUR 148 par tonnu.

4. pants

Madeira

Attiecībā uz Madeiru kompensāciju izmaksā par II pielikumā minētajiem zvejniecības produktiem. Kompensācijas summa un daudzumi reģionam ir šādi:

a) par vietējai konservu rūpniecībai piegādātām tunzivīm, kuru daudzums nepārsniedz 4000 tonnas gadā – EUR 230 par tonnu;

b) par matastēm, kuru daudzums nepārsniedz 1600 tonnas gadā – EUR 250 par tonnu;

c) par akvakultūras produktiem, kuru daudzums nepārsniedz 50 tonnas gadā – EUR 1080 par tonnu.

5. pants

Kanāriju salas

Attiecībā uz Kanāriju salām kompensāciju izmaksā par III pielikumā minētajiem zvejniecības produktiem. Kompensācijas summa un daudzumi reģionam ir šādi:

a) par tunzivīm, kas realizētas pa gaisa ceļiem un kuru daudzums nepārsniedz 1619 tonnas gadā – EUR 950 par tonnu;

b) par tunzivīm, kas neapstrādātā veidā realizētas pa jūras ceļiem un kuru daudzums nepārsniedz 453 tonnas gadā – EUR 500 par tonnu;

c) par svītrainajām tunzivīm, kas realizētas pa jūras ceļiem un kuru daudzums nepārsniedz 453 tonnas gadā – EUR 250 par tonnu;

d) par svītrainajām tunzivīm, kas neapstrādātā veidā realizētas pa jūras ceļiem un kuru daudzums nepārsniedz 712 tonnas gadā – EUR 220 par tonnu;

e) par sardīnēm un makrelēm sasaldēšanai, kuru daudzums nepārsniedz 347 tonnas gadā – EUR 240 par tonnu;

f) par galvkājiem un bentālo zivju sugām, kuru daudzums nepārsniedz 8292 tonnas gadā – EUR 268 par tonnu;

g) par akvakultūras produktiem, kuru daudzums nepārsniedz 1157 tonnas gadā – EUR 1300 par tonnu.

6. pants

Gviāna

Attiecībā uz Gviānu kompensāciju izmaksā par IV pielikumā minētajiem zvejniecības produktiem. Kompensācijas summa un daudzumi reģionam ir šādi:

a) par rūpnieciski nozvejotām garnelēm, kuru daudzums nepārsniedz 3300 tonnas gadā – EUR 1100 par tonnu;

b) par nerūpnieciski nozvejotām sīgām, kas realizētas svaigas un kuru daudzums nepārsniedz 100 tonnas gadā – EUR 1100 par tonnu;

c) par nerūpnieciski nozvejotām sīgām, kas realizētas sasaldētas un kuru daudzums nepārsniedz 500 tonnas gadā – EUR 527 par tonnu.

7. pants

Reinjona

Attiecībā uz Reinjonu kompensāciju izmaksā par V pielikumā minētajiem zvejniecības produktiem. Kompensācijas summa un daudzumi reģionam par tunzivīm, zobenzivīm, marlinām, buruzivīm, korifēnām un haizivīm, kuru daudzums nepārsniedz 618 tonnas gadā ir EUR 1400 par tonnu.

8. pants

Summu un daudzumu koriģēšana

1. Dalībvalstis var koriģēt 3. līdz 7. pantā dažādajām sugām noteiktos daudzumus, nepalielinot kopējo ikgadējo finansējumu, kas paredzēts katrai dalībvalstij, un nepalielinot summas, kas paredzētas kā kompensācija par kādas sugas tonnu, ar nosacījumu, ka Komisija četru nedēļu laikā no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par attiecīgi pamatotu korekcijas pieprasījumu, nav cēlusi iebildumus.

2. Ņemot vērā no attiecīgajām dalībvalstīm saņemto informāciju, Komisija var koriģēt dažādajām sugām noteiktos daudzumus un summas, pamatojoties uz to raksturīgajām īpašībām un to ražošanas un realizācijas nosacījumiem saskaņā ar vispārējiem finanšu noteikumiem, kas paredzēti 3. līdz 7. pantā.

Šādu korekciju var veikt vienā reģionā, starp reģioniem, kas pieder vienai dalībvalstij, vai starp dažādām dalībvalstīm.

3. Ja korekcija jāveic starp dažādām dalībvalstīm, tā neskar pieejamo summu sadalījumu un tiek veikta shēmai paredzētā kopējā ikgadējā finansējuma robežās, kā to noteikusi budžeta lēmējinstitūcija.

4. Veicot 1., 2. un 3. punktā minēto korekciju, ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši sugas bioloģiskās īpašības, izmaiņas papildu izmaksās un ražošanas un realizācijas kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus.

9. pants

Sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot šo regulu, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Zvejniecības produktu pārvaldības komiteja (šeit turpmāk – "Komiteja").

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem iekšējo reglamentu.

11. pants

Finansējums

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir intervence ar mērķi stabilizēt lauksaimniecības tirgus Regulas (EK) Nr. 1258/1999 [11] 2. panta izpratnē. Tos finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantijas nodaļa.

12. pants

Ziņošana

Vēlākais līdz 2006. gada 1. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai ziņojumu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu, ja nepieciešams, pievienojot priekšlikumus par atbilstošiem labojumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus.

13. pants

Pārejas posma pasākumi

Uz korekcijas pieprasījumiem, kas iesniegti Komisijai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1587/98 2. panta 6. punktam un par kuriem pirms šīs regulas spēkā stāšanās nav pieņemts lēmums, attiecas 8. pantā noteiktā procedūra.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 22. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Matteoli

[1] Atzinums sniegts 2003. gada 4. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] Atzinums sniegts 2003. gada 29. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 399, 30.12.1989., 39. lpp.

[4] OV L 171, 29.6.1991., 1. lpp.

[5] OV L 171, 29.6.1991., 10. lpp.

[6] OV L 162, 30.6.1994., 8. lpp.

[7] OV L 236, 5.10.1995., 2. lpp.

[8] OV L 208, 24.7.1998., 1. lpp.

[9] OV L 89, 5.4.2002., 1. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[11] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

AZORU SALAS

a) tunzivis

Katsuwonus pelamis

Thunnus alalunga

Thunnus albacares

Thunnus obesus

Thunnus thynnus

b) sugas realizēšanai svaigā veidā

Phycis phycis

Beryx splendens

Pomatomus saltator

Sphyraena viridensis

Pagellus acame

Helicolenus dactylopterus dactylopterus

Cetrolabrus trutta

Labrus bergylta

Galeorhinus galeus

Pontinus kuhlii

Polyprion americanus

Coryphaena hippurus

Pseudocaranx dentex

Epigonus telescopus

Xiphias gladius

Serranus cabrilla

Serranus atricauda

Pagellus bogaraveo

Beryx decadactylus

Phycis blennoides

Seriola spp.

Loligo forbesi

Mora moro

Epinephelus guaza

Pagrus pagrus

Promethichthys prometeus

Lepidopus caudatus

Aphanopus carbo

Zeus faber, Zenopsis conchifer

Balistes carolinensis

Molva macrophthalma

Raja clavata

Scorpaena scrofa

Conger conger

Mullus surmelutus

Diplodus sargus

Sarda sarda

Sparisoma cretense

c) pelaģiskās sīksugas un dziļjūras sugas

Scomber japonicus

Trachurus picturatus

Sardina pilchardus

Chaecon affinis

Aphanopus carbo

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

MADEIRA

a) tunzivis

Thunnus alalunga

Thunnus albacares

Thunnus Thynnus

Thunnus obesus

Katsuwonus pelamis

b) matastes

Aphanopus carbo

c) akvakultūras produkti

Sparus aurata

Pagrus Pagrus

Pagellus Bogaraveo

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KANĀRIJU SALAS

a) tunzivis

Thunnus alalunga

Thunnus albacares

Thunnus thynnus thynnus

Thunnus obesus

b) svītrainās tunzivis

Katsuwonus pelamis

c) sardīnes

Sardina pilchardus

d) makreles

Scomber spp.

e) galvkāji un bentālo zivju sugas

Dentex dentex

Dentex gibbosus

Dentex macrophatalmus

Diplodus sargus

Diplodus cervinus

Lithognathus mormyrus

Pagellus acarne

Pagellus bogaraveo

Pagellus erythrinus

Sparus aurata

Sparus caeruleostictus

Sparus auriga

Sparus pagrus

Spondyliosoma cantharus

Merluccius merluccius

Merluccius senegalensis

Merluccius polli

Phycis phycis

Lepidorhombus boscii

Lophius piscatorius

Dicologlossa cuneata

Solea vulgaris

Solea senegalensis

Seppia Officinalis

Sepia bertheloti

Sepia orbignyana

Loligo vulgaris

Loligo forbesi

Octopus vulgaris

Todarodes sagittatus

Cynoglossus, spp.

Allotheutis, spp.

f) akvakultūras produkti

Sparus aurata

Sparus pagrus

Dicentrarchus labrax

Seriola spp.

Solea senegalensis

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

GVIĀNA

a) garneles

Penaeus subtilis

Penaeus brasiliensis

Plesiopenaeus edwardsianus

Solenocra acuminata

b) nerūpnieciski nozvejotās sīgas, kuras realizē svaigas vai sasaldētas

Cynoscion acoupa

Cynoscion virescens

Cynoscion steindachneri

Macrodon ancylodon

Plagioscion arenatus

Tarpon atlanticus

Megalopos atlanticus

Arius parkeri

Arius proops

Sphyrnidae

Carcharhinidae

Trachynotus cayennensis

Oligoplites saliens

Scomberomorus maculatus

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

REINJONA

a) zobenzivis

Xiphias gladius

b) tunzivis

Thunnus albacares

Thunnus alalunga

Thunnus obesus

Thunnus maccoyii

Euthynus spp.

Katsuwonus spp.

c) marlinas

Makaira mazara

Makaira indica

Tetrapterus audax

d) haizivis

Carcharinus longimanus

Isurus oxyrinchus

e) buruzivis

Isiophorus

f) korifēnas

Coryphaena hippurus

--------------------------------------------------