32002L0099

Padomes Direktīva 2002/99/EK

(2002. gada 16. decembris),

ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Saistībā ar vienoto tirgu ir paredzēti īpaši dzīvnieku veselības noteikumi, lai reglamentētu Kopienas iekšējo tirdzniecību attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā un kas iekļauti Līguma I pielikumā.

(2) Šie noteikumi atceļ tehniskos šķēršļus minēto produktu tirdzniecībai, tādējādi veicinot iekšējā tirgus izveidi, vienlaicīgi nodrošinot augsta līmeņa dzīvnieku veselības aizsardzību.

(3) Šo noteikumu mērķis ir nepieļaut dzīvnieku slimību ievešanu vai izplatīšanos, kas rodas, laižot tirgū dzīvnieku izcelsmes produktus. Tie ietver arī kopīgus noteikumus, jo īpaši par ierobežojumiem, ko piemēro, laižot tirgū produktus, kuri nāk no epizootisku slimību skartas saimniecības vai apgabala, un pienākumu produktiem, kas nāk no slēgtā apgabala, veikt apstrādi, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju.

(4) Šie kopīgie noteikumi ir jāsaskaņo, lai novērstu iespējamās pretrunas, kas radušās īpašo dzīvnieku veselības noteikumu pieņemšanas rezultātā. Šāda saskaņošana nodrošinās arī dzīvnieku veselības noteikumu vienādu ieviešanu visā Kopienā un radīs lielāku pārredzamību Kopienas tiesību aktu struktūrā.

(5) Veterinārās kontroles dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti tirdzniecībai, jāveic saskaņā ar Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ar mērķi izveidot iekšējo tirgu [4]. Direktīva 89/662/EEK ietver pasākumus, kurus var piemērot nopietna dzīvnieku veselības apdraudējuma gadījumā.

(6) Produkti, kas ievesti no trešām valstīm nedrīkst radīt dzīvnieku veselības apdraudējumu Kopienas lauksaimniecības dzīvniekiem.

(7) Šajā nolūkā ir jāievieš procedūras, lai novērstu epizootisku slimību ievešanu. Šādas procedūras ietver regulāru dzīvnieku veselības situācijas novērtējumu attiecīgajās trešās valstīs.

(8) Jāievieš procedūras arī vispārēju vai īpašu noteikumu vai kritēriju pieņemšanai, ko piemēro dzīvnieku izcelsmes produktu importam.

(9) Noteikumi attiecībā uz mājlopu-nagaiņu gaļas importu un tādu produktu importu, kas gatavoti no minētās gaļas vai kuros ir minētā gaļa, jau ir ietverti Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvā 72/462/EEK par veterinārās ekspertīzes problēmām sakarā ar liellopu, cūku un svaigas gaļas importu no trešām valstīm [5].

(10) Gaļas un gaļas produktu importam piemērojamās procedūras var izmantot kā paraugu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai.

(11) Veterinārās kontroles dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri ievesti Kopienā no trešām valstīm, jāveic saskaņā ar Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm [6]; Direktīva 97/78/EK ietver aizsardzības pasākumus, kurus var piemērot nopietna dzīvnieku veselības apdraudējuma gadījumā.

(12) pieņemot starptautiskās tirdzniecības noteikumus, jāņem vērā Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) vadlīnijas.

(13) jāorganizē Kopienas revīzijas un kontroles, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības noteikumu vienotu piemērošanu.

(14) produkti, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir uzskaitīti Līguma I pielikumā.

(15) pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo direktīvu, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras, kas jāveic, lai īstenotu Komisijai uzticētās izpildu pilnvaras [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šī direktīva paredz vispārējos dzīvnieku veselības noteikumus, kas reglamentē visus posmus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā Kopienas ietvaros un ievešanā no trešām valstīm, kuri paredzēti lietošanai pārtikā.

Šie noteikumi neietekmē ne Direktīvu 89/662/EEK un 98/78/EK, ne I pielikumā minēto direktīvu noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā, pēc vajadzības, piemēro definīcijas, kuras dotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu [8]un Direktīvā 98/78/EK. Spēkā ir arī šādas definīcijas:

1. "visi ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi" ir jebkuri posmi, to skaitā dzīvnieku izcelsmes pārtikas primārā ražošana, līdz pat tās uzglabāšanai, transportam, pārdošanai vai piegādei gala patērētājam un iekļaujot šos posmus;

2. "ievešana" ir preču ievešana kādā no Direktīvas 97/78/EK I pielikumā minētajām teritorijām, ar mērķi veikt tām muitas procedūras, kas minētas 4. panta 16. punkta a) līdz f) apakšpunktā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EK) Nr. 2913/92, ar ko izveido Kopienas muitas kodeksu [9];

3. "valsts pilnvarots veterinārārsts" ir veterinārārsts, kurš ir pilnvarots darboties šādā statusā un kuru ir izraudzījušās kompetentās iestādes;

4. "dzīvnieku izcelsmes produkti" ir no dzīvniekiem iegūti produkti un no šiem produktiem iegūti produktus lietošanai pārtikā, to skaitā dzīvi dzīvnieki, ja tie ir sagatavoti šādai izmantošanai.

I NODAĻA

DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO VISOS POSMOS DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU RAŽOŠANĀ, PĀRSTRĀDĒ UN IZPLATĪŠANĀ KOPIENAS IETVAROS

3. pants

Vispārējie dzīvnieku veselības noteikumi

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visos posmos dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, pārstrādē un izplatīšanā Kopienas ietvaros pārtikas tirgus dalībnieki neizraisa dzīvniekiem transmisīvu slimību izplatīšanos, saskaņā ar šādiem noteikumiem.

2. Dzīvnieku izcelsmes produktiem jābūt iegūtiem no dzīvniekiem, kas atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kuras noteiktas Kopienas tiesību aktos.

3. Dzīvnieku izcelsmes produktiem jābūt iegūtiem no dzīvniekiem, kas:

a) nenāk no saimniecības, uzņēmuma, teritorijas vai teritorijas daļas, uz kuru attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi, ko piemēro attiecīgajiem dzīvniekiem un produktiem, saskaņā ar I pielikumā minētajiem noteikumiem;

b) gaļas vai gaļas produktu gadījumā, nav nokauti uzņēmumā, kurā kaušanas vai ražošanas procesa laikā atradās tādi dzīvnieki, dzīvnieku liemeņi vai to daļas, kas inficēti vai par ko ir aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar kādu no slimībām, uz kurām attiecas a) apakšpunktā minētie noteikumi, izņemot, ja šādas aizdomas nav apstiprinājušās;

c) akvakultūras dzīvnieku un produktu gadījumā, atbilst Direktīvas 91/67/EEK [10] prasībām.

4. pants

Atkāpes

1. Neatkarīgi no 3. panta un atbilstoši I pielikumā minētajiem slimības kontroles pasākumiem, dalībvalstis var atļaut tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi un izplatīšanu, kas nāk no teritorijas vai tās daļas, uz kuru attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi, bet kas nenāk no saimniecības, kura ir inficēta vai par kuru ir aizdomas, ka tā varētu būt inficēta, ar noteikumu, ka:

i) pirms turpmāk minētās apstrādes veikšanas produkti ir iegūti, ar tiem veiktas darbības, tie transportēti un uzglabāti atsevišķi, vai citā laikā, no produktiem, kas atbilst dzīvnieku veselības prasībām un transportēšanas prasībām ārpus teritorijas, uz kuru attiecas kompetentās iestādes apstiprināti dzīvnieku veselības ierobežojumi;

ii) produkti, kuriem veicama apstrāde ir skaidri norādīti;

iii) produktus apstrādā, lai likvidētu attiecīgo dzīvnieku veselības problēmu, un

iv) apstrāde notiek uzņēmumā, ko šim nolūkam apstiprinājusi tā dalībvalsts, kurā dzīvnieku veselības problēma radusies.

Pirmās daļas noteikumus piemēro saskaņā ar II pielikumu un III pielikuma 1. punktu, vai atbilstoši sīki izstrādātiem noteikumiem, ko pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Tādu akvakultūras produktu ražošana, pārstrāde un izplatīšana, kuri neatbilst 3. pantā minētajiem nosacījumiem, jāapstiprina, ievērojot Direktīvas 91/67/EEK noteikumus un, vajadzības gadījumā, ņemot vērā turpmākus noteikumus, kurus pieņems saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Turklāt, ja veselības stāvoklis to pieļauj, dažās situācijās var piešķirt atkāpes no 3. panta, saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru. Šādos gadījumos, jo īpaši jāņem vērā:

a) slimības specifiskās īpašības attiecīgajai šķirnei un

b) jebkādas pārbaudes vai pasākumi, kuri jāveic šiem dzīvniekiem.

Šādas atkāpes piešķiršanas gadījumā ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka nesamazinās dzīvnieku slimības aizsardzības līmenis. Tādēļ jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi dzīvnieku veselības aizsardzībai Kopienā, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru.

5. pants

Dzīvnieku veselības apliecības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, veic veterināro pārbaudi, ja:

- noteikumi, kas pieņemti dzīvnieku veselības labad, saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 9. pantu, paredz, ka dzīvnieku izcelsmes produktiem no dalībvalsts jāpievieno veselības apliecība, vai

- ir piešķirta atkāpe saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

2. Saskaņā ar procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā, var paredzēt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, un jo īpaši šādu apliecību paraugus, ņemot vērā vispārējos principus, kas minēti IV pielikumā. Apliecībā var iekļaut datus, ko paredz citi Kopienas tiesību akti sabiedrības un dzīvnieku veselības jomā.

6. pants

Oficiālas veterinārās pārbaudes

1. Kamēr nav pieņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes produktiem un noteikumus pārtikas produktu un dzīvnieku barības pārbaudēm, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka oficiālās dzīvnieku veselības pārbaudes veic to kompetentās iestādes, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tās īstenošanas noteikumiem un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Vispārējs noteikums ir, ka apskates ir iepriekš nepieteiktas un pārbaudes veic saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK noteikumiem.

2. Kamēr nav pieņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes produktiem un noteikumus pārtikas produktu un dzīvnieku barības pārbaudēm, ja atklāj dzīvnieku veselības noteikumu pārkāpumus, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai atrisinātu situāciju saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK noteikumiem.

3. Komisijas eksperti var veikt pārbaudes uz vietas, to skaitā revīzijas, sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs vienādai šīs direktīvas piemērošanai. Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudes, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu pildīt pienākumus. Komisija informē kompetento iestādi par veikto pārbaužu rezultātiem.

Ja Komisijas revīzijas vai pārbaudes laikā konstatē nopietnu dzīvnieku veselības apdraudējumu, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu dzīvnieku veselību. Ja šādus pasākumus neveic, vai ja tie ir neefektīvi, tad Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru, veic pasākumus, lai aizsargātu dzīvnieku veselību un par to informē dalībvalstis.

4. Šā panta piemērošanas noteikumus un jo īpaši noteikumus, kas regulē sadarbību ar attiecīgo valstu iestādēm, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II NODAĻA

IMPORTS NO TREŠĀM VALSTĪM

7. pants

Vispārīgi noteikumi

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ieved no trešām valstīm tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst I nodaļā minētajām prasībām, kuras piemēro visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos Kopienas teritorijā, vai ja tie sniedz līdzvērtīgas dzīvnieku veselības garantijas.

8. pants

Atbilstība Kopienas noteikumiem

Lai nodrošinātu atbilstību vispārējai prasībai, kas noteikta 7. pantā, saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru ievieš turpmāk minētos pasākumus.

1. Trešo valstu vai reģionu saraksti, no kuriem ir atļauts īpašu dzīvnieku izcelsmes produktu imports. Trešo valsti var iekļaut šajā sarakstā, ja ir notikusi Kopienas revīzija un tā parāda, ka kompetenta veterinārā iestāde sniedz pienācīgas garantijas, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Veidojot šo sarakstu vai to atjaunojot, jo īpaši ņem vērā:

a) trešās valsts tiesību aktus;

b) kompetentās veterinārās iestādes un tās kontroles dienestu organizāciju trešā valstī, šādu dienestu pilnvarojumu, uzraudzību, kādu veic attiecībā uz tiem, un to pilnvaras, to skaitā personāla kompetenci uzraudzīt savu tiesību aktu efektīvu piemērošanu;

c) faktiskās dzīvnieku veselības prasības, ko piemēro Kopienai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai, apstrādei, pārkraušanai, uzglabāšanai un nosūtīšanai;

d) apliecinājumus, kurus var izsniegt kompetentā trešās valsts veterinārā iestāde, par atbilstību vai līdzvērtību attiecīgajām dzīvnieku veselības prasībām;

e) jebkādu pieredzi trešās valsts produkta tirgošanā un veikto importa pārbaužu rezultātus;

f) to Kopienas pārbaužu un/vai revīziju rezultātus, kas veiktas trešajā valstī, jo īpaši kompetento iestāžu pārbaužu rezultātus, un, ja Kopiena pieprasa, trešās valsts kompetentās iestādes sagatavotu atskaiti par pašu veiktajām pārbaudēm;

g) lauksaimniecības dzīvnieku, mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības stāvokli trešā valstī, īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkādiem vispārējā veterinārā stāvokļa aspektiem valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību Kopienā;

h) regularitāti, ātrumu un rūpību, ar kādu valsts sniedz informāciju par infekcijas vai lipīgu slimību esamību tās teritorijā, jo īpaši par Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteiktajām slimībām, par kurām jāziņo, vai, attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem, par OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā noteiktajām slimībām, par kurām jāziņo;

i) trešā valstī spēkā esošos noteikumus attiecībā uz dzīvnieku infekcijas vai lipīgu slimību profilaksi un kontroli, un to īstenošanu, to skaitā noteikumus par importu no citām valstīm.

2. Komisija nodrošina, ka visu sarakstu jaunākās versijas, kuras sagatavotas vai atjaunotas saskaņā ar šo pantu, ir pieejamas sabiedrībai. Saskaņā ar šo pantu sagatavotos sarakstus, dzīvnieku un sabiedrības veselības labad var kombinēt ar citiem sarakstiem un var iekļaut veselības apliecību paraugus.

3. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto procedūru ievieš izcelsmes noteikumus dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvniekiem, no kuriem šādi produkti iegūti.

4. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto procedūru, ievieš īpašus importa noteikumus katrā no trešām valstīm, ņemot vērā dzīvnieku veselības situāciju attiecīgajā trešā valstī vai valstīs.

5. Vajadzības gadījumā:

- pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai,

- nosaka kritērijus trešo valstu un to reģionu klasifikācijai attiecībā uz dzīvnieku slimībām, un

- pieņem īpašus noteikumus par ievešanas vai noteiktu produktu veidiem, piemēram, tūristu ievestie produkti vai ievestie preču paraugi.

Šādus nosacījumus var paredzēt saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Dokumenti

1. Dzīvnieku veselības apliecība, kas atbilst IV pielikumā minētajām prasībām, jāuzrāda pirms dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanas Kopienā.

2. Dzīvnieku veselības apliecība apliecina, ka produkts atbilst:

a) prasībām, kas noteiktas šāda veida produktiem ar šo direktīvu un ar Kopienas tiesību aktiem, ar kuriem nosaka dzīvnieku veselības prasības vai noteikumus, kas līdzvērtīgi šīm prasībām; un

b) dažādiem īpašiem importa nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Dokumentos var iekļaut datus, ko paredz citi Kopienas tiesību akti sabiedrības un dzīvnieku veselības jomā.

4. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru:

a) var ieviest nosacījumus par elektronisko dokumentu izmantošanu;

b) var izveidot dokumentu paraugus;

c) var ieviest noteikumus un sertifikāciju tranzītam.

10. pants

Kopienas pārbaudes un kontroles

1. Kopienas pārbaudes un/vai kontroles trešās valstīs visās to stadijās, uz kurām attiecas šī direktīva, var veikt eksperti no Komisijas, lai pārliecinātos par atbilstību vai līdzvērtību Kopienas dzīvnieku veselības noteikumiem. Komisijas ekspertiem var palīdzēt eksperti no dalībvalstīm, kurus Komisija pilnvarojusi veikt šādas pārbaudes un/vai kontroles.

2. Pārbaudes un/vai kontroles trešās valstīs, kas minētas 1. punktā, veic Kopienas vārdā, un Komisija sedz ar tām saistītos izdevumus.

3. Procedūru, kādā jāveic 1. punktā minētās pārbaudes un/vai kontroles trešās valstīs, var ieviest vai grozīt saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Ja Kopienas pārbaude un/vai kontrole konstatē nopietnu dzīvnieku veselības apdraudējumu, tad Komisija nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu dzīvnieku veselību saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 22. pantu, un informē par to dalībvalstis.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Tehnisko pielikumu atjaunināšana

Šīs direktīvas pielikumus var grozīt saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto procedūru, lai jo īpaši ņemtu vērā:

i) zinātnes atziņas un uzkrāto zinātnisko pieredzi, jo īpaši attiecībā uz jaunu risku novērtēšanu;

ii) tehnisko attīstību; un

iii) drošības mērķu noteikšanu dzīvnieku veselībai.

12. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

13. pants

Pārejas noteikumi

1. Sākot no 14. panta 1. punktā minētā datuma, dzīvnieku veselības noteikumus, kas ietverti direktīvās, kuras uzskaitītas V pielikumā, vairs nepiemēro.

2. Uz šādu noteikumu pamata pieņemtie noteikumi paliek spēkā līdz brīdim, kamēr tos aizstāj ar noteikumiem, kuriem ir tāds pats spēks un kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu.

3. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru var paredzēt pārejas noteikumus.

14. pants

1. Dalībvalstis līdz 2005. gada 1. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis pieņem procedūru, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 16. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. Fischer Boel

[1] OV C 365 E, 19.12.2000.

[2] Eiropas Parlamenta atzinums sniegts 2002. gada 15. maijā.

[3] Ekonomikas un sociālo lietu padomes atzinums sniegts 2001. gada 28. martā.

[4] OV C 365 E, 19.12.2000.

[5] Eiropas Parlamenta atzinums sniegts 2002. gada 15. maijā.

[6] Ekonomikas un sociālo lietu padomes atzinums sniegts 2001. gada 28. martā.

[7] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/118/EEK (OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.).

[8] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1452/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp.).

[9] OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Slimības, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktiem un kurām saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir noteikti kontroles pasākumi

SLIMĪBA | DIREKTĪVA |

Klasiskais cūku mēris | Padomes Direktīva 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei |

Āfrikas cūku mēris | Padomes Direktīva 2002/60/EK, ar ko nosaka īpašus noteikumus Āfrikas cūku mēra kontrolei |

Mutes un nagu sērga | Padomes Direktīva 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei |

Putnu gripa | Padomes Direktīva 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei |

Ņūkāslas slimība | Padomes Direktīva 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei |

Govju mēris Aitu un kazu mēris Cūku vezikulārā slimība | Padomes Direktīva 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārējus Kopienas pasākumus dažu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus attiecībā uz cūku vezikulāro slimību |

Akvakultūras slimības | Padomes Direktīva 91/67/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū Padomes Direktīva 93/53/EEK, ar ko ievieš obligātos Kopienas pasākumus dažu zivju slimību kontrolei Padomes Direktīva 95/70/EK ar ko ievieš Kopienas obligātos pasākumus dažu slimību kontrolei, kuras skar gliemenes |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Īpašās atšķirības zīmes gaļai no teritorijas vai teritorijas daļas

1. Veterinārās ekspertīzes zīmogā svaigai gaļai jābūt redzamam diagonālam krustam, kuru veido divas taisnas līnijas, kas krustojas zīmoga vidū, un ļauj saglabāt uz tā esošo informāciju skaidri salasāmu.

2. Zīmi, kas minēta 1. punktā, var uzlikt arī ar 6,5 cm platu un 4,5 cm augstu ovālas formas zīmogu; uz zīmes ar pilnīgi skaidri salasāmiem burtiem ir jābūt:

- augšējā daļā – nosaukumam vai dalībvalsts ISO kodam, ar lielajiem burtiem: AT, BE, DE, DK, ES, FI, FR, GR, IE, IT, LU, NL, PT, SE un UK,

- centrā – kautuves veterinārā apstiprinājuma numuram,

- apakšējā daļā – vienai no šādu iniciāļu kombinācijām: CE, EK, EF, EG, EK un EY,

- divām taisnām līnijām, kas krustojas zīmoga centrā tā, lai neaizsegtu citu informāciju.

Burtiem jābūt vismaz 0,8 cm augstiem, bet cipariem – vismaz 1 cm augstiem.

Uz zīmoga ir jābūt arī informācijai, pēc kuras var noteikt veterinārārstu, kas veicis gaļas pārbaudi.

Atšķirības zīmi uzliek oficiālā veterinārārsta tiešā pārraudzībā, kurš kontrolē dzīvnieku veselības prasību īstenošanu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

1. Apstrāde, lai novērstu dažus dzīvnieku veselības apdraudējumus, kas saistīti ar gaļu un pienu

+ : Atzīta efektivitāte.

0 : Efektivitāte nav atzīta.

GAĻAS Apstrāde | Slimība |

Mutes un nagu sērga | Klasiskais cūku mēris | Cūku vezikulārā slimība | Āfrikas cūku mēris | Govju mēris | Ņūkāslas slimība | Putnu gripa | Aitu un kazu mēris |

a)Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā ar F0 vērtību 3,00 vai vairāk | + | + | + | + | + | + | + | + |

b)Termiska apstrāde pie minimālās temperatūras 70 0C, kura jāsasniedz viscaur gaļā | + | + | + | 0 | + | + | + | + |

c)Termiska apstrāde pie minimālās temperatūras 80 0C, kura jāsasniedz viscaur gaļā | + | + | + | + | + | + | + | + |

d)Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā vismaz 60 0C temperatūrā, ne mazāk kā 4 stundas, kuru laikā temperatūra iekšpusē 30 minūtes ir vismaz 70 0C | + | + | + | + | + | - | - | + |

e)Dabiskā fermentācija un nogatavināšana ne mazāk kā deviņus mēnešus gaļai bez kauliem, kuras rezultātā sasniegti šādi parametri: Atomsvars ne vairāk kā 0,93 vai pH vērtība, ne lielāka kā 6,0 | + | + | + | + | + | 0 | 0 | 0 |

f)Tāda pati apstrāde kā e) apakšpunktā, kaut arī gaļa var būt ar kaulu | + | + | + | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

g)Salami: apstrāde saskaņā ar kritērijiem, kurus definē pēc 12. panta 2. punkta procedūras, ņemot vērā attiecīgās zinātniskās komitejas atzinumu | + | + | + | 0 | + | 0 | 0 | 0 |

h)Šķiņķi un muguras gabali: apstrāde, kurā ietilpst dabiskā fermentācija un nogatavināšana ne mazāk kā 190 dienas šķiņķim, un ne mazāk kā 140 dienas muguras gabaliem | 0 | 0 | 0 | + | 0 | 0 | 0 | 0 |

i)Termiska apstrāde, kas nodrošina ne mazāk kā 65 0C temperatūru iekšienē, paredzētajā laika periodā, lai sasniegtu pasterizācijas vērtību, kura vienāda vai lielāka par 40 | + | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | + |

PIENS un piena produkti (to skaitā krējums) lietošanai pārtikā | | | | | | | | |

a)Sevišķi augsta temperatūrā (UHT)(UHT = apstrāde pie vismaz 132 0C ne mazāk kā vienu sekundi) | + | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

b)Ja piena pH līmenis ir mazāks nekā 7,0, vienkārša pasterizācija augstā temperatūrā uz īsu laiku (HTST) | + | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

c)Ja piena pH līmenis ir 7,0 vai lielāks, divkārša HTST | + | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Sertifikācijas vispārējie principi

1. Kompetentās nosūtīšanas iestādes pārstāvis, kas izsniedz apliecību, kura jāpievieno dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, paraksta apliecību un nodrošina, ka uz tās ir oficiāls zīmogs. Šis noteikums attiecas uz katru apliecības lapu, ja tai ir vairāk nekā viena lapa.

2. Apliecības jāizgatavo galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un to dalībvalstu valodās, kurās notiek robežkontrole, vai arī apliecībai jāpievieno apstiprināts tulkojums minētajā valodā vai valodās. Tomēr dalībvalsts var piekrist izmantot citu Kopienas valodu.

3. Ievedot sūtījumu Kopienā, jāpievieno apliecības oriģināls.

4. Apliecība sastāv no:

a) vienas papīra lapas; vai

b) divām vai vairāk lapām, kas ir daļa no viena nedalāma dokumenta; vai

c) secīgām numurētām lapām, lai norādītu, ka tā ir noteikta lapa no konkrēta lappušu skaita (piemēram, "2. lapa no 4").

5. Uz apliecībām jābūt identifikācijas numuram. Ja apliecība sastāv no secīgām lapām, tad uz katras lapas jānorāda tās numurs.

6. Apliecība jāizsniedz pirms sūtījuma veikšanas, uz kuru tā attiecas, un atbildīga par sūtījumu ir nosūtītājas valsts kompetentā iestāde.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīva 72/461/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu.

1. Padomes 1980. gada 22. janvāra Direktīva 80/215/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu.

2. Padomes 1991. gada 26. jūnija Direktīva 91/494/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu un tās importu no trešām valstīm [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/121/EK.

3. Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīva 91/495/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē trušu gaļas un saimniecībā audzētu medījumu gaļas ražošanu un laišanu tirgū [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu.

4. Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/45/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas attiecas uz savvaļas dzīvnieku nonāvēšanu un medījuma gaļas laišanu tirgū [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/79/EK.

5. Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/46/EEK, ar ko paredz veselības noteikumus neapstrādāta piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanai un laišanai tirgū [6].

6. Padomes 1994. gada 14. decembra Direktīva 94/65/EK, ar ko nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū [7].

[1] OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp.

[2] OV L 47, 21.2.1980., 4. lpp.

[3] OV L 268, 24.9.1991., 35. lpp.

[4] OV L 268, 24.9.1991., 41. lpp.

[5] OV L 268, 14.9.1992., 35. lpp.

[6] OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.

[7] OV L 368, 31.12.1994., 10. lpp.

--------------------------------------------------