32002D0307

Komisijas Lēmums

(2001. gada 18. decembris),

kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā Padomes Lēmumu 2000/596/EK īstenot attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, kā arī finanšu korekciju procedūrām saistībā ar Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētajiem pasākumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 4372)

(2002/307/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2000/596/EK (2000. gada 28. septembris), ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu [1], un jo īpaši tā 24. pantu,

apspriedusies ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 21. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību palīdzībai, kas piešķirta no Eiropas Bēgļu fonda (turpmāk tekstā "Fonds"), dalībvalstīm ir jāizstrādā metodiskas norādes tās iestādes uzdevumu organizēšanai, kura atbild par līdzfinansēto pasākumu īstenošanu.

(2) Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, dalībvalstīm ir jāievieš vadības un kontroles sistēmas, kas nodrošina pietiekamas revīzijas liecības, un jāsniedz Komisijai jebkura nepieciešamā palīdzība pārbaužu veikšanai, it sevišķi ja tās veic izlases kārtā.

(3) Lai panāktu Kopienas līdzekļu efektīvu un pienācīgu izmantošanu, ir jānosaka vienoti kritēriji pārbaudēm, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. pantu.

(4) Lai nodrošinātu vienādu novērtējumu izdevumu deklarācijām, ko iesniedz, lūdzot palīdzību no Fonda saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 17. panta 2. punktu, ir jāizstrādā izdevumu deklarācijas paraugs.

(5) Lai būtu iespējams atgūt nepamatoti izmaksātas summas saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punktu, dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par atklātajiem pārkāpumiem un par administratīvo lietu vai ierosinātas tiesvedības gaitu.

(6) Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jāveic finanšu korekcijas, kas izriet no atsevišķiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, pilnībā vai daļēji atsaucot Kopienas ieguldījumu. Lai panāktu šā noteikuma vienādu piemērošanu visā Kopienā, ir jāizstrādā normatīvi veicamo korekciju noteikšanai un jāparedz informācijas nosūtīšana Komisijai.

(7) Ja dalībvalsts nepilda savas saistības, kas izriet no Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punkta vai 18. panta, Komisija var pati izdarīt finanšu korekcijas saskaņā ar minētā lēmuma 18. panta 4. punktu. Ja vien to iespējams izdarīt, korekciju summa jāaprēķina katrā atsevišķā gadījumā, balstoties uz konkrētiem dokumentiem, un tai jābūt vienādai ar summu, kas nepamatoti izmaksāta no Fonda saskaņā ar proporcionalitātes principu. Ja nav iespējams precīzi noteikt pārkāpumu finansiālās sekas vai ja visu attiecīgo izdevumu anulēšana būtu pārāk nesamērīgs solis, Komisijai ir jānosaka korekciju apjoms, veicot ekstrapolāciju, vai pēc vienotas likmes, pamatojoties uz to pārkāpumu apmēriem un finansiālajām sekām, kurus dalībvalstij nav izdevies nepieļaut, atklāt vai novērst.

(8) Ir jāprecizē atsevišķi sīki izstrādāti noteikumi, kas jāievēro, veicot Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punktā noteiktās finanšu korekcijas, un jāparedz, ka šos noteikumus piemēro arī gadījumos, uz kuriem attiecas tā paša lēmuma 18. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

(9) Ir jānosaka nokavējuma procentu likme nepamatoti izmaksātām un piedzenamām summām, kuras jāatmaksā Komisijai saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 3. punktu.

(10) Šo lēmumu piemēro, neskarot noteikumus par valsts atbalsta maksājumu atgūšanu saskaņā ar 14. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai [2].

(11) Šis lēmums piemērojams, neskarot noteikumus Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija, lai Eiropas Kopienu finanšu intereses aizsargātu no krāpšanas un citiem pārkāpumiem [3],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā lēmumā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā Padomes Lēmumu 2000/596/EK īstenot attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām Eiropas Bēgļu fonda (turpmāk tekstā "Fonds") piešķirtajam finansējumam, ko pārvalda dalībvalstis, un attiecībā uz šim finansējumam piemērojamo finanšu korekciju procedūru.

2. pants

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a) "kompetentā iestāde" ir jebkura iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusi saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 7. pantu;

b) "starpposma organizācija" ir jebkura valsts pārvaldes vai nevalstiska organizācija, kurai kompetentā iestāde deleģējusi īstenošanas pilnvaras saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 7. pantu.

II NODAĻA

VADĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS

3. pants

1. Saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis nosūta pamatnostādnes kompetentajai iestādei un starpposma organizācijām, kurām deleģētas īstenošanas pilnvaras.

Neierobežojot Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punktu, šīs pamatnostādnes skar nepieciešamo vadības un kontroles sistēmu izveidi, kas nodrošina Kopienas finansējuma pieteikumu pareizību, likumību un pamatotību, un balstās uz vispāratzītiem labas administratīvās prakses standartiem, kuri izklāstīti I pielikumā.

2. Ja visi vai daži kompetentās iestādes uzdevumi ir deleģēti starpposma organizācijām, 1. punktā minētajās pamatnostādnēs iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par:

a) uzdevumu skaidru formulēšanu un sadali, jo īpaši attiecībā uz vadību, maksājumiem un atbilstības kontroli un pārbaudi, ņemot vērā:

i) nosacījumus, kas izstrādāti Komisijas lēmumos, ar kuriem apstiprina Lēmuma 2000/596/EK 8. pantā minētos līdzfinansējuma pieteikumus;

ii) izdevumu pamatotības kritērijus, kas ietverti Komisijas Lēmuma 2002/275/EK I pielikumā [4]; un

iii) Kopienas politiskās nostādnes un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz konkurences noteikumiem, valsts līgumu piešķiršanu, vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu, nevienlīdzības novēršanu un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu;

b) tādu efektīvu sistēmu ieviešanu, kas ļauj starpposma organizācijām apmierinoši pildīt savus pienākumus; un

c) kompetentās iestādes informēšanu par savu uzdevumu efektīvu izpildi un nodrošināšanu ar izmantoto līdzekļu aprakstu.

3. Saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā papildus informācijai, kas iekļauta pirmajā līdzfinansējuma pieteikumā, nosūta Komisijai izveidotās vadības un kontroles sistēmas un paredzamo uzlabojumu aprakstu, pievēršot īpašu vērību vispāratzītajiem labas administratīvās prakses standartiem, kuri izklāstīti I pielikumā.

Šajā aprakstā iekļauj šādas ziņas par katru kompetento iestādi:

a) tai uzticētos uzdevumus;

b) tādu uzdevumu sadali kompetentās iestādes vai starpposma organizācijas iekšienē, kas ļauj pietiekamā mērā nošķirt vadības, maksāšanas un kontroles funkcijas, lai nodrošinātu finanšu pareizu pārvaldību;

c) informāciju par visām starpposma organizācijām;

d) procedūras maksājumu pieprasījumu saņemšanai, pārbaudei un apstiprināšanai, kā arī procedūras izdevumu apstiprināšanai, apmaksai un iegrāmatošanai;

e) iekšējo revīziju vai līdzvērtīgu pasākumu noteikumus.

4. Komisija pārbauda vadības un kontroles sistēmas sadarbībā ar dalībvalstīm un norāda uz pārredzamības trūkumiem, pārbaudot Fonda darbību un Komisijas pienākumu izpildi saskaņā ar EK Līguma 274. pantu.

4. pants

1. Dalībvalstu vadības un kontroles sistēmas nodrošina pietiekamas revīziju liecības.

2. Revīzijas liecības uzskata par pietiekamām, ja tās ļauj:

a) salīdzināt Komisijai apliecinātos norēķinu pārskatus ar atsevišķo izdevumu iegrāmatojumiem un apstiprinošajiem dokumentiem, kas glabājas dažādos pārvaldes līmeņos un pie tiešajiem ieguvējiem, to skaitā organizācijās vai uzņēmumos, kas atbild par projektu īstenošanu; un

b) pārbaudīt pieejamo Kopienas un dalībvalstu naudas līdzekļu asignējumus un pārvedumus.

Aptuvenās prasības attiecībā uz ziņām, kas jāiekļauj pietiekamās revīzijas liecībās, ir norādītas II pielikumā.

3. Kompetentā iestāde ievieš procedūras, kas ļauj noteikt vietu, kur glabājas visi dokumenti saistībā ar konkrētiem maksājumiem, kuri veikti attiecīgās pasākumu īstenošanas valsts programmas ietvaros, un nodrošina šo dokumentu pieejamību pārbaudes veikšanai, ja ir saņemts pieprasījums no:

a) iestādes personāla, kura atbild par maksājuma pieprasījumu apriti;

b) valsts revīzijas iestādēm, kuras veiks šā lēmuma 5. panta 1. punktā paredzētās pārbaudes;

c) tāda kompetentās iestādes dienesta vai organizācijas, kam uzdots apstiprināt pieprasījumus Lēmuma 2000/596/EK 17. pantā paredzētajam starpposma vai atlikuma maksājumam; un

d) Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas ierēdņiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem.

Ierēdņi un pārstāvji, kas atbild par pārbaudēm, vai šim nolūkam pilnvarotas personas var pieprasīt šajā punktā minēto dokumentu kopijas.

4. Piecu gadu laikā pēc Komisijas galīgā saldo maksājuma par kādu projektu, kompetentās iestādes nodrošina Komisijai pieeju visiem dokumentiem, kas apstiprina attiecīgā projekta izdevumus un pārbaudes, proti, oriģināleksemplāriem vai kopijām uz vispārpieņemtiem datu nesējiem, kurām ir apstiprinājums, ka tās atbilst oriģināleksemplāram. Šo laika skaitīšanu aptur, ja ir uzsākta tiesvedība vai pēc attiecīgi pamatota Komisijas pieprasījuma saņemšanas.

5. pants

1. Dalībvalstis organizē projektu pārbaudes, izvēloties piemērotu izlases metodi, lai:

a) pārliecinātos, ka esošās vadības un kontroles sistēmas darbojas pienācīgi;

b) pamatojoties uz riska analīzi, izlases veidā pārbaudītu dažādos līmeņos sagatavotās izdevumu deklarācijas.

2. Šīs pārbaudes aptver vismaz 20 % no kopējiem attaisnotajiem izdevumiem katrā pasākumu īstenošanas valsts programmā, un tās veic reprezentatīvai apstiprināto projektu izlasei, ievērojot 3. punkta prasības. Dalībvalstis pienācīgi nošķir attiecīgo projektu pārbaudes no projektu īstenošanas un maksājumu procedūrām.

3. Jānorāda izraudzītie projekti, jāaplūko izlases metode un jāsagatavo ziņojums par visu apskašu rezultātiem un pasākumiem, kas veikti sakarā ar atklātajām novirzēm vai pārkāpumiem.

4. Pārbaudāmo projektu izlasē:

a) pietiekamā skaitā iekļauj dažāda veida un lieluma projektus;

b) ņem vērā valsts vai Kopienas veiktajās pārbaudēs uzietos riska faktorus;

c) atspoguļo projektu piederību konkrētiem subsīdiju saņēmējiem, lai pirms katras pasākumu īstenošanas valsts programmas noslēgšanas vismaz viena pārbaude tiktu veltīta galvenajiem saņēmējiem.

6. pants

Veicot pārbaudes, dalībvalstis pārliecinās par:

a) vadības un kontroles sistēmu efektīvu izmantošanu;

b) to, ka grāmatvedības dokumenti ir pietiekamā skaitā, ka tie atbilst apstiprinošajiem dokumentiem, kas glabājas starpposma organizācijās, kurām kompetentā iestāde deleģējusi dažas īstenošanas pilnvaras, pie subsīdiju saņēmējiem un, vajadzības gadījumā, citās organizācijās vai uzņēmumos, kas piedalās projekta īstenošanā;

c) to, ka revīzijas liecības ir pietiekamas;

d) to, ka izdevumu posteņu saturs un datējums atbilst Kopienas prasībām, attiecīgajā valstī atlases procedūras gaitā noteiktajām prasībām, subsīdiju piešķiršanas līgumā vai tiesību aktā iekļautajiem noteikumiem un faktiski veiktajiem darbiem;

e) to, ka projekta faktiskie vai paredzētie mērķi ir saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Lēmuma 2000/596/EK 8. pantā minētajā pasākumu īstenošanas valsts programmā;

f) to, ka Kopienas finanšu ieguldījums iekļaujas Lēmuma 2000/596/EK 13. pantā un citos piemērojamos Kopienas noteikumos paredzētajās robežās, un tas izmaksāts saņēmējiem bez samazinājumiem un kavējumiem;

g) to, ka patiešām ir piešķirts attiecīgais valsts līdzfinansējums; un

h) to, ka kopīgi finansētais projekts ir īstenots saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 4. panta un 9. panta 1. punkta prasībām.

7. pants

Pārbaudēs noskaidro, vai atklātās problēmas ir sistemātiskas un rada risku pārējiem projektiem, ko īsteno attiecīgais subsīdiju saņēmējs vai pārrauga attiecīgā pārvaldības iestāde. Tajās noskaidro arī šādu gadījumu cēloņus, nepieciešamās turpmākās pārbaudes un vajadzīgos korektīvos un preventīvos pasākumus.

8. pants

Dalībvalstis katru gadu, sagatavojot Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 2. punktā minēto ziņojumu, informē Komisiju par šā lēmuma 5., 6. un 7. panta piemērošanu iepriekšējā gadā, vajadzības gadījumā papildinot vai atjauninot 4. panta 2. punktā minēto aprakstu.

9. pants

Ja palīdzību saņem vairāk nekā viena dalībvalsts vai ja tās saņēmēji atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalstis un Komisija vienojas par administratīvo palīdzību, kas nepieciešama pienācīgas kontroles nodrošināšanai.

III NODAĻA

IZDEVUMU DEKLARĀCIJAS

10. pants

1. Izdevumu deklarācijas, izmantojot IV pielikumā norādīto paraugu, apstiprina maksātājas iestādes pārstāvis vai dienests, kas darbojas neatkarīgi no pārējiem atļaujas devējiem dienestiem.

2. Attiecībā uz visiem Komisijai paziņotajiem izdevumiem kompetentā iestāde apliecina, ka pasākumu īstenošanas valsts programmu vadība atbilst visiem piemērojamiem Kopienas noteikumiem un ka naudas līdzekļi ir izlietoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Šis apliecinājums norāda uz to, ka līdzfinansējuma pieprasījums attiecas tikai uz izdevumiem:

a) kas programmas pieejamības laikā faktiski radušies subsīdiju saņēmējiem saskaņā ar Lēmuma 2001/275/EK 2. panta d) apakšpunkta definīciju, kā tas noteikts lēmumos par līdzfinansējuma pieprasījumu apstiprināšanu; un

b) kas saistīti ar attiecīgās pasākumu īstenošanas valsts programmas kopīgi finansētajiem projektiem, kuri izraudzīti saskaņā ar noteiktajiem atlases kritērijiem un procedūrām un kuri visā laika posmā, kad radušies izdevumi, atbilda Kopienas noteikumiem.

3. Beidzoties programmai, dalībvalsts sešu mēnešu laikā iesniedz galīgo deklarāciju pēc IV pielikumā norādītā parauga. Pretējā gadījumā Komisija automātiski slēdz programmu un atsauc attiecīgās apropriācijas.

4. Pirms pieprasījuma iesniegšanas Komisijai kompetentā iestāde pārliecinās par veikto pārbaužu pietiekamību. Paveikto darbu sīki iztirzā Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 3. punktā minētajā nobeiguma ziņojumā. Pārbaudes skar gan projektu fizisko pusi un efektivitāti, gan to finansējumu un grāmatvedību.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU VEIKTAS FINANŠU KOREKCIJAS

11. pants

1. Ja atklājas sistemātiski pārkāpumi, izmeklēšana saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punktu attiecas uz visiem projektiem, kurus tie var skart.

2. Ja Kopienas ieguldījums tiek pilnībā vai daļēji atsaukts, dalībvalstis aplēš pārkāpumu raksturu un nopietnību, kā arī Fondam nodarītos finanšu zaudējumus.

3. Pielikumā ziņojumam, kas minēts Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 2. punktā, dalībvalstis informē Komisiju par iepriekšējā gadā uzsāktajiem pasākumiem ar mērķi atsaukt palīdzību.

12. pants

1. Ja pēc Kopienas ieguldījuma atsaukšanas saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu ir jāatgūst līdzekļi, kompetentais dienests vai organizācija uzsāk līdzekļu atgūšanas procedūru un informē kompetento iestādi. Informāciju par līdzekļu atgūšanu nodod Komisijai un uzskaiti veic saskaņā ar šā lēmuma 13. pantu.

2. Ziņojumā, kas minēts Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 2. punktā, dalībvalstis paziņo Komisijai, kā tās izmantos vai ierosina izmantot atsauktos līdzekļus.

13. pants

Kompetentā iestāde veic to summu uzskaiti, kas ir jāatgūst no jau izdarītajām Kopienas palīdzības iemaksām, un nodrošina, lai šīs summas tiktu nekavējoties atgūtas. Pēc līdzekļu atgūšanas kompetentā iestāde samazina savu nākamo izdevumu deklarāciju Komisijai par summu, kas ir vienāda ar atgūto summu, vai, ja šī summa ir nepietiekama, tā atmaksā starpību Kopienai. Par atgūstamajām summām, iestājoties termiņam, aprēķina procentus pēc likmes, kas noteikta tā mēneša pirmajā darbdienā, kurā radies šis parāds, saskaņā ar 94. pantu Komisijas Regulā (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93 (1993. gada 9. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātu īstenošanas kārtību dažiem 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas noteikumiem [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1687/2001 [6].

Iesniedzot Lēmuma 2000/596/EK 20. panta 2. punktā minēto ziņojumu, dalībvalstis nosūta Komisijai atklāto pārkāpumu uzskaitījumu, norādot atgūtās vai atgūstamās summas un vajadzības gadījumā arī ierosinātās administratīvās lietas vai tiesvedībā nodotās lietas ar nolūku atgūt nepamatoti izmaksātās summas.

V NODAĻA

KOMISIJAS VEIKTAS FINANŠU KOREKCIJAS

14. pants

1. Komisijas saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 4. punkta b) apakšpunktu veikto finanšu korekciju apmērus saistībā ar atsevišķiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem novērtē, ja tas ir praktiski iespējams, pamatojoties uz konkrētiem dokumentiem, un pielīdzina izdevumu summai, kas nepamatoti pieprasīta no Fonda, ievērojot proporcionalitātes principu.

2. Ja nelikumīgo izdevumu summa praktiski nav aprēķināma vai ja būtu nesamērīgi atsaukt visus attiecīgos izdevumus, Komisijas finanšu korekcijas pamatojas uz:

a) ekstrapolāciju, izmantojot līdzīga rakstura darījumu reprezentatīvu paraugu; vai

b) vienotu likmi, šajā gadījumā novērtējot, cik nopietni un cik lielā mērā ir pārkāpti normatīvi, kā arī atklāto pārkāpumu finansiālās sekas.

3. Ja Komisija savu nostāju pamato ar faktiem, ko atklājuši revidenti, kas nestrādā tās dienestā, tā savu slēdzienu par finansiālajām sekām izdara pēc tam, kad ir izvērtēti pasākumi, kurus veikusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punktu.

4. Attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā var atbildēt uz pieprasījumu, kas izriet no Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 3. punkta. Attiecīgi pamatotā gadījumā Komisija var pagarināt šo termiņu.

5. Ja Komisija ierosina finanšu korekcijas, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienoto likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes dod iespēju pierādīt, ka patiesie pārkāpumu apmēri ir mazāki par Komisijas novērtētajiem. Dalībvalsts, vienojoties ar Komisiju, var samazināt šo pārbaudi līdz saprātīgiem apmēriem vai aprobežoties ar attiecīgo dokumentu pārbaudi izlases veidā. Izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, šādai pārbaudei atvēlēto laiku nedrīkst pagarināt vairāk kā par diviem mēnešiem, beidzoties 4. punktā minētajam divu mēnešu termiņam. Komisija ņem vērā visus pierādījumus, ko nodrošinājusi dalībvalsts minētajos termiņos.

6. Ja Komisija saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 2. punktu atliek maksājumus vai ja pēc 4. punktā minētā termiņa beigām saglabājas atlikšanas cēloņi, vai attiecīgā dalībvalsts nav paziņojusi Komisijai par pārkāpumu novēršanas pasākumiem, piemēro Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 4. punktu.

7. Metodiskās norādes, kas skar principus, kritērijus un indikatīvās skalas, pēc kurām jāvadās Komisijas dienestiem, nosakot korekcijas pēc vienotas likmes, ir izklāstītas šā lēmuma III pielikumā.

15. pants

1. Jebkuru atmaksājumu Komisijai saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 3. punktu veic, ievērojot termiņu, kas norādīts saskaņā ar 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas 28. pantu izdotajā iekasēšanas rīkojumā [7]. Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2. Maksājumu aizkavēšanās rada pamatu kavējuma procentiem, kuru uzkrāšanās sākas 1. punktā minētajā termiņā un beidzas dienā, kad veikts atmaksājums. Šādos gadījumos piemēro procentu likmi, kas minēta šā lēmuma 13. pantā.

3. Finanšu korekcija saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 2. punktu neskar dalībvalsts pienākumu veikt līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu un šā lēmuma 12. panta 1. punktu, kā arī atgūt valsts atbalsta maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Šis lēmums neliedz dalībvalstīm piemērot savā valstī pieņemtos uzraudzības noteikumus, kas ir stingrāki par šajā lēmumā paredzētajiem.

17. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2001. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

António Vitorino

[1] OV L 252, 6.10.2000., 12. lpp.

[2] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

[3] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[4] OV L 95, 5.4.2001., 27. lpp.

[5] OV L 315, 16.12.1993., 1. lpp.

[6] OV L 228, 24.8.2001., 8. lpp.

[7] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

LABAS ADMINISTRATĪVĀS PRAKSES NORMAS, KAS NODROŠINA FINANŠU PAREIZU PĀRVALDĪBU, PIEŠĶIROT PALĪDZĪBU NO EIROPAS BĒGĻU FONDA (3. PANTS)

1. Atbilstība valsts un Kopienas noteikumiem un maksājumu pieprasījumu pareizība

Kompetentajām iestādēm vai starpposma organizācijām, kurām deleģēti daži pienākumi, pārbaudot izsoļu norisi, līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, projektu īstenošanas, maksājumu un darbu pieņemšanas gaitu, ir jāpārliecinās par to atbilstību valsts un Kopienas likumiem un jo īpaši nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas apstiprinātajā pasākumu īstenošanas valsts programmā, Fonda noteikumiem par izdevumu pamatotību un, vajadzības gadījumā, noteikumiem par konkurenci, valsts līgumu piešķiršanu, vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu, nevienlīdzības novēršanu, vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu, kā arī jāapstiprina, ka maksājuma pieprasījumi ir pamatoti un precīzi.

Šīs pārbaudes veic ar kontroles sistēmas palīdzību. Viens no kompetentās iestādes galvenajiem uzdevumiem ir pārraudzīt, ka šī kontroles sistēma darbojas pienācīgi.

2. Maksājumi un līdzekļu atgūšana

2.1. Administratīvās vienības rīcībā, kura atbild par iemaksām subsīdiju saņēmējiem, ir jābūt dokumentiem, kas apliecina, ka subsīdija ir piešķirta atsevišķam projektam un ka veiktas paredzētās administratīvās un fiziskās pārbaudes. Grāmatvedības procedūrām ir jānodrošina, ka deklarācijas ir pilnīgas, precīzas un laikus sagatavotas un ka visas kļūdas un izlaidumi ir pamanīti un izlaboti, galvenokārt veicot regulāras pārbaudes un salīdzinājumus vismaz ik pēc trim mēnešiem.

Šim procedūrām ir jānodrošina, ka maksājumu saņem tieši pieteikuma iesniedzējs savā bankas kontā vai viņa cesionārs. Maksājumu veic iestādes banka vai, atkarībā no apstākļiem, valdības maksātāja iestāde, vai arī nosūta čeku, ja iespējams, piecu darbdienu laikā par summu, kas ieskaitāma kontā. Jāapstiprina procedūras, kas nodrošina, ka visus nepārvestus maksājumus vai neizmantotus čekus ieskaita Fonda kontā. Kredītrīkotājs un/vai tā uzraudzītājs var sniegt apstiprinājumu elektroniski, ja elektroniskie sakari ir pietiekami droši un elektroniskajos reģistros ir ievadīti parakstītāja dati.

2.2. Iepriekšējo punktu līdzīgā kārtā piemēro summām (atsavinātas garantijas, iemaksu atlīdzinājumi u.tml.), kuras kompetentajai iestādei jāatgūst Fonda uzdevumā. Iestādei cita starpā jāizveido sistēma, kas apseko visas Fondam piekritīgās summas. Šī sistēma regulāri jāpārbauda, lai uzsāktu nokavētu parādu piedzīšanu.

Kompetentā iestāde var deleģēt citai organizācijai pienākumu iekasēt dažas piedzenamas summas, ja vien pēc attiecīgas pielāgošanas ir izpildīti 2. panta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un minētā organizācija regulāri un laikus, vismaz vienreiz mēnesī, ziņo iestādei par visiem atzītiem ieņēmumiem un iekasētiem naudas līdzekļiem.

Kompetentajai iestādei ir jāievieš procedūras, kas nodrošina, ka visas prasības tiek ātri apstrādātas.

3. Procedūru un pienākumu noteikšana un standartizācija

3.1. Kompetentā iestāde rakstveidā izklāsta sīki izstrādātas procedūras projektu īstenošanas pārraudzībai un prasību saņemšanai, reģistrēšanai un apstrādei, pievienojot visu vajadzīgo dokumentu uzskaitījumu.

3.2. Rakstiski jānorāda katras amatpersonas, pilnvarotā pārstāvja vai šim nolūkam pilnvarotas personas pienākumi, kā arī šo personu pilnvaras attiecībā uz finansēm.

3.3. Katras amatpersonas, pilnvarotā pārstāvja vai šim nolūkam pilnvarotas personas rīcībā jābūt izsmeļošam kontrolsarakstam, kurā uzskaitītas visas veicamās pārbaudes, un tas jāpievieno visiem dokumentiem, kas apstiprina jebkuru pieprasījumu, kopā ar apliecinājumu, ka pārbaudes ir veiktas. Jābūt apliecinājumam tam, ka darbus pārrauga augstākstāvoša amatpersona.

3.4. Ja pieprasījumus apstrādā, izmantojot datorsistēmu, piekļuvi šai datorsistēmai aizsargā un kontrolē tā, lai:

- visi sistēmā ievadītie dati tiktu pienācīgi pārbaudīti un ievades kļūdas būtu pamanītas un izlabotas,

- tajā neviens nevarētu ievadīt, grozīt vai apstiprināt datus, izņemot pilnvarotās amatpersonas, pārstāvjus vai šim nolūkam pilnvarotas personas, kam piešķirta atsevišķa parole,

- operāciju žurnālā būtu ierakstīti to amatpersonu, pilnvaroto pārstāvju vai šim nolūkam pilnvarotu personu dati, kuras ievada vai izdara grozījumus datos vai programmās.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

INDIKATĪVS SARAKSTS, KURĀ NORĀDĪTA REVĪZIJAS LIECĪBĀM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA (4. PANTS)

Uzskata, ka revīzijas liecības 4. panta 2. punkta nozīmē ir pietiekamas, ja attiecībā uz konkrētu pasākumu īstenošanas valsts programmu ir izpildītas šeit norādītās prasības:

1. Grāmatvedības dokumenti, kas glabājas attiecīgajā vadības līmenī, satur sīkas ziņas par izdevumiem, kuri radušies subsīdiju saņēmējiem sakarā ar katru līdzfinansētu projektu. Tajos ir norādīts dokumentu sagatavošanas datums, katra izdevumu posteņa summa, apstiprinošā dokumenta tips un maksājuma datums un veids. Jāpievieno nepieciešamie dokumentārie pierādījumi (faktūrrēķini u.tml.).

2. Ja izdevumu posteņi tikai daļēji saistīti ar līdzfinansētu projektu, jāapliecina līdzekļu sadales pareizība starp līdzfinansēto projektu un pārējiem projektiem. Tas pats attiecas uz izdevumu veidiem, kas atzīti par pamatotiem limitu robežās vai attiecībā pret citām izmaksām.

3. Arī projekta tehniskais apraksts un finansēšanas plāns, projekta virzības ziņojumi, dokumenti saistībā ar piešķirto atbalstu, izsoles un līgumtiesību piešķiršanas procedūras u.tml. glabājas attiecīgajā vadības līmenī.

4. Paziņojot faktiskos izdevumus starpposma organizācijai, kas atrodas starp subsīdiju saņēmēju(–iem), kurš īsteno projektu, un kompetento iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 7. pantu, 1. punktā paredzētās ziņas apkopo sīki izstrādātā izdevumu pārskatā, norādot visus izdevumu posteņus katram projektam, lai varētu aprēķināt apstiprināto kopsummu. Sīki izstrādātie izdevumu pārskati kalpo kā apstiprinoši dokumenti starpposma organizācijas grāmatvedības dokumentiem.

5. Starpposma organizācijas glabā grāmatvedības dokumentus par katru projektu un katru izdevumu kopsummu, ko apstiprinājuši subsīdiju saņēmēji, kas īsteno projektus. Sniedzot ziņojumus kompetentajai iestādei, starpposma organizācijas tai nodod apstiprināto projektu sarakstu, kas ietilpst katrā pasākumu īstenošanas valsts programmā, tajā norādot katra projekta pilnu nosaukumu, subsīdiju saņēmējus, kas tos īsteno, atbalsta piešķiršanas datumu, atvēlētās un izmaksātās summas, attiecīgo izdevumu periodu un izdevumu kopsummu katram pasākumam. Šīs ziņas kalpo kā papildinājums kompetentās iestādes grāmatvedības dokumentiem un kā pamats Komisijai iesniedzamo izdevumu deklarāciju sagatavošanai.

6. Ja subsīdiju saņēmēji, kas īsteno projektus, sniedz ziņojumu tieši kompetentajai iestādei, šīs iestādes glabāto grāmatvedības dokumentu papildinājumu veido 4. punktā minētie sīki izstrādātie izdevumu pārskati, un šī iestāde gatavo 5. punktā minēto līdzfinansēto projektu sarakstu.

7. Ja starp subsīdiju saņēmēju(–iem), kas īsteno projektus, un saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 7. pantu izraudzīto kompetento iestādi ir vairāk nekā viena starpposma organizācija, katra no tām pieprasa zemākas instances sagatavotus sīki izstrādātus izdevumu pārskatus, kas attiecas uz tās kompetenci un kalpo kā apstiprinoša dokumentācija tās grāmatvedības uzskaitei, par kuru tai jāziņo augstākai instancei, norādot vismaz izdevumu kopsummu katram projektam.

8. Ja datus pārraida elektroniski, visu iesaistīto iestāžu rīcībā jābūt pietiekamai informācijai no zemākām instancēm, lai tās varētu attaisnot savus grāmatvedības ierakstus un augstākām instancēm paziņotās summas, tādējādi nodrošinot pietiekamas revīzijas liecības par Komisijai paziņotajām kopsummām dažādos izdevumu posteņos un apstiprinošus dokumentus subsīdiju saņēmēja/projekta īstenošanas līmenī.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

METODISKAS NORĀDES, KAS SKAR PRINCIPUS, KRITĒRIJUS UN INDIKATĪVĀS SKALAS, KO KOMISIJAS DIENESTI PIEMĒRO FINANŠU KOREKCIJU NOTEIKŠANAI SASKAŅĀ AR LĒMUMA 2000/596/EK 18. UN 19. PANTU

1. PRINCIPI

Finanšu korekciju mērķis ir atjaunot stāvokli, kurā 100 % izdevumu, kas deklarēti līdzfinansēšanai no Fonda, atbilst piemērojamiem valsts un Kopienas normatīviem un noteikumiem. Tas ļauj noteikt dažus pamatprincipus, kuri Komisijas dienestiem jāpiemēro finanšu korekciju noteikšanai:

a) Pārkāpumi ir definēti Regulas (EK) Nr. 2988/95 [1] 1. panta 2. punktā. Pārkāpumi var būt vienreizēji vai sistemātiski.

b) Sistemātiski pārkāpumi ir atkārtotas kļūdas, kas vērojamas, rodoties nopietnām kļūmēm vadības un kontroles sistēmās, kuras paredzētas, lai nodrošinātu pareizu grāmatvedības uzskaiti un atbilstību spēkā esošajiem normatīviem un noteikumiem.

- Ja ievēro piemērojamos normatīvus un noteikumus un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu, atklātu un novērstu krāpšanas gadījumus un pārkāpumus, finanšu korekcijas nav vajadzīgas.

- Ja piemērojamie normatīvi un noteikumi tiek ievēroti, bet vadības un kontroles sistēmām ir vajadzīgi uzlabojumi, ir jāsniedz atbilstoši ieteikumi dalībvalstij, neparedzot finanšu korekcijas.

- Ja atklātās kļūdas attiecas uz summām līdz EUR 4000, ir jāpieprasa, lai dalībvalstis izlabo kļūdas, neuzsākot finanšu korekcijas procedūru saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 18. panta 4. punktu.

- Ja atklāj nopietnas kļūmes vadības un kontroles sistēmu darbā, kas var veicināt sistemātiskus pārkāpumus, jo īpaši piemērojamo normatīvu un noteikumu neievērošanu, ikreiz jāveic finanšu korekcijas.

c) Finanšu korekcijas summu, ja iespējams, nosaka katrā konkrētā gadījumā, un tai jābūt vienādai ar izdevumu summu, kas attiecīgajā gadījumā nepamatoti pieprasīta no Fonda. Tomēr ne vienmēr ir iespējams praktiski noteikt korekciju summu katram konkrētam projektam, bet atsaukt visus saistītos izdevumus var būt savukārt pārāk nesamērīgs solis. Šādos gadījumos finanšu korekciju noteikšanai Komisijai jāizmanto ekstrapolācija vai vienotās likmes.

d) Ja ir pierādījums tam, ka daudzos citos projektos vai kādā pasākumā un programmā konsekventi novēroti viena veida atsevišķi nosakāmi pārkāpumi, bet nelikumīgo izdevumu noteikšana atsevišķi katram projektam nav lietderīga tās izmaksu dēļ, finanšu korekcija var balstīties uz ekstrapolāciju.

- Ekstrapolāciju var izmantot tikai tad, ja projekti veido viendabīgu kopu un ir konstatēts, ka tiem visiem piemīt šis trūkums. Šajā gadījumā rezultātus, kas iegūti, rūpīgi pārbaudot pēc nejaušības principa atlasītu atsevišķu dokumentu reprezentatīvu izlasi, ekstrapolē uz visiem apzinātās kopas dokumentiem, ievērojot vispārpieņemtus revīzijas standartus.

e) Vienotas likmes ir jāpiemēro tad, ja atsevišķu nelikumību vai sistemātisku pārkāpumu finansiālās sekas nevar precīzi novērtēt, jo tās ir atkarīgas no ļoti daudziem mainīgajiem lielumiem vai to izpausmes ir izkliedētas, piemēram, tās radušās tāpēc, ka nav veiktas pienācīgas pārbaudes, kas ļautu novērst vai atklāt pārkāpumus, vai nav ievērots kāds palīdzības piešķiršanas priekšnosacījums vai Kopienas normatīvs, bet liegt visu attiecīgo palīdzību būtu nesamērīgi.

- Korekcijas pēc vienotas likmes nosaka atkarībā no novēroto vadības un kontroles sistēmas trūkumu un atsevišķo nelikumību apmēriem, kā arī ņemot vērā to finansiālās sekas. Komisijas pieņemtais sistēmu elementu iedalījums pamatelementos un palīgelementos, nosakot novēroto trūkumu apmērus, ir norādīts 2.2. iedaļā, bet vienoto likmju indikatīvā skala korekciju vajadzībām ir aplūkojama 2.3. iedaļā. Korekcijas pēc vienotas likmes piemēro visiem attiecīgā pasākuma vai pasākumu izdevumiem, ja nepilnības neaprobežojas tikai ar dažām izdevumu jomām (atsevišķiem projektiem vai projektu veidiem), jo tad tās attiecas tikai uz šīm jomām. Vieniem un tiem pašiem izdevumiem parasti piemēro tikai vienu korekciju.

f) Jomās, kurās pārkāpuma nopietnuma novērtēšana pieļauj plašas interpretācijas, piemēram, dabas apstākļu neievērošanas gadījumā, korekcijas pamatojas uz priekšnosacījumu, ka pastāv klaja noteikumu neievērošana un tā ir nepārprotami saistīta ar Kopienas līdzfinansēto pasākumu.

g) Neatkarīgi no Komisijas piedāvātā korekciju veida dalībvalstij ikreiz dod iespēju pierādīt, ka Fonda patiesie zaudējumi vai zaudējumu risks, kā arī pārkāpumu apmēri vai pakāpe ir mazāka, nekā tos novērtējuši Komisijas dienesti. Šī procedūra un termiņi ir noteikti šā lēmuma 14. panta 4. un 5. punktā.

h) Atšķirībā no korekcijām, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punktu, finanšu korekcijas, par kurām lemj Komisija saskaņā ar tā paša lēmuma 19. panta 2. punktu, vienmēr paredz samazināt Kopienas kopējo finansējumu, kas atvēlēts attiecīgajai programmai.

i) Ja dalībvalsts revīziju sistēma — Revīzijas palāta, iekšējās vai ārējās revīzijas — atklāj pārkāpumus, un dalībvalsts saprātīgā laikposmā veic attiecīgās korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punktu, Komisija var nenoteikt finanšu korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 2. punktu, un dalībvalsts ir tiesīga atkal izmantot šos līdzekļus. Pretējā gadījumā Komisija var veikt korekcijas, pamatojoties uz valsts revīzijas iestāžu atzinumu, tā, it kā šos pārkāpumus būtu atklājusi ES revīzijas iestāde. Ja Komisijas viedoklis balstās uz citas ES revīzijas iestādes atklātiem un pilnībā dokumentētiem faktiem, tā pēc dalībvalsts iespējamo atbilžu izskatīšanas formulē savu slēdzienu attiecībā uz finansiālajām sekām.

2. VIENOTĀS LIKMES KOREKCIJU KRITĒRIJI UN SKALAS

2.1. Kritēriji

Kā iepriekš norādīts 1. punkta c) apakšpunktā, korekcijas pēc vienotas likmes var paredzēt tad, ja pārbaudē iegūtā informācija neļauj precīzi ar statistikas līdzekļiem novērtēt pārkāpuma finansiālās sekas atsevišķā vai vairākos gadījumos vai atsaukties uz citiem pārbaudāmiem datiem, bet tā savukārt ļauj secināt, ka dalībvalsts nav pienācīgi pārbaudījusi saņemto pieprasījumu pamatotību.

Korekciju veikšana pēc vienotas likmes jāapsver tad, ja Komisija atklāj, ka nav pienācīgi veikta kontrole, kas nepārprotami izriet no regulas vai uz tās nepieciešamību netieši norāda skaidri formulēts noteikums (piemēram, ierobežots atbalsts noteikta veida projektiem) un kontroles trūkums var radīt sistemātiskus pārkāpumus. To veikšana jāapsver arī tad, ja Komisija atklāj nopietnus trūkumus vadības un kontroles sistēmās, kuru dēļ rodas piemērojamo normatīvu un noteikumu liela mēroga pārkāpumi, vai tā atklāj atsevišķas nelikumības. Korekcijas pēc vienotas likmes der veikt arī tad, ja pašu dalībvalstu kontroles dienesti atklāj šādus pārkāpumus, bet dalībvalsts saprātīgā laikposmā nespēj veikt vajadzīgās korekcijas.

Lemjot par finanšu korekciju pēc vienotas likmes un par tās apmēriem, galvenais apsvērums, ko ņem vērā, ir zaudējumu riska pakāpe, kurai tiek pakļauts Fonds nepietiekamās kontroles dēļ. Tātad, veicot korekciju, ir jāievēro proporcionalitātes princips. Bez tam ir jāņem vērā arī šādi faktori:

1) vai pārkāpumus novēro atsevišķos, daudzos vai visos gadījumos;

2) vai trūkumi ir saistīti ar vadības un kontroles sistēmas efektivitāti kopumā vai ar konkrēta sistēmas elementa efektivitāti, proti, ar atsevišķu vajadzīgo funkciju veikšanu, kuras nodrošina to izdevumu likumību, pareizību un pamatotību, kas deklarēti Fonda līdzfinansēšanai saskaņā ar piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem (skat. 2.2. iedaļu tālāk tekstā);

3) trūkumu nozīmīgums, ņemot vērā visas administratīvās, fiziskās un citas paredzētās pārbaudes;

4) pasākumu neaizsargātība pret krāpšanas gadījumiem, īpaši uzsverot ekonomiskus stimulus.

2.2. Vadības un kontroles sistēmu elementu klasifikācija, piemērojot finanšu korekcijas pēc vienotas likmes sakarā ar sistēmas trūkumiem vai atsevišķām nelikumībām

Vadības un kontroles sistēmas, kas apkalpo Fondu, ietver vairākus elementus jeb funkcijas, kuras atšķiras pēc savas nozīmes, nodrošinot līdzfinansēšanai deklarēto izdevumu likumību, pareizību un pamatotību. Aprēķinot korekcijas pēc vienotas likmes sakarā ar trūkumiem šajās sistēmās vai ar atsevišķiem pārkāpumiem, ir lietderīgi iedalīt vadības un kontroles sistēmu funkcijas pamatelementos un palīgelementos.

Pamatelementi veic neaizstājamās funkcijas, kas nodrošina Fonda atbalstīto projektu likumību, pareizību un saturisko jēgu, savukārt palīgelementi kalpo vadības un kontroles sistēmas kvalitātes uzlabošanai un palīdz tai pienācīgi nodrošināt pamatfunkciju izpildi.

Tālāk tekstā ir uzskaitīta lielākā daļa elementu, kas veido labas vadības un kontroles sistēmas un labu revīzijas praksi. Novērotie trūkumi un atsevišķās nelikumības ievērojami atšķiras pēc saviem apmēriem, un tāpēc šos gadījumus izvērtē Komisija, jo īpaši ņemot vērā 2.4. iedaļu.

2.2.1. Pamatelementi, kas nodrošina līdzfinansējuma pamatotību

1. Procedūru izstrādāšana un piemērošana sakarā ar subsīdiju pieteikumiem, pieteikumu izvērtēšanu, finansējamo projektu atlasi un darbuzņēmēju/piegādātāju izraudzīšanos, attiecīgo subsīdiju pieteikšanas izsludināšanu saskaņā ar attiecīgās programmas procedūrām:

a) vajadzības gadījumā, atbilstība publiskošanas, iespēju vienlīdzības un publiskā iepirkuma noteikumiem, kā arī Līguma vienlīdzīgās attieksmes un nediskriminācijas normām un principiem, ja nav piemērojamas EK direktīvas par publiskajiem iepirkumiem;

b) subsīdiju pieteikumu izvērtēšana saskaņā ar programmas kritērijiem un procedūrām, ieskaitot atbilstību noteikumiem par vides apdraudējuma novērtēšanu un likumiem un politiskajām nostādnēm par iespēju vienlīdzību;

c) finansējamo projektu atlase:

- izraudzītie projekti atbilst programmas mērķiem un publiskotajiem kritērijiem,

- skaidri izklāstīts pieteikumu pieņemšanas un noraidīšanas pamatojums,

- valsts atbalsta noteikumu ievērošana,

- izdevumu pamatotības ievērošana,

- finansēšanas noteikumu iekļaušana lēmumos par apstiprinājumu.

2. Līdzfinansēto preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas, kā arī programmai atvēlēto izdevumu pamatotības pienācīga pārbaude, ko veic saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 7. pantu izraudzītā kompetentā iestāde un starpposma organizācijas starp subsīdiju saņēmēju un kompetento iestādi:

a) "piegādājamo preču" (pakalpojumu, darbu, piegāžu u.tml.) atbilstība plāniem, rēķiniem, pieņemšanas dokumentiem, ekspertu ziņojumiem utt., vajadzības gadījumā veicot pārbaudi uz vietas;

b) subsīdiju apstiprināšanas nosacījumu ievērošana;

c) pieprasījumā iekļauto izdevumu pamatotība;

d) visu neatrisinātu jautājumu pienācīga apsekošana pirms pieprasījuma pieņemšanas;

e) piemērotas un uzticamas grāmatvedības sistēmas nodrošināšana;

f) revīzijas liecību nodrošināšana visos sistēmas līmeņos, sākot no subsīdiju saņēmēja;

g) saprātīgu pasākumu veikšana, kas ļauj pārliecināties par to, ka kompetentās iestādes Komisijai apliecināto izdevumu deklarācijas ir pareizas, proti:

- projektos, kas izraudzīti līdzfinansēšanai saskaņā ar ierastajām procedūrām, ievērojot visus paredzētos nosacījumus, izdevumi ir izdarīti atbilstošajā laika posmā,

- līdzfinansētie projekti patiešām ir veikti.

3. Projektu pārbaude izlases kārtā atbilst kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un pienācīgi veikta to tālākā kontrole:

a) izlases kārtā pārbaudot vismaz 20 % attaisnoto kopējo izdevumu saskaņā ar šā lēmuma 5. pantu, ko apstiprina ziņojums par revidenta paveikto darbu;

b) izmantojot reprezentatīvu izlasi un pienācīgi veicot riska analīzi;

c) pienācīgi sadalot pienākumus, kas nodrošina neatkarību;

d) atkārtoti kontrolējot pārbaužu rezultātus, kas ļauj:

- pienācīgi novērtēt rezultātus un finanšu korekcijas, ja tās ir vajadzīgas,

- veikt vispārīgus pasākumus sistemātisku trūkumu novēršanai.

2.2.2. Palīgelementi

a) pienācīga administratīvā kontrole, izmantojot tipveida kontrolsarakstus vai līdzīgus paņēmienus, un rūpīga rezultātu dokumentēšana, lai, piemēram, pārliecinātos par to, ka:

- maksājuma pieprasījumi nav apmierināti jau agrāk un darījumi (līgumi, kvītis, rēķini, maksājumi) ir nošķirami cits no cita,

- izdevumu deklarācijas grāmatvedības sistēmā atbilst faktiskajiem izdevumiem;

b) pieprasījumu izskatīšanas un apstiprināšanas procedūru pienācīga pārraudzība;

c) efektīvas procedūras, kas ļauj pienācīgi izplatīt informāciju par Kopienas noteikumiem;

d) Kopienas finansējuma savlaicīga izmaksāšana subsīdiju saņēmējiem.

2.3. Indikatīvās skalas korekciju veikšanai pēc vienotas likmes

100 % korekcija

Korekciju var noteikt 100 % apmērā, ja nepilnības dalībvalsts vadības un kontroles sistēmā vai atsevišķas nelikumības ir tik nopietnas, ka vispār netiek ievēroti Kopienas noteikumi un visi maksājumi ir nelikumīgi.

25 % korekcija

Ja dalībvalsts vadības un kontroles sistēmas darbībā atklāj nopietnas nepilnības un ir pierādījumi plaši izplatītiem pārkāpumiem, bet pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanā novēro nolaidību, ir attaisnojama korekcija 25 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka nelikumīgu pieprasījumu nesodīta iesniegšana nodarīs īpaši smagus zaudējumus Fondam. Korekciju šādā apmērā lietderīgi piemērot arī atsevišķiem pārkāpumu gadījumiem, ja tie ir nopietni, bet tomēr neapdraud visu projektu.

10 % korekcija

Ja viens vai vairāki sistēmas elementi nedarbojas vai darbojas tik slikti un tik neregulāri, ka tie kļūst pilnīgi neefektīvi, lai noteiktu pieprasījuma pamatotību un novērstu pārkāpumu, ir attaisnojama korekcija 10 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka pastāv liels risks, ka Fondam tiks nodarīti ievērojami zaudējumi. Šāda apmēra korekciju lietderīgi piemērot arī atsevišķiem vidēji smagiem pārkāpumiem, kas skar sistēmas pamatelementus.

5 % korekcija

Ja visi sistēmas pamatelementi darbojas, bet to darbība neatbilst noteikumos paredzētajai saskaņotībai, biežumam vai intensitātei, ir attaisnojama korekcija 5 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka tie nespēj pietiekamā mērā nodrošināt pieprasījumu likumību, un Fonds tiek pakļauts ievērojamam riskam. Korekciju 5 % apmērā der piemērot arī ne tik nopietniem pārkāpumiem, kas skar atsevišķu projektu pamatelementus.

Tas, ka sistēmas darbību ir iespējams pilnveidot, pats par sevi nevar būt par iemeslu finanšu korekcijai. Jābūt nopietnai neatbilstībai skaidri formulētiem Kopienas noteikumiem vai labas prakses normām un jābūt reālam riskam, ka tā radīs Fondam zaudējumus vai radīs pārkāpumus.

2 % korekcija

Ja sistēmas pamatelementi darbojas pienācīgi, bet viena vai vairāku palīgelementu darbība ir pilnīgi traucēta, ir attaisnojama korekcija 2 % apmērā, ņemot vērā to, ka Fonds tiek pakļauts mazākam zaudējumu riskam un novērotie pārkāpumi nav tik nopietni.

Korekcijas apmērus palielina no 2 % līdz 5 %, ja pēc pirmās veiktās izdevumu korekcijas atklāj tādu pašu neatbilstību un dalībvalsts pēc pirmās korekcijas nav veikusi vajadzīgās korekcijas attiecībā uz neatbilstīgo sistēmas daļu.

Korekcija 2 % apmērā ir attaisnojama arī tad, ja Komisija, nepiemērojot korekciju, ir paziņojusi dalībvalstij, ka tai jāuzlabo esošie sistēmas palīgelementi, kas nepienācīgi funkcionē, bet dalībvalsts nav veikusi vajadzīgo pasākumu.

Vadības un kontroles sistēmas palīgelementu nepilnību gadījumā korekcijas piemēro tikai tad, ja nav atklātas nepilnības pamatelementos. Ja nepilnības skar gan palīgelementus, gan pamatelementus, korekcijas veic tikai pamatelementiem piemērojamos apmēros.

2.4. Strīdīgi gadījumi

Ja, stingri piemērojot šīs pamatnostādnes, veicamās korekcijas šķiet nesamērīgas, var ieteikt korekciju mazākā apmērā.

Piemēram, ja nepilnības rodas tāpēc, ka Kopienas noteikumu vai prasību interpretācija ir apgrūtināta (izņemot gadījumus, kad var pamatoti uzskatīt, ka dalībvalstij šīs grūtības jāpārrunā ar Komisiju), un valsts iestādes efektīvi rīkojas, lai iespējami ātri novērstu atklātās nepilnības, šo atbildību mīkstinošo apstākli var ņemt vērā un ieteikt korekciju mazākā apmērā vai nemaz to nepiemērot. Tāpat pienācīgi jāņem vērā juridiskās noteiktības prasība, ja par nepilnībām nav paziņots pēc Komisijas dienestu agrāk veiktajām revīzijām.

Parasti par atbildību mīkstinošu apstākli neuzskata to, ka nepilnības vadības un kontroles sistēmā ir novērstas tūlīt pēc to paziņošanas dalībvalstij, ja pirms sistemātisko trūkumu novēršanas ir izvērtētas to finansiālās sekas.

2.5. Aprēķinu bāze

Ja ir zināms stāvoklis pārējās dalībvalstīs, Komisija salīdzina šo informāciju, lai nodrošinātu vienādu attieksmi, nosakot korekcijas apmērus.

Korekciju noteiktajā apmērā piemēro tai izdevumu daļai, attiecībā uz kuru pastāv zaudējumu risks. Ja nepilnības radušās tāpēc, ka dalībvalsts nav ieviesusi attiecīgo kontroles sistēmu, korekciju piemēro visiem izdevumiem, kuriem bija paredzēta minētā kontroles sistēma. Ja ir pamats uzskatīt, ka nepilnības attiecas tikai uz to dalībvalsts ieviestās kontroles sistēmas daļu, kuras piemērošana skar konkrētu iestādi vai reģionu, korekciju piemēro tikai izdevumiem, ko kontrolē šī iestāde vai reģions. Ja, piemēram, nepilnības ir saistītas ar to, ka nepietiekami pārbaudīti kritēriji, kas nosaka tiesības uz lielāku atbalsta īpatsvaru, korekciju nosaka pēc lielākā un mazākā atbalsta īpatsvara starpības.

Korekciju parasti attiecina uz attiecīgā pasākuma izdevumiem pārbaudāmajā laika posmā, piemēram, vienā finanšu gadā. Tomēr, ja pārkāpumi rodas sistemātisku trūkumu dēļ, kuri acīmredzot pastāv jau ilgu laiku un skar izdevumus vairāku gadu garumā, korekcija jāattiecina uz visiem dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem, kamēr novēroti trūkumi sistēmā, līdz mēnesim, kurā tie tika novērsti.

Ja tajā pašā sistēmā atklāj vairākus trūkumus, korekcijas vienotās likmes netiek uzkrātas, pieņemot, ka visnopietnākais trūkums jau norāda uz riska faktoriem, kas piemīt kontroles sistēmai kopumā [2]. Korekcijas piemēro atlikušajiem izdevumiem pēc tam, kad ir atskaitītas summas, kuras atteiktas atsevišķiem pasākumiem. Dalībvalsts sankciju nepiemērošanas gadījumā, ko paredz Kopienu likumi, finanšu korekcijai jābūt vienādai ar nepiemēroto sankciju summu, pievienojot tai 2 % no atlikušajiem pieprasījumiem, jo sankciju nepiemērošana palielina risku, ka tiks iesniegti nepamatoti pieprasījumi.

3. KOPĒJO FINANŠU KOREKCIJU PIEMĒROŠANA UN SEKAS

Ja dalībvalsts piekrīt finanšu korekcijai, kas paredzēta procedūrā saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 1. punktu, Komisijai nav obligāti jāsamazina kopējais finansējums, tā var atļaut dalībvalstij no jauna izmantot atbrīvojušās summas. Turpretim finanšu korekcijas, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Lēmuma 2000/56/EK 19. panta 2. punktu, noslēdzoties procedūrai, kas izklāstīta tā paša lēmuma 18. panta 3. un 4. punktā, visos gadījumos paredz samazināt atbalstam paredzēto kopējo piešķīrumu no Fonda.

Kopējo korekciju automātiski veic tad, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav pienācīgi ņēmusi vērā slēdzienus par Komisijas vai valsts iestāžu atklātajiem pārkāpumiem un/vai ja pārkāpums ir saistīts ar nopietniem trūkumiem dalībvalsts vai pārvaldības un maksātāju iestāžu vadības vai kontroles sistēmā.

Visas summas, kas pienākas Komisijai kopējo korekciju rezultātā, ir jānomaksā kopā ar procentiem saskaņā ar Lēmuma 2000/596/EK 19. panta 3. punktu, ievērojot šā lēmuma 15. panta 2. punktu.

[1] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[2] Skat. arī 2.3. iedaļu (2 % korekcija).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Papildinājums

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------